TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

 Ukrainas spēki frontē sākuši aktīvi izmantot smagos trieciendronus, lai iznīcinātu Krievijas pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas  sistēmas, tādējādi radot apstākļus masveidīgākai vieglo dronu izmantošanai.

Šāda operācija prasa laiku un apjomīgu plānošanu, taču rezultātā šī kampaņa ir kļuvusi par pagrieziena punktu bezpilota kara vešanā kaujas laukā.

Ukraina sākusi izmantot smagos trieciendronus, lai mērķtiecīgi iznīcinātu stratēģiski nozīmīgus objektus, tostarp radioelektroniskās cīņas (REC) sistēmas, ko Krievija lieto ukraiņu lidaparātu pārtveršanai. "Smagie droni dod būtisku pārsvaru, jo spēj dot triecienus specifiskiem mērķiem. Neitralizējot šīs Krievijas iekārtas, Ukrainas spēki rada apstākļus, lai liels skaits dronu varētu mērot lielus attālumus, neriskējot tikt pārtverti," skaidro analītiķi.

Ukrainas bruņotie spēki ir mainījuši taktiku, atsakoties no masveida cilvēku resursu iesaistīšanas cīņā pret Krievijas uzbrukumiem, un tā vietā izmanto rūpīgi plānotu bezpilota lidaparātu kampaņu, kas ļāvusi ievērojami paplašināt ienaidnieka iznīcināšanas rādiusu, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

Kā norāda medijs, Ukrainas droni šobrīd paralizē Krievijas priekšējās līnijas spēkus, atsevišķos sektoros triecienu zonu palielinot pat trīskārtīgi. Šīs stratēģijas mērķis ir padarīt neiespējamu ātru Krievijas karaspēka un tehnikas pārvietošanu, kas ir vitāli nepieciešama uzbrukuma operāciju turpināšanai.

Eksperti uzsver, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti tagad spēj sasniegt mērķus pat 150 kilometru attālumā no frontes līnijas, lai gan vēl pirms dažām nedēļām šis attālums nepārsniedza 50 kilometrus. "Droni nepārtraukti novēro un nemitīgi dod triecienus. Tas palēnina ienaidnieku, izjauc tā ritmu un dod mums iespēju kontrolēt kaujas lauku, nesūtot cilvēkus drošā nāvē," laikrakstam atzinis kāds Ukrainas  karavīrs.

Ukrainas Aizsardzības spēki turpina virzīties uz priekšu Oleksandrivskes virzienā, cenšoties pārņemt iniciatīvu kaujas laukā, vienlaikus fiksēta Krievijas spēku koncentrēšana Huļajpoles apkaimē, liecina Ukrainas amatpersonu un militāro analītiķu sniegtā informācija.

1.                  Kā iepriekš norādījis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis, ukraiņu vienības sekmīgi turpina uzbrukumu Oleksandrivskes virzienā, mērķtiecīgi strādājot pie militārās iniciatīvas pārņemšanas.

2. Tikmēr projekta "DeepState" dati liecina, ka Krievijas iebrucēji palielina militāro klātbūtni Huļajpoles rajonā, kur būtiski pieaugusi ienaidnieka triecienuzbrukumu intensitāte. Vērtējot situāciju šajā frontes sektorā, bijušais Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Vladislavs Selezņovs prognozējis, ka Ukrainas Aizsardzības spēkiem pastāv reālas iespējas ievilināt Krievijas karaspēku ielenkumā.

Ukrainas mērķtiecīgie triecieni ir būtiski iedragājuši Krievijas pretgaisa aizsardzību,  tādējādi atbrīvojot gaisa telpu bezprecedenta skaitam ukraiņu vieglo dronu, raksta britu laikraksts "The Telegraph".

Tādu pretgaisa aizsardzības sistēmu kā "Buk", "Tor" un "Pancir-S1" trūkums ir piespiedis Krievijas karaspēku paļauties uz novecojušu tehniku. Ukrainas 413. bezpilota sistēmu pulka karavīrs un analītiķis Dmitro Žluktenko atklājis, ka fiksēti gadījumi, kad Krievijas vienības demontē daudzstobru ložmetējus no veciem padomju laika triecienhelikopteriem un uzstāda tos uz kravas automašīnām, mēģinot radīt improvizētus ieročus cīņai pret droniem.

Mērķtiecīgo triecienu dēļ, kas vērsti pret ienaidnieka tehniku un loģistikas mezgliem, okupācijas spēki ir spiesti lielus attālumus mērot kājām. Tas galu galā vājina to spējas noturēt aizsardzības līnijas. "Krievija zaudē milzīgu daudzumu retu PGA sistēmu un radaru, un viņiem nav iespēju tos ātri aizvietot," uzsver Žluktenko.

Reaģējot uz aizvadītās nakts masīvo Krievijas raķešu un dronu triecienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris akūtu nepieciešamību Eiropā attīstīt pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu ražošanu.

Vairākos Ukrainas apgabalos patlaban turpinās uzbrukuma seku likvidēšana. Valsts prezidents informēja, ka ienaidnieka galvenais mērķis bijis Kijivas apgabala enerģētikas infrastruktūra, taču postījumi nodarīti arī dzīvojamām ēkām, skolām un civilajiem uzņēmumiem. Apšaudēs gājuši bojā četri cilvēki, bet vēl daudzi guvuši ievainojumus un turpina vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Aizvadītajā naktī Krievijas karaspēks uzbrukumā izmantojis aptuveni 430 dažāda tipa bezpilota lidaparātus un 68 raķetes, tostarp 13 ballistiskās. Pēc sākotnējās informācijas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies notriekt 58 ienaidnieka raķetes.

Zelenskis uzsvēra, ka katrs šāds nakts trieciens sabiedrotajiem kalpo kā atgādinājums – pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes ir kļuvušas par ikdienas nepieciešamību. "Vienošanos īstenošanu par raķešu piegādēm nedrīkst atlikt – viss jāpaveic pēc iespējas ātrāk. Mūsu vienošanās par pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanas palielināšanu ir stratēģiski izšķirošs virziens, kam jāvelta nedalīta uzmanība," pauda valsts galva.

Vienlaikus Ukrainas prezidents brīdināja, ka Krievija centīsies izmantot Tuvajos Austrumos notiekošo karu, lai nodarītu vēl lielākus postījumus Ukrainai. Tādēļ sabiedrotajiem ir skaidri jāapzinās reālais draudu līmenis un atbilstoši jāsagatavojas.

"Mums Eiropā ir jāattīsta pretgaisa aizsardzības raķešu, īpaši pret ballistiskajiem mērķiem, un visu citu nepieciešamo sistēmu ražošana. Tas ļaus reāli aizsargāt cilvēku dzīvības neatkarīgi no tā, kādi notikumi risinās citviet pasaulē," rezumēja Zelenskis.

"Krievijas karš pret Ukrainu apdraud... mūsu pilsoņu drošību," teica Moldovas ārlietu ministrs Mihajs Popšojs.

Krievijas kuģi caur Kerčas šaurumu pārvadāja ieročus un aprīkojumu, ziņo "The Kyiv Independent". 

Irāna apgalvo, ka Kijiva ir sniegusi palīdzību Izraēlai, vēsta "the New Voice of Ukraine".

Vairāk lasi šeit. 

Polijas iznīcinātāji naktī uz sestdienu pacēlās gaisā Krievijas raķešu triecienu Ukrainai dēļ, savukārt sauszemes izlūkošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmām tika noteikts augsts trauksmes līmenis, paziņoja Polijas Bruņoto spēku operacionālā pavēlniecība.

Lasi vairāk šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 278 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 777 tankus, 24 212 bruņutransportierus, 38 421 lielgabalu un mīnmetēju, 1686 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1332 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 177 286 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 83 403 automobiļus un autocisternas, kā arī 4088 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.