TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraine holds firm thanks to those who, through their courage, dedication, and strength, make it possible for us to exist – to be ourselves, to be Ukraine. For the fifth year, we have been standing against an enemy that is larger than we are, but that does not achieve what it… pic.twitter.com/PVuPLCmohs
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) May 16, 2026
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 294 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 269 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās deviņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas dronu triecienos Ukrainā naktī uz sestdienu nodarīti postījumi un ievainoti vairāki cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Odesas apgabala Izmajilā sapostītas divas dzīvojamās ēkas, kā arī noliktava un administratīvā ēka ostā. Ievainoti divi cilvēki.
Dņipropetrovskas apgabalā trīs rajonos nodarīti bojājumi infrastruktūrai un privātmājām, kā arī aizdegušies vairāk nekā 30 automobiļi. Ievainots viens cilvēks.
Harkivā nodarīti postījumi trim sabiedriskā transporta pieturām un trim metro ieejām, kā arī mācību iestādes ēkai. Ievainots viens cilvēks.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 347 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 937 tankus, 24 574 bruņutransportierus, 42 133 lielgabalus un mīnmetējus, 1788 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1381 zenītartilērijas iekārtu, 436 lidmašīnas, 352 helikopterus, 293 323 bezpilota lidaparātus, 4626 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 793 automobiļus un autocisternas, kā arī 4191 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijā Maskavas pilsētas Savjolovas rajona tiesa bijušajam laikraksta "Kommersant" žurnālistam Vladimiram Solovjovam aizmuguriski piespriedusi trīs gadus cietumā par piedalīšanos "nevēlamas organizācijas" darbībā, pavēstīja Maskavas vispārējās jurisdikcijas tiesu preses dienests.
Žurnālists tika tiesāts par sadarbību ar Kārnegija fondu, kas Krievijā atzīts par nevēlamu.
Vietnē "Carnegie Politika" regulāri publicēti Solovjova raksti par Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, konstatēja tiesa.
Solovjovam piespriests arī aizliegums trīs gadus administrēt tīmekļa vietnes.
Ukrainas armijas triecienos iznīcināta dažāda krievu kara tehnika, piektdien paziņojuši Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki.
Jeiskā Krasnodaras novadā trāpīts lidmašīnai-amfībijai "Be-200 Altair" un pretzemūdeņu helikopteram "Ka-27".
Savukārt okupētajā Krimā dots trieciens zenītraķešu kompleksam "Pancirj-S1", bet okupētajā Berdjanskā Zaporižjas apgabalā - bruņotam sauskravas kuģim.
Tikmēr okupētā Luhanskas apgabala teritorijā iznīcināts zenītraķešu komplekss "Tor-M2", kā arī dots trieciens Krievijas armijas mācību centram un karaspēka pagaidu koncentrācijas punktam.
Ukraina fiksējusi jaunus Maskavas mēģinājumus iesaistīt Baltkrieviju karā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc sanāksmes ar valsts drošības un aizsardzības dienestu vadītājiem Ukrainas prezidents atklājis, ka Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina par neseniem Maskavas mēģinājumiem piespiest Blatkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko iesaistīties Krievijas militārajās operācijās.
Konkrētie plāni paredzot uzbrukumu izvēršanu no Baltkrievijas teritorijas divos virzienos – dienvidos pret Černihivu un Kijivu, vai ziemeļos pret kādu no NATO valstīm.
" Ukrainas rīcībā ir detalizēta informācija par Krievijas un Baltkrievijas sarunām. Ukraina, bez šaubām, aizstāvēs sevi un savus cilvēkus, ja Aleksandrs Lukašenko pieļaus kļūdu un nolems atbalstīt šo Krievijas nodomu," paziņoja Zelenskis.
Lai reaģētu uz iespējamiem draudiem, Ukrainas bruņotajiem spēkiem jau ir uzdots nostiprināt valsts robežu šajā sektorā un sagatavot tūlītēju prettrieciena plānu.
Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn sarucis par 0,2%, liecina piektdien publicētie Federālā statistikas dienesta "Rosstat" dati.
Palielinoties ekonomiskajām grūtībām, ko radījis karš pret Ukrainu un starptautiskās sankcijas, tā ir pirmā Krievijas IKP samazināšanās kopš 2023. gada.
Šonedēļ Krievijas varasiestādes samazināja savas ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam no 1,3% līdz 0,4%.
Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs ar gandarījumu reaģējis uz Latvijas premjerministres Evikas Siliņas demisiju un prognozē, ka šāds liktenis Ukrainas kara kontekstā gaida arī pārējās Baltijas valstis. Vairāk lasi šeit.
Krievijas agresīvā kodolretorika apdraud starptautisko drošību un grauj atbruņošanās centienus, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura piektdien tikās ar Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO) izpildsekretāru Robertu Floidu.
Ministres padomnieks Toms Sadovskis norāda, ka puses pārrunāja starptautisko drošību, kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma darbību un Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (CTBT) verifikācijas sistēmas stiprināšanu.
Braže apliecināja stingru Latvijas atbalstu Vispārējam kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumam, tā universalizācijai un uzsvēra, ka ir jāturpina starptautiskie centieni, lai sekmētu līguma stāšanos spēkā. Ministre atgādināja par Krievijas lēmumu atsaukt CTBT ratifikāciju.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



