TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Krievijas bruņoto spēku karavīrs, kurš dienēja 150. divīzijas 102. motorizētajā strēlnieku pulkā, nodeva savu vienību koordinātas Ukrainas armijai.

Rezultātā krievi zaudēja līdz pat 150 kritušajiem un aptuveni 50 ievainotajiem karavīriem. Tika iznīcināti arī vismaz divi tanki un trāpīts vienam MLRS.

Naktī uz 24. martu krievi uz Ukrainu raidījuši 392 dronus un 34 raķetes, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Aptuveni 250 no Krievijas raidītajiem droniem bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.

Ukrainas armija notriekusi vai neitralizējusi 25 raķetes un 365 dronus.

Krievi uzbruka Ukrainai ar septiņām ballistiskajām raķetēm "Iskander M"/"S-400", 18 spārnotajām raķetēm "H-101", piecām spārnotajām raķetēm "Iskander-K" un četrām vadāmajām raķetēm "H-59/H-69".

Ukrainai izdevās notriekt vai neitralizēt visas 18 raķetes "H-101" un piecas "Iskander-K" un divas 59/H-69".

Fiksēti sešu raķešu un 27 dronu trāpījumi 22 apkaimēs. Vēl desmit apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto raķešu un lidrobotu atlūzas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 289 874 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.

Krievijas raķešu un dronu triecienos Ukrainā naktī uz otrdienu nogalināti divi cilvēki Poltavas apgabalā un viens cilvēks Zaporižjā, paziņojušas amatpersonas.

Trauksmes sirēnas naktī skanēja visā Ukrainā, izņemot Odesas apgabalu, ziņoja varasiestādes.

Krievijas raķešu un dronu triecienos Poltavas apgabalā bojātas dzīvojamās ēkas un viesnīca, izcēlies ugunsgrēks, platformā "Telegram" paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Djakivničs. "Diemžēl uzbrukuma rezultātā divi cilvēki gāja bojā un septiņi tika ievainoti," viņš piebilda.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien lika valdībai nodrošināt stabilas dīzeļdegvielas piegādes apstākļos, kad karš Tuvajos Austrumos novedis pie naftas cenu kāpuma.

Dīzeļdegvielas cenas Ukrainā ir pieaugušas par gandrīz 25%, kopš 28. februārī sākās ASV un Izraēlas karš pret Irānu, un analītiķi brīdina, ka nav droši zināms, vai aprīlī turpināsies dīzeļdegvielas piegādes.

Zelenskis pirmdien tikās ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko un valsts naftas kompānijas "Naftogaz" vadītāju Serhiju Korecki, lai "detalizēti apspriestu" degvielas tirgu.

Savā ikvakara video uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka, pēc izlūkdienestu rīcībā esošās informācijas, Krievijas spēki, iespējams, gatavo jaunu, liela mēroga uzbrukumu. Viņš aicināja iedzīvotājus saglabāt modrību un rūpīgi sekot gaisa uzlidojumu brīdinājumiem.

Zelenskis norādīja, ka iespējamais trieciens varētu notikt pirmdien, taču sīkāku informāciju par tā laiku vai iespējamajiem mērķiem nesniedza. “Lūdzu, pievērsiet uzmanību gaisa uzlidojumu brīdinājumiem,” viņš uzsvēra.

Prezidents arī informēja, ka pretgaisa aizsardzības vienības jau ir saņēmušas nepieciešamos rīkojumus. “Lūdzu, rūpējieties par sevi un Ukrainu,” viņš piebilda.

Lietuvas bruņotie spēki paziņojuši, ka objektu, kas naktī uz pirmdienu, 23. martu, eksplodēja Lietuvas Varēnas rajonā, nav fiksējuši debesu novērošanas radari.

"Varam apstiprināt, ka šādu marķējumu nav fiksējuši Lietuvas Bruņoto spēku galvenie radari, kas uzrauga valsts gaisa telpu. Gaisa spēki pašlaik vēl pārbauda datus," žurnālistiem pirmdien norādīja Lietuvas bruņoto spēku pārstāvis majors Gintauts Ciunis, norādot, ka šī iemesla dēļ arī nav zināms, no kuras puses drons lidojis. "Protams, mēs atrodamies ļoti tuvu Baltkrievijas robežai," viņš skaidroja. "Lai gan mēs vēl neesam veikuši izmeklēšanu, visticamākais pieņēmums ir, ka tas nācis no šīs valsts."

"Ko radars redz un ko neredz, kāpēc tas to redz vai neredz – atsevišķa tēma, kas ir diezgan sensitīva, un, protams, arī mūsu ienaidnieks ļoti vēlētos redzēt šo informāciju, tāpēc mēs neiedziļināsimies detaļās," pauda Ciunis.

Runājot par to, vai izdevies objektu identificēt, majors skaidroja, ka visticamāk tas esot drons. "Pie ezera redzamā bedre ir ļoti līdzīga sprādziena radītajai bedrei, tāpēc mēs varam pieņemt, pārāk neiedziļinoties, ka valstī nokritušais objekts varētu būt bijis drons," norādīja majors.

Tāpat viņš norādīja, ka notikuma vietā nav atrastas sprāgstvielas, tomēr Ciunis uzsver, ka tas nenozīmē, ka tās tur nav bijušas. Majors norāda, ka notikuma vietā ir atrasts iekšdedzes dzinējs, kā arī metāla un plastmasas daļas, un uzsvēra, ka izmeklēšana turpinās.

Naktī uz pirmdienu Lietuvas Varēnas rajonā nogranda sprādziens. Notikuma vietā bija redzamas atlūzas, darbojās policijas un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, Lietuvas bruņotie spēki kā arī uz notikuma vietu tika nosūtīts Gaisa spēku helikopters. Kā vēsta ziņu portāls "LRT", vietējie iedzīvotāji sprādzienu izdzirdēja ap plkst.3.00 naktī, bet nākamajā dienā Lavīsa ezera tuvumā tika atrastas metāla atlūzas.

Ukrainas Aizkarpatu apgabalā aizturētas vairākas ar Budapeštu saistītas personas, kas vākušas informāciju par Ukrainas dronu ražotnēm, Jauns.lv informē avoti Ukrainas drošības struktūrās.

Saistībā ar intensīvo karadarbību Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos Ukraina ir izkliedējusi savu stratēģiski būtisko kara rūpniecību uz valsts rietumiem, kas atrodas relatīvi tālu no kaujas zonām. Līdz ar to aizvien lielāka daļa no kara rūpniecības koncentrējas arī valsts Aizkarpatu apgabalā, kas atrodas netālu no Eiropas koridoriem. Tomēr pēdējā laikā Ukrainas pretizlūkošanas aģentūra apgabalā ir identificējusi un neitralizējusi vairākas izlūkošanas informācijas vākšanas operācijas, ko tā saista ar Ungārijas izlūkdienestiem. 

Kā ziņo avoti, apgabalā aizturēti vairāki dubultpilsoņi, kas izsekojuši Ukrainas konvojus, kas devās uz šajā teritorijā pārvietotajām dronu ražotnēm. Tiek ziņots, ka dažas personas arī ar  nelieliem, komerciāliem droniem, tai skaitā “DJI Mavic 3 Pro” modeļiem centušās kartēt jūtīgo rūpniecisko zonu atrašanās vietu un rūpnīcu aktivitāti. Starp Ungārijas struktūrām, kas nonākušas Ukrainas uzmanības centrā, ir ārējās izlūkošanas  dienests “Információs Hivatal”, militārās izlūkošanas dienests “Katonai Nemzetbiztonsági Szolgálat” un Ungārijas iekšējās izlūkošanas dienests “Alkotmányvédelmi Hivatal”.

Ukrainas drošības avoti uzskata, ka Ungārija, šādā veidā cenšas dokumentēt un novērtēt Ukrainas aizsardzības rūpnieciskās spējas, kas atrodas Ungārijas tuvumā. Lai cīnītos ar pieaugošajiem izlūkošanas draudiem Ukrainas rietumos, par svarīgu soli uzskatāma Oleksandra Pokladas iecelšana Ukrainas Drošības dienesta (SBU) priekšsēdētāja vietnieka amatā. Kā norāda avoti Aizkarpatu apgabals, īpaši ņemot vērā Budapeštas aktivitātes, tagad uzskatāms par vienu no Ukrainas operatīvajām prioritātēm.

ASV prezidents Donalds Tramps, cenšoties panākt attiecību uzlabošanos ar Baltkrieviju, apsver iespēju uzaicināt Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko uz tikšanos ASV, pirmdien vēsta britu laikraksts "Financial Times".

Tiek apsvērtas iespējas uzņemt Lukašenko Vašingtonas Baltajā namā vai arī Trampa Floridas rezidencē "Mar-a-Lago".

Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols intervijā avīzei apstiprināja, ka sarunas par Lukašenko uzaicināšanu uz tikšanos ar Trampu notiek jau vairākus mēnešus, taču uzsvēra, ka nekas galīgi vēl nav noteikts.

"Sankciju mīkstināšana ir atkarīga no noturīgas uzvedības uzlabošanās un no tā, vai prezidents Lukašenko izpildīs savu solījumu nekavējoties pārtraukt visus politiski motivētos arestus," sacīja diplomāts.

Kols pagājušajā nedēļā bija Baltkrievijā, kur tika atbrīvoti 250 politieslodzītie.

Apmaiņā pret to ASV piekrita atcelt atsevišķas sankcijas Baltkrievijas finanšu sektoram, arī Finanšu ministrijai un Baltkrievijas Attīstības bankai, kā arī trim kālija uzņēmumiem.

Sūtnis pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt atlikušo politieslodzīto atbrīvošanu.

Saskaņā ar Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Vjasna" datiem teju 900 politieslodzīto joprojām atrodas aiz restēm.