TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Krievija naktī uz otrdienu raidījusi uz Ukrainu 29 raķetes un 396 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

25 raķetes un 367 droni notriekti, fiksēti četru ballistisko raķešu un 18 dronu trāpījumi, teikts paziņojumā.

Krievija uzbrukusi Ukrainai ar četrām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M", 20 gaisa bāzējuma spārnotajām raķetēm "H-101", četrām spārnotajām raķetēm "Iskander-K" un vadāmo aviācijas raķeti "H-59/69".

No 396 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 250 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Ukraiņu žurnālists un blogeris Deniss Kazanskis ir komentējis krievu iebrucēju filmēto video par Bahmutu, ko Krievijas karaspēks ieņēma 2023. gadā. Video ir balstīts uz jauniem kadriem, ko 2026. gada sākumā filmēja Krievijas okupanti.  

Videomateriāls skaidri parāda, par ko pilsēta, kurā norisinājās vienas no sīvākajām kara cīņām, ir kļuvusi trīs gadu laikā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 255 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 678 tankus, 24 045 bruņutransportierus, 37 323 lielgabalus un mīnmetējus, 1648 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1301 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 136 073 bezpilota lidaparātus, 4288 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 725 automobiļus un autocisternas, kā arī 4071 specializētās tehnikas vienību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien brīdināja, ka ir gaidāmi jauni masīvi Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas objektiem.

"Krievija nespēj pretoties kārdinājumam un grib dot sāpīgu triecienu ukraiņiem ziemas sala pēdējās dienās," Zelenskis sacīja videovēstījumā dažas stundas pirms jaunas miera sarunu kārtas, kas paredzēta otrdien Ženēvā.

Zelenskis sacīja, ka Ukrainas delegācija jau ir ieradusies šajā Šveices pilsētā, bet apsūdzēja Maskavu, ka tā nav gatava kompromisiem.

"Krievija visu noraida, turpina uzbrukumus frontes līnijās un gaisa triecienus mūsu pilsētām un enerģijas piegādēm," sacīja Ukrainas prezidents.

Zelenskis sacīja, ka Kremli vajag piespiest uz mieru ar jaunām sankcijām, un aicināja Rietumu sabiedrotos piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības ieročus.

"Ir nepieciešams nekavējoties īstenot to, ko mēs apspriedām ar mūsu partneriem Minhenē," uzsvēra Zelenskis, atzīstot, ka kavēšanās tikai palielina krievu uzbrukumu nodarītos postījumus.

Naktī uz otrdienu Krievijā notikuši dronu triecieni vairākiem objektiem, arī Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, kur izraisījies plašs ugunsgrēks, vēsta vietējie mediji un varasiestādes.

Vietējie iedzīvotāji ziņoja par vairāk nekā desmit sprādzieniem Iļskas rajonā. Pēc tam vietējā naftas pārstrādes rūpnīcā izraisījies liels ugunsgrēks.

Triecienā cietusi naftas produktu tvertne. Ugunsgrēka kopējā platība ir aptuveni 700 kvadrātmetru, teikts Krasnodaras novada Operatīvā štāba paziņojumā.

Naktī noticis arī dronu trieciens Tatarstānā.

Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" norāda, ka vairāki desmiti Latvijas uzņēmēju negodprātīgi izmanto no kara atbēgušos Ukrainas civiliedzīvotājus.

Kā "Latvijas Televīzijai" (LTV) apstiprina Valsts darba inspekcija (VDI), pieaug arī sūdzību skaits no trešo valstu pilsoņiem, tajā skaitā ukraiņiem, kas sūdzas par to, ka uzņēmēji: nevēlas slēgt oficiālu darba līgumu, neizmaksā solīto atalgojumu vai izmanto viņus citos veidos.

Kāds Ukrainas pilsonis vārdā Mikola LTV norāda, ka ieradās Latvijā neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Visai ātri viņš atrada darbu noliktavā, kur jāpieņem un jāapstrādā pasūtījumi, tomēr prieks par atrasto darbu ātri vien noplaka. "Mani pieņēma, bet bez līguma. [...] Par pirmo mēnesi man samaksāja, par pārējiem diviem mēnešiem nesamaksāja. Es tur nostrādāju trīs mēnešus," atzina Ukrainas pilsonis

"Ukrainas civiliedzīvotāji tiešām cenšas strādāt, meklē darbu. Bet diemžēl man ir radies iespaids, ka Latvijas darba devēji ir ļoti negodprātīgi, attiecīgi nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus," LTV pauda "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, kas skaidroja, ka daudzi ukraiņi, bēgot no kara šausmām, nekritiski uzticas darba devējiem.

Miruškina atklāj, ka aizvadītajā gadā biedrībā vērsās 38 ukraiņi, kas sūdzējās par pārkāpumiem darba vietās. Piemēram, biedrība palīdzēja sakārtot tiesvedību kādai ukrainietei, kurai darba devējs par minimālo samaksu lika strādāt līdz 400 stundām mēnesī.  Tikmēr VDI uzsver, ka kopējais sūdzību skaits par negodprātīgu praksi Latvijā nepieaug, tomēr palielinās tieši sūdzību skaits no iebraucējiem, tajā skaitā no Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Vācijas un Lielbritānijas augstākie militārie vadītāji aicinājuši eiropiešus gatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam.

Bundesvēra ģenerālinspektors Karstens Breiers un Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks Ričards Naitons pirmdien kopīgā publikācijā laikrakstos "Die Welt" un "The Guardian" brīdināja, ka Krievija arvien vairāk militāri orientējas uz Rietumiem.

Krievijas bruņotie spēki "reorganizējas tādā veidā, kas varētu palielināt konflikta risku ar NATO valstīm", brīdināja Breiers un Naitons.

"Maskavas militārā spēka pieaugums apvienojumā ar tās gatavību sākt karu mūsu kontinentā, kā tas sāpīgi pierādījās Ukrainā, rada paaugstinātu risku, kas prasa mūsu kopīgu uzmanību," brīdināja militārpersonas.

Viņi atbalsta ne tikai militārās gatavības stiprināšanu, bet arī Eiropas aizsardzības rūpniecības paplašināšanu. "Ukraina mums parāda, ka rūpnieciskā bāze ir atslēga, lai izturētu un galu galā uzvarētu jebkurā lielā karā," skaidroja augstākās militārpersonas. Viņi uzsvēra, ka bruņošanās nav kara kurināšana, bet atbildīga rīcība, ko veic valstis, kuras ir apņēmušās aizsargāt savus cilvēkus un saglabāt mieru.

"Spēks attur agresiju. Vājums to veicina," viņi piebilda.

Horvātijas ekonomikas ministrs Ante Šušnjars paziņojis, ka Horvātija ir gatava palīdzēt Ungārijai un Slovākijai ar Krievijas naftas piegādēm, ziņo aģentūra "Reuters".

Šušnjars paziņojis, ka Zagreba "nepieļaus, lai tiktu apdraudēta Centrāleiropas apgāde ar degvielu", uzsverot, ka Horvātija ievēros Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus un ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteikumus.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto svētdien paziņoja, ka Ungārija un Slovākija ir kopīgi vērsušās pie Horvātijas ar aicinājumu atļaut Krievijas naftas transportēšanu pa Adrijas jūras cauruļvadu, kamēr galvenais maršruts caur Ukrainu - naftas vads "Družba" - joprojām ir bloķēts.

Krievijas uzbrukumu Ukrainas infrastruktūrai dēļ naftas tranzīts pa naftas vadu "Družba" kopš janvāra beigām ir apturēts. Tikmēr Ungārijas un Slovākijas premjerministri Viktors Orbāns un Roberts Fico šo lēmumu uzskata par politisku.

Ukrainas armijai pagājušajā nedēļā no trešdienas līdz svētdienai izdevies atkarot Krievijai 201 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, liecina ziņu aģentūras AFP veiktā ASV Kara izpētes institūta (ISW) datu analīze.

Atgūtā teritorija ir gandrīz līdzvērtīga Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem visa decembra laikā. Tā ir arī lielākā platība, ko Ukrainas spēki atguvuši tik īsā laika posmā kopš 2023. gada jūnija, kad sāka pretuzbrukuma operācijas.

ISW skaidroja, ka neseno Ukrainas pretuzbrukumu panākumi, visticamāk, ir saistīti ar to, ka Krievijas armijai bloķēta piekļuve "Starlink" interneta pakalpojumiem.

Pirmie "Starlink" termināļi Krievijas armijā sāka parādīties 2023. gada otrajā pusē. Tie lielākoties ir "pelēkie" termināļi, kas iegādāti un kontrabandas ceļā ievesti no trešām valstīm.

Jau ziņots, ka Ukrainas Aizsardzības ministrija februāra sākumā vienojās ar ASV uzņēmumu "SpaceX" par nelegālo "Starlink" termināļu atslēgšanu.

Neizmantojot "Starlink", Krievijas armijai izdevās pavirzīties uz priekšu tikai 9. februārī, bet pārējās dienās Ukraina guva pārsvaru, secinājis ISW.

Ukrainas armijas atkarotā teritorija atrodas aptuveni 80 kilometru attālumā uz austrumiem no Zaporižjas pilsētas.

Februāra vidū Maskava pilnībā vai daļēji kontrolēja 19,5% Ukrainas teritorijas, salīdzinot ar 18,6% gadu iepriekš, liecina ISW dati.

Ukrainas delegācija ieradusies Ženēvā uz trīspusējām sarunām ar ASV un Krieviju, pirmdien paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

Plānots, ka nākamā kārta sarunās par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu notiks rīt Šveicē.

"Ukrainas delegācija jau ir ieradusies Ženēvā. Rīt mēs sāksim nākamo sarunu kārtu trīspusējā formātā. Darba kārtība ir saskaņota, un komanda ir gatava strādāt," paziņoja Umerovs, kurš vada Ukrainas delegāciju šajās sarunās.

"Mēs sagaidām konstruktīvu iesaistīšanos un saturīgas tikšanās par drošības un humānajiem jautājumiem, lai virzītos uz cieņpilnu un ilgstošu mieru," norādīja Umerovs.