TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas aizstāvji Oleksandrivkas virzienā atkarojuši 400 kvadrātkilometru lielu teritoriju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Nelielas ienaidnieka grupas, iespējams, slēpjas pagrabos — pret tām tiek veikti pretsabotāžas pasākumi.
Apmetnes it kā okupācija ir vēl viena Krievijas viltus ziņa.
❗️Ternuvate is under the control of the 🇺🇦Ukrainian Defense Forces.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Small enemy groups may be hiding in basements — counter-sabotage measures are being carried out against them.
The alleged occupation of the settlement is yet another Russian fake. pic.twitter.com/t6ws0Z5dmC
Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Viktora Orbāna valdība rada naidīguma atmosfēru pret Kijivu, ko tā izmanto savā vēlēšanu kampaņā.
"Mani principiāli šokē tas, ka tas notiek laikā, kad Ukraina aizstāvas pret spēcīgo Krievijas armiju. Ungāri mēdza saprast, kā tas ir. Budapešta 20. gadsimtā faktiski tika okupēta divas reizes, vienreiz to darīja Sarkanā armija. Es gaidīju daudz lielāku Ungārijas solidaritāti ar Ukrainu."
❗️Polish Foreign Minister shocked by Hungary’s attitude toward Ukraine
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Radosław Sikorski stated that Viktor Orbán’s government is creating an atmosphere of hostility toward Kyiv, which it uses in its election campaign:
“What fundamentally shocks me is that this is happening… pic.twitter.com/xfUZjLRqmV
"Mēs noteikti virzāmies uz priekšu un tuvojamies brīdim, kad visām pusēm būs jāpieņem galīgie lēmumi: turpināt šo karu vai virzīties uz mieru. Es ceru, ka uzvarēs taisnīgums," norāda Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.
❗️"We are definitely moving forward and approaching the moment when all sides will have to make final decisions: continue this war or move toward peace. I hope that justice will prevail."
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
— Budanov
Cilvēki Ļvivā atvadās no policistes Viktorijas Špilkas, kura tika nogalināta terorakta laikā.
Divdesmit trīs gadus vecā policijas seržante Viktorija Špilka tika nogalināta. 25 cilvēki tika ievainoti.
Viktorija sākotnēji dzīvoja Volīnā, vēlāk pārcēlās uz Hersonu, absolvēja Ļvivas Valsts Iekšlietu universitāti un dienēja patruļpolicijā. Pagājušajā rudenī viņa apprecējās — arī viņas vīrs ir patruļpolicists.
Naktī uz 22. februāri Ļvivā, Ukrainas rietumos, notikušie sprādzieni, kuros dzīvību zaudēja policiste un 25 cilvēki tika ievainoti, plānoti ar platformas "Telegram" palīdzību, un tos organizēja Krievija, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Spridzekļi eksplodēja, kad policijas vienības ieradās, reaģējot uz izsaukumu par ielaušanos veikalā. 23. februāra pēcpusdienā aizdomās par uzbrukuma organizēšanu tika aizturēta 33 gadus veca Rivnes apgabala iedzīvotāja.
Prokuratūra ir ierosinājusi lietu pēc panta par teroraktu ar smagām sekām.
🕯️In Lviv, people are bidding farewell to police officer Viktoriia Shpylka, who was killed during a terrorist attack in the city. https://t.co/D41ld4lo29 pic.twitter.com/6b2Zb5Llrz
— NEXTA (@nexta_tv) February 23, 2026
Intervijā neatkarīgajam Baltkrievijas izdevumam "Dzerkalo" Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka daļa infrastruktūras, kas izmantota dronu uzbrukumos Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, Ukrainas armija jau ir iznīcinājusi. Tas attiecas uz moderniem retranslatoriem, ko izmanto uzbrukuma bezpilota lidaparātu vadīšanai un koordinēšanai, tostarp tiem, kas vērsti pret enerģētikas objektiem.
"Trīs vai četri jau vairs nav. Mums tas bija jādara," sacīja Zelenskis, komentējot situāciju ar torņiem, caur kuriem, iespējams, tika veikti sakari un veikta lidojumu vadība "Shahed" droniem . Šādi objekti ir tieši saistīti ar uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un tāpēc tiek uzskatīti par leģitīmiem militāriem mērķiem. Būtībā tas attiecas uz sistēmas elementu demontāžu, kas ļāva veikt uzbrukumus Ukrainas pilsētām. Vairāk lasi šeit.
Divi Ukrainas karavīri sagūstīja sešus Krievijas 114. motorizētā strēlnieku pulka kājniekus — tostarp viņu vada komandieri — pēc ienaidnieka pozīcijas ieņemšanas un piedāvājot viņiem iespēju padoties, ziņo Ukrainas 225. triecienvienības pulks.
Krievu karavīri piederēja 114. motorizēto strēlnieku pulkam, paziņoja vienība. Neraugoties uz to, ka viņi skaitliski trīs reizes pārspēja ukraiņus, seši karavīri neizrādīja aktīvu pretestību, kad viņiem tika piedāvāta iespēja padoties. Vairāk lasi šeit.
Vietējie kanāli brīdina par Ukrainas aviācijas un "Neptun" raķešu draudiem un mudina iedzīvotājus nekavējoties doties uz slēptuvēm.
Missile danger alerts are declared in occupied Sevastopol. Local channels warn of Ukrainian aviation and Neptune missile threats and urged residents to immediately proceed to shelters. #Ukraine pic.twitter.com/EeWMWKikew
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde demonstrē kaujas darbu Zaporožjas asī. Tiešas uguns sadursmes ar ienaidnieku, kājnieku un patvertņu iznīcināšana, ienaidnieka dronu pārtveršana debesīs.
Atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālis Maikls Berijs Raiens uzskata, ka karš Ukrainā ir nonācis ieilgušā strupceļā bez acīmredzamām perspektīvēm uz ātru pavērsienu.
Pašreizējā Krievijas uzsāktā kara Ukrainā fāze ir klasisks strupceļš, ko var pārvarēt tikai ar trim ceļiem: tehnoloģisku izrāvienu, vienas puses politisku sabrukumu vai arī šo faktukombinācija. Šādu viedokli savā blogā pauda atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālis Maikls Raiens. Vairāk lasi šeit.
Ņemot vērā sarunu gaitu un atbalsta jautājumu, karš Ukrainā varētu turpināties visu šo gadu, atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris un diplomāts Juris Maklakovs.
Vienlaikus Maklakovs neko spēcīgu līdz ar pavasara iestāšanos negaidot, turklāt frontē nav vērojams milzīgs izrāviens ar tehnoloģijām, jo abas karojošās puses piemērojušās izmantojamām tehnoloģijām.
Tai pusei, kurai būs lielāks tehnoloģiju daudzums, būs priekšrocības virzīties uz priekšu. Krievija pamazām virzās, jo tai ir vairāk ieroču, piemēram, raķešu, un cilvēku resursu. Ukrainai ir liela pieredze, ko tā spēj izmantot, lai daļēji kompensētu resursu trūkumu. "Droni Ukrainai ir daudz, taču tai ir nepieciešami papildus cilvēkresursi - rekrutēti un profesionāli apmācīti karavīri," uzsvēra eksperts.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



