TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aptuveni 2000 civiliedzīvotāju joprojām ir bez pārtikas un medikamentiem (salīdzinājumā ar 24 000 pirms iebrukuma) mēnešiem ilgi mīnētu ceļu, bezpilota lidaparātu (FPV) dronu un Kahovkas dambja vraku dēļ. Ombudsmens Dmitro Lubinets to sauc par "apzinātu terorismu".
Ukraine has appealed to the UN over a humanitarian catastrophe in Russian-occupied Oleshky, Kherson region. About 2,000 civilians remain—down from 24,000 before the invasion—cut off from food and medicine for months by mined roads, FPV drones, and the wreckage of the Kakhovka… pic.twitter.com/57cxuWiXcz
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 7, 2026
Gatavojoties "Uzvaras dienas" 81. gadskārtai, Krievijas odiozais eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs nu pavēstījis, ka Vācijas pastāvēšanai nemaz nav juridiska pamata, bet Otrā pasaules kara izraisīšanā līdzvainīga ir Polija.
“Mūsdienu Vācijas pastāvēšanai nav pietiekama tiesiskā pamata, jo VFR [Vācijas Federatīvā Republika – red.] un VDR [komunistu pārvaldītā Vācijas Demokrātiskā Republika – red.] apvienošanās notika bez referenduma rīkošanas,” šis “jurists” pavēstīja milzīgā rakstā, kas publicēts Krievijas propagandas rupora “Russia Today” tīmekļa vietnē.
Vairāk lasiet šeit.
Šonakt stājās spēkā Krievijas diktatora Vladimira Putina pasludinātais pamiers, lai varētu mierīgi izbaudīt “Uzvaras svētkus”. Šajā sakarā Krievijas augstākās amatpersonas biedē ar visbriesmīgākajiem “atmaksas pasākumiem”, ja Ukraina uzdrošināsies patraucēt agresorvalsts propagandas lielākā svētuma rīkošanu.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka laikposmā no plkst. 0.00 pēc Maskavas laika 8. maijā līdz 10. maijam Krievija saskaņā ar Putina lēmumu izsludina pamieru, “norādītajā periodā visas Krievijas bruņoto spēku vienības speciālās militārās operācijas zonā pilnībā pārtrauks karadarbību” un Ukraina aicināta darīt to pašu.
Jāpiebilst, ka Ukraina pasludināja vienpusēju pamieru, sākot ar 6. maiju, uz ko Krievija atbildēja ar intensīviem uzbrukumiem Ukrainas pilsētu civiliedzīvotājiem, otrdien nogalinot 27 cilvēkus un vismaz 120 ievainojot. Zaporižjā ar vadāmajām aviobumbām tika nogalināti 12 cilvēki, Doneckas apgabala Kramatorskā - pieci cilvēki, Dņipro - četri cilvēki. Trešdien krievu intensīvie uzbrukumi turpinājās. Ukraina nosolījās veikt adekvātus triecienus pa agresorvalsts objektiem.
Krievijas Aizsardzība draudēja, ka ja šajā laikā Ukrainas armija uzdrošināsies kaut ko darīt pret agresorvalsts reģionu “apdzīvotajām vietām un objektiem”, armija veiks atmaksas triecienus, taču, nedod dies, ja ukraiņi izjauks “Uzvaras dienas” svinības Maskavā — tad Krievija sola ar raķetēm nežēlīgi apšaudīt Kijivas centru, tādēļ jau tagad brīdina “Kijevas civiliedzīvotājus un ārvalstu diplomātisko pārstāvju darbiniekus par nepieciešamību savlaicīgi pamest pilsētu”.
Vairāk lasiet šeit.
Ukrainas Nacionālās gvardes 23. "Hortica" brigādes piloti turpina iznīcināt Krievijas kājniekus un loģistikas vienības Zaporižjas asī.
❗️The pilots of the 🇺🇦23rd “Khortytsia” Brigade of the National Guard of Ukraine continue to destroy 🇷🇺Russian infantry and logistics on the Zaporizhzhia axis. pic.twitter.com/vz31emqrAL
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Armēnijas premjerministrs paskaidroja, ka valstī sākas parlamenta vēlēšanu kampaņa.
Zelenskis pirmdien apmeklēja Eiropas Politiskās kopienas samitu Armēnijā, kur tikās arī ar Pašinjanu.
🧐 Pashinyan said he will not attend Putin’s May 9 parade
— NEXTA (@nexta_tv) May 7, 2026
The Armenian prime minister explained that the country’s parliamentary election campaign is starting.
What an unexpected turn of events! pic.twitter.com/ISCq2XS9xJ
Neraugoties uz Krievijas karu pret Ukrainu un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, ES valstu Krievijas pilsoņiem izsniegto Šengenas vīzu skaits 2025. gadā pieaudzis par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina "Euractiv" iegūti konfidenciāli Eiropas Komisijas dati.
Saskaņā ar "Šengenas barometra" datiem, Krievijas pilsoņi pērn iesniedza vairāk nekā 670 tūkstošus pieteikumu vīzas saņemšanai, kas ir par aptuveni 8% vairāk nekā 2024. gadā. ES valstis pērn izsniedza Krievijas pilsoņiem vairāk nekā 620 tūkstošus vīzu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2024. gadā.
Eiropas Komisija atteicās komentēt, vai kādas dalībvalstis izdarījušas spiedienu šajā jautājumā, bet apstiprināja, ka šī gada aprīlī iesniegusi dalībvalstīm atjauninātu pārskatu par Krievijas pilsoņiem izsniegtajām vīzām.
ES arī tiek apspriests iespējams iebraukšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem, kas guvuši kaujas pieredzi, piedaloties karā pret Ukrainu. Ir gaidāms, ka attiecīga iniciatīva tiks ierosināta līdz jūnijam.
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot amerikāņu augstas precizitātes aviācijas bumbas, iznīcina krievu bezpilota lidaparātu operatoru pozīcijas.
Source: https://t.co/0ZJ5uTS5Qa
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 6, 2026
Ukrainas 33. mehanizētās brigādes karavīri iznīcina Krievijas 2S5 "Giacint-S" pašgājēju artilērijas sistēmu netālu no Vladimirovkas apmetnes Luhanskas apgabalā.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the 33rd Mechanized Brigade destroyed a 🇷🇺Russian 2S5 Giatsint-S self-propelled artillery unit near the settlement of Vladimirovka in Luhansk Oblast. pic.twitter.com/C7IodZYWFB
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis informēja savus Eiropas partnerus par Krievijas gatavošanos jaunai ofensīvai Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sagaida, ka Krievijas armija šovasar sāks vēl vienu ofensīvu Ukrainā. "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem, ziņo, ka valsts vadītājs par to informēja savus Eiropas partnerus. Vienlaikus Ukrainas līderis norāda, ka Krievijas okupanti nespēj gūt ievērojamus panākumus kaujas laukā un cieš lielus zaudējumus.
Aģentūra norāda, ka Kijiva turpina uzstāt uz pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes paplašināšanu, jo pastāv bažas, ka nākamā ziema varētu būt vēl grūtāka ienaidnieka uzbrukumu dēļ. Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu cerēt uz jaunu masveida uzbrukumu vilni Ukrainas energoresursu piegādēm aukstajā sezonā, jo karš Tuvajos Austrumos maina ASV prioritātes, un Ukraina varētu palikt bez nepieciešamajām pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Zelenskis lūdza savus partnerus sniegt ieguldījumu PURL programmā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta amerikāņu "Patriot" sistēmām, kas tiek uzskatītas par galveno aizsardzības elementu pret agresorvalsts ballistiskajām raķetēm. Tiek atzīmēts, ka Eiropas sistēmas, tostarp "SAMP/T", pašlaik netiek uztvertas kā pilnvērtīga alternatīva "Patriot" sistēmām.
Okupācijas varas iestādes, iespējams, gatavo provokāciju, kurā iesaistīti civiliedzīvotāji okupētajā Kamenkas ciematā Zaporižjas apgabalā. Par to ziņoja Okupācijas pētījumu centra direktors Petro Andrjuščenko, norādot uz okupantu aizdomīgām darbībām. Ziņojumā teikts, ka šodien no plkst. 23:00 līdz 1:00 okupācijas varas iestādes ar varu pulcē vietējos iedzīvotājus šajā ciematā noteiktās koordinātēs, it kā "lai paslēptos no Ukrainas bruņoto spēku apšaudes". Andrjuščenko avoti norādīja, ka okupanti plāno rīkot šādus pulcēšanās pasākumus katru dienu. "Tas viss izskatās ārkārtīgi aizdomīgi un ļoti atgādina gatavošanos vēl vienai provokācijai. Pastāv nopietnas bažas, ka cilvēki varētu tikt apzināti pulcēti vienuviet, kam sekotu uzbrukums un ierastais mēģinājums novelt atbildību uz Ukrainu," teikts ziņojumā. Tāpēc vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību šādām okupantu "pavēlēm" un izvairīties no lieliem pulcēšanās pasākumiem.
"Krievi vairākkārt ir pierādījuši, ka civiliedzīvotāju dzīvības ir tikai tēlu un propagandas instruments," teikts paziņojumā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



