TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pieaug bažas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas pret Ukrainas aizsardzības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem iniciēt korupcijas skandālus, lai aizkavētu šo uzņēmumu spējas noslēgt ar ārvalstīm sadarbības līgumus, norāda analītiķis Patriks Fors. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām vadāmajām aviācijas raķetēm "Iskander-M"" un 221 dronu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 195 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti divu raķešu un 21 trieciendrona trāpījumi deviņās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Kaujas operāciju laikā Ukrainas "Straž" vienība no "Pomsta" brigādes iznīcināja Krievijas 152 mm "Giacint-B" haubici un vairākas citas Krievijas militārā aprīkojuma vienības.
Ukraine’s Strazh unit from the Pomsta Brigade destroyed a Russian 152 mm Giatsint-B howitzer and multiple additional pieces of Russian military equipment during combat operations. #Ukraine pic.twitter.com/sDtKmqPpQb
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 10, 2026
Vēl maijā šie transportlīdzekļi pārvietojās bez bruņotas apsardzes, taču tagad 71% no tiem ir pazuduši no M-14 autoceļa.
Krievijas militārās loģistikas nodrošinātāji izmisīgi cenšas pasargāt savas kravas automašīnu kolonnas no Ukrainas dronu uzbrukumiem. Papildus maršrutu maiņai, izvairoties no visapdraudētākajiem ceļiem, daļa komandieru tagad kravas kolonnām piešķir arī mobilās uguns atbalsta grupas.
Vai šīs grupas spēs notriekt pietiekami daudz dronu, lai mainītu situāciju arvien saasinātākajā loģistikas karā, vēl ir pāragri spriest. Izšķiroša nozīme var būt tam, kādā augstumā droni lido pirms uzbrukuma. Vairāk lasi šeit.
Naktī uz 2026. gada 11. jūniju Ukrainas droni veica triecienus pa četriem autoceļu tiltiem Krimas ziemeļrietumu piekļuvē, apgalvoja Krievijas ieceltais okupācijas administrācijas vadītājs Hersonas apgabalā Vladimirs Saldo.
Šie uzbrukumi ir daļa no Ukrainas jaunākās vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņas, kas tobrīd turpinājās jau ceturto dienu un bija vērsta pret visiem galvenajiem sauszemes satiksmes koridoriem starp Krimu un Ukrainas kontinentālo daļu.
Vairāk lasi šeit.
Iespējams, Ukrainas bruņotie spēki likvidējuši tā dēvēto "DNR iekšlietu ministra vietnieku" Aleksandru Šepturu, kurš bija arī viens no Z kanāla "No Mariupoles līdz Karpatiem" autoriem. Šajā kanālā regulāri tika publicēti video ar Krievijas okupācijas spēku triecieniem civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Piemēram, pirms dažām dienām tajā tika publicēts video, kurā redzams, kā Krievijas drons Hersonā nomet munīciju uz kājāmgājēju. Vairāk lasi šeit.
Atvaļinātais ASV ģenerālis Bens Hodžess skaidrojis Ukrainas stratēģiju, kā atbrīvot Krimu, kas pašlaik atrodas Krievijas okupācijā.
Pašlaik Ukrainai nav nepieciešams veikt plaša mēroga desanta operāciju, lai atbrīvotu Krimu, kas atrodas okupācijā. Ukraina ir izvēlējusies citu stratēģiju, kuras viena no būtiskām sastāvdaļām ir pussalas izolēšana. Vairāk lasi šeit.
❗️Overnight, drones attacked the temporarily occupied Sevastopol. pic.twitter.com/i6e5Ct78XT
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 11, 2026
Šī rūpnīca ir viens no lielākajiem naftas pārstrādes uzņēmumiem Krievijas dienvidos, kura projektētā jauda ir 6,25 miljoni tonnu naftas gadā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 11, 2026
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paziņoja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nākamnedēļ Francijā piedalīsies G7 samitā, lai atjaunotu vienprātību par atbalstu Ukrainai tās karā ar Krieviju.
"Mums tas ir ļoti svarīgi, jo mums ir jāatjauno vienprātība G7, lai atbalstītu Ukrainu par dažādiem kara aspektiem," tostarp par sarunu nepieciešamību, sacīja Makrons, atsaucoties uz Eiropas līderu un ASV prezidenta Donalda Trampa atšķirīgajiem viedokļiem.
Zelenskis G7 samitā otrdienas rītā piedalīsies sanāksmē Francijas kūrortā Eviānā, piebilda Makrons.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
