TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Biedrība "Latvijas senioru kopienu apvienība" (LSKA) īstenojusi Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu "Kopā ar Ukraiņu draugiem", kura laikā no šī gada februāra līdz oktobrim latviešu valodu apguvuši 20 ukraiņi.

Projekta mērķis bija nodrošināt latviešu valodas apguvi tādā līmenī, lai ukraiņi, kuri apmeklēja LSKA organizētos kursus, varētu labāk iekļauties kvalificētā darba tirgū, kā arī labāk integrēties Latvijas sabiedrībā, norāda projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Projektā kopā piedalījušies 100 ukraiņi un 80 Rīgas seniori ar ģimeņu locekļiem.

ASV piedāvātais miera plāns Ukrainai ir Ziemassvētku dāvana Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Eksperts uzsver, ka ASV prezidents Donalds Tramps uzsvēra, ka piedāvātais miera plāns nav gala variants, bet pašlaik ir skaidrs, ka piedāvātais variants nav labvēlīgs Ukrainai un arī citām mazākām valstīm, piemēram, Baltijas valstīm, jo tas pieļauj, ka sauszemes robežas var mainīt ar militāru spēku un vēlāk palikt nesodītam.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka Ukrainas atbalstītāju ASV politikā kļūst mazāk, un pašlaik uzvar Krievijas naratīvs par to, ka Ukraina agri vai vēlu tāpat zaudēs teritorijas.

Ternopiļā sestdien pabeigti glābšanas darbi pēc krievu 19. novembra trieciena, un bojāgājušo skaits sasniedzis 33 cilvēkus, paziņojis Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests (GSČS).

Vēl sešas personas joprojām skaitās bez vēsts pazudušas.

Starp krievu iebrucēju noslepkavotajiem ir seši bērni. Vēl 94 cilvēki, tajā skaitā 18 bērni, ir guvuši ievainojumus.

Izdevies izglābt 46 cilvēkus, kas bija aprakti zem krievu raķetes sagrautās dzīvojamās mājas drupām. Viņu vidū bija septiņi bērni.

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma naktī uz svētdienu Maskavas apgabala Šaturā izcēlies ugunsgrēks termoelektrostacijā, ziņo Krievijas varasiestādes.

Šaturas elektrostacijas jauda ir 1500 megavati.

Tikmēr Krievijas Federālā gaisa transporta aģentūra (Rosaviacija) ziņo, ka uz laiku apturēta lidostu darbība Žukovskā un Ņižņijnovgorodā.

Vēlāk tika apturēts lidostu darbs arī Gelendžikā, Krasnodarā, Tambovā un Jaroslavļā.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 98 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

68 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Fiksēti 27 lidrobotu trāpījumi 12 apkaimēs.

Lidrobotu uzlidojumā Dņipro naktī uz svētdienu cietuši 14 cilvēki, tajā skaitā 11 gadus vecs bērns.

Noliedzot divu ASV senatoru iepriekš apgalvoto, ka tā dēvēto miera plānu pamatā sagatavojusi Krievija, valsts sekretārs Marko Rubio sestdien paziņojis, ka priekšlikumus Maskavas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu esot sagatavojušas Savienotās Valstis.

Sociālās saziņas vietnē "X" Rubio apgalvo, ka "miera plāns" esot "spēcīgs notiekošo sarunu ietvars". Viņš piebildis, ka to apstiprinājusi Vašingtona, pamatojoties uz "krievu puses ieguldījumu", kā arī uz "Ukrainas puses iepriekšējo un pašreizējo ieguldījumu".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 165 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 363 tankus, 23 615 bruņutransportierus, 34 585 lielgabalus un mīnmetējus, 1549 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1248 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 83 338 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 922 automobiļus un autocisternas, kā arī 4003 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO alianse militāri ir daudz spēcīgāka un tās spējas aizstāvēt Baltijas valstis ir ievērojami pieaugušas, līdz ar to cilvēkiem Latvijā nav pamata nejusties drošībā, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš uzskata, ka tagad NATO spējas ir stipri lielākas - ir ne tikai pieaugusi nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis, bet arī alianses spēja to paveikt. Viņaprāt, Krievijas mēģinājums salauzt NATO ar kādu uzbrukumu caur Baltijas valstīm varētu izdoties tikai tad, ja uz to nekādi netiktu reaģēts.

"Tādas lietas kā Baltijas aizsardzības līnijas izveide un austrumu aizsardzības flangs novērš bažas par uzbrukumu, par kuru gadu desmitiem ir uztraukusies Latvija un Baltija," norādīja eksperts.

Polijas premjerministrs šo paziņojumu izteica pēc telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukrainas Valsts ārkārtas dienests paziņo, ka bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 33, bet seši cilvēki, tostarp viens bērns, joprojām ir bez vēsts pazuduši.

Uzbrukums notika 19. novembrī. Glābēji stāsta: “Daudzdzīvokļu ēka cieta ievērojamus bojājumus, daži cilvēki atradās zem gruvešiem un bija ieslodzīti savos dzīvokļos.”

Meklēšanas darbi tagad ir pabeigti. Kopumā ievainoti 94 cilvēki, un seši bērni ir starp 33 bojāgājušajiem.