TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Video no okupētā Doneckas apgabala, kur Ukrainas droni turpina izvietot slēpņus Krievijas loģistikai — ceļš ir bloķēts.
Namu apsaimniekošanas kompānija AS "Civinity mājas" sadarbībā ar "Civinity Group" īstenojusi kopīgu iniciatīvu Ukrainas atbalstam, ziedojot transportlīdzekļus, kas tiks izmantoti humānās palīdzības nodrošināšanā, informēja uzņēmumā.
Šī iniciatīva tapusi sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem un "Civinity" grupas padomes priekšsēdētāju Deividu Jacku.
Transportlīdzekļu nodošanā piedalījās arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, kurš iesaistījās palīdzības koordinēšanā un nodrošinās transportlīdzekļu nogādāšanu Ukrainā.
"Civinity" grupas valdes priekšsēdētājs Jacka uzsver, ka atbalsts Ukrainai ir grupas kopīgā nostāja.
Uz Krievijas Ārlietu ministriju pirmdien tika izsaukta Lietuvas vēstniecības pilnvarotā lietvede Jolanta Tubaite, kurai tika izteikts protests par plānoto Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru mirstīgo atlieku pārbedīšanu valsts dienvidaustrumu pilsētā Vievē, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.
Tubaite uz Krievijas Ārlietu ministriju jau tika izsaukta 30. aprīlī saistībā ar padomju karavīru mirstīgo atlieku pārbedīšanu Šauļos.
Padomju karavīru mirstīgās atliekas Lietuvā tiek pārbedītas saskaņā ar 2023. gadā spēkā stājušos desovetizācijas likumu.
Atbilstoši šim likumam tiek likvidētas atsevišķas padomju karavīru piemiņas vietas, bet mirstīgās atliekas tiek pārvietotas uz citām karavīru kapsētām.
Pēc Krievijas 2. jūnija uzbrukuma Ukrainai Kijivā un Dnipro ir bojāgājušie un desmitiem ievainoto, turpinās glābšanas darbi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nācis klajā ar paziņojumu par nakts uzbrukuma sekām.
Zelenskis informēja par plašajām sekām, ko izraisīja Krievijas nakts kombinētais uzbrukums Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām. Pēc prezidenta teiktā, seku likvidēšanā iesaistīti vairāk nekā 500 Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta darbinieku.
Zelenskis uzsvēra, ka šādi uzbrukumi apliecina nepieciešamību stiprināt Ukrainas aizsardzību, kā arī turpināt starptautisko partneru atbalstu, īpaši piegādājot raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot". Vairāk lasi šeit.
Krievijas raķešu un dronu triecienos Ukrainai naktī uz otrdienu nogalināti vismaz 18 cilvēki un desmitiem ievainoti, kā arī nodarīti postījumi, paziņojušas vietējās varasiestādes.
Dņipro nogalināti 12 un ievainoti 37 cilvēki. Nodarīti postījumi dzīvojamām mājām. Dņipropetrovskas apgabala Kamjanskē ievainoti trīs cilvēki.
Kijivā nogalināti seši cilvēki un ievainoti aptuveni 66 cilvēki, no kuriem 35 hospitalizēti, bet pārējiem sniegta medicīniskā palīdzība uz vietas. Galvaspilsētā aizdegušās vairākas ēkas, un pastāv bažas, ka vairāki cilvēki varētu būt iesprostoti zem drupām.
Harkivā ievainoti desmit cilvēki. Nodarīti postījumi dzīvojamām un administratīvajām ēkām, kā arī civilajai infrastruktūrai
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 366 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1440 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 969 tankus, 24 666 bruņutransportierus, 43 112 lielgabalus un mīnmetējus, 1821 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1400 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1542 sauszemes bezpilota sistēmas, 323 762 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 102 138 automobiļus un autocisternas, kā arī 4241 specializētās tehnikas vienību.
"Radio Svoboda" ziņo, ka vismaz pieci degvielas rezervuāri iznīcināti pēc tam, kad Ukrainas droni naktī uz 31. maiju trāpīja "Agroprodukt" naftas bāzē Matvejev kurganā, Rostovas apgabalā. Objektā tika glabāti, pārvietoti un tirgoti naftas produkti, un pirms trieciena uzglabāšanas jauda bija 5300 kubikmetri.
Radio Svoboda reports at least five fuel tanks destroyed after Ukrainian drones hit the Agroprodukt oil depot in Matveev Kurgan, Rostov region, overnight on May 31. The facility stored, transferred and traded petroleum products, with pre-strike storage capacity listed at 5,300… pic.twitter.com/azHghqFTDF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Krievija ir ieviesusi pagaidu aizliegumu aviācijas petrolejas (reaktīvās degvielas) eksportam līdz 2026. gada 30. novembrim pēc masveida Ukrainas triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām.
Mērķis ir stabilizēt iekšzemes degvielas tirgu. Valsts jau ir ierobežojusi benzīna eksportu un apsver iespēju ierobežot dīzeļdegvielas eksportu.
Source: https://t.co/yemQBc2Z3I
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Video fiksēts brīdis, kad Ukrainas F-16 iznīcinātājs notriec Krievijas Kh-101 spārnoto raķeti ārkārtīgi zemā augstumā.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 73 raķetēm un 656 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 602 dronus un 40 raķetes, teikts paziņojumā.
Uzbrukumi galvenokārt bija vērsti pret Kijivu, Dņipro, Harkivu, Zaporižju un Poltavas apgabalu.
Krievija raidīja pret Ukrainu astoņas pretkuģu raķetes "Cirkon", 33 ballistiskās raķetes "Iskander M", 27 spārnotās raķetes H-101 un piecas raķetes "Kalibr".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



