TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kamēr Putins sarīko slaktiņu Kijivā, Ungārija atrod īsto brīdi sankcijām Ukrainai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis šaubas, vai tikšanās starp Ukrainu un Krieviju vispār notiks, Zelenskis savā ikvakara uzrunā nosaucis piecas valstis, kurās Ukrainas un Krievijas sarunas varētu notikt.
Pēc samita Vašingtonā Ukraina un tās sabiedrotie mēģina virzīt sarunu norisi, taču Maskava brīžiem izrādījusi pretestību. Ņemot vērā spekulācijas par sarunu vietu un faktu, ka pret Vladimiru Putinu izdots aresta orderis, Zelenskis pats nosaucis piecas iespējamas lokācijas.
Pēc viņa teiktās, sarunas varētu notikt Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā, Katarā vai Šveicē.
Gerasimova ziņojumā Krievija lepni demonstrēja savu “uzvaru karti”. Taču, salīdzinot ar reālajām kartēm, atklājas viltība – Maskava vienkārši iekrāso pelēko zonu tā, it kā tā būtu pilnībā ieņemta. Uzvara ar krītiņiem, nevis kaujas laukā.
At Gerasimov’s briefing, Russia proudly showed off its “map of victories.” But a closer look against realistic maps reveals the trick: Moscow simply colors in the grey zone as if fully captured. A victory by crayons, not on the battlefield. pic.twitter.com/TIkqrliVUJ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 30, 2025
Kara noziegums notika 28. augustā un tika fiksēts ar Ukrainas Nacionālās gvardes 1. Azovas korpusa gaisa izlūkošanas palīdzību.
In Donetsk region, an occupier shot and killed an elderly man in his own yard
— NEXTA (@nexta_tv) August 30, 2025
The war crime took place on August 28 and was documented by aerial reconnaissance of Ukraine’s National Guard 1st Azov Corps. pic.twitter.com/ZStbFy2DBY
Zemzemes militāro sprāgstvielu noliktava kļuvusi par mērķi jaunākajā Ukrainas dziļtriecienu kampaņā Krievijas teritorijā.
Underground military explosives storage targeted in latest Ukrainian deep-strike campaign inside Russia.https://t.co/xvRcCi47tJ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 30, 2025
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā, ko sestdien publicējis tīmekļa izdevums "Daily Caller", pauda pārliecību, ka trīspusēja tikšanās, kurā piedalītos viņš, kā arī Ukrainas un Krievijas līderi, notiks.
Tramps gan arī pauda šaubas par to, vai notiks Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska divpusēja tikšanās bez ASV prezidenta līdzdalības.
"Divpusēja - es nezinu, bet trīspusēja tikšanās notiks," sacīja Tramps.
Viņš gan neko neminēja par iespējamo tikšanās laiku un vietu.
ES ārpolitikas vadītāja izklāstījusi nākamos soļus sankciju noteikšanā pret Krieviju. Kaja Kallasa arī norādīja uz ASV atstāto tukšumu centienos vērsties pret Maskavu.
ES ārlietu ministri šodien tikās Dānijā, un pēc sanāksmes Kallasa sacīja, ka aicinājusi līdz nākamajai nedēļai iesniegt priekšlikumus jaunam sankciju paketēm pret Krieviju.
Iepriekš tika ziņots, ka jauno sankciju paketi plāno publiskot nākamajā mēnesī.
Pēc sanāksmes ar Eiropas partneriem Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pateicās kolēģiem un uzsvēra: “Nevar būt nekādas ilūzijas. Krievija neizrāda nekādas pazīmes par vēlmi izbeigt karu un iesaistīties jēgpilnā miera procesā.”
Kijiva un tās Eiropas sabiedrotie vairākkārt brīdinājuši par Maskavas bezdarbību kara izbeigšanā kopš šī mēneša samitiem Aļaskā un Vašingtonā.
Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis informēja, ka runājis ar Indijas premjerministru Narendru Modi.
Zelenskis sacīja, ka Modi piedāvājis nodot ziņu Vladimiram Putinam un citiem līderiem gaidāmajā samitā un militārajā parādē Pekinā par nepieciešamību panākt pamieru pirms jebkura pastāvīga miera.
Viņš piebilda: “Pagājušas gandrīz divas nedēļas, un šajā laikā, kad Krievijai vajadzēja gatavoties diplomātijai, Maskava nav devusi nevienu pozitīvu signālu – tikai veikusi ciniskus uzbrukumus civilajiem objektiem un nogalinājusi desmitiem mūsu cilvēku.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukrainas politiķa slepkavība Ļvivā bijusi “rūpīgi izplānota”.
Jau vēstīts, ka Ļvivā, Ukrainas rietumos, sestdien nošauts Ukrainas parlamenta deputāts, bijušais Ukrainas parlamenta spīkers Andrijs Parubijs.
“Telegram” publicētā paziņojumā un videouzrunā Zelenskis sacīja, ka policija viņu regulāri informē par izmeklēšanas gaitu. “Noziegums, diemžēl, bija rūpīgi izplānots. Taču tiek darīts viss, lai šo noziegumu atrisinātu,” viņš norādīja.
Prezidents piebilda, ka izsaka līdzjūtību Parubija ģimenei.
Krievijai ir jāatņem ekonomiskās iespējas vest karu, sestdien Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) kongresā sacīja partijas līderis un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Visi pēdējo nedēļu centieni panākt mieru sastapuši vēl agresīvāku Krievijas rīcību pret Ukrainas iedzīvotājiem, norādīja kanclers.
"Un tas nebeigsies, līdz mēs kopīgiem spēkiem nebūsim panākuši, ka Krievijai vismaz ekonomisku un, iespējams, arī militāru apsvērumu dēļ vairs nav iespējas vest šo karu," pauda Mercs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".