TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Austrālijas armijas instruktori apmāca Ukrainas karavīrus Apvienotajā Karalistē operācijas "Kudu" ietvaros daudznacionālās apmācības misijas "Interflex" ietvaros.
Australian Army instructors are training Ukrainian troops in the UK under Operation Kudu as part of the multinational Interflex training mission. #Ukraine pic.twitter.com/Mdmk1bZVgS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 13, 2026
NATO sāktās starptautiskās misijas "Eastern Sentry" un "Baltic Sentry" ir veicinājušas naidīgu darbību ievērojamu samazinājumu reģionā, piektdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"NATO priekšējās aizsardzības pozīciju un reģionālās aizsardzības plāna stiprināšana ir mūsu kolektīvās aizsardzības stūrakmens. Čehijas karavīri Lietuvā ir neatņemama daļa no mūsu kopējiem drošības centieniem. Kopš tādu iniciatīvu kā "Eastern Sentry" un "Baltic Sentry" uzsākšanas mēs esam novērojuši mazāk naidīgu darbību reģionā," Nausēda teica, kad kopā ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu apmeklēja Lietuvas Lielhetmaņa Jonuša Radvila mācību pulku Ruklā.
Reaģējot uz Krievijas bezpilota lidaparātu lidojumiem Polijā un neidentificētiem bezpilota lidaparātiem, kas tika pamanīti Dānijā, NATO pagājušā gada septembra sākumā paziņoja par operāciju "Eastern Sentry", kuras mērķis ir stiprināt alianses austrumu flanga aizsardzību. Savukārt pēc vairāku zemūdens telekomunikāciju un elektropārvades kabeļu bojāšanas pirms vairāk nekā gada NATO Baltijas jūrā sāka novērošanas misiju "Baltic Sentry".
Krievijas valdošā partija apkopo iekšējos dokumentus par partijas biedriem un potenciālajiem kandidātiem, tostarp informāciju par iepriekšējām sodāmībām, saistību ar organizēto noziedzību un korupcijas shēmām. Dokumentus ieguva hakeru un analītiskie projekti "Dallas Analytics", "256 Cyber Assault Division" un "Ukrainian Militant".
Pat kandidātiem ar kriminālu pagātni joprojām var atļaut kandidēt, ja viņi ir piedalījušies karā pret Ukrainu — dokumentos tas ir atzīmēts kā lēmums, kas pieņemts "ideoloģisku iemeslu dēļ".
Krievijas Valsts domes vēlēšanas paredzētas no 18. līdz 20. septembrim.
🐸🐍 United Russia gathers kompromat on its own candidates ahead of elections
— NEXTA (@nexta_tv) March 13, 2026
Russia’s ruling party is compiling internal dossiers on party members and potential candidates, including information about past convictions, ties to organized crime, and corruption schemes. The… pic.twitter.com/ZM8QHbfh1J
"Es domāju, ka viņš varētu viņiem nedaudz palīdzēt," ASV prezidents sacīja intervijā "Fox News", komentējot izlūkdienestu ziņojumus, ka Krievija, iespējams, ir dalījusies ar Irānu informācijā, kas varētu palīdzēt uzbrukt amerikāņu spēkiem reģionā.
Tramps piebilda, ka Maskava to varētu uztvert kā atbildi uz ASV atbalstu Ukrainai.
Trump suggests Putin may be helping Iran
— NEXTA (@nexta_tv) March 13, 2026
“I think he might be helping them a little bit,” the U.S. president said in an interview with Fox News, commenting on intelligence reports that Russia may have shared information with Iran that could help target American forces in the… pic.twitter.com/PCjMhtV0Wc
Ukraina no amerikāņu uzņēmuma "Foundation" ir saņēmusi "Phantom MK-1" humanoīdu karavīru robotus testēšanai un to efektivitātes novērtēšanai.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
Ukraiņu snaiperis no "Pelēkās zonas" grupas no slēpņa uzbrūk krievu karavīru grupai no 485 metru attāluma.
"ASV sankciju atvieglošana Krievijas naftai varētu dot Krievijai aptuveni 10 miljardus dolāru kara vajadzībām," saka Zelenskis.
❗️«Easing of sanctions on Russian oil by the United States could give Russia around $10 billion for the war», — Zelenskyy pic.twitter.com/8C6Uw32BV4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
Lielbritānija nemīkstinās Krievijas naftai noteiktās sankcijas, paziņojis valsts enerģētikas ministrs Maikls Šenkss.
ASV uz laiku atcēlušas sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem.
Reaģējot uz šādu ASV lēmumu, Šenkss norāda, ka šāda rīcība devusi iespēju Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam vairāk līdzekļu atvēlēt karam ar Ukrainu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien paziņoja, ka ASV lēmums mīkstināt daļu Krievijai noteikto sankciju, lai mazinātu karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto enerģijas cenu kāpumu, ir nepareizs un varētu palīdzēt Maskavai finansēt karu Ukrainā.
Mercs vizītē Norvēģijā sacīja, ka "sankciju mīkstināšana šobrīd, neatkarīgi no iemesliem, ir nepareiza. Mēs uzskatām, ka tā ir nepareiza rīcība".
"Galu galā mēs vēlamies nodrošināt, ka Krievija neizmanto karu Irānā, lai vājinātu Ukrainu," uzsvēra Mercs.
"Fire Point" izpilddirektors Deniss Štilermans sacīja, ka ballistiskā raķete FP-7 ir izturējusi visus trīs izmēģinājuma startus, pievarot 300 km ar 2–2,5 reizes zemākām izmaksām nekā Rietumu ekvivalenti. FP-9 trieciena brīdī sasniedz 850 km ar ātrumu virs 1200 m/s, un tā ir paredzēta, lai uzveiktu Maskavas pretgaisa aizsardzību. Testi plānoti vasaras sākumā.
Fire Point CEO Denis Shtilerman said the FP-7 ballistic missile has passed all three test launches, covering 300km at 2-2.5x lower cost than Western equivalents. The FP-9 reaches 850km at over 1,200 m/s on impact, designed to defeat Moscow's air defenses. Tests planned for early… pic.twitter.com/BLsT3ZEeAd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 13, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



