TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kāro anektēt arī Putina ultimātā neietilpstošus Ukrainas apgabalus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pašreizējie priekšlikumi paredz, ka šie pasākumi stāsies spēkā tikai pēc pamiera.
⚡️ Ukraine's security guarantees must start 'without waiting for fighting to end,' Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 5, 2025
Current proposals envision these measures taking effect only after a ceasefire.https://t.co/gYCQAqdlwp
Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcija un neatkarīgais tīmekļa izdevums "Mediazona" kopā ar brīvprātīgo komandu līdz 2025.gada septembra sākumam noskaidrojuši vismaz 128 115 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.
Jūnijā, jūlijā un augustā žurnālisti uzgāja 23 305 jaunus Krievijas militārpersonu nekrologus. Dažās dienās tika publicēti 400 līdz 420 nekrologi, kas ir trīs reizes vairāk nekā vidēji 2024.gadā. BBC norāda, ka kopējais publicēto nekrologu skaits neatbilst apstiprinātajam mirušo karavīru skaitam attiecīgajā periodā.
Divkrāsu brīdināšanas sistēma ar sirēnām un mobilajiem paziņojumiem brīdinās lietuviešus, kad Krievijas droni šķērsos valsts teritoriju.
Lithuania introduces drone alert system with sirens and phone warnings
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 5, 2025
A two-color alert system featuring sirens and mobile notifications will warn Lithuanians when Russian drones cross into their territoryhttps://t.co/SmaJAbiCzL
Varšava piektdien nosodījusi Baltkrievijas varasiestādes par Polijas pilsoņa aizturēšanu apsūdzībās par spiegošanu.
Baltkrievijas mediji ziņo, ka Valsts drošības komiteja (KGB) ceturtdien aizturējusi Polijas pilsoni Gžegožu Gavelu aizdomās par to, ka viņa rīcībā atrodas slepeni dokumenti par gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām.
Krievijas dronu uzbrukumā gājis bojā Hersonas apgabala Lauksaimnieku asociācijas vadītājs Aleksandrs Hordijenko
Viņš bija pazīstams ar to, ka ar bisi aizstāvēja savus laukus un tehniku no ienaidnieka bezpilota lidaparātiem.
UPDATE
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 5, 2025
Oleksandr Hordiienko, head of Kherson Region Farmers Association, was just killed by a Russian drone strike.
He was known for defending his fields & equipment from enemy drones with his rifle.
This morning, we reported on his fight against Russian UAVs.
Rest in Peace pic.twitter.com/9xtKEFRayy
Ukrainas aizsardzības klasteris "Brave1" ir uzsācis jaunus grantu konkursus taktisko ballistisko raķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmu projektiem pret droniem. Programmas mērķis ir veicināt privāto raķešu ražošanu, tālas darbības rādiusa trieciena spējas un pretgaisa aizsardzību. Izstrādātāji var nodrošināt finansējumu vairāk nekā 100 miljonu grivnu apmērā, un pieteikumi ir atvērti līdz 9. septembrim.
"Lai viņiem kopā ir ilga un pārticīga nākotne," soctīklā rakstīja ASV prezidents Donalds Tramps.
⚡️ 'We've lost Russia to deepest, darkest China,' Trump says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 5, 2025
"May they have a long and prosperous future together," U.S. President Donald Trump said.https://t.co/hY6EyP36bM
"Mēs sadarbojamies ar ASV un citiem partneriem, lai pastiprinātu spiedienu, izmantojot papildu sankcijas – gan tiešas, gan sekundāras sankcijas," sacīja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
"We are working with the U.S. and other partners to intensify our pressure through additional sanctions, both direct and secondary sanctions," European Council President Antonio Costa said.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 5, 2025
Finanšu ministre Nirmala Sitaramana paziņoja, ka Indija turpinās iepirkumus, neskatoties uz ASV noteiktajiem 50% tarifiem, ziņo "Bloomberg".
"No kurienes mēs iepērkam naftu — īpaši tik svarīgu preci, par kuru importā maksājam visvairāk —, jāizlemj mums, pamatojoties uz to, kas mums sniedz vislielāko labumu. Mēs, protams, turpināsim iepirkt," sacīja Sitaramana.
Iepriekš Tramps paziņoja, ka ASV ir "zaudējušas" Indiju un Krieviju, kuras ir nonākušas Ķīnas orbītā. Viņš arī mudināja Eiropu pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu caur Indiju.
India has officially rejected Trump’s demand to stop buying Russian oil
— NEXTA (@nexta_tv) September 5, 2025
Finance Minister Nirmala Sitharaman said India will continue purchases despite the US imposing 50% tariffs, Bloomberg reports.
“Where we buy oil from — especially such a major commodity that we pay the most… pic.twitter.com/hub4zXDCkg
Severodvinskā slepkavībā apsūdzētais Jevgēņijs Bergs izvairījās no tiesas, parakstot līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Tagad viņš dienē par militāro mediķi un pat raksta savu blogu.
Bergs atzīst, ka viņam nav medicīniskās izglītības — viņš studēja psiholoģiju —, bet tagad viņš evakuē ievainotos no kaujas lauka un sniedz viņiem pirmo palīdzību.
Iepriekš viņš nogalināja savu labāko draugu Emīlu Movsesjanu (attēlā labajā pusē). Bergs aukstasinīgi nošāva viņu ar revolveri attiecību dēļ ar bijušo sievu.
Pēc nozieguma viņš vairākus mēnešus slēpās ar viltotiem dokumentiem, līdz tika arestēts.
Beigās tiesa apturēja lietas izskatīšanu un nosūtīja apsūdzēto uz līgumdienestu, neskatoties uz cietušā mātes protestiem, kuras apelācija tika noraidīta.
“My life is relatively fine.” A murderer went to war and faced no punishment
— NEXTA (@nexta_tv) September 5, 2025
In Severodvinsk, murder suspect Yevgeny Berg avoided trial by signing a contract with the Russian Defense Ministry. He now serves as a military medic and even runs his own blog.
Berg admits he has no… pic.twitter.com/SkwWtsCwNR
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".