TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

Okupētajā Krimā, Sevastopolē, bezpilota lidaparāta uzbrukumā cietusi Krievijas militārā transportlidmašīna An-26. Incidentā bojā gājuši un ievainoti apkalpes locekļi, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz Krievijas "Telegram" kanāliem un Ukrainas izlūkdienesta informāciju.

Par iespējamo lidaparāta sašaušanu ziņojis ar Krievijas pilotiem saistītais "Telegram" kanāls "Na predele". Tiek norādīts, ka incidents noticis decembra vidū  Sevastopolē. Saskaņā ar Krievijas avotu sniegto informāciju, lidmašīnai trāpījis drons, kā rezultātā cietusi arī apkalpe – esot gan bojāgājušie, gan ievainotie.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēlāk apstiprināja informāciju par transportlidmašīnas An-26 un citu ienaidnieka objektu veiksmīgu sašaušanu Krimā.

An-26 ir padomju laika militārā transportlidmašīna, kuras apkalpē parasti ir pieci līdz seši cilvēki. Tā spēj pārvadāt kravas līdz 5,5 tonnām un tiek izmantota gan tehnikas, gan personālsastāva transportēšanai un desantēšanai.

Uzbrukums lidmašīnai iekļaujas plašākā Ukrainas operāciju sērijā pret Krievijas stratēģiskajiem objektiem.

Krievijas armija ir zaudējusi kontroli pār Kupjansku, un situācija pilsētā okupācijas spēkiem ir "sliktāka par kritisku", ziņo ar Krievijas Aizsardzības ministriju cieši saistītais "Telegram" kanāls "Rybar".

Kanāls raksta, ka zaudēta "ievērojama daļa placdarma" Oskilas upes rietumu krastā, tostarp zaudēta kontrole pār vairākiem ciemiem.

"Rybar" norāda, ka novembrī izskanējušie paziņojumi par Kupjanskas pāriešanu pilnīgā krievu kontrolē izskanējuši brīdī, kad tur darbojušās vien "ārkārtīgi mazas grupas". "Normāla nostiprināšanās pilsētā nav notikusi ne pirms, ne pēc paziņojuma par atbrīvošanu," atzīst propagandas kanāls.

Šo informāciju apstiprina arī citi lieli Krievijas kara atbalstītāju kanāli. Kanāls "Dva Majora" iepriekšējos ziņojumus par pilsētas ieņemšanu nosaucis par "informatīvi psiholoģisko operāciju", kurā "mēs uzvarējām paši sevi".

Jāatzīmē, ka kopš novembra beigām, balstoties uz oficiālajiem militārajiem ziņojumiem par pilsētas it kā notikušo ieņemšanu, vairākkārt publiski lepojies arī Krievijas diktators Vladimirs Putins.

 Krievijas armija ceturtdien apšaudīja Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas centrālo tirgu, nogalinot vienu cilvēku, paziņoja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Apšaudē iznīcinātas tirdzniecības vietas, izcēlušies ugunsgrēki.

Nogalinātais ir 47 gadus vecs tirgus darbinieks.

Hersona atrodas pie frontes līnijas, to pastāvīgi apšauda Krievijas karaspēks un pilsētā notiek Krievijas dronu uzbrukumi.

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers intervijā telekanālam "Fox News" paudis viedokli, ka Krievijas un Ukrainas kara noregulējumu varētu izdoties sasniegt tuvāko 90 dienu laikā.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par iespēju panākt vienošanos tuvākajā nākotnē, Vitakers norādīja: "Ziniet, ja tas tiks izdarīts, tad tas tiks izdarīts nākamo 90 dienu laikā." Diplomāts pauda pārliecību, ka puses "tuvojas vienošanās noslēgšanai".

Vēstnieks uzsvēra, ka "miers noteikti ir iespējams", taču brīdināja, ka sarunu noslēguma posmā abas puses saskarsies ar "nopietniem izaicinājumiem".

Vitakers akcentēja, ka ASV galvenais uzdevums ir nevis vienkārši panākt jebkāda līguma parakstīšanu, bet gan nodrošināt, lai tas būtu "godīgs un taisnīgs". Vienošanās mērķis ir garantēt ilgtspējīgu mieru, lai ukraiņiem nebūtu jādzīvo bailēs no iespējama atkārtota iebrukuma, piebilda diplomāts.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, uzstājoties ar ikgadējo ziņojumu pilsētas domē, aicinājis videospēļu cienītājus slēgt līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju un doties uz fronti kā dronu operatoriem.

Sobjaņins norādīja, ka maskavieši videospēļu sacensībās bieži uzrāda augstus rezultātus, un uzsvēra, ka šie talanti ir izmantojami bezpilota sistēmu karaspēkā, lai gūtu uzvaras karā pret Ukrainu.

Pilsētas galva atzīmēja, ka Aizsardzības ministrijā pašlaik tiek veidotas īpašas bezpilota sistēmu vienības, un cilvēkiem ar attiecīgām prasmēm tiekot solīta "īpaša attieksme" un preferences dienesta laikā.

Jau ziņots, ka novembra vidū Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par atsevišķa bezpilota sistēmu karaspēka izveidi.

Vasarā Sobjaņins apgalvoja, ka karā pret Ukrainu iesaistīti jau aptuveni 100 000 Maskavas iedzīvotāju.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada februārī  likvidēti 12 līdz 18 Krievijas armijas ģenerāļi, vēsta vācu laikraksts "Bild".

Izdevums norāda, ka 22. decembrī Maskavā notikusī ģenerālleitnanta Fanila Sarvarova, Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Operatīvās apmācības pārvaldes priekšnieka, likvidēšana ir vismaz divpadsmitais apstiprinātais Krievijas ģenerāļa nāves gadījums.

Žurnālisti atzīmē, ka lielākā daļa augsta ranga virsnieku tika iznīcināti kara sākumposmā – 2022. un 2023. gadā. Kā pirmais kritušais tiek minēts ģenerālmajors Andrejs Suhoveckis, kuru 2022. gada 28. februārī kauju laikā pie Hostomeļas (pēc citām versijām – Čerņihivas apgabalā) nošāva snaiperis.

"Bild" raksta, ka Ukrainas spēki uzsākuši mērķtiecīgas Krievijas ģenerāļu “medības”. Viņu atrašanās vietu bieži palīdzējuši noteikt Rietumu satelīti, pēc kā sekojuši precīzi raķešu triecieni. Tā, piemēram, 2023. gada 11. jūlijā tika nogalināts ģenerālleitnants Oļegs Cokovs.

Publikācijā arī uzsvērts, ka daļu ģenerāļu Ukrainas specdienesti likvidējuši dziļā aizmugurē, izmantojot spridzekļus. Tiek atgādināts, ka 2025. gada aprīlī Piemaskavā sprādzienā pie mājas ieejas gāja bojā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Jaroslavs Moskaļiks.

 Ukraina ceturtdien devusi raķešu triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Rostovas apgabala Novošahtinskā, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Trieciens veikts ar "gaiss-gaiss" tipa spārnotajām raķetēm "Storm Shadow".

Paziņojumā sacīts, ka fiksēti daudzi sprādzieni un postījumu apmērs tiek precizēts.

Ģenerālštābs arī pavēstīja, ka Ukrainas Bruņotie spēki devuši triecienu militārajam lidlaukam pie Krievijā ietilpstošās Adigejas republikas galvaspilsētas Maikopas. Pēc trieciena tur izcēlies ugunsgrēks. Paziņojumā nav teikts, ar kādiem ieročiem dots trieciens.

Iepriekš vēstīts, ka Ukrainas droni ceturtdien uzbrukuši Temrjukas ostai Krasnodaras novadā, kur aizdegušies divi naftas rezervuāri, kā arī Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kur aizdedzies cauruļvads.

Ukrainas droni ceturtdien uzbrukuši Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas Krievijas Pieurālos, aģentūrai UNN pastāstījuši avoti Ukrainas Drošības dienestā.

Pēc trieciena izcēlies ugunsgrēks estakādes cauruļvadā, kas apkalpo iekārtu, kurā jēlgāze tiek attīrīta no sērūdeņraža un oglekļa dioksīda. Tehnoloģiskais process rūpnīcā tika apturēts.

Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca ir pasaulē lielākais gāzes ķīmijas komplekss, kas gadā pārstrādā apmēram 37 miljardus kubikmetru gāzes. Rūpnīca, kas atrodas Orenburgas piepilsētā, ietilpst koncernā "Gazprom".

Ukrainas droni arī iepriekš uzbrukuši šai rūpnīcai.

Donalda Trampa prezidentūras laikā viņa administrācijai izdevās panākt, ka Aleksandrs Lukašenko atbrīvo vairāk nekā 250 ieslodzīto, tostarp Baltkrievijas opozīcijas līderus — Sergeju Tihanovski, Alešu Beljacki, Viktoru Babariko un Mariju Kolesņikovu. Apmaiņā ASV pakāpeniski atvieglo sankcijas pret Baltkrieviju. Vairāk lasi šeit.

Aizvadītajā naktī Krievijas droni devuši triecienus enerģētikas objektiem Ukrainas Čerņihivas, Dņipropetrovskas, Harkivas, Odesas un Sumu apgabalos, ceturtdien paziņoja Ukrainas Enerģētikas ministrija.

Harkiva daļēji palikusi bez elektroapgādes un karstā ūdens, jo droni uzbruka divām katlu mājām un sūkņu stacijai, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Odesas apgabalā uzbrukuma dēļ būtiskai daļai patērētāju pārtraukta elektroapgāde, ziņo portāls "RBK-Ukraina".

Arī Čeņihivas apgabalā ir elektroapgādes traucējumi, kuru iemesls ir drona trieciens enerģētikas objektam Snovskā, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss.