TEKSTA TIEŠRAIDE. Lavrovs stāsta, ka Krievija nepielieto masu iznīcināšanas ieročus Ukrainu, lai "saudzētu" iekarojamo teritoriju

Kopš 2026. gada sākuma Krievijas armijas zaudējumi frontē Ukrainā sasnieguši vairāk nekā 145 000 karavīru, informējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

 "No tiem iznīcināti ir teju 86 tūkstoši, bet vismaz 59 tūkstoši guvuši smagus ievainojumus,” paziņoja Zelenskis.

Tāpat viņš atklāja, ka šogad gūstā saņemtas vairāk nekā 800 Krievijas militārpersonas.

Ukrainas aizsardzības spēki naktī uz piektdienu veikuši triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas pilsētā Jaroslavļā, kas atrodas aptuveni 700 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Oleksandra Sirska ziņojumu, Zelenskis norādīja, ka pret Krievijas naftas pārstrādes un eksporta objektiem veiksmīgi izmantoti tālā darbības rādiusa droni. „Mēs atgriežam karu mājās, Krievijā, un tas ir pilnīgi taisnīgi,” uzsvēra prezidents.

Viņš brīdināja par jauniem „tālā darbības rādiusa sankciju” un triecienu viļņiem, atbildot uz Krievijas teroru pret Ukrainas pilsētām.

Polijas Ārlietu ministrija ceturtdien nosodījusi pret Latviju un citām valstīm vērstos Krievijas draudus un dezinformāciju.

Ministrijas paziņojumā pausta solidaritāte ar Latviju un citām valstīm, kas izjūt pieaugošu Maskavas spiedienu.

Ministrija nosodījusi "viltus naratīvus un nepamatotos apgalvojumus", ka Latvija un citas NATO dalībvalstis esot atļāvušas Ukrainai izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu lidrobotu uzbrukumiem Krievijai.

Kā vēstīts, Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja ANO Drošības padomes sēdē pirmdien atkārtoja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) apgalvojumus, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.

Ņebenzja arī piedraudēja Latvijai ar atriebību, no kā neglābšot valsts dalība NATO.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ceturtdien sociālās saziņas vietnē "X" norādīja, ka Krievijas draudi Varšavas sabiedrotajiem ir nepieņemami.

"Jums nav tiesību nepatiesi apsūdzēt Baltijas valstis," vēršoties pie Maskavas, uzsvēra Sikorskis.

"Ir skaidrs, kurš ir agresors un kurš ir upuris. Mēs joprojām stingri atbalstām ANO hartas un Atlantijas līguma principus," piebilda ministrs.

 NATO ģenerālsekretārs Marks Rute piektdien atzinīgi novērtēja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par 5000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu uz Poliju, Trampam ar šo vēsti nākot klajā neilgi pēc iepriekš paustā nodoma karavīru izvietošanu atcelt.

"Protams, es atzinīgi vērtēju šo paziņojumu," ģenerālsekretārs sacīja žurnālistiem pirms alianses ārlietu ministru sanāksmes Zviedrijā, piebilstot, ka NATO "militārie komandieri strādā pie visām detaļām".

Naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 124 uzbrukuma lidrobotu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

115 no krievu lidrobotiem Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.

Fiksēti septiņu uzbrukuma lidrobotu trāpījumi piecās apkaimēs. Vēl piecās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Krievu uzbrukums turpinās un Ukrainas gaisa telpā atrodas vairāki citi iebrucēju lidroboti.

Diennakts laikā krievu iebrucēji, apšaudot Sumu apgabalu, ievainojuši 11 cilvēkus, tajā skaitā 13 gadus vecu pusaudzi, piektdien paziņojusi Ukrainas policija.

Krievi, izmantojot vadāmās aviācijas bumbas, uzbrukuma lidrobotus, artilēriju un mīnmetējus, Sumu apgabalā apšaudījuši 36 apdzīvotās vietas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 353 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 944 tankus, 24 594 bruņutransportierus, 42 511 lielgabalus un mīnmetējus, 1798 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1390 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1440 sauszemes bezpilota sistēmas, 304 659 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 205 automobiļus un autocisternas, kā arī 4207 specializētās tehnikas vienības.

Pēc Krievijas "Starlink" termināļu bloķēšanas Ukraina atkarojusi ievērojamu krievu okupēto teritoriju, atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes ziņojumu, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Šā gada sākumā pēc tam, kad tūkstošiem ASV uzņēmuma "SpaceX" portatīvo interneta termināļu "Starlink" iebrucējiem kļuva nepieejami, notikušā pretuzbrukuma rezultātā Ukrainas armija atbrīvojusi aptuveni 400 kvadrātkilometrus Krievijas okupētās teritorijas.

Eiropas Parlamenta (EP) Priekšsēdētāju konference, reaģējot uz Krievijas apsūdzībām pret Baltijas valstīm, noraidījusi apsūdzības par Baltijas valstu gaisa telpas it kā izmantošanu uzbrukumiem Krievijai.

EP Priekšsēdētāju konferences paziņojumā teikts, ka tā stingri noraida Krievijas paustās nepamatotās un bīstamās apsūdzības pret Latviju, kā arī Igauniju un Lietuvu, tostarp apgalvojumus, ka Baltijas valstis gatavojot naidīgas darbības pret Krieviju vai atļautu izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu, vai militāros objektus uzbrukumiem pret Krieviju.

Šīs apsūdzības ir daļa no plašākas iebiedēšanas, dezinformācijas un provokāciju kampaņas, kas vērsta pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tās ir īpaši nopietnas, ņemot vērā neidentificētu dronu atkārtotu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā.

Šādas darbības ir nepieņemamas un palielina spriedzi un nestabilitāti reģionā, teikts paziņojumā.

Daudzas NATO dalībvalstis nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāties pret Krievijas iebrukumu, ceturtdien pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

NATO valstis palīdzību Ukrainai nesniedz vienādā mērā, norādīja alianses vadītājs.

"Ir ierobežots skaits valstu, arī Zviedrija, kas attiecībā uz atbalsta sniegšanu pieliek tiešām lielas pūles, vēl arī citas valstis, piemēram, Kanāda un Vācija, Nīderlande, Dānija un Norvēģija, kā arī dažas citas," pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes Helsingborgā Zviedrijā žurnālistiem sacīja Rute.

"Bet ir arī daudzas valstis, kas netērē pietiekami daudz, kad runa ir par atbalstu Ukrainai," norādīja alianses vadītājs.