TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Ukraina 2025. gada janvārī– novembrī palielinājusi siera importu par 13,7%, sasniedzot 37 400 metrisko tonnu, liecina Valsts muitas dienesta dati, uz kuriem 15. decembrī atsaucas Agrotimes.ua.

Naudas izteiksmē importa apjoms šajā periodā pieaudzis par 23%, sasniedzot 240,1 miljonu ASV dolāru.

Vienpadsmit mēnešu laikā Ukraina sieru galvenokārt importējusi no Polijas (43,8%), Vācijas (15,9%) un Nīderlandes(7,9%). Polija šajā laikā apsteigusi Vāciju, kļūstot par lielāko siera piegādātāju Ukrainas tirgum.

Ukrainas tiesībsargājošās iestādes atklājušas naudas atmazgāšanas shēmu, kurā izmantoti līdzekļi, kas iegūti aizsardzības nozares līgumu ietvaros. Aizdomīgo finanšu darījumu kopējais apjoms pārsniedz 578 miljonus grivnu (aptuveni 15,6 miljonus ASV dolāru), paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 2023.–2024. gadā kāda aizsardzības sektora uzņēmuma amatpersonas, darbojoties sadarbībā ar tā dēvētā “konversijas centra” organizatoriem, piesavinājušās un legalizējušas valsts līdzekļus, kas tika samaksāti saskaņā ar aizsardzības iepirkumu līgumiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina būtu gatava atteikties no dalības NATO, taču vienlaikus vēlas saņemt drošības garantijas no Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas partneriem, kas būtu salīdzināmas ar NATO 5. pantu, vēsta laikraksts "The Guardian".

Eiropas Savienības (ES) Padome paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām par saiknēm ar Krievijas "ēnu floti".

Sankcijas noteiktas vēl piecām fiziskajām personām un četrām organizācijām.

Sarakstā iekļauti uzņēmēji, kas tieši vai netieši saistīti ar lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem "Rosņeftj" un "Lukoil".

Ukraina ražos dronus Vācijā rūpnieciskos apjomos, pirmdien paziņojis Ukrainas dronu ražotājs "Frontline Robotics" un Vācijas aizsardzības uzņēmums "Quantum Systems".

Ražošana notiek Ukrainas Aizsardzības ministrijas uzdevumā, Vācijas un Ukrainas ekonomikas forumā pirmdien Berlīnē pavēstīja abi uzņēmumi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Berlīnē turpina sarunas ar ASV delegāciju.

Jau ziņots, ka Zelenskis svētdien ieradās Berlīnē, lai ar ASV pārstāvjiem turpinātu sarunas par iespējām izbeigt karu Ukrainā.

Ukraina gatava piekāpties vēl kādā būtiskā jautājumā, lai panāktu mieru, norāda medijs "Politico". Bet tam ir nosacījums.

Kā norāda medijs, Ukraina ir gatava atteikties no prasībām pievienoties NATO, ja ASV un Eiropa piedāvās valstij konkrētas un pietiekamas drošības garantijas. "Mēs runājam par divpusējām drošības garantijām starp Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm, proti, 5. pantam līdzīgām garantijām..., kā arī drošības garantijām no mūsu Eiropas partneriem un no citām valstīm, piemēram, Kanādas, Japānas un citām valstīm," žurnālistiem norādīja Zelenskis.

Tāpat Ukraina aizvadītajā nedēļā izstrādāja savu, laboto versiju ASV piedāvātajam "miera plānam", bet Zelenskis žurnālistiem atklāja, ka no Baltā nama pārstāvjiem vēl nav saņēmis atbildi par ierosinātajiem grozījumiem.

Ukrainai šī nedēļa var būt izšķiroša

Eiropas Savienībai priekšā ir nozīmīga nedēļa, kuras laikā alianse centīsies gan pasargāt Ukrainu pazemojoša "miera jeb kapitulācijas plāna", kā arī vienoties par vairāku miljardu eiro aizdevumu Kijivai. Pēc asiem signāliem no Vašingtonas puses, tostarp Donalda Trampa paziņojuma, ka Eiropas līderi esot “vāji”, tuvākās dienas kļūs par nopietnu pārbaudījumu Eiropas politiskajai izturībai.

Pirmdien Berlīnē paredzētas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV amatpersonu sarunas, kurās notiks mēģinājumi vienoties par miera nosacījumiem, kamēr Briselē paralēli notiks cīņa par atbalstu aizdevuma plānam. Bet ceturtdien visi 27 ES līderi pulcēsies Briselē vienā no nozīmīgākajiem samitiem pēdējos gados, cerības vienoties par finansiālu nodrošinājumu Ukrainai. 

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute jau pagājušajā nedēļā brīdināja: “Mēs esam Krievijas nākamais mērķis, un mēs jau esam apdraudēti,” uzsverot, ka “Krievija Eiropā ir atnesusi karu, un mums jābūt gataviem tāda mēroga karam, kādu piedzīvoja mūsu vecvecāki un vecvecvecāki.” Nav brīnums, ka Eiropas amatpersonas šīs dienas raksturo kā eksistenciālas.

Pēdējā brīža sarunās pirmdien 

Berlīnē plānotajās pēdējā brīža sarunās pirmdien varētu piedalīties Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderi, kā arī Trampa znots Džareds Kušners un Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs. Uzmanības centrā ir ASV piedāvātais 20 punktu "miera plāns", kas iekļauj arī jautājumus par Ukrainas okupētajām teritorijām.

ASV ierosinājusi agresorvalstij nodot Donbasa teritoriju, bet līdzās - izveidot demilitarizētu zonu, kur varētu darboties arī ASV savās "biznesa interesēs". Tikmēr Ukraina piekritusi apsvērt demilitarizētas zonas izveidi Donbasā, bet Eiropas līderi savukārt uzsver, ka jebkādām sarunām par teritoriālajiem jautājumiem jābūt iekļautām arī stingrām drošības garantijām Ukrainai.

Tikmēr ES lietu ministri otrdien Briselē turpinās apspriest ceturtdienas samita plānus. Tikšanās laikā trešdien Helsinkos tiksies Eiropas "austrumu flanga" līderi, kuru vidū būs pārstāvētas arī Baltijas valstis un Polija.

Latvijas un Lietuvas sadarbības potenciāls ne tuvu nav izsmelts, pirmdien parlamentā uzņemot Lietuvas vēstnieci Latvijā Audroni Markevičieni, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, vēstniece bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Puses sarunā īpaši uzsvēra gan Latvijas un Lietuvas veiksmīgo divpusējo sadarbību, gan sadarbību Baltijas Asamblejas un NB8 formātā reģiona drošības un aizsardzības stiprināšanā. Mieriņa izcēla arī ciešo parlamentāro dialogu.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Latvijas un Lietuvas ieguldījumu pašu aizsardzības spēju stiprināšanai, tostarp atvēlot nākamā gada budžetā šim mērķim gandrīz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta. "Ģeopolitiskajā situācijā mūsu reģiona drošībai ir pievērsta liela vērība," vēstniecei pauda Mieriņa, aicinot izmantot iespējas, lai attīstītu kopīgus Latvijas un Lietuvas militārās industrijas projektus.

Runājot par ekonomisko sadarbību, Mieriņa atzīmēja kopīgos panākumus Baltijas paviljona izstādē "Expo 2025" Osakā, Japānā. Saeimas priekšsēdētāja un vēstniece bija vienisprātis par iespējām attīstīt Baltijas valstu partnerību un spēku konsolidāciju reģiona globālās atpazīstamības un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanai. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī sadarbības potenciālu augstajās tehnoloģijās, tostarp, lai piesaistītu būtisku finansējumu kosmosa nozares attīstībai Baltijā.

Mieriņa un Lietuvas vēstniece apsprieda arī aktuālos ģeopolitiskos jautājumus, tostarp saistībā ar Baltkrievijas režīma radītajiem izaicinājumiem un hibrīddraudiem. Vēstniece pateicās Latvijai par solidaritāti ar reģiona drošību saistītos jautājumos.

Saeimas priekšsēdētāja vēstniecei pauda, ka arvien būtisks ir visa veida atbalsts Ukrainai, tostarp miera sarunu gaitā.

Populistu partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) līdera Andreja Babiša jaunā Čehijas valdība pirmdien nodevusi zvērestu.

Oktobra sākumā notikušajās parlamenta vēlēšanās ANO izcīnīja vislielāko balsu skaitu un pēc vēlēšanām izveidoja koalīciju ar galēji labējo partiju "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) un labēji populistisko partiju "Autobraucēji sev" (AUTO). Jaunā koalīcija kontrolē 108 no 200 apakšpalātas deputātu vietām.

Jaunās valdības ministri - 13 sievietes un divi vīrieši - šodien nodeva amata zvērestu.

Babišs, kas jau bijis premjerministra amatā no 2017. līdz 2021. gadam, solījis cīnīties par Čehijas interesēm ne tikai mājās, bet visur pasaulē.

Lai gan SPD nesen atteikusies no idejas rīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), valdības deklarācijā norādīts, ka ES nav tiesību uzspiest lēmumus, kas pārkāpj dalībvalstu suverenitāti.

Eiropas Parlamentā (EP) ANO un AUTO darbojas frakcijā "Patrioti Eiropai", kuras līdzdibinātāji ir Babišs un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

Babišs pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu pagājušajā nedēļā Briselē uzsvēra, ka viņš nav "vienā klubā" ar Orbānu un Slovākijas premjerministru Robertu Fico, bet meklē "sabiedrotos Čehijai visur".

Gan Orbāns, gan Fico ir raisījuši bažas Briselē par tiesiskuma pārkāpumiem un attiecībām ar Maskavu.

Pret pašu Babišu ir ierosināta lieta par krāpšanos ar ES subsīdijām.

Babišs, kam pieder daudznozaru konglomerāts "Agrofert", saskaņā ar žurnāla "Forbe" datiem ir septītais bagātākais cilvēks Čehijā. Viņš noliedzis visas apsūdzības, nosaucot tās par apmelošanas kampaņu.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Babišs noraidīja tiešu palīdzību Ukrainai, sakot, ka pietiek ar Prāgas iemaksām ES budžetā, jo ES jau palīdz Ukrainai.

Pagājušajā nedēļā Briselē viņš paziņoja, ka jebkura palīdzība Ukrainai jāsniedz kopā ar skaidru miera plānu.

ANO jaunajā kabinetā ir deviņi ministri, bet AUTO ir trīs portfeļi. Savukārt SPD izvirzījusi trīs bezpartejiskus ekspertus.

AUTO līderis Petrs Macinka būs ārlietu un vides ministrs. Partija pagājušajā nedēļā atsauca savu kandidātu vides ministra amatam Filipu Tureku, jo atklātībā nonākuši viņa rasistiskie un homofobiskie izteikumi sociālajos tīklos. Pret Tureku tiek veikta arī izmeklēšana par iespējamu izvarošanu un vardarbību ģimenē.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri gatavojas noteikt sankcijas vēl aptuveni 40 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu sankcijas, kam Krievija pakļauta pēc iebrukuma Ukrainā, pirmdien paziņoja bloka augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

Nosakot sankcijas ēnu flotes kuģiem, "Krievijai tiek atņemti līdzekļi, lai finansētu šo karu," norāda Kallasa.

Jauno sankciju pakļautajiem kuģiem tiks liegta ieiešana Eiropas ostās un apdrošināšanas iegūšana. Turklāt tiek plānots noteikt sankcijas, tai skaitā piemērot aktīvu iesaldēšanu, personām, kas atbalsta ēnu flotes darbību.

ES arī gatavojas sākt sarunas ar valstīm, zem kuru karogiem šie tankkuģi kuģo, lai panāktu to piekrišanu bloka jūras spēkiem tos pārbaudīt.