TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Sibiha to paziņoja pēc tam, kad Krievijas karaspēks nolaupīja 50 civiliedzīvotājus no pierobežas ciemata Hrabovskes.
Starp šī "viduslaiku reida" upuriem ir arī Ukrainas bērni.
"Putin’s Russia" shows it is no different from ISIS, Boko Haram, or Hamas, said Ukrainian FM Sybiha after Russian troops abducted 50 civilians from the border village of Hrabovske
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 22, 2025
Among victims of this "medieval raid" are also Ukrainian children
https://t.co/OTYsL2h82u
Baltkrievija kopš 2023. gada novembra īsteno slepenu valsts projektu, lai izveidotu pilnu 122 mm un 152 mm artilērijas un raķešu munīcijas ražošanas ciklu, un gala produkti būtu paredzēti izmantošanai Krievijas karā pret Ukrainu.
Belarus has been implementing a classified state project since November 2023 to create a complete production cycle for 122 mm and 152 mm artillery and rocket ammunition, with the end products oriented toward use in Russia's war against Ukrainehttps://t.co/IkRrGLGsUb
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 22, 2025
"The Wall Street Journal" ziņo, ka Krievija mēnešiem ilgi pratina savus karagūstekņus un pēc tam nosūta viņus atpakaļ uz fronti. Viņi bieži vien mirst frontē, pēc sākotnējās atbrīvošanas tā arī nesatiekot savas ģimenes.
Krievijas karavīri, kas apmaiņas ietvaros atgriezās no Ukrainas gūsta, tika izolēti no savām ģimenēm, pakļauti vairākkārtējai pratināšanai, pazemoti un pēc tam nosūtīti atpakaļ uz fronti. Tā Kremlis soda tos, kas izvēlējās izdzīvot, nevis mirt, pārvēršot viņu atgriešanos no gūsta par jaunu elles loku. Viens no krievu karavīriem, kas atgriezās mājās, salīdzināja situāciju ar iesprostošanu šādos elles lokos.
Apmēram 30 "Allseeds Black Sea" piederoši objekti ir bojāti, tostarp uzņēmuma lielākais augu eļļas terminālis, no kura produkti tika eksportēti uz ES valstīm.
‼️In Odesa, tanks storing vegetable oil are on fire — the oil is literally spilling onto the roads
— NEXTA (@nexta_tv) December 22, 2025
About 30 facilities belonging to Allseeds Black Sea have been damaged, including the company’s largest vegetable oil terminal, from which products were exported to EU countries. pic.twitter.com/XYwc8yD2GG
NATO izlūkdienesti ziņo, ka Krievija izstrādā pretsatelītu ieročus, izmantojot milimetru izmēra ložu mākoņus, lai mērķētu uz "Starlink" satelītiem, kas ir bijuši kritiski svarīgi Ukrainas aizsardzībai.
NATO intelligence reports Russia is developing anti-satellite weapons using clouds of millimeter-sized pellets to target Starlink satellites that have been critical to Ukraine's defense. https://t.co/Kr3LBWG9SY
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 22, 2025
Mediju ziņojumos arvien biežāk tiek dokumentēti gadījumi, kad Krievijas karavīri atsakās atgriezties Krievijā: daži pievienojas Ukrainas bruņotajiem spēkiem tieši frontes līnijā.
Krievijas karagūstekņi un viņu radinieki lūdz netikt iekļauti apmaiņā, baidoties, ka atgriešanās Krievijā novedīs pie pratināšanas, pazemošanas un atkārtotas izvietošanas frontē. Daži atklāti apgalvo, ka viņu tuviniekiem būtu labāk palikt Ukrainā un pat iegūt Ukrainas pilsonību, nekā atgriezties Krievijas valsts rokās.
Pat pirms nosūtīšanas uz fronti Krievijas karavīriem tiek teikts, ka labāk uzspridzināties ar granātu, nekā padoties ukraiņiem. 2022. gadā Krievija oficiāli kriminalizēja brīvprātīgu padošanos, cerot iebiedēt mobilizētos karavīrus. Šogad krievu karavīrs Romans Ivanišins saņēma vienu no pirmajiem šādiem sodiem. Pēc atgriešanās no Ukrainas gūsta viņam tika piespriests 15 gadu cietumsods stingrā režīma kolonijā par brīvprātīgu padošanos, padošanās mēģinājumu un dezertēšanu.
Šie nabaga dzīvnieki tiek ievilkti Krievijas impēriskajās ilūzijās.
"Second army in the world... storming treelines on donkeys."
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 22, 2025
These poor animals are being dragged into Russia's imperial delusions. pic.twitter.com/fN9o69k3YV
425. atsevišķais triecienpulks "Skelja” 20. decembrī veica veiksmīgu operāciju Pokrovskas ziemeļrietumu nomalē. Viņi atvairīja tuvojošos krievu uzbrukumu un, kā ziņots, ieņēma arī jaunas pozīcijas.
The 425th Separate Assault Regiment “Skelya” conducted a successful operation on the northwestern outskirts of Pokrovsk on December 20. They repelled an incoming Russian assault and reportedly also took up new positions. pic.twitter.com/fR7717uLpN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 22, 2025
Azerbaidžānas prezidents, atsaucoties uz "aizņemto grafiku", neapmeklēs Krievijas samitu, lai gan Kremlis gaidīja viņa klātbūtni.
Kremlis iepriekš bija licis saprast, ka gatavojas Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva ierašanās brīdim.
⚡️ Azerbaijan's president cites 'busy schedule' to skip Russia summit despite Kremlin expecting his attendance.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 22, 2025
The Kremlin had earlier signaled it was preparing for Azerbaijani President Ilham Aliyev's arrival.https://t.co/NOIE3YzCVO
"Es domāju, ka esam panākuši progresu, taču, sēžot šeit šodien, es neteiktu ar pārliecību, ka mēs panāksim miermīlīgu risinājumu," sacīja Venss.
⚡️ Vance touts 'breakthrough' in talks, but says Ukraine-Russia peace far from certain.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 22, 2025
"I think that we've made progress, but sitting here today, I wouldn't say with confidence that we're going to get to a peaceful resolution," Vance said. https://t.co/rXGYQZekAC
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



