"Seno Neapoles centru var uzskatīt par mirušu" - Vietējie iedzīvotāji vairs nevar izturēt to, kas notiek Itālijā
Itālija jau daudzus gadus ir viena no populārākajām tūristu apmeklētajām Eiropas valstīm. Tomēr tas ir arī atstājis negatīvu iespaidu uz dažām no valsts populārākajām pilsētām. To vidū ir arī Neapole - reiz viens no galvenajiem Itālijas mafijas balstiem.
Via dei Tribunali iela ir viena no rosīgākajām Neapoles artērijām, pilna ar restorāniem un veikaliem. Vienā no tās šaurajām ieliņām atrodas bronzas statuja - klauna Pulcinella tēls, kas ilgu laiku bijis pilsētas simbols. Lielajā tūrisma sezonā rindas, lai uzkāptu viņam uz deguna "veiksmei", var stiepties pusotru kilometru garumā. Taču vietējie iedzīvotāji zina, ka šī tradīcija ir viltus.
Statuja tika uzstādīta tikai 2010. gados un līdz tam lielā mērā tika ignorēta neapoliešu vidū. Tikai pēdējos gados influenceri to atklāja, radīja folkloras stāstu, un tagad tūristu straumes te pulcējas. Rezultātā radusies paradoksāla "vietējā" tradīcija bez vietējiem iedzīvotājiem - spilgts piemērs tam, ko pārmērīga tūrisma dēļ piedzīvo itāļu pilsētas, raksta "Politico".
"Seno Neapoles centru var uzskatīt par mirušu. Neapoliešu vairs nav, īsta dzīve ir pazudusi. Tas ir kļuvis par spēļu laukumu, atklātu tirdzniecības centru," sūrojās sociologs un aktīvists Frankesko Kalikkja.
Izdevums norāda, ka daudzas Itālijas pilsētas saskaras ar līdzīgu spiedienu, taču tieši Neapole ar savu sarežģīto vēsturi un atklātajiem iedzīvotājiem ir īpaši spilgts piemērs.
Aktīvisti, strādnieki, eksperti un vietējie politiķi apgalvo, ka pārmērīgs tūrisms sagrauj pilsētas seju - un, lai gan to bieži attēlo kā ienākumu un darbavietu avotu, viņi uzsver, ka pārsvarā tas bagātina tikai turīgos.
"Vietējā līmenī ienākumu pārdale nenotiek," atzīmē sociologs Frankesko Kalikkja, piebilstot, ka Neapole tiek izmantota kā pastkarte Itālijas tēlam, kamēr peļņa aizplūst uz ziemeļiem vai ārzemēm. Viens no galvenajiem pārmērīgā tūrisma izraisītajiem sekām Neapolē ir mājokļu deficīts.
"Neapolē, tāpat kā citās Itālijas pilsētās, īstermiņa mājokļu īre ir pieaugusi ģeometriskā progresijā," sūdzas pašvaldības deputāte un asociācijas "Resta Abitante" ("Paliec iedzīvotājs") pārstāve Kjāra Kapreti, kas aizstāv vietējo iedzīvotāju tiesības uz mājokli. Dažos Neapoles strādnieku rajonos uz katrām trim mājām ir viens "gultas un brokastu" tipa mini viesu nams.
"Ja tas notiktu bagātākos rajonos, vietējie, iespējams, spētu tikt galā ar augstāku īres maksu un pieaugošajiem izdevumiem. Taču nabadzīgākajos apgabalos sekas ir daudz smagākas. Rajons paliek nabadzīgs, bet tagad tas ir arī tūristu pārpildīts," skaidro pilsētplānošanas absolvents Ivans Avella.
Savukārt Kapreti piebilst, ka vietējie iedzīvotāji arvien biežāk ir spiesti pamest savus mājokļus, un piespiedu izlikšanas gadījumu skaits manāmi pieaudzis.
Pēc viņas teiktā, slodze uz Neapoles dzīvojamo fondu ir tik liela, ka pilsētas plānošanas diskusijas šobrīd koncentrējas ap investīcijām pamestajā austrumu daļā - ar mērķi pārvietot vietējos iedzīvotājus no pilsētas centra, lai atbrīvotu vietu tūristiem.
Tajā pašā laikā izdevums norāda, ka dažu Itālijas pilsētu un reģionu mēģinājumi ierobežot "Airbnb" popularitātes sprādzienveidīgo pieaugumu ir saskārušies ar grūtībām - vietējās varas iestādes apgalvo, ka bez valsts atbalsta viņu rokas ir sasietas.
Turklāt kritiķi uzskata, ka premjerministres Džordžas Meloni valdība situāciju tikai pasliktina. Konkrēti Kjāra Kapreti, kas ir arī kreisās opozīcijas partijas "Potere al Popolo" ("Vara tautai") biedre, norāda, ka jaunie likumi atvieglo dzīvokļu pārbūvi un to izmantošanas mērķa maiņu.
Tūrisma buma pretinieki Neapolē aizvien biežāk raksturo pilsētas vēsturisko centru kā "grila ēstuvi zem atklātas debess", kas ir pārpildīta ar kioskiem, kuri pārdod gandrīz vienādus uzkodu veidus. Tajā pašā laikā starptautiskie zīmoli pilsētā vairojas, un vietējiem iedzīvotājiem atliek vien retoriski jautāt - cik daudz picēriju var fiziski atrasties vienā ielā?
"Uz Via Toledo, 46 metru posmā 2015. gadā bija tikai viens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums. Līdz 2023. gadam to jau bija pieci - viens ik pēc deviņiem metriem," norādīja Ivans Avella.
Vienlaikus ar ēdināšanas vietu paplašināšanos pazūd svarīgi vietējie orientieri. Piemēram, grāmatnīca Pironti Dante laukumā, kur paaudzes studentu iegādājās mācību grāmatas, tagad ir pārtapusi par tavernu.
Pilsētas varas iestādes centās ierobežot restorānu bumu, atļaujot atvērt jaunus uzņēmumus tikai noteiktos gadījumos - piemēram, ja tie piedāvā ko vairāk par ēdienu. Nevēlamais rezultāts, kā skaidro Kapreti, ir tas, ka "tagad katra taverna sevi dēvē par austeru un grāmatu bāru".
Gastronomiskā tūrisma uzplaukums arī saasinājis senas problēmas ar atkritumu apsaimniekošanu. Ielās uzkrājas kaudzes vienreizlietojamās pārtikas iepakojuma, ko atstāj apmeklētāji. "Daudzos rajonos tagad nav iespējams pastaigāties, nejūtot pastāvīgu ceptas pārtikas smaku," sūdzas Kapreti.
Šī transformācija iznīcina arī pilsētu sociālo struktūru - no centriem pazūd soliņi un sabiedriskās tualetes.
"Pilsētu centros sabiedriskās tualetes praktiski ir izzudušas, un tā ir nopietna problēma. Cilvēkam, kuram vajadzīgs tualeti, nākas iet uz kafejnīcu un kaut ko nopirkt vai arī nokārtoties uz ielas," sašutis skaidroja Romas universitātes arhitektūras profesors Adolfo Barata.
Viņš arī piebilda, ka tas nesamērīgi skar tieši nabadzīgākos iedzīvotājus: "Bezpajumtniekus izspiež, tostarp tāpēc, ka viņu klātbūtne tiek uzskatīta par netīkamu tūristiem. Viņus izstumj no vēsturiskajiem centriem, nepiedāvājot nekādas dzīves apstākļu alternatīvas."
Itāļi sūdzas arī par to, ka pat reliģiskā dzīve tiek ietekmēta - baznīcas, kas agrāk kalpoja kā sabiedrības pulcēšanās vietas, tagad pārvērstas par tūrisma objektiem, izstumjot dievkalpojumus no vēsturiskajiem centriem.
Kultūra kļūst arvien vairāk orientēta uz tūristiem, nevis uz vietējiem iedzīvotājiem, un bieži vien kļūst pārāk dārga. "Daudz kas, kas agrāk bija bez maksas, tagad ir maksas pakalpojums," apstiprināja aktīviste Marina Minniti no organizācijas "Mi Riconosci", kas aizstāv kultūras darbinieku tiesības.
Paradoksālā kārtā tūrisms bieži vien iznīcina tieši tās vērtības, kas sākotnēji piesaistīja apmeklētājus. Avella, kurš pētījuma laikā runājis ar tūristiem, atzīst, ka sācis dzirdēt sūdzības par pārāk lielo ēdināšanas iestāžu skaitu un komerciālās dzīves vienveidību.
Šajā kontekstā Kalikkja brīdina, ka uz tūrismu nevar paļauties kā uz vienīgo iztikas avotu. Viņš dalās ar stāstu par sievieti no sava rajona, kura kādreiz strādāja par apkopēju:
"Viņa izīrēja pāris viesu mājas, bet dēls atvēra bāru un arī sāka pārvaldīt vairākas viesu mājas. Kā redzams, tūrisms var kļūt par iespēju ātri izkļūt no nabadzības. Taču problēma ir tā, ka nav plāna B, kad tūrisma apjoms sāk sarukt, kā tas notiek tagad. Viņai nācās aizvērt viesu mājas, jo tūristu kļuva mazāk. Viņa atrada darbu restorānā - bet tas ir tikai līdz brīdim, kad arī tas tiks slēgts, jo viss šeit ir atkarīgs no tūrisma," viņš rezumē.
