Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “sat...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 14:59
Pēc drona trieciena Kijivas Pečeru klosterī postījumus fiksē ANO un UNESCO eksperti

Kijivas Pečeru klosterī notikušā trieciena vietā jau strādā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un UNESCO pārstāvji, lai fiksētu radītos bojājumus. Lai gan uguns Uspenskas katedrāles iekštelpās nav iekļuvusi, ēkā bija izveidojies spēcīgs piedūmojums.

Katedrāles ikonostasam nav redzamu bojājumu. Tomēr ēkas velvē ir izsisti divi caurumi un jūtama deguša koka smaka, savukārt ūdens uz grīdas palicis pēc ugunsdzēsēju un glābēju darba.

Triecieni svētvietai veikti tikai ar bezpilota lidaparātiem. Dažādi postījumi fiksēti arī citviet klostera teritorijā.

Lai gan Uspenskas katedrālē bija ārkārtīgi spēcīgs piedūmojums, ugunsgrēka pirmajās minūtēs izdevās veiksmīgi evakuēt visas iekštelpās esošās kultūras vērtības un eksponātus. Izglābto priekšmetu vidū ir unikāli 16., 17. un 18. gadsimta vēsturiskie objekti.

Šodien 14:31
 Krievija vilina ārvalstniekus ar viltus darba piedāvājumiem, lai nosūtītu karot uz Ukrainu

Krievija izmanto viltus darba sludinājumus, izglītības stipendijas un migrācijas aģentūru pakalpojumus, lai ievilinātu valstī ārvalstniekus, kurus vēlāk piespiež parakstīt militāros līgumus un nosūta uz fronti Ukrainā. Šī vervēšanas shēma īpaši aktīvi tiek vērsta pret Āfrikas valstu pilsoņiem, atsaucoties uz Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centra ziņojumu, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

Izdevums apraksta 25 gadus vecā kenijieša Maikla pieredzi. Pērn viņam ticis piedāvāts apsarga darbs Krievijas armijas aizmugures objektos, solot aptuveni 5600 sterliņu mārciņu (ap 6600 eiro) vienreizēju pabalstu un 1700 mārciņu mēnešalgu. Taču, ierodoties Krievijā, viņam iedots parakstīt militāro līgumu krievu valodā, ko viņš nav sapratis. Pēc tam vīrietim izsniegts ierocis un viņš bez jebkādas militārās apmācības nosūtīts uz fronti Ukrainā.

 

Šodien 13:52
Zelenskis sola atbildi Putinam par traģisko uzbrukumu Kijivai

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, ko viņš vēlētos pateikt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pēc šodien notikušā uzbrukuma Kijivai, kurā gāja bojā pieci cilvēki, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lakoniski paziņoja: "Tas nepaliks bez atbildes!"

Šādu paziņojumu Ukrainas līderis izteica, apmeklējot Kijivas Pečeru klosteri un apskatot Krievijas trieciena laikā cietušo Uspenskas katedrāli.

Šodien 13:12
Ukrainas droni pārrauj Krievijas loģistikas "artērijas"

 Ukrainas bruņoto spēku triecieni pa Krievijas loģistikas maršrutiem ir krasi samazinājuši degvielas piegādes okupētajai Krimai, radot pussalas pilnīgas izolācijas risku, atsaucoties uz ekspertu vērtējumu, vēsta britu laikraksts "Financial Times" (FT).

 

Ikdiena okupētajā Krimā ir pārvērtusies par degvielas meklējumiem – iedzīvotāji stundām ilgi stāv rindās degvielas uzpildes stacijās, turklāt krājumi bieži vien beidzas vēl pirms cilvēki paspēj uzpildīt savus auto. FT norāda, ka situācija ar piegādēm pussalā ir krasi pasliktinājusies tieši Ukrainas mērķtiecīgo triecienu dēļ.

 

Šodien 12:33
Krievijas spēki pie Heņičeskas izveidojuši jaunu pontonu pārceltuvi

Krievijas okupācijas karaspēks Ukrainas dienvidos, netālu no bojātā tilta pie Heņičeskas, ir izveidojis jaunu pontonu pārceltuvi. To apstiprina Eiropas Savienības (ES) Zemes novērošanas programmas "Copernicus" satelītattēli, kas publicēti sociālajā platformā "X".

"Atradu otru pontonu tiltu. Tas atrodas tieši pie autotilta, nedaudz uz dienvidiem no Heņičeskas," teikts kāda pētnieka ierakstā vietnē "X".

Kā skaidro Ukrainas militārais portāls "Militarnij", jaunā pārceltuve ved uz Arabata strēli. Tā kalpo kā nozīmīgs elements Krievijas armijas sauszemes loģistikas un apgādes ķēdē okupētajās Ukrainas dienvidu teritorijās.

Šodien 11:58
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 384 190

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 384 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1320 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 025 tankus, 24 763 bruņutransportierus, 44 082 lielgabalus un mīnmetējus, 1870 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1420 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1664 sauszemes bezpilota sistēmas, 351 479 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 107 091 automobili un autocisternu, kā arī 4296 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 11:13
NATO ģenerālis: Krievijai jāatsakās no tās stratēģiskajiem mērķiem

Lai beigtos karš Ukrainā un reģionā iestātos ilgstošs miers, Krievijai vispirms ir jāatsakās no tās stratēģiskajiem mērķiem un jāsaprot, ka Kremļa stratēģija nav sasniedzama,  uzsvēra NATO Sabiedroto spēku Eiropā virspavēlniecības (SHAPE) stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.

"Kamēr Krievija neatteiksies no saviem stratēģiskajiem mērķiem, lielu izredžu uz mieru nav. Krieviem ir pilnībā jāsaprot, ka viņu stratēģija nav sasniedzama un viņiem ir jāizdomā alternatīva. Kad nonāksim līdz šim brīdim, tad, manuprāt, būs iespējams progress. Līdz tam laikam mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Un jāturpina būt vienotiem," norādīja Dženzens.

Šodien 10:58
Krievi uz Ukrainu raidījuši 70 raķetes un 611 lidrobotus

Naktī uz pirmdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 70 raķetes, kā arī 611 uzbrukuma lidrobotu un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Galvenais trieciens dots Kijivai, taču raķešu apšaudei pakļauta arī Dņipro un Harkiva.

Krievi izšāvuši sešas pretkuģu raķetes "Cirkon", 24 ballistiskās raķetes "Iskander-M", kā arī 30 spārnotās raķetes H-101 un "Iskander-K".

Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 50 raķetes un 582 lidrobotus.

Konstatēti 20 ballistisko raķešu un 27 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 42 apkaimēs. Vēl 12 apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Kā ziņots, masīvajos raķešu un lidrobotu triecienos Kijivā nogalināti vismaz četri cilvēki, bet Harkivā pieci glābēji.

Šodien 10:11
Harkivā nogalināti pieci glābēji

Naktī uz pirmdienu Harkivā atkārtotās krievu apšaudes laikā nogalināti pieci glābēji, kas bija ieradušies ugunsgrēka dzēšanai iepriekšējā trāpījuma vietā. Vēl vismaz pieci cilvēki guvuši ievainojumus. 

Šodien 09:57
Krievu raķete izraisa ugunsgrēku Kijivas Pečeru klosterī

Naktī uz pirmdienu krievu raķešu trieciena rezultātā izcēlies ugunsgrēks Kijivas Pečeru klosterī, paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.

Kijivā nogalināti vismaz četri cilvēki, bet 23 cilvēki ievainoti. Starp cietušajiem ir kāda grūtniece un viens bērns.

Pečeru klosterī, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, aizdedzies Uspenskas katedrāles jumts.

Krievu apšaudē cietušas arī dzīvojamās ēkas vairākos Kijivas rajonos, kā arī civilās infrastruktūras objekti, tajā skaitā tirgus un kāds pārtikas veikals.

 Kijivas ziemeļos bojātas elektropārvades līnijas, un 140 000 patērētāju palikuši bez elektrības.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".