TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kopš 2024. gada maija Krievijas okupācijas armija ir mēģinājusi pilnībā ieņemt Volčanskas pilsētu Harkivas apgabalā, taču Ukrainas bruņotie spēki notur savas pozīcijas.
Harkivas apgabala Slobožanskas dienivdu virzienā trūkst koordinācijas starp Krievijas armijas vienībām, kā rezultātā krievu okupanti viens uz otru atklāj "draudzīgu" uguni. Par to savā "Facebook" lapā ziņoja Ukrainas bruņoto spēku 6. armijas korpuss.
Saskaņā ar Ukrainas bruņoto spēku sniegto informāciju, Krievijas Federācijas 6. okupācijas armijas 82. motorizētā strēlnieku pulka un 69. motorizētās strēlnieku divīzijas vadība nespēj nodrošināt koordināciju starp savām vienībām Ukrainas bruņoto spēku 6. armijas korpusa atbildības zonā, kā rezultātā notiek "draudzīgas" uguns gadījumi.
Krievu okupanti vairākas reizes, virzoties uz vienām un tām pašām pozīcijām netālu no Sineļņikoves ciema, ir atklājuši viens uz otru "draudzīgu" uguni. Tā rezultātā ienaidnieks zaudēja vairākus ievainotos vīrus. Ukrainas Bruņoto spēku 6. armijas korpusa atbildības zonā ienaidnieks tiek pastāvīgi apšaudīts ar Ukrainas artilēriju un bezpilota lidaparātiem. Tā rezultātā Krievijas trieciengrupas ir dezorganizētas, atkāpšanās laikā pamet savus ievainotos, kā arī apšauda savus bezpilota lidaparātus utt.
Krievijas spēki Ukrainas austrumu Doneckas apgabalā sala un sasalušās zemes dēļ varētu atrast labvēlīgus apstākļus mehanizētiem uzbrukumiem, 21. janvārī "Suspilne" pastāstīja 79. brigādes komunikācijas vadītājs Romans Pisarenko.
"Nav dubļu, un smagā tehnika neiesprūdīs," sacīja Pisarenko.
"Tajā pašā laikā ienaidniekam ir nopietnas loģistikas problēmas — mūsu brigādes droni jau lido vairāk nekā 30 kilometrus un uzbrūk ienaidniekam dziļi aizmugurē," piebilda Pisarenko.
Ukrainas militārpersona sacīja, ka situācija ap Mirnohradu, Pokrovskas satelītpilsētu, kur izvietota viņa brigāde, joprojām ir sarežģīta, jo Krievijas karaspēks mēģina iefiltrēties pilsētā.
Viņš piebilda, ka Krievijas spēki šīs taktikas īstenošanai izmanto masveida uzbrukumus un nelielas kājnieku grupas.
"Ienaidnieks iefiltrējas pilsētā, atrodot pagrabus un mājas, kur paslēpties. Ieejot vai izejot no (pozīcijas), jūs pat varat sastapties ar ienaidnieku aci pret aci," sacīja Pisarenko.
Kā pretpasākumu Ukrainas vienības veic meklēšanas un trieciena operācijas, lai atklātu un iznīcinātu Krievijas spēkus Mirnohradā un apkārtējos rajonos, viņš teica.
Pokrovska, svarīga cietokšņa pilsēta Doneckas apgabalā, ir bijusi viena no karstākajām frontes līnijas zonām, Ukrainas spēkiem pēdējā gada laikā atvairot lielu daudzumu ar Krievijas uzbrukumiem. Mirnohrada atrodas mazāk nekā 3 kilometru attālumā no aplenktās pilsētas.
⚡️Ukraine war latest live: Severe frosts could enable mechanized Russian assaults in Donetsk Oblast, military says.https://t.co/iFg92g206G
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 21, 2026
ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs žurnālistiem Davosā apstiprināja, ka 22. janvārī tiksies ar Putinu:
"Mēs plānojam apspriest mieru, Ukrainu un Krieviju. Esmu cerību pilns."
Vitkofs paziņoja, ka sanāksmē piedalīsies arī cits ASV sarunu vedējs — Džareds Kušners. Pēc sarunām ar Putinu amerikāņi plāno tikties ar ukraiņiem.
❗️Steve Witkoff will hold talks with the Ukrainian delegation after his meeting with Putin.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
U.S. Special Envoy Steve Witkoff confirmed to journalists in Davos that he will meet with Putin on January 22:
“We plan to discuss peace, Ukraine, and Russia. I am full of hope.”… pic.twitter.com/fmVh8NovTe
Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) atklāja 3,6 miljonu dolāru (141,3 miljonu grivnu) krāpšanas shēmu, kas ietvēra viltotus "zaļo tarifu" maksājumus par saules enerģijas elektrostacijām Krievijas okupētajā Zaporižjā.
Apsūdzības ir izvirzītas deviņiem aizdomās turētajiem, tostarp bijušajam prezidenta biroja vadītāja vietniekam Rostislavam Šurma, viņa brālim un enerģētikas uzņēmumu vadītājiem. Izmeklētāji apgalvo, ka uzņēmumi pēc okupācijas apgalvoja, ka ražo elektroenerģiju, un saņēma maksājumus, kas vēlāk tika novirzīti caur fiktīviem uzņēmumiem.
Ukraine’s NABU and SAP uncovered a $3.6 million (141.3 million UAH) fraud scheme involving fake “green tariff” payments for solar plants in Russian-occupied Zaporizhzhia. Nine suspects have been charged, including former Deputy Head of the Presidential Office Rostyslav Shurma,… pic.twitter.com/NPgHX7GiKM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 21, 2026
Okupantu drona notriekšana, visticamāk, vaikta ar pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas MANPADS palīdzību.
❗️🇺🇦Ukrainian Navy personnel shoot down a 🇷🇺Russian kamikaze drone, likely with a MANPADS pic.twitter.com/8GjKJH9I3N
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
Pērn Lietuva atzina vairāk nekā 1700 Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu par tādiem, kas rada draudus nacionālajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai, paziņoja Lietuvas Migrācijas departaments.
Kopumā pieņemts 1721 šāds lēmums, un lielākā daļa ir par Baltkrievijas pilsoņiem.
Migrācijas departamenta dati liecina, ka par draudu Lietuvas nacionālajai drošībai pērn atzīti 1634 Baltkrievijas pilsoņi, kas ir gandrīz trīsreiz vairāk nekā 2024. gadā, kad tāds lēmums tika pieņemts par 598 Baltkrievijas pilsoņiem.
19 gadus vecs ukraiņu dronu operators no "Fēnikss" vienības pamanīja ziņojumu gaisa novērošanas laikā.
Pēc vadības atļaujas viņš ar dronu nometa maizi un cepumus. Vēlāk parādījās jauns ziņojums: "Paldies."
Evakuācija nav iespējama, jo pilsēta ir buferzona.
In Kostiantynivka, Donetsk Oblast, an elderly woman wrote “Please, bread” in the snow.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 21, 2026
A 19-year-old Ukrainian drone operator from the Phoenix unit spotted the message during aerial surveillance.
After approval from command, he dropped bread and biscuits by drone. Later, a new… pic.twitter.com/vUEL5Dl26j
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijiva un vairāki reģioni saskaras ar līdz šim smagāko enerģētikas krīzi, jo gandrīz 4000 māju joprojām ir bez apkures un aptuveni 60% galvaspilsētas ir bez elektrības. Viņš norādīja, ka pašreizējie remontdarbi ir nepietiekami, un lika palielināt resursus, lai paātrinātu elektroenerģijas padeves atjaunošanu.
Iekšlietu ministrija ziņoja par apkures punktiem un pārtikas izplatīšanu, savukārt amatpersonas apsprieda ātrāku tīkla remontu un 100% personāla aizsardzību enerģētikas darbiniekiem. Zelenskis arī sagaida jaunas palīdzības programmas un partneru atbalstu pretgaisa aizsardzības un enerģētikas vajadzībām.
President Zelensky said Kyiv and several regions face the toughest energy crisis yet, with nearly 4,000 homes still without heat and about 60% of the capital without electricity. He said current repair efforts are insufficient and ordered more resources to speed up power… pic.twitter.com/7cWuphVEDk
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 21, 2026
Marks Rute Davosā aicināja Eiropas līderus Ukrainu vērtēt augstāk par jebkuru citu jautājumu, tostarp konfliktu ap Grenlandi, jo tas ir "kritiski svarīgi" gan ASV, gan Eiropas drošībai.
"Ja mēs, eiropieši šeit, NATO, domājam, ka 90 miljardu eiro vai miera procesa virzības dēļ mēs varam aizmirst par Ukrainas aizstāvēšanu — nedariet to. Viņiem ir nepieciešams mūsu atbalsts tagad, rīt un parīt."
❗️It is Ukraine, not Greenland, that should be Europe's number one priority, — NATO Secretary General Mark Rutte
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
In Davos, he called on European leaders to put Ukraine above any other issue, including the conflict surrounding Greenland, as this is “critical” for the security of… pic.twitter.com/hejG80wM5G
Neticamu drosmi parādīja Ukrainas karavīri no 5. smagās mehanizētās brigādes 1. bataljona — intensīvas ienaidnieka uguns apstākļos viņi evakuēja bojātu "Leopard 1A5" tanku un atgrieza to dienestā.
❗️Incredible courage shown by Ukrainian warriors from the 🇺🇦1st Battalion of the 5th Heavy Mechanized Brigade — under intense enemy fire, they evacuated a damaged Leopard 1A5 tank and brought it back into service. pic.twitter.com/fIXGk9NZVI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



