TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Ribinskā jau otro dienu pēc kārtas virs pilsētas virmo bieza melna dūmu mākonis no degošās naftas noliktavas.

Gandrīz 42 000 cilvēku, tostarp 3400 bērnu, nakti pavadīja Kijevas metro, kamēr Krievija uz Ukrainu izšāva 681 raķeti un bezpilota lidaparātu.

Galvaspilsētā gāja bojā pieci cilvēki; triecieni skāra Kijevas Pečerskas Lavras katedrāli un iznīcināja Ukrainas lielāko kinokostīmu kolekciju.

Krievijas okupācijas spēki, izmantojot savus propagandas kanālus, cenšas novelt atbildību par vēsturiskās svētvietas iznīcināšanu uz Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Pēc naktī notikušā uzbrukuma Kijivai, Maskava paziņoja, ka klosterim trāpījusi ukraiņu raķete, taču oficiālā informācija liecina par pretējo.

Kā raidījuma "Ranok.Live" ēterā paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku komunikācijas nodaļas vadītājs Jurijs Ihnats, uzbrukumā izmantots Irānā izstrādātais trieciendrons "Shahed".

Kijivas Pečeru klosterī notikušā trieciena vietā jau strādā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un UNESCO pārstāvji, lai fiksētu radītos bojājumus. Lai gan uguns Uspenskas katedrāles iekštelpās nav iekļuvusi, ēkā bija izveidojies spēcīgs piedūmojums.

Katedrāles ikonostasam nav redzamu bojājumu. Tomēr ēkas velvē ir izsisti divi caurumi un jūtama deguša koka smaka, savukārt ūdens uz grīdas palicis pēc ugunsdzēsēju un glābēju darba.

Triecieni svētvietai veikti tikai ar bezpilota lidaparātiem. Dažādi postījumi fiksēti arī citviet klostera teritorijā.

Lai gan Uspenskas katedrālē bija ārkārtīgi spēcīgs piedūmojums, ugunsgrēka pirmajās minūtēs izdevās veiksmīgi evakuēt visas iekštelpās esošās kultūras vērtības un eksponātus. Izglābto priekšmetu vidū ir unikāli 16., 17. un 18. gadsimta vēsturiskie objekti.

Krievija izmanto viltus darba sludinājumus, izglītības stipendijas un migrācijas aģentūru pakalpojumus, lai ievilinātu valstī ārvalstniekus, kurus vēlāk piespiež parakstīt militāros līgumus un nosūta uz fronti Ukrainā. Šī vervēšanas shēma īpaši aktīvi tiek vērsta pret Āfrikas valstu pilsoņiem, atsaucoties uz Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centra ziņojumu, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

Izdevums apraksta 25 gadus vecā kenijieša Maikla pieredzi. Pērn viņam ticis piedāvāts apsarga darbs Krievijas armijas aizmugures objektos, solot aptuveni 5600 sterliņu mārciņu (ap 6600 eiro) vienreizēju pabalstu un 1700 mārciņu mēnešalgu. Taču, ierodoties Krievijā, viņam iedots parakstīt militāro līgumu krievu valodā, ko viņš nav sapratis. Pēc tam vīrietim izsniegts ierocis un viņš bez jebkādas militārās apmācības nosūtīts uz fronti Ukrainā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, ko viņš vēlētos pateikt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pēc šodien notikušā uzbrukuma Kijivai, kurā gāja bojā pieci cilvēki, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lakoniski paziņoja: "Tas nepaliks bez atbildes!"

Šādu paziņojumu Ukrainas līderis izteica, apmeklējot Kijivas Pečeru klosteri un apskatot Krievijas trieciena laikā cietušo Uspenskas katedrāli.

 Ukrainas bruņoto spēku triecieni pa Krievijas loģistikas maršrutiem ir krasi samazinājuši degvielas piegādes okupētajai Krimai, radot pussalas pilnīgas izolācijas risku, atsaucoties uz ekspertu vērtējumu, vēsta britu laikraksts "Financial Times" (FT).

Ikdiena okupētajā Krimā ir pārvērtusies par degvielas meklējumiem – iedzīvotāji stundām ilgi stāv rindās degvielas uzpildes stacijās, turklāt krājumi bieži vien beidzas vēl pirms cilvēki paspēj uzpildīt savus auto. FT norāda, ka situācija ar piegādēm pussalā ir krasi pasliktinājusies tieši Ukrainas mērķtiecīgo triecienu dēļ.

Krievijas okupācijas karaspēks Ukrainas dienvidos, netālu no bojātā tilta pie Heņičeskas, ir izveidojis jaunu pontonu pārceltuvi. To apstiprina Eiropas Savienības (ES) Zemes novērošanas programmas "Copernicus" satelītattēli, kas publicēti sociālajā platformā "X".

"Atradu otru pontonu tiltu. Tas atrodas tieši pie autotilta, nedaudz uz dienvidiem no Heņičeskas," teikts kāda pētnieka ierakstā vietnē "X".

Kā skaidro Ukrainas militārais portāls "Militarnij", jaunā pārceltuve ved uz Arabata strēli. Tā kalpo kā nozīmīgs elements Krievijas armijas sauszemes loģistikas un apgādes ķēdē okupētajās Ukrainas dienvidu teritorijās.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 384 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1320 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 025 tankus, 24 763 bruņutransportierus, 44 082 lielgabalus un mīnmetējus, 1870 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1420 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1664 sauszemes bezpilota sistēmas, 351 479 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 107 091 automobili un autocisternu, kā arī 4296 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Lai beigtos karš Ukrainā un reģionā iestātos ilgstošs miers, Krievijai vispirms ir jāatsakās no tās stratēģiskajiem mērķiem un jāsaprot, ka Kremļa stratēģija nav sasniedzama,  uzsvēra NATO Sabiedroto spēku Eiropā virspavēlniecības (SHAPE) stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.

"Kamēr Krievija neatteiksies no saviem stratēģiskajiem mērķiem, lielu izredžu uz mieru nav. Krieviem ir pilnībā jāsaprot, ka viņu stratēģija nav sasniedzama un viņiem ir jāizdomā alternatīva. Kad nonāksim līdz šim brīdim, tad, manuprāt, būs iespējams progress. Līdz tam laikam mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Un jāturpina būt vienotiem," norādīja Dženzens.