TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Ukrainas Aizsardzības spēki ziņo, pastāv liela varbūtība, ka okupanti varētu uzbrukt ar raķeti "Orešņik" tuvākās diennakts laikā.

Sīki dronu incidenti nemaina kopainu, kas skaidri apliecina, ka NATO ir pietiekami spēcīga, lai aizsargātu katru alianses teritorijas centimetru, kamēr Krievija ilgtermiņā viennozīmīgi zaudē, uzsvēra NATO Sabiedroto spēku Eiropas virspavēlniecības (SHAPE) stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.

"Mums ir ļoti labi aizsardzības plāni, mums ir spēki un spējas, kas ir pastāvīgā gatavības režīmā. Mēs domājam par nākotni un par to, kas mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka aizsargājam katru sabiedroto teritorijas centimetru," konferences "Stratcom Dialogue 2026" laikā sacīja Dženzens.

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 117 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 102 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 14 trieciendrona trāpījumi septiņās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 380 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 014 tankus, 24 728 bruņutransportierus, 43 865 lielgabalus un mīnmetējus, 1861 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1417 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1636 sauszemes bezpilota sistēmas, 344 869 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 105 850 automobiļus un autocisternas, kā arī 4280 specializētās tehnikas vienības.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) ir aizturējis Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu, kurš bija sagādājis 12 kilogramus sprāgstvielu teroraktu sarīkošanai Harkivā, teikts SBU ziņojumā.

Izmeklēšanā konstatēts, ka aizdomās turētais saņēma norādījumus no Krievijas par to, kā izgatavot divus improvizētus spridzekļus. Tos bija paredzēts izgatavot, izmantojot 12 kilogramus sprāgstvielu, ko viņam pašam vajadzēja sagādāt, un aprīkojot ar mobilajiem tālruņiem attālinātai detonācijai.

Pabeigtos spridzekļus bija paredzēts novietot Harkivas centrā, un aģents par to atskaitītos savam FSB uzraugam. Krievijas specdienesta darbinieki plānoja detonēt šos spridzekļus sastrēgumstundu laikā, kad pilsētas ielās būtu daudz civiliedzīvotāju.

 Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs ceturtdien aicināja Ukrainas pilsoņus, kas dzīvo Krievijas okupētajās teritorijās, tās atstāt, jo Ukraina pastiprina gaisa triecienus šajās teritorijās.

Fedorovs lietotnē "Telegram" pavēstīja, ka Ukrainas spēki uzbrūk Krievijas militārajai infrastruktūrai un apgādes maršrutiem Zaporižjas un Hersonas apgabalos. Tai pašā laikā Krievijas armija dislocē vairāk bruņoto spēku savu objektu aizsardzībai, palielinot apdraudējumu civiliedzīvotājiem.

"Tāpēc es aicinu visus nevilcināties ar lēmumu doties prom," sacīja Fedorovs.

Nākamajā G7 samitā Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi plāno pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu atbalstīt jaunu miera sarunu rīkošanu starp Krieviju un Ukrainu, raksta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vairākiem avotiem.

Pēc avotu teiktā, Eiropas līderi uzskata, ka pēdējā laikā kara gaita ir mainījusies Ukrainas labā, un tas rada iespēju rīkot sarunas, kas izietu ārpus tā dēvēto Ankoridžas vienošanos robežām.

Gatavojoties iespējamām provokācijām no Krievijas puses, Lietuva pastiprina stratēģisko objektu aizsardzību un paplašina pasākumus, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras noturību, ceturtdien paziņoja Iekšlietu ministrija.

Tādu objektu fizisko apsardzi nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Sabiedriskās drošības dienests, bet nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegs Lietuvas armija. Ministrija neprecizēja, kādus papildu drošības pasākumus plānots ieviest.

Kā informēja Iekšlietu ministrija, pēdējā laikā Krievija izplata nepamatotus apgalvojumus, ka Baltijas valstis it kā ļauj citu valstu darbībām pret Krieviju izmantot savu gaisa telpu vai teritoriju.

Drona kameras uzņemtajā video redzamas divas degvielas kravas automašīnas mirkli pirms trieciena.