TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

No 1. līdz 13. maijam Baltijas jūrā notiks starptautiskās mīnu apkarošanas mācības un operācija “Open Spirit 2026”. Mācību mērķis ir attīrīt kuģu ceļus un zvejas zonas no sprādzienbīstamām atliekām, kas atrodas Baltijas jūras gultnē, tādējādi samazinot riskus jūras kuģošanas drošībai.

2014. gada 2. maijā krievi un algoti prokrieviski bandīti uzbruka pilsētas iedzīvotājiem vienotības gājiena laikā. Tas beidzās ar 48 cilvēku nāvi degošajā arodbiedrību ēkā.

Pēc tam Krievija piešķīra milzīgus resursus, lai pārliecinātu pasauli, ka šie prokrieviskie noskaņotie ir "miermīlīgi demonstranti", kuriem uzbrukuši "ukraiņu nacionālisti" vai "nacisti".

Viens no šiem "miermīlīgajiem demonstrantiem" ir redzams šeit, neilgi pirms savas nāves tajā dienā, Krievijas pilsonis Genādijs Kušnarevs no Čeļabinskas, skaidrojot, kā viņš "nošaus" ukraiņus "kā suņus".

Ukrainas militārais izlūkdienests (HUR) ziņoja par unikālu slepenu operāciju pret vienību “Ahmat” Sumu apgabalā. Ukrainas izlūkdienestiem izdevās savervēt bijušo “Ahmat” karavīru. Ar viņa starpniecību viņi uzstādīja noklausīšanās ierīces tieši vadības sanāksmju telpā. Pēc tam Ukrainas spēki sāka uzbrukumus vienības pulcēšanās punktiem.

“Ahmat” sekas: 41 nogalinātais, 87 ievainotais un vairāk nekā 100 pazudušie.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņojis, ka ASV lēmums izvest no valsts 5000 karavīru bija “paredzams”, kamēr NATO militārā alianse norāda, ka pieprasījusi no Vašingtonas skaidrojumus.

Intervijā ziņu aģentūrai DPA Pistoriuss uzsvēra, ka “amerikāņu karavīru klātbūtne Eiropā, īpaši Vācijā, ir gan mūsu, gan ASV interesēs”. Tikmēr NATO pārstāve Elisone Hārta sacīja, ka alianse “strādā ar ASV, lai izprastu šī lēmuma detaļas”.

Vašingtonas solis seko pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps kritizēja Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu par izteikumiem, ka ASV notiekošajās sarunās ar Irānu esot “pazemota”. Pašlaik ASV Vācijā uztur vairāk nekā 36 000 aktīvā dienesta karavīru — tas ir lielākais amerikāņu militārais kontingents Eiropā. Salīdzinājumam, Itālijā izvietoti aptuveni 12 000, bet Apvienotajā Karalistē — ap 10 000 karavīru.

Tramps arī izteicies par iespējamu karaspēka samazināšanu Itālijā un Spānijā. Jau pērn Vašingtona nolēma samazināt spēku klātbūtni Rumānijā, īstenojot plānu pārorientēt militāro uzmanību no Eiropas uz Indijas un Klusā okeāna reģionu.

NATO dalībvalstīs pieaug bažas, ka jaunākais ASV lēmums varētu vājināt aliansi. “Lielākais drauds transatlantiskajai kopienai nav ārējie ienaidnieki, bet gan mūsu alianses pakāpeniska sairšana,” sestdien brīdināja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Mums visiem jādara viss iespējamais, lai šo postošo tendenci apturētu.”

Arī divi augsta ranga ASV republikāņu politiķi pauda satraukumu par plāniem izvest brigādi no Vācijas. “ASV interesēs ir saglabāt spēcīgu atturēšanas spēju Eiropā, nevis pilnībā samazināt klātbūtni kontinentā,” norādīja senators Rodžers Vikers un Pārstāvju palātas deputāts Maiks Rodžerss.

Pistoriuss intervijā arī uzsvēra, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un Vācija ciešāk sadarbosies ar sabiedrotajiem. “Vācija ir uz pareizā ceļa,” viņš sacīja, norādot uz būtiski palielinātajiem aizsardzības izdevumiem.

Iepriekš Tramps kritizēja Vāciju par nepietiekamu militāro finansējumu, taču situācija mainījusies — tiek prognozēts, ka 2027. gadā Vācijas aizsardzības budžets sasniegs 105,8 miljardus eiro, kas kopumā veidos ap 3,1% no IKP, ņemot vērā arī atbalstu Ukrainai. NATO pārstāve Hārta uzsvēra, ka ASV lēmums vēlreiz apliecina nepieciešamību Eiropai vairāk ieguldīt aizsardzībā un uzņemties lielāku atbildību par kopējo drošību. “Jau redzam progresu pēc tam, kad sabiedrotie pērn Hāgā vienojās ieguldīt 5% no IKP,” viņa norādīja.

Spriedzi starp Vašingtonu un Berlīni pastiprināja Merca izteikumi, kuros viņš kritizēja ASV stratēģijas trūkumu un Irānas rīcību sarunās. Atbildot, Tramps sociālajā tīklā “Truth Social” apgalvoja, ka Mercs “nezina, par ko runā”. Drīz pēc tam tika paziņots par karaspēka izvešanu. Pentagona pārstāvis Šons Parnels informēja, ka lēmumu pieņēmis aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, un izvešana paredzēta tuvāko sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā.

ASV ilgstoši kritizējušas NATO sabiedrotos par nevēlēšanos iesaistīties operācijās Hormuza šauruma atvēršanai — svarīgā naftas transporta maršrutā, kuru Irāna būtiski ierobežojusi pēc ASV un Izraēlas triecieniem februāra beigās.

Ukrainas droni piektdien jau ceturto reizi 16 dienu laikā veikuši triecienus pa Krievijas Melnās jūras ostu Tuapsē, saasinot krīzi reģionā.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņoja, ka atkārtoti trāpīts gan ostai, gan naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir nozīmīgs Krievijas naftas eksporta mezgls. Vietējās varasiestādes ziņo, ka notikuma vietā uzsākta plaša liesmu dzēšanas operācija, bet par cietušajiem ziņots netiek.

Kopš aprīļa vidus rūpnīca uzbrukumu dēļ vismaz uzbrukumu dēļ bijusi spiesta apturēt savu darbību. Virs pilsētas izveidojušies biezi, melni dūmu mākoņi, bet piekrasti klāj naftas plankumi, kas nopietni sabojājuši populārā kūrorta pludmales. Krievijas amatpersonas atzīst, ka situācija reģionā kļūst arvien sarežģītāka.

Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka līdz šim savākti vairāk nekā 13 300 kubikmetru degvielas un piesārņotas augsnes. Valsts televīzija demonstrējusi reportāžas no piesārņotajām pludmalēm, kur redzams, cik dziļi naftas masa iesūkusies smiltīs, uzsverot katastrofas apmērus.

Tikmēr Krievija turpina uzbrukt Ukrainas civiliedzīvotājiem, un  aizvadītajā dienā tā pret valsti palaida 410 bezpilota lidaparādus. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas neitralizēja lielāko daļu dronu, tomēr rietumu pilsētā Ternopiļā tika ievainoti 10 cilvēki, bojāta infrastruktūra un rūpniecības objekti.

Tāpat Krievijas karaspēks sestdien Hersonā ar dronu uzbruka mikroautobusam, nogalinot divus cilvēkus un septiņus ievainojot. Trieciens noticis ap plkst. 7. "Uz vietas gāja bojā divi cilvēki - komunālā dienesta darbinieks un kāda sieviete," sociālajos tīklos pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Citos reģionos nodarīti ievērojami postījumi — Čerkasu apgabalā bojāts bērnudārzs, skola un vairākas dzīvojamās mājas, bet Odesas tuvumā uzbrukums izraisījis ugunsgrēku tirdzniecības centrā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka uzbrukumos ievainoti vismaz pieci cilvēki, uzsverot turpināto spiedienu uz civilajiem objektiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2. maijā paziņojis, ka Ukraina novērojusi neparastu aktivitāti uz Baltkrievijas robežas.

Video uzrunā prezidents pauda, ka Ukrainas spēki šīm aktivitātēm uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas rūpīgi seko līdzi un dokumentē tās, un uzsvēra, ka Ukraina ir gatava reaģēt uz jebkādiem mēģinājumiem iesaistīt kaimiņvalsts spēkus agresīvās darbībās pret tās suverenitāti.

Šis brīdinājums notiek laikā, kad Baltkrievijā novērota pastiprināta digitālā kontrole - Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs nesen ziņoja, ka Minskā tiek pastiprināta interneta piekļuves kontrole, līdzīgi kā tas notiek Krievijā. 

Tāpat pēdējā laikā saasinājusies Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko retorika par Ukrainu un vairākas Ukrainas amatpersonas brīdinājušas, ka Baltkrievija joprojām var tikt izmantota kā platforma jaunai Krievijas uzsāktā kara eskalācijai — līdzīgi kā tas bija 2022. gadā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā no ziemeļiem notika caur Čornobiļas zonu.

Tāpat video uzrunā Zelenskis norādīja, ka aizvadījis produktīvu sarunu ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico. "Mēs novērtējam to, ka Slovākija spērusi soļus pretī tam, lai atbloķētu Eiropas atbalsta paketi Ukrainai un realizētu 20. sankciju paketi Krievijai. Ir svarīgi saglabāt ciešas attiecības ar Slovākiju pat ja mūsu viedokļi vairākos jautājumos nesakrīt," uzsvēra Zelenskis.

Viņš uzteica arī notiekošās sarunas ar partneriem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā, lai stiprinātu Ukrainas pretgaisa aizsardzību un ekonomisko stabilitāti. Kā arī piebilda, ka cer sagaidīt “nozīmīgus rezultātus” no augsta līmeņa sarunām maijā.

Harkivā masīvā krievu dronu triecienā sestdien cietuši vismaz seši cilvēki, pavēstīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

"62 gadus vecs vīrietis tika hospitalizēts ar sprādziena nodarītām brūcēm. Atbilstoši provizoriskajai informācijai viņš ir vidēji smagā stāvoklī. Ārsti viņam sniedz visu nepieciešamo palīdzību," sociālajos tīklos pavēstīja apgabala vadītājs.

"Trieciena vietā mediķi sniedza palīdzību vēl pieciem cilvēkiem, kam bija akūta stresa reakcija," pauda Siņehubovs.

Triecienos cietušas četras degvielas uzpildes stacijas un daudzdzīvokļu māja, pārējās sekas vēl tiek apzinātas.

Triecieni benzīntankiem dažādos pilsētas rajonos notikuši aptuveni 30 minūšu laikā, norādīja Harkivas mērs Ihors Terehovs.