TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Amerikas Savienotās Valstis spiež NATO valstis neļaut Ukrainas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Dienvidkorejas un Japānas pārstāvjiem apmeklēt gaidāmo NATO samitu Ankarā, kas notiks jūlijā.
Source: https://t.co/N1xYDUS2WL
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Krievijas armijas ģenerālis Romāns Demurčijevs privātā sarakstē ar saviem tuviniekiem un armijas biedriem lielījies ar gūstā nonākušo Ukrainas karavīru spīdzināšanu un slepkavošanu, vēsta pētnieciskās žurnālistikas projekti "Shemi" un "Sistema", kas ieguvuši sarakstes arhīvu.
49 gadus vecais Demurčijevs vismaz līdz 2024. gada decembrim bija 20. armijas komandiera vietnieks. Atklātajos avotos nav datu par viņa pašreizējo dienesta vietu.
Ukrainas komanda boikotēs Milānas un Kortīnas ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju Veronā pēc tam, kad spēlēs tika atļauts piedalīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem ar saviem karogiem, piektdien paziņoja Ukrainas Paralimpiskā komiteja.
"Ukrainas Nacionālā Paralimpiskā komiteja paziņo, ka Ukrainas paralimpiskā komanda un Ukrainas Nacionālā paralimpiskā komiteja boikotē XIV ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju un prasa neizmantot Ukrainas karogu 2026. gada paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā," teikts tās paziņojumā.
Tomēr paralimpisko spēļu sacensībās Ukrainas sportisti piedalīsies.
Krievijas mediji ziņo, ka Čečenijas vadītāja Ramzana Kadirova dēls Ādams vēl nav atguvies no autoavārijā gūtajām traumām un ir spiests slēpt savas rētas ar grimu.
Nesen Groznijā notika Čečenijas līdera meitas Hadižatas Kadirovas dzimšanas dienas svinības. Klāt bija arī viņas brālis Ādams, kurš nesen cieta smagā autoavārijā. Viņa veselības stāvoklis nebija no tiem labākajiem. Ar šo informāciju dalījās ietekmīgs Krievijas resurss "VchK-OGPU", ko, domājams, Krievijas slepenie dienesti izmanto informācijas nopludināšanai. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas ziņojumi par "BK-16" militārā kuģa iznīcināšanu okupētajā Krimā ir apstiprināti. Fotoattēlu ar uzbrukuma sekām 19. februārī publicēja Krievijas "Telegram" kanāls "Dosje Špiona", kas ir saistīts ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Uzbrukums notika 12. februārī, bet Ukrainas Ģenerālštābs par to ziņoja pāris dienas vēlāk.
Saskaņā ar avotu, ienaidnieka kuģim tika trāpīts netālu no Novoozernes ciema Krimas rietumos.
"Veiksmīgi trāpīts ienaidnieka transporta un desanta kuterim "BK-16"... Zaudējumi un bojājumu apmērs tiek precizēti," paziņojumā norādīja Ukrainas Aizsardzības ministrija. Vairāk lasi šeit.
Krievija ir apstiprinājusi propagandista un Krievijas militārpersonas Pāvela Porseva nāvi.
Par to ziņoja Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas "Telegram" kanāls "INDIA "AHMAT"".
Saskaņā ar publicētajiem datiem viņš dienēja Krievijas Federācijas Bruņoto spēku 90. tanku divīzijā. Vairāk lasi šeit.
No 2026. gada 20. februāra valsts atkal varēs ražot un izmantot kājnieku mīnas.
Aizsardzības ministra vietnieks Sezarijs Tomčiks sacīja, ka tas ļaus ātri mīnēt austrumu robežu saskaņā ar programmu "Austrumu vairogs".
Atbalstītāji to sauc par drošības soli, pieaugot spriedzei reģionā.
💣 Will this trigger a chain reaction? Poland withdraws from the Ottawa Convention
— NEXTA (@nexta_tv) February 20, 2026
From February 20, 2026, the country will be able to produce and use anti-personnel mines again.
Deputy Defense Minister Cezary Tomczyk said this would allow rapid mining of the eastern border… pic.twitter.com/u7LhXEsvnq
Ungārijas premjerministrs apgalvo, ka Kijiva mēģina iejaukties Ungārijas iekšpolitikā, apsūdzot Ukrainu opozīcijas partijas "Tisza" atbalstīšanā un naftas tranzīta izmantošanā kā "šantāžu".
Ņemot vērā, ka parlamenta vēlēšanas notiks 12. aprīlī un aptaujas liecina, ka viņa partija zaudēs, Orbāns, šķiet, pārvērš ārpolitiku par kampaņas instrumentu.
😷 Orbán releases anti-Ukraine campaign video
— NEXTA (@nexta_tv) February 20, 2026
The Hungarian PM claims Kyiv is trying to interfere in Hungary’s domestic politics, accusing Ukraine of backing the opposition Tisza party and using oil transit as «blackmail».
With parliamentary elections set for April 12 and polls… pic.twitter.com/25bGGnTNrr
82. brigādes operatori izmanto optisko šķiedru kabeļu dronus, lai atbrīvotu angārus no Krievijas militārpersonām.
❗️Operators of the 🇺🇦82nd Brigade are using fiber-optic cable drones to clear out hangars from 🇷🇺Russian military personnel from the inside. pic.twitter.com/ntW8netf94
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 19, 2026
Slovākija plāno iegādāties HIMARS raķešu sistēmas un tālas darbības rādiusa raķetes no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Source: https://t.co/rjZtZYfFUI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 19, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
