TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Ja mēs turēsimies kopā, ja mēs rīkosimies kopā, tad… mēs būsim stipri," sacīja ES augstākā diplomāte Kaja Kallasa.
Kaja Kallas: Russia, China, and the U.S. want to destroy the European Union
— NEXTA (@nexta_tv) May 18, 2026
“If we stick together, if we act together, then… we are strong,” said the EU’s top diplomat. pic.twitter.com/rYNncqryhW
RFE/RL ziņo, ka nopludinātā ES draudu novērtējumā Krievijas bijušie kaujinieki tiek atzīmēti kā kara blakusparādību risks, un Brisele baidās, ka viņi varētu ieceļot blokā un pievērsties noziegumiem vai vardarbībai.
Šengenas aizlieguma priekšlikums ir gaidāms jūnijā.
A leaked EU threat assessment flags Russia's ex-combatants as a war spillover risk, with Brussels fearing they could enter the bloc and turn to crime or violence, RFE/RL reported.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 18, 2026
A Schengen ban proposal is expected in June.
🔗 https://t.co/ebbzzdocXN pic.twitter.com/frKj3mnT21
Krievija cieš rekordlielus zaudējumus, un fronte tai vairs nenodrošina stabilu virzību uz priekšu. Tas grauj Putina galveno argumentu, ka Krievija spēj salauzt Ukrainu ar resursu pārākumu.
"The Economist" raksta, ka Krievija sāk zaudēt pozīcijas Ukrainā: pavasara ofensīva ir iestrēgusi, bet zaudējumi joprojām ir ārkārtīgi lieli. Pēc medija aprēķiniem līdz 12. maijam Krievija varēja zaudēt no 280 tūkstošiem līdz 518 tūkstošiem kritušo karavīru, bet kopējie zaudējumi kopā ar ievainotajiem sasniedz no 1,1 līdz 1,5 miljoniem cilvēku. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Tērauda robežbrigāde ar bezpilota lidaparātiem (FPV) un droniem "Vampire" uzbruka Krievijas mērķiem Kurskas un Ziemeļu Slobožanskas asīs, trāpot bruņutransportierim, 3 karavīriem, elektroniskās karadarbības sistēmai, antenai, lielgabalam, 2 transportlīdzekļiem, munīcijas noliktavai un 3 patvertnēm.
Ukraine’s Steel Border Brigade struck Russian targets with FPV and Vampire drones on the Kursk and Northern Slobozhanshchyna axes, hitting an armored personnel carrier, 3 troops, EW system, antenna, gun, 2 vehicles, ammo depot and 3 shelters. #Ukraine pic.twitter.com/us4BZPLtyN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 18, 2026
Ukrainian drones struck Russian logistics in occupied Makiivka, Donetsk Oblast. #Ukraine pic.twitter.com/huPE9TbWKn
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 18, 2026
Hersonas apgabala okupētajās teritorijās bezpilota lidaparāta uzbrukuma rezultātā tika ievainots Skadovskas rajona kolaborants un gauleiters Oleksandrs Dudka.
❗️In the temporarily occupied territories of the Kherson region, as a result of a drone attack, the collaborator and Gauleiter of the Skadovsk district, Oleksandr Dudka, was wounded. pic.twitter.com/6HWPsH04ob
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 18, 2026
Krievu pareizticīgie priesteri brauca cauri Permai ar Dievmātes ikonu, lai lūgtu aizsardzību pret bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Vietējā diecēze paziņoja, ka rituāls seko senai tradīcijai nēsāt svētus priekšmetus pilsētās ārēju draudu laikā.
Orthodox Russian priests drove through Perm with an icon of the Mother of God to pray for protection from drone attacks. The local diocese said the rite follows an old tradition of carrying holy objects around cities during external threats. #Russia
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 18, 2026
🤷♂️ pic.twitter.com/G0DVplB5l7
Krievija cenšas vervēt separātiskā Piedņestras reģiona iedzīvotājus dalībai karā pret Ukrainu, piedāvājot viņiem paātrinātā kārtībā iegūt Krievijas pilsonību.
"Babel", atsaucoties uz Volodimira Zelenska vakara uzrunu un Moldovas premjerministra Aleksandra Munteanu paziņojumiem, vēsta, ka Krievijas specdienesti pastiprinājuši centienus iesaistīt Piedņestras iedzīvotājus Krievijas armijā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas avoti apgalvo, ka Ukraina sākusi izmantot modernizētus taktiskos FPV dronus ar kaujas mākslīgo intelektu, norādot uz automātiskās tēmēšanas pazīmēm pēc sejas kontūrām un atbilstošas termālās pēdas, kas iepriekš ielādēta bezpilota lidaparāta borta atmiņā.
Šāds sods tika piespriests Artjomam Asalhudinam par komentāru "izskatīgi", ko viņš ievietoja zem ziņu vēstījuma par uzbrukumu militārajam vervēšanas virsniekam mobilizācijas laikā.
Sākotnēji viņam tika izvirzītas apsūdzības par "terorisma attaisnošanu", un vēlāk tika pievienotas papildu apsūdzības, tostarp "valsts nodevība" un sadarbība ar "Krievijas Brīvības" leģionu.
A new record: a Russian man received 18 years in prison for just one word
— NEXTA (@nexta_tv) May 18, 2026
Such a sentence was handed to Artyom Asalkhudin over the comment “handsome,” which he posted under a news report about an attack on a military recruitment officer during mobilization.
He was initially… pic.twitter.com/DNaafJzBSm
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
