TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
SIGNUM dronu operatori medī krievu kājniekus mežā, manevrējot starp kokiem. FPV attīstības sākumposmā blīva veģetācija nodrošināja zināmu aizsardzību pret dronu triecieniem, taču tagad tā vairs nav.
3. armijas korpusa piloti Limanas sektorā iznīcināja krievu armijas smago liesmu metēju sistēmu TOS-1A "Solntsepyok".
Russian TOS 220mm MLRS destroyed by the 63rd Brigade. https://t.co/eVOexqY6fS pic.twitter.com/6eajwXel7p
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 26, 2025
SIGNUM dronu operatori nakts laikā, izmantojot FPV ar termokameru, pārmeklējot telpas no iekšpuses, atbrīvo ēku no Krievijas kājniekiem.
SIGNUM drone operators with clear the building of Russian infantry from the inside during the nighttime using FPV with thermal camera. https://t.co/5J4ARWTjYy pic.twitter.com/qP8b3YQzYc
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 26, 2025
Maskava aktīvi pievilina tadžikus, uzbekus, kenijiešus, nepāliešus, indiešus, dienvidāfrikāņus un cilvēkus no vairāk nekā simts citām valstīm cīnīties savā pusē, kas var liecināt vai nu par problēmām ar mobilizāciju, jo mazāk krievu ir gatavi iestāties dienestā, vai arī par pārsteidzoši augsto upuru skaitu, ziņo CNN.
Brigādes ģenerālis Dmitro Usovs, kurš vada karagūstekņu štābu, sacīja, ka Ukraina ir identificējusi vairāk nekā 18 000 ārzemnieku no 128 valstīm, kas cīnās Krievijas pusē (neskaitot Ziemeļkorejas karavīrus), no kuriem vismaz 3388 ir nogalināti.
Ukrainas Aizsardzības izlūkdienesta amatpersonas CNN pastāstīja, ka Krievijas ārvalstu vervēšanas taktika ir reducējama uz trim pieejām: šantāža, kukuļdošana un maldināšana. Tas piebilda, ka migranti uz Krieviju no Centrālāzijas valstīm, visticamāk, iestājas dienestā migrācijas iemeslu dēļ.
Saskaņā ar organizācijas "OpenMinds", kas pēta informācijas karadarbību, datiem kopš šīs vasaras sludinājumu skaits par līgumdienestu Krievijas armijā, kas vērsti uz ārzemniekiem, ir pieaudzis vairāk nekā septiņas reizes. Tās veiktā satura analīze sociālajā tīklā "VKontakte" parādīja, ka līdz 2025. gada vidum viens no trim ierakstiem, kas reklamē militāros līgumus, bija vērsts uz ārzemniekiem, salīdzinot ar tikai 7% no visiem sludinājumiem pirms gada.
Un, lai gan daži sludinājumi ir relatīvi caurspīdīgi, apgalvojot, ka ārzemnieki netiks sūtīti uz triecienvienībām, daži tādi nav - daži no karagūstekņiem Ukrainas izmeklētājiem pastāstīja, ka viņi ieradās Krievijā pēc tam, kad viņiem tika solīts darbs būvniecībā, noliktavās, par apsardzes darbiniekiem vai šoferiem.
The scale of Russia's campaign to recruit foreigners into its army has increased more than sevenfold, CNN reports.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2025
Moscow is actively luring Tajiks, Uzbeks, Kenyans, Nepalis, Indians, South Africans, and people from more than a hundred other countries to fight on its side, which… pic.twitter.com/qcaIuYMQUf
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander" un 90 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 70 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Raķetes "Iskander" raidītas no Krievijas Rostovas apgabala, bet droni - no Kurskas, Miļļerovas, Primorskoahtarskas rajoniem Krievijā, kā arī Gvardijskes okupētajā Krimā.
No 90 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 55 bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.
Jurijs Ušakovs, Putina palīgs un viena no personām, kas minētas "Bloomberg" nopludināšanā, netieši apstiprināja, ka viņš telefoniski runājis ar Vitkofu.
Atšķirībā no Dmitrijeva, viņš nenoliedza medija sniegto informāciju un nenosauca to par "viltotu". Viņš teica, ka kāds "nopludina" šādu sarunu saturu, lai traucētu centieniem nodibināt kontaktus starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm.
"Es bieži runāju ar Vitkofu, bet nekomentēju saturu. Es varu runāt pa tālruni ar jebkuru, ieskaitot Dmitrijevu. Kāpēc mana saruna ar Dmitrijevu ir interesanta? ... Kāds klausās, kāds nopludina — bet ne mēs," sacīja Ušakovs.
“Someone is listening, someone is leaking — but not us.”
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2025
Yuri Ushakov, Putin’s aide and one of the figures mentioned in the Bloomberg leak, indirectly confirmed that he spoke by phone with Witkoff.
Unlike Dmitriev, he did not deny the outlet’s information or call it “fake.” He… https://t.co/FRzSnzoMaO pic.twitter.com/SV2UJwOI2h
NBC News ziņoja, ka ASV armijas sekretārs brīdināja Ukrainu par neizbēgamu sakāvi. Rubio šos apgalvojumus noliedza.
Rakstā teikts, ka Krievijas uzbrukumi pastiprinās un ka Maskava var karot ļoti ilgi, tāpēc miera sarunas jāsāk tagad — pirms situācija pasliktinās.
Valsts sekretārs Rubio nosauca ziņojumu par viltojumu.
"Šis stāsts ir vēl viens piemērs garā viltotu ziņu virknē par iespējamām domstarpībām Trampa administrācijā par to, kā izbeigt karu Ukrainā. Šie cilvēki ne tikai kļūdās — viņi burtiski visu izdomā," sacīja Rubio.
NBC News reported that the U.S. Army Secretary warned Ukraine of an inevitable defeat. Rubio denied these claims.
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2025
The article stated that Russia’s attacks are intensifying and that Moscow can wage war for a very long time, so peace talks should begin now—before the situation… pic.twitter.com/UXOEkCWNXo
Saruna ar Putinu oktobrī pārliecināja Trampu nepiegādāt Ukrainai "Tomahawk" raķetes, ziņo "The Wall Street Journal".
16. oktobrī Putins paziņoja Trampam, ka šīs raķetes nemainīs situāciju kaujas laukā, bet nopietni kaitēs attiecībām starp ASV un Krieviju. Pēc tam Tramps nolēma nepiegādāt ieročus.
Izdevums arī ziņo, ka Vitkofs nodeva Krievijai informāciju par Zelenska plānoto vizīti ASV, kur viņš plānoja apspriest raķešu nodošanu.
Tas ļāva Kremlim iepriekš noorganizēt zvanu ar Trampu un mainīt sarunu toni starp Kijivu un Vašingtonu.
Whitkoff disrupted the transfer of Tomahawk missiles to Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2025
A conversation with Putin in October convinced Trump not to supply Ukraine with Tomahawk missiles, WSJ reports.
On October 16, Putin told Trump that these missiles would not change the situation on the battlefield… pic.twitter.com/hbckRlGltD
ASV miera plāns bija balstīts uz dokumentu, kas tika nodots Vašingtonai no Maskavas, ziņo "Reuters".
Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju, Krievijas puse nodeva dokumentu amerikāņiem oktobra vidū — pēc Trampa tikšanās ar Zelenski Vašingtonā. Tas kļuva par pamatu 28 punktu miera iniciatīvas projektam.
Avots precizē, ka dokumentā bija ietverti noteikumi, ko Maskava iepriekš bija izvirzījusi sarunās, tostarp prasības par ievērojamas Ukrainas teritorijas daļas nodošanu.
The U.S. peace plan was based on a document passed to Washington from Moscow, — Reuters
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2025
According to the agency, the Russian side handed the document to the Americans in mid-October — after Trump’s meeting with Zelensky in Washington. It became the basis for the 28-point draft… https://t.co/2cmffP7vAB pic.twitter.com/VjAXLXjptS
Republikāņu kongresmenis Dons Beikons asi kritizēja ASV sūtni Stīvu Vitkofu, sakot, ka viņš rīkojas pilnībā Krievijas interesēs. "Ja viņš būtu apmaksāts Krievijas aģents, vai viņš rīkotos citādi? Viņš ir jāatceļ." Kongresmenis Braiens Ficpatriks piebilda: "Šīm slepenajām izrādēm ir jābeidzas. Lai sekretārs Rubio rīkojas ar šo lietu taisnīgi un objektīvi."
Republican Congressman Don Bacon slammed U.S. envoy Steve Witkoff, saying he’s acting entirely in Russia’s interests. “If he were a paid Russian agent, would he be doing anything differently? He must be removed.” Congressman Brian Fitzpatrick added, “These secret side shows need… https://t.co/xKUIWxMJVS pic.twitter.com/dRdG3PTI89
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 26, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



