TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kopš Lieldienu pamiera sākuma krievi to pārkāpuši vismaz 469 reizes, sestdienas vakarā paziņoja Ukrainas ģenerālštābs.
Lieldienu pamiers stājās spēkā sestdien plkst. 16.00, un tas ilgs līdz svētdienas pusnaktij.
Pēc plkst. 16.00 uguns pārtraukšanas režīmu krievi pārkāpuši 496 reizes, teikts ģenerālštāba paziņojumā, piebilstot, ka iebrucēji sarīkojuši 22 uzbrukumus ukraiņu pozīcijām, 153 apšaudes, 19 uzbrukuma lidrobotu triecienus un 275 vadāmo dronu uzlidojumus.
Par pamiera pārkāpumiem ziņojusi arī krievu puse, konkrēti Kurskas un Belgorodas apgabalu varasiestādes.
Ungārijas parlamenta vēlēšanas, kas notiks svētdien, lielā mērā noteiks, vai Eiropā turpināsies Kremļa pavisam atklātā ietekme, sociālajos medijos uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).
Viņa secina, ka ungāriem nāksies izvēlēties, vai turpināt premjera Viktora Orbāna kursu, vai arī doties Eiropas virzienā. Vaideres ieskatā gadiem Orbāna politiku raksturo korupcija, Eiropas Savienības (ES) fondu izsaimniekošana un draudzīgas attiecības ar Krieviju.
EP deputāte piemin klajā nākušās ziņas par to, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam Krievijā izpaudis slepenu informāciju par ES un Ukrainu, kā arī līgumu starp Krieviju un Ungāriju par ciešāku sadarbību.
Viņa atzīmēja, ka Ungārija arī turpina iepirkt Krievijas gāzi un naftu, taču iedzīvotāji par degvielu maksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs, savukārt miljonu eiro peļņa nonāk Orbānam pietuvināto kabatās.
Vaidere uzsvēra, ka Ungārija nepiedalās kopējā Eiropas palīdzībā Ukrainai un sistemātiski to bloķē, tostarp 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kā arī neļauj transportēt militāro tehniku uz Ukrainu caur savu teritoriju.
Bijušais Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons apmeklēja Ukrainas pozīcijas Zaporižjas sektorā.
Džonsons sacīja, ka ceļojumu veica slepeni kopā ar "Daily Mail" reportieri Ričardu Pendleberiju un fotogrāfu Džemiju Vismenu. Apmeklējuma laikā viņi satika Ukrainas Aizsardzības spēku 65. brigādes karavīrus, apmeklēja kopienas, kas atrodas 10 līdz 15 kilometrus no frontes, un runāja ar vietējiem iedzīvotājiem.
Zviedrijas Aizsardzības spēki paziņoja, ka 11. aprīlī zviedru iznīcinātājs ir izsekojis Krievijas zemūdeni Kategatas šaurumā.
Kategatas šaurums savieno Ziemeļu jūru ar Baltijas jūru.
"Ukrzaliznytsia" paziņoja, ka 11. aprīlī uzsāks izmēģinājuma tiešo vilciena satiksmi no Kijivas uz Revacas staciju netālu no Čišinau Starptautiskās lidostas, sadarbojoties ar Moldovas dzelzceļu.
Pirmais izmēģinājuma brauciens ir paredzēts 13. aprīlī. Vilciens Nr. 351 Kijeva–Kišiņeva tiks pagarināts līdz Revacas stacijai, kur pasažieriem tiks nodrošināts bezmaksas transports līdz lidostai.
Ukrainas Aizsardzības spēki ievēros uguns pārtraukšanu sauszemē, jūrā un gaisā Lieldienu laikā, taču atklās uguni, ja Krievija turpinās uzbrukt.
Viņi uzsvēra, ka Ukrainas spēki ievēros uguns pārtraukšanu. Līdz ar to aizstāvjiem jābūt gataviem nekavējoties reaģēt uz jebkādām provokācijām vai uzbrukuma darbībām no okupācijas spēku puses.
Krievijas drons 11. aprīlī ap plkst. 15.30 uzbruka trolejbusa vadītājam Hersonā – tieši 30 minūtes pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina pasludinātās Lieldienu uguns pārtraukšanas sākuma, atstājot vadītāju smagi ievainotu.
„Ātrā palīdzība nogādāja vadītāju slimnīcā ārkārtīgi kritiskā stāvoklī. Šobrīd ārsti cīnās par viņa dzīvību,” sacīja Prokudins.
Divi policisti tika ievainoti Krievijas uzbrukumā Zaporižjas apgabalā ap plkst. 14.40 11. aprīlī.
Ievainotie policisti, kuriem ir 41 un 22 gadi, saņēmuši nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
9. aprīlī Vladimirs Putins paziņoja par "Lieldienu uguns pārtraukšanu" Ukrainā no 11. aprīļa plkst. 16:00 līdz 12. aprīļa beigām.
Aprīlī Cesvaines Tūrisma centrā apskatāma labdarības biedrības "Tavi draugi" ceļojošā izstāde "No sirds uz sirdi - Latvija Ukrainai", kas vēsta par četru gadu laikā Latvijā sniegto atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvji.
Izstādē apkopoti foto un video mirkļi, maskēšanās tīklu mākslas darbi, gleznas, kā arī Ukrainas aizsardzības lellītes jeb motankas. Biedrības pārstāve un izstādes kuratore Laura Čaupale norāda, ka izstādes mērķis ir pateikties Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu Ukrainai un parādīt četru kara gadu laikā kopīgi paveikto.
Tajā skatāmi gan brīvprātīgo, gan "Krauzevision" fotogrāfes Agneses Krauzes uzņemtie kadri, gan maskēšanās tīklu gleznas, ko veidojuši sabiedrībā zināmi Ukrainas atbalstītāji.
Ukraina un Krievija sestdien veikušas karagūstekņu apmaiņu pēc formulas "175 pret 175".
"Mūsējie atgriežas mājās. 175 karavīri. Bruņoto spēku karavīri, nacionālās gvardes karavīri, robežsargi. Kareivji, seržanti un virsnieki. Un septiņi civiliedzīvotāji," paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, lielākā daļa no atbrīvotajiem bija gūstā kopš 2022. gada.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
