TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Manuprāt, šī bija, iespējams, visproduktīvākā un jēgpilnākā tikšanās visā šajā procesā, kurā mēs esam iesaistīti no paša sākuma. Mums tagad ir ļoti labi rezultāti, pateicoties visu iesaistīto dalībnieku ieguldījumam. Šajā posmā mēs varēsim izskatīt atsevišķus jautājumus punktu pa punktam. Uzskatu, ka esam panākuši ļoti stabilu progresu. Mūsu komandas tikko atgriezušās birojos un strādā pie vairākiem priekšlikumiem," sacīja Rubio.
⚡️Full statement by Rubio after the first round of negotiations with the Ukrainian delegation
— NEXTA (@nexta_tv) November 23, 2025
“In my personal opinion, this was perhaps the most productive and meaningful meeting we’ve had throughout this entire process, which we’ve been involved in from the very beginning.
We… pic.twitter.com/XmPR1Wq1cy
Partizānu grupa ATESH paziņojusi, ka tās aģenti iznīcinājuši lokomotīvi, kas pārvadāja militāro kravu Rostovā pie Donas, tādējādi aizkavējot munīcijas un papildspēku nogādi uz Krievijas Dienvidu un Austrumu frontēm Ukrainā.
Grupa norāda, ka tās biedri esot iebūvēti pašos Krievijas dzelzceļa karaspēkos, nodrošinot ikdienas izlūkošanas informāciju par loģistiku un īstenojot diversiju operācijas no sistēmas iekšienes.
Iejaucoties Krievijas piegāžu ķēdēs pašā valstī, partizānu tīkli piespiež Maskavu novirzīt resursus drošībai un remontdarbiem, vienlaikus palēninot kara operācijas pret Ukrainu.
Partisan group ATESH said their agents destroyed a locomotive carrying military cargo in Russia’s Rostov-on-Don, delaying ammunition and reinforcements to Russia's Southern and Eastern fronts in Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 23, 2025
The group says its members are embedded within Russian railway troops…
Ukrainas desantnieki attīrījuši krievu spēkus no Pokrovskas centra, atkarojuši dzelzceļa staciju un bloķējuši ienaidnieka papildspēku mēģinājumus.
Ukrainian paratroopers cleared Russian forces from central Pokrovsk, retaking the railway station and blocking reinforcement attempts.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 23, 2025
📹7th Rapid Response Corps of Ukraine’s Air Assault Forces pic.twitter.com/9MUikmTQCw
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājuši jau vairāk nekā trīsarpus gadu. Taču Latvijas publiskās bibliotēkas aizvien iegādājas grāmatas, kas izdotas Krievijā un Baltkrievijā. Lai arī kopš kara sākuma bibliotēkās pakāpeniski ir samazinājies jaunāko Krievijā drukāto darbu skaits, to iegāde aizvien notiek un ne visas bibliotēkas ir gatavas atsaukties aicinājumam nepirkt grāmatas no agresorvalstīm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Plašāk lasīt šeit.
Vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Plašāk lasīt šeit.
Marko Rubio paziņojis, ka ir gatavs šovakar izziņot sarunu rezultātus ar Ukrainas delegāciju par Donalda Trampa “miera plānu”.
Pēc viņa teiktā, šī tikšanās bijusi “visproduktīvākā un saturīgākā” no visām līdz šim notikušajām.
⚡ Results of the Trump Plan Talks Coming Today
— NEXTA (@nexta_tv) November 23, 2025
Marco Rubio said he’s ready to announce the results of negotiations with the Ukrainian delegation on Donald Trump’s “peace plan” later this evening.
According to him, the meeting was “the most productive and substantive” of all… https://t.co/DhMi5uGFqh pic.twitter.com/GWXPsupXAq
The Telegraph publicējis Eiropas “miera plāna” projektu Ukrainai — alternatīvu ASV piedāvājumam. Tas ietver 24 punktus, un daudzi no tiem izskatās stingrāki un labvēlīgāki Kijivai nekā amerikāņu versija.
Galvenie punkti:
- Pilns uguns pārtraukums un starptautiskā monitorēšana (ASV + Eiropa, satelīti, droni, pārbaudes uz vietas)
- Krievijai jāatgriež visi deportētie ukraiņu bērni un aizturētie civiliedzīvotāji.
- Visu karagūstekņu apmaiņa pēc principa “visi pret visiem”.
- Ukraina saņem juridiski saistošas drošības garantijas no ASV — faktiski 5. panta analogu.
- Nav nekādu ierobežojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem vai aizsardzības nozarei.
- Ukrainai saglabājas tiesības uzaicināt sabiedroto karaspēku un pašai izvēlēties bruņojumu.
- Garantēta uzņemšana Eiropas Savienībā. NATO dalība — atkarīga no alianses vienprātības, bet durvis paliek atvērtas.
- Ukraina atgūst kontroli pār Zaporižjas AES un Kahovkas hidroelektrostaciju, iegūst brīvu kuģošanu pa Dņepru un kontroli pār Kinburnas strēli.
- Teritoriālie jautājumi tiek apspriesti tikai pēc pilna uguns pārtraukuma un, balstoties uz esošo frontes līniju — bez piespiedu piekāpšanās.
- Krievijai jāmaksā reparācijas, izmantojot iesaldētos suverēnos aktīvus.
🔵 Sankciju atcelšana Krievijai iespējama tikai daļēji un pakāpeniski, ar tūlītēju atjaunošanas mehānismu.
Dauningstrītas pārstāvis apstiprināja, ka notikusi telefonsaruna, paziņojot: “Premjerministrs šodien runāja ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Līderi apsprieda dažādus aspektus augsta līmeņa sarunām, kas šodien notiek Ženēvā par ASV miera plānu Ukrainai. Viņi vienojās, ka šajā kritiskajā brīdī visiem jāstrādā kopā, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. Līderi vienojās uzturēt kontaktu.”
ASV miera plāna pēdējā versija tagad ietver Ukrainas "svarīgākās prioritātes", svētdien Ženēvā paziņojis Kijivas delegācijas pārstāvis Rustems Umerovs.
Kā ziņots, ASV piedāvājušas 28 punktu "miera plānu" Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, un tā sākotnējā versija faktiski saturēja Maskavas maksimālās prasības un tika pielīdzināta Kijivas kapitulācijai.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien pārmetis Ukrainai "nepateicību" par Vašingtonas miera centieniem, bet Eiropu apsūdzējis, ka tā turpina pirkt Krievijas naftu.
Tramps ierakstā savā sociālās saziņas vietnē "Truth Social" kārtējo reizi apgalvojis, ka karš starp Krieviju un Ukrainu nebūtu sācies, ja ASV un Ukrainā pie varas būtu atradušies "spēcīgi un atbilstoši līderi".
"Ja 2020. gada vēlēšanas nebūtu viltotas un nozagtas - vienīgais, ko māk darīt radikāli kreisie demokrāti, - kara starp Ukrainu un Krieviju nebūtu, kā nebija pat tā pieminēšanas mana pirmā termiņa laikā [prezidenta] amatā. Putins nekad nebūtu uzbrucis!" norādījis Tramps.
Viņš piebildis, ka karš ir zaudējums visiem, "īpaši miljoniem cilvēku, kas bezjēdzīgi gājuši bojā".
"Ukrainas vadība nav paudusi nekādu pateicību par mūsu pūliņiem, bet Eiropa turpina pirkt Krievijas naftu," uzsvēris Baltā nama saimnieks.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



