TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

2025. 2025. gadā Ukrainas partizānu kustība ir pārtapusi par spēcīgu un daudzslāņainu spēku, kas grauj Krievijas kara mašinēriju no iekšienes. Kustības ATESH pārstāvji ekskluzīvā intervijā stāsta, ka mīti par “drošo Krievijas aizmuguri” ir pilnībā sabrukuši – diversijas notiek ne vien okupētajās teritorijās, bet arī Maskavas un Volgogradas apkaimē, kur Krievijas karavīri tagad dzīvo pastāvīgā paranojā.

Sabotāža ir kļuvusi par sistēmisku taktiku – mērķētas darbības pret dzelzceļa mezgliem, radaru sistēmām un sakaru centriem izjauc kravas plūsmu un komandu ķēdes, bet informatīvā sadarbība ar Ukrainas armiju nodrošina precīzus triecienus. Arvien biežāk paši Krievijas karavīri slepeni pievienojas kustībai, izmisīgi meklējot izeju no bezjēdzīga kara. Viens partizāns var būt gan kafejnīcas oficiants, gan dzelzceļnieks, gan IT speciālists – karš ir kļuvis tehnoloģisks.

Lai gan represijas okupētajās teritorijās ir skarbas, partizāni nepadodas. Viņu motivācija balstās uz dusmām, pienākuma apziņu un ticību Ukrainas atbrīvošanai. 2025. gads ir pierādījis, ka ATESH nav tikai pretestība – tā ir uguns, kas izplatās pa Krievijas militāro struktūru kā metastāzes, graujot to no iekšpuses.

Tieši brīdī, kad ASV prezidents Donalds Tramps kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Mar-a-Lago sanāksmē signalizēja par iespējamu miera vienošanos “dažu nedēļu laikā”, Krievijas paziņojums par it kā notikušu Ukrainas dronu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Valdai reģionā, pārtrauca cerīgo diplomātisko vilni. Kijiva to nekavējoties nosauca par “tipisku Krievijas melu kampaņu”, bet Maskava to izmantoja, lai saasinātu savu pozīciju sarunās. Šis solis apdraud Trampa mēģinājumu panākt kara izbeigšanu jau pirmajā prezidentūras gadā.

Lai gan Tramps sākotnēji publiski pieņēma Putina versiju un izteicās par viņa “dusmām”, pārējie ASV diplomāti, tostarp NATO vēstnieks Metjū Vitakers, aicināja uz piesardzību, norādot uz situācijas neskaidrību. Tikmēr eksperti dalās viedokļos – vieni uzskata, ka Tramps mēģina strukturāli piespiest Maskavu kapitulēt, citi brīdina, ka Putina “atlikšanas un uzbrukuma” stratēģija atkal sākusies, šoreiz ar Valdai incidentu kā ieganstu, lai iegūtu laiku un pozīcijas frontē.

Ukraina uzstāj uz starptautiskas monitoringa misijas iekļaušanu jebkurā līgumā un ilgtermiņa ASV drošības garantijām – līdz pat 50 gadiem, kamēr Vašingtona piedāvā 15 gadu termiņu. Sarunas kļūst par sacensību starp simboliskiem žestiem un reālu kontroli uz vietas. Tikmēr Maskava apliecina – visbīstamākais karā nav pat drons, bet gan rūpīgi izstrādāts iegansts.

Somijas policija trešdien paziņojusi, ka arestējusi kuģi, kas tiek turēts aizdomās par sakaru kabeļa bojāšanu Somu līcī starp Helsinkiem un Tallinu.

Nekādas sīkākas ziņas par arestēto kuģi nav sniegtas.

Pirms dažām stundām bojātais kabelis pieder somu telekomunikāciju uzņēmumam "Elisa" un atrodas Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

"Elisa" trešdienas rītā konstatēja kabeļa bojājumu un par to ziņoja Somijas varasiestādēm.

Somijas robežsardzes patruļkuģis un helikopters aizdomās turēto kuģi fiksēja Somijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un tika konstatēts, ka kuģa enkurs ir nolaists jūrā.

Somijas robežsardze lika kuģim apstāties, pacelt enkuru un doties uz Somijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Pretrunīgu sabiedrības reakciju izraisījis ASV vēstnieka Krievijā Duglasa Daikhausa publicētais video, kurā viņš Amerikas vārdā apsveic Krieviju Jaunajā gadā.

Viņš savu runu sāka krievu valodā ar vārdiem "dorogie druzja", vēlāk pārejot uz angļu valodu. Daikhauss uzsvēra, ka “šī gadalaika gars” mudina cilvēkus uz pārdomām un atskatīšanos uz pagātni. “Šis ir laiks, kad cilvēki visā pasaulē domā ne tikai par jau iesākto ceļu, bet arī par to, kurp doties tālāk,” atzīmēja vēstnieks.

Viņš pieminēja arī karu Ukrainā, norādot, ka pēdējie gadi ir nesuši šķelšanos un zaudējumus. Pēc viņa teiktā, ASV prezidents Donalds Tramps ir pastāvīgi runājis par nepieciešamību izbeigt Krievijas un Ukrainas karu, un viņa administrācija strādā, lai veicinātu dialogu un aktīvu rīcību. “Viņa apņemšanās diplomātijai joprojām ir cerības stars abām mūsu valstīm,” piebilda Daikhauss.

Viņš atzīmēja, ka gan krieviem, gan amerikāņiem ir dziļas tradīcijas, kurā iesakņojusies izturība, radošums un mīlestība pret savu valsti.  “Šīs kopīgās iezīmes var kalpot par pamatu kopīgas, mierīgākas nākotnes veidošanai,” sacīja vēstnieks. Noslēgumā viņš krievu valodā novēlēja Krievijas Federācijas pilsoņiem veselību, mieru un labklājību Jaunajā gadā.

Šis ieraksts izsaucis pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Kamēr daži par viņa vārdiem pauž pateicību, citi norāda, ka "ir šokēti par to, kādā pasaulē mēs dzīvojam" un uzsver, ka "Krievija ir teroristiska valsts". "Lūdzu pasakiet, ka šo radījis mākslīgais intelekts," norāda kāds iedzīvotājs, bet vēl kāds pauž, ka "ASV vadība ir pārdevusies". 

ASV krasta apsardze 21. decembrī Karību jūrā mēģināja aizturēt tankkuģi "Bella 1", kad tas devās uz Venecuēlu pēc naftas, taču kuģis atteicās apstāties, ziņo laikraksts "The New York Times".

"Bella 1" ir pakļauts ASV sankcijām, jo tas pārvadāja naftu no Irānas, tādējādi pārkāpjot ASV noteiktās sankcijas. Pamatojoties uz to, ASV varas iestādes saņēma orderi kuģa arestam.

Krasta apsardze mēģināja kuģi aizturēt, jo tas kuģoja bez karoga, taču apkalpe nepakļāvās un turpināja ceļu. Kopš tā laika ASV spēki ir sākuši kuģa vajāšanu. Izvairoties no pakaļdzīšanās, tankkuģa apkalpes locekļi uz tā borta uzkrāsojuši Krievijas karogu.

Nav zināms, kur kuģis atrodas pašlaik. Amatpersonas apgalvo, ka tankkuģis nesen mainījis kursu, iespējams, dodoties Grenlandes vai Islandes virzienā.

NYT avoti nepaskaidroja, kāpēc krasta apsardze gaida, lai uzkāptu uz tankkuģa klāja, jo kuģis nespēj braukt ātrāk par karakuģiem. Laikraksts norāda, ka uz kuģa var uzkāpt speciāla komanda, kas spēj nodrošināt kustīgu kuģi ar potenciāli naidīgu apkalpi.

Civilie tankkuģi parasti nemēģina slēpties no krasta apsardzes. Piemēram, ASV militārie spēki nesen netālu no Venecuēlas pārtvēra divus tankkuģus un spēja uzkāpt uz tiem.

Saskaņā ar NYT informāciju tankkuģis "Bella 1" bija iesaistīts naftas transportēšanā no Krievijas, Irānas un Venecuēlas, pārkāpjot ASV un citu valstu noteiktās sankcijas. Saskaņā ar viena avota teikto tankkuģa apkalpes lielāko daļu veido Krievijas, Indijas un Ukrainas pilsoņi.

Trešdienas pusnaktī eirozonai pievienosies 21. tās dalībvalsts - Bulgārija. Plkst. 24.00 bulgāri atvadīsies ne tikai no 2025. gada, bet arī no vietējās valūtas levas, kas bijusi apgrozībā kopš 19. gadsimta beigām.

Kamēr valdība atbalsta pāreju uz vienoto Eiropas Savienības (ES) valūtu, cerot, ka tas stiprinās tautsaimniecību, veicinās saites ar Rietumiem un pasargās no Krievijas ietekmes, ne visi ar to ir apmierināti.

Bulgāriju nesen pārņēma pretkorupcijas protesti, kas noveda pie konservatīvo valdības krišanas, un valstī nāksies rīkot jau astotās vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā. Premjerministrs Rosens Žeļazkovs, kas turpina pildīt amata pienākumus, otrdien tomēr pauda pārliecību, ka viņa valdībai izdevies paveikt svarīgu darbu.

Eirozona ir to Eiropas Savienības valstu grupa, kurās oficiālā valūta ir eiro un kuras piedalās kopīgajā eiro monetārajā politikā, ko pārvalda Eiropas Centrālā banka (ECB). Lai pievienotos eirozonai, valstij jāizpilda stingri ekonomiskie kritēriji. Eiro ieviešanas mērķis ir veicināt cenu stabilitāti, ekonomisko integrāciju un vienotu tirgu

ASV krasta apsardze 21. decembrī Karību jūrā mēģināja aizturēt tankkuģi "Bella 1", kad tas devās uz Venecuēlu pēc naftas, taču kuģis atteicās apstāties, ziņo laikraksts "The New York Times".

"Bella 1" ir pakļauts ASV sankcijām, jo tas pārvadāja naftu no Irānas, tādējādi pārkāpjot ASV noteiktās sankcijas. Pamatojoties uz to, ASV varas iestādes saņēma orderi kuģa arestam.

Krasta apsardze mēģināja kuģi aizturēt, jo tas kuģoja bez karoga, taču apkalpe nepakļāvās un turpināja ceļu. Kopš tā laika ASV spēki ir sākuši kuģa vajāšanu. Izvairoties no pakaļdzīšanās, tankkuģa apkalpes locekļi uz tā borta uzkrāsojuši Krievijas karogu.

Nav zināms, kur kuģis atrodas pašlaik. Amatpersonas apgalvo, ka tankkuģis nesen mainījis kursu, iespējams, dodoties Grenlandes vai Islandes virzienā.

NYT avoti nepaskaidroja, kāpēc krasta apsardze gaida, lai uzkāptu uz tankkuģa klāja, jo kuģis nespēj braukt ātrāk par karakuģiem. Laikraksts norāda, ka uz kuģa var uzkāpt speciāla komanda, kas spēj nodrošināt kustīgu kuģi ar potenciāli naidīgu apkalpi.

Civilie tankkuģi parasti nemēģina slēpties no krasta apsardzes. Piemēram, ASV militārie spēki nesen netālu no Venecuēlas pārtvēra divus tankkuģus un spēja uzkāpt uz tiem.

Saskaņā ar NYT informāciju tankkuģis "Bella 1" bija iesaistīts naftas transportēšanā no Krievijas, Irānas un Venecuēlas, pārkāpjot ASV un citu valstu noteiktās sankcijas. Saskaņā ar viena avota teikto tankkuģa apkalpes lielāko daļu veido Krievijas, Indijas un Ukrainas pilsoņi.

Maskavas apgabalā vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju otrdien piedzīvoja elektroapgādes pārtraukumu apakšstacijas ugunsgrēka dēļ, kas izcēlās pēc Ukrainas dronu uzbrukuma.

Ramenskas pilsētas administrācija paziņoja, ka elektroapgādes pārtraukumu izraisījusi kabeļa aizdegšanās, tomēr tajā pašā laikā tika ziņots par liela mēroga Ukrainas dronu uzbrukumu Maskavas apgabalā.

Elektroapgādes pārtraukums skāra arī Žukovskas un Litkarinas pilsētu iedzīvotājus. Varas iestādes paziņoja, ka tās strādā, lai ātri novērstu kaitējumu.

Krievijas armija otrdienas vakarā ziņoja, ka četru stundu laikā notriekusi vairāk nekā 100 Ukrainas dronus.

Lielākā daļa šo dronu tika notriekti Brjanskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, bet Maskavas apgabalā tika notriekti astoņi droni, no kuriem trīs lidoja Maskavas virzienā, teikts Krievijas armijas ziņojumā.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēlāk sacīja, ka ir pārtverti arī citi droni. Šo uzbrukumu dēļ Maskavas lidostas bija spiestas uz laiku apturēt operācijas.

Kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Maskava ir regulāri uzbrukusi Ukrainai ar droniem, raķetēm un spārnotajām raķetēm. Ukraina atbild ar aizvien biežākiem triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, uzbrūkot galvenokārt naftas un gāzes infrastruktūrai, lai traucētu degvielas piegādes Krievijas armijai un ierobežotu Krievijas finansējumu karam.

Analītiķi gan atzīmē, ka Ukrainas uzbrukumos nodarītie postījumi un civilie upuri ir ievērojami mazāki nekā Krievijas uzbrukumos Ukrainā.

Bulgārija trešdien pusnaktī pāries uz eiro, kļūstot par 21. eirozonas dalībvalsti, taču pastāv bažas, ka tas var izraisīt cenu kāpumu un vairot politisko nestabilitāti.

Plkst. 24 bulgāri atvadīsies ne tikai no 2025. gada, bet arī no levas, kas bijusi apgrozībā kopš 19. gadsimta beigām.

Kamēr valdība atbalsta pāreju uz vienoto Eiropas Savienības (ES) valūtu, cerot, ka tas stiprinās tautsaimniecību, veicinās saites ar Rietumiem un pasargās no Krievijas ietekmes, ne visi ar to ir apmierināti.

Bulgāriju nesen pārņēma pretkorupcijas protesti, kas noveda pie konservatīvo valdības krišanas, un valstī nāksies rīkot jau astotās vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā.

Premjerministrs Rosens Žeļazkovs, kas turpina pildīt amata pienākumus, otrdien tomēr pauda pārliecību, ka viņa valdībai izdevies paveikt svarīgu darbu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 207 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 481 tanku, 23 845 bruņutransportierus, 35 642 lielgabalus un mīnmetējus, 1586 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 97 684 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 247 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.