TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 249 380 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 661 tanku, 24 020 bruņutransportierus, 37 148 lielgabalus un mīnmetējus, 1638 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1298 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 130 711 bezpilota lidaparātus, 4270 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 969 automobiļus un autocisternas, kā arī 4069 specializētās tehnikas vienības.

Krievija naktī uz 11. februāri uzbrukusi Ukrainai ar 129 droniem, un 112 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā, kā arī no Doneckas virziena okupētajos Ukrainas austrumos.

No 129 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 15 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Ukraina ir sākusi plānot prezidenta vēlēšanas un referendumu par miera līgumu ar Krieviju pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija bija pieprasījusi, lai Kijiva balsojumu sarīko līdz 15. maijam, draudot, ka pretējā gadījumā liegs drošības garantijas, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem, ziņo LETA. 

Baltais nams vērš spēcīgu spiedienu uz Kijivu, lai pavasarī pabeigtu miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā piektdienā žurnālistiem sacīja, ka ASV vēlas, lai karš tiktu apturēts līdz vasaras sākumam.

Vēlēšanu sarīkošana būtu dramatisks politisks pavērsiens Ukrainas prezidentam.

Zelenskis vairākkārt teicis, ka vēlēšanas nav iespējamas, kamēr valstī ir karastāvoklis, miljoniem ukraiņu ir pārvietoti un aptuveni 20% valsts teritorijas okupējusi Krievija.

Zelenskis gatavojas paziņot par plānu rīkot prezidenta vēlēšanas un referendumu 24. februārī, kad apritēs četri gadi kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma Ukrainā, teikuši laikraksta sarunbiedri

Krievijā Volgogradā naktī uz trešdienu noticis dronu trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai, un trieciena rezultātā izraisījies plašs ugunsgrēks, vēsta vietējie "Telegram" kanāli.

Ap pusnakti pilsētas un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji ziņoja par vairākiem spēcīgiem sprādzieniem, vēsta LETA. 

Droni, visticamāk, trāpīja naftas pārstrādes rūpnīcai "Lukoil-Volgogradņeftjepererabotka". Pēc trieciena objekta rajonā izcēlās liela mēroga ugunsgrēks, vēsta monitoringa "Telegram" kanāli.

Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca ir lielākais naftas produktu ražotājs Krievijas Dienvidu federālajā apgabalā, un Krievijas militārajai mašinērijai tai ir stratēģiska nozīme.

Uzņēmums gadā pārstrādā vairāk nekā 15 miljonus tonnu naftas.

Rafinēšanas rūpnīca specializējas dziļā naftas pārstrādē, benzīna, dīzeļdegvielas, reaktīvās degvielas, mazuta, bitumena un citu naftas produktu ražošanā.

Naktī uz otrdienu Ukrainas Aizsardzības spēki Volgogradas apgabalā uzbruka naftas bāzei "Žutovskaja", kas nodrošina degvielu agresorvalsts armijai.

Krievijas uzbrukumā Harkivas apgabala Bohoduhivas pilsētai naktī uz trešdienu nogalināti četri cilvēki, tai skaitā trīs bērni, paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs, vēsta LETA.

Krievu trieciendronam "Shahed" trāpot privātmājā, gāja bojā divi zēni viena gada vecumā un divus gadus veca meitene, kā arī 34 gadus vecs vīrietis.

Tika ievainota 74 gadus veca sieviete, kas saņēma mediķu palīdzību, lietotnē "Telegram" piebilda Siņehubovs.

Triecienā ievainota arī 35 gadus veca grūtniece.

Krievijas bruņotie spēki pēdējā laikā ir pastiprinājuši uzbrukumus transporta un enerģētikas infrastruktūrai Harkivas apgabalā Ukrainas ziemeļos

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija ir kategoriski apņēmusies atgriezt “vēsturiskās krievu zemes dzimtajā ostā”.

Pagaidām runa ir par Ukrainai 2014. gadā nokampto Krimu, kā arī Ukrainas austrumu Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kurus pilnībā krievu okupanti nekontrolē par spīti gandrīz četru ilgajam asiņainajam karam — Doneckas un Luhanskas apgabalus pilnībā krievi nekontrolē pat pēc nepilnu 10 gadu pūliņiem. 2022. gada 30. septembrī pēc “referendumiem” Krievija vienā mierā šīs teritorijas ierakstīja savā konstitūcijā, taču valsts augstākās amatpersonas, nemaz nerunājot par propagandistiem, turpina runāt par jaunu apgabalu nokampšanu vai pat visas valsts aneksiju, bet tālākā perspektīvā ne tikai Ukrainas sagrābšanu.

Vairāk lasiet šeit.

Ar vēzi slimā Krievijas propagandas impērijas vadītāja Margarita Simonjana kārtējo reizi izteikusies par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska likteni, šoreiz konkretizējot, kas ar viņu notiks, kad viņš nokļūs Krievijas nagos.

Vairāk lasiet šeit.

"Bloomberg" ziņo, ka Grieķija un Malta bloķē ES plānu aizstāt Krievijas naftas cenu griestus ar kuģniecības pakalpojumu aizliegumu.

Abas jūras valstis baidās, ka šī maiņa varētu kaitēt Eiropas kuģniecības nozarei un paaugstināt enerģijas cenas. ES līdz februāra beigām pabeigs 20. sankciju paketi.