TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltkrievijas rietumu reģionos rezervisti pēdējo dienu laikā masveidā saņem pavēstes uz neplānotām militārajām mācībām, kas izraisījis plašu satraukumu sabiedrībā un sociālajos tīklos. Oficiāli amatpersonas šos pasākumus pamato ar kaujas gatavības pārbaudi, taču neatkarīgie eksperti notiekošo saista ar autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko bažām par režīma stabilitāti. Vairāk lasi šeit.
Lietuvas iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs noteicis iebraukšanas aizliegumu Gruzijas reperim Gio Pikam, īstajā vārdā Georgijam Džiojevam, kurš vairākkārt koncertējis Krievijā pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.
Aizliegums būs spēkā līdz 2031. gada 19. februārim, aģentūru BNS informēja ministrijā.
Lēmums pieņemts pēc ārlietu ministra Ķēstuša Budra ierosinājuma.
Ukrainas bezpilotu sistēmu spēku komandieris Roberts "Maģārs" Brovdi paziņoja par Krievijas okupantu pretgaisa aizsardzības sistēmu postījumiem un desmitiem miljonu dolāru vērta aprīkojuma iznīcināšanu.
Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi ziņoja par nakts operācijas rezultātiem, kuras laikā Ukrainas spēki veica precīzu triecienu pa ienaidnieka pretgaisa aizsardzību. Viņš norāda, ka vienas nakts laikā okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā tika iznīcinātas trīs pretgaisa raķešu sistēmas "Tor". Vairāk lasi šeit.
Igaunijas Paralimpiskās komitejas (EPK) amatpersonas neapmeklēs oficiālās ceremonijas ziemas paralimpiskajās spēlēs, kas Milānā un Kortīnā norisināsies martā.
Lēmums nozīmē, ka EPK pārstāvji neapmeklēs paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī jebkādas Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) rīkotas pieņemšanas.
EPK nosodīja Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un SPK 16. februārī pieņemto lēmumu par "bipartite" jeb speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem, kas nozīmē, ka Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies desmit sportisti no Krievijas un Baltkrievijas.
Every Russian soldier’s contract should end in a cemetery. pic.twitter.com/5XWeOAy8Z5
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) February 19, 2026
2014. gada 20. februārī Krievijas karaspēks pirmo reizi šķērsoja robežu caur Kerčas šaurumu, uzsākot pilna mēroga agresiju.
Nemarķēti Krievijas karavīri ieņēma Krimas parlamentu, lidostas un militārās vienības. 1. martā Putins saņēma Federācijas padomes atļauju izvietot karaspēku, un Sergejs Aksjonovs kļuva par Kremļa kontrolētās administrācijas vadītāju.
16. marta referendumu neatzīst ne Ukraina, ne ES, ne ASV, ne ANO. Krimas aneksija oficiāli tika pabeigta 2014. gada 18. martā, kad Putins parakstīja līgumu par pussalas "uzņemšanu" Krievijā.
12 gadu laikā Krima ir saskārusies ar ūdens un elektroenerģijas trūkumu, uzņēmumu aiziešanu, ražošanas un ekonomisko lejupslīdi. ANO reģistrēja represijas: cilvēku pazušanu, proukrainisko aktīvistu un Krimas tatāru spīdzināšanu, kā arī vārda un reliģijas brīvības ierobežojumus.
Today marks 12 years since the start of Russia’s occupation of Crimea and aggression against Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) February 20, 2026
On February 20, 2014, Russian troops first crossed the border through the Kerch Strait, beginning full-scale aggression.
Unmarked Russian soldiers seized Crimea’s parliament,… pic.twitter.com/qmr5FTEu9R
Krievijas Valsts dome ir pieņēmusi likumprojektu, kas piešķir FDD faktiski neierobežotas pilnvaras bloķēt personu piekļuvi internetam un mobilajiem sakariem. Šis solis tiek sperts laikā, kad Krievija bloķē pēdējās drošās saziņas formas okupētās Ukrainas iedzīvotājiem un agresīvi uzspiež Krievijas valsts kontrolētu interneta ziņojumapmaiņas pakalpojumu, kas pakļauj personu gandrīz pilnīgai novērošanai.
Russia’s FSB to receive unlimited power to block access to Internet and mobile phones in occupied Ukrainehttps://t.co/MDZBKOBlYX
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 20, 2026
77. atsevišķās gaisa mobilās brigādes bezpilota sauszemes transportlīdzekļi veic plašu misiju spektru: loģistikas atbalstu, mīnu šķēršļu izvietošanu, cietušo evakuāciju un uguns atbalsta piegādi.
❗️Unmanned ground vehicles (UGVs) of the 🇺🇦77th Separate Airmobile Brigade carry out a broad spectrum of missions: logistics support, emplacement of mine obstacles, casualty evacuation, and delivery of fire support. pic.twitter.com/gGy43EsQkA
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Tai tie vairs nav vajadzīgi. Četru gadu dati liecina, ka kara mašīna nomaina sevi — lētāka, nāvējošāka un vērsta uz Eiropu.
Krievija 2025. gadā palaida piecas reizes vairāk tālas darbības rādiusa dronu nekā 2024. gadā. Prognoze 2026. gadam: 102 000.
Ar pašreizējiem pārtveršanas rādītājiem aptuveni 16 000 sasniegs savus mērķus. Ukrainas elektroenerģijas ražošana jau ir samazinājusies no 33,7 GW līdz 14 GW.
Krievijas karš kļūst lētāks un nāvējošāks. Tās jaunā bruņutehnika virzās uz NATO robežu, nevis atpakaļ uz Ukrainu.
Eiropa vai nu rīkojas pašas izvēlētā laikā, vai arī saskaras ar Krievijas eskalāciju Maskavas izvēlētā laikā.
Russia's war is getting cheaper to fight and deadlier to endure. Its new armor heads for NATO's border, not back to Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 20, 2026
Europe either acts at a time of its choosing—or faces Russia escalating at a time of Moscow's choosing. ❌ https://t.co/cL9PedTcBU
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir brīdinājusi Eiropas Savienību par sekām, ja amerikāņu aizsardzības uzņēmumi tiks izspiesti no Eiropas tirgus.
Source: https://t.co/NaP6umM3Ng
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



