TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pirmkārt, Ungārija vienmēr ir kultūras, filozofijas un vēstures ziņā piederējusi Rietumiem.
Otrkārt, ekonomiskie iemesli. Pēc Pirmā pasaules kara Ungārija zaudēja teritorijas un tagad tai trūkst enerģijas un izejvielu avotu. Tomēr valsts bija spēcīga un tagad tai ir nepieciešami Eiropas tirgi.
Premjerministrs dalījās savās pārdomās intervijā "GB News".
Iepriekš Orbāns paziņoja, ka Ungārija nepamet ES, bet vēlas to "pārveidot".
🤡 Orban named 2 reasons why Hungary isn’t leaving the EU
— NEXTA (@nexta_tv) March 19, 2026
First — Hungary has always belonged to the West culturally, philosophically, and historically.
Second — economic. After World War I, Hungary lost territories and now lacks energy and raw material sources. However, the… pic.twitter.com/1A3AC8LvTa
ES līderi Briseles samitā mudināja piešķirt Ukrainai 90 miljardus eiro finansējumu, Beļģiju un Nīderlandi aicinot uz ātru apstiprināšanu. Ungārijas premjers Viktors Orbāns draudēja bloķēt šo paketi, pieprasot vispirms atjaunot naftas piegādes.
❗️EU leaders pushed to unlock €90B in funding for Ukraine at a Brussels summit, with Belgium and the Netherlands calling for swift approval. Hungary’s Viktor Orbán threatened to block the package, demanding oil supplies be restored first. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 19, 2026
Janvārī Krievija sabojāja cauruļvadu, bet Slovākija par traucējumiem vainoja Ukrainu. Prāga ir gatava iejaukties un piedāvāja neatkarīgu iespēju.
The Czech Republic is offering Slovakia way to stop buying Russian oil via the Druzhba pipeline reverse flows
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2026
In January, Russia damaged pipeline, but Slovakia blamed disruption on Ukraine. Prague is ready to step in and proposed independent option https://t.co/UqsKX4kVum
Ukrainas bezpilota lidaparāti Sevastopolē uzbruka Almaz-Antey piederošam objektam, kas apkalpo Krievijas Melnās jūras flotes pretgaisa aizsardzības sistēmas. Uzbrukums bija vērsts pret infrastruktūru, kas atbalsta jūras spēku pretgaisa aizsardzības operācijas.
Ukrainian drones struck a facility in Sevastopol belonging to Almaz-Antey, which services air defense systems of Russia’s Black Sea Fleet. The attack targeted infrastructure supporting naval air defense operations. #Ukraine pic.twitter.com/fgJrA6AEc2
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 19, 2026
Abas puses jau izmanto dronus ar automātisko izsekošanu, reljefa navigāciju un uz redzi balstītu mērķēšanu — bez cilvēka pilota, kas vada katru kustību.
Killer robots don't exist yet. But Ukraine and Russia are closer than most realize.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2026
Both sides already field drones with auto-tracking, terrain navigation, and vision-based targeting—without a human pilot guiding every move. https://t.co/vO6XRc9KGy
Sevastopolē, Hvardijskā un Sakos bija dzirdami sprādzieni, un pēc tam tika reģistrēti ugunsgrēki. Pilnīgs postījumu novērtējums joprojām turpinās.
Overnight, Ukrainian drones attacked occupied Crimea. Explosions were heard in Sevastopol, Hvardiiske and Saky and fires were recorded afterwards. A full damage assessment is still ongoing. #Ukraine pic.twitter.com/WUI7Mcvfty
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 19, 2026
19. marta naktī Ukrainas trieciendroni uzbruka Krievijas armijas 3. radiotehnikas pulka militārajai vienībai okupētajā Sevastopolē.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
Naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka ķīmiskajai rūpnīcai Ņevinnomiskā, Stavropoles apgabalā, Krievijā.
❗️At night, 🇺🇦Ukrainian drones struck a chemical plant in 🇷🇺Nevinnomyssk, Stavropol Krai, Russia. pic.twitter.com/56MKwIu4fO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
2026. gadā Krievija plāno savervēt vēl 409 000 militārpersonu, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandres Sirskis.
"Uzlabojoties laika apstākļiem, mēs novērojam ienaidnieka aktivitātes pieaugumu frontē."
❗️The enemy has not abandoned its intentions and continues to prepare for further aggression against Ukraine: in 2026, Russia plans to recruit another 409,000 military personnel, — Commander-in-Chief of the Armed Forces of Ukraine Syrskyi
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
“With the improvement of weather… pic.twitter.com/gEGOyYEVxe
Krievijas diktators Vladimirs Putins "sēž un priecīgs berzē rokas", skatoties, kā Eiropa un ASV kašķējas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.
Sārts sprieda, ka saspīlējuma punkti pasaulē aug un vairojas. Vienlaikus konfliktos arvien vairāk ienāk tehnoloģijas.
Komentējot ASV konfliktu ar Irānu, Sārts vērtēja, ka Latvijas lielākais un jaudīgākais sabiedrotais arvien vairāk iestieg šajā operācijā. "Spriedze starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Eiropas līderiem pieaug," vērtēja Sārts. "Kāda ir tā trajektorija, mēs šobrīd nevaram paredzēt, bet tas, ka tas mūs ietekmēs un ietekmē jau šobrīd, ir skaidrs," viņš norādīja.
"Stratcom" vadītājs vērtēja, ka kopējā tendence ir nestabilitātei visos veidos un formās pieaugt.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
