TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Netālu no Mirnohradas 79. atsevišķās gaisa triecienbrigādes bezpilota lidaparātu (FPV) operatori iznīcināja divas Krievijas D-30 haubices.
❗️Near Myrnohrad, FPV drone operators of the 🇺🇦79th Separate Air Assault Brigade destroyed two 🇷🇺Russian D-30 howitzers. pic.twitter.com/L062pnYqGD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 22, 2026
Diskusijas Pasaules Ekonomikas forumā Davosā lielā mērā ietekmēja ASV prezidenta Donalda Trampa pretenzijas attiecībā uz Grenlandi, taču patlaban izskatās, ka situāciju izdevies deeskalēt, secināja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV).
Pēc eirokomisāra paustā, Tramps savā runā Davosā paziņoja, ka izslēdz militāra spēka pielietošanu, lai pārņemtu Grenlandi, un "principā ir izdevies noņemt no galda" arī draudus par jaunu tarifu ieviešanu.
Dombrovskis norādīja, ka patlaban ASV ar Dāniju un Grenlandi risina sarunas par to, kā stiprināt drošību Arktikas reģionā, un gan Dānijas, gan Grenlandes atbildīgās iestādes jau iepriekš signalizēja gatavību dialogam ar ASV par drošības jautājumiem.
Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) pagarinājusi spēkā Krievijas un Baltkrievijas diskvalifikāciju arī uz 2026./2027. gada sezonu, taču apsver šo valstu jaunatnes izlašu atgriešanos, vēsta IIHF.
IIHF joprojām kā diskvalifikācijas saglabāšanas argumentu min drošības riskus, nevis Krievijas karadarbību Ukrainā.
Tomēr IIHF Padome ir pārskatījusi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieteikumus un apsvērs jauno spēlētāju (U-18) reintegrāciju no Krievijas un Baltkrievijas nacionālajām un klubu izlasēm tās čempionātos 2027./2028. gada sezonā. Šis apsvērums joprojām būs atkarīgs no pastāvīga drošības un aizsardzības apstākļu izvērtējuma.
Krasnodaras novads apstiprināja gaisa triecienus vietējās stratēģiski svarīgās ostas termināļos un ziņoja par sākotnējām sekām.
Ukrainas bruņotie spēki veica triecienu Tamaņas ostai Volnas ciemā Krasnodaras novadā. Par to 21. janvāra vakarā paziņoja agresorvalsts dienvidu reģiona gubernators Venjamins Kondratjevs. Pēc viņa teiktā, uzbrukuma mērķis bija ostas termināļi. Pēc trieciena ostas teritorijā izcēlās ugunsgrēks: aizdegās četras naftas uzglabāšanas tvertnes. Ugunsgrēks apņēma daļu infrastruktūras, un notikuma vietā strādāja neatliekamās palīdzības dienesti. Kondratjevs paziņoja, ka triecienā gāja bojā divi uzņēmuma darbinieki, bet vairāki citi guva dažādas pakāpes ievainojumus. Sīkāka informācija par ievainoto stāvokli un postījumu apmēru netika sniegta.
Putina amatpersona arī atzīmēja, ka Krasnodaras novadam tiek uzbrukts jau otro dienu pēc kārtas. Iepriekšējā dienā sprādzieni notika Novaja Adigejas ciematā netālu no Krasnodaras. Saskaņā ar oficiālo versiju, ko apstiprina daudzi videoieraksti, tur "nokrita" Krievijas pretgaisa aizsardzības raķete, kā rezultātā cieta un gāja bojā civiliedzīvotāji. Jāatzīmē, ka Tamaņas osta tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem loģistikas centriem Krievijas dienvidu reģionā. Tās termināļi apstrādā naftas produktus un citas stratēģiski svarīgas kravas, kas tiek izmantotas Krievijas militārās ekonomikas un infrastruktūras atbalstam.
ASV prezidents Donalds Tramps vēlas Grenlandi nevis drošības labad, bet gan lai "līdzinātos Krievijas prezidentam", līderim, kurš ieguva zemes, apgalvoja Kremļa rupors Medvedevs.
Tramps vēlas aneksiju pat uz "NATO likvidācijas" rēķina, viņš teica.
US President Donald Trump wants Greenland not for security but to "become like the president of Russia," a leader who gathered lands, Kremlin mouthpiece Medvedev claimed
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 22, 2026
Trump wants annexation, even at the cost of "liquidating NATO," he said https://t.co/qdyOOefIMI
Dānija vēlas konstruktīvas sarunas ar sabiedrotajiem par Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju, ceturtdien apliecināja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, uzsverot, ka sarunās ir jārespektē Dānijas teritoriālā integritāte.
"Mēs varam apspriest visus politiskos aspektus - drošību, investīcijas, ekonomiku. Bet mēs nevaram vest sarunas par mūsu suverenitāti. Esmu informēta, ka tas nav noticis," paziņojumā pauda premjere.
Okupētajā Debaļcevē 20. janvāra uzbrukumā Krievijas munīcijas noliktava tika pārvērsta pelnos. Tagad "Dnipro OSINT" publicētajos satelītattēlos redzams izdedzis krāteris vietā, kur atradās šī iestāde.
Lai gan Ukraina nav uzņēmusies atbildību, tobrīd apgabalā aktīvi darbojās droni. Ēka, kas bija daļa no bijušās mašīnu rūpnīcas, iespējams, kalpoja par galveno loģistikas punktu okupācijas karaspēkam.
What once held Russian munitions is now a scorched hole in the snow
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 22, 2026
In occupied Debaltseve, a Russian ammo depot was reduced to ashes in a 20 January strike. Now, satellite imagery published by Dnipro OSINT shows a charred crater where the facility stood.
Though Ukraine hasn’t… pic.twitter.com/hV7evNL5i5
Čehijas Senāts sniedza stingru atbildi uz SPD pārstāvju pretrunīgajiem izteikumiem. Parlamenta rezolūcijā atkārtoti tika apliecināts atbalsts Ukrainai un distancējās no retorikas, kas grauj valsts drošību, vēsta tīmekļa vietne "Vinegret".
Trešdien, 21. janvārī, Čehijas parlamenta augšpalāta pieņēma rezolūciju, kurā apņēmīgi distancējās no apakšpalātas priekšsēdētāja Tomio Okamuras "nepatiesajiem, aizskarošajiem un drošību apdraudošajiem" pret Ukrainas vērstajiem izteikumiem.
Savā Jaungada uzrunā politiķis apšaubīja Eiropas palīdzības Ukrainai lietderību un nosauca Ukrainas vadību par "huntu". Senāts arī noraidīja SPD parlamenta kluba priekšsēdētāja Radima Fialas izteikumus, kurā viņš apšaubīja 2014. gada sprādzienu Vrbětices munīcijas noliktavā, kuros izmeklētāji vainoja Krievijas izlūkdienestus.
Turklāt parlaments distancējās no partijas "Motoristé sobě" parlamenta deputāta izteikumiem, kurš mēģināja novelt atbildību par karu Ukrainā uz citiem.
Ukraina plāno 2026. gadā izveidot vismaz 10 kopīgus aizsardzības projektus Eiropā, raidījumā "Novyny LIVE" pastāstīja prezidenta padomnieks stratēģisko nozaru jautājumos Oleksandrs Kamišins. Pirmais šāds projekts jau ir uzsākts Vācijā, kur drīzumā tiks atklāts pirmais Vācijā ražotais drons Ukrainai. Kamišins sacīja, ka mērķis ir atvērt kopīgas ražotnes Eiropā, lai palielinātu finansējumu un paplašinātu dronu ražošanu Ukrainas aizsardzības vajadzībām.
Ukraine plans to create at least 10 joint defense projects in Europe in 2026, presidential adviser on strategic industries Oleksandr Kamyshin told Novyny LIVE. The first such project has already started in Germany, where the first German-made drone for Ukraine will soon be… pic.twitter.com/m6dl7GRy87
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 22, 2026
"Prezidents runāja par beznodokļu zonas izveidi Ukrainai, kas, manuprāt, radikāli mainītu situāciju. Jūs redzēsiet, kā rūpniecības uzņēmumi sāk masveidā pārvietoties uz šo reģionu. Iedomājieties, ka iegūstat konkurences priekšrocības, jo, importējot preces uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jums nav jāmaksā tarifi," norādīja Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs.
❗️Trump proposed a tariff-free free trade zone to Ukraine, – Witkoff.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 22, 2026
“The President spoke about creating a duty-free zone for Ukraine, which, in my opinion, would radically change the situation. You will see industries start massively relocating to this region. Imagine getting… pic.twitter.com/F8kVDMjZeC
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



