TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pavirzījušies Volčanskā un cenšas nostiprināties pilsētas drupās
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropa sāk domāt, ka Kijivai būs jāpiekāpjas teritoriālās jomās, lai izbeigtu karu, ziņo "El Pais".
Rakstā teikts, ka idejai par Ukrainas piekrišanu savu teritoriju zaudēšanai īpaši pretojas Baltijas valstīs un Polijā.
❗️Europe is starting to think that Kyiv will have to make territorial concessions to end the war, — El País
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 5, 2025
The article states that the idea of Ukraine agreeing to the loss of its territories is particularly met with resistance in the Baltic countries and Poland. pic.twitter.com/IJo5xLrSMS
Jaunā ASV Nacionālās drošības stratēģija signalizē par būtiskām pārmaiņām: sarunu ceļā panākta kara Ukrainā izbeigšana tagad ir galvenā prioritāte, kā arī stratēģiskā līdzsvara atjaunošana ar Krieviju.
NATO tiek aicināta atbrīvoties no sava tēla kā pastāvīgi augošas alianses, un tiek sagaidīts, ka Eiropa pilnībā uzņemsies atbildību par savu aizsardzību. Saskaņā ar Hāgas saistībām visām NATO dalībvalstīm militārajām vajadzībām ir jāiztērē 5% no IKP. Vašingtona kritizē arī vairākas ES valdības par demokrātisko standartu graušanu un miera centienu kavēšanu.
The new U.S. National Security Strategy signals a major shift: a negotiated end to the war in Ukraine is now a top priority, along with restoring strategic balance with Russia. NATO is urged to shed its image as an ever-expanding alliance, and Europe is expected to take full… pic.twitter.com/oGESE6RJua
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 5, 2025
Ukrainas 63. mehanizētās brigādes karaspēks iznīcina Krievijas BTS-4 bruņutraktoru, bruņutransportieri, UAZ "Buhanka", apvidus automašīnas un UAZ Doneckas ass virzienā.
*63rd Mechanized Brigade
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 5, 2025
Eiropa arvien biežāk izvēlas pēdējo.
Saskaņā ar jaunu "Le Grand Continent" / "Cluster 17" aptauju 48% eiropiešu tagad uzskata ASV prezidentu par "Eiropas ienaidnieku". Tas ir par četriem punktiem vairāk nekā septembrī — tendence pieaug.
Uzskats par Trampu kā draudu ir dominējošais viedoklis vairākās galvenajās ES valstīs: aptuveni 62% Beļģijā, 57% Francijā un vairākums Spānijā.
Donald Trump: friend or foe? Europe is increasingly choosing the latter
— NEXTA (@nexta_tv) December 5, 2025
According to a new Le Grand Continent / Cluster 17 survey, 48% of Europeans now consider the U.S. president an “enemy of Europe.” That’s four points higher than in September — the trend is growing.
Seeing… pic.twitter.com/EpQR4cO8SO
Andrijs Jermaks atkāpās no amata pēc pretkorupcijas reida un pieaugošā spiediena. Fjodorovs, Ukrainas digitālais reformators, pašlaik ir premjerministra pirmais vietnieks un iepriekš bija digitālās transformācijas ministrs.
Mykhailo Fedorov is set to replace Andriy Yermak as head of the Ukrainian President’s Office. Yermak resigned after an anti-corruption raid and mounting pressure. Fedorov, Ukraine’s digital reformer, is currently First Deputy PM and formerly served as Minister of Digital… pic.twitter.com/NFgm9JH9Yw
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 5, 2025
Kopumā tika trāpīts 23 441 mērķim, tostarp 8473 karavīriem (4868 tika likvidēti). Droni trāpīja enerģētikas, loģistikas un militārajiem objektiem okupētajās teritorijās un dziļi Krievijā. Zaudējumi tiek lēsti desmitos miljardu dolāru.
Drones struck nearly 23,500 Russian targets in November, Ukraine says. A total of 23,441 targets were hit, including 8,473 personnel (4,868 eliminated). Drones hit energy, logistics, military sites across occupied areas and deep in Russia. Losses are estimated in the tens of bn… pic.twitter.com/lbPqcIcwId
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 5, 2025
Dokumentā teikts, ka ASV interesēs ir vest sarunas par ātru karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, lai nodrošinātu pēckara atveseļošanos un "atjaunotu stratēģisko stabilitāti ar Krieviju".
Stratēģijā arī brīdināts, ka "vēlākais dažu desmitgažu laikā atsevišķas NATO dalībvalstis kļūs par vairākumā neeiropeiskām," faktors, kas it kā rada šaubas par valstu saistībām aliansē.
It is in the U.S. interest to negotiate a quick end to hostilities in Ukraine to enable post-war recovery and to "reestablish strategic stability with Russia," the document says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 5, 2025
ASV Floridas štatā aizvadītas Kijivas un Vašingtonas delegāciju sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Ukrainu sarunās pārstāvēja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī uzbruka Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai, izraisot ugunsgrēku. Rūpnīca, kas gadā pārstrādā 8,5 miljonus tonnu jēlnaftas, ir viens no Krievijas galvenajiem enerģijas aktīviem, kas atbalsta tās kara mašīnu. Saskaņā ar vietējiem ziņojumiem, postījumi ir nopietni.
A Ukrainian drone strike hit the Syzran oil refinery overnight, sparking a fire. The facility, processing 8.5 million tons of crude per year, is one of Russia’s key energy assets supporting its war machine. According to local reports, the damage is severe. pic.twitter.com/y2xYwnYbEb
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 5, 2025
"Ukrainska Pravda", atsaucoties uz tiesībaizsardzības iestāžu avotiem, ziņoja, ka likumdevēja ir Anna Skorohoda no partijas "Par nākotni".
Skorohoda paziņoja, ka tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki pārmeklē viņas māju.
Skorokhod said her home was being searched by law enforcement officers.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 5, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
