TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Serbija ir kļuvusi par galveno bāzi Krievijas izlūkdienestiem, lai veiktu sabotāžas darbības Eiropā, ziņo "Le Monde".

Līdz 2025. gadam Serbija bija kļuvusi par galveno Krievijas centienu centru destabilizēt Eiropu. Trīs Serbijas pilsoņi tika notiesāti par cūku galvu mešanu mošeju priekšā Parīzē, kā arī par uzbrukumiem Holokausta memoriālam un trim Parīzes sinagogām 2025. gada maijā.

Tiesa lēma, ka grupa saņēma pasūtījumus un finanšu resursus no Krievijas izlūkdienestiem.

Viņi arī organizēja citas akcijas, piemēram, uzlīmju izvietošanu ar aicinājumu godināt armēņu genocīda upuru piemiņu Parīzē 2025. gada aprīlī un plastmasas skeletu izvietošanu Brandenburgas vārtu priekšā Berlīnē 2025. gada jūlijā.

Šo darbību mērķis bija kurināt reliģisko un etnisko naidu, kā arī politiski destabilizēt Franciju un Vāciju.

Turklāt septembrī Moldovas policija arestēja vairāk nekā 70 Moldovas un Rumānijas pilsoņus, kuri Serbijā tika apmācīti dalībai nemieros pirms parlamenta vēlēšanām.

"Es nesaku, ka rīt mēs ar šo "Orešņiku" uzbruksim Viļņai, Varšavai vai Kijivai. Lai Dievs pasarg'. Tas nav mūsu uzdevums. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savu valsti. Bet, ja jūs nevēlaties, lai "Orešņiks" uzbruktu, tad neveiciet darbības pret mums – vai tas būtu no Ukrainas, Polijas, Lietuvas vai Latvijas puses," draudēja Baltkrievijas diktators.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties kopā ar prezidentu Zelenski Elizejas pilī, paziņojis, ka decembrī panāktā vienošanās par 90 miljardu eiro lielu ES aizdevumu Ukrainai tiks piešķirts.

Ukrainā ieradās Ungārijas amatpersonu grupa enerģētikas valsts sekretāra Gabora Čepeka vadībā, sakot, ka vēlas apskatīt bojāto naftas cauruļvadu "Družba" un apspriest naftas tranzīta atjaunošanu.

Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vizīte nav iepriekš saskaņota, kas nozīmē, ka grupai nav oficiāla delegācijas statusa un nav plānotas tikšanās ar Ukrainas varas iestādēm.

Saskaņā ar Ukrainas puses teikto, vizīte varētu būt vērsta uz vietējo auditoriju Ungārijā — lai pirms vēlēšanām parādītu vēlētājiem, ka Budapešta cenšas atrisināt tranzīta jautājumu, bet saskaras ar "atteikumu" no Kijivas.

Vai Orbānam ir kaut kāda apsēstība ar "Družbu"?

Ukrainas sabiedrotajiem jāturpina izdarīt spiedienu uz Maskavu, ņemot vērā, ka Savienotās Valstis atļāvušas uz laiku mīkstināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, piektdien paziņojusi Lielbritānijas valdība.

Jau ziņots, ka ASV uz laiku atcēlušas sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem.

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta piektdien nosodīja ASV lēmumu mīkstināt Krievijas naftai noteiktās Savienoto Valstu sankcijas, norādot, ka ASV lēmums ir "ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību".

Vašingtona uz laiku ir atļāvusi pārdot Krievijas naftu, kas atrodas tankkuģos jūrā, šādi cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Izraēlas un ASV karš ar Irānu.

Lēmums par Krievijas naftai noteikto sankciju mazināšanu izsaucis pretestību no daudzu rietumvalstu puses, kas norāda, ka ieņēmumi var tikt izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.

Kaja Kallasa laikrakstam "Financial Times" pazinoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm "nepatīk Eiropas Savienība" un tās "ļoti skaidri" paudušas vēlmi sašķelt Eiropu. ES augstākā pārstāve ārlietās šo paziņojumu izvirzīja laikā, kad Vašingtona šonedēļ uzsāka jaunas tirdzniecības izmeklēšanas pret bloku. 

ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa piektdien publicētā intervijā laikrakstam "Financial Times" ir paziņojusi, ka Amerikas Savienotajām Valstīm "nepatīk Eiropas Savienība" un tās aktīvi cenšas sašķelt bloka vienotību. Vairāk lasi šeit.

Karš Tuvajos Austrumos īstermiņā nelabvēlīgi ietekmē Ukrainas situāciju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, bet ilgtermiņā rezultāti, atkarībā no konflikta atrisinājuma, varētu būt labvēlīgi, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Konflikts Tuvajos Austrumos patlaban negatīvi ietekmē Ukrainu dažādu apstākļu dēļ, norādīja Rātfelders. Kara dēļ Persijas līča valstis ir lūgušas pretgaisa aizsardzības sistēmas no ASV, tādējādi ierobežojot atbalstu Ukrainai. Vienlaikus paaugstinātās naftas un dabasgāzes cenas varētu radīt spiedienu rietumvalstīm mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas. Sankciju atvieglošana palielinātu Krievijas līdzekļus karadarbības finansēšanai. Pētnieks pauda, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu arī izjust politisko spiedienu ātrāk beigt karu Tuvajos Austrumos, tādēļ Ukrainas miera sarunas varētu nebūt prezidenta dienaskārtībā.

Maskavā izskanējusi iecere atjaunot taksofonus, kas varētu kalpot kā alternatīva mobilajai saziņai. Šī ideja tiek apspriesta, ņemot vērā izaicinājumus, kas saistīti ar mobilo sakaru tīklu un interneta pieejamību. Tikmēr Putina Kremļa administrācijas locekļi jau ir sākuši izmantot fiksētos tālruņus mobilo tālruņu vietā, bet Maskavas iedzīvotāji masveidā iepērk peidžerus un rācijas. Vairāk lasi šeit.

No 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 13. martam Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu zaudēja vairāk nekā 1,2 miljonus kritušo un ievainoto vīru.

Krievijas okupācijas armija neplāno pārtraukt ofensīvas operācijas pret Ukrainu, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem karā. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis par to paziņoja "Facebook". Jau trešo mēnesi pēc kārtas Krievijas okupantu zaudējumi pārsniedz Krievijas armijas rekrūšu skaitu. Sirskis šo paziņojumu sniedza pēc tikšanās ar Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Mikaelu Bīdenu. 

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks pateicās Zviedrijai par palīdzību Ukrainai, jo īpaši par 21. palīdzības paketi, kas ietvēra modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, "Deep Strike" sistēmas un munīciju. Ģenerāļi apsprieda operatīvo situāciju aktīvajā frontē, kuras garums ir 1200 km. Sirskis arī informēja savu Zviedrijas kolēģi par Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām pēc ieročiem un militārā aprīkojuma.

Iepriekš Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts "Maģārs" Brovdi rakstīja, ka 2025.–2026. gada ziemā Ukrainas aizsardzības spēki likvidēja vairāk Krievijas okupantu, nekā Kremlim izdevās mobilizēt. Pēc viņa teiktā, Ukrainas "Delta" sistēma no 2025. gada decembra līdz 2026. gada februārim reģistrēja gandrīz 89 000 nogalinātu un ievainotu okupantu. Veiksmīgākais mēnesis bija decembris, kad sistēma reģistrēja vairāk nekā 33 000 veiksmīgus triecienus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 13. martam Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu zaudēja vairāk nekā 1,2 miljonus nogalinātu un ievainotu cilvēku. Ukrainas karavīri iznīcināja arī vairāk nekā 11 700 tanku, vairāk nekā 24 200 bruņumašīnas un notrieca 435 lidmašīnas un 349 helikopterus.