TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc dronu triecieniem deg lielākā okupētās Krimas naftas produktu pārkraušanas bāze
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Nacionālās gvardes "Kara-Dag" 15. operatīvās brigādes dronu vienība "Amor Fati", ko atbalstīja cita vienība, veica operāciju, lai "motivētu padošanos". Viens no krieviem, kas mēģināja iekarot pozīcijas pie Selidoves, izdarīja pareizo izvēli – padevās ukraiņu kājniekiem.
Today, the "Amor Fati" UAV unit of the 15th Operational Brigade of the National Guard Kara-Dag, supported by a neighboring unit, conducted an operation to "motivate surrender." One of the Russians trying to storm positions near Selidove made the right choice—surrender to… pic.twitter.com/7sXbs5I7d8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 7, 2024
Aizvadītās nedēļas laikā Latgalē fiksēti vairāki uz objektiem uzzīmēti atbalsta simboli "Z" Krievijas sāktajai karadarbībai Ukrainā, liecina Valsts policijas (VP) sniegtā informācija. Vairāk lasi šeit.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis par nodomu bloķēt Ukrainas pievienošanos NATO, kamēr viņš paliks amatā. Šī nostāja krasi kontrastē ar NATO vadības nostāju, kuras mērķis ir iekļaut Ukrainu aliansē.
Slovak Prime Minister Robert Fico has declared his intention to block Ukraine from joining NATO as long as he remains in office. This stance contrasts sharply with the position of NATO’s leadership, which aims to include Ukraine in the alliance.https://t.co/yvZX8p5KX5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 6, 2024
Ukrainas karavīri naktī uz pirmdienu notriekuši 32 krievu lidrobotus un divas raķetes "Kinžal", pavēstījuši Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija naktī uz pirmdienu izšāva uz Ukrainu ballistisko raķeti "Iskander-M", vadāmo aviācijas raķeti H-59 un vēl vienu nenoskaidrota tipa raķeti. Raķetes tika izšautas no Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabaliem.
Bezpilota lidaparāti tika palaisti no Krievijas Orlas, Primorskoahtarskas, Kurskas un Jeiskas apgabaliem.
Bijušais Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Timurs Ivanovs apsūdzēts par piesavināšanos, iegādājoties prāmjus Kerčas šķērsošanai, un vairāk nekā 3,2 miljardu Krievijas rubļu piesavināšanos no "Interkommerts" bankas.
Former Russian Deputy Defence Minister Timur Ivanov has been accused of embezzlement in the purchase of ferries for the Kerch crossing and embezzlement of more than 3.2 billion Russian rubles from Interkommerts Bank. pic.twitter.com/Bw7QDpKZqm
— NEXTA (@nexta_tv) October 7, 2024
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" atsāks impīčmenta procedūru pret prezidenti Salomi Zurabišvili, paziņojis parlamenta spīkers Šalva Papuašvili.
Par impīčmenta formālu iemeslu uzskata Zurabišvili ārzemju vizītes bez valdības atļaujas. Tomēr patiesais iemesls ir tas, ka prorietumnieciskā prezidente ir kauls prokrieviskās partijas "Gruzijas sapnis" rīklē.
eorgia's ruling party ‘Georgian Dream’ will re-initiate impeachment proceedings against President Salome Zurabishvili, Parliament Speaker Shalva Papuashvili has said.
— NEXTA (@nexta_tv) October 7, 2024
The formal reason for the impeachment is considered to be that Zurabishvili made foreign visits without the… pic.twitter.com/8lUfB5YmNW
Krievu mediji pirmdien ziņo, ka noticis kiberuzbrukums Viskrievijas valsts televīzijas un radio kompānijai (VGTRK).
Tīmekļa izdevums "Gazeta.ru", atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka nedarbojas tiešraide tīmeklī un raidorganizācijai nav piekļuves nedz telefona sakariem, nedz internetam.
Avots izteicies, ka tas esot "bezprecedenta kiberuzbrukums".
Viņš bijis iesaistīts krievu triecienšauteņu pārdošanā hutiešiem. Par to raksta "Wall Street Journal".
Kā ziņo laikraksta avoti, augustā Buts piedalījās tikšanās reizē ar hutiešiem, kuri ieradās Maskavā, lai noslēgtu darījumu par Kalašņikova triecienšauteņu iegādi 10 miljonu dolāru vērtībā. Paredzams, ka piegādes sāksies oktobrī: ieročus plānots vest uz Hodeidas ostu Jemenā, Krievijas pārtikas aizsegā.
Viktors Buts, ASV tika notiesāts par nelikumīgu ieroču kontrabandu, cietumā pavadīja 14 gadus. Viņš 2022. gadā tika iemainīts pret Krievijā notiesāto amerikāņu basketbolisti Britniju Grineri. Oficiāli Buts tagad ir Uļjanovskas apgabala parlamenta deputāts.
Victor Bout returned to arms trafficking, he was involved in the sale of Russian assault rifles to the Houthis. The Wall Street Journal writes about this
— NEXTA (@nexta_tv) October 7, 2024
According to the newspaper's sources, in August Bout attended a meeting with the Houthis, who came to Moscow to conclude a… pic.twitter.com/AdgAq9BbW0
Ar Maltas karogu peldošais kravas kuģis "MV Ruby", kas ved Krievijas mēslojumu uz Āfriku, ir bojāts un tam nepieciešams remonts. Tomēr to neielaiž Eiropas ostās, jo pastāv bažas par iespējamu uz kuģa esošā amonija nitrāta detonāciju. Beramkravu kuģis jau vairākas nedēļas kuģojis pie Ziemeļeiropas krastiem, vēsta laikraksts "The New York Times".
Amonija nitrāts ir populārs mēslojums, taču tā lietošanā pastāv risks. Nitrāti ir sprādzienbīstami, īpaši lielos daudzumos. Sprādzienu var izraisīt karstums vai, piemēram, būtiskas gaisa mitruma izmaiņas. 2020. gada augustā Libānā Beirūtas ostā metināšanas darbu dēļ uzsprāga 2750 tonnas nitrāta — masīvajā sprādzienā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, bet aptuveni 300 000 cilvēku palika bez pajumtes. Uz "MV Ruby" klāja ir aptuveni 8 reizes vairāk salpetra - lai gan zināms, ka kuģa krava nav cietusi.
The New York Times: damaged ship carrying Russian fertilisers is not allowed to enter EU ports because of the risk of explosion
— NEXTA (@nexta_tv) October 7, 2024
The Maltese-flagged cargo ship MV Ruby, which is carrying Russian fertiliser to Africa, has been damaged and needs repairs. However, it is not allowed… pic.twitter.com/3RG3nnaK0q
Cilvēki izgāja galvaspilsētas ielās, lai pievērstu uzmanību "Azov" pulka aizstāvjiem, kuri jau ilgāku laiku atrodas krievu gūstā.
FreeAzov rally in support of Ukrainian POWs held in Kyiv
— NEXTA (@nexta_tv) October 6, 2024
People took to the streets of the capital to draw attention to the defenders of the Azov Regiment, who have been in Russian captivity for a long time. pic.twitter.com/rkkb7FoStv
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
