TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bezpilota sistēmu spēku (SBS) 1. Speciālo operāciju centrs 4. jūnija naktī netālu no Jurkinas, okupētajā Krimā, veiksmīgi uzbruka Krievijas 10410. projekta "Svetlyak" klases robežapsardzes kuģim.
Galvenā informācija par mērķa kuģi:
- Loma: Ostu un kuģu aizsardzība, taktiskā pretgaisa aizsardzība un pretzemūdeņu aizsardzība.
- Garums: 49,5 metri.
- Bruņojums: 16 "Igla" pārnēsājamās raķetes, AK-176 jūras lielgabals, 14,5 mm ložmetēju stiprinājumi un 6 stobru automātiskie pretgaisa ieroči.
- Apkalpe: 28 cilvēki.
- Darbības attālums: 2200 jūdzes (10 dienu autonomija).
The 1st Special Operations Center of the Unmanned Systems Forces (SBS) successfully struck a Russian Project 10410 Svetlyak-class border patrol ship on the night of June 4 near Yurkyne, occupied Crimea.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 4, 2026
Key details of the targeted vessel:
▪️Role: Protection of ports and… pic.twitter.com/RszHQ74GmL
Ukrainas pārtvērējdroni tagad aptur aptuveni pusi no ielidojošajiem Krievijas "Shehediem" — salīdzinājumā ar 10% ziemā, saka aizsardzības padomnieks Serhijs Beskrestnovs.
Maskavas atbilde: ar reaktīvo dzinēju aprīkotā "Geraņ-4", kas radīts, lai apsteigtu visu, ko Kijivā lido.
Ukraine's interceptor drones now stop roughly half of incoming Russian Shaheds — up from 10% over winter, defense adviser Serhiy Beskrestnov says
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 4, 2026
Moscow's answer: the jet-powered Geran-4, designed to outrun anything Kyiv has flying.https://t.co/Jo8hSkmfPB pic.twitter.com/L550WkVhYk
Ļoti savlaicīgs lēmums.
Pēc vakardienas Ukrainas dronu apmeklējuma objekts — spriežot pēc satelītattēliem —, šķiet, ir ieguvis vairākas funkcijas, kurām varētu būt nepieciešama modernizācija.
SPIEF viesi saka, ka šī gada forumā vispievilcīgākais paviljons nebija oficiālais izstādes stends, bet gan pie apvāršņa degošais naftas terminālis.
😂 News of the day at SPIEF: the St. Petersburg Oil Terminal has signed a modernization agreement
— NEXTA (@nexta_tv) June 4, 2026
A very timely decision.
After yesterday’s visit from Ukrainian drones, the facility appears — judging by satellite imagery — to have acquired a number of features that could… https://t.co/HRtpC3uwL2 pic.twitter.com/CKboVajWnY
Nodokļu un muitas policija (NMP) 2024. gadā uzsāka kriminālprocesu par Eiropas Savienībā ievestu sankcijām pakļauto preci. No Krievijas tika importēta liela bitumena krava un uzdota par Kazahstānā ražotu preci. Ilgstošas un komplicētas izmeklēšanas un vairāku iestāžu - Nodrošinājuma valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes un Ģenerālprokuratūras - sadarbības rezultātā izdevās pierādīt, ka bitumens patiesībā nav ražots Kazahstānā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņojis, ka Ukraina un Ungārija sāk jaunu posmu divpusējās attiecībās, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un uzticēšanās.
Ministrs paziņojumā platformā "X" pateicās Eiropas Savienības (ES) prezidējošajai valstij Kiprai par tās atbalstu Ukrainas centienos pievienoties ES, kā arī visām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un ES iestādēm par to nelokāmo atbalstu.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par stratēģisku katastrofu pašai Krievijai, un Kremlis vairs nespēj sasniegt sākotnēji izvirzītos kara mērķus.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka iebrukums Ukrainā Krievijai ir kļuvis par stratēģisku katastrofu. Pēc viņa teiktā, Kremlis vairs nespēs sasniegt mērķus, ko bija izvirzījis kara sākumā. Vairāk lasi šeit.
US Secretary of State Marco Rubio said the war in Ukraine is among the first conflicts in modern history in which Russian fatalities exceed the number of wounded, describing it as evidence of the effectiveness of Ukrainian forces on the battlefield. pic.twitter.com/DksITUG6F6
— KyivPost (@KyivPost) June 4, 2026
Polija oficiāli piedāvājusi izvietot savā teritorijā jaunu pastāvīgu ASV militāro bāzi, trešdien paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs, piebilstot, ka Varšava ir gatava piedāvāt pievilcīgus nosacījumus, lai veicinātu lielāku ASV spēku klātbūtni.
Kosiņaks-Kamišs paziņoja, ka viņš prezentējis šo priekšlikumu ASV aizsardzības ministram Pītam Hegsetam kā daļu no pastāvīgiem centieniem padziļināt abu sabiedroto valstu sadarbību aizsardzības jomā. "ASV iesaistīšanās Polijas drošības garantēšanā nemazinās - gluži pretēji, tā varētu kļūt vēl lielāka," trešdien sociālajā tīklā "X" rakstīja Polijas aizsardzības ministrs.
Vēlāk preses konferencē Varšavā viņš norādīja, ka priekšlikums seko Polijas valdības pēdējo mēnešu diplomātiskajiem centieniem, tostarp sarunām ar Hegsetu un aizsardzības ministra vietnieku vizītēm Vašingtonā. Ministrs arī norādīja uz labajām attiecībām starp Polijas prezidentu Karolu Navrocki un ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības droni maijā iznīcinājuši vairāk nekā 3500 dažāda tipa ienaidnieka bezpilota lidaparātu, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
"Sekas, ko rada Krievijas gaisa uzbrukumi Ukrainas teritorijai katru dienu, būtu daudz smagākas, ja nebūtu Ukrainas bruņoto spēku sistemātiskā darba "mazās pretgaisa aizsardzības" attīstīšanā un tās spēju stiprināšanā. Šodien lielākā daļa neitralizēto Krievijas "Shahed", "Gerbera" un citu gaisa uzbrukuma līdzekļu ir mūsu dronu-pārtvērēju darba rezultāts," platformā "Telegram" pavēstīja Sirskis.
Viņš norādīja, ka dronu-pārtvērēju apkalpju skaits turpina pieaugt. "Turpinās darbs pie ceturtā pretgaisa aizsardzības ešelona izveides, kas segs vēl divus apgabalus," paziņoja virspavēlnieks.
Eiropas Savienībai (ES) būs jāatgriežas pie jautājuma par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu, uzsvēra ES ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš ceturtdien Rīgā tikās ar Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Jau rakstīts, ka ES jūnijā Ukrainai izmaksās 3,2 miljardus eiro no 90 miljardu eiro aizdevuma, kas tika apstiprināts aprīlī. Aizdevums Ukrainai tiks finansēts, izmantojot kopīgi emitētas ES obligācijas kapitāla tirgos, un atbalstīts ar pieejamo rezervi bloka ilgtermiņa budžetā.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio Senāta apakškomitejai paziņoja, ka ziņas par 400 miljonu dolāru lielo Kongresa apstiprināto palīdzību Ukrainai, kuras izsniegšana Aizsardzības departamentā ir aizkavējusies, tiks saņemtas "diezgan drīz". Šis komentārs izskanēja pēc tam, kad senatori pieprasīja amatpersonām paskaidrot, kāpēc līdzekļi vēl nav nonākuši līdz Ukrainai.
❗️US Secretary of State Marco Rubio told a Senate subcommittee that news will come “pretty soon” on $400 million in congressionally approved Ukraine aid that has been delayed at the Defense Department. The remark came after senators pressed officials on why the funds had not yet…
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 4, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



