TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs apgalvo, ka Krievija izmanto viltus darba sludinājumus neesošai "Luhanskas atomelektrostacijai", lai vervētu civiliedzīvotājus karam Ukrainā.
Piedāvājumi sola miermīlīgu darbu, taču realitāte ir izvietošana frontes līnijā.
Russia is using fake job ads for a non-existent “Luhansk Nuclear Power Plant” to recruit civilians for its war in Ukraine, Ukraine's Center for Countering Disinformation says.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 23, 2026
The offers promise peaceful work — the reality is frontline deployment.
🔗 https://t.co/5eBb8nYy1a
Krievija atkal ir atlikusi savu pirmo 16 zemās orbītas platjoslas interneta satelītu palaišanu. Amatpersonu grandiozās pretenzijas par "tehnoloģisku izrāvienu" un valsts tēla stiprināšanu kā kosmosa lielvalsti ir pārvērtušās tukšos solījumos, ziņo "The Moscow Times". Saskaņā ar "Kommersant", tas attiecas uz pirmo platjoslas interneta satelītu partiju, kuras palaišana bija plānota pagājušā gada beigās, bet ir atlikta uz 2026. gadu. "Rassvet" projekts, ko īstenoja "Birojs 1440", tika iecerēts kā Krievijas atbilde uz Īlona Maska "Starlink", kas spēj nodrošināt interneta pieslēgumu jebkur pasaulē.
2025. gada septembrī "Roscosmos" vadītājs Dmitrijs Bakanovs apliecināja, ka pirmie 300 zvaigznāja satelīti, kuriem bija jāgarantē "piekļuve internetam jebkurā ģeogrāfiskā vietā", atradīsies orbītā līdz 2025. gada beigām. Publikācijas avoti kosmosa tirgū norādīja, ka palaišanas aizkavēšanās bija vienkārši saistīta ar nespēju salikt nepieciešamo satelītu skaitu. Digitālās attīstības ministra vietnieks Dmitrijs Ugnivenko 2025. gada decembrī apgalvoja, ka "Birojs 1440" jau ir saražojis 16 pavadoņus, kas nepieciešami palaišanai.
Satelītu palaišanas atlikšana apstiprina dziļo krīzi Krievijas kosmosa industrijā, kas nespēj tikt galā pat ar milzīgām valdības investīcijām.
Eiropas sabiedrotie ir veikuši savu pirmo koordinēto operāciju, lai sagrābtu Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi, vēsta "Reuters".
Lielbritānijas Karaliskā flote divas dienas izsekoja Krievijas kuģus, kas šķērsoja Lamanšu, kopīgas operācijas ar NATO sabiedrotajiem ietvaros, ziņo "Reuters". Misijas veikšanai tika izvietoti divi patruļkuģi un "Wildcat" helikopters. Lielbritānijas flote pavadīja Krievijas karakuģi "Boikiy" un Baltijas flotes naftas tankkuģi "General Skobelev". Saskaņā ar Lielbritānijas puses sniegto informāciju, Krievijas grupa virzījās uz ziemeļiem un tika pavadīta, līdz uzraudzība tika nodota citam alianses sabiedrotajam.
Ziņas par operāciju parādījās gandrīz uzreiz pēc tam, kad Londona atbalstīja Francijas lēmumu konfiscēt Krievijas tankkuģi no tā sauktās "ēnu flotes". Šo kuģi, kas bija pakļauts sankcijām, Francijas Jūras spēki pārtvēra netālu no Gibraltāra šauruma. Operācija bija daļa no Rietumu centieniem ierobežot nelegālu Krievijas naftas pārvadāšanu. Rietumu analītiķi lēš, ka Krievijas "ēnu flotē" ir vismaz 900 kuģu. Tie galvenokārt ir vecāki tankkuģi ar neskaidru reģistrāciju un apšaubāmiem īpašniekiem, ko izmanto, lai apietu sankcijas un transportētu naftu, galvenokārt uz Ķīnu un Indiju.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) publiskojis Krievijas karavīra pratināšanas materiālus, kurš bija iesaistīts 9 Ukrainas karagūstekņu nogalināšanā Kurskas apgabalā.
Saskaņā ar SBU izmeklēšanu, 2024. gada oktobrī, izpildot sava komandiera pavēli, Skobeļevs — Krievijas Klusā okeāna flotes 155. atsevišķās brigādes karavīrs — vadīja trieciengrupu, kas sagūstīja deviņus Ukrainas Aizsardzības spēku karavīrus. Gūstekņiem tika solīta apmaiņa, pavēlēts gulties uz zemes un pēc tam nošauti ar standarta ieročiem.
Pēc nozieguma izdarīšanas Skobeļevu sagūstīja Ukrainas Aizsardzības spēki. Sākumā viņš noliedza savu vainu, taču SBU savāktie pierādījumi piespieda viņu atzīties.
❗️The Security Service of Ukraine (SBU) has released the interrogation of a Russian serviceman involved in the execution of 9 Ukrainian prisoners of war in Kursk region.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 23, 2026
According to the SBU's investigation, in October 2024, while carrying out his commander's order, Skobelev — a… pic.twitter.com/6WghvzAaGu
Ukrainas Drošības dienests un Nacionālā policija ir paziņojuši par jaunām apsūdzībām pret Volodimiru Saldo, Kremļa iecelto okupācijas administrācijas vadītāju Hersonas kreisajā krastā. Izmeklētāji apgalvo, ka Saldo organizēja tā sauktā "brīvprātīgo bataljona" izveidi Krievijas spēku atbalstam. 2023. gada augustā viņš parakstīja rīkojumu par vienības finansēšanu un tās locekļu izmitināšanu ieņemtajās ēkās, vēlāk uzsākot vervēšanas kampaņu, izmantojot Krievijas medijus un savu "Telegram" kanālu. Vienība tika pakļauta Krievijas Dienvidu militārajam apgabalam kaujas vajadzībām. Saldo aizmuguriski tiek apsūdzēts saskaņā ar 260. panta 2. daļu par nelegālu bruņotu formējumu izveidi.
Ukraine’s Security Service and National Police have announced new charges against Volodymyr Saldo, the Kremlin-appointed head of the occupation administration in left-bank Kherson. Investigators say Saldo organized the creation of a so-called “volunteer battalion” to support… pic.twitter.com/xLltjI81wp
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 23, 2026
Norvēģija ir piegādājusi "ievērojamu skaitu" AMRAAM raķešu Ukrainas NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmām, paziņoja premjerministrs Jonass Gārs Stēre. Viņš sacīja, ka pretgaisa aizsardzība joprojām ir viens no galvenajiem Norvēģijas atbalsta virzieniem, Krievijai turpinot nemitīgos uzbrukumus. Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs apstiprināja piegādi, norādot, ka raķetes nodrošinās Ukrainas NASAMS bateriju nepārtrauktu darbību.
❗️Norway has delivered a “significant number” of AMRAAM missiles for Ukraine’s NASAMS air defense systems, Prime Minister Jonas Gahr Støre announced. He said air defense remains a key focus of Norway’s support as Russia continues relentless attacks. Ukrainian Defense Minister… pic.twitter.com/Y8uxddaebf
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 23, 2026
Ukrainas Ārlietu ministrija asi reaģēja uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna apgalvojumu, ka Budapešta bloķēs Ukrainas pievienošanos ES nākamos 100 gadus. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka plāns ir lemts neveiksmei un ka "Maskava nesaglabās savu ietekmi gadsimtiem ilgi". Viņš piebilda, ka Ukrainas parlaments saglabās Orbāna vārdus "kā atgādinājumu par viņa meliem" dienā, kad Ukraina pievienosies Eiropas Savienībai.
Ukraine’s Foreign Ministry responded sharply to Hungarian Prime Minister Viktor Orban’s claim that Budapest would block Ukraine’s EU accession for the next 100 years. Foreign Minister Andrii Sybiha said the plan is doomed to fail and that “Moscow will not keep its influence for… https://t.co/s4FbhPsA3t pic.twitter.com/hnNZLksyyo
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 23, 2026
42. mehanizētā brigāde atvairīja krievu izrāviena mēģinājumu netālu no Novopavļivkas ciema Dnipropetrovskas apgabalā. Krievijas karaspēks tumsas aizsegā mēģināja virzīties uz priekšu ar kvadricikliem, taču Ukrainas aizstāvji okupantus apturēja un iznīcināja.
Source: https://t.co/sveE1xZeln
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 23, 2026
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene nākamnedēļ dosies vizītē uz Vāciju, kur tiksies ar šīs valsts līderiem.
"Premjerministre nākamnedēļ apmeklēs vienu no Lietuvas galvenajiem partneriem - Vāciju, kur tiks apspriesti pamata jautājumi par aizsardzību, ārpolitiku un ekonomisko sadarbību," aģentūrai BNS paziņoja Ruginienes preses sekretārs Igns Aļģirds Dobrovolsks.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



