TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantam Ukrainā piespriež mūža ieslodzījumu par karagūstekņa nošaušanu

Slovākija neatbalstīs Eiropas Savienības iniciatīvu izmantot Krievijas iesaldētos līdzekļus Ukrainas militāro izdevumu segšanai, sestdien paziņojis Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.

Vairāk lasi šeit. 

Naktī uz svētdienu noticis ukraiņu raķešu uzbrukums, kurā cietusi Voroņežas termoelektrostacija TEC-1, ziņo krievu mediji.

Voroņežas iedzīvotāji naktī dzirdējuši pilsētā virkni sprādzienu, un sociālās saziņas vietnēs parādījušās ziņas par ugunsgrēku termoelektrostacijā.

Tikmēr Voroņežas apgabala vietvaldis Aleksandrs Gusevs brīdinājis par raķešu uzbrukumu.

Ukraiņu "Telegram" kanāls "Exilenova+" publicējis kāda aculiecinieka uzņemtu videoierakstu, kurā redzams uzbrukuma brīdis.

Neatkarīgā krievu tīmekļa izdevuma "Astra" žurnālisti, izmantojot kadru ģeolokācijas datus, noskaidrojuši, ka tie uzņemti, atrodoties aptuveni 1,3 kilometrus no Voroņežas TEC-1.

TEC-1 strādā aptuveni 430 darbinieki, un tā ir Voroņežas lielākais siltumenerģijas piegādātājs, kas nodrošina četru pilsētas rajonu un vairāk nekā tūkstoš uzņēmumu apkuri.

Vietējās varasiestādes pagaidām nav apstiprinājušas postījumu nodarīšanu termoelektrostacijai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 151 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 335 tankus, 23 545 bruņutransportierus, 34 340 lielgabalus un mīnmetējus, 1538 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1239 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 79 368 bezpilota lidaparātus, 3926 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 66 885 automobiļus un autocisternas, kā arī 3993 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute 8. novembrī izteica skarbu brīdinājumu Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam, uzsverot, ka “kodolkarš nekad nevar tikt uzvarēts un nekad nedrīkst tikt uzsākts.” Rute pauda, ka nesenie NATO ikgadējie kodolspēku mācību panākumi sniedz pilnīgu pārliecību par alianses atturēšanas spēju, īpaši ņemot vērā Krievijas pieaugošo kodoldraudu retoriku.

“Kad Krievija izmanto bīstamu un bezatbildīgu kodolretoriku, mūsu iedzīvotājiem ir jāzina – nav pamata panikai, jo NATO ir spēcīga kodolatbildes sistēma,” sacīja Rute. Viņš arī atgādināja, ka Putins pēdējo mēnešu laikā vairākkārt piedraudējis ar iespējamu kodolieroču pielietošanu, ja pret Krieviju tiktu izmantoti konvencionāli ieroči vai notiktu uzbrukums ar kādas kodolvalsts atbalstu.

Rute uzsvēra, ka NATO valstis būtiski palielinājušas munīcijas ražošanu: “Mēs jau mainām situāciju – NATO tagad ražo vairāk nekā pēdējo desmitgažu laikā.” Viņš norādīja, ka Krievija ilgu laiku ražoja vairāk nekā visas NATO dalībvalstis kopā, taču šī dinamika ir mainījusies, jo sabiedrotie atver “desmitiem jaunu ražošanas līniju” un paātrina piegādes. Rute brīdināja: “Krievijas draudi nepazudīs arī pēc kara beigām – tā vēl ilgi būs destabilizējošs spēks Eiropā un pasaulē.”

Krievijas Ka-226 helikoptera katastrofā Dagestānā 7. novembrī gājuši bojā pieci cilvēki, tostarp četri darbinieki no militārās rūpnīcas “Kizļaras Elektromehāniskā rūpnīca” (KEMZ), paziņoja uzņēmums. Helikopters nogāzās netālu no Ači-Su ciema, kas atrodas Kaspijas jūras piekrastē. Lai gan sākotnēji Krievijas mediji ziņoja, ka helikopterā atradušies tūristi, vēlāk apstiprināts, ka liela daļa pasažieru strādāja aizsardzības jomā.

Starp bojāgājušajiem ir arī rūpnīcas būvniecības un transporta nodrošinājuma vietnieks, kā arī lidojuma mehāniķis. Divi cilvēki avārijā guvuši ievainojumus. KEMZ ir Krievijas aizsardzības nozares uzņēmums, kas ražo vadības un diagnostikas sistēmas Su un MiG tipa lidmašīnām – tām pašām, ko Krievija izmanto uzbrukumos Ukrainas pilsētām. Šī rūpnīca ir iekļauta ASV sankciju sarakstā par atbalstu Krievijas karam.

Krievijas Federālā aviācijas aģentūra “Rosaviācija” klasificēja avāriju kā “katastrofu” un sola veikt oficiālu izmeklēšanu. Ka-226 ir divmotoru helikopters, kas spēj pārvadāt līdz septiņiem pasažieriem. 2024. gadā Ukrainas militārā izlūkošana ziņoja, ka viens šī modeļa helikopters bijis bojāts sabotāžas operācijā. Krievijas aviācijas nozari smagi ietekmējušas arī Rietumu sankcijas, jo daudziem gaisa kuģiem trūkst rezerves daļu regulārai apkopei.

Ukrainas veiktie triecieni Krievijas Belgorodas un Kurskas apgabalos 8. novembrī izraisīja plašus elektroapgādes traucējumus, atstājot vairāk nekā 20 000 cilvēku bez elektrības, paziņoja Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs. Viņš apgalvo, ka vakara uzbrukums izraisījis strāvas padeves pārtraukumus gan Belgorodas pilsētā, gan Duboves ciematā, lai gan upuru neesot. Krievijas mediji arī ziņoja par iespējamu Ukrainas spēku pārrobežas reidu Belgorodas apgabalā.

"Telegram" kanāls "Shot" ziņoja, ka Belgorodu apšaudījušas vairākas raķešu sistēmas (MLRS), un pārtvertā munīcija bojājusi vietējo termoelektrostaciju, izraisot ugunsgrēkus vairākās garāžās. Tikmēr Kurskas apgabalā pēc trieciena tika aizdedzināta elektroapakšstacija Korenevo ciemā, izraisot vēl vienu elektroapgādes pārrāvumu. Notikuma apmērs un precīzais cietušo skaits gan nav oficiāli apstiprināts.

Šie uzbrukumi notika laikā, kad Krievija pati pastiprina triecienus Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai. Naktī uz 8. novembri Maskava veica masveida raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai un citām pilsētām. Ukraina iepriekš brīdinājusi, ka “atbildēs ar triecieniem pret Krievijas enerģētikas sektoru,” ja Maskava turpinās vērsties pret Kijivas infrastruktūru. Ukrainas militārā izlūkdienesta pārtverta telefona saruna liecina par pieaugošo neapmierinātību Krievijas pierobežas reģionos – kāds iedzīvotājs no Belgorodas esot teicis: “Dzīve Krievijā vienkārši ir bezcerīga.”

Nesen Latvijā bija ieradušies Ukrainas 1. korpusa "Azov" un 12. Speciālo uzdevumu brigādes "Azov" karavīri un pārstāvji, kuri, viesošanās laikā, ar Latvijas karavīriem un uzņēmējiem dalījās savā pieredzē cīņā pret Krieviju.

"Mēs runājam ar jūsu armiju, mēs runājam ar jūsu uzņēmumiem, un ir ļoti patīkami redzēt, ka jūs ejat pareizajā virzienā. Un pats galvenais, ka jūs saprotat. Tas ir ļoti patīkami, ka jūs ieklausāties un vēlaties attīstīties, virzīties pareizajā virzienā. [...] Un, kā es teicu jūsu armijas pārstāvjiem, zemessargiem un uzņēmējiem – mēs esam gatavi sadarboties," "Latvijas Televīzijai" norāda Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa "Azov" štāba priekšnieks Arsens Dmitriks.

Tikmēr "Azov" korpusa leitnants Volodimirs Vernihora atzinīgi vērtēja Latvijas drīzo sēšanos pie ANO Drošības padomes galda uz diviem gadiem. "Tas ir ļoti svarīgi, jo tā ir vienīgā starptautiskā sistēma, kas mums līdz šim bijusi, kura ir bāzēta uz ANO. Un es domāju, ka mums tā jāizmanto pēc iespējas labāk visos virzienos," pauda Vernihora.

Pulkvedis, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Normunds Baranovs norādīja, ka "Latvija no Ukrainas līdz šim ir ļoti daudz mācījusies" un norādīja, ka arī šī bija vērtīga tikšanās reize, kurā izdevās uzzināt ko jaunu. "Kaujas principi, taktika, viss pamazām mainās un iet uz priekšu. Tādēļ arī šīs tikšanās ir ļoti vērtīgas," norādīja Baranovs.

Tikmēr "Support Azov Latvija" pārstāvis norādīja, ka galvenā atziņa ir tā, ka gan Latvijas militārās aprindas, gan uzņēmēji, gan cilvēki ir kļuvuši vēl tuvāki. "Tas, dara "Azov" u, tas, ko var darīt Latvija - nav tik tālu viens no otru. Es domāju, ka mēs šodien atkal esam pacēluši kādu latiņu augstāk."