Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs ...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 13:32
Šodien 13:31
Degošā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīca Uhtā

Naftas pārstrādes rūpnīcā Uhtā izcēlās ugunsgrēks pēc Ukrainas dronu uzbrukuma.

Šodien 13:11
Doneckas apgabalā iznīcināts krievu "šķūņa tanks" T-62M ar KMT-6 mīnu veltni
Šodien 12:48
ASV ierosinājusi enerģētikas pamieru un nākamnedēļ tikties Maiami

Ukraina nekavējoties piekrita, savukārt Krievija atbildēja ar bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem, sacīja prezidents Zelenskis.

Šodien 12:35
Pentagons cenšas izvietot mākslīgā intelekta modeļus klasificētos militārajos tīklos

Saskaņā ar "Reuters" sniegto informāciju, ASV Aizsardzības departaments risina sarunas ar OpenAI, Anthropic, Google un xAI, lai paplašinātu piekļuvi viņu rīkiem — ne tikai neklasificētās sistēmās, bet arī klasificētos tīklos.

Militāristi vēlas izmantot mākslīgo intelektu datu analīzei un lēmumu atbalstam kaujas laukā. Vienlaikus Pentagona amatpersonas, kā ziņots, cenšas panākt mazāk lietošanas ierobežojumu nekā tos, ko parasti nosaka tehnoloģiju uzņēmumi.

Eksperti brīdina, ka mākslīgā intelekta kļūdām šādā vidē varētu būt letālas sekas.

Šodien 12:09
Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona Limanskas virzienā uzbrūk Krievijas kājniekiem un loģistikai
Šodien 11:41
Odesas apgabalā esošajā DTEK elektrostacijā ziņo par ievērojamiem postījumiem

Avārijas dienesti pašlaik tīra notikuma vietu ar atlūzām. 

Šodien 11:29
Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 24 raķetēm un 219 droniem

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 24 raķetēm "Iskander-M/S-300", vienu raķeti "H-59/H-69" un 219 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 197 dronus. Izdevies pārtvert arī 15 ballistiskās raķetes "Iskander-M/S-300" un raķeti "H-59/H-69".

Galvenie uzbrukumu virzieni bija Kijiva, Harkiva, Odesa un Dņipro.

No 219 droniem aptuveni 150 bijuši trieciendroni "Shahed".

Fiksēti deviņu raķešu un 19 dronu trāpījumi 13 vietās, kā arī dronu atlūzu nogāšanās 14 vietās.

Šodien 11:18
NATO ministri Briselē apspriedīs Eiropas aizsardzību un atbalstu Ukrainai

 NATO valstu aizsardzības ministri ceturtdien tiekas Briselē, lai apspriestu Eiropas aizsardzību un atbalstu Ukrainai.

Starp NATO valstīm pieaudzis saspīlējums pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pagājušajā mēnesī izteiktajiem draudiem sagrābt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi.

Pēcāk Tramps atteicās no šiem draudiem, paziņojot, ka panācis pamata vienošanos ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, lai nodrošinātu lielāku ASV ietekmi reģionā.

NATO trešdien paziņoja, ka sākusi jaunu misiju "Arktikas sardze" drošības stiprināšanai Arktikā.

Sagaidāms, ka šodien sanāksmē Briselē ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu pārstāvēs viņa vietnieks Elbridžs Kolbijs.

Hegsets būs otrā ASV valdības amatpersona, kas pēdējos mēnešos nav piedalījusies augsta līmeņa NATO sanāksmē. Decembrī ASV valsts sekretārs Marko Rubio nepiedalījās NATO ārlietu ministru sanāksmē.

Pagājušajā gadā Hegsets NATO aizsardzības ministru sanāksmē šokēja sabiedrotos ar asām piezīmēm par Eiropas zemajiem aizsardzības izdevumiem un militāro atkarību no ASV, kā arī noraidīja Ukrainas dalību NATO nākotnē.

Sarunās par atbalstu Ukrainai NATO ministriem pirmo reizi kopš stāšanās amatā janvārī šodien pievienosies Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs.

Oficiālās NATO sanāksmes beigās Vācija un Lielbritānija vadīs Ukrainas tuvāko sabiedroto sanāksmi, kuras mērķis būs apkopot solījumus par jaunu militāro atbalstu Ukrainai.

Šodien 10:47
Zelenskis vēlas konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai ES

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis jebkurā miera līgumā, ar kuru tiks izbeigts Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, iekļaut konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES).

Zelenskis trešdien platformā "X" norādīja, ka Ukraina darīs visu, lai līdz 2027. gadam būtu tehniski gatava pievienoties ES.

"Es vēlos konkrētu datumu," rakstīja Zelenskis. Viņš brīdināja, ka gadījumā, ja vienošanās, ko parakstīs ASV, Krievija, Ukraina un Eiropa, neietvers konkrētu iestāšanās datumu, Krievija centīsies bloķēt šo procesu un, visticamāk, darīs to netieši, ar noteiktu Eiropas pārstāvju starpniecību.

Zelenskis raksturoja dalību ES kā drošības garantiju Ukrainai, uzsverot, ka ir vajadzīga konkrēta informācija un termiņi.

Uzstājot, ka Ukraina vēlas iestāties ES 2027. gadā, Zelenskis janvāra beigās teica, ka Ukrainas dalība ES būtu viena no galvenajām drošības garantijām "ne tikai mums, bet arī visai Eiropai".

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".