TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lietuvā svētdien gaidāma Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Polijas prezidenta Karola Navrocka ierašanās.
Polijas prezidenta vizīti aģentūrai BNS apstiprināja Polijas vēstniecībā Lietuvā, savukārt par Ukrainas līdera vizīti aģentūru BNS informēja avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.
Ukrainas un Polijas līderi kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu piedalīsies 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos.
Ukrainas armija ziņo, ka pirms dažām stundām notika patiesi vēsturisks brīdis, kad ar ložmetēju bruņots Ukrainas sauszemes drons sagūstīja četrus krievu kājniekus.
As per Ukrainian military, a few hours ago a truly cyberpunk moment occurred when a Ukrainian ground drone armed with a machine gun captured 4 Russian infantrymen. https://t.co/po7SXzWU9k pic.twitter.com/c1ptad2GvM
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 23, 2026
Maskavas militārā tiesa pirmo reizi oficiāli apstiprināja, ka Melnās jūras flotes flagmanim kreiserim "Moskva" 2022. gada aprīlī trāpīja Ukrainas pretkuģu raķete "Neptune". Atzīšanās tika publicēta 2026. gada 22. janvāra preses relīzē, kas vēlāk tika dzēsta no tiesas oficiālās tīmekļa vietnes. Dokumentā teikts, ka pēc sprādziena un ugunsgrēka uz kuģa gājuši bojā 20 apkalpes locekļi, 24 ievainoti un 8 pazuduši bez vēsts. Tiesa arī piesprieda aizmuguriski notiesātajam Ukrainas virsniekam Andrijam Šubinam samaksāt 2,2 miljardus rubļu zaudējumu atlīdzību. Šis apgalvojums ir pretrunā ar iepriekšējiem Krievijas apgalvojumiem, ka gājis bojā tikai viens jūrnieks.
A Moscow military court has officially confirmed for the first time that the Black Sea Fleet’s flagship, the cruiser Moskva, was struck by Ukrainian Neptune anti-ship missiles in April 2022. The admission appeared in a January 22, 2026 press release, which was later deleted from… pic.twitter.com/sXlzGepsKl
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 23, 2026
ASV prezidents sacīja, ka dzīvot bez apkures temperatūrā, kas ir pat mīnus 20 grādi, cilvēkiem ir "tiešām ļoti grūti".
Pēc viņa teiktā, klimats Ukrainā daudzējādā ziņā ir aukstāks nekā Kanādā, un viņam ir grūti saprast, kā cilvēki izdzīvo šādos apstākļos.
"Tas ir pārsteidzoši, ko viņi dara, lai izdzīvotu. Tā dzīvot nav iespējams," sacīja Tramps.
“It’s impossible to live like this,” Trump says about the lack of heating in Ukrainian homes
— NEXTA (@nexta_tv) January 23, 2026
The U.S. president said that living without heat in temperatures as low as minus 20 is “really very hard” for people.
According to him, the climate in Ukraine is in many ways colder… pic.twitter.com/NzCJKCWGtT
No Krasnodaras apgabala uzņemtie kadri apstiprina zeme-gaiss raķetes palaišanu, visticamāk, no Krievijas S-300 vai S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas. Videoierakstā redzama raķetes palaišana, lidojums un trieciens tuvējai dzīvojamajai ēkai. Krievijas valsts mediji mēģināja apgalvot, ka sprādzienu izraisīja Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukums, neskatoties uz skaidriem pierādījumiem par Krievijas raķetes kļūdainu palaišanu.
Footage from the Krasnodar region confirms the launch of a surface-to-air missile, likely from a Russian S-300 or S-400 air defense system. The video captures the missile’s launch, flight, and impact on a nearby residential building. Russian state media attempted to claim the… https://t.co/9UFTd1Csxe pic.twitter.com/BtGw9rbQw6
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 23, 2026
"Tāpēc, ka tas, manuprāt, ir psiholoģiski nepieciešams panākumiem," viņš teica laikrakstam "New York Times". "Man tas ir psiholoģiski svarīgi."
Pieredzējis Krievijas eksperts izmēģināja visus iespējamos veidus, lai to izskaidrotu — Arktikas drošību, retzemju elementus, lielvaru konkurenci. Neviens nedarbojās.
Viņa secinājums: tā nav stratēģija. Tas ir narcisms ar ārpolitikas budžetu.
Tad sekoja Trampa vēstule Norvēģijas premjerministram, kurā viņš vainoja savus centienus Grenlandes jautājumā par Nobela prēmijas nesaņemšanu.
Ja NATO šajā jautājumā piekāpsies, Putins uzvarēs. Tas ir bijis viņa mērķis gadiem ilgi.
Trump explained why he wants Greenland. His answer wasn't about China or Russia.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 22, 2026
"Because that's what I feel is psychologically needed for success," he told the New York Times. "Psychologically important for me."
A senior Russia expert tried every framework to explain it—Arctic… pic.twitter.com/7hw8DSvctV
Viņš apsūdzēja Kijivu mēģinājumā ietekmēt gaidāmās Ungārijas parlamenta vēlēšanas, apgalvojot, ka Ukraina zina, ka viņa valdība nekad neapstiprinās tās pievienošanos ES. Orbāna paziņojums uzsver viņa pastāvīgo pretestību Ukrainas integrācijai Eiropā, neskatoties uz plašo atbalstu ES dalībvalstu vidū.
🤬 Hungary will not let Ukraine into the EU for the next 100 years, – Orbán. pic.twitter.com/HTuofIL3Yf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 23, 2026
Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona Limanas virzienā uzbrūk Krievijas kājniekiem, kas patvērušies mežā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/wi6WYDOjPD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 23, 2026
Ukrainas karaspēks no 67. mehanizētās brigādes, izmantojot smagos dronus, iznīcina nomaskētu Krievijas artilēriju.
❗️🇺🇦Ukrainian troops from the 67th Mechanized Brigade are destroying camouflaged 🇷🇺Russian artillery using heavy drones. pic.twitter.com/ygqgTbhhSq
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 23, 2026
Krievija uzbruka infrastruktūrai, izmantojot vairāk nekā 70 dronus un ballistisko raķeti.
Tūkstošiem cilvēku ir bez elektrības. Ūdensapgāde darbojas ar ģeneratoriem.
Trīs bērni un četri pieaugušie ir ievainoti.
Elektrības trūkuma dēļ raktuvēs bija iesprostoti vairāk nekā 90 raktuvju strādnieku. Par laimi, viņi visi tika izglābti dzīvi.
Krievija katru dienu uzbrūk Ukrainas pilsētām, cenšoties salauzt ukraiņu pretošanos.
Combined Russian attack on Kryvyi Rih lasted about 25 hours.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 23, 2026
Russia was attacking infrastructure, using over 70 drones and a ballistic missile.
Thousands of people are without electricity. Water supply is working on generators.
Three children and four adults injured.
Over 90… https://t.co/SbjIogup2M pic.twitter.com/kR2LfQm8n1
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



