TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas karš pret Ukrainu varētu beigties 2027. gadā. Ukrainas līderis to paziņoja intervijā Francijas televīzijas kanālam "France 2". Pēc Zelenska teiktā, viņa galvenais uzdevums šobrīd ir kara izbeigšana. Tāpēc viņa "komanda pašlaik risina sarunas" (atsaucoties uz trīspusējām miera sarunām Abū Dabī starp Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvjiem – red.). 

Zelenskis uzsvēra, ka Kijiva nepiekritīs izvest savu karaspēku no Doneckas apgabala, pat lai izbeigtu karu, jo tas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju. Viņš šīs Ukrainas delegācijas miera sarunās nosauca par "sarkanajām līnijām". Prezidents pat pamieru esošajā kontaktlīnijā uzskata par būtisku kompromisu, ko Ukraina ir gatava panākt, lai izbeigtu karu. Ukrainas līderis norādīja, ka pat miera sarunu laikā Krievija turpina apšaudīt Ukrainas civilo infrastruktūru un mēģina virzīties uz priekšu frontē, ciešot milzīgus personāla zaudējumus. Viņš uzskata, ka tas liecina, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav nopietni noskaņots par miera līguma noslēgšanu. Vairāk lasi šeit.

Sanktpēterburgā kāda sieviete iemeta divus Molotova kokteiļus palīdzības savākšanas punktā Krievijas karavīriem. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņām, telpas tika bojātas, un aizdomās turētā tika aizturēta uz vietas.

Uzņēmuma "SpaceX" īpašnieks Īlons Masks ir aicinājis "Starlink" satelīta interneta lietotājus Ukrainā reģistrēt savus termināļus.

"Ja atrodaties Ukrainā, ir svarīgi reģistrēt savu "Starlink" termināli," Masks pauda platformā "X", pārpublicējot "SpaceX" viceprezidentes Lorenas Dreijeres ierakstu par termināļu reģistrācijas instrukcijām.

Kopš pagājušā gada beigām Krievijas bruņotie spēki ir sākuši masveidā aprīkot savus dronus ar "Starlink" satelītu sistēmām, kas ievērojami palielinājis to efektivitāti gan kaujaslaukā, gan veicot triecienus dziļi Ukrainas aizmugurē.

Naktī uz 5. februāri Krievija veikusi kārtējo dronu triecienu Kijivai, nodarot postījumus vairākiem daudzstāvu namiem, pavēstīja Kijivas policija.

Dronu atlūzas nogāzušās četros galvaspilsētas rajonos.

Ievainotas divas vecāka gadagājuma sievietes, nodarīti postījumi civilajai infrastruktūrai.

Dronu triecienā vissmagāk cietis Solomjankas rajons. Nodarīti postījumi četru daudzstāvu namu fasādēm, izsisti logi.

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām raķetēm un 183 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 156 dronus.

Fiksēti raķešu un 22 dronu trāpījumi 16 vietās. Vēl septiņās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Vācijas policija trešdien par Eiropas Savienības (ES) Baltkrievijai noteikto sankciju pārkāpšanu aizturējusi eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) Saksijas landtāga deputātu Jergu Dornavu.

Laikrakstā "Bild" publicētajā fotogrāfijā bija redzams, kā Dornavs tiek izvests no landtāga sēžu zāles.

Pirms tam deputāti bija nobalsojuši par deputāta imunitātes atņemšanu.

Dornavs ir apsūdzēts par autokrāna eksportu uz Baltkrieviju 2022. gadā un nepatiesu galamērķa - Kazahstānas - deklarēšanu, norāda Leipcigas prokurori.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 5. februāra rītam sasnieguši 1 243 840 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 642 tankus, 23 996 bruņutransportierus, 36 975 lielgabalus un mīnmetējus, 1636 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1293 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 125 094 bezpilota lidaparātus, 4245 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 149 automobiļus un autocisternas, kā arī 4062 specializētās tehnikas vienības.

Ukraina miera sarunās varētu būt spiesta kaut kur piekāpties, piekrist pagaidu risinājumiem un pēc tam mēģināt situāciju risināt diplomātiski, intervijā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Runājot par Ukrainas spēju turēties pretī agresoram, Pudāns norādīja, ka ukraiņu spēja noturēties ir atkarīga no rietumvalstu atbalsta, tādēļ tā jāturpina atbalstīt. Vienlaikus viņš norādīja, ka rietumvalstis "nevar piešķirt cilvēkus" un pašai Ukrainai ir jāpieņem "sāpīgi lēmumi", kā mobilizēt un motivēt papildu cilvēkus.

Itālija ir izjaukusi vairākus Krievijas kiberuzbrukumus Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm, pastiprinot drošības operācijas pirms to atklāšanas ceremonijas, trešdien paziņoja Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni.

Uzbrukumi bija vērsti "pret Ārlietu ministrijas birojiem, sākot ar Vašingtonu, un arī dažām ziemas olimpisko spēļu vietām, tai skaitā viesnīcām Kortīnā," ministrs sacīja Vašingtonas apmeklējuma laikā.

Tajāni birojs sacīja, ka šie uzbrukumi skāruši apmēram 120 vietnes, tai skaitā Itālijas vēstniecibu Vašingtonā, bet tagad tie ir "efektīvi neitralizēti".