TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Ukrainas 429. bezpilota sistēmu brigāde "Ahillejs" Belgorodas apgabala Volotavā veica triecienu pa radaru sistēmu "Kasta-2E". Volotovāa atrodas aptuveni 80 km attālumā no Ukrainas robežas.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Polija plāno izveidot savu moderno "dronu armādu", izmantojot Ukrainas zināšanas un kaujas lauka pieredzi.

Uzstājoties forumā "Ceļā uz URC (Ukrainas atveseļošanās konference). Drošības un aizsardzības dimensija" Žešovā, Tusks ieskicēja mērķi:

"Mūsu mērķis ir, lai viena no šī kara negaidītajām sekām būtu lēciens pāri visai tehnoloģiskajai ērai, lai tuvākajā nākotnē Ukraina, Polija un Eiropa būtu aizsargātas no gaisa uzbrukumiem un jebkādas agresijas."

Viņš norādīja, ka Ukrainas pieredze Krievijas uzbrukumu apkarošanā varētu kļūt par daļu no Polijas zināšanām pretgaisa aizsardzībā.

"Polijai ir jābūt savai modernajai "dronu armādai", lai mēs šodien varētu ne tikai atbalstīt Ukrainu, bet arī pārliecinoši pateikt Polijas pilsoņiem: "mēs esam drošībā"," piebilda Tusks.

Vācijas valdība uzskata, ka politiķu, militārpersonu un žurnālistu izspiegošanas kampaņu īstenojusi Krievija, pirmdien ziņu aģentūrai DPA pavēstīja avoti valdībā.

Pierādījumi liecina, ka pikšķerēšanas kampaņa, kas tika veikta, izmantojot ziņojumapmaiņas pakalpojumu "Signal", visticamāk, tika organizēta no Krievijas. Tas, ka Vācijas valdība vēl nav oficiāli uzbrukumā apsūdzējusi Krieviju, iespējams, saistīts ar to, ka lietā iesaistīti arī sabiedroto valstu izlūkdienesti.

Nīderlandes valdība pēc līdzīgiem uzbrukumiem jau apsūdzējusi Krieviju. Arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka šie noziedznieki ir saistīti ar Krievijas izlūkdienestiem.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra pirmdien paziņoja, ka pagājušajā gadā sāktajā izmeklēšanā par Krievijas pilsoņa un Lietuvas pilsoņa noslepkavošanas plānošanu terorisma nolūkos noteikusi aizdomās turētā statusu 13 personām.

Ģenerālprokuratūra nenosauc Krievijas pilsoni un Lietuvas pilsoni, ko tika plānots noslepkavot, taču plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka tie ir Lietuvā dzīvojošais baškīru nacionālās kustības līderis Ruslans Gabasovs un Lietuvas sabiedriskais darbinieks Valds Bartkevičs, kas vāc palīdzību Ukrainai.

No 13 aizdomās turētajiem deviņas personas atrodas Lietuvā, septiņām no tām piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, bet divām personām piemērots mazāk stingrs drošības līdzeklis.

Pret divām personām notiek arī izdošanas procedūra. Viena no šīm personām ir aizturēta Grieķijā, un pirmās instances tiesa jau ir nolēmusi to izdot Lietuvai, taču šis spriedums ir pārsūdzēts, un pašlaik tiek gaidīts apelācijas tiesas spriedums.

2025.–2026. gada ziemā Ukrainas austrumos tika ziņots par vismaz pieciem iespējamiem kanibālisma gadījumiem pārtikas trūkuma un piegādes problēmu dēļ, ziņo "The Sunday Times", atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestiem.

Vienā ziņotā gadījumā netālu no Mirnohradas karavīrs ar iesauku "Hromoj" esot nogalinājis savus biedrus un mēģinājis apēst ķermeni. Viņš tika sašauts pārbaudes laikā.

Daļa informācijas ir balstīta uz pārtvertu saziņu, ko nevar neatkarīgi pārbaudīt. Krievija to sauc par propagandu, un pats medijs norāda, ka šie ir neapstiprināti un izolēti incidenti.

Norvēģijā ir plānots uzbūvēt tūkstošiem dronu un nodot tos Ukrainas aizsardzības spēkiem. Projektu finansē Norvēģija.

Šie secinājumi nonāk līdz plašākām bažām par Ukrainas mobilizācijas sistēmu, kas pilna mēroga kara laikā ir saskārusies ar pastāvīgām problēmām vervēšanas un rotācijas jomā.

Ģenerālprokuratūra 27. aprīlī paziņoja, ka septiņiem cilvēkiem tika izvirzītas apsūdzības par noziedzīgu shēmu aizsardzības nozarē, kas palīdzēja atmazgāt vismaz 576 miljonus hrivnu (13,1 miljonu dolāru).

Ukrainas patruļas drons pamanīja krievu karavīru grupu, kas patvērās ēkā kopā ar munīcijas krājumiem.