TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 293 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 808 tankus, 24 287 bruņutransportierus, 38 863 lielgabalus un mīnmetējus, 1700 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 200 611 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 569 automobiļus un autocisternas, kā arī 4100 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas raķete Harkivā naktī uz piektdienu trāpījusi deviņstāvu dzīvojamajai ēkai, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Raķete trāpījusi ēkai Harkivas Kijivas rajonā. Cietuši seši cilvēki.

"Visiem sešiem cietušajiem deviņstāvu ēkā bija akūta stresa reakcija," paziņoja Harkivas mērs Ihors Terehovs.

Harkivas Kijivas rajonā naktī trāpījis arī krievu drons.

Ukrainas droni trešo nakti pēc kārtas uzbrūk objektiem Ļeņingradas apgabalā, tai skaitā trāpot naftas eksporta terminālim Ustjlugas ostā, piektdienas rītā ziņoja sociālie mediji.

"Telegram" kanāls "Shot" atzīmēja, ka vietējie iedzīvotāji pēc plkst. 1 (pēc pusnakts pēc Latvijas laika) ziņojuši par sprādzieniem Viborgas, Kirovas un Kolpinas rajonos.

Sanktpēterburgas pilsētas Pulkovas lidosta uz laiku apturēja ienākošos un izejošos reisus.

"Telegram" kanāls "Exilenova+" ziņoja par sprādzieniem Primorskas un Ustjlugas ostu rajonā. Šīs ir reģiona lielākās ostas, kas nodrošina ievērojamu daļu no Krievijas naftas produktu eksporta.

Krievijas Ārlietu ministrijas runassievai Marijai Zaharovai atradās sakāmais arī par pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latvijā ļoti populārā vācu popa dueta “Modern Talking” bijušā dalībnieka Dītera Bolena koncertu atcelšanu Lietuvā.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas plašsaziņas līdzekļi ceturtdien kā pēc komandas aizgūtnēm pārpublicē paziņojumu, ka Latvija, Lietuva un Igaunija oficiāli ir devušas atļauju izmantot savu gaisa telpu, lai Ukraina varētu ar droniem uzbrukt Krievijas diktatora Vladimira Putina dzimtajai Sanktpēterburgai, Ļeņingradas apgabalam un citiem valsts ziemeļrietumu apgabaliem.

“Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varas iestādes oficiāli atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas bezpilota lidaparātiem, lai uzbruktu Pēterburgai, Ļeņingradas apgabalam un Krievijas ziemeļrietumiem. Iepriekš pārlidojumus atļāva neoficiāli un tikai epizodiski, baidoties no atbildes reakcijas,” teikts “Telegram” kanāla “Mash” paziņojumā, ko masveidā pārpublicē Krievijas oficiozajos medijos. Oficiāla apstiprinājuma gan nekur nav.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas okupācijas armija 2025. gada oktobrī uzsāka ofensīvu Huļajpoles sektorā, taču Ukrainas bruņotie spēki apturēja ienaidnieku.

Kopš 2026. gada marta beigām Krievijas okupanti turpina spiest uz Ukrainas Aizsardzības spēku pozīcijām Huļajpoles sektorā Zaporižjas apgabalā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis par to rakstīja "Facebook". 

Sirskis ziņo, ka Dienvidu operatīvajā zonā turpinās intensīvas kaujas. Huļajpoles sektorā, kas ir daļa no Dienvidu operatīvās zonas, Krievijas armija turpina spiest uz Ukrainas pozīcijām. Šajā frontes sektorā Krievijas okupanti mēģina virzīties uz priekšu Huļajpoles, Dobropiļļas, Staroukrainkas, Žeļeznodorožnes, Huļajpoles, Mirnes un citu apdzīvotu vietu apgabalos, taču Ukrainas spēki atvaira uzbrukumus. 

Savas pēdējās vizītes laikā Dienvidu operacionālajā zonā Sirskis tikās ar triecienvienību un desanta triecienvienību komandieriem un uzklausīja ziņojumus par pašreizējo situāciju frontē. Dienvidu operacionālajā zonā Ukrainas bruņoto spēku triecienvienības un desanta triecienvienības veic aktīvu aizsardzību.

Ukrainas spēki atgūst teritorijas Oleksandrivkas frontes līnijas sektorā, divu mēnešu laikā nogalinot vairāk nekā 2600 Krievijas karavīru.

Operācijas laikā Ukrainas spēki atguva aptuveni 440 kvadrātkilometrus teritorijas.

Vien nedaudzi sabiedrotie maksā par ASV ieročiem PURL programmas ietvaros, un Apvienotā Karaliste ir vienīgā jaunā donorvalsts, kas nesen pievienojusies. Kijivai 2025. gadam bija nepieciešami 15 miljardi ASV dolāru, bet tā saņēma 4,3 miljardus ASV dolāru.