TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Ukrainas bezpilota sistēmu pulks "Fēnikss" Huļajpoles ass virzienā iznīcināja bezpilota lidaparātu "Molniya", 5 kravas automašīnas, artilērijas ieroci, kvadriciklu un bagiju, kurā atradās Krievijas personāls.

9. aprīļa naktī Luhanskas apgabalā netālu no Alčevskas un Perevaļskas, kas abas atradās Krievijas okupācijas zonā, notika virkne sprādzienu, izraisot ugunsgrēkus. Saskaņā ar OSINT kanāliem, droni uzbruka stratēģiskiem Krievijas militārajiem objektiem, kur tika remontēts un uzturēts militārais aprīkojums. Pēc triecieniem izcēlās lieli ugunsgrēki, kuru videoieraksti ātri izplatījās tiešsaistē.

Saskaņā ar avotiem, mērķi bija okupācijas spēku izmantotās bāzes kaujas spēju uzturēšanai. Publicētajos video redzami ugunsgrēki, kas pārņem plašas teritorijas, un virs rūpnieciskajām zonām paceļas biezi dūmu mākoņi. Vietējie iedzīvotāji ziņo arī par virkni sprādzienu un raksturīgām "sprādzienu" skaņām. Alčevskas pilsēta, ko Krievija okupē kopš 2014. gada, ir pazīstama ar savu metalurģijas rūpnīcu, ko krievi izmanto artilērijas lādiņu un bruņota tērauda ražošanai.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pēc slēgtās tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu televīzijas intervijā atzina, ka Tramps ir “skaidri vīlies” sabiedrotajos, tomēr izvairījās asi atbildēt uz prezidenta kārtējiem apvainojumiem aliansei.

Pēc privātās tikšanās ar ASV prezidentu, runājot CNN, Rute tieši neatbildēja, vai Tramps sarunā atkal pieminēja draudus izstāties no militārās alianses Irānas kara dēļ, taču raksturoja sarunu kā “ļoti vaļsirdīgu, ļoti atklātu” diskusiju starp “diviem labiem draugiem”. Vairāk lasi šeit.

Smago zaudējumu dēļ frontē Krievija ir sākusi bruņotajos spēkos vervēt pat nepilngadīgus studentus.

Krievija turpina ieviest jaunas metodes savu bruņoto spēku papildināšanai, personāla trūkuma dēļ dažkārt ķeroties pie ārkārtīgi nepopulāriem pasākumiem. Piemēram, Krievijas Krasnodaras novadā nepilngadīgi koledžu studenti tiek spiesti parakstīt saistības par turpmākiem līgumiem ar Aizsardzības ministriju, ziņo Krievijas cilvēktiesību projekts "Molnija". Vairāk lasi šeit.

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 119 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 99 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 119 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa uzbrukuma droni.

Fiksēti 16 uzbrukuma dronu trāpījumi 11 vietās, un vēl četrās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.

Ungārijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, kurās premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētajai konservatīvajai partijai "Fidesz" gaidāma sīva cīņa, un Eiropā daudzi cer uz opozīcijas uzvaru un jaunu startu attiecībās ar Ungāriju.

Taču arī opozīcijas līdera Pētera Maģara uzvara negarantē, ka Briselei izdosies izveidot vēlamās attiecības ar Ungāriju, brīdina vairāki Eiropas diplomāti, likumdevēji un analītiķi.

Neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma Eiropas Savienībai (ES) jāgūst mācība no sarežģītajām attiecībām ar Ungāriju un nepieciešams meklēt jaunus veidus, kā pārvarēt iekšējos šķēršļus, uzskata vairāki komentētāji.

Krievijas karā pret Ukrainu krituši 16 Kamerūnas pilsoņi, kas cīnījušies Krievijas pusē, raidorganizācijai BBC apstiprinājis avots Kamerūnas Ārlietu ministrijā.

Kamerūnas valdība tikusi kritizēta par ilgstošo klusēšanu šajā jautājumā, un BBC iegūtā informācija ir pirmais apliecinājums Kamerūnas pilsoņu dalībai Krievijas karā pret Ukrainu.

Organizācija "All Eyes on Wagner", kas izmeklē algotņu darbību visā pasaulē, nesen ziņoja, ka Krievijas karā pret Ukrainu no 2023. līdz 2025. gadam krituši 94 Kamerūnas pilsoņi.

Notā, ko Kamerūnas Ārlietu ministrija nosūtījusi Krievijas vēstniecībai un kas nonākusi BBC rīcībā, 16 bojāgājušie Kamerūnas pilsoņi raksturoti kā "militārie darbuzņēmēji".

BBC mēģinājumi sazināties ar Krievijas vēstniecību par notu, kas datēta ar 5. martu, bija nesekmīgi, taču BBC avots Kamerūnas Ārlietu ministrijā apstiprināja notas autentiskumu.

Pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums "Vsquare" publicējis jaunus materiālus par Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sījārto sadarbību ar savu krievu kolēģi Sergeju Lavrovu.

Kā liecina sarunu ieraksti, kas izdarīti laikā no 2023. līdz 2025. gadam, Sījārto sniedzis Lavrovam informāciju par Eiropas Savienības (ES) plāniem un apspriedis darbības, kas nāktu par labu Krievijai un būtu vērstas pret Ukrainu.

Piemēram, ES samita laikā 2023. gada decembrī, kad tika apspriests jautājums par sarunu uzsākšanu ar Ukrainu par iestāšanos blokā, Sījārto zvanījis uz Maskavu un stāstījis par Ungārijas "šantāžas stratēģiju".

"Vsquare" norāda, ka ierakstu autentiskumu apliecinājuši vairāku starptautisko pētnieciskās žurnālistikas projektu līdzstrādnieki.

2024. gada jūlijā pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizītes Kijivā Sījārto informējis Lavrovu par sarunu gaitu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kā arī apspriedis Orbāna vizīti Maskavā un tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, par ko nebija informēta nedz ES, nedz NATO.

Plašāk lasīt šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 307 540 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 847 tankus, 24 370 bruņutransportierus, 39 689 lielgabalus un mīnmetējus, 1724 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1341 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 227 332 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 332 automobiļus un autocisternas, kā arī 4119 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.