TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armija pastiprinājusi lokālus pretuzbrukumus

Lai gan ASV, Ukrainas un Krievijas amatpersonas tikās trīspusējās sarunās janvārī un vēlreiz februāra sākumā — vēl viena sarunu kārta gaidāma nākamnedēļ, Kremlis to pašu periodu ir izmantojis, lai atkārtoti paustu savu nostāju.

Trīs dienas pēc kārtas, no 9. līdz 11. februārim, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs publiski noliedza apgalvojumus, ka sarunas virzās uz priekšu. Viņa vēstījums bija konsekvents un tiešs: Krievijas teritoriālās un politiskās prasības paliek nemainīgas, un jebkurai nopietnai diskusijai jābalstās uz to, lai Ukraina tās pieņemtu. Laiks nebija nejaušs.

Prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka nākamā sarunu kārta ir plānota 17.–18. februārī. Lavrova piezīmes izskanēja tikai dažas dienas pirms šīs tikšanās. Visās trijās runās Lavrovs atsaucās uz to, ko viņš nosauca par "Ankoridžas līgumiem", kas it kā panākti starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu viņu 2025. gada augusta samitā Aļaskā. Šīs vienošanās paredzēja Ukrainas teritorijas nodošanu bez kara.

Mediji ziņo, ka 2026. gada sākumā Krievijas Kurskas apgabalā atradās gandrīz 11 000 Ziemeļkorejas karavīru.

Krievija piektdien paziņojusi, ka nākamais sarunu raunds ar ASV un Ukrainu paredzēts nākamnedēļ.

Divas iepriekšējās kārtas, kas ar ASV starpniecību notika Abū Dabī, nav devušas izrāvienu sarunās par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu. Lai gan puses šīs sarunas raksturoja kā konstruktīvas, joprojām nav izdevies panākt kompromisu jautājumos par teritorijām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau nedēļas vidū paziņoja, ka nākamā sarunu kārta ar Krieviju paredzēta 17. vai 18. februārī ASV, taču Maskava līdz šim vēl nebija devusi savu piekrišanu.

Ukrainas armija Eipatorijā krievu okupētajā Krimā trāpījusi radaram "Ņebo-U", kā arī veikusi veiksmīgus triecienus dronu operatoru atrašanās vietām Zaporižjas apgabala okupētajā daļā un citiem mērķiem, sociālajos tīklos piektdien pavēstīja armijas ģenerālštābs.

Zaporižjas apgabala okupētajā daļā Solodkovodnē un Ļubimivkā veikts trieciens ienaidnieka dzīvā spēka koncentrācijas vietām, teikts paziņojumā.

Savukārt Tokmakas un Mihaiļivkas rajonos dots trieciens iebrucēju dronu operatoru atrašanās vietām.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien paziņoja, ka vecā pasaules kārtība vairs nepastāv un ka to aizstājusi daudz nedrošāka vide, ko veido lielvaru sāncensība un atkalpievēršanās nacionālajām interesēm.

Viņš norādīja, ka visspilgtākā šīs jaunās realitātes izpausme ir Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma ceturto sanāksmi pēc kārtas samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,5 procentpunktiem līdz 15,5%.

Iepriekšējo reizi izmaiņas procentlikmē tika veiktas decembrī, kad tā arī tika samazināta par 0,5 procentpunktiem.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Krievija apzināti uzbrūk civilajai infrastruktūrai un izmanto teroru kā ieroci. Uzstājoties Minhenē, viņš tīšus uzbrukumus civilajām ēkām nosauca par kara noziegumu, sakot, ka, iznīcinot stacijas, nav elektrības, apkures vai ūdens.

Janvārī Ukrainas dronu piloti veica izlidojumu ik pēc 20 sekundēm, apsteidzot Krievijas karavīru nomaiņu.

Bezpilota sistēmu spēki apstiprināja 30 618 Krievijas karavīru nogalināšanu pret tikai 22 000 jaunpienācējiem, ko Maskava spēja atrast, ziņoja komandieris Roberts Brovdi.

Šī -8618 starpība ir tikai otrā negatīvā karavīru bilance kopš 2022. gada. Brovdi grupa vien ir atbildīga par 9381 okupantu nogalināšanu. Lai to paveiktu, viņi iznīcināja 37 054 bezpilota lidaparātus (FPV), 1119 nakts bumbvedējus un gandrīz 1000 pārtvērēju kopterus.

Papildus personālam viņi trāpīja 27 762 aprīkojuma mērķiem: 80 tankiem, 478 artilērijas vienībām, 44 pretgaisa aizsardzības sistēmām, 27 radariem. Migla un putenis samazināja rezultātus par 22% zem decembra rekorda, taču Krievija joprojām nespēja atjaunot zaudēto.

Brovdi spriedums: "nav iemesls aplausiem" — mērķis ir 50 000 mēnesī.

"Ukrposhta" ir izlaidusi jaunu pastmarku, kas godina Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču un viņa piemiņas ķiveri Milānas/Kortīnas Olimpiskajās spēlēs.

Attēls mūs aizved atpakaļ uz kara sākumu, kad Ukrainas karavīri atteicās pamest Čūsku salu. Reaģējot uz Krievijas pavēli padoties, Ukrainas karavīrs piecēlās, pacēla trešo pirkstu un iekliedzās: "Krievijas karakuģi, ejiet pie velna!"

Piemiņa nav pārkāpums.

"Krievi vēlas izskatīties kā vareni lāči, bet pārvietojas ar gliemeža ātrumu," paziņoja NATO ģenerālsekretārs.

Rute uzstājās sesijā ārpus galvenās programmas — aptuveni 1000 delegātu apsprieda Ukrainas, Irānas un Eiropas aizsardzības jautājumus.

Forums Minhenē sākas šodien un ilgs līdz svētdienai. Volodimirs Zelenskis jau ir ieradies Vācijā.