TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kamēr Putins sarīko slaktiņu Kijivā, Ungārija atrod īsto brīdi sankcijām Ukrainai

Kļuvis zināms vairāk par Andrija Parubija nogalināšanu, kurš sestdien pēcpusdienā tika nošauts Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā.

Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka uzbrucējs izšāvis vairākus šāvienus uz Parubiju, nogalinot viņu notikuma vietā. Pēc tam slepkava aizbēga, un tika sākta meklēšanas operācija.

“Šis ir drošības jautājums valstī, kas atrodas karā, kur, kā redzam, vairs nav pilnīgi drošu vietu,” sacīja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.

Amatpersonas pagaidām nav sniegušas norādes, vai slepkavība ir tieši saistīta ar Krievijas karu Ukrainā.

Ukraina sākusi ražot savas tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes ar nosaukumu "Flamingo". Tās varētu mainīt kara gaitu, īpaši ņemot vērā, ka Pentagons ir aizliedzis Kijivai izmantot ASV piegādātās raķetes, lai sasniegtu mērķus Krievijā, vēsta 360TV Ziņas.

Ukrainas aizsardzības jaunuzņēmums "Fire Point" ziņo, ka pašlaik tiek saražota aptuveni viena "Flamingo" raķete dienā. Tomēr plāni ir ambiciozi – līdz oktobrim ražošanas jauda tiks palielināta līdz septiņām raķetēm dienā, kas gadā varētu sasniegt divarpus tūkstošus raķešu.

Raķetes spējas ir ievērojamas - tā spēj mērot 300 kilometru attālumu, nes 1150 kilogramus smagu kaujas galviņu un maksimālais pārvietošanās ātrums ir 950 kilometri stundā.

"Flamingo" sprādzienbīstamības spējas ievērojami pārsniedz līdz šim Ukrainas izmantotos tāla darbības rādiusa dronus un mazās spārnotās raķetes.
 

"Šonedēļ notika divi plaša mēroga Krievijas uzbrukumi — pilnīgi nekaunīgas darbības, ar kurām Krievija demonstrē: bez pasaules spiediena karš nebeigsies. Un tas ir skaidrs signāls Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropai un līderiem, kuri šajās dienās atrodas Ķīnā un tiksies ar Putinu.

Mēs gaidām, ka šajās tikšanās reizēs tiks aktualizēta pamiera nepieciešamība — kā signāls Krievijas gatavībai uz diplomātiju. Putins vienkārši māna līderus un cenšas ievilkt viņus savā pusē. Viņš tikai aizkavē sankciju draudus. Nekas cits viņu neinteresē. Svarīgi ir, lai mēs kopā piespiestu Krieviju izbeigt šo karu," sestdienas vakarā uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis šaubas, vai tikšanās starp Ukrainu un Krieviju vispār notiks, Zelenskis savā ikvakara uzrunā nosaucis piecas valstis, kurās Ukrainas un Krievijas sarunas varētu notikt.

Pēc samita Vašingtonā Ukraina un tās sabiedrotie mēģina virzīt sarunu norisi, taču Maskava brīžiem izrādījusi pretestību. Ņemot vērā spekulācijas par sarunu vietu un faktu, ka pret Vladimiru Putinu izdots aresta orderis, Zelenskis pats nosaucis piecas iespējamas lokācijas.

Pēc viņa teiktās, sarunas varētu notikt Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā, Katarā vai Šveicē.

Gerasimova ziņojumā Krievija lepni demonstrēja savu “uzvaru karti”. Taču, salīdzinot ar reālajām kartēm, atklājas viltība – Maskava vienkārši iekrāso pelēko zonu tā, it kā tā būtu pilnībā ieņemta. Uzvara ar krītiņiem, nevis kaujas laukā.

Kara noziegums notika 28. augustā un tika fiksēts ar Ukrainas Nacionālās gvardes 1. Azovas korpusa gaisa izlūkošanas palīdzību.

Zemzemes militāro sprāgstvielu noliktava kļuvusi par mērķi jaunākajā Ukrainas dziļtriecienu kampaņā Krievijas teritorijā.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā, ko sestdien publicējis tīmekļa izdevums "Daily Caller", pauda pārliecību, ka trīspusēja tikšanās, kurā piedalītos viņš, kā arī Ukrainas un Krievijas līderi, notiks.

Tramps gan arī pauda šaubas par to, vai notiks Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska divpusēja tikšanās bez ASV prezidenta līdzdalības.

"Divpusēja - es nezinu, bet trīspusēja tikšanās notiks," sacīja Tramps.

Viņš gan neko neminēja par iespējamo tikšanās laiku un vietu.

ES ārpolitikas vadītāja izklāstījusi nākamos soļus sankciju noteikšanā pret Krieviju. Kaja Kallasa arī norādīja uz ASV atstāto tukšumu centienos vērsties pret Maskavu.

ES ārlietu ministri šodien tikās Dānijā, un pēc sanāksmes Kallasa sacīja, ka aicinājusi līdz nākamajai nedēļai iesniegt priekšlikumus jaunam sankciju paketēm pret Krieviju.

Iepriekš tika ziņots, ka jauno sankciju paketi plāno publiskot nākamajā mēnesī.

Pēc sanāksmes ar Eiropas partneriem Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pateicās kolēģiem un uzsvēra: “Nevar būt nekādas ilūzijas. Krievija neizrāda nekādas pazīmes par vēlmi izbeigt karu un iesaistīties jēgpilnā miera procesā.”

Kijiva un tās Eiropas sabiedrotie vairākkārt brīdinājuši par Maskavas bezdarbību kara izbeigšanā kopš šī mēneša samitiem Aļaskā un Vašingtonā.