TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī uz otrdienu ukraiņu droni izraisījuši ugunsgrēku naftas pārstrādes rūpnīcā Maskavas Kapotņas rajonā, paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.
Sobjaņins apgalvo, ka cietušo neesot.
Viņš paziņojis, ka kopumā it kā notriekti 60 ukraiņu droni, kas devušies Maskavas virzienā. Cik bezpilota lidaparātus nav izdevies notriekt, krievu varasiestādes, kā ierasts, neziņo. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidentu sagaidīja Emanuels Makrons.
❗️Zelenskyy has already arrived at the venue of the G7 summit in Evian.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 16, 2026
The President was greeted by Macron. pic.twitter.com/M3NuZUC1QI
Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes "Iskander M" un 132 dažādu tipu dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 114 dronus.
Konstatēti divu ballistisko raķešu un 16 uzbrukuma dronu trāpījumi deviņās apkaimēs. Vēl astoņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Londona piegādās Ukrainai tās atomelektrostaciju vajadzībām bagātināto urānu, kā arī pakļaus Krieviju jaunām sankcijām, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
Nosodot Krievijas barbariskos triecienus Ukrainai, Lielbritānija turpinās ierobežot Maskavas iespējas gūt ienākumus, lai finansētu diktatora Vladimira Putina kara mašīnu, Stārmera kanceleja citē premjera teikto pirms G7 sēdes.
Viņš piebildis, ka jaunās sankcijas būs vērstas pret tā dēvēto Krievijas ēnu floti un finanšu shēmām, kas ļauj Maskavai apiet līdzšinējās sankcijas.
Otrdien G7 samitu Eviānā apmeklēs arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 385 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 026 tankus, 24 768 bruņutransportierus, 44 118 lielgabalus un mīnmetējus, 1872 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1427 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1667 sauszemes bezpilota sistēmas, 353 541 bezpilota lidaparātu, 4783 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 107 508 automobiļus un autocisternas, kā arī 4300 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Polijas austrumu pilsētā Bjala Podlaskā pirmdien nošauts Krievijas mākslinieks Semjons Skrepeckis, kurš bija pazīstams ar viņa zīmētām politiķu karikatūrām, ziņoja vietējie mediji "Podlaski.info" un "wPolsce24".
Kā viens no pirmajiem par mākslinieka slepkavību ziņoja Baltkrievijas opozīcijas "Telegram" kanāls "DzikMedia".
Skrepecka draugs izdevumam "Astra" apstiprināja, ka mākslinieks ir nogalināts Polijā.
Policija oficiāli nenosauca upura vārdu, bet ziņoja, ka viņš ir 44 gadus vecs Krievijas pilsonis, kas nošauts kāda dzīvokļu kompleksa autostāvvietā.
Telekanāls "wPolsce24" ziņoja, ka slepkava vairākkārt izšāva no tuva attāluma. Ārstiem, kas ieradās notikuma vietā, neizdevās glābt mākslinieka dzīvību. Policija pēc slepkavības bloķēja ielas un izbraukšanas ceļus no pilsētas, kā arī sāka apsargāt skolas un bērnudārzus, kur varētu atrasties upura bērni.
Telekanāls apgalvoja, ka slepkavībā, visticamāk, piedalījās divi cilvēki. Viens no viņiem tika aizturēts pie Baltkrievijas konsulāta šajā pilsētā un, pēc neoficiāliem datiem, ir Baltkrievijas pilsonis.
"DzikMedia" ziņoja, ka slepkavas uz nozieguma vietu bija atvedis taksists no Baltkrievijas. Kad slepkavas sāka viņam draudēt ar pistoli, taksists izbijās un mēģināja aizbēgt uz Baltkrievijas konsulāta teritoriju.
Policija ir oficiāli paziņojusi, ka noziedznieks vēl tiek meklēts.
Naktī uz otrdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā Krievijas Krasnodaras novada Poltavskā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē, ziņo vietējās varasiestādes.
Ugunsgrēka dzēšanā, ko it kā izraisījušas notriekta lidrobota atlūzas, iesaistīti 32 cilvēki un septiņas tehnikas vienības.
Uz laiku slēgta arī satiksme uz lielceļa Poltavska-Trudobeļikova.
Ukrainian attack drones struck a major fuel depot in Poltavskaya, Krasnodar Krai, overnight, setting the facility on fire. The fuel distribution hub continued burning into the morning after the strike. #Russia pic.twitter.com/ERIS4SOKB1
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 16, 2026
Kaja Kallas: As Russia bombs cathedrals, Europe should not roll out the red carpet for Russian artists and athletes that support the Kremlin's war. Culture and sport should not be a tool to whitewash aggression. pic.twitter.com/fp9WaHrCMV
— Scott Robertson (@sarobertson_) June 15, 2026
Polijas pilsētā Biala Podlaskā netālu no Baltkrievijas robežas ziņots par Krievijas mākslinieka Semeona Skrepecska nāvi. Saskaņā ar mediju informāciju incidents noticis teritorijā, kur atrodas arī bēgļu centrs, un izmeklēšanā tiek pieļauta vairāku personu iesaistīšanās.
Tiek ziņots, ka mākslinieks pēc izbraukšanas no Krievijas dzīvojis Biala Podlaskā kopā ar ģimeni, iepriekš šķērsojot bēgļu uzņemšanas centru, kurā viņš kādu laiku uzturējies. Izmeklēšanas ietvaros aizturēts taksometra vadītājs, kurš esot atradies netālu no Baltkrievijas konsulāta pilsētā.
Skrepecskis iepriekš bija pazīstams ar savu kritisko un satīrisko mākslu, kurā viņš attēloja Krievijas amatpersonas, tostarp Vladimiru Putinu un Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu karikatūru veidā. Viņš arī piedalījies protesta akcijās, tostarp pie Krievijas vēstniecības Berlīnē, kur viņš publiski pauda politisku vēstījumu ar saviem mākslas darbiem.
⚡️ Russian artist Semyon Skrepetsky was killed in Poland: he had previously harshly mocked Putin and Kadyrov
— NEXTA (@nexta_tv) June 15, 2026
The murder took place in the city of Biała Podlaska, near the border with Belarus, where a refugee camp is located.
After moving from Russia, Skrepetsky passed through… pic.twitter.com/M6HatZf7bZ
"Mēs uzskatām, ka viena no spēcīgākajām atbildēm, ko Eiropa var sniegt uz Krievijas uzbrukumiem un pastāvīgajām agresijas darbībām, ir paātrināt mūsu pievienošanās procesu," pauda Zelenskis.
"Bieži vien rodas sajūta, ka mums vienmēr ir jācīnās spēcīgāk nekā citiem, lai virzītos uz priekšu ceļā uz ES. Ukraina ir nopelnījusi tiesības virzīties ātrāk. Un tieši tāds politiskais lēmums Eiropai šodien ir nepieciešams."
"Mēs esam gatavi virzīties uz priekšu visos Eiropas Savienības pievienošanās sarunu virzienos un uzskatām, ka savu mājasdarbu esam paveikuši. To atzīst arī Eiropas partneri. Tāpēc aicinām nekavējoties turpināt sarunu procesu un virzīties uz nākamo posmu visās atlikušajās jomās pēc šodien jau sāktās pirmās sadaļas atvēršanas," uzsvēra Zelenskis.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



