TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Runa šoreiz ir par videoklipu, kuru nesen izplatīja Ukrainas puse. Tajā Volodimirs Zelenskis redzams blakus Krievijas it kā “kontrolētajai” Kupjanskai. Medijus un sociālajos tīklos kā Krievijas “Z patriotu” tā Ukrainas atbalstītāju pusē maz bija tādu, kuri ignorēja šo video. Galu galā Ukrainas līderis brīvi filmējas pie pilsētas, kuru krievi sakās ieņēmuši. Vairāk lasi šeit.
Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma trešo sanāksmi pēc kārtas samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,5 procentpunktiem līdz 16%.
Iepriekšējo reizi izmaiņas procentlikmē tika veiktas oktobrī, kad tā arī tika samazināta par 0,5 procentpunktiem.
Krievija atdevusi Ukrainai vēl 1003 cilvēku mirstīgās atliekas, piektdien paziņojusi Kijiva.
Saskaņā ar Krievijas sniegto informāciju tie ir karā kritušie Ukrainas karavīri. Ukrainas tiesībsargājošās iestādes un varasiestādes veiks visas nepieciešamās ekspertīzes un līķu identifikāciju, paziņoja Ukrainas gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.
Iepriekš Krievija ir atdevusi Ukrainai arī savu karavīru mirstīgās atliekas, apgalvojot, ka tie ir ukraiņi.
Krievija paziņoja, ka tā ir nodevusi Ukrainai 1000 Ukrainas karavīru līķu un pretī saņēmusi 26 krievu karavīru mirstīgās atliekas.
Zaporižjas sektorā okupanti iesaistījušies apšaudē pavēlniecības nekompetences un komunikācijas trūkuma starp vienībām dēļ. Komandieri incidentu skaidroja ar "kartes kļūdām".
19. decembrī kļuva zināms, ka viena Krievijas armijas vienība Zaporižjas apgabalā cieta ievērojamus zaudējumus. Zīmīgi, ka tas nav noticis kaujā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Okupanti atkal "paši tikuši galā ar situāciju". Vairāk lasi šeit.
Zagšana nav piemērots vārds. Zagšana ir īpašuma atņemšana slepeni, un viņi cenšas to darīt atklāti. Tā ir laupīšana, paziņoja Kremļa saimnieks.
Putin commented on the EU's plans to confiscate frozen Russian assets:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 19, 2025
Stealing is not an appropriate word. Stealing is taking away property in secret, and they're trying to do it openly. It's robbery. pic.twitter.com/I7gTUysaCL
ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
Septiņdesmit deviņas valstis balsoja par. Sešpadsmit valstis balsoja pret, tostarp Krievija, Ķīna un Baltkrievija, kā arī Ziemeļkoreja, Irāna, Burkinafaso, Eritreja, Sudāna, Mali, Zimbabve, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Ekvatoriālā Gvineja, Kuba un Nikaragva.
Rezolūcijā tiek nosodīts Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, atkārtoti apstiprināta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte tās starptautiski atzītajās robežās un uzsvērta jebkādu mēģinājumu mainīt Ukrainas teritoriju statusu neatzīšana.
Ģenerālā asambleja aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt agresiju un izvest visu karaspēku no Ukrainas teritorijas.
The UN General Assembly has adopted a resolution on human rights violations in the territories of Ukraine occupied by Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 19, 2025
Seventy-nine countries voted in favor. Sixteen countries voted against, including Russia, China, and Belarus, as well as North Korea, Iran, Burkina… pic.twitter.com/m56KsKTFfM
Pēdējo 12 tanku piegāde notika aizvadīto divu nedēļu laikā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 19, 2025
Putins paziņojis, ka Krievijas ekonomiskās izaugsmes samazināšana ir "apzināts solis", "maksājums par ekonomikas kvalitātes saglabāšanu".
Viņš nekad neatzīs, ka ar karu izpostīja Krievijas ekonomiku.
Putin said that decrease of Russia's economic growth is a "deliberate step", a "payment to preserve the quality of economy".
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 19, 2025
He will never admit that he devastated the Russian economy with war. pic.twitter.com/RsVjymbzOG
"Ukrainai, piesaistot 90 miljardu eiro aizdevumu no Eiropas Savienības, būs jādod priekšroka ieroču iegādei no ražotājiem ES valstīs un Ukrainā," paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
❗️"Ukraine, when attracting a €90 billion loan from the European Union, will have to give priority to purchasing weapons from manufacturers in EU countries and Ukraine." — French President Macron pic.twitter.com/AZSpabJswi
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 19, 2025
❗️The city of 🇺🇦Lyman and its surroundings are covered with fiber optic [cable] from drones. pic.twitter.com/dzAfDTdCPk
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 19, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



