TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis atņem Ukrainas pilsonību Odesas mēram - tiek apgalvots, ka viņam ir Krievijas pilsoņa pase

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltkrievijas diktators Lukašenko ir apstiprinājis protokolu, kas ļauj Baltkrievijā pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Turpmāk krievi varēs gan balsot, gan kandidēt uz vietām Baltkrievijas vietējās pašpārvaldes iestādēs.
Belarusian dictator Lukashenko has approved a protocol allowing Russian citizens permanently residing in Belarus to vote and run in local elections.
— Visegrád 24 (@visegrad24) October 15, 2025
From now on, Russians will be able to both vote and run for seats in Belarus’s local self-government bodies. pic.twitter.com/d89Z0LNARS
NATO izstrādā jaunus noteikumus, kas dalībvalstīm atvieglos militāro lidmašīnu notriekšanu, kas pārkāpj to gaisa telpu, vēsta "The Telegraph".
Aizsardzības ministri 15. oktobrī apspriedīs vienotos protokolus, galveno uzmanību pievēršot lidmašīnu bruņojumam un lidojuma trajektorijai kā galvenajiem draudu rādītājiem, un iznīcinātāji, kas pārvadā gaiss-zeme raķetes, ir norādīti kā potenciāli pārtveršanas mērķi.
Tas notiek, reaģējot uz gaisa telpas pārkāpumu vilni visā Eiropā kopš augusta beigām, tostarp neidentificētu dronu darbību lidostu un jutīgu objektu tuvumā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka "Krievija ir atbildīga par lielāko daļu šo dronu lidojumu", piebilstot, ka iebrukumu biežums tagad pārsniedz Aukstā kara līmeni, lai gan konstatētie droni nebija bruņoti ar kaujas galviņām un, šķiet, veica izlūkošanas operācijas.
NATO is developing new rules that would make it easier for member countries to shoot down military aircraft violating their airspace — The Telegraph.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 15, 2025
Defense ministers will discuss unified protocols on 15 October, focusing on aircraft weaponry and flight trajectory as key threat… pic.twitter.com/3jp0FI6ZsK
Krievija, ko dēvē par "degvielas uzpildes staciju", stāv rindās pēc gāzes un eksportē to no Baltkrievijas un Ķīnas.
Russia, which is referred to as a 'gas station,' stands in lines for gas and exports it from Belarus and China.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 15, 2025
📹: line for gasoline in one of the cities of Russia's Irkutsk region pic.twitter.com/N2nLT3mRNp
Krievijai stratēģiskās dilemmas ir tās instrumenti, tās ieroči. Krievija ļoti labi prot radīt mums stratēģiskas dilemmas. Vai beidzot esam gatavi radīt Krievijai stratēģiskas dilemmas?
Stratēģiskā dilemma nav mazāka atlīdzība vai lielāka atlīdzība. Stratēģiskā dilemma ir vairāk sāpju vai mazāk sāpju. Tāpēc, kamēr Krievija nejūt, ka cietīs no sava agresijas kara sekām, kas mazinātu tās spēju paplašināt savu militāro spēku, viss pārējais ir tikai runas.
❗️Very important point by Lithuanian National Defence Minister Dovilė Šakalienė @DSakaliene:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 15, 2025
For Russia, strategic dilemmas are its tools, its weapons. Russia is very good at creating strategic dilemmas for us. Are we finally ready to create strategic dilemmas for Russia?
The… pic.twitter.com/KsTkWmLke5
"Donkey, what unit are you from? Are you an assaultman or a rear folk?"
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 15, 2025
A Russian soldier filmed a donkey wearing a helmet and body armor. https://t.co/asgD30d62j pic.twitter.com/p9iT1QGFU4
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute trešdien paziņojis, ka sagaida no Eiropas valstīm lielāku atbalstu mehānismam amerikāņu ieroču sagādei Ukrainai.
Saskaņā ar augustā ieviesto mehānismu - Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL) - valstis jau apņēmušās atvēlēt divus miljardus eiro Ukrainas atbalstam, ierodoties uz NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmi Briselē, paziņoja Rite. "Man ir pamats uzskatīt, ka šodien pievienosies vēl daudzas citas valstis," pavēstīja NATO ģenerālsekretārs.
Ukrainai sagādāto ieroču klāstā bija "svarīgi elementi, tai skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas un pārtvērēji", un Ukrainai ir "svarīgi nodrošināt, lai tās civiliedzīvotāji, tās kritiskā infrastruktūra būtu pēc iespējas labāk aizsargāta pret nepārtrauktajiem Krievijas uzbrukumiem," norādīja Rute.
Vairāki Eiropas mediji zino, ka no 2012. līdz 2018. gadam Budapešta uz Briseli diplomātiskā aizsegā nosūtīja spiegus, kuriem tika uzdots iefiltrēties Eiropas Komisijā. Vairāk lasi šeit.
Lietuva nākamgad grasās palielināt savus tēriņus aizsardzībai no 3% līdz 5,38% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "2026. gada budžetā aizsardzībai tiks atvēlēti 5,38% no IKP, kas ir rekordliels rādītājs," paziņojusi Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, piebilstot, ka šādus tēriņus diktē ģeopolitiskā situācija. Vairāk lasi šeit.
Zviedrijas Bruņotie spēki Baltijas jūrā seko Krievijas zemūdenei, trešdien paziņoja armija, piebilstot, ka tā esot rutīnas operācija.
"Krievu zemūdene iebrauca Baltijas jūrā vakar caur Lielo Beltu", kas ir jūras šaurums starp Dānijas Langelānas un Fīnes salām rietumos un Lollandi un Zēlandi austrumos, paziņoja Zviedrijas armija.
"Bruņoto spēku iznīcinātāji un karakuģi satika zemūdeni Kategata šaurumā [starp Dāniju un Zviedriju] un tagad tai seko," teikts armijas paziņojumā.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna oponents, opozīcijas pārstāvis Pēters Maģars paziņojis, ka uzreiz neatteiksies no Krievijas naftas un gāzes, ja viņam vēlēšanās nākamgad izdosies uzvarēt Orbānu.
Maģara vadītā centriski labējā Cieņas un brīvības partija ("Tisza") vairumā aptauju apsteidz Orbāna partiju "Fidesz", un tiek gaidīts, ka Maģara nostāja pret Krieviju atšķirsies no Orbāna politikas.
Orbāna valdība joprojām uztur labas attiecības ar Kremli un vairākkārt mēģinājusi novērst Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošanu Krievijai. Tajā pašā laikā pati Ungārija saņem no Eiropas Savienības vairāk naudas subsīdiju veidā, nekā iemaksā ES budžetā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".