TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tādējādi kopējais palīdzības apjoms saskaņā ar Ukrainas atbalsta mehānismu kopš 2024. gada marta sasniedz 26,8 miljardus eiro, kas ir gandrīz 70% no pirmā pīlāra kopsummas. Šī sestā daļa atbalsta Ukrainas valsts budžetu un sabiedriskos pakalpojumus, vienlaikus atalgojot arī progresu kritiski svarīgo reformu īstenošanā: tiesu sistēmā, decentralizācijā, lauksaimniecības nozarē, zaļajā pārejā un citur.
🇪🇺 The EU has disbursed another €2.3 billion to Ukraine, bringing total aid under the Ukraine Facility to €26.8B since March 2024, nearly 70% of the first pillar's total. This 6th tranche supports Ukraine’s state budget and public services, while also rewarding progress on… pic.twitter.com/cmS4zP2ObA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 22, 2025
Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteica sankcijas Krievijas prokurorei Ludmilai Balandinai un tiesnesim Dmitrijam Gordejevam saistībā ar Narvas muzeja direktores aizmugurisku notiesāšanu Krievijā.
Gan Balandina, gan Gordejevs ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, kā arī demokrātijas un tiesiskuma graušanu Krievijā.
Taču Kremlis pārspīlē tās nozīmi, nepatiesi apgalvojot, ka Ukrainas līnijas sabrūk, norāda domnīca. Pilsētas ieņemšanai, kurā pirms iebrukuma dzīvoja mazāk nekā 11 000 iedzīvotāju, Krievijas karaspēkam bija nepieciešami vairāk nekā trīs gadi — tikai 12 kilometru attālumā no Lisičanskas. Viņiem joprojām ir jāieņem Limana un jāvirzās uz priekšu 30 kilometrus, pirms apdraudēt Slovjansku. ISW apgalvo, ka ieguvumi joprojām ir lēni un nomācoši.
Russian forces have likely taken Siversk in Donetsk Oblast after 41 months of fighting, according to ISW.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 22, 2025
But the Kremlin is overstating its significance, falsely claiming Ukrainian lines are collapsing, the think tank says. The town, with a pre-invasion population under…
Krievijas spēki uzbruka ar mehanizētiem un viegliem transportlīdzekļiem, bet Ukrainas 1. "Azov" korpuss ar citu vienību atbalstu aptuveni 100 minūšu laikā iznīcināja 24 bruņumašīnas un desmitiem motociklu/kvadriciklu. Cīņā gāja bojā pat zirgi.
🇺🇦 Unmanned Systems Commander Robert Brovdi (Magyar) reports a major defensive success on the Dobropillia axis:
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 22, 2025
Russian forces attacked with mechanized and light vehicles, but Ukraine’s 1st Azov Corps, supported by other units, destroyed 24 armored vehicles and dozens of… pic.twitter.com/iwJjXwAvu1
Situācija netālu no Siverskas, Doneckas apgabalā, ir "ārkārtīgi sarežģīta", jo Krievijas spēki turpina mēģināt šķērsot Siverskas Doņeckas upi, 22. decembrī paziņoja Ukrainas 7. gaisa triecienkorpuss.
Krievijas atjaunotā ofensīva frontes līnijas pilsētā Siverskā Doneckas apgabalā ir izraisījusi nedēļām ilgu smagu cīņu, pat ja Maskava apgalvo, ka pilsēta jau ir kritusi.
"Situācija Serebjankā, uz ziemeļaustrumiem no Siverskas, ir ārkārtīgi sarežģīta," "Telegram" ierakstā paziņoja 7. gaisa triecienkorpuss.
⚡️ Ukraine war latest live: 'Extremely difficult' situation as Russian forces attempt to cross Siverskyi Donets River.https://t.co/d4E7Ov2qhg
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 22, 2025
Projektā OSINT analītiķi paziņoja, ka Ukrainas Bruņoto spēku robežsardzes vienības Grabovskes apkaimē “rīkoja piknikus” zem ienaidnieka droniem. DeepState aicināja US komandvadību veikt robežpozīciju pārbaudi.
Krievijas karavīri spēja ieiet Sumu apgabala Grabovskē Ukrainas militārpersonu pieļauto kļūdu dēļ, kuras "bezatbildīgi izturējās pret uzdevumu izpildi". Par to tika ziņots OSINT analītikas projekta DeepState "Telegram" kanālā. Publikācijā norādīts, ka "grupa, kas izskatījās pēc bruņota personāla", atdeva savus ieročus vietējiem iedzīvotājiem un izrādīja paviršību ienaidnieka dronu klātbūtnē.
"Viņi pat zem šiem droniem varēja rīkot "pļaviņu piknikus"," sašutumu pauda "DeepState".
Ukrainas robežsardzes vienību kļūdu sekas ir tādas, ka Krievijas iebrucēji tagad internetā publicē kadrus ar savu "atpūtu" šajās pozīcijās. Apdzīvotā vieta šobrīd ir kļuvusi par "pelēko zonu", un nav zināms, vai okupanti mēģinās to noturēt. OSINT analītikas projektā aicināja Ukrainas Bruņoto spēku komandvadību veikt robežpozīciju pārbaudes, lai novērstu līdzīgus "izrāvienus" nākotnē.
Šogad Vācijā līdz decembra vidum reģistrēti vairāk nekā 1000 aizdomīgu dronu lidojumu, atklāja Vācijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) prezidents Holgers Minhs.
Šādi lidojumi visbiežāk notika pie militāriem objektiem un lidostām, bet arī pie citiem kritiskiem objektiem, piemēram, aizsardzības nozares uzņēmumiem un ostām, norādīja Minhs.
Jautāts, vai dronu lidojumus vienmēr var attiecināt uz Krieviju, Minhs atbildēja, ka to nevar pilnīgi droši noteikt, norādot, ka ir grūti identificēt un nopratināt dronu vadītājus.
Lietuvā ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu ražotas tehnoloģijas varētu būt nonākušas Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības rūpniecības rīcībā, pirmdien paziņoja Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas.
"Izmeklēšanā tiek analizēti vairāki scenāriji, arī iespējamība, ka ar ES finansējumu ražots aprīkojums nelikumīgi tika eksportēts uz Baltkrieviju un Krieviju un izmantots šo valstu aizsardzības rūpniecībā," žurnālistiem Viļņā teica Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta īpašo izmeklēšanu nodaļas vadītājs Daugils Razausks.
Aizdomās par dalību organizētās noziedzības grupējumā pagājušajā nedēļā aizturēti vairāki Baltkrievijas, Krievijas un Lietuvas pilsoņi, viņš piebilda.
22. decembrī tika paziņots, ka Krievijas armija turpina uzlabot FPV dronu "Molnija". Krievijas armijas izlūkošanas droni tagad izmantos "Starlink" termināļus, lai apstrādātu un pārraidītu kameru datus. Vairāk lasi šeit.
BBC žurnālists Stīvs Rozenbergs sociālajā tīklā "X" dalījies ar neparastu un satraucošu pieredzi – Krievijas valsts televīzijā viņš ieraudzījis “interviju ar sevi”, lai gan pats tajā nemaz nebija piedalījies.
“Es nezināju, ka man ir miesas dubultnieks… Acīmredzot Krievijas televīzija domā, ka ir,” ironiski raksta Rozenbergs, piebilstot, ka Vladimira Putina preses konferencē tiešraidē intervēts Stīvs Rozenbergs, taču tas neesot bijis viņš. Vairāk lasi šeit.
I didn't know I had a body double...Russian TV clearly thinks I do. At Vladimir Putin's press conference a reporter did a live interview with 'Steve Rosenberg' (but it wasn't me). pic.twitter.com/os0RIfFRc2
— Steve Rosenberg (@BBCSteveR) December 21, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



