TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita pirmdien paziņojusi, ka ASV nevar mūžīgi piegādāt ieročus Ukrainai.
Intervijā televīzijas kanālam "Fox News" Levita norādīja, ka prezidents Donalds Tramps ieguldījis milzumu laika un enerģijas, meklējot veidus, kā izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, par ko viņam pienākoties pateicība.
Viņa uzsvēra, ka Trampa galvenais mērķis esot slepkavošanas un kara izbeigšana.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 167 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.
Krievijas Maskavas reģiona siltumcentrāle un elektrostacija atkal darbojas pēc tam, kad tās bija slēgtas ugunsgrēka dēļ, ko izraisīja Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums, paziņoja reģiona gubernators.
Svētdienas uzbrukums iekārtai Šaturā izraisīja lielu ugunsgrēku. Siltums netika piegādāts aptuveni 33 000 iedzīvotāju, kad nakts temperatūra bija ap nulles atzīmi.
Tas bija viens no līdz šim nozīmīgākajiem uzbrukumiem elektrostacijai Krievijas teritorijas dziļumā.
Viņa norādīja, ka sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā ir bijušas produktīvas, taču joprojām pastāv dažas domstarpības.
Vairāk lasi šeit.
Jeveita Kūpere (Yvette Cooper) aicināja arī Krieviju pievienoties sarunām.
“Mēs atzinīgi vērtējam progresu, kas panākts Ženēvā,” viņa teica.
“Šorīt es kopā ar Eiropas ārlietu ministriem un Ukrainas ārlietu ministru vadīju sanāksmi, kurā mēs atkārtoti apstiprinājām savu atbalstu taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā, kas stiprina Ukrainas suverenitāti un aizsargā Eiropas drošību. Tāpēc šis darbs ir tik svarīgs, un intensīvais darbs joprojām turpinās,” vakar teica Lielbritānijas ārlietu ministre.
Viņa piebilda: “Protams, vēl ir daudz darāmā, taču galvenais ir tas, ka Krievijai tagad ir jāsēžas pie sarunu galda, lai pārtrauktu Ukrainas bombardēšanu, kādu mēs atkal redzējām pagājušajā naktī. Mums ir nepieciešams taisnīgs un ilgstošs miers Ukrainas iedzīvotājiem.”
Saskaņā ar Ķīnas valsts ziņu aģentūru Xinhua, Ķīnas līderis Sji Dziņpins aicināja “visas puses” konfliktā “samazināt atšķirības”.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Ķīna atbalsta visus centienus, kas veicina mieru.
Ķīna ir palikusi Krievijas sabiedrotā visā tās iebrukuma laikā Ukrainā un kopā ar Indiju ir lielākā Krievijas naftas pircēja.
Saskaņā ar dažādiem avotiem 17. novembrī tankkuģis Sandhya, kas peld zem Gambijas karoga, atstāja Tuapses ostu ar aptuveni 30 000 tonnu dīzeļdegvielas un devās Suecas kanāla virzienā, ziņo Reuters.
Komentējot tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien uzsvēra, ka risinājums nekādos apstākļos nedrīkst apdraudēt Eiropas vai Polijas drošību, ziņo poļu mediji.
Vairāk lasi šeit.
Somijas prezidents Aleksanders Stubs apsprieda ASV un Ukrainas miera sarunu rezultātus Ženēvā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, atzīstot panākumus, taču norādot uz neatrisinātajiem jautājumiem, Stubs 24. novembrī paziņoja platformā "X".
Maskava nav saņēmusi nekādu informāciju pēc 23. novembrī notikušajām miera sarunām starp Ukrainas un ASV delegācijām Ženēvā, un Krievija “rūpīgi seko līdzi” tikai mediju ziņojumiem, 24. novembrī paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
