TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

Krievija zaudē iniciatīvu kaujas laukā, tādējādi paverot ceļu konflikta diplomātiskam risinājumam, svētdien intervijā ASV raidorganizācijai CBS pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis sacīja, ka Krievijas armija kopš decembra beigām arvien vairāk pakļauta spiedienam, ciešot smagus zaudējumus. Ukrainas armija atgūst vairāk teritoriju, nekā iebrucēji okupē, norādīja prezidents, piebilstot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins reaģē uz zaudējumiem, palielinot gaisa triecienu intensitāti.

Vairāk lasi šeit:

Rumānija ir secinājusi, ka bezpilota lidaparāts, kas trāpīja dzīvojamajā mājā Galacā, bija Krievijā ražotais „Geran-2“ — Krievijas versija Irānas bezpilota lidaparātam „Shahed“.

Prezidents Nicušors Dans vaino vienīgi Krieviju un nosūta šos secinājumus NATO un ES. 

Bruņotais personāla transportlīdzeklis M113 izturēja deviņus Krievijas bezpilota lidaparātu (FPV) uzbrukumus, evakuējot ievainotos karavīrus netālu no Kostiantivkas Doņeckas apgabalā.

Apkalpe tika nosūtīta, lai sasniegtu smagi ievainotos Ukrainas Luhanskas pulka karavīrus, kuri bija iestrēguši neaizsargātās frontes pozīcijās.

Krievijas dronu operatori ceļā uz turieni un atpakaļ deviņas reizes uzbruka transportlīdzeklim, mēģinot iznīcināt apkalpi un apturēt glābšanas operāciju.

M113 turpināja kustēties un nogādāja ievainotos ārpus bīstamās zonas.

Medicīnas darbinieki no organizācijas „Shield of Life” stabilizēja karavīru stāvokli un nogādāja viņus slimnīcā.

Pēc spekulācijām, ka Krievija kādreiz varētu atgriezties "Eirovīzijā", konkursa izpildproducents Gerts Karks nācis klajā ar ļoti skaidru atbildi. 

Viņš apstiprinājis, ka Krievijas raidorganizācijas konkursā neatgriezīsies, jo pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā to dalība Eiropas Raidorganizāciju apvienībā tika apturēta uz nenoteiktu laiku.

Tas izskanējis par spīti "Eirovīzijas" direktora Martina Grīna iepriekšējiem izteikumiem, ka šāda iespēja varētu pastāvēt.

Sarunā ar Igaunijas raidorganizāciju ERR Gerts Karks apstiprināja, ka Krievijas raidorganizācijas VGTRK un “Pirmais kanāls” neatgriezīsies "Eirovīzijas" dziesmu konkursā. Viņš sacīja: “Krievijas raidorganizācija nav EBU dalībniece, vai arī tā ir izslēgta no EBU. Tāpēc atbilde ir pavisam noteikta — nē, protams, viņi neatgriezīsies.”

Karks arī plašāk komentēja strīdus, kas saistīti ar Izraēlas dalību "Eirovīzijā" un aicinājumiem konkursu boikotēt. Lai gan viņš uzsvēra, ka konfliktā neieņem nostāju, Karks norādīja, ka EBU ir paredzēti pasākumi, lai konkurss varētu turpināties. Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja kāda valsts uzvarētu "Eirovīzijā", bet pēc tam nespētu to rīkot, pastāv vairāki rezerves plāni, kas ļautu šovu nodrošināt.

Krievija no "Eirovīzijas" tika izslēgta 2022. gada 25. februārī, dienu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. EBU toreiz paziņoja, ka Krievijas dalība 2022. gada konkursā “diskreditētu” pasākumu. Savukārt 26. februārī Krievijas raidorganizācijas VGTRK, “Pirmais kanāls” un “Radio nams Ostankino” paziņoja par izstāšanos no EBU, bet vēlāk Krievijas pārstāvju dalība EBU struktūrās tika apturēta.

Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju uz laiku iesaldēt Krievijas naftas cenas griestus, ņemot vērā pasaules enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.

ES un G7 valstis Krievijas naftas maksimālo cenu ieviesa 2022. gada decembrī kā sankcijas par Krievijas Ukrainā īstenoto pilna apmēra karu, lai ierobežotu ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Sākotnēji šī maksimālā cena bija 60 ASV dolāri par barelu.

Trešās valstis var iegādāties Krievijas naftu, izmantojot rietumvalstu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tikai ievērojot noteiktos cenas griestus.

2025. gada jūlijā tika noteikti mainīgi un regulāri pārskatāmi Krievijas naftas cenas griesti, kas paredzēja, ka naftas cenai jābūt par 15% zemākai salīdzinājumā ar tirgus cenu. No 2026. gada 1. februāra cenu griesti tika samazināti līdz 44,1 dolāram par barelu.

Tomēr saistībā ar naftas cenu kāpumu, ko izraisīja karš Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma slēgšana, nākamā cenas griestu pārskatīšana varētu novest pie to paaugstināšanas vismaz līdz 65 dolāriem par barelu.

ES pašlaik apsver vairākas iespējas - saglabāt maksimālo apjomu pašreizējā līmenī (44,1 dolārs), apturēt automātisko pārskatīšanu līdz gada beigām vai ierobežot paaugstināšanu līdz 60 dolāriem, raksta "Bloomberg".

Tikai dažu simtu kilometru attālumā no Latvijas NATO steidz nocietināt salu, kuru militārie eksperti dēvē par vienu no svarīgākajiem punktiem Baltijas aizsardzībā. Gotlande, kas atrodas starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Krievijas militarizēto Kaļiņingradu, arvien biežāk tiek uzskatīta par vietu, no kuras kara gadījumā varētu izšķirties kontrole pār visu Baltijas jūru.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas droni naktī uz svētdienu Krievijas Kirovas apgabalā devuši triecienu Surgutas-Polockas naftas vada dispečerstacijai, paziņoja Ukrainas Īpašo operāciju spēki.

Lazarevas dispečerstacija atrodas gandrīz 1200 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Pa Surgutas-Polockas cauruļvadu Krievijas nafta tiek transportēta no Rietumsibīrijas uz Krievijas Baltijas jūras ostām Primorsku un Ustjugu, kā arī uz Baltkrieviju.

Jau ziņots, ka naktī uz svētdienu Ukrainas droni deva triecienus arī Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai un naftas bāzei Rostovas apgabala Matvejevkurganā. Gan rūpnīcā, gan naftas bāzē izcēlās ugunsgrēki.

Igaunijas dienvidaustrumos pie sauszemes robežas ar Krieviju trīs posmos uzstādītas pirmās stacionārās dronu atklāšanas un novērošanas sistēmas, paziņoja Igaunijas Iekšlietu ministrija.

Sistēmas uzstādītas starp vietu, kur satiekas Igaunijas, Latvijas un Krievijas robežas, un Luhamā.

Pārējā sauszemes robeža tiks aprīkota ar šīm sistēmām līdz gada beigām, norādīja ministrija.

"Pirmās sistēmas ir uzstādītas un darbojas. Tas, protams, ir tikai sākums - mēs virzāmies uz valsts mēroga pretdronu tīklu, bet šis solis liecina, ka mūsu sagatavošanās darbs ir attaisnojies," sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro.

Igaunijas robežsardzei ir arī mobilās dronu novērošanas sistēmas.

Krievijas diktators Vladimirs Putins nācis klajā ar jaunu skaidrojumu par saviem izteikumiem, ka Ukrainas karš varētu tuvoties beigām. 

Plašāk lasīt šeit.

Eiropas izlūkdienesti brīdina, ka Krievija pēdējos gados būtiski pastiprinājusi centienus iegūt Rietumu tehnoloģijas un aizsardzības nozares noslēpumus. Zviedrijas un Somijas drošības dienestu pārstāvji norāda, ka Maskavas aģenti kļuvuši agresīvāki un gatavi uzņemties lielākus riskus, lai iegūtu tehnoloģijas, kas nepieciešamas Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Zviedrijas Drošības dienesta (Säpo) operāciju vadītāja vietnieks Kristofers Vēdelins (Christoffer Wedelin) norādīja, ka Krievijas izlūkdienesti ļoti precīzi apzinās savas vajadzības. "Viņi ļoti labi zina, kas viņiem nepieciešams," viņš sacīja. Krievijas uzmanības centrā esot modernas ražošanas iekārtas, augstas precizitātes darbgaldi un militārajā rūpniecībā izmantojamas tehnoloģijas. Zviedrijā īpaša interese tiek izrādīta par aizsardzības nozari, tostarp iznīcinātāja "Saab JAS 39 Gripen" izstrādi, kā arī kameru un lāzeru tehnoloģijām, kuras iespējams izmantot navigācijas un ieroču vadības sistēmās.

Somijas Drošības un izlūkošanas dienesta (Supo) vadītājs Juha Marteliuss norādīja, ka Krievija cenšas iegūt arī kosmosa, kvantu un Arktikas tehnoloģijas, kā arī kuģniecībā izmantojamus risinājumus. Pēc viņa teiktā, šīs jomas ir īpaši svarīgas, jo sankciju dēļ Krievijai ir ierobežota piekļuve modernām Rietumu tehnoloģijām.

Lai apietu eksporta ierobežojumus, Krievija izmanto sarežģītus starpnieku un fiktīvu uzņēmumu tīklus. Maijā Zviedrijā tika aizturēti divi cilvēki, kuri bija saistīti ar Turcijā reģistrētu uzņēmumu, kas organizēja modernu metālapstrādes iekārtu piegādes Krievijai. Vēdelins uzsvēra, ka Krievijas izlūkdienesti vairs īpaši neuztraucas par iespējamu atmaskošanu. "Viņi vairs nav tik noraizējušies par iespējamu atklāšanu, tādēļ ir gatavi uzņemties lielākus riskus, lai sasniegtu savus mērķus," viņš sacīja.

Eksperti uzskata, ka šī spiegošanas aktivitāšu pastiprināšanās ir saistīta ar pieaugošām problēmām Krievijas ekonomikā un militārajā rūpniecībā. Starptautiskās sankcijas un milzīgie kara izdevumi radījuši tehnoloģiju trūkumu, ko Maskava cenšas kompensēt ar izlūkošanas operācijām un rūpniecisko spiegošanu. Tiek lēsts, ka Krievija 2026. gadā aizsardzībai un drošībai atvēlējusi gandrīz 40% no valsts budžeta izdevumiem.