TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Eiropa varētu palīdzēt ASV atbloķēt Hormuza šaurumu apmaiņā pret pilnīgu Trampa atbalstu Ukrainai, lai panāktu pieņemamu miera līgumu ar Krieviju, paziņoja Somijas prezidents Stubs.

Viņš saka, ka šī ir laba ideja un ka viņš to sīkāk izstrādās kopā ar savu komandu.

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 147 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 128 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti 15 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 12 apkaimēs. Vēl trīs apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 282 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1710 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 786 tankus, 24 229 bruņutransportierus, 38 506 lielgabalus un mīnmetējus, 1688 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 184 333 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 83 974 automobiļus un autocisternas, kā arī 4091 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC atzina, ka viņam ir ļoti slikta priekšnojauta par Irānas kara ietekmi uz Ukrainas miera procesu.

Zelenskis aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru tikties un rast kopīgu valodu, aicinājumu paužot pēc tam, kad Tramps atkārtoti bija kritizējis Stārmeru.

Divarpus gadu laikā Ziemeļkoreja Krievijas armijai piegādājusi miljoniem šāviņu, vēsta Rīgā bāzētais krievu emigrantu medijs "Važnije istorii" un Lielbritānijas pētniecības centrs "Open Source Centre", kas iepazinušies ar dokumentiem par munīcijas transportēšanā iesaistīto kuģu pārvietošanos.

Kopš 2023. gada vasaras četri Krievijas kuģi veikuši vismaz 112 reisus uz Ziemeļkoreju, un šo braucienu gaitā Krievijai piegādāti no astoņiem līdz 11 miljoniem šāviņu.

Vidēji tie bija aptuveni 350 000 šāviņu mēnesī, un saskaņā ar ekspertu aprēķiniem Krievijas armijai ar šādu apjomu varētu pietikt uzbrukuma operācijām aptuveni mēnesi.

Piegādēs no Ziemeļkorejas bija iesaistīti uzņēmumi "MG-Flot" un "Sovfraht".

No 2024. gada rudens sūtījumi no Ziemeļkorejas sāka samazināties, un kopš 2026. gada sākuma žurnālisti konstatējuši tikai vienu šādu reisu.

Iespējams, tas noticis tāpēc, ka Krievija ir palielinājusi savu šāviņu ražošanu, vai arī tāpēc, ka Ziemeļkorejas krājumi ir izsīkuši.

2024. gada rudenī parādījās ziņas par tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšanu uz Krieviju un to dalību kaujas operācijās pret Ukrainu.

Pēc tam, kad 2025. gadā Krievijas karaspēks bija atguvis daļu Kurskas apgabala, ko iepriekš bija ieņēmusi Ukrainas armija, Kremlis un Phenjana apstiprināja, ka Ziemeļkorejas karaspēks ir piedalījies karā Krievijas pusē Krievijas teritorijā.

Maskava plāno līdz 2045. gadam uz okupētajām Ukrainas teritorijām nosūtīt gandrīz 114 000 Krievijas pilsoņu, atsaucoties uz tā dēvētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu attīstības plāniem, otrdien vēsta laikraksts "Vedomosti".

Vairāk lasiet šeit.

Bijušais ilggadējais Krievijas aizsardzības ministrs, bet pašreizējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu paslavējis diktatora Vladimira Putina rūpes par Krievijas kritiski svarīgo objektu drošību, taču savās atziņās izdarīja Putinam lāča pakalpojumu, izpļāpājot katastrofālo stāvokli.

Vairāk lasiet šeit.

Beidzot viņš ir atgriezies mājās, un viss viņa ciems Starosiļa, Volīnijas apgabalā, var sveikt Ukrainas aizstāvi.