TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Izraēlai un Irānai apmainoties triecieniem, pasaules biržās strauji pieaug naftas cenas.
"Brent" markas naftas cena pirmdien palielinājās par 5,1% līdz 97,83 ASV dolāriem par barelu, savukārt "West Texas Intermediate" (WTI) markas naftas cena pieauga par 4,8% līdz 94,85 dolāriem par barelu.
Amerikāņu eksperti ir pārliecināti, ka Ukrainas uzbrukumi Krievijas militārajai loģistikai tikai pastiprināsies, izraisot katastrofālas sekas okupantiem.
Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi ir secinājuši, ka Ukrainas uzbrukumi loģistikas maršrutiem okupēto teritoriju dienvidos un austrumos nopietni traucē Krievijas karaspēka apgādes līnijas un, visticamāk, pastiprināsies. Pēc analītiķu domām, galvenie maršruti, tostarp M-04 šoseja, kas apgādā okupētās Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorijas, kā arī daļu Krimas, tiek pastāvīgi apšaudīti no Ukrainas ieročiem.
ISW norāda, ka Ukrainas uguns kontrole pār šiem maršrutiem jau tagad piespiež Krievijas spēkus novirzīt apgādes maršrutus, pārejot uz sekundāriem ceļiem ar mazāku aizsardzību. Tas savukārt palēnina kravu piegādes un sarežģī piegāžu koordināciju. Tiek arī atzīmēts, ka vietējās okupācijas administrācijas jau tagad ievieš satiksmes ierobežojumus noteiktās teritorijās, savukārt Krievijas militārpersonas ķeras pie maldināšanas un izmanto mazāk redzamus civilos transportlīdzekļus.
Institūta eksperti uzskata, ka Ukrainas loģistikas likvidēšanas kampaņas turpināšanās novedīs pie vēl lielākas krīzes okupantiem. ISW atzīst, ka pārskatāmā nākotnē problēmas, ar kurām saskaras Krievijas bruņotie spēki, saasināsies.
Laikraksts "Financial Times" ziņo, ka pēc Irānas augstākā līdera Ali Hameneji slepkavības Kremlis baidījās no tā paša scenārija atkārtošanās pret Putinu, viņa slepkavību veicot, izmantojot Maskavas novērošanas kameru ierakstus. Saskaņā ar publikācijas sniegto informāciju Krievijas izlūkdienesti uz laiku atspējoja daļu no īpašās videonovērošanas sistēmas, kas tika izmantota Putina un viņa tuvākā loka aizsardzībai. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Federācijas Krasnodaras apgabala Kabardinkas apmetnes rajonā tika reģistrēts trieciens ienaidnieka radara stacijai, ziņo Ukrainas Ģenerālštābs.
❗️In the area of the settlement of Kabardinka, Krasnodar Krai of the Russian Federation, a strike on the enemy’s radar station was recorded — General Staff of Ukraine. pic.twitter.com/U6zClTuyl8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 8, 2026
Partizānu kustības "Atesh" aģenti ziņo par Krievijas vienību atkāpšanos no Kinburnas strēles, kas ir rezultāts veiksmīgajai Ukrainas bruņoto spēku kampaņai pret okupantu loģistiku.
Krievijas bruņotie spēki, saskaņā ar partizānu kustības "Atesh" sniegto informāciju, pamet savas pozīcijas Kinburnas strēlē. Iemesls tam ir okupantu katastrofālās apgādes problēmas. "Atesh" aģents apstiprina šo informāciju, atsaucoties uz informāciju no "Dņepras" spēku grupas štāba. Vairāk lasi šeit.
Krievija cieta lielus munīcijas zaudējumus pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma jūras spēku ieroču glabāšanas bāzei Ļeņingradas apgabalā.
Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā Krievijas Jūras spēku ieroču glabāšanas bāzei Boļšaja Ižora ciemā Ļeņingradas apgabalā tika iznīcinātas 5000 tonnas ar munīciju. Par to ziņoja Krievijas "Telegram" kanāls "Dosje Špiona", ko it kā vada "viens no izlūkdienestu darbiniekiem". Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz pirmienu uzbrukusi Ukrainai ar 155 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 124 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 17 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Eiropas Savienība ir grozījusi IRINI misijas noteikumus, ļaujot ES spēkiem uzkāpt uz sankcijām pakļautajiem Krievijas kuģiem.
Eiropas Savienība ir pilnvarojusi Vidusjūras spēkus aizturēt un pārbaudīt ārvalstu tankkuģus, kas varētu būt iesaistīti sankcijām pakļautās Krievijas naftas transportēšanā. To paziņoja Eiropas Savienības Augstā pārstāve Kaja Kallasa pirms ES aizsardzības ministru sanāksmes Kiprā.
Moldovas austrumos laukā netālu no Ukrainas robežas avarējis un eksplodējis drons, pirmdien paziņojušas varasiestādes.
Neviens cilvēks šajā incidentā nav cietis.
"Apstiprināts, ka bezpilota lidaparāta fragmenti atrasti lauksaimniecības zemē netālu no Lopatnas ciemata," paziņoja Moldovas Aizsardzības ministrija.
Drons tika pamanīts Moldovas gaisa telpā plkst. 0.20 pēc vietējā un Latvijas laika, atklāja ministrija, norādot, ka naktī notika masveida Krievijas bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukums Ukrainai.
Pēc Ukrainas prezidenta teiktā, valsts ir ļoti tuvu sava mērķa sasniegšanai attīstīt savas ballistisko raķešu spējas.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina turpinās atbildēt uz Krievijas uzbrukumiem ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, līdz Maskava pārtrauks karu pret Ukrainu.
⚡️ Zelensky warns Putin that Ukraine will soon be able to strike Russia with domestically produced ballistic missiles
— NEXTA (@nexta_tv) June 8, 2026
According to the Ukrainian president, the country is very close to achieving its goal of developing its own ballistic missile capabilities.
Zelensky said… https://t.co/6iaZTh9Eed pic.twitter.com/kAifj8kCVB
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



