TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Viņš vienmēr ir bijis un vienmēr būs VDK aģents. Viņš ir diktators ar gadu desmitiem ilgu asinsizliešanu uz rokām. Viņš ir lielākais zaglis pasaules vēsturē, kara noziedznieks, kuram šobrīd vajadzētu būt aiz restēm. Un, protams, Putins ir melis.

Kad Putins smaida amerikāņu sarunu vedējiem, viņš uzvedas kā mūsu draugs, un viņš uzvedas tā, it kā mēs ticētu, ka viņš ir mūsu draugs. Mums nav pamata smaidīt pretī Putinam vai uzticēties viņam ar visu, izņemot piesardzību un nicinājumu.

Čehijas prezidents Petrs Pavels: Ukrainas kara jautājumam nebūs risinājuma bez Amerikas Savienoto Valstu līdzdalības. Un Eiropai ir sāpīgi, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir galvenā loma. Taču tas nenozīmē, ka Eiropai un Eiropas valstīm jāpaliek malā no šiem centieniem.

Tas ir par Eiropas drošību un nākotni. Un Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par tās drošību, tostarp par situācijas risināšanu Ukrainā.

Krievijas Be-12 bumbvedējs Melnajā jūrā nometa nevadāmas (brīvi krītošas) bumbas uz Ukrainas jūras spēku kamikadzes dronu.

Tas tagad ir ildzis vairāk nekā 1418 dienas, ko Padomju Savienība pavadīja, cīnoties pret nacistisko Vāciju.

Pēc Krievijas 300 dronu uzbrukuma vissmagāk cietušajām kopienām tiek nosūtītas 550–3000 kW iekārtas. Ukraina izsludina enerģētikas ārkārtas stāvokli un sasauc Ramšteinas sanāksmi.

Nīderlande pirmo reizi piegādāja F-16 iznīcinātājus Ukrainai 2024. gadā, un tie ātri pierādīja savu efektivitāti ienaidnieka gaisa mērķu iznīcināšanā.

Ukrainas bruņotie spēki varētu saņemt jaunus ieročus saviem F-16 iznīcinātājiem no Nīderlandes, kas vēl vairāk uzlabos to efektivitāti. Tas tika apspriests aizsardzības ministra vietnieka Oleksandra Kozenko un Nīderlandes Aizsardzības ministrijas delegācijas sanāksmē, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrija. 

Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas teiktā, sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta Ukrainas gaisa spēku pašreizējām vajadzībām un iespējām tos stiprināt. Konkrēti, diskusija bija vērsta uz Ukrainas bruņoto spēku izmantoto F-16 iznīcinātāju efektivitātes uzlabošanu.

Baltijas valstu drošība ir nedalāmi saistīta ar Somijas drošību, piektdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris pēc tikšanās ar Somijas kolēģi Elīnu Valtonenu.

"Baltijas valstu drošība nav atdalāma no Somijas un visa Ziemeļvalstu reģiona drošības, tāpēc spēcīga partnerība starp Baltijas un Ziemeļvalstīm ir reģionālās drošības pamats," viņš teica, piebilstot, ka Lietuva un Somija ir domubiedres, kas cieši sadarbojas kā tuvas partneres Eiropas Savienībā un NATO.

Budris teica, ka abām valstīm ir kopīga stingra pieeja reģionālajai drošībai un aizsardzības stiprināšanai. "Mūsu kopīgās darbības Eiropas Savienības un NATO austrumu flanga stiprināšanai ir ļoti svarīgas. Mums jāstrādā kopā, lai nodrošinātu NATO aizsardzības spēju pastāvīgu palielināšanu un sabiedroto lielākas investīcijas aizsardzībā. Mums arī jāsniedz spēcīgs un uzticams atbalsts Ukrainai, jo tā ir mūsu steidzama prioritāte," viņš klāstīja.

Kremļa diktators Putins savā jaunākajā publiskajā uzrunā deva mājienu, ka Krievija vēlas ne tikai militāru Ukrainas sakāvi.

Krievijas militārie mērķi sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām. Pie šāda secinājuma nonākuši Amerikas Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi, analizējot Vladimira Putina nesenos izteikumus. 

Eksperti atgādināja, ka Putins karu Ukrainā sauc par NATO paplašināšanās un Krievijas interešu ignorēšanu "tiešām sekām". Tomēr ISW uzskata, ka ar šiem formulējumiem viņš skaidri norāda, ka nebūs apmierināts ar mieru, kas attiecas tikai uz Ukrainu un neietver pašu aliansi. Pēc analītiķu domām, ja NATO 2021. gada beigās izpildītu Kremļa ultimātus, tas faktiski nozīmētu alianses iznīcināšanu un visas Eiropas drošības sistēmas pilnīgu pārveidošanu. 

ISW uzsver, ka Putins joprojām ir apņēmies īstenot savus militāros mērķus, kas formulēti jau 2021.–2022. gadā, un tie neaprobežojas tikai ar Ukrainas teritoriju. Šo secinājumi izrietēja no Putina izteikumiem 15. janvārī vēstnieku akreditāciju pieņemšanas laikā. 

Runājot par mieru, viņš vienlaikus draudēja Ukrainai ar kara turpināšanu un atkal ierosināja atgriezties pie diskusijām par "jaunu drošības arhitektūru". Vienlaikus viņš tradicionāli vainoja Ukrainu un Rietumus pašreizējā situācijā, apgalvojot, ka krīze ir NATO paplašināšanās un "lauzto solījumu" rezultāts.

"Laikā, kad tumsa un aukstums ir kļuvuši par piespiešanas veidu, čehi šeit rīkojas ne tikai kā uzņēmēji, bet galvenokārt kā partneri un sabiedrotie," paziņoja Čehijas prezidents Petrs Pavels.