TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Ukrainas dronu vienības "Madyar Birds" vadītājs Roberts Brovdi ar segvārdu "Madjārs" paskaidroja, kas Ukrainas Bruņoto spēku komandieriem jādara, lai palielinātu likvidēto okupantu skaitu un pielīdzinātu spēkus ienaidniekam.

28. janvārī tika ziņots, ka kaujas laukā katru dienu tiek iznīcināti vismaz trīs Krievijas armijas bataljoni (bataljons parasti sastāv no 300 līdz 800 karavīriem - red.). Ar šo paziņojumu Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi "Madjārs" nāca klajā pasākumā "Dronu armija 2025".  Vairāk lasi šeit.

Drošības stiprināšana kļuvusi par Latvijas neatliekamāko uzdevumu, jo starptautiskā vide turpina strauji saasināties, ceturtdien ārpolitikas debatēs Saeimā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Viņa norādīja, ka karš Ukrainā būtiski palielinājis aizsardzības nozīmi un NATO dalībvalstīm jāvirzās uz lielākiem ieguldījumiem, īpaši austrumu flanga aizsardzības nodrošināšanai.

Vācija ir piegādājusi Ukrainai deviņas pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T un gatavojas tuvākajā laikā piegādāt jaunas sistēmas, Ukrainas medijiem apliecināja Vācijas vēstnieks Ukrainā Heiko Tomss.

"Cik man zināms, mēs jau esam nodevuši deviņas sistēmas IRIS-T, un tuvākajā laikā ir gaidāma vēl jaunu sistēmu IRIS-T piegāde," vēstnieka teikto citē tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda".

Diplomāts raksturoja Ukrainas pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu kā "kritiski svarīgu", norādot, ka Vācija ir Ukrainas lielākais partneris šajā jomā.

2025. gada beigās Vācija Ukrainai nodeva vēl divas sistēmas "Patriot" un turpina piegādāt munīciju pretgaisa aizsardzības sistēmām, sacīja Tomss.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 237 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 830 iebrucēji.

NATO valstu kopējā draudu izpratne nav mainījusies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Viņš skaidroja, ka alianse regulāri vērtē, kādi draudi pastāv tās un tās dalībvalstu drošībai. "Un joprojām visu 32 dalībvalstu ieskatā pastāv divi galvenie draudi - tas ir starptautiskais terorisms un agresīvā Krievija," viņš uzsvēra, piebilstot, ka šī kopīgā pozīcija ir deklarēta nevis vienkārši lozungu līmenī, bet par to pieņemts vienbalsīgs lēmums. Savukārt, pamatojoties uz to, tiek veidoti aizsardzības plāni un strādāts pie nepieciešamo aizsardzības spēju pilnveidošanas, nepieciešamības gadījumā bruņojuma prioritāšu koriģēšanas un karaspēka vai karavīru izvietošanas.

"Tādā ziņā vienotība pastāv un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi," vēlreiz norādīja vēstnieks.

Plašāk lasīt šeit.

Francijas varasiestādes trešdien piemērojušas administratīvo arestu naftas tankkuģim "Grinch", kas tika aizturēts aizdomās par piederību Krievijas "ēnu flotei", pavēstīja Marseļas prokuratūra.

Tankkuģa kapteinis, 58 gadus vecais Indijas pilsonis, ko Francijas iestādes iepriekš bija aizturējušas, ir atbrīvots un atgriezies uz kuģa.

Kā ziņo Francijas televīzijas kanāls BFMTV, tankkuģis brauca no Murmanskas zem Komoru Salu viltus karoga.

Pēc aizturēšanas kuģis tika nosūtīts uz Marseļas-Fosas ostu.

Krievijai patlaban nav tiešas ietekmes pār Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto iekšpolitiku, taču abas puses nevēlas pieļaut 2020. gada protestiem līdzīgu iekšpolitisko nestabilitāti, kas Krievijas izpratnē būtu apdraudējums tās interesēm, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Vienlaikus ļoti iespējams, ka Krievija apslāpēs Lukašenko režīma centienus atjaunot attiecības ar Eiropas valstīm, ja tas nebūs izdevīgi Maskavai, uzskata SAB.

SAB informācija liecina, ka Krievija saasināti uztver pat minimālus Baltkrievijas režīma centienus īstenot neatkarīgāku politiku, neraugoties uz Krievijas ietekmes pieaugumu Baltkrievijā un tās izteikti prokrievisko kursu. Krievijas skatījumā Baltkrievijas atgriešanās pie ekonomiskās sadarbības ar Eiropas valstīm veicinās Lukašenko režīma multivektoru ārpolitiku un automātisku Krievijas ietekmes samazinājumu pār Baltkrieviju.

Savukārt potenciāla Lukašenko režīma maiņa, kas nebūtu tieši saskaņota ar Maskavu, tiks uztverta kā apdraudējums Krievijai un tās interesēm Baltkrievijā, norāda SAB.

SAB ieskatā ļoti iespējams, ka Baltkrievija ieņems arvien nozīmīgāku lomu ne tikai Krievijas militāro, bet arī militāri rūpniecisko mērķu sasniegšanai, ja Krievija saglabās agresīvu ārpolitiku pret Rietumvalstīm.

Krievijā daudzi cilvēki uzskata, ka viņus ieskauj naidīgas ārvalstu varas, bet paši savu valsti uzskata par upuri, liecina jauna aptauja.

Šāda uztvere ir rezultāts nemitīgai pret Rietumiem vērstai propagandai, otrdien Berlīnē, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, sacīja krievu sociologs Ļevs Gudkovs no neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Levadas centrs".

Krievijā "Levadas centrs" ir atzīts par ārvalstu aģentu. Uzņēmums bieži veic sabiedriskās domas aptaujas, tajā skaitā par tādiem jautājumiem kā atbalsts armijai un Kremlim. Šoreiz aptauja tika veikta pēc Vācijas Saharova fonda pasūtījuma.

Vairāk nekā 30 gadu laikā kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija ir piedzīvojusi tikai sešus gadus bez kara, norādīja Gudkovs, runājot par sabiedrības "apziņas militarizāciju".

No vairāk nekā 1600 respondentiem 62% par naidīgām valstīm atzina Poliju un Lietuvu, kam seko Lielbritānija, kuru par naidīgu uzskata 57% aptaujāto. Vāciju un Zviedriju par naidīgām atzina attiecīgi 50% un 40% krievu. Savukārt Savienotās Valstis pārsvarā tika uzskatītas par konkurentu, nevis ienaidnieku - šādu viedokli pauda 53% respondentu.

Lūgti nosaukt piecas draudzīgas valstis, respondenti visbiežāk minēja Baltkrieviju, Ķīnu, Kazahstānu, Indiju un Ziemeļkoreju. Izņemot Indiju, visas šīs valstis tiek uzskatītas par represīvām vai autoritārām.

ASV tēls krievu vidū gadu desmitu gaitā ir mainījies. Tas pasliktinājās bijušā ASV prezidenta Džo Baidena laikā, jo ASV atbalstīja Ukrainu, norādīja Gudkovs, bet uzlabojās, kad prezidenta amatā atgriezās Donalds Tramps, radot cerības uz ātru Krievijas sāktā kara pret Ukrainu izbeigšanu.

Protams, pirms "speciālās militārās operācijas" Ukrainā un pēc tās, kad Krievija, viņa ieskatā, sākusi dzīvot pēc jauniem noteikumiem.

Krievija žēlojas par Igaunijas vēlmi “nokampt” tās “vēsturiskās teritorijas” sakarā ar Igaunijas lēmumu savu pilsoņu pasēs un identifikācijas kartēs dzimšanas vietu Pečorus norādīt kā Igauniju.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar 1920. gada Tartu miera līgumu Pečoru (Petseru) pilsētu un tās apkārtni iekļāva Igaunijas sastāvā, bet 1931. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija igauņi. Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi kā Latvijas Abrenes apvidu, Petseru apvidu neilgi pēc tā otrreizējās okupācijas 1944. gada 23. augustā pievienoja Krievijai.

Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Igaunijā Kamrans Abilovs paziņojis, ka Igaunijas pretenzijas uz Pečoru rajonu Pleskavas apgabalā esot pilnīgi nepieņemamas, to tā ir neatņemama Krievijas daļa. “Provokatīvie izlēcieni, kas būtībā ietver teritoriālas prasības (..), ir pilnīgi nepieņemami,” viņš sūdzējās par naidīgo Igauniju intervijā “RIA Novosti”.

Vairāk lasiet šeit.