TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
CATA palaišanas iekārta spēj atbalstīt trieciendronus, kuru svars ir līdz 400 kilogramiem un kuri pārvietojas ar ātrumu līdz 55 metriem sekundē.
Ukraine uses Estonian CATA launcher systems for its long-range drone strikes on Russia
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 15, 2025
The CATA launcher handles strike drones weighing up to 400 kilograms and traveling at speeds up to 55 meters per second. https://t.co/97DxusYYAE
Tas ir pirmais šāda veida panākums 414. dronu brigādei un tikai 9. "Orion" drona apstiprinātais zaudējums kopš kara sākuma.
HUR specvienības veiksmīgi uzbruka 9K317M Buk-M3 pretgaisa aizsardzības sistēmai netālu no Oleksandrivkas okupētajā Zaporižjas apgabalā.
Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā emigrācijā dzīvojošā kādreizējā Krievijas estrādes primadonna Alla Pugačova nesen Jūrmalā sniedza plašu interviju žurnālistei Katerinai Gordejevai, un vairāk nekā trīsarpus stundu sarunā viņa stāstīja par apstākļiem, kādos pameta dzimteni, attieksmi pret pašreizējo Krievijas varu, kā arī par savu dzīvi, ģimeni un citām tēmām. Pugačovas intervija sacēla īstu vētru Krievijā, un garām nespēja paiet arī allaž visu komentējošā Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova. Vairāk lasi šeit.
ES valstis apspriež stingrākus ierobežojumus Krievijas tūristu vīzām un diplomātu ceļošanai pirms bloka 19. sankciju paketes. Valstis, kas atrodas frontes līnijā, piemēram, Polija un Baltijas valstis, atbalsta pilnīgu vīzu aizliegumu, savukārt tādas valstis kā Itālija, Spānija un Grieķija joprojām vilcinās tūrisma ieņēmumu dēļ. Čehija arī atjauno centienus ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos Šengenas zonā, jo pastāv bažas par spiegošanu. Eiropas Komisija līdz gada beigām plāno publicēt jaunas vīzu vadlīnijas.
EU countries are debating tighter restrictions on Russian tourist visas and diplomat travel ahead of the bloc’s 19th sanctions package. Frontline states like Poland and the Baltics back a full visa ban, while countries like Italy, Spain, and Greece remain hesitant due to tourism… pic.twitter.com/prQCC51z5X
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 15, 2025
Krievija ir zaudējusi svarīgu gaisa satiksmes kontroles radaru sistēmu savā dienvidu reģionā pēc tam, kad Ukrainas spēki 4. septembrī uzbruka RLK-1 "Navigacija Juga" kompleksam.
Ukrainian strike destroys key Russian radar station in Rostov Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 15, 2025
Russia has lost a key air traffic control radar system in its southern region after Ukrainian forces struck the RLK-1 Navigatsiya Yuga complex on 4 Sept.https://t.co/NMVK99G2Mq
Uzbrukums tika veikts Krievijas vienoto vēlēšanu dienā, apgalvo HUR avots.
⚡️ Ukrainian 'cyber revenge' hack disrupts Russian election systems, HUR source claims.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 15, 2025
The attack coincided with Russia's unified voting day.https://t.co/5qPWGEARIn
Baltkrievijas diktators Lukašenko tikās ar Krievijas iecelto Hersonas līdzskrējēju Volodimiru Saldo, piedāvājot okupētajam reģionam "visu iespējamo palīdzību". Jāatzīmē, ka Lukašenko piebilda saviem kritiķiem: "Es uzmanīgi vēroju, kā lietas risinās Krievijas jaunajās teritorijās."
Belarusian dictator Lukashenko met with Russian-installed Kherson collaborator Volodymyr Saldo, offering “all possible assistance” to the occupied region. Notably, Lukashenko added for his critics: "I’m closely watching how things are unfolding in Russia’s new territories." pic.twitter.com/KF9vh3lwDt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 15, 2025
Krievi demonstrē gatavošanos "Iskander-M" raķešu kompleksa ballistisko raķešu palaišanai Kaļiņingradas apgabalā "Zapad-2025" militāro mācību ietvaros.
❗️The 🇷🇺Russians showed preparations for the launch of ballistic missiles of the Iskander-M missile complex in the Kaliningrad region as part of the Zapad-2025 military exercises pic.twitter.com/l15pL9U4j9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 15, 2025
Pašlaik notiekošajās Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās militārajās mācībās "Zapad" liela uzmanība tiek pievērsta dronu izmantošanai, pirmdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.
"Šī gada mācības atšķiras no iepriekšējām ne tikai ar to, ka to apjoms ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējās mācībās, bet arī ar to, ka liela uzmanība tiek pievērsta bezpilota lidaparātu izmantošanai," Šakaliene sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.
Saskaņā ar Lietuvas izlūkdienestu datiem mācībās "Zapad" kopumā piedalīsies aptuveni 30 000 karavīru, no kuriem līdz 8000 būs Baltkrievijā un līdz 4000 - Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
