TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Saistībā ar Krievijas nepatiesajiem apgalvojumiem, ka Lietuva atļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu tās bezpilota lidaparātu uzlidojumiem Krievijai, pret Lietuvu iespējamas ļoti nopietnas Krievijas provokācijas, otrdien paziņoja Lietuvas prezidenta galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Deivids Matuļonis.

Krievijas apgalvojumus Matuļonis raksturoja kā absurdus.

"Tas ir absurds, un šādā vidē pret mums ir iespējamas ļoti nopietnas provokācijas," radiostacijai "Žiniu radijas" sacīja Matuļonis.

Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis Ivans Timočko apsprieda, vai tehniski varētu sākt ofensīvu no Baltkrievijas uz Ukrainu.

Informācijas tendences laikā par iespējamu ofensīvu no Baltkrievijas puses Ukrainas bruņotie spēki to komentēja. Sauszemes spēku rezervistu padomes priekšsēdētājs Ivans Timočko intervijā "Ukrainas Radio" precizēja baumas par Baltkrievijas draudiem. Viņš norādīja, ka Krievijas un Baltkrievijas informatīvā kampaņa galvenokārt ir demonstratīva un iebiedējoša, bet nekādā veidā neatspoguļo Baltkrievijas faktiskās militārās spējas. Timočko atzīmēja, ka Ukraina ņem vērā potenciālos riskus no ziemeļu virziena un iepriekš stiprina savu aizsardzību. Tomēr viņš piebilda, ka šādi paziņojumi galvenokārt ir vērsti uz psiholoģiska spiediena izdarīšanu uz ukraiņiem. Timočko uzskata, ka Baltkrievijai nav pietiekamu spēku neatkarīgām liela mēroga ofensīvām operācijām. Viņš arī norādīja, ka Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā ir ierobežota līdz vairākiem tūkstošiem karavīru.

"Fire Point" līdzīpašnieks un galvenais projektētājs Deniss Štilermans paziņoja, ka Ukraina spēj vienas dienas laikā bloķēt Krievijas naftas eksportu Baltijas un Melnajā jūrā, izsludinot jūras blokādi. Pēc viņa teiktā, tankkuģiem tiktu dotas 15 minūtes kursa maiņai, pēc tam tiktu veikti triecieni to mašīntelpām (dzinēju nodalījumiem). Jebkurš tankkuģis, kas atbildē atklāj uguni, tiktu uzskatīts par militāru kuģi.

Voznesenkas kontrolpunktā uz Krievijas un Ukrainas robežas, netālu no Rostovas — okupētās Mariupoles šosejas, aptuveni 156 km attālumā no frontes līnijas, vairākām Krievijas kravas automašīnām uzbrukuši Ukrainas droni.

Kidalas pilsēta bija vienīgā pārliecinošā uzvara Sāhelā, uz kuru Maskava varēja atsaukties — "Vagner" un Mali spēki to ieņēma 2023. gadā. Pagājušajā mēnesī Krievijas spēki to atdeva bez cīņas, video redzams, kā Krievijas spēki aiziet.

Krievijas dronu iznīcināšana 15. maijā, ko veica 47. mehanizētās brigādes "Sky Wars" dronu pārtvērēju vienības Ukrainas karavīri.

Tajā dienā karavīri uzstādīja rekordu - vienā dienā notriekti 50 droni.

Krievijas propagandiste Simonjana apgalvo, ka Krievija joprojām cīnās "īpašajā militārajā operācijā", kamēr Eiropa karo īstu karu pret Krieviju.

Viņa draud, ka kādu dienu Putins nolems sākt īstu karu pret Eiropu.

Krievija ļoti baidās, ka Eiropa saglabās vienotību ap Ukrainu, un palielina savu militāro kapacitāti. Krievija vēlas vāju un nobijušos Eiropu, un Eiropa no tā attālinās.

Pēc uzbrukumiem Maskavai un Krievijas neveiksmēm karā Z propagandisti jau atklāti runā par Putina nomaiņu un gāšanu. "Telegram kanāls "Sestoi den | ROMAN ROMANOV" ar vairāk nekā 30 tūkstošiem sekotāju raksta, ka Putins "tā arī nav izgājis pie tautas" pēc lielākā Ukrainas uzbrukuma Maskavai un baidās atrasties līdzās krieviem kara laikā, kuru pats sācis.

Līdzīgas prasības izvirza arī Z blogeris Iļja Remeslo. Propagandists ROMANOV raksta, ka Putins vairs nespēj izpildīt savus uzdevumus un nezina, kā pabeigt karu ar Ukrainu, tādēļ viņš jāaizstāj. Kā iespējamais pēctecis minēts Kremļa funkcionārs Sergejs Kirijenko. Vairāk lasi šeit.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sacījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins beigās varētu nožēlot iebrukumu Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Vašingtonas sagatavotajiem materiāliem pēc ASV un Ķīnas līderu sarunām Pekinā.

Šī ir pirmā reize, kad Sji sarunās ASV sniedzis šādu vērtējumu Krievijas-Ukrainas karam, norāda laikraksts.

Austrumu robežas stiprināšanai jābūt prioritātei Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, otrdien, tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Jusi Hallaaho, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa pauda, ka Latviju un Somiju vieno izcilas divpusējās attiecības un kopīgas intereses gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropā kopumā, tostarp Austrumu robežas stiprināšanā ES daudzgadu budžeta sarunās. "Mūsu sadarbība ir kļuvusi vēl ciešāka kopš Somijas pievienošanās NATO," uzsvēra Mieriņa, akcentējot abu valstu vienoto skatījumu uz drošības stiprināšanu.