TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Informācija par ASV vēstniecības aiziešanu no Kijivas neatbilst realitātei, paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs.

Neviena no diplomātiskajām pārstāvniecībām nav ziņojusi par aiziešanu Krievijas Federācijas draudu dēļ.

Ukraina tiks pilnībā integrēta Eiropas aizsardzības iniciatīvās, jo īpaši pretgaisa aizsardzības un bezpilota lidaparātu/dronu apkarošanas jomā, paziņoja Urzula fon der Leiena.

Krievijas okupanti maskē militāros transportlīdzekļus par civiliem transportlīdzekļiem, cenšoties izvairīties no "Hornet" bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.

Ukrainas militārpersonas pēdējā laikā aktīvi uzbrūk ienaidnieka loģistikai okupētajās teritorijās, izmantojot ar mākslīgo intelektu aprīkotus "Hornet" dronus. Cenšoties pasargāt sevi no šādiem uzbrukumiem, okupanti ir sākuši maskēt militāros transportlīdzekļus par civiliem transportlīdzekļiem, tādējādi apdraudot īstus civiliedzīvotājus. 

Par to ziņo "Telegram" kanāls "ASTRA", atsaucoties uz diskusijām Z kanālos. Propagandisti atzīst, ka Ukrainas bruņoto spēku spiediens uz okupēto teritoriju ceļiem, pa kuriem pārvietojas Krievijas militārā tehnika, pieaug, un okupanti nav pārliecināti, kā risināt šo problēmu.  Vairāk lasi šeit.

Senatori Ričards Blūmentāls un Džims ir ieradušies Kijivā, lai apspriestu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu.

Zviedrija gatavojas nodot Ukrainai vairākus C un D modifikācijas iznīcinātājus "JAS 39 Gripen", kurus ražo uzņēmums "Saab", ziņo zviedru laikraksts "Aaftonbladet".

Nav precizēts, cik tieši lidmašīnu Kijiva saņems un kad tas notiks.

Vienlaikus tiek ziņots, ka sāksies sarunas par gaidāmo "JAS 39 Gripen" E modifikācijas iznīcinātāju pārdošanu Ukrainai. Tās ir jaunākās paaudzes lidmašīnas savā klasē. Tās ir aprīkotas ar jaudīgāku dzinēju, tām ir palielināts darbības rādiuss, kā arī modernas radaru un elektronikas sistēmas.

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 147 droniem un ballistisko raķeti "Kinžal", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 138 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti raķetes un deviņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 360 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 956 tankus, 24 625 bruņutransportierus, 42 832 lielgabalu un mīnmetēju, 1806 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1492 sauszemes bezpilota sistēmas, 314 902 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 906 automobiļus un autocisternas, kā arī 4227 specializētās tehnikas vienību.

Nepagāja ne četri gadi, kad cerētais "Kijivu trijās dienās" propagandistu mutēs pārvērties par "Krievijas un krievu izdzīvošana ir likta uz kārts". Propagandisti, kā ierasts, stāsta, cik ļoti Krievija ir miermīlīga, humāna, "viņu piespieda" slepkavot, "neatstāja citu iespēju" un ar to pašu muti aicina pēc iespējas asiņaināk karot Ukrainā un pie iespējas šaut arī pa Eirou.

Norvēģija pievienosies Francijas vadītajai kodolatturēšanas programmai, lai stiprinātu drošību kontinentā, trešdien paziņoja abu valstu līderi.

"Mēs saskaramies ar visnopietnāko drošības situāciju kopš Otrā pasaules kara," norādīja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre. Viņš un Francijas prezidents Emanuels Makrons Parīzē paziņoja, ka abas valstis parakstījušas aizsardzības paktu.

"Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs esam noslēguši aizsardzības līgumus gan ar Vāciju, gan ar Lielbritāniju, un es priecājos, ka šodien esam parakstījuši visaptverošu aizsardzības vienošanos ar Franciju," paziņoja Norvēģijas premjerministrs.

Makrons martā paziņoja par programmu, saskaņā ar kuru Francija izmantos savu kodolarsenālu Eiropas drošības stiprināšanai. Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā (ES).

Saskaņā ar šo programmu tās valstis, kas pievienosies, varēs uz laiku uzņemt Francijas "stratēģiskos gaisa spēkus", kas varēs "izkliedēties pa Eiropas kontinentu", lai "sarežģītu mūsu pretinieku aprēķinus", toreiz sacīja Makrons.

"Norvēģija, svarīga ģeogrāfiskā un stratēģiskā partnere, ar kuru mums jau bijusi nozīmīga sadarbība, nodrošinot sabiedroto teritorijas aizsardzību pret ārējiem draudiem, būs spēcīga pievienotā vērtība šai pastiprinātai atturēšanai," paziņoja Makrons.

Pirms Norvēģijas programmai bija pievienojušās astoņas valstis - Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Nīderlande, Polija, Zviedrija un kodolvalsts Lielbritānija.

"Vienošanās stiprina mūsu sadarbību, izmantojot konkrētas struktūras, plānus, mācības un aprīkojuma iepriekšēju izvietošanu, un ļaus mums ātri un koordinēti reaģēt, kad tas patiešām būs nepieciešams," skaidroja Stēre. "Vienošanās arī nodrošina pamatu ciešākai sadarbībai hibrīdās karadarbības, jūras drošības, kosmosa sadarbības, kiberdrošības, atbalsta Ukrainai un aizsardzības rūpniecības sadarbības jomās," viņš piebilda.

ASV plāno ievērojami samazināt savu militāro ieguldījumu NATO, ziņo žurnāls "Der Spiegel".

Kā raksta izdevums, pagājušās nedēļas beigās Pentagona pārstāvis NATO galvenajā mītnē informēja citu alianses dalībvalstu augstākās amatpersonas par gaidāmajiem samazinājumiem. Vašingtona turpmāk Ziemeļatlantijas aliansei nodrošinās ievērojami mazāk svarīgu militāro līdzekļu, tostarp iznīcinātājus, kuģus, bezpilota lidaparātus, degvielas uzpildes lidmašīnas un stratēģiskos bumbvedējus. Attiecībā uz iznīcinātājiem runa ir par ASV ieguldījuma samazināšanu par trešdaļu.

Samazinājums tiek gatavots saskaņā ar "NATO spēku modeli". Saskaņā ar iepriekšējo sloga sadales sistēmu ASV nodrošināja aptuveni pusi no alianses militārā potenciāla. Tagad Vašingtona pieprasa sloga pārdalīšanu. Pentagona sūtnis Aleksandrs Veless-Grīns 22. maijā NATO pārstāvjiem paziņoja konkrētus skaitļus, kas atspoguļo ASV plānus.

Pentagona pārstāvis brīfingā paziņoja, ka ASV saglabās kodolatturēšanu Eiropā, bet eiropiešiem jāuzņemas galvenais kontinenta konvencionālās aizsardzības slogs.

Vašingtona tagad gaida līdz jūnijā paredzētajai Spēku nodrošināšanas konferencei, lai saņemtu priekšlikumus par to, kuras Eiropas valstis varēs aizstāt ASV jomās, kurās bruņojums tiks samazināts.