TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aģentūrai AFP svētdien pavēstījis, ka kopā ar Itālijas valdības vadītāju Džordžu Meloni apsprieduši "miera plānu" ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

"Prezidents Tramps atbildēja uz telefona zvanu svētdien plkst. 5 no rīta (plkst. 12 pēc Latvijas laika), kas liecina, ka viņš strādā cauru diennakti, lai panāktu miera vienošanos Krievijas agresijas karā pret Ukrainu," G20 samita kuluāros Dienvidāfrikā norādīja Stubs.

Protams, tika apspriests 28 punktu "miera plāns", atzina Somijas prezidents, piebilstot, ka arī Johannesburgā skarti jautājumi, kas saistīti ar šo plānu. Tomēr sīkākas sarunas detaļas Stubs atteicās atklāt.

47 parakstītāju vidū ir parlamentārieši no valstīm, sākot no Īrijas līdz pat Ziemeļmaķedonijai.

Krievija tika izslēgta pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Šī ideja aicināt Krieviju atgriezties G8 ir minēta Eiropas plāna 13. punktā.

Ukrainas delegācija Ženēvā, Šveicē, strādā pie "dzīvotspējīga risinājuma", lai izbeigtu Krievijas karu, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.

Saskaņā ar Bloomberg 23. novembra ziņojumu slepenas sarunas starp ASV un Krieviju, kas tiek rīkotas jau vairākas nedēļas, notikušas, neiesaistot vairākas nozīmīgas Baltā nama amatpersonas.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesenie paziņojumi par ilgtermiņa iznīcinātāju piegādes vienošanos ar Eiropas sabiedrotajiem rada pievilcīgu nākotnes gaisa spēku ainu.

Taču šī vīzija krasā pretrunā ar Ukrainas pašreizējo realitāti.

"Manuprāt, šī bija, iespējams, visproduktīvākā un jēgpilnākā tikšanās visā šajā procesā, kurā mēs esam iesaistīti no paša sākuma. Mums tagad ir ļoti labi rezultāti, pateicoties visu iesaistīto dalībnieku ieguldījumam. Šajā posmā mēs varēsim izskatīt atsevišķus jautājumus punktu pa punktam. Uzskatu, ka esam panākuši ļoti stabilu progresu. Mūsu komandas tikko atgriezušās birojos un strādā pie vairākiem priekšlikumiem," sacīja Rubio.

Partizānu grupa ATESH paziņojusi, ka tās aģenti iznīcinājuši lokomotīvi, kas pārvadāja militāro kravu Rostovā pie Donas, tādējādi aizkavējot munīcijas un papildspēku nogādi uz Krievijas Dienvidu un Austrumu frontēm Ukrainā.

Grupa norāda, ka tās biedri esot iebūvēti pašos Krievijas dzelzceļa karaspēkos, nodrošinot ikdienas izlūkošanas informāciju par loģistiku un īstenojot diversiju operācijas no sistēmas iekšienes.

Iejaucoties Krievijas piegāžu ķēdēs pašā valstī, partizānu tīkli piespiež Maskavu novirzīt resursus drošībai un remontdarbiem, vienlaikus palēninot kara operācijas pret Ukrainu.

Ukrainas desantnieki attīrījuši krievu spēkus no Pokrovskas centra, atkarojuši dzelzceļa staciju un bloķējuši ienaidnieka papildspēku mēģinājumus.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājuši jau vairāk nekā trīsarpus gadu. Taču Latvijas publiskās bibliotēkas aizvien iegādājas grāmatas, kas izdotas Krievijā un Baltkrievijā. Lai arī kopš kara sākuma bibliotēkās pakāpeniski ir samazinājies jaunāko Krievijā drukāto darbu skaits, to iegāde aizvien notiek un ne visas bibliotēkas ir gatavas atsaukties aicinājumam nepirkt grāmatas no agresorvalstīm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Plašāk lasīt šeit.