TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pokrovskas sektorā Krievijas karavīri skaitliski pārspēj Ukrainu ar 8 pret 1

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Maskava Vācijā cenšas ietekmēt kreiso un labējo ekstrēmistu nometnes un stiprināt atbalstu autokrātiskām idejām, uzskata Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītājs Sinans Selens.
Krievija apzināti cenšas ietekmēt politiķus, kas pieņem lēmumus Vācijā, telekanālam RTL norādīja BfV vadītājs.
"Ietekme neaprobežojas tikai ar atsevišķām personām vai partijām. Pārsteidzoši ir tas, ka šādi centieni ir īpaši aktīvi attiecībā uz politiskā spektra flangu atbalstītājiem," piebilda Selens. "Gan kreiso, gan labējo vidū [krievi] cenšas izveidot un paplašināt kontaktus, jo cer gūt panākumus."
"Maskava cenšas radīt Vācijā noskaņojumus, kad atbalsi drīzāk gūst totalitāras un autokrātiskas, nevis brīvas, demokrātiskas idejas," klāstīja Selens.
Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas ir sākušas atcelt Krievijas naftas pasūtījumus pēc ASV sankciju ieviešanas pret "Lukoil" un "Rosneft", ziņo "Reuters".
Dažas naftas pārstrādes rūpnīcas jau ir atcēlušas apmaksātas piegādes, lai izvairītos no iespējamām soda naudām. Bankas atsakās apstrādāt maksājumus par sankcijām pakļautajām kravām, savukārt "Reliance", Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs, ir paziņojis, ka stingri ievēros jaunos ierobežojumus.
Saskaņā ar "Bloomberg" datiem, vairāki valsts pārvaldīti naftas pārstrādes uzņēmumi meklē risinājumus, tostarp iepērk naftu ar atlaidi no mazākiem tirgotājiem, kas nav tieši saistīti ar "Rosneft" vai "Lukoil".
🔥 India cuts Russian oil imports amid U.S. sanctions on Lukoil and Rosneft
— NEXTA (@nexta_tv) October 28, 2025
Indian refineries have begun canceling orders for Russian oil following the introduction of U.S. sanctions against Lukoil and Rosneft, Reuters reports.
Some refineries have already canceled paid… pic.twitter.com/6J5CAocRKq
Valsts dome vienbalsīgi apstiprināja jaunu likumu, kas ļauj pusaudžus, sākot no 14 gadu vecuma, ieslodzīt par “sabotāžu, teroristu apmācību un dalību sabotāžas grupās”. Par to nobalsoja visi 398 klātesošie deputāti, un 419 likumdevēji — gandrīz viss parlaments — atbalstīja likumprojektu.
Kriminālkodeksā tagad būs iekļauti septiņi jauni panti, paplašinot noziegumu sarakstu, par kuriem sodāms no 14 gadu vecuma, no 32 līdz 39 gadiem. Nepilngadīgajiem tagad var piespriest sodu no 5 līdz 20 gadiem vai pat mūža ieslodzījumu — piemēram, par “apmācības iziešanu” vai “sabotāžas atbalstīšanu”.
Vienīgās šaubas pauda Jurijs Sineļščikovs, Komunistiskās partijas deputāts un bijušais padomju prokurors, kurš apgalvoja, ka pusaudži nevar pilnībā saprast, ko vispār nozīmē “ekonomiskās drošības graušana”. Taču ģenerālis Vasilijs Piskarjovs un Irina Jarovaja uzstāja, ka bailes ir labākā profilakse, apgalvojot, ka “Krievijas tiesiskuma cilvēcība nodrošina taisnīgumu”.
Kad Jarovaja uzslavēja “Krievijas likumdošanas humānismu”, deputāts Nikolajs Kolomeicevs no zāles iesaucās: “Tad atjaunosim nāvessodu!” Jarovaja mierīgi atbildēja, ka tā “nebija diskusijas sastāvdaļa”.
No Mercy: Russia will now jail children for “sabotage” — from age 14 to life imprisonment
— NEXTA (@nexta_tv) October 28, 2025
The State Duma has unanimously approved a new law allowing teenagers as young as 14 to be imprisoned for “sabotage, terrorist training, and participation in sabotage groups.” All 398… pic.twitter.com/I9Ew7NFg1j
Ungārijas ārlietu ministrs Sijārto savu runu Minskas konferencē par Eirāzijas drošību sāka krievu valodā: "Protams, mani par dalību daudz kritizēs, taču globālā drošības situācija ir tik slikta, ka man šodien ir jābūt šeit," viņš teica.
Hungarian Foreign Minister Szijjártó began his speech at the Minsk Conference on Eurasian Security in Russian:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 28, 2025
"Of course, I will be criticized a lot for my participation, but the global security situation is so bad that I must be here today," he said. pic.twitter.com/q7O2xDnSBg
Krievijai nav nodoma uzbrukt NATO vai ES dalībvalstīm, un tā ir gatava nostiprināt savu pozīciju "nākotnes drošības garantijās", no kurām ES izvairās, sacīja Lavrovs.
Savā runā Minskas konferencē par Eirāzijas drošību viņš arī sacīja, ka "NATO paplašināšanās turpinās nemitīgi", piebilstot, ka Rietumi gatavojas "jaunam lielam Eiropas karam".
Russia has no intention to attack NATO or EU member countries and is ready to enshrine its position "in future security guarantees," from which the EU is shying away, Lavrov said.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 28, 2025
During his speech at the Minsk Conference on Eurasian Security, he also said that "NATO expansion… pic.twitter.com/R2fndsveeU
Sākot ar 2026. gadu, iesaukšanas procedūras, tostarp medicīniskās un psiholoģiskās pārbaudes, notiks nepārtraukti no 1. janvāra līdz 31. decembrim, savukārt izvietošana joprojām notiks divos posmos: no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
Attiecībā uz šo likumu ASV Kara pētījumu institūts (ISW) iepriekš brīdināja, ka Kremlis gatavojas mobilizēt rezervistus pakāpeniski, lai uzturētu karu Ukrainā.
Regarding this law, ISW earlier warned that the Kremlin is preparing to mobilize reservists on a rolling basis to sustain its war in Ukraine.https://t.co/mp2YA44OWh
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 28, 2025
Krievija ir vienīgā puse, kas nevēlas pamieru un kara beigas. Tas kļūst ļoti acīmredzams, tāpēc Krievija izmanto šo retoriku.
Maskava bija pārsteigta par prezidenta Trampa nostājas maiņu attiecībā uz kara izbeigšanu Ukrainā, sacīja Lavrovs.
Pēc viņa teiktā, ASV prezidents ir atgriezies pie pozīcijām, kas šķiet "sen jau izsmeltas un kas atspoguļo tikai eiropiešu un Zelenska režīma drudžaino vēlmi pēc pauzes, lai pārapbruņotu Kijivas struktūru".
Lavrov is unhappy that President Trump, along with Ukraine and Europe, calls for an immediate ceasefire.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 28, 2025
Russia is the only party that doesn't want a ceasefire and an end to the war. It's becoming very obvious, hence Russia is using this rhetoric.
Moscow was surprised by… https://t.co/S2ByB7d4X7 pic.twitter.com/QveOASD7U6
2025. gada 26. oktobrī diversijas operācija bija vērsta pret dzelzceļa sliedēm netālu no Stuļņevo ciema Berdjanskas rajonā, Zaporižjas apgabalā. Vilciena brauciena laikā sliedes tika uzspridzinātas, kā rezultātā no sliedēm noskrēja lokomotīve, desmit vagoni un pārseguma platforma. Dzelzceļa satiksme šajā posmā ir apturēta, un notiek izmeklēšana.
On 26 October 2025, a sabotage operation targeted railway tracks near the village of Stulnevo in the Berdyansk district of Zaporizhzhia region. During a train’s passage, the tracks were blown up, causing the locomotive, ten wagons and a cover platform to derail. Rail service on… pic.twitter.com/ISxcy50hNf
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 28, 2025
Zelenskis apgalvo, ka Pokrovskas sektorā Krievijas karavīri skaitliski pārspēj Ukrainu ar 8 pret 1.
"Taču tajā pašā laikā viņi nav sasnieguši plānoto rezultātu," 27. oktobrī žurnālistiem sacīja Zelenskis.
⚡️ Russian troops outnumber Ukraine 8-1 in Pokrovsk sector, Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 28, 2025
"But at the same time, they have not achieved the planned result," Zelensky told reporters on Oct. 27.https://t.co/nz0hbvhPv9
Francija jau ir nosūtījusi uz Poliju savus karavīrus, kas piedalīsies miera uzturēšanas misijā Ukrainā, ja lēmums tiks pieņemts. Par to ziņo Krievijas mediji, atsaucoties uz Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestu (SVR).
SVR apgalvo, ka Francijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs it kā gatavojas "izvietot" Ukrainā līdz 2000 Francijas karavīru un virsnieku. Krievijas izlūkdienests apgalvo, ka, ja informācija par Francijas karavīriem Ukrainas teritorijā noplūdīs medijiem, Francija paziņos par "nelielu instruktoru grupu". Krievijas propagandas mediji ziņo, ka Parīze jau ir nosūtījusi savus karavīrus uz Poliju, lai piedalītos miera uzturēšanas misijā Ukrainā. Šī informācija nav oficiāli apstiprināta. Francijas karaspēks it kā ir izvietots netālu no Polijas un Ukrainas robežas un iziet kaujas apmācību. Krievijas diktatora preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ziņojumus par Francijas karaspēka izvietošanu Ukrainā nosauca par "satraucošiem". Viņš piebilda, ka karā jau piedalās ārvalstu karaspēks.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



