TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins pasludina "Lieldienu pamieru", pusotru dienu apņemoties neslepkavot Ukrainā

Lietuvas Ārlietu ministrija ceturtdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai izteiktu oficiālu protestu par pastiprinātajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai Lieldienu laikā.

Kā informēja ministrijā, no 4. līdz 7. aprīlim Krievijas bruņotie spēki izmantoja kaujas dronus, vadāmas aviācijas bumbas un dažādas raķetes, lai bombardētu dzīvojamās ēkas, komerciālās zonas un sabiedriskā transporta objektus visā Ukrainā.

"Visvairāk postījumu nodarīja uzbrukumi tirgum Mikolajivā, kurā gāja bojā pieci cilvēki un 25 tika ievainoti, kā arī sabiedriskā transporta pieturai Nikopolē, kurā gāja bojā trīs cilvēki un 12 tika ievainoti. Citās Ukrainas pilsētās arī bija bojāgājušie, tostarp bērni," norādīja ministrija.

Diplomātiskajā notā tika uzsvērts, ka šādas darbības tiek klasificētas kā kara noziegumi, kuriem nav noilguma.

Lietuva pieprasīja, lai Krievija nekavējoties pārtrauktu agresiju, izvestu okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un pilnībā atlīdzinātu visus iebrukuma radītos zaudējumus.

Lietuva regulāri iesniedz protesta notas Krievijai par tās uzbrukumiem Ukrainai. Pagājušajā gadā Lietuva par to iesniedza Krievijai 27 notas.

Krievijas diktators Vladimirs Putins izsludinājis pamieru karā ar Ukrainu pareizticīgo Lieldienās, ceturtdien pavēstīja Kremlis.

Pamiers ilgs no 11. aprīļa plkst. 16 līdz 12. aprīļa dienas beigām, paziņoja Kremlis.

Vairāk lasiet šeit.

Ukraina repatriējusi 1000 kritušo karavīru mirstīgās atliekas, kuras Krievija apgalvo, ka pieder Ukrainas karavīriem, ziņo Koordinācijas štābs.

Tramps pieprasa Eiropas sabiedrotajiem dažu dienu laikā sniegt konkrētu militāru ieguldījumu operācijās Hormuza šaurumā, saskaņā ar NATO vadītāja Marka Rutes sniegto informāciju diplomātiem. Pieprasījums ietver karakuģus vai citas spējas, ziņo "Spiegel".

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien kā ārkārtīgi satraucošas raksturoja mediju ziņas, ka Ungārija nodevusi ES dokumentus Krievijai, un aicināja Budapeštu steidzami sniegt paskaidrojumus.

Brisele norādīja, ka ziņas, kas balstītas uz noplūdinātām telefonsarunām starp Ungārijas ārlietu ministru Pēteri Sījārto un Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, liecina par satraucošu iespējamību, ka ES dalībvalsts "aktīvi darbojas pret ES un visu tās pilsoņu drošību un interesēm".

"Tāpēc tas ir ārkārtīgi satraucoši, un attiecīgās dalībvalsts valdībai ir steidzami jāsniedz paskaidrojumi," preses konferencē paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve Paula Pinho.

Lielbritānija un Norvēģija vadījušas militāru operāciju, lai atturētu Krievijas zemūdenes, kas tiek turētas aizdomās par ļaunprātīgām aktivitātēm Atlantijas okeāna ziemeļos, ceturtdien paziņoja Lielbritānijas armija.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs atklāja, ka fregate, lidmašīnas un simtiem karavīru uzraudzīja Krievijas uzbrukuma zemūdeni un divas izlūkošanas zemūdenes netālu no zemūdens infrastruktūras uz ziemeļiem no Lielbritānijas. Viņš paziņoja, ka pēc vairāk nekā mēnesi ilgās operācijas Krievijas zemūdenes beigu beigās pameta teritoriju.

Aizstāvot centienus palielināt aizsardzības izdevumus, Francijas aizsardzības štāba priekšnieks Fabjēns Mandons ceturtdien paziņojis, ka kara ar Krieviju iespējamība tuvāko gadu laikā joprojām ir viņa galvenā problēma.

"Krievijas draudu saglabāšanās mūsu kontinentā, pastāvot atklāta kara iespējamībai, joprojām ir manas galvenās bažas attiecībā uz militāro gatavību," atzina Mandons, uzstājoties parlamenta apakšpalātas Aizsardzības komitejas sēdē, kas bija veltīta likumprojektam par aizsardzības izdevumu palielināšanu no 2024. līdz 2030. gadam.

Saskaņā ar likumprojektu, ko valdība prezentēja trešdien, Francijas aizsardzības izdevumiem papildus 413 miljardiem eiro, kas paredzēti laikposmam no 2024. līdz 2030. gadam, būtu jāpievieno vēl 36 miljardi eiro.

Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) aizturējis bijušo "Radio Brīvā Eiropa" žurnālistu aizdomās par palīdzības sniegšanu Ukrainai kiberuzbrukumu sagatavošanā, ceturtdien paziņojis FSB.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievijā aizturēti desmitiem cilvēku apsūdzībās par sabotāžas plānošanu vai slepenas informācijas nodošanu Ukrainas armijai.

FSB pavēstījis, ka aizdomās par valsts nodevību Sibīrijas pilsētā Čitā aizturējis 1960. gadā dzimušu vīrieti. FSB apgalvo, ka viņš nodevis ienaidniekam informāciju par kādu vietējo mediju un kritiskās infrastruktūras objektu, lai pret tiem tiktu organizēti ļaunprātīgi kiberuzbrukumi.