Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 20:47
Vai Krievijas armija piedzīvo problēmas? Ukrainas analītiskais centrs “DeepState” atklājis jaunākos datus

Krievijas karaspēks decembrī ieņēmis 445 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas jeb par 12% mazāk nekā novembrī, paziņojis Ukrainas analītiskais centrs "DeepState", kas veic karadarbības monitoringu.

Lasi vairāk šeit.

Vakar 19:57
CIP neuzskata, ka būtu noticis Ukrainas dronu uzbrukums Putina rezidencei

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) secinājusi, ka, pretēji Krievijas apgalvojumiem, Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Vairāk lasi šeit

Vakar 18:23
Ukrainas izlūkdienests: "Krievu brīvprātīgo korpusa" komandieris Kapustins  ir dzīvs; izjaukts atentāts

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde  paziņojusi, ka "Krievu brīvprātīgo korpusa"  komandieris Deniss Kapustins ir dzīvs. Dienestam izdevies izjaukt Krievijas specdienestu organizētu atentātu un pārņemt tā izpildei atvēlēto finansējumu pusmiljona ASV dolāru apmērā, vēsta aģentūra UNIAN.

Kā informē pārvaldes  preses dienests, Krievijas specdienesti Kapustina (zināms arī ar segvārdu "White Rex") likvidēšanai bija piešķīruši 500 000 dolāru. Īstenojot vairāk nekā mēnesi ilgu speciālo operāciju, pārvaldes specvienībai izdevies ne tikai nosargāt komandiera dzīvību, bet arī iegūt minētos finanšu līdzekļus, kas tagad tiks novirzīti Ukrainas izlūkdienesta vienību stiprināšanai.

Par veiksmīgo operāciju paziņojis pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs, kurš personīgi apsveicis Kapustinu. "Pirmkārt, apsveicu Jūs ar atgriešanos dzīvē. Es priecājos, ka līdzekļi, kas tika saņemti par Jūsu likvidācijas pasūtījumu, ir nonākuši mūsu atbalstam," norādījis Budanovs.

Vakar 17:51
CIP neuzskata, ka būtu noticis Ukrainas dronu uzbrukums Putina rezidencei

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) secinājusi, ka, pretēji Krievijas apgalvojumiem, Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Laikraksts "The Wall Street Journal", kā arī raidorganizācijas PBS un CNN ziņo, ka par šiem secinājumiem medijus neoficiāli informējušas ASV amatpersonas.

Sākotnēji arī ASV prezidents Donalds Tramps pēc telefonsarunas ar Putinu kritizēja Ukrainu par to, ka tā esot veikusi šādu uzbrukumu.

Savukārt Kijiva kategoriski noliedza, ka tā būtu veikusi šādu uzbrukumu.

Atsaucoties uz ASV amatpersonām, laikraksts "Wall Street Journal" ziņo, ka Ukrainas dronu uzbrukums bijis vērsts pret militāru mērķi tajā pašā reģionā, kur atrodas viena no Putina rezidencēm, bet ne netālu no šīs rezidences. To apstiprina arī CIP analīze, raksta avīze.

PBS un CNN ziņo, ka trešdien Trampu par izlūkdienestu secinājumiem informējis CIP direktors Džons Retklifs.

Pēc tikšanās ar Retklifu Tramps savā platformā "Truth Social" dalījās ar tabloīda "New York Post" komentāru, kas bija ļoti kritisks attiecībā pret Krieviju. "New York Post" rakstā Putins raksturots kā patiess šķērslis ceļā uz mieru.

Vakar 17:23
Minska nodevusi Krievijai ešelonu ar militāro tehniku

No Baltkrievijas uz Krieviju nosūtīts vismaz 31 vagons ar militāro tehniku, kas paredzēta Krievijas bruņoto spēku centrālajai tanku rezerves bāzei.

Analītiķi norāda, ka militārie pārvadājumi, kas veikti no 2025. gada aprīļa līdz septembrim, bijuši sistēmiski. Viens no fiksētajiem maršrutiem sākās Borisovas stacijā, kur nosūtītājs bija Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas 814. tehniskā nodrošinājuma centrs. Ešelons sastāvēja no 32 vagoniem, no kuriem 31 platforma bija piekrauta ar tehniku.

Kravas galamērķis bija Krievijas 1311. centrālā tanku rezerves bāze. Eksperti secina, ka maršruts un galamērķis liecina par tehnikas nodošanu no Baltkrievijas noliktavām tieši Krievijas armijas vajadzībām.

Papildus tam fiksēta arī pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvietošana. No Polockas stacijas uz Austrumsibīriju nosūtīts 377. zenītraķešu pulka ešelons ar 31 tehnikas platformu. Atšķirībā no tankiem, šīs tehnikas nosūtīšanas mērķis, visticamāk, bija kapitālais remonts un tehniskā apkope Krievijas rūpnīcās.

Vakar 16:57
Ukrainas droni likvidē Krievijas karavīrus, kas kaujas zonā pārvietojas ar zirgiem

Ukrainas Bruņoto spēku 92. atsevišķā triecienbrigāde ar FPV droniem likvidējusi Krievijas karavīrus, kuri kaujas zonā pārvietojās ar zirgiem, vēsta laikraksts "The Times".

 "Fināls ir diezgan paredzams: tā sauktā ienaidnieka kavalērija iznīcināta ar precīziem mūsu bezpilota lidaparātu triecieniem," paziņojusi brigāde.

"The Times" norāda, ka Krievijas armija tehnikas trūkuma un sarežģīto laikapstākļu dēļ arvien biežāk spiesta meklēt netipiskus risinājumus loģistikas nodrošināšanai. Bez zirgiem Krievijas vienības loģistikā izmanto arī ēzeļus. 

Vakar 16:31
Ukrainas armija gadu mijā devusi triecienus Krievijas naftas rūpnīcām un "Shahed" noliktav

Naktī uz 1. janvāri Ukrainas Aizsardzības spēki veikuši precīzus triecienus vairākiem stratēģiski svarīgiem objektiem gan Krievijas teritorijā, gan okupētajās zonās, tostarp Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcai un "Shahed" dronu noliktavai, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Ziņojumā norādīts, ka dronu uzbrukuma rezultātā aizdegusies Iļskas naftas pārstrādes rūpnīca Krasnodaras novadā. Tāpat veikts trieciens naftas sagatavošanas iekārtai "Almetjevskaja" Tatarstānas Republikā, kuras bojājumu apmērs vēl tiek precizēts.

Ievērojami zaudējumi pretiniekam nodarīti arī okupētajā Doneckas apgabalā. Doneckas pilsētas apkaimē trāpīts "Shahed"/"Geran" tipa bezpilota lidaparātu noliktavai. Savukārt netālu no Ševčenko apdzīvotās vietas iznīcināts zenītraķešu komplekss "Tor-M2".

Ģenerālštābs uzsver, ka šie uzbrukumi veikti plānveidīgi, ar mērķi mazināt Krievijas militāri ekonomisko potenciālu.

Vakar 16:04
Krievijas uzbrukumi Odesai liecina par mērķtiecīgu stratēģiju graut Ukrainas ekonomiku

Krievijas pastiprinātie triecieni Odesai un Ukrainas dienvidiem liecina par mērķtiecīgu stratēģiju graut valsts ekonomiku, iznīcinot eksporta un enerģētikas infrastruktūru, jo tieši jūras loģistika ir kritiski svarīga agrārajam sektoram un valsts finansiālajai stabilitātei, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).

Izdevums norāda, ka 2025. gada decembrī Odesa – galvenais Ukrainas graudu eksporta centrs un ekonomiskā "artērija", kas saista valsti ar pārējo pasauli, – bija starp tām apdzīvotajām vietām, kas piedzīvoja visvairāk triecienu. Uzbrukumi bojājuši infrastruktūru, graudu noliktavas un elektrotīklus, kā arī izraisījuši cilvēku upurus.

Saskaņā ar Ukrainas Kopienu un teritoriju attīstības ministrijas datiem, aptuveni 90% lauksaimniecības produkcijas tiek eksportēti pa jūru. 2025. gada 11 mēnešos sešas Odesas apgabala ostas pārkrāvušas aptuveni 76 miljonus tonnu kravu. Līdz šim Ukrainai bija izdevies aizsargāt šo tirdzniecību, tostarp pateicoties jūras droniem, kas ierobežoja Krievijas Melnās jūras flotes darbību.

Tomēr laikā, kad ASV administrācija cenšas rast risinājumu kara izbeigšanai, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus dienvidiem. Bieži droni tiek palaisti no okupētās Krimas un virzīti virs jūras, nevis sauszemes, tādējādi apgrūtinot to pārtveršanu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem.

Vakar 15:37
Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 205 droniem

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 205 trieciendroniem un droniem imitatoriem, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

176 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 24 trieciendronu trāpījumi 15 vietās.

Vakar 15:12
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 208 970

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 208 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 488 tankus, 23 849 bruņutransportierus, 35 678 lielgabalus un mīnmetējus, 1587 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1266 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 98 453 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 418 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".