TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Aizsardzības spēki ievēros uguns pārtraukšanu sauszemē, jūrā un gaisā Lieldienu laikā, taču atklās uguni, ja Krievija turpinās uzbrukt.
Viņi uzsvēra, ka Ukrainas spēki ievēros uguns pārtraukšanu. Līdz ar to aizstāvjiem jābūt gataviem nekavējoties reaģēt uz jebkādām provokācijām vai uzbrukuma darbībām no okupācijas spēku puses.
Krievijas drons 11. aprīlī ap plkst. 15.30 uzbruka trolejbusa vadītājam Hersonā – tieši 30 minūtes pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina pasludinātās Lieldienu uguns pārtraukšanas sākuma, atstājot vadītāju smagi ievainotu.
„Ātrā palīdzība nogādāja vadītāju slimnīcā ārkārtīgi kritiskā stāvoklī. Šobrīd ārsti cīnās par viņa dzīvību,” sacīja Prokudins.
Divi policisti tika ievainoti Krievijas uzbrukumā Zaporižjas apgabalā ap plkst. 14.40 11. aprīlī.
Ievainotie policisti, kuriem ir 41 un 22 gadi, saņēmuši nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
9. aprīlī Vladimirs Putins paziņoja par "Lieldienu uguns pārtraukšanu" Ukrainā no 11. aprīļa plkst. 16:00 līdz 12. aprīļa beigām.
Aprīlī Cesvaines Tūrisma centrā apskatāma labdarības biedrības "Tavi draugi" ceļojošā izstāde "No sirds uz sirdi - Latvija Ukrainai", kas vēsta par četru gadu laikā Latvijā sniegto atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvji.
Izstādē apkopoti foto un video mirkļi, maskēšanās tīklu mākslas darbi, gleznas, kā arī Ukrainas aizsardzības lellītes jeb motankas. Biedrības pārstāve un izstādes kuratore Laura Čaupale norāda, ka izstādes mērķis ir pateikties Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu Ukrainai un parādīt četru kara gadu laikā kopīgi paveikto.
Tajā skatāmi gan brīvprātīgo, gan "Krauzevision" fotogrāfes Agneses Krauzes uzņemtie kadri, gan maskēšanās tīklu gleznas, ko veidojuši sabiedrībā zināmi Ukrainas atbalstītāji.
Ukraina un Krievija sestdien veikušas karagūstekņu apmaiņu pēc formulas "175 pret 175".
"Mūsējie atgriežas mājās. 175 karavīri. Bruņoto spēku karavīri, nacionālās gvardes karavīri, robežsargi. Kareivji, seržanti un virsnieki. Un septiņi civiliedzīvotāji," paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, lielākā daļa no atbrīvotajiem bija gūstā kopš 2022. gada.
No deviņām valstīm, kas apsolīja līdzekļus ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomei, tikai Apvienotie Arābu Emirāti, Maroka un ASV to ir izdarījušas, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem.
Kopējā piesaistītā summa ir mazāka par vienu miljardu ASV dolāru.
Miera padomes sanāksmē Vašingtonā februārī Tramps paziņoja, ka vairākas organizācijas dalībvalstis - Apvienotie Arābu Emirāti, Azerbaidžāna, Bahreina, Kazahstāna, Katara, Kuveita, Maroka, Saūda Arābija un Uzbekistāna - ir apsolījušas Gazas joslai piešķirt septiņus miljardus dolāru.
ASV šai summai pievienos vēl 10 miljardus dolāru, bet ANO - divus miljardus dolāru. Šo naudu cita starpā bija paredzēts izmantot, lai finansētu Miera padomes pārraudzīto Gazas pārvaldes nacionālo komiteju (NCAG), kurai pēc teroristu grupējuma "Hamās" atbruņošanas bija plānots nodot reģiona kontroli.
Pagājušajā gadā krievu raķetes nogalināja 9 Ukrainas bērnus – vislielākais skaits bērnu, kas nogalināti vienā reizē vienā krievu triecienā.
Last year a russian missile killed 9 Ukrainian children - the highest number of children killed at once in a single russian strike.
— Roman Sheremeta 🇺🇸🇺🇦 (@rshereme) April 9, 2026
• Tymofii, 3 years old
• Arina, 7 years old
• Radyslav, 7 years old
• Herman, 9 years old
• Alina, 15 years old
• Danylo, 15 years old… pic.twitter.com/j3SE6dgjfK
"Reuters" raksta, ka NATO dalībvalsts Igaunija atturas no Krievijas ēnu flotes kuģu aizturēšanas Baltijas jūrā, jo baidās, ka naftas tankkuģu un citu kuģu, kas pakļauti Rietumu sankcijām, arests varētu būt bīstams. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 133 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 160 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa uzbrukuma droni.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi desmit vietās, un vēl 11 vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 310 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1440 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 851 tanku, 24 381 bruņutransportieri, 39 798 lielgabalus un mīnmetējus, 1726 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1344 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 231 785 bezpilota lidaparātus, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 698 automobiļus un autocisternas, kā arī 4121 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
