TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Krievijas un Irānas režīmus bieži vien saista militārā sadarbība, taču starp tiem pastāv arī dziļāka ideoloģiska līdzība. Raksta autore Anna Magdalēna Vielopolska norāda, ka Irānas naidīgums pret Izraēlu balstās reliģiskā interpretācijā, kurā Izraēlas valsts tiek uzskatīta par nepieņemamu. “Šajā pasaules skatījumā Izraēla nav tikai konkurējoša valsts, bet teoloģiska provokācija,” viņa raksta, piebilstot, ka ebreju suverēnas valsts pastāvēšana tiek uzskatīta par vēsturiski un reliģiski nepieņemamu.

Autore saskata paralēles arī ar Krievijas ideoloģiju Vladimira Putina valdīšanas laikā. Kremlis popularizē doktrīnu “Russkiy Mir” jeb “krievu pasauli”, kas apgalvo, ka ukraiņi un krievi esot “viena tauta”. Šādā skatījumā Ukrainas valsts tiek attēlota kā mākslīgi radīta. “Kur Teherāna piesauc svētu likteni, Maskava piesauc vēsturi,” raksta Vielopolska, uzsverot, ka abos gadījumos pretinieka valsts pastāvēšana tiek pasniegta kā kļūda, kas jālabo.

Autore secina, ka šāda domāšana padara kompromisus gandrīz neiespējamus. Ja konflikts tiek balstīts identitātē vai ideoloģijā, diplomātija var tikai aizkavēt, nevis novērst sadursmi. “Konfliktus, kas balstīti uz sarunām iespējamiem interesēm, var mazināt. Taču konfliktus, kas sakņojas identitātē un liktenī, ir daudz grūtāk atrisināt,” viņa raksta, piebilstot, ka Ukrainas un Izraēlas pieredze parāda, cik sarežģīti ir stāties pretī ideoloģijai, kas noliedz citas valsts tiesības pastāvēt.

Krievijas pilna mēroga iebrukums būtiski mainījis Ukrainas izglītības sistēmu – miljoniem bērnu bijuši spiesti pārcelties uz citām vietām valstī vai uz ārzemēm, bet daudzi skolēni saskārušies ar ievērojamiem mācību pārtraukumiem. Lai palīdzētu pārvarēt kara radītos mācību zaudējumus, Ukrainā tiek īstenota Multi-Year Resilience Programme (MYRP) programma, kuru finansē starptautiskais fonds Education Cannot Wait sadarbībā ar Ukrainas Izglītības un zinātnes ministriju un vairākām nevalstiskajām organizācijām. Programmas mērķis ir atjaunot izglītības kvalitāti un radīt vidi, kurā skolēni un skolotāji var justies droši un motivēti mācīties.

Programmas ietvaros skolās tiek ieviesti mentoru projekti, kā arī digitālās un kombinētās mācību metodes. Organizācijas Teach for Ukraine projektu vadītāja Ksenija Kaļina uzsver, ka krīzes apstākļos skolēniem īpaši svarīgs ir emocionāls atbalsts. “Globālā pieredze mums parādīja neērtu patiesību: krīzes apstākļos bērns bieži ‘izkrīt’ no mācībām nevis tāpēc, ka priekšmets ir grūts, bet tāpēc, ka pazūd drošības un jēgas sajūta,” viņa skaidro. Tāpēc mentori skolēniem nav tikai īslaicīgi konsultanti, bet gan pieaugušie, kas sniedz stabilu atbalstu un palīdz atgūt motivāciju.

Programmā būtiska loma ir arī digitālajiem risinājumiem un drošām mācību telpām. Labdarības fonda savED līdzdibinātāja Anna Pucova uzsver, ka bērniem kara laikā ir ļoti svarīgi fiziski satikties drošā vidē. “Ukrainā bērnu klātbūtne drošās, bezsaistes vietās ir kritiski svarīga. Mēs veidojam izglītības telpas – ‘Stropus’, kas nodrošina ne tikai mācības, bet arī drošības un komforta sajūtu,” viņa saka. Šādas iniciatīvas palīdz skolām kļūt par atbalsta centriem kopienām un par vietu, kur skolēni un skolotāji var atgūt stabilitāti pat kara apstākļos.

Saistībā ar strīdu starp Ukrainu un Ungāriju par Ungārijā arestētajiem Ukrainas valsts bankai “Oschadbank”piederošajiem bruņotajiem transportlīdzekļiem skaidrojumu sniedzis ukraiņu baņķieris un žurnālists Serhijs Fursa.

Viņš savā “Facebook” ierakstā apkopojis situācijas skaidrojumu, komentējot izskanējušās apsūdzības par iespējamu finanšu vai juridisku strīdu ap šo incidentu.

Maskavieši steidzas uz siltumnīcām ārpus pilsētas, kur cilvēki grūstās un spiežas rindās, lai iegādātos lētas tulpes.

Daudzi ir gatavi stāvēt milzīgās rindās un pat spiesties cauri pūlim, lai nopirktu tulpes par aptuveni 50 rubļiem, jo veikalos pirms 8. marta ziedu cenas strauji pieauga. 

Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzdevis jautājumu par iespējamo situācijas ieguvēju pēc ziņām, ka ASV varētu atcelt sankcijas pret Krievijas naftu.

Viņš norādīja, ka Tuvajos Austrumos turpinās karš, pieaug nestabilitāte un kāpj naftas cenas, bet vienlaikus izskan informācija par iespējamu sankciju atcelšanu Krievijas naftai.

“Kurš šajā situācijā patiesībā ir īstais ieguvējs?” jautāja Tusks.

Vairākos Krievijas reģionos valdošā partija “Vienotā Krievija” Sieviešu dienā sievām tā dēvēto “speciālās militārās operācijas varoņu” ģimenēs un vientuļām sievietēm izdalīja pārtikas pakas.

Tajās bija maize, sviests, konservi, kā arī skābais krējums, olas, ievārījums, desa un siers. Pēc tam sievietes tika fotografētas kopā ar partijas simboliku.

Kampaņu pavadīja skaļi saukļi, piemēram, “palīdzība, kas silda”, “savējos nepamet” un “patīkams un ļoti nepieciešams pārsteigums, kas atvieglos ikdienu”.

Ironiski tiek norādīts, ka, spriežot pēc partijas skatījuma, ideāla dāvana 8. martā ir pārtikas komplekts, kas palīdz “izdzīvot līdz nākamajiem svētkiem”.

Ungārijas opozīcijas līderis Pēters Maģars paziņojis, ka premjerministrs Viktors Orbāns izmanto Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģentus, lai ietekmētu aprīlī gaidāmās vēlēšanas. Par to Maģars pavēstījis savā ierakstā sociālajā tīklā “Facebook”.

“Kopš Kādāra laikiem Viktors Orbāns ir pirmais, kurš aicina krievus ienākt mūsu valstī,” ierakstā norādīja Maģars.

Krievijas gāzes monopols “Gazprom” gatavojas 2026. gadā sākt rūpniecisko ieguvi Harasavejas gāzes un gāzes kondensāta atradnē Jamalas pussalā, 7. martā ziņo Krievijas aģentūra “Interfax”.

“Pašlaik atradnē jau nodoti ekspluatācijā objekti ģeofiziskajam un aviācijas nodrošinājumam, kā arī dzīvošanas infrastruktūra, sociālā infrastruktūra un palīgobjekti,” vēsta “Interfax”. “Tāpat notiek darbs pie operatīvā personāla piesaistes.”

Krievijas spēki naktī uz 7. martu un agrā rītā ar aviācijas bumbām uzbruka Kramatorskai Doneckas apgabalā, nogalinot vienu vīrieti un ievainojot septiņus cilvēkus, tostarp trīs bērnus, paziņoja Kramatorskas pilsētas dome.

Nakts uzbrukuma laikā nomestā aviācijas bumba FAB-250 nogalināja 1988. gadā dzimušu vīrieti, kā arī nodarīja postījumus dzīvojamām ēkām un kādam kritiskās infrastruktūras objektam. Daļā pilsētas tika pārtraukta elektroapgāde.

Ukrainas aizsardzības spēki naktī uzbrukuši vietai pie Doneckas lidostas, kas tika izmantota Krievijas “Shahed” dronu uzglabāšanai, sagatavošanai un palaišanai, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Trieciens tika veikts ar ATACMS un SCALP raķetēm, un operāciju īstenoja Ukrainas Sauszemes spēku Raķešu spēku un artilērijas vienības, sadarbojoties ar Ukrainas Gaisa spēku aviāciju.