TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātus (FPV), kas gaida slēpnī Limanas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion destroy 🇷🇺Russian FPV drones waiting in ambush in the Limansk direction pic.twitter.com/hZgCKIyX37
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
Skarbā ziema liek meklēt pārtiku daudziem dzīvniekiem. Kāda mājsaimniecība kara plosītajā Ukrainā bija nolēmusi sagādāt pārtiku zīlītēm, tāpēc savā sētā kokā bija iesējuši brangu speķa gabalu.
Liels bija viņu pārsteigums, ka pie tā bija pieķēries minka, kurš, iegrābies ar abām priekšķepām, karājās speķī un cirta zobus gardajā našķī. Vairāk lasi šeit.
14 gadus vecs pusaudzis no Tveras apgabala tika notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā par mēģinājumu aizdedzināt militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju.
Izmeklēšanas komiteja ziņoja, ka tiesa atzina pusaudzi no Višņi Voločokas pilsētas par vainīgu dalībā teroristu organizācijā un mēģinājumā veikt teroraktu.
Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju, 2025. gada maijā nepilngadīgais pēc sava "ukraiņu kuratora" norādījumiem pārbaudīja militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroja ēku un pagatavoja trīs Molotova kokteiļus. Pusaudzim nesanāca veikt ļaunprātīgu dedzināšanu, jo viņu aizturēja Izmeklēšanas komiteja un FDD darbinieki.
По версии обвинения, в мае 2025 года несовершеннолетний по заданию «украинского куратора» изучил здание военкомата и сделал три коктейля Молотова. Совершить поджог подросток не успел, так как его задержали сотрудники СК и ФСБ.
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) January 28, 2026
Spānijas glābšanas kuģis pavadīja uz Maroku sankcijām pakļauto tankkuģi "Chariot Tide" (bijušais "Marabella Sun"), kas pārvadā Krievijas naftu zem Mozambikas karoga. Kuģis avarēja Spānijas ūdeņos 2025. gada 22. janvārī, bet netika aizturēts.
Source: https://t.co/45oxXRLFca
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
Ukrainas karavīri no 68. atsevišķās Jēgeru brigādes bezpilota sistēmu bataljona "Dovbush Hornets" uzbrūk Krievijas kājniekiem Pokrovskas virzienā.
Krievijā daudzi cilvēki uzskata, ka viņus ieskauj naidīgas ārvalstu varas, bet paši savu valsti uzskata par upuri, liecina jauna aptauja.
Šāda uztvere ir rezultāts nemitīgai pret Rietumiem vērstai propagandai, otrdien Berlīnē, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, sacīja krievu sociologs Ļevs Gudkovs no neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Levadas centrs".
Neskatoties uz Kremļa paziņojumiem Rietumu auditorijai, Krievijas teritoriālās un politiskās prasības Ukrainā sniedzas krietni ārpus Donbasa, teikts ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.
Saskaņā ar analītiķu novērojumiem Krievijas amatpersonas, jo īpaši Krievijas galvenais sarunvedējs Kirils Dmitrijevs, apgalvo, ka Ukrainas karaspēka izvešana no Donbasa varētu būt "ceļš uz mieru". Tajā pašā laikā citas amatpersonas, piemēram, ģenerālis Valērijs Gerasimovs, piemin buferzonas Harkivas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos, kas liecina par daudz plašākām teritoriālajām ambīcijām.
Saskaņā ar ISW datiem Krievija izvirza arī politiskus un stratēģiskus mērķus, tostarp prasības NATO un Rietumvalstīm.
Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu uzbrucis Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 146 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
No 146 droniem 103 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.
Reģistrēts ballistiskās raķetes un 36 trieciendronu trāpījumi 22 vietās.
Patlaban nav ticams Krievijas militārs apdraudējums NATO nākamajos gados, taču daudz ko noteiks šī gada notikumi Ukrainā, sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Komentējot dažādu Rietumu amatpersonu publiskajā telpā paustos izteikumus par aptuvenu termiņu Krievijas potenciālam uzbrukumam NATO, Pudāns norādīja, ka viņš nevērtēs uzbrukuma iespējas kādā noteiktā gadā, jo uzbrukuma iespēja var pastāvēt arī šodien.
Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, karā nogalināti vai smagi ievainoti līdz 1,2 miljoniem Krievijas karavīru un līdz 600 000 Ukrainas karavīru, aplēsusi ASV domnīca "Stratēģisko un starptautisko studiju centrs" (CSIS).
Krievija zaudējusi 1,2 miljonus karavīru, no kuriem aptuveni 325 000 ir nogalināti, liecina domnīcas rīcībā esošā informācija.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
