TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 100 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Ārlietu ministrija svētdien nosodījusi Slovākijas premjerministra Roberta Fico izteikumus saistībā ar gaidāmo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samitu, kuros viņš salīdzinājis Ukrainu ar zāli, bet ASV un Krieviju - ar ziloņiem.
Fico, komentējot piektdien Aļaskā paredzēto Trampa un Putina tikšanos, sacīja, ka neatkarīgi no tā, par ko abi vienosies, visvairāk cietīs Ukraina.
ASV prezidents Donalds Tramps, sēžoties pie sarunu galda ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, riskē saskarties ar sarežģījumiem, savukārt Kremļa līderis ir drošs, ka iegūs vismaz vienu nozīmīgu uzvaru, ziņo NBC News, analizējot gaidāmo Aļaskas samitu, ko tā dēvē par vienu no drosmīgākajiem Trampa otrā termiņa gājieniem.
"Panākt ilgstošu mieru, kas saglabā Ukrainas neatkarību, būs pārbaudījums Trampa darījumu slēgšanas prasmēm, ar kurām viņš lepojas," teikts rakstā.
Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons ir vienojušies sadarboties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai sagatavotos viņa gaidāmajai tikšanās reizei ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Aļaskā.
Abi līderi pārrunāja arī Krievijas karu pret Ukrainu, atkārtoti apliecinot savu atbalstu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un apņemšanos panākt taisnīgu un ilgstošu mieru ukraiņiem.
Stārmers un Makrons atzina arī Trampa iniciatīvas, kas vērstas uz karadarbības apturēšanu Ukrainā un Krievijas militārās agresijas izbeigšanu.
Krievijas spēki ir atklājuši jaunu neliela izmēra spārnoto raķeti, kas pēc koncepcijas ir līdzīga Ukrainas raķetei “Peklo” un jau tiek izmantota pret Ukrainu.
Tiek ziņots, ka 7. augustā viens no novērošanas resursiem fiksēja raķetes “Banderol” tipa lidojumu no dienvidu puses Mikolajivas virzienā.
Saskaroties ar iespēju zaudēt ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstu, Krievijas diktators Vladimirs Putins ir mainījis savu pieeju karam Ukrainā un panācis sev izdevīgu sarunu formātu, ziņo laikraksts "The New York Times".
Pēc laikraksta teiktā, Putina mērķis ir ne tikai noslēgt karu Ukrainā uz viņam izdevīgiem nosacījumiem, bet arī sašķelt Rietumu drošības aliansi.
Ukrainas ģenerālštābs 10. augustā ziņoja, ka Aizsardzības spēki atbrīvojuši un pilnībā attīrījuši Sumu apgabalā esošo Bezsaļivkas ciemu no Krievijas okupantiem.
Krievija aizvadītajā naktī uzbrukusi Ukrainai ar 100 trieciendroniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 70 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Fiksēti 30 dronu trāpījumi 12 vietās Čerņihivas, Dņipropetrovskas, Harkivas un Sumu apgabalos.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 063 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 089 tankus, 23 107 bruņutransportierus, 31 343 lielgabalus un mīnmetējus, 1460 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1204 zenītartilērijas iekārtas, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 50 455 bezpilota lidaparātus, 3556 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 57 982 automobiļus un autocisternas, kā arī 3936 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma naktī uz svētdienu aizdegusies naftas pārstrādes rūpnīca Krievijas pilsētā Saratovā.
Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja par sprādzieniem, kas atskanējuši no rūpnīcas.
Publiskoti arī video, kuros redzamas atklātas liesmas un liels dūmu stabs.
Par to, kā panākt mieru Ukrainā, nedrīkst lemt bez Ukrainas piedalīšanās, uzsvērts naktī uz svētdienu publiskotajā Eiropas līderu paziņojumā.
Šajā paziņojumā, kuru parakstījuši Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, teikts, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu varētu būt tikai "sarunu sākumpunkts".
"Ukrainai ir izvēles brīvība attiecībā uz savu likteni. Nozīmīgas sarunas var notikt tikai saistībā ar pamieru vai karadarbības samazināšanu," norāda Eiropas līderi.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
