TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Reģiona deputāts un lauksaimniecības izpilddirektors Frantenko brīdina: "Mēs varētu vienkārši pārtraukt darbību iepriekš un netērēt simtiem miljonu, bet vienkārši sagatavoties pilnīgai Irkutskas apgabala lauksaimniecības sektora slēgšanai. Jā, tas izklausās biedējoši, tas izklausās nepatīkami, bet fakts paliek fakts."
Degvielas cenas galvenajos graudu ražošanas reģionos Krievijā ir pārsniegušas 100 000 rubļu/tonnu, salīdzinot ar 55 000 martā. Vietējie lauksaimnieki norāda, ka pie šādām degvielas izmaksām graudu ražošana kļūst pilnīgi nerentabla, jo pašreizējās kviešu cenas (aptuveni 9000 rubļu/tonna) ir divreiz zemākas par nepieciešamo ekonomisko slieksni.
Agriculture in Russia's Irkutsk region faces complete shutdown due to severe diesel shortages.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 16, 2026
Regional MP and agriculture executive Frantenko warns: "We might as well just shut down in advance and not waste hundreds of millions, but simply prepare for the complete closure of… pic.twitter.com/NyVjPhunKT
❗️Destroyed 🇷🇺Russian 2S19 Msta-S self-propelled artillery unit in the settlement of Sudzha, Kursk region. pic.twitter.com/bOmHs7QkWi
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 16, 2026
Krievijas propagandas degpunktā atkal ar jaunu sparu ir atgriezušās Baltijas valstis. Kopš kara sākuma pret mūsu valstīm vērstie propagandas vēstījumi klātesoši ir bijuši vienmēr, taču dažādās intensitātes pakāpēs. Pēdējā mēneša laikā ideoloģiskā temperatūra ir krietni uzkarsusi. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) iznīcina Krievijas degvielas kravas automašīnu uz Kahovkas-Melitopoles šosejas.
Neliels solis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajai izlūkošanas pārvaldei, ievērojams zaudējums Krievijas armijai.
Ukrainian Defense Intelligence destroys a Russian fuel truck at the Kakhovka-Melitopol highway.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 15, 2026
A small step for Ukrainian Defense Intelligence, a significant loss for the Russian military. https://t.co/sWZN7XYLj7 pic.twitter.com/FBJtkLSQN0
IMR-2 ir padomju un krievu kāpurķēžu militārais inženiertehniskais transportlīdzeklis.
❗️Destroyed 🇷🇺Russian IMR-2 somewhere on the front pic.twitter.com/XqtXd8ao0K
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 16, 2026
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka Apvienotās Karalistes uzņēmums "Urenco" nākamo divu gadu laikā piegādās Ukrainas elektrostacijai "Energoatom" bagātinātu urānu 210 miljonu mārciņu vērtībā. Viņš arī paziņoja par jaunu sankciju paketi, kas vērsta pret Krievijas ēnu floti un finanšu tīkliem, ko agresors izmanto, lai apietu sankcijas.
❗️UK company Urenco will supply Ukraine’s Energoatom with £210 million in enriched uranium over the next two years, Prime Minister Starmer said. He also announced a new sanctions package targeting Russia’s shadow fleet and financial networks used to evade sanctions. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 16, 2026
Ukrainas aizsardzības uzņēmums "Global Mark" prezentē "Sea Trident" – smagu zemūdens dronu, kas paredzēts mērķu sasniegšanai un citu zemūdens dronu medībām.
Parīzē prezentētā platforma nes 1000 kg smagu kravu un tās darbības rādiuss ir 2000 jūras jūdzes.
Ukrainian defense company Global Mark unveiled the Sea Trident, a heavy underwater drone built to strike targets and to hunt other underwater drones
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 15, 2026
Presented in Paris, the platform carries a 1,000 kg payload and ranges 2,000 nautical miles https://t.co/qwIXgKhEW2
Video redzams, kā degvielas uzpildes stacijās gar Maskavas - Sanktpēterburgas šoseju izveidojušās kilometriem garas rindas. Lai uzpildītu kaut nedaudz degvielas, autovadītāji gaida līdz pat trim stundām. Vairāk lasi šeit.
G7 valstu grupas līderi otrdien vienojās pastiprināt spiedienu uz Krieviju izbeigt karu pret Ukrainu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalījās samitā Francijas kūrortpilsētā Eviānā laikā, kad Ukrainas noturība kaujas laukā tiek vērtēta kā laba, taču Krievija joprojām intensīvi uzbrūk tās pilsētām konfliktā, kas tagad ilgst ilgāk nekā Pirmais pasaules karš.
G7 pasaules lielvaru grupas samits ļāva Zelenskim aci pret aci satikties ar ASV prezidentu Trampu, kurš ir centies sazināties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet arī parādīja pazīmes, ka zaudē pacietību attiecībās ar Maskavu. Tramps paziņoja, ka Krievijai vajadzētu vienoties par kara izbeigšanu.
"Līderi šodien nolēma palielināt spiedienu uz Krieviju, piemērojot sankcijas gāzei un naftai," pēc sarunām sacīja avots Francijas diplomātiskajās aprindās.
ASV prezidents Donalds Tramps sarunās ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki atkārtoti apstiprinājis papildu 5000 amerikāņu karavīru izvietošanu Polijā, paziņojis Navrocka padomnieks Marcins Pšidačs.
Navrockis pēc Baltā nama uzaicinājuma svētdien Vašingtonā apmeklēja ASV prezidenta 80. dzimšanas dienas svinības.
Vizītes laikā Navrockis apmeklēja cīņu mākslas čempionāta (UFC) galā pasākumu Baltajā namā, kā arī apsprieda Polijas drošības un turpmākas ASV militārās klātbūtnes jautājumus. Bažas par to radījusi neskaidrība par Vašingtonas ilgtermiņa saistībām pret Eiropu.
Navrocka starptautiskās politikas biroja vadītājs Pšidačs pavēstīja, ka Tramps Polijas prezidentam apstiprinājis, ka Vašingtona joprojām ir apņēmusies gādāt par Polijas drošību, tostarp saskaņā ar NATO līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
