TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Problēma: vieglāki transportlīdzekļi, piemēram, BTR, nevar nest pietiekami daudz kravas.
Netālu no Limanas trīs mēģināja — Ukrainas droni atrada visas spraugas un tos iznīcināja.
Russia figured out how to protect tanks from drones with heavy "hedgehog" armor.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 7, 2025
Problem: lighter vehicles like BTRs can't carry enough.
Near Lyman, three tried — Ukrainian drones found every gap and destroyed them all.
https://t.co/rzVoDSbfRJ
Ukrainas bruņotie spēki saglabā iniciatīvu netālu no Kupjanskas, sistemātiski spiežot ienaidnieku un traucējot tā loģistiku. Krievijas mēģinājumi izlauzties Pokrovskā un Zaporižjas virzienā ir cietuši neveiksmi.
Krievijas armija turpina izmisīgos mēģinājumus izlauzties cauri Kupjanskai, taču tās ofensīva ir apstājusies. Pēc militāro analītiķu domām, okupanti vienlaikus saskaras ar katastrofālām apgādes problēmām un nespēju virzīties uz priekšu nevienā sektorā. Vairāk lasi šeit.
Uzbrukumos tika nogalināti 12 civiliedzīvotāji un vismaz 59 ievainoti.
Uzbrukumi skāra mājas, bērnudārzus, gāzesvadus un elektroenerģijas iekārtas vairākos apgabalos. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 131 dronu, bet citi trāpīja 11 vietās.
Uzbrukumi tika vērsti pret enerģijas objektiem Poltavas, Doneckas un Čerņihivas apgabalos, izraisot elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Enerģētikas ministrija apstiprināja elektroenerģijas padeves pārtraukumus Dnipropetrovskas, Doneckas, Zaporižjas, Sumu un Čerņihivas apgabalos.
"Ukrenergo" paziņoja, ka Doneckas un Čerņihivas elektrotīkli cieta vislielākos postījumus.
Russia launched 149 drones and shelled cities across Ukraine overnight, killing 12 civilians and injuring at least 59.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 8, 2025
The attacks hit homes, kindergartens, gas pipelines, and power facilities in multiple oblasts. Ukrainian air defense shot down 131 drones, but others struck 11…
Turklāt paredzams, ka Zelenskis rīt apmeklēs Londonu un vēlāk Briseli.
Zelenskyy will visit Rome on December 9 and meet with Italian Prime Minister Giorgia Meloni.
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) December 8, 2025
In addition, Zelenskyy is expected to visit London tomorrow, and later Brussels. pic.twitter.com/q2F8wrwe1p
Pieci droni, ko krievi palaida Īrijas jūrā, lai medītu prezidentu Zelenski, bija militāra līmeņa un koka palešu lielumā.
Пять беспилотников, выпущенных орками в Ирландское море для охоты за Президентом Зеленским были военными и размером с деревянные поддоны https://t.co/WCnOAkEA9j
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) December 8, 2025
Zelenskis ieradies Londonā, un viņu sagaidīja Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā un bijušais bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.
⚡️ Zelensky has arrived in London, he was greeted by Ukraine’s ambassador to the UK and former Commander-in-Chief, Valerii Zaluzhny. pic.twitter.com/kPn8rADDcK
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 8, 2025
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls mudināja Ķīnu izmantot savu ietekmi uz Krieviju, lai virzītu to uz "nopietnām sarunām" Ukrainas jautājumā.
Viņš norādīja, ka nevienai citai pasaules valstij nav tik lielas ietekmes uz Maskavu kā Ķīnai.
Vādefuls arī uzsvēra, ka Ķīna ir Vācijas lielākā tirdzniecības partnere un ka abas valstis var "viena otrai daudz piedāvāt".
Germany’s foreign minister, Johann Wadephul, urged China to use its influence on Russia to push it toward “serious negotiations” on Ukraine.
— NEXTA (@nexta_tv) December 8, 2025
He noted that no country in the world holds as much sway over Moscow as China does.
Wadephul also stressed that China is Germany’s… pic.twitter.com/v0DHzFRGRm
Augstākā līmeņa NATO virsnieks apgalvo, ka Kaļiņingrada būtu nopietnās briesmās, ja Krievija uzbruktu kādai NATO dalībvalstij.
"Atklāti sakot, ja es atrastos Kaļiņingradā, es to nedarītu. Tas ir eksklāvs, ko ieskauj NATO valstis.
Es nedomāju, ka no šīs puses būs kāda agresija. Un vajadzētu būt skaidram, ka jebkura provokācija vai agresija tiks pienācīgi risināta," intervijā "Delfi" sacīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Džuzepe Kavo Dragone.
Iepriekš bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžess sacīja, ka, ja Krievija uzbruktu Polijai, Kaļiņingrada un Sevastopole tiktu iznīcinātas dažu stundu laikā.
What is Russia’s main vulnerability? A NATO admiral says this is where the blow would land in a war
— NEXTA (@nexta_tv) December 8, 2025
A senior NATO officer says Kaliningrad would be in serious danger if Russia attacked any NATO member.
“Frankly, if I were in Kaliningrad, I wouldn’t do that. It’s an exclave… pic.twitter.com/QSSsdthJzX
Starpība jau ir aptuveni 8% — kas tāds nav redzēts kopš 2021. gada.
ASV degvielas cenas krītas naftas cenu krituma dēļ, kas veido gandrīz pusi no benzīna izmaksām.
Krievijā ir pretēji: cenas pieaug straujāk nekā inflācija, lai gan jēlnafta veido ne vairāk kā 10% no ražošanas izmaksām.
Galveno cenas daļu veido nodokļi un nodevas, kas veido pat 60%.
Gasoline in Russia now costs more than in the United States
— NEXTA (@nexta_tv) December 8, 2025
The difference is already about 8% — something not seen since 2021.
In the US, fuel prices are falling due to declining oil prices, which make up nearly half of the cost of gasoline.
In Russia, it’s the opposite:… pic.twitter.com/CMFomHq6ka
Kongress arī aicina biežāk ziņot par palīdzību, ko Kijivai sniedz tās Eiropas sabiedrotie.
⚡️ US defense bill proposes $400 million a year in military aid for Ukraine through 2027.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 8, 2025
Congress is also calling for more frequent reporting of aid provided to Kyiv by its European allies.https://t.co/Nj9MNsmBev
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
