TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 100 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija aizvadītajā naktī uzbrukusi Ukrainai ar 100 trieciendroniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 70 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Fiksēti 30 dronu trāpījumi 12 vietās Čerņihivas, Dņipropetrovskas, Harkivas un Sumu apgabalos.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 063 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 089 tankus, 23 107 bruņutransportierus, 31 343 lielgabalus un mīnmetējus, 1460 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1204 zenītartilērijas iekārtas, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 50 455 bezpilota lidaparātus, 3556 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 57 982 automobiļus un autocisternas, kā arī 3936 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma naktī uz svētdienu aizdegusies naftas pārstrādes rūpnīca Krievijas pilsētā Saratovā.
Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja par sprādzieniem, kas atskanējuši no rūpnīcas.
Publiskoti arī video, kuros redzamas atklātas liesmas un liels dūmu stabs.
Par to, kā panākt mieru Ukrainā, nedrīkst lemt bez Ukrainas piedalīšanās, uzsvērts naktī uz svētdienu publiskotajā Eiropas līderu paziņojumā.
Šajā paziņojumā, kuru parakstījuši Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, teikts, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu varētu būt tikai "sarunu sākumpunkts".
"Ukrainai ir izvēles brīvība attiecībā uz savu likteni. Nozīmīgas sarunas var notikt tikai saistībā ar pamieru vai karadarbības samazināšanu," norāda Eiropas līderi.
Первые полосы российских газет. pic.twitter.com/Xlsb53DwZV
— Андрей Мальгин (@andrey_malgin) August 9, 2025
BREAKING: The White House is considering inviting Zelenskyy to Alaska, where Trump is set to meet with Putin, officials tell NBC News. https://t.co/h54OTT8pBR
— NBC News (@NBCNews) August 9, 2025
Zelenskis jau paziņojis, ka negrasās uzdāvināt Putinam okupētās Ukrainas teritorijas.
Полетели pic.twitter.com/T7tL5U9RDw
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) August 9, 2025
Началась ночка-Стерлитамак.Вторая серия..🤣
— Сергей Дорожный (@angelys667) August 9, 2025
У Стерлітамаку де сьогодні на виробничому майданчику «Каустик» АТ «Башкирська содова компанія» стався вибух, пролунало ще два. Щось горить в районі заводу і підвищився рівень тривожності місцевих мешканців. pic.twitter.com/rwKV6twAuK
Стерлитамак ... уровень опасности -закройте окна ... приближается аномалия .. pic.twitter.com/T6GHc3C76n
— SUPERNOVA +🇺🇦 (@Lilit777777777) August 9, 2025
Стерлитамак движуха!.🤣
— Сергей Дорожный (@angelys667) August 9, 2025
1-Вибух стався у Стерлітамаку Башкортостан,на виробничому майданчику «Каустик» АТ «Башкирська содова компанія» під час підготовки до капремонту комплексу з виробництва вінілхлориду та полівінілхлориду.
2-Двіжуха 😎 pic.twitter.com/ZQVGVfeJhN
The current geopolitical moment is often compared to Chamberlain’s betrayal of Czechoslovakia in 1938. But there is another point in history that could be used as an example equally well.
— Gabrielius Landsbergis🇱🇹 (@GLandsbergis) August 9, 2025
In 1944, Stalin, sensing victory approaching, demanded that part of Poland be recognised by… pic.twitter.com/P0Np2LEXXp
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
