TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 334 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 908 tankus, 24 503 bruņutransportierus, 41 193 lielgabalus un mīnmetējus, 1765 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1357 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 269 813 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 556 automobiļus un autocisternas, kā arī 4151 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukraina naktī veica vēl vienu dronu uzbrukumu Krievijas naftas ostai Primorskai Baltijas jūras piekrastē, kur izcēlies ugunsgrēks, svētdien paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.

"Atvairot uzbrukumus Primorskai, izcēlās ugunsgrēks; pašlaik tiek likvidētas ugunsgrēka sekas," viņš rakstīja platformā "Telegram".

Viņš piebilda, ka naftas produkti nav noplūduši. Saskaņā ar viņa teikto, virs reģiona tika notriekti vairāk nekā 60 droni.

Neatkarīgais laikraksts "Astra", atsaucoties uz satelītattēlu analīzi, ziņoja, ka, iespējams, trāpīts naftas terminālim un pretgaisa aizsardzības sistēmai "Pantsir".

Ukraina arvien vairāk paļaujas uz dronu uzbrukumiem kā daļu no aizsardzības pret Krievijas iebrukumu, mērķējot ne tikai uz militāriem objektiem, bet arī uz naftas infrastruktūru.

Stratēģijas mērķis ir pārtraukt degvielas piegādi Krievijas spēkiem un, plašākā nozīmē, graut Kremļa spēju finansēt karu.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sensoru uztvertie lidaparāti, visticamāk, bija Ukrainas droni, ņemot vērā to lidošanas virzienu un vēlāk pieejamo informāciju par trāpījumiem Primorskas ostai Krievijā, norādīja NBS komandiera padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.

Kā vēstīts, svētdien plkst. 4.42 NBS informēja par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas novados, bet plkst. 7.19 paziņoja par apdraudējuma beigām.

Skraučs uzsvēra, ka, ja lidaparāts pats neizsūta kādu identificējošu signālu, tā modeli un izcelsmi sensori nevar noteikt attālināti. Tas prasa vizuālu identifikāciju.

Tāpat NBS novērošanas dati neliecina, ka uztvertie lidojoši objekti būtu šķērsojuši Latvijas gaisa telpu. Skraučs skaidroja, ka naktī NBS novērošanas sistēmas uztvēra lidojošus objektus, kas virzījās gar Latvijas austrumu robežu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.

NBS pārstāvis skaidroja, ka lēmums iedarbināt šūnu apraidi un brīdināt iedzīvotājus Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās bija balstīts uz pieejamajiem datiem, risku izvērtējumu un reaģēšanas algoritmiem. Elektroniskās karadarbības un citu militāru līdzekļu iespaidā lidaparāti var pēkšņi mainīt savu lidošanas virzienu.

Netālu no Somijas robežas ar Krieviju svētdienas rītā tika konstatēts, ka neidentificēts bezpilota lidaparāts, iespējams, ir pārkāpis Somijas gaisa telpu, paziņoja Somijas Aizsardzības ministrija.

Somijas gaisa spēki dronu Virolahti pamanīja agri no rīta, teikts ministrijas paziņojumā. "Dronu modelis un izcelsme nav identificēti," teikts paziņojumā, piebilstot, ka drons izlidojis no Somijas gaisa telpas.

Incidentu izmeklē Somijas robežsardze, teikts paziņojumā, kurā detalizētāka informācija netiek sniegta.

Somijai ir 1340 kilometru gara robeža ar Krieviju.

Igaunijas austrumos un dienvidos naktī uz svētdienu iedzīvotāji saņēmuši brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, un Aizsardzības spēku stratēģiskās komunikācijas nodaļas vadītājs pulkvedis Uku Arolds apstiprināja, ka Igaunijas gaisa telpā Ukrainas uzbrukuma Krievijai laikā īslaicīgi ielidojis drons.

"Droni lidoja paralēli Igaunijas gaisa telpas robežai ārpus Igaunijas teritorijas, taču, iespējams, traucējumu dēļ pastāvēja risks, ka vairāki no tiem varētu iekļūt Igaunijas teritorijā, un viens uz īsu brīdi ielidoja un, pēc pašreizējās informācijas, no šejienes atgriezās Krievijā, nekur nenodarot nekādus bojājumus," viņš teica.

Arolds sacīja, ka nav zināms neviens drons, kas būtu nokritis.

"Pašlaik nav informācijas, ka Igaunijā būtu atrasti dronu fragmenti, un saskaņā ar pašreizējo informāciju drons, kas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Peipusa ezera un Pleskavas ezera, pārvietojās ārpus Igaunijas gaisa telpas," paskaidroja pulkvedis.

Igaunijas Aizsardzības spēki ap plkst. 3.30 brīdinājumu izsūtīja Veru un Austrumviru apriņķu iedzīvotājiem, bet plkst. 5.30 tika izsūtīts otrs paziņojums, ka apdraudējums ir beidzies.

"Ja redziet dronu, paslēpieties," bija teikts brīdinājumā.

Iekšlietu ministrija apliecināja, ka brīdinājums izsūtīts "saistībā ar Krievijas militārajām operācijām pret Ukrainu".

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M", kā arī 268 droniem, un 249 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No Krievijas raidītajiem droniem vairāk nekā 160 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēts viens ballistiskās raķetes un 19 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās vienā apvidū, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas uzbrukumā Hersonā nogalināts viens cilvēks, bet Odesas apgabalā uzbrukumā nogalināti divi cilvēki.

Odesas apgabala administrācijas vadītājs OIehs Kipers platformā "Telegram" paziņoja, ka "ienaidnieks turpina uzbrukt civilajai un ostu infrastruktūrai Odesas apgabalā. Diemžēl divi cilvēki ir nogalināti un pieci ievainoti".

Kā informēja Kipers, Odesas apgabalā Krievijas droni trāpīja trim dzīvojamām ēkām, un vēl divas tika bojātas. Tika bojātas arī ostas infrastruktūras iekārtas un aprīkojums.

Hersonas apgabala kara administrācija paziņoja, ka uzbrukumā civilajai automašīnai gāja bojā 60 gadus vecs vīrietis, bet vēl četri cilvēki tika ievainoti.

Kā norādīja vietējā prokuratūra, notikuma vietā Krievija veica atkārtotu uzbrukumu, sabojājot neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu. Mediķi uzbrukumā nav cietuši.

Saasinoties Krievijas karam Ukrainā un pieaugot spriedzei starp Maskavu un Rietumiem, izskanējuši jauni brīdinājumi par iespējamiem Krievijas plāniem pret Baltijas valstīm.

Plašāk lasīt šeit. 

Krievijas propagandas resursi sociālajos tīklos intensīvi izplata apgalvojumu, ka Ukrainas vēstniece ASV it kā izmantojusi nesenās apšaudes laikā radušos apjukumu, lai zagtu vīnu Baltā nama korespondentu vakariņās. Tie ir klaji meli.

Plašāk lasīt šeit.

No 1. līdz 13. maijam Baltijas jūrā notiks starptautiskās mīnu apkarošanas mācības un operācija “Open Spirit 2026”. Mācību mērķis ir attīrīt kuģu ceļus un zvejas zonas no sprādzienbīstamām atliekām, kas atrodas Baltijas jūras gultnē, tādējādi samazinot riskus jūras kuģošanas drošībai.