TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Eiropas līderi rīko vēl vienu sarunu kārtu par Ukrainu tikai dažas stundas pēc tam, kad Donalds Tramps atklāja sarunu ar Krievijas līderi par iespējamu bezpilota lidaparāta uzbrukumu viņa rezidencei.

Vācijas prokuratūra paziņojusi, ka izbeigs izmeklēšanu pret Krievijas oligarhu Ališeru Usmanovu par sankciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas noteikumu pārkāpumiem, jo viņš piekritis samaksāt naudassodu desmit miljonu eiro apmērā.

Minhenes prokuratūra norāda, ka izmeklēšana pret Usmanovu, kuras ietvaros pirms trīs gadiem tika veiktas kratīšanas ar oligarhu saistītos īpašumos Vācijā, tiks izbeigta, līdzko tiks saņemta šī soda nauda.

Ukrainas ārlietu ministrs paziņoja, ka Krievija nav sniegusi nekādus pierādījumus par "uzbrukumu Putina rezidencei", un aicināja starptautisko sabiedrību nepakļauties Kremļa manipulācijām.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā Krievija nav spējusi sniegt nekādus pārliecinošus pierādījumus par iespējamu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu diktatora Vladimira Putina rezidencei. Viņš aicināja starptautisko sabiedrību rīkoties atbildīgi un nepakļauties Kremļa manipulācijām. 

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas puse nav sniegusi nevienu ticamu pierādījumu, kas pamatotu apsūdzības par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu diktatora Putina rezidencei Valdajā: "Ir pagājusi gandrīz diena, un Krievija joprojām nav sniegusi nekādus pārliecinošus pierādījumus, lai pamatotu savas apsūdzības par Ukrainas iespējamo "uzbrukumu Putina rezidencei". Un tā to arī nesniegs, jo tādu nav. Šāds uzbrukums nav noticis."

Kongresmenis uzsvēra, ka Tramps pārāk uzticas Kremļa izteikumiem, kas "ne vienu reiz vien melojis pasaulei".

Republikāņu kongresmenis Dons Beikons publiski kritizēja Donaldu Trampu par viņa reakciju uz Krievijas izteikumiem un brīdināja, ka piekāpšanās Maskavai varētu novest Trampu pie vēsturiska apkaunojuma. Viņš apgalvoja, ka vēsture viņu varētu atcerēties nevis kā izlēmīgu līderi, bet gan kā politiķi, kurš padevās agresoram. Beikons CNN tiešraidē izteica ārkārtīgi skarbas piezīmes par prezidentu Trampu, vēsta "The Hill". Kongresmenis paziņoja, ka Baltā nama administrācijai vispirms jāpārbauda fakti, pirms izdarīt publiskus secinājumus, it īpaši, ja informācijas avots ir Kremlis.

"Trampam un viņa komandai vispirms ir jānoskaidro fakti, pirms meklēt vainīgos. Putins ir bēdīgi slavens melis," uzsvēra kongresmenis.

Miera līgums vai pat pamiers netiks noslēgts vismaz līdz ziemas beigām, ir pārliecināts Dmitro Kuleba.

Šajā ziemā Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno palielināt spiedienu uz Ukrainu, cenšoties salauzt tās tautu. Tāpēc miera līgumu nevajadzētu gaidīt tuvākajā laikā. Šo viedokli bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda savā TikTok blogā. "Kas notiek un kas notiks? Šis ir mans viedoklis — ticiet vai nē. Uguns pārtraukšanas līguma nebūs vismaz līdz ziemas beigām, jo ​​Putins atrodas uzbrukuma pozīcijā. Viņš jau runā par Zaporižjas ieņemšanu. Putins domā, ka Ukraina sabruks acumirklī. Putins zina, ka Amerika nesniegs Ukrainai vairāk palīdzības, tas ir, ne vairāk kā tagad. Arī Eiropa ir ievērojami samazinājusi savu palīdzību, tāpēc viņš ir pastiprinājis raķešu triecienus, lai salauztu mūsu gribu cīnīties. Un līdz ziemas beigām viņš vēros, cik veiksmīgi viņš to spēs paveikt. Vai ukraiņi paliks bez elektrības, ūdens un apkures? Un vienlaikus, cik veiksmīgi viņš cīnīsies frontes līnijās. Ņemot vērā šos iemeslus, vienošanās nebūs vismaz līdz ziemas beigām! To, kas notiks pēc ziemas beigām, noteiks tas, kas notiks frontes līnijās un Ukrainas sabiedrībā," sacīja bijušais ministrs.

Kompromisa risinājums Donbasa jautājumam ir brīvās ekonomiskās zonas izveide reģionā ar īpašiem noteikumiem, intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas prasība, lai Ukraina izved karaspēku no Doneckas apgabala daļas, ko Maskava nav spējusi sagrābt militārā ceļā, ir galvenais strīdus jautājums ASV vadītajās sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

Ukraina nevar atteikties no savām teritorijām, lai panāktu noregulējumu karā ar Krieviju, jo tas ir pretrunā ar valsts likumiem, sabiedrības nostāju un reālo situāciju uz vietas, klāstīja Ukrainas prezidents.

"Mēs nevaram vienkārši aiziet no savām teritorijām. Tas ir ārpus mūsu likumiem. Runa nav tikai par likumu - tur dzīvo cilvēki, tur ir mūsu armija," norādīja Zelenskis.

Iespējamās sarunas laikā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aktualizētu jautājumu par teritorijām un kara cēloņiem. Par to viņš pastāstīja intervijā televīzijas kanālam "Fox News".

Zelenskis uzsvēra, ka viņam nav vēlmes sazināties ar Putinu, jo viņš to uzskata par savu ienaidnieku. Tomēr atzina, ka šāds dialogs varētu būt noderīgs. Vairāk lasi šeit.

Izmeklēšana atklāja, ka pusi no iestādes stāva aizņem medicīnas nodaļa, kas pielīdzināma privātai elites klīnikai; katrā līdzīgā iestādē visā Krievijā ir neatliekamās reanimācijas aprīkojums.

Kamēr Krievijas reģionos tiek slēgtas slimnīcas un ambulatorajās klīnikās brūk griesti, 73 gadus vecajam Putinam viņa jaunajā pilī okupētajā Krimā ir izveidota pilnvērtīga, elites līmeņa mājas klīnika. Korupcijas apkarošanas fonds ir atklājis detalizētus dokumentus par jaunas Putina pils celtniecību Krimā, kurā ietilpst arī pilnvērtīga diktatora personīgā slimnīca. Iestāde atrodas Ajas ragā, netālu no klints, un sākotnēji tika uzcelta kā bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča dāča. Pēc Krimas okupācijas ēkas tika atzītas par nelikumīgām un tika pavēlēts tās nojaukt, taču tas tā arī nenotika.

Savulaik par “liberāli” dēvētais bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš pēdējos gadus vairāk slavens ar histērisku lamu pilnajām publikācijām savā “Telegram” kanālā, apsūdzēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski gan Krievijas valsts, gan visu Krievijas iedzīvotāju iznīcināšanas vēlmē un ierastā ne visai vesela cilvēka stilā pastāstīja savu Jaungada vēlmi, ko vajadzētu izdarīt ar Ukrainas prezidenta līķi. Vairāk lasi šeit.

Pret Krieviju noteikto starptautisko sankciju īstenošanā vērojama decentralizācija un sadrumstalotība dalībvalstu līmenī, norāda Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

FID izplatītajā preses paziņojumā starptautisko sankciju ietekmi analizējis Iļjenkovs un Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks. Abu ekspertu saruna norisinājusies FID rīkotajā konferencē "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība".

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 19 sankciju kārtas pret Krieviju, papildinot pasākumus, kas tika ieviesti jau pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā.