TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas zemo cenu aviokompānijas jau gatavojas atgriezties Ukrainā, tiklīdz miera līgums atjaunos gaisa telpas drošību.
"Ryanair" apgalvo, ka varētu atsākt lidojumus divu nedēļu laikā, "Wizz Air" plāno divu gadu laikā izvietot Ukrainā 15 lidmašīnas (50 septiņu gadu laikā), un arī "easyJet" plāno ienākt valstī. "Financial Times" ziņo, ka tās sagaida ceļošanas uzplaukumu, ko veicinās iedzīvotāju atgriešanās, rekonstrukcija un pat "kara tūrisms".
European budget airlines are already preparing to fly back to Ukraine once a peace deal makes airspace safe again, Ryanair says it could resume flights within two weeks, Wizz Air plans to base 15 aircraft in Ukraine within two years (50 within seven), and easyJet also eyes… pic.twitter.com/HO9IWElKxa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 4, 2025
Nedēļām ilgās miera sarunas, pārskatītie ASV priekšlikumi un Trampa sūtņa vizīte Kremlī nespēja pārliecināt Putinu, viņš joprojām ir apņēmies iekarot Ukrainu. Vienīgais skaidrais rezultāts: Putins vairs nebaidās no Trampa. Sarunas paplašināja plaisu starp Eiropu un Vašingtonu, iepriecinot Maskavu, vēsta "The Times".
The Times: Weeks of peace talks, revised US proposals, and a Trump envoy’s Kremlin visit failed to sway Putin, he remains committed to conquering Ukraine. The only clear result: Putin no longer fears Trump. Talks widened the rift between Europe and Washington, delighting Moscow. pic.twitter.com/spnWgJLToo
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 4, 2025
"Fire Point" nesen paziņoja, ka ir sācis ražot arī taktiskās ballistiskās raķetes. Paredzams, ka taktiskās ballistiskās raķetes FP-7 kodifikācijas process Ukrainas Aizsardzības ministrijā tiks pabeigts līdz 2025. gada beigām.
Manufacturing process and testing of Fire Point strike UAVs FP‑1/2 and the cruise missile FP‑5 “Flamingo.”
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 4, 2025
Fire Point recently stated it has also begun producing tactical ballistic missiles. The process of codifying the FP-7 tactical ballistic missile at Ukraine's Ministry of… pic.twitter.com/4iqXtbthmF
Savā "Telegram"" ierakstā viņš apgalvoja, ka, ja ES izmantos iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu "reparāciju aizdevumu Ukrainai", tas būšot kara iemesls.
Pēc viņa teiktā, Krievija tad "atgūs savu naudu" nevis tiesas ceļā, bet gan ar "reālu reparāciju" palīdzību, ko Eiropa it kā maksās pēc savas sakāves.
Vai Beļģijas premjerministrs ir tik ļoti nobijies no Medvedeva, ka ir gatavs atdot Krievijai visu naudu?
🥃 Medvedev is at it again — now he’s fantasizing about “reparations” that supposedly will be paid by Russia’s “defeated enemies”
— NEXTA (@nexta_tv) December 4, 2025
In his Telegram post, he claimed that if the EU uses frozen Russian assets to fund a “reparations loan for Ukraine,” it would amount to a casus… https://t.co/5p3u9DVuYa pic.twitter.com/k9gZzeSsG4
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs pauž neapmierinātību pēc tam, kad redzējis sākotnējo miera plānu, un brīdina, ka "taisnīgs miers" Ukrainā ir maz ticams. Pat ja notiks pamiers, tas var beigties ar kompromisu, nevis pilnīgu taisnīgumu. Eiropai ir jābūt gatavai šādai realitātei.
🇫🇮 Finland’s President Alexander Stubb says he’s frustrated after seeing the original peace plan and warns that a "just peace" in Ukraine is unlikely. Even if a ceasefire happens, it may end up as a compromise, not full justice. Europe must be ready for that reality. pic.twitter.com/JKUJVdmxva
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 4, 2025
Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks norāda, ka stāsts par Krievijas tankkuģi "Midvolga 2" drīzāk atgādina provokāciju, nevis patiesu incidentu. Pletenčuks norādīja uz pretrunīgiem ziņojumiem no Krievijas; sākumā tika apgalvots, ka tankkuģis kuģojis no Maskavas uz Gruziju, bet pēc tam tika mainīts apgalvojums, ka tas atstājis Jaltu. Dīvainais 150 jūras jūdžu garais apvedceļš, mainīgie stāsti un vraka raksturs liecina par iestudētu provokāciju, nevis patiesu maršrutu vai negadījumu.
According to Ukrainian Navy Spokesperson Dmytro Pletenchuk, the story of the Russian tanker Midvolga 2 seems more like a provocation than a valid incident. Pletenchuk noted conflicting reports from Russia, at first they said the tanker was sailing from Moscow to Georgia, then… https://t.co/tEnqJdPQDP pic.twitter.com/Py7L40ufqP
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 4, 2025
Krievijas spēku uzbrukumi ir apturējuši Hersonas TES darbību, un elektrostacija cieta smagus postījumus pēc bezpilota lidaparātu, artilērijas un citu triecienu viļņiem. Tika skartas svarīgas iekārtas un aprīkojums, piespiežot to slēgt. Rezultātā 470 ēkas un vairāk nekā 40 500 iedzīvotāju ir palikuši bez apkures.
🇷🇺 Attacks by Russian forces have knocked the Kherson TPP out of operation, the plant suffered heavy damage after waves of drone, artillery, and other strikes. Key facilities and equipment were hit, forcing its shutdown. As a result, 470 buildings and more than 40,500 residents… pic.twitter.com/BG5uAYfuj6
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 4, 2025
Hersonā no krievu artilērijas uzbrukumā gūtām brūcēm mirusi sešus gadus veca meitene.
Viņas tēvs tika hospitalizēts. Prokuratūra uzsāka kara noziegumu izmeklēšanu.
A six-year-old girl died from Russian artillery wounds in Kherson.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 4, 2025
Her father was hospitalized. Prosecutors opened a war crimes probe. https://t.co/RoHF6bq6If
21 gadu vecais čehu-vjetnamiešu brīvprātīgais karavīrs Hoangs Trans tika sagūstīts Červonji Limanas ciemā, uz ziemeļiem no Pokrovskas, Doneckas apgabalā, 2025. gada augustā.
⚡️Czech POW sentenced to 13 years in jail by Russian court for fighting for Ukraine.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 4, 2025
21-year-old Czech-Vietnamese volunteer soldier Hoang Tran was captured in the village of Chervonyi Lyman, north of Pokrovsk in Donetsk Oblast, in August 2025.https://t.co/wyHIebncKw
Viens no Ukrainas kara jautājumiem, kas parādās ik reizi, kad Vladimirs Putins vai viņa ģenerāļi publiski runā par krievu sasniegumiem frontē, ir – vai viņi paši tic tam, ko saka, vai arī tā ir smalka manipulācija, lai noticētu visi citi? Kāpēc visa pārējā pasaule, ieskaitot krievu kara "korespondentus", redz citu bildi? Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
