TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kremļa propagandists Solovjovs sāka runāt par uzbrukumu Amerikas Savienotajām Valstīm, uzreiz atceroties, ka šāds solis sadedzinātu Krievijas satelītus, taču tas viņu neapturēja.
5. februārī kļuva zināms, ka, reaģējot uz Krievijas armijas pilnīgu "Starlink" satelīta interneta termināļu slēgšanu frontē, Vladimirs Solovjovs aicināja Donaldu Trampu piezvanīt Īlonam Maskam. Vairāk lasi šeit.
Krievija vairākkārt ir mēģinājusi veikt atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, taču tas, kas kara sākumā varēja iedvest bailes, ceturtajā pilna mēroga iebrukuma gadā ir kļuvis par ikdienu. To Zelenskis paziņoja intervijā Francijas televīzijas kanālam "France 2". Vairāk lasi šeit.
Journalist: To get here, we passed several barriers and checkpoints. They took our phones; we were searched. Every day, do you fear for your life?
— Clash Report (@clashreport) February 4, 2026
Zelensky: Russia has already tried to eliminate me several times.
I don’t feel the same fear as at the beginning of the war; I’ve… pic.twitter.com/Wb0VoVuMmF
Ceturtdien, 5. februārī, noslēdzās pēdējais spēkā esošais kodolieroču kontroles līgums starp ASV un Krieviju, raisot bažas par jaunu kodolbruņošanās sacensību valstu starpā. Tā sauktais "New START" līgums stājās spēkā 2011. gadā un noteica stingrus ierobežojumus abu valstu kodolarsenāliem — katrai pusei bija atļauts izvietot ne vairāk kā 1550 kodolgalviņu, kā arī tika noteikti konkrēti limiti starpkontinentālajām raķetēm, zemūdeņu balistiskajām raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem. Līgums tika pagarināts 2021. gadā līdz 2026. gada 4. februārim, taču to vairs nevarēja atjaunot automātiski. Vairāk lasi šeit.
2025. gada decembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Eiropai ir jāatjauno tiešs dialogs ar Krieviju, ņemot vērā Ukrainas intereses.
Francijas prezidenta galvenais diplomātiskais padomnieks Emanuels Bons šonedēļ apmeklēja Maskavu, kur rīkoja slepenas sarunas ar Krievijas diktatora Vladimira Putina pārstāvjiem, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz iekšējo informāciju. Vairāk lasi šeit.
"Flamingo" raķetes trāpīja Kapustin Jar izmēģinājumu poligona infrastruktūrai, no kurienes tiek palaista "Orešņik" raķete, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Poligona teritorijā tika bojātas vairākas ēkas, iznīcināts viens no angāriem un evakuēts personāls. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas pretošanās kustības cīnītāji skaidri norādīja, ka krievu okupanti nevar justies droši pat aizmugurē. Partizāni zina visu svarīgo drošības un aizsardzības rūpniecības objektu atrašanās vietas.
5. februārī tika ziņots, ka Ukrainas "Atesh" partizāni sāka uzbrukumu Sanktpēterburgai, mērķējot uz telekomunikāciju torni. Torņa tehniskā moduļa iznīcināšana padarīja to nelietojamu, vēsta "Espresso.TV". Vairāk lasi šeit.
"Starlink" darbības pārtraukuma dēļ ir pārtraukta visu karaspēka vienību vadība un kontrole. Daudzos sektoros ir apturētas uzbrukuma operācijas, atklāj Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks.
Kas attiecas uz Ukrainas karavīriem, tika konstatēts, ka problēmas radās tikai tiem, kuri savlaicīgi neiesniedza privāto "Starlink" sarakstus. Pieteikumu apstrāde joprojām turpinās.
❗️Russia is facing a catastrophe on the front lines. All troop command and control has gone down due to the Starlink outage. On many sectors assault operations have been stopped, – Flash, Advisor to the Minister of Defense of Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
As for the Ukrainian troops – it was found… pic.twitter.com/jFbGnOVz4q
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas karš pret Ukrainu varētu beigties 2027. gadā. Ukrainas līderis to paziņoja intervijā Francijas televīzijas kanālam "France 2". Pēc Zelenska teiktā, viņa galvenais uzdevums šobrīd ir kara izbeigšana. Tāpēc viņa "komanda pašlaik risina sarunas" (atsaucoties uz trīspusējām miera sarunām Abū Dabī starp Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvjiem – red.).
Zelenskis uzsvēra, ka Kijiva nepiekritīs izvest savu karaspēku no Doneckas apgabala, pat lai izbeigtu karu, jo tas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju. Viņš šīs Ukrainas delegācijas miera sarunās nosauca par "sarkanajām līnijām". Prezidents pat pamieru esošajā kontaktlīnijā uzskata par būtisku kompromisu, ko Ukraina ir gatava panākt, lai izbeigtu karu. Ukrainas līderis norādīja, ka pat miera sarunu laikā Krievija turpina apšaudīt Ukrainas civilo infrastruktūru un mēģina virzīties uz priekšu frontē, ciešot milzīgus personāla zaudējumus. Viņš uzskata, ka tas liecina, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav nopietni noskaņots par miera līguma noslēgšanu. Vairāk lasi šeit.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/asqpqCJDDQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
Sanktpēterburgā kāda sieviete iemeta divus Molotova kokteiļus palīdzības savākšanas punktā Krievijas karavīriem. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņām, telpas tika bojātas, un aizdomās turētā tika aizturēta uz vietas.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
