TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: par spīti oficiālām bazūnēm, krievu armijas virzība palēninājusies līdz gliemeža ātrumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
A Russian woman threw a tantrum because of the internet outages. According to her, the authorities are jamming absolutely everything: not only is it impossible to pay in stores because the terminals aren't working, but it's also impossible to call an ambulance or even a child,… https://t.co/L5fqQosiHm pic.twitter.com/cMKfrxe8P1
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 4, 2026
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātais miljardieris Oļegs Deripaska reaģējis uz kritiku par savu ierosinājumu likt Krievijas iedzīvotājiem strādāt 12 stundas dienā, ieskaitot sestdienas.
Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības valdes biroja loceklis bija ierosinājis mainīt darba grafiku Krievijā no 8.00 rītā līdz 20.00 vakarā un strādāt arī sestdienās, lai glābtu valsts ekonomiku no jaunās pasaules krīzes. Šāda iniciatīva izraisīja ne tikai sabiedrības “sajūsmu”, bet pat Putinam dažu līdz kaula smadzenēm pakalpīgo likumdevēju kurnēšanu.
Vairāk lasiet šeit.
Platforma "Telegram" pielāgosies bloķēšanas apstākļiem Krievijā, sestdien solīja platformas izveidotājs Pāvels Durovs, komentējot Maskavas varasiestāžu centienus bloķēt "Telegram".
"Laipni lūgti atpakaļ "Digitālajā pretošanās kustībā", mani krievu brāļi un māsas. Tagad visa tauta mobilizējas, lai apietu šos absurdos ierobežojumus. Arī mēs pielāgosimies, padarot "Telegram" datplūsmu grūtāk atklājamu un bloķējamu," ierakstā platformā norādīja Durovs.
Saskaņā ar Durova datiem 65 miljoni Krievijas iedzīvotāju katru dienu lieto "Telegram", izmantojot VPN, un vairāk nekā 50 miljoni sūta ziņojumus.
Piektdien Krievijā notika masveida traucējumi bezskaidras naudas norēķinos. Vairākas stundas lietotāji visā valstī nevarēja norēķināties ar bankas kartēm.
Kā raksta žurnāls "Forbes", to varētu būt izraisījuši interneta bloķēšanas centieni.
Februāra beigās Krievijas mediji ziņoja, ka līdz 1. aprīlim varasiestādes gatavojas pilnībā bloķēt "Telegram". Tas nenotika, taču jau martā daudziem lietotājiem Krievijā "Telegram" pārtrauca darboties bez VPN.
Varasiestādēm Krievijā bloķējot piekļuvi "Telegram", iedzīvotāji, nevēloties pāriet uz Kremļa atbalstīto "Max", meklē alternatīvas, un marta otrajā pusē valstī strauji pieauga Dienvidkorejas lietotnes "KakaoTalk" popularitāte, ziņoja tīmekļa izdevums "Meduza".
Putina lēmumi sagādājušas diktatoram pamatīgas nepatikšanas un to fiksējuši arī prokremliskie sociologi. Sociologi ziņoja par Putina uzticības reitinga kritumu no 76% līdz 71%. Tas notika tikai vienas nedēļas laikā martā – no 22. līdz 29. datumam. Krievijas fonds šādu kritumu nav piedzīvojis kopš 2019. gada jeb pēdējo septiņu gadu laikā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas FPV dronu triecienā Ņikopoles tirgū, Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināti pieci cilvēki, bet 19 ievainoti, sestdien pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Trieciens veikts plkst. 9.50.
Nogalināto vidū ir trīs sievietes un divi vīrieši. Smagus savainojumus guvusi 14 gadus veca meitene, ierakstā platformā "Telegram" norādīja apgabala vadītājs. Vairāk lasi šeit.
😭 Росіяни вдарили по ринку у Нікополі. Мінімум п'ять загиблих та 19 поранених
— Дмитрий Гордон (@dmitry_gordon) April 4, 2026
За даними ОВА, ворог атакував FPV-дронами. Під удар потрапили торгові павільйони та магазин. Загинули троє жінок і двоє чоловіків. Ще 19 людей поранені. Серед них 14-річна дівчинка, вона у лікарні pic.twitter.com/0gSjJr4Jpm
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien ieradās Stambulā uz sarunām par drošības jautājumiem ar Turcijas kolēģi Redžepu Tajipu Erdoganu.
"Ierados Stambulā, kur paredzētas svarīgas tikšanās. Ir sagatavotas būtiskas sarunas ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu," platformā "X" paziņoja Zelenskis.
"Mēs strādājam, lai stiprinātu mūsu partnerību, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības reālu aizsardzību, veicinātu stabilitāti un garantētu drošību mūsu Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos," norādīja Ukrainas prezidents.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 286 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 260 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 286 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 200 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 11 trieciendronu trāpījumi desmit vietās, atlūzas nogāzušās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Ziņots par daļējiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem.
A substation was struck in occupied Melitopol. Partial blackouts were reported. #Ukraine pic.twitter.com/OB62BEI9KT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 4, 2026
"The New York Times" jautāja: "Kas notiks, ja šoreiz viņš runāja nopietni?"
Bijušajam Norvēģijas aizsardzības atašejam Ukrainā ir atbilde: "Es ceru, ka tā ir. Es tiešām ceru."
Hanss Peters Midtuns apgalvo, ka sabiedrotais, ko Eiropa reiz pazina, jau ir zudis. "V-Dem" institūts ASV demokrātiju vērtē 1965. gada līmenī. Nacionālās drošības stratēģija septiņos jautājumos saskan ar Maskavu un aicina Vašingtonu atbalstīt nacionālistu partijas pret ES atbalstītajām valdībām.
Viņa secinājums: transatlantiskā plīsa jau ir notikusi. Jo ilgāk Eiropa izliksies ka tā nav, jo ilgāk fikcija aizstās drošību.
Trump told The Telegraph he's "strongly considering" pulling the US out of NATO.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 4, 2026
The New York Times asked: "What if this time, he's serious?"
A former Norwegian defense attaché to Ukraine has an answer: "I hope he is. I really do."
Hans Petter Midttun argues the ally Europe… pic.twitter.com/NehAIAFcz6
Ukrainas militārpersonas no Bezpilota sistēmu spēkiem naktī uz 4. aprīli veica spēcīgus uzbrukumus pa Krievijas mērķiem.
Feodosijā tika iznīcināts daudzfunkcionāls S-400 “Triumph” pretgaisa aizsardzības radars, netālu no Začativkas (Doneckas apgabals) – Tor pretgaisa aizsardzības sistēma, netālu no Lozivskes (Luhanskas apgabals) – ZU-23-2 pretgaisa lielgabals un netālu no Novosimeikinas – degvielas cisterna.
Novopoltavkā, Červones Poļā, Holubitskē, Veļika Novosilkā, Samiilivkā, Bilovodskā un Šuļinkā tika trāpīts loģistikas centriem, pagaidu izvietošanas punktiem, komandpunktiem, personāla koncentrācijas punktiem un noliktavām.
Sadarbībā ar citām dziļo triecienu vienībām veiksmīgi tika trāpīts diviem "Shahed" bezpilota lidaparātu centriem Navļā (Brjanskas apgabals) un Halino lidlaukā (Kurskas apgabals).
Bezpilota sistēmu spēku 1. atsevišķā centra droni apemklēja arī Toljati. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



