TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Neseno masveida uzbrukumu laikā Ukrainas pilsētām Krievijas armija izmantoja 2026. gadā ražotas raķetes.
Krievija ir sākusi pret Ukrainu izmantot jaunas raķetes, kas ražotas 2026. gadā. Par to paziņoja Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks, kurš publicēja fotogrāfijas ar raķetes atlūzām. Vairāk lasi šeit.
❗️🇺🇦Ukrainian forces captured a group of 7 🇷🇺Russian soldiers near Huliaipole on the Zaporizhzhia front. pic.twitter.com/q8LfWr7p22
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 24, 2026
❗️A 🇷🇺Russian soldier froze when he saw a 🇺🇦Ukrainian FPV kamikaze drone pic.twitter.com/wZzxNdsUW9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 24, 2026
Krievijas Habarovskas apgabalā no sliedēm noskrējuši sešpadsmit dzelzceļa kravas vagoni, kas pārvadāja ogles, ziņo vietējie mediji. Incidentā bija iesaistīts kravas vilciens, un vairāki vagoni nobrauca no sliedēm. Sīkāka informācija par to, kāpēc vagoni nobrauca nosliedēm, bojājumiem vai iespējamiem traucējumiem netika atklāta.
Sixteen freight rail cars carrying coal derailed in Russia’s Khabarovsk region, according to local media. The incident involved a cargo train, with multiple wagons leaving the tracks. Details on the cause of the derailment, damage, or potential disruptions were not immediately… pic.twitter.com/6lAmGRtAZU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 24, 2026
Ukrainas Drošības dienesta specvienība "Alfa" dažu mēnešu laikā ir iznīcinājusi vairāk nekā 400 Krievijas "Shahed" uzbrukuma dronus. Jaunās pretgaisa aizsardzības pārtvērēju komandas aizsargā Ukrainas pilsētas no droniem, ko Krievija izmanto dzīvojamo rajonu, slimnīcu un enerģētikas infrastruktūras terorizēšanai.
Ukraine’s SBU Alpha special operations unit has destroyed more than 400 Russian Shahed attack drones in just a few months. The new air defense interceptor teams protect Ukrainian cities from drones used by Russia to terrorize residential areas, hospitals, and energy… pic.twitter.com/hFeOLCstfa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 24, 2026
Kijivas un Maskavas miera sarunu centrālais jautājums joprojām ir vissarežģītākais visā procesā.
Ukrainas un Krievijas sarunās Abū Dabī neizdevās panākt izrāvienu centrālajā jautājumā – teritorijām. CNBC ziņo, ka abas puses nespēja vienoties par kompromisu. Rakstā uzsvērts, ka ASV iesaistīšanās kā starpniekam būtiski neietekmēja sarunu procesu.
Delegācijas tikšanās laikā AAE galvaspilsētā Kijivas pārstāvji saskārās ar spiedienu teritoriālajā jautājumā, tostarp no Vašingtonas puses, pieprasot panākt vienošanos par katru cenu. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 21 raķeti un 375 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 15 raķetes un 357 dronus.
Krievija naktī raidīja pret Ukrainu divas pretkuģu raķetes "Cirkon", kuras notriekt neizdevās, kā arī 12 vadāmās raķetes "H-22/H-32", no kurām deviņas tika pārtvertas.
Krievi izšāva pret Ukrainu arī sešas ballistiskās raķetes "Iskander-M/S-300", no kurām piecas tika neitralizētas, un vienu raķeti "H-59/H-69", kas arī tika neitralizēta.
Galvenais dronu un raķešu uzbrukumu virziens bija Kijivas apgabals.
Reģistrēti divu raķešu un 18 dronu trāpījumi 17 vietās un vēl 12 vietās nogāzušās raķešu un dronu atlūzas.
Pentagona piektdien publiskotajā Nacionālās aizsardzības stratēģijā ASV sabiedrotie aicināti uzņemties kontroli pār savu drošību un uzsvērts, ka dominance Rietumu puslodē ir svarīgāka par ilggadējo mērķi pretoties Ķīnas ietekmei.
ASV Aizsardzības ministrijas piektdien publiskotais dokuments ir pirmais aizsardzības stratēģijas atjauninājums kopš 2022. gada, un militāram dokumentam tas ir ļoti politisks teksts. Tajā ASV partneri no Eiropas līdz Āzijai kritizēti par paļaušanos uz to, ka iepriekšējās ASV administrācijas subsidē to aizsardzību. Dokumentā aicināts "krasi mainīt pieeju, fokusu un toni".
"Pārāk ilgi ASV valdība ir atstājusi novārtā - pat noraidījusi - amerikāņu un viņu konkrēto interešu izvirzīšanu pirmajā vietā," teikts dokumenta ievadā.
Eiropas Parlaments šonedēļ apstiprināja Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmumu piemērot ciešākas sadarbības procedūru, lai sniegtu Ukrainai atbalsta aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
Vienošanās par ES atbalsta aizdevumu Ukrainai tika panākta Eiropadomes samitā Briselē pagājušā gada 18. decembrī, savukārt Eiropas Komisija (EK) ar attiecīgu priekšlikumu paketi nāca klajā 2026. gada 14. janvārī.
Tā kā Čehija, Ungārija un Slovākija nolēma neatbalstīt aizdevumu, vienošanās tika panākta, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, kas ļauj atsevišķām ES dalībvalstīm sadarboties konkrētās jomās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 24. janvāra rītam sasnieguši 1 233 020 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 603 tankus, 23 949 bruņutransportierus, 36 580 lielgabalus un mīnmetējus, 1623 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1283 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 114 049 bezpilota lidaparātus, 4190 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 644 automobiļus un autocisternas, kā arī 4050 specializētās tehnikas vienības.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



