TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps turpina stāstīt, ka Putins gatavs vienoties par kara beigšanu, bet Zelenskis ne

Viņa dēls Jaroslavs 2024. gadā parakstīja līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, lai dotos slepkavot ukraiņus, taču drons izrādījās veiklāks.

Nogalināti 27 gadus vecais ārsts Dmitro Kolesniks un 56 gadus vecais neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķis Olehs Žuravļovs. Vēl viens ārsts ievainots.

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs atklājis, kādēļ Kremli nesatrauc mobilo sakaru un interneta traucējumi Maskavā, cenšoties saviem iedzīvotājiem noslāpēt “nesankcionētas” informācijas ieguves iespējas.

Uz aģentūras TASS jautājumu, vai sakaru ierobežojumi Maskavas centrā ir ietekmējuši Putina administrācijas darbu, Peskovs atteica vienkārši: “Lietojam stacionāros telefonus.”

Vairāk lasiet šeit.

Naftas tranzīta atjaunošana pa cauruļvadu "Družba" būtībā neatšķirtos no Krievijai noteikto sankciju atcelšanas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Svētdien publiskotajos izteikumos žurnālistiem Zelenskis komentēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona pausto interesi par cauruļvada remonta termiņiem.

Zelenskis atbildējis, ka jautājums par remontu ir sekundārs, bet galvenais jautājums ir, "vai visi kopā esam nolēmuši atjaunot Krievijas naftas eksportu".

Vairāk lasiet šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi pacentās ieknābt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, viņu apsūdzot kara turpināšanā savā valstī un vienlaikus nicīgi izsakoties par viņa piedāvāto palīdzību ASV un Izraēlas karā pret Irānu.

Sestdien telefoniski sniegtajā intervijā NBC Tramps ierasti atkārtoja Kremļa propagandas tēzi, ka tieši Ukraina ir tā, kas liek sprunguļus ceļā uz mieru. “Esmu pārsteigts, ka Zelenskis nevēlas panākt vienošanos. Pasakiet Zelenskim, lai viņš noslēdz vienošanos, jo Putins ir gatavs vienoties,” klausulē sacīja Tramps. “Ar Zelenski panākt vienošanos ir daudz grūtāk.”

Vairāk lasiet šeit.

Kanādas un Ziemeļvalstu premjerministri svētdien, tiekoties Oslo, vienojās padziļināt sadarbību, jo īpaši aizsardzības un Arktikas drošības jomā.

Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Islandes un Kanādas valdību vadītāji kopīgā paziņojumā vēlreiz apliecināja apņemšanos sadarboties "laikā, ko raksturo pastiprināta ģeopolitiskā spriedze, karš un daudzas krīzes".

"Ņemot vērā visu, kas pašlaik notiek, karu Ukrainā, to, ka Savienotās Valstis diemžēl atceļ sankcijas Krievijai, karu Tuvajos Austrumos, tādām valstīm kā mūsu ir jāturas kopā," preses konferencē sacīja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

Visas sešas valstis, kas ir NATO dalībnieces, paziņoja, ka tās stiprinās saites aizsardzības, tirdzniecības, zema oglekļa satura enerģijas, tehnoloģiju un minerālresursu jomās.

Tās arī uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Ukrainai.

"Mēs visi saskaramies ar aizvien vairāk izaicinājumiem," preses konferencē Oslo sacīja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs.

"Izaicinājumi Arktikas drošībai, izaicinājumi, ko rada mainīgais karadarbības raksturs, izaicinājumi, kas mijiedarbojas ar mainīgajām tehnoloģijām un konfliktiem, gan reāliem, gan virtuāliem, kas tuvojas mums visiem," viņš teica.

Premjerministri arī vēlreiz apstiprināja, ka, viņuprāt, Krievija ir galvenais drauds Arktikas reģionam.

Krievija ir guvusi labumu no ASV un Izraēlas kara ar Irānu, jo naftas cenas ir pieaugušas.

"Financial Times" aptaujātie eksperti lēš, ka Irānas kara dēļ Krievija katru dienu saņem līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru papildu ieņēmumu.