TEKSTA TIEŠRAIDE. Lavrovs stāsta, ka Krievija nepielieto masu iznīcināšanas ieročus Ukrainu, lai "saudzētu" iekarojamo teritoriju

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 353 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 944 tankus, 24 594 bruņutransportierus, 42 511 lielgabalus un mīnmetējus, 1798 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1390 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1440 sauszemes bezpilota sistēmas, 304 659 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 205 automobiļus un autocisternas, kā arī 4207 specializētās tehnikas vienības.

Pēc Krievijas "Starlink" termināļu bloķēšanas Ukraina atkarojusi ievērojamu krievu okupēto teritoriju, atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes ziņojumu, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Šā gada sākumā pēc tam, kad tūkstošiem ASV uzņēmuma "SpaceX" portatīvo interneta termināļu "Starlink" iebrucējiem kļuva nepieejami, notikušā pretuzbrukuma rezultātā Ukrainas armija atbrīvojusi aptuveni 400 kvadrātkilometrus Krievijas okupētās teritorijas.

Eiropas Parlamenta (EP) Priekšsēdētāju konference, reaģējot uz Krievijas apsūdzībām pret Baltijas valstīm, noraidījusi apsūdzības par Baltijas valstu gaisa telpas it kā izmantošanu uzbrukumiem Krievijai.

EP Priekšsēdētāju konferences paziņojumā teikts, ka tā stingri noraida Krievijas paustās nepamatotās un bīstamās apsūdzības pret Latviju, kā arī Igauniju un Lietuvu, tostarp apgalvojumus, ka Baltijas valstis gatavojot naidīgas darbības pret Krieviju vai atļautu izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu, vai militāros objektus uzbrukumiem pret Krieviju.

Šīs apsūdzības ir daļa no plašākas iebiedēšanas, dezinformācijas un provokāciju kampaņas, kas vērsta pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tās ir īpaši nopietnas, ņemot vērā neidentificētu dronu atkārtotu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā.

Šādas darbības ir nepieņemamas un palielina spriedzi un nestabilitāti reģionā, teikts paziņojumā.

Daudzas NATO dalībvalstis nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāties pret Krievijas iebrukumu, ceturtdien pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

NATO valstis palīdzību Ukrainai nesniedz vienādā mērā, norādīja alianses vadītājs.

"Ir ierobežots skaits valstu, arī Zviedrija, kas attiecībā uz atbalsta sniegšanu pieliek tiešām lielas pūles, vēl arī citas valstis, piemēram, Kanāda un Vācija, Nīderlande, Dānija un Norvēģija, kā arī dažas citas," pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes Helsingborgā Zviedrijā žurnālistiem sacīja Rute.

"Bet ir arī daudzas valstis, kas netērē pietiekami daudz, kad runa ir par atbalstu Ukrainai," norādīja alianses vadītājs.

Krievijas tiesa Ņižņijnovgorodas apgabalā inženierim Mihailam Gurjanovam piespriedusi 20 gadus cietumā par "terorisma finansēšanu", līdzdalību "teroristiskas organizācijas" darbībā, valsts nodevību un bēgšanu, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Mediazona", atsaucoties uz 2. Rietumu apgabala karatiesas lēmumu.

Saskaņā ar izmeklētāju versiju Gurjanovs atbalstījis organizāciju "Artpodgotovka", kas Krievijā atzīta par teroristisku.

Cita starpā apsūdzība apgalvoja, ka aptuveni divus gadus viņš administrējis grupu platformā "Telegram", kur publicējis informāciju, kas "destabilizē sociālpolitisko situāciju Krievijā" un "grauj Krievijas varas iestāžu varu".

No 2024. gada marta līdz 2025. gada janvārim Gurjanovs, kā apgalvots tiesas paziņojumā, sazinājās ar Ukrainas specdienestu pārstāvi.

Bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Alekseja Rosļikovs ("Stabilitātei") piedraudējis atgriezties Latvijā un to atņemt “režīmam”, kā arī atvērt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Es atgriezīšos Baltijā, Latvijā, un jums, cienījamais režīm, atņemšu visu valsti. To atņemšu, lai atdotu ļaudīm. Pievākšu, lai atvērtu robežu un atjaunotu attiecības ar mūsu kaimiņiem [domāta kopš Otrā pasaules kara lielāko asinspirti Eiropā sarīkojusī Krievija un tās tuvākā sabiedrotā Baltkrievija - red.]. Tas, ka jūs man šodien atņēmāt deputāta mandātu, jums neatrisina pilnīgi neko,” paziņoja Rosļikovs. “Priekšā ir lielas ģeopolitiskas pārmaiņas, un ticiet — es atgriežos un atgriežos, lai jūs aizvāktu un atdotu atpakaļ ļaudīm valsti, un tas ir fakts."

Vairāk lasiet šeit.

Aerostats nogādāja bezpilota lidaparātu 42 km attālumā, pēc tam tas tika nomests no 8 km augstuma. Šī koncepcija palielina bezpilota lidaparāta darbības rādiusu 1,5–2 reizes.

Nepagāja ne četri gadi, jeb precīzāk 1548 dienas, kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs beidzot atklāti pastāstījis, kādēļ gan Krievija uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām un kādēļ tā vēl joprojām “nekaro pa īstam”.

Aizmirsti kara sākumā stāstītie iegansti par Donbasa aizsardzību un citas šo gadu laikā pastāvīgi mainītās versijas. Nu Lavrovs vairs nekautrējas – asinspirts Ukrainā sarīkota tādēļ, lai pārmācītu atšķēlušos kādreizējās Krievijas impērijas provinci un “atjaunotu vēsturisko taisnīgumu”.

Vairāk lasiet šeit.

Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot vadāmas aviācijas bumbas, iznīcina Krievijas pozīcijas ziemeļu virzienā.