TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sniedza tiešu Kremļa novērtējumu, skaļi sakot to, ko daudzi Maskavā izvairās atzīt: Putins ir cietis neveiksmi visos kara galvenajos mērķos.
"Pirmkārt, viņš gribēja pārņemt Ukrainu, bet Ukraina kļuva gan eiropeiska, gan transatlantiska.
Otrkārt, viņš gribēja novērst NATO paplašināšanos, un galu galā viņš iesaistīja Somiju un Zviedriju, tostarp dubultojot NATO robežu ar savu valsti Somijas veidolā...
Un treškārt, viņš ar savu uzbrukumu Ukrainai gribēja projicēt Krievijas globālo varu. Un paskatieties uz viņa globālo varu Kubā, Venecuēlā, Sīrijā, Irānā. Tā nekur nav redzama."
💥 Putin wanted victory — got a strategic failure
— NEXTA (@nexta_tv) April 29, 2026
Alexander Stubb delivered a blunt assessment of the Kremlin — saying out loud what many in Moscow avoid admitting: Putin has failed on every major objective of the war.
“First of all, he wanted to take over Ukraine, but Ukraine… pic.twitter.com/pJAZethFQR
Azatbeka Omurbekova stāvoklis pašlaik nav zināms.
Saskaņā ar "VČK-OGPU" sniegto informāciju, bumba eksplodēja 28. aprīlī militārajā garnizonā Kņazes-Volkonskojes ciemā. Sprādzienbīstamā ierīce bija ievietota pastkastītē kāpņu telpā.
Sprādziena vietā gāja bojā mācību sakaru vienības bataljona komandieris pulkvežleitnants Kuzmenko. Vairāk lasi šeit.
OSINT pētnieks "Nekro Mancer" atklājis jaunu nekrologu krievu virsniekam, kurš mira An-26 lidmašīnas avārijā okupētajā Krimā 31. martā. Izrādījās, ka tas bija pulkvedis Igors Davidovs — Krimas okupācijas un Krievijas bruņoto spēku Sīrijas kampaņas dalībnieks.
Source: https://t.co/jpWMWAZsty
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
Mičs Makonels sacīja, ka Pentagons aiztur 400 miljonus dolāru Ukrainas Drošības palīdzības iniciatīvas finansējuma, ko Kongress apstiprināja pirms vairākiem mēnešiem 2026. finanšu gadam. Viedokļa rakstā laikrakstā "Washington Post" viņš apsūdzēja Elbridža Kolbija vadīto departamentu un apgalvoja, ka lēnais atbalsts Kijivai vājina gan Ukrainas aizsardzības, gan ASV drošības intereses.
❗️Mitch McConnell said the Pentagon is holding up $400 million in Ukraine Security Assistance Initiative funds that Congress approved months ago for fiscal 2026. In a Washington Post opinion piece, he accused the department’s policy shop under Elbridge Colby of stonewalling…
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 29, 2026
Jaunajā kara muzejā Phenjanā uz piemiņas kolonnām minēti 2288 Ukrainā kritušo Ziemeļkorejas karavīru vārdi, vēsta tīmekļa izdevums "NK Pro".
Šis skaitlis sakrīt ar Dienvidkorejas izlūkdienesta aplēsēm par Ziemeļkorejas zaudējumiem karā pret Ukrainu un nedaudz pārsniedz Lielbritānijas vērtējumu. Saskaņā ar Seulas vērtējumu Ukrainā krituši apmēram 2000 Ziemeļkorejas karavīru, bet briti minējuši pusotru tūkstoti.
Phenjana gan nav oficiāli nosaukusi kritušo skaitu.
Krievija uzbrukumusi infrastruktūras objektiem Izmailā, bojājot rajona slimnīcas ēku un ievainojot civiliedzīvotājus.
Russia struck infrastructure facilities in Izmail, damaging the district hospital building and wounding civilians in the attack. #Ukraine pic.twitter.com/zFuKpUQ8yv
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 29, 2026
Ukrainas karavīri no 72. mehanizētās brigādes iznīcina/bojā Krievijas tankus Belgorodas apgabalā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 72nd Mechanized Brigade are destroying/damaging 🇷🇺Russian tanks in the Belgorod region (?) pic.twitter.com/MKSKY06Yrx
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem netālu no Permas redzami divi lieli ugunsgrēki. Naftas sūknēšanas stacija atrodas aptuveni 1500 km attālumā no Ukrainas un Krievijas robežas.
Two large fires can be seen near Perm after Ukrainian drone attacks. The oil pumping station is located ~1500km from the Ukrainian-Russian border. #Russia https://t.co/rvYhcDOjJn pic.twitter.com/ssCZThxTNs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 29, 2026
Mūsu tālas darbības rādiusa sankciju tiešais darbības rādiuss pārsniedz 1500 km. Mēs turpināsim palielināt attālumus, Zelenskis paziņoja pēc ziņojuma saņemšanas no Ukrainas Drošības dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja ģenerālmajora Hmaras.
Viņi apsprieda jaunu posmu Ukrainas ieroču izmantošanā, lai ierobežotu Krievijas kara potenciālu.
❗️The straight-line range of our long-range sanctions is over 1,500 km. We will keep increasing the distances, — Zelenskyy after receiving a report from the Acting Head of the Security Service of Ukraine, Major General Khmara.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
They discussed a new stage in the use of Ukrainian… pic.twitter.com/KsAI4YgPN6
Aizturētais Vācijā dzīvojis vairākus gadus. Viņš tiek turēts aizdomās par videokameru uzstādīšanu Mindenes dzelzceļa stacijā, lai novērotu Ukrainai paredzēto ieroču piegādes. Kameru, kas bija uzstādīta pie apgaismes staba aptuveni piecu metru augstumā, septembra beigās nejauši pamanīja stacijas darbinieks. Kamerai bija pielīmēts dzelzceļa operatora "Deutsche Bahn" logo. Aizturētais bija kravas auto šoferis. Pirms kratīšanas viņš vairākas nedēļas tika novērots, un, iespējams, viņa telefons tika noklausīts, vēsta žurnāls "Der Spiegel". Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
