TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bezpilota sistēmu spēku brigāde "Nemesis" ziņo, ka arī tā ir pievienojusies operācijai, lai iznīcinātu Krievijas loģistiku operatīvajā dziļumā.
Brigādes galvenais trieciena virziens ir Mariupoles–Berdjanskas–Krimas šoseja, ko okupācijas varas iestādes nesen slēdza civilai satiksmei.
❗️The 🇺🇦Unmanned Systems Forces Brigade Nemesis reported that it has also joined the operation to destroy 🇷🇺Russian logistics at operational depth.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
The brigade’s main strike direction is the Mariupol–Berdyansk–Crimea highway, which the occupation authorities recently closed to… pic.twitter.com/NV5ERH1JQj
Ukrainas Aizsardzības spēki atspiež okupācijas armiju Dnipropetrovskas un Zaporižjas apgabalos, krievi atkāpjas šajās frontēs, — sacīja Ukrainas Sauszemes spēku Rezervistu padomes vadītājs Timočko.
❗️The Defense Forces of Ukraine are pushing back the occupation army in the Dnipropetrovsk and Zaporizhzhia regions, the Russians are retreating on these fronts — Head of the Council of Reservists of the Ukrainian Ground Forces, Tymochko.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 27, 2026
Lietuvas Ārlietu ministrija otrdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi un iesniedza protesta notu par Maskavas draudiem veikt plašu uzbrukumu Kijivai un aicinājumu ārvalstniekiem, arī diplomātiem, doties prom no Ukrainas galvaspilsētas.
Notā Lietuva kategoriski noraida Krievijas draudus pret Ukrainu izmantot spēku un raksturo tos kā klaju ANO statūtu pārkāpumu.
Ministrija arī norāda, ka Krievija ciniski manipulē ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kuras tā sistemātiski pārkāpj kopš 2014. gada, kad uzsāka nelikumīgu un neprovocētu militāru agresiju pret Ukrainu.
Okupētajā Melitopolē degvielas uzpildes stacijās veidojas garas rindas degvielas trūkuma dēļ. Krievijas loģistika Ukrainas dienvidos cieš no plašiem Ukrainas bezpilota lidaparātu "Hornet" triecieniem, kas vērsti pret degvielas konvojiem un piegādes maršrutiem.
❗️In the temporarily occupied Melitopol, long queues are forming at gas stations due to fuel shortages. Russian logistics in southern Ukraine is suffering from massive strikes by Ukrainian “Hornet” drones targeting fuel convoys and supply routes. pic.twitter.com/8njpxvHuV9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 27, 2026
Ukrainā veikta Igaunijas ātrgaitas P4P pārtvērējdrona testēšana.
Igaunijas uzņēmums "Alatyr Group" Ukrainā testēja savu P4P pārtvērējdronu, kas spēj notriekt ar reaktīvo dzinēju darbināmus bezpilota lidaparātus, vēsta izdevums "Militarnij". Vairāk lasi šeit.
Naktī uz trešdienu Ukrainas armija uzbrukusi ar lidrobotiem un raķetēm Krievijas dienvidu reģioniem un krievu okupētajai Krimas pussalai, ziņo vietējās varasiestādes un mediji.
Ap plkst. 1 ukraiņi uzbruka Sevastopolei ar lidrobotiem un raķetēm "Storm Shadow", pavēstīja krievu okupācijas iestāžu vadītājs Mihails Ravožajevs.
Viena no raķetēm trāpījusi Centrālās bankas dienvidu pārvaldes ēkā, izraisot ugunsgrēku. Gaisa vilnis nodarījis postījumus blakus esošajam astoņstāvu dzīvojamajam namam.
Citā pilsētas rajonā raķete nodarījusi postījumus šobrīd neizmantotai administratīvajai ēkai.
Okupantu ieceltais vietvaldis apgalvo, ka cietušo uzbrukumā neesot.
Krievu Z blogeris Maksims Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Kremļa plāni uzbrukt "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā tikai pasliktinās Krievijas pozīcijas karā.
Krievijas armija, visticamāk, nespēs īstenot savus draudus par "sistemātiskiem" triecieniem pret "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā. Tai trūkst spēku, lai to izdarītu. Šo paziņojumu savā blogā sniedza pazīstamais krievu Z blogeris un "dusmīgais patriots" Maksims Kalašņikovs. Vairāk lasi šeit.
Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 163 uzbrukuma dronus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
150 no krievu droniem Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.
Fiksēti astoņu uzbrukuma dronu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Krievu uzbrukums turpinās un Ukrainas gaisa telpā atrodas vairāki citi iebrucēju droni.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 358 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 955 tankus, 24 618 bruņutransportierus, 42 790 lielgabalu un mīnmetēju, 1805 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1485 sauszemes bezpilota sistēmas, 313 342 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 645 automobiļus un autocisternas, kā arī 4224 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija brīdinājusi Armēniju, ka var vienpusēji apturēt vai denonsēt līgumu par dabasgāzes, naftas produktu un neapstrādātu dimantu piegādēm, ja Erevāna turpinās tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES).
Par to Erevānu otrdien savā vēstulē brīdinājis Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Civiļevs, ziņo laikraksts "Kommersant".
Krievija un Armēnija noslēdza līgumu 2013. gadā. Saskaņā ar līgumu Krievija uz nenoteiktu laiku atcēla eksporta nodokļus naftas produktu, gāzes un dimantu piegādēm Armēnijai.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



