TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka sarunas starp Putinu un Zelenski iespējamas tikai Maskavā.
🥴Negotiations between Putin and Zelenskyy are possible only in Moscow — Kremlin spokesman Peskov pic.twitter.com/Sn5bz5J3xd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 2, 2026
Krievi ir atsākuši uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, atklāj Ukrainas Enerģētikas ministrija.
- Ienaidnieka uzbrukumu enerģētikas infrastruktūrai rezultātā patērētāji Harkivas, Sumu, Dnipropetrovskas un Čerkasu apgabalos ir palikuši bez elektrības.
- Vakar Krievijas Federācija veica mērķtiecīgu uzbrukumu enerģētikas sektora darbiniekiem Dnipropetrovskas apgabalā.
❗️❗️The energy truce has officially ended: Russians have resumed strikes on Ukraine's energy infrastructure – Ukraine's Ministry of Energy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 2, 2026
▪️As a result of the enemy's attacks on energy infrastructure, consumers in Kharkiv, Sumy, Dnipropetrovsk, and Cherkasy oblasts have been…
Belgorodā dzirdama Krievijas pretgaisa aizsardzība.
❗️Explosions are heard in 🇷🇺Belgorod, an air raid alert has been declared. Russian air defense is active pic.twitter.com/6bWxQUHiHJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 2, 2026
Mīgana Mobsa, bijušā Baltā nama īpašā sūtņa Ukrainā Kīta Kelloga meita, paziņoja, ka pastāv tieša saikne starp sarunām ar Krieviju un tās noziegumu pieaugumu. Pēc viņas teiktā, kamēr Amerikas Savienotās Valstis nesāks patiesi sodīt Krieviju, visas runas par "miera procesu" novedīs tikai pie jaunām traģēdijām.
Krievi ar dronu uzbruka autobusam, kurā atradās ogļrači. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā 16 cilvēki un aptuveni 15 citi tika ievainoti. Vairāk lasi šeit.
"Mums neļaus izmantot "Starlink". Ir nepieciešams uzspridzināt kodolieroci kosmosā un iznīcināt Maska pavadoņus" paziņoja krievu propagandists Solovjovs.
🤡«We will not be allowed to use Starlink. It is necessary to blow up a nuclear weapon in space and destroy the satellites of Musk» - Russian propagandist Solovyov pic.twitter.com/8mSKPkLEX7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 2, 2026
Aizvadītajā gadā būtiskāko apdraudējumu Latvijas valsts drošībai nemainīgi radīja Krievijas specdienesti, turklāt Krievijas agresivitātes līmenis šogad saglabāsies augsts un ar tendenci pieaugt, Krievijas specdienestiem Latvijā mēģinot izvērst dažādas aktivitātes un operācijas, pārskatā par darbu 2025. gadā vērtē Valsts drošības dienests (VDD).
VDD atzīmē, ka pērn Krievijas specdienesti pret Latviju organizēja daudzveidīgas aktivitātes: kaitnieciskas darbības pret valsts infrastruktūru, agresīvu izlūkdarbību un psiholoģiskas operācijas sabiedrības viedokļa ietekmēšanai. Tāpat Krievija turpināja centienus atbilstoši tās interesēm ietekmēt Latvijas sabiedrības noskaņojumu, izvēršot propagandas un dezinformācijas aktivitātes interneta vidē.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti un 171 dronu, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
157 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti vienas raķetes un 12 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, pavēstīja Gaisa spēki.
Krievijas militārie propagandisti ir atzinuši, ka jaunais Ukrainas aizsardzības ministrs ir uzsācis procesus, kas nopietni kavē Krievijas armijas darbību.
Krievijas militārie kanāli ceļ trauksmi: saskaņā ar Z kanālu sniegto informāciju jaunais Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs "rada īstu revolūciju kaujas laukā". Vairāk lasi šeit.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro paziņojis, ka Eiropai ir nepieciešams tiešs kontakts ar krieviem, lai aizstāvētu savas intereses.
"Eiropiešiem, kas šobrīd ir galvenie Ukrainas finansiālie un militārie sponsori, ir jābūt kanālam, lai aizstāvētu savas intereses, nedeleģējot atbildību nevienam citam," intervijā izdevumam "Liberation" sacīja Baro.
Kremlis turpina izmantot ar karu Ukrainā nesaistītus jautājumus, lai piespiestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju piekāpties Krievijas prasībām attiecībā uz Ukrainu, teikts ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.
Analītiķi norāda, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izmantoja 1. februārī sniegto interviju Kremļa žurnālistam Pāvelam Zarubinam, lai pirms gaidāmajām sarunām mēģinātu iegūt Trampa administrācijas labvēlību un pārliecinātu ASV risināt sarunas tikai ar Krieviju, nevis Ukrainu un Eiropu.
"Lavrovs salīdzināja Krieviju ar ASV, nosaucot to par "tikpat lielu lielvaru", un sacīja, ka abām valstīm būtu jāīsteno divpusēji ekonomiskie un tirdzniecības projekti, neļaujot domstarpībām novest pie konfrontācijas, īpaši "karstas". Lavrovs arī sacīja, ka Eiropa cenšas "iedzīt ķīli" starp Krieviju un ASV," teikts ziņojumā.
Pēc analītiķu domām, kopš Donalda Trampa stāšanās prezidenta amatā 2025. gada sākumā Kremlis izmanto sarunu taktiku, mēģinot Krieviju parādīt kā globālu lielvaru, kas ir salīdzināma ar ASV, un kā Padomju Savienības "lielvalsts statusa" mantinieci.
"Lavrova 1. februāra paziņojumi ir paredzēti, lai izmantotu ekonomisko vienošanos vai stratēģisko ieroču sarunu perspektīvu, lai mudinātu Trampu piekāpties Krievijas prasībām attiecībā uz Ukrainu, tostarp Kremļa prasībām, lai ASV neiesaista Eiropu miera procesā," secina ISW.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



