TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantam Ukrainā piespriež mūža ieslodzījumu par karagūstekņa nošaušanu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Iepriekš nepublicēts video ar uzbrukumiem Krievijas "Shahed" dronu noliktavām un palaišanas poligoniem Doneckā.
Previously unpublished video of strikes on Russian Shahed storage and launch grounds in Donetsk. https://t.co/yHz6Ev3gH4 pic.twitter.com/Oxl64OV0Qc
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 7, 2025
Saskaņā ar pašreizējo Krievijas vēstures mācību grāmatu vidusskolēniem, NATO padomnieki apmācīja Kijivu uzsākt ofensīvu Donbasā, un tad Krievija būtu karojusi ar NATO. To "nevarēja pieļaut", tāpēc Krievija uzsāka savu "īpašo militāro operāciju". Ak, jā, un Kijivā, protams, atradās ASV biolaboratorijas.
Šo melu autors ir Medinskis, kurši ir arī Krievijas sarunu komandas vadītājs.
Iepriekšējos gados Krievijā naratīvs bija par Ukrainas "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kas kalpoja par iemeslu uzsākt "īpašo militāro operāciju". Tagad tas ir mainījies uz "mēs sākām karu, lai izvairītos no konfrontācijas ar NATO". Krievijas retorika pret Eiropu un NATO kļūst arvien naidīgāka.
Lūk, mācību grāmatas lappuses tulkojums:
"Ukrainas teritorijā NATO padomnieki apmācīja Kijivu ofensīvai Donbasā. Ukrainā tika izveidotas ASV bioloģiskās laboratorijas, kas darbojās stingrā slepenībā. Kijiva pauda vēlmi iegūt kodolieročus. Ukrainas pievienošanās NATO bija iekļauta tās konstitūcijā kā valsts mērķis. Krimas atgriešana (saskaņā ar Ukrainas militāro doktrīnu) Kijivā tika pasludināta par prioritāti numur viens.
Ja Ukraina pēc pievienošanās NATO būtu izprovocējusi militāru konfliktu Krimā vai Donbasā, tad saskaņā ar NATO hartu Krievija uzreiz būtu nonākusi karā ar visām Ziemeļatlantijas bloka dalībvalstīm – no ASV un Apvienotās Karalistes līdz Vācijai un Francijai.
Tās varēja būt civilizācijas beigas.
To nevarēja pieļaut."
According to a current Russian history textbook for high school kids, NATO advisers were training Kyiv to launch an offensive on Donbas and then, Russia would have been at war with NATO. This "could not be allowed", so Russia launched its "special military operation." Oh, and… pic.twitter.com/uI2ANnwtPl
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 7, 2025
Lai noturētu iefiltrēšanās ceļā iegūtās pozīcijas, Krievija pastiprina Pokrovsku ar lielāku karaspēku, ziņo ASV Kara pētījumu institūts (ISW).
Ukraina ziņo par 30 uzbrukumiem dienā, izvietotām elites vienībām un karavīriem, kas izmanto sliktus laikapstākļus un civilos apģērbus, lai sasniegtu aizmugures pozīcijas.
To hold ground gained through infiltration, Russia is reinforcing Pokrovsk with more troops, ISW says.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 7, 2025
Ukraine reports 30 assaults in a day, elite units deployed, and soldiers using bad weather and civilian disguises to reach rear positions. https://t.co/fZfBvebM40
Zviedrija ir palīdzējusi finansēt 400 dronu piegādi Ukrainas triecienu kampaņai pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Denisa Šmihaļa paziņojums seko laikā, kad Ukraina plāno veikt dziļākus triecienus Krievijas teritorijā, cenšoties no attāluma sagraut tās kara mašīnu.
⚡️ Sweden has helped fund 400 drones for Ukraine's strike campaign on Russian oil refineries.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 7, 2025
Denys Shmyhal's announcement comes as Ukraine aims to strike deeper into Russian territory in an attempt to grind down its war machine from a distance.https://t.co/RRpBttYSrC
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, šķiet, ir nonācis valsts prezidenta Vladimira Putina nežēlastībā. Pie šāda secinājuma nonācis izdevums "The Moscow Times" pēc tam, kad kļuva zināms, ka Lavrovs nav piedalījies svarīgā Krievijas Drošības padomes sēdē un ka viņš nevadīs Krievijas delegāciju G20 samitā, vēsta DW. Vairāk lasi šeit.
Jaunais Čehijas parlamenta spīkers Tomio Okamura, kurš pazīstams ar savu antiukrainisko nostāju, noņēma no ēkas Ukrainas karogu.
Pēc tam, kad jaunais spīkers Tomio Okamura noņēma Ukrainas karogu, uz Čehijas parlamenta ēkas parādījās trīs Ukrainas karogi. Par to ziņoja "Telegram" kanāls "Ukraina 365".
Saskaņā ar "Ukraina 365" ziņām, partijas ODS, STAN un Piráti izkāra Ukrainas karogus no savu biroju logiem Čehijas parlamenta ēkā. Viņi to darīja, paužot atbalstu Ukrainai, kas pretojas Krievijas okupācijas armijas pilna mēroga iebrukumam.
Pirmā, kas atgrieza Ukrainas karogu Čehijas parlamentā, bija labēji konservatīvā partija ODS, kuru vada Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) novērsa kaujinieka, kurš piedalījās kaujā par Doneckas lidostu, aizbēgšanu. Viņš plānoja doties uz Eiropu, maskējoties par pārvietotu personu. Vīrietis tika aizturēts viesnīcā Koveļas pilsētā Volīnā, pirms viņš ieguva Ukrainas pasi.
Saskaņā ar SBU sniegto informāciju aizturētais bija Doneckas iedzīvotājs, kurš 2015. gadā pievienojās tā sauktās "DTR" bruņotajam formējumam "Somālija" un piedalījās kaujā par Doneckas lidostu, kur tika ievainots un "atbrīvots" no vienības.
2025. gada oktobra beigās viņš devās uz Ukrainas rietumiem, izliekoties par iekšēji pārvietotu personu, ar nolūku iegūt Ukrainas pasi un pārcelties uz Eiropas Savienību. SBU pretizlūkošanas dienesti viņu nekavējoties atrada un aizturēja, kad viņš gatavojās doties prom. Izmeklēšana atklāj viņa iespējamo iesaisti Krievijas izlūkdienestu slepenās darbībās, kas, iespējams, plānoja viņu nosūtīt uz ES, lai tur veiktu graujošas darbības.
Aizdomās turētais pašlaik tiek turēts apcietinājumā bez iespējām iemaksāt drošības naudu. Viņam draud cietumsods līdz 15 gadiem un mantas konfiskācija.
Jaunais Čehijas parlamenta apakšnama spīkers Tomio Okamura, kurš pārstāv galēji labējo partiju "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), licis no apakšnama ēkas noņemt Ukrainas karogu.
Okamura ceturtdien pats turēja kāpnes, kamēr kāds strādnieks noņēma Ukrainas valsts simbolu. Politiķis arī publiskoja video, kurā tas redzams.
"Čehija ir pirmajā vietā," video saka Okamura. Viņš jau sen kritizējis Ukrainas karogu izkāršanu pie Čehijas sabiedriskajām ēkām un vēl pirms vēlēšanām uzsvēra, ka, tiklīdz SPD nāks pie varas, visi Ukrainas karogi tiks noņemti.
Naftas tirdzniecības uzņēmums "Gunvor Group" paziņojis, ka vairs neplāno iegādāties ASV sankcijām pakļautās Krievijas naftas kompānijas "Lukoil" ārvalstu aktīvus.
Oktobra beigās "Lukoil" pavēstīja, ka ir vienojusies par savu ārvalstu aktīvu pārdošanu "Gunvor".
Par to tika paziņots neilgi pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.
Ukrainas Drošības dienests publicējis jaunu video kolekciju ar uzbrukumiem krievu kājniekiem, galvenokārt ar optiskās šķiedras FPV droniem.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
