TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši gandrīz visu Dnipropetrovskas apgabalu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas triecienos Slovjanskā, Ukrainas Doneckas apgabalā, nogalināti divi cilvēki un 17 ievainoti, otrdien paziņojušas reģionālās varasiestādes.
"Ienaidnieka spēki uzbruka vienam no Slovjanskas rajoniem - vismaz divi nogalināti un 17 ievainoti, tostarp 14 gadus vecs bērns," paziņoja Ukrainas izmeklētāji.
Viņi arī publicēja attēlus, kuros redzami nodedzināti transportlīdzekļi un padomju laika dzīvojamā ēka, kas sagrauta triecienu laikā.
Pilsētas galva paziņoja, ka Krievija uzbruka Slovjanskai ar trim vadāmām aviobumbām.
Krievu okupants cenšas paglābties no Ukrainas FPV drona. Viņš mēģināja patverties sarkanā "Lada" automašīnā, bet tas iebrucēju neglāba.
Krievu okupanti cenšas pārpeldēt applūdušos prettanku grāvjus, kas klāti arī ar dzeloņdrātīm.
Summa ir sadalīta starp 8 programmām.
Lielākā daļa tiek piešķirta dzelzceļam (144,4 miljoni ASV dolāru), kam seko mājokļi (134,1 miljons ASV dolāru) un ceļi (115,5 miljoni ASV dolāru). Pārējo daļu veido robežšķērsošanas vietas, patversmes un enerģijas decentralizācija.
The EU just approved $1.63bn for Ukraine's recovery — split across 8 programmes
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 10, 2026
Railways get the biggest slice ($144.4m), followed by housing ($134.1m) and roads ($115.5m). Border crossings, shelters, energy decentralisation make up the resthttps://t.co/ujTnR03SQr pic.twitter.com/uHFbrGvW8E
Ukrainas bezpilota lidaparāti (FPV) uzdūrās Krievijas tehnikai uz šosejas Pisku rajonā Krievijas okupētajā Doneckas apgabalā. Krievijas militāro blogeru ieraksti norāda, ka Ukrainas dronu dominance tagad sniedzas dziļā aizmugurē, un arvien vairāk uztraucas par apgādes līnijām.
9. martā iznīcināti divi Krievijas ieroči — viens, kas paredzēts Krievijas spēku aizsardzībai no Ukrainas droniem, bet otrs — Ukrainas teritorijas apšaudei.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēki veica triecienus zeme-gaiss raķešu sistēmai "Tor" okupētajā Doneckas apgabalā un raķešu palaišanas iekārtai "BM-21 Grad" okupētajā Zaporižjas apgabalā, abas darbības koordinējot ar "Dziļo triecienu centru".
"Tor" var izsekot mērķus 27 km attālumā un nest 16 gatavas raķetes. "Grad" var izšaut 40 raķetes mazāk nekā 20 sekundēs. Ukrainas dronu apkalpes apgalvo, ka iznīcināšanas temps nemazinās.
Two Russian weapons destroyed on 9 March — one designed to protect Russian forces from Ukrainian drones, one used to shell Ukrainian territory.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 9, 2026
Ukraine's Unmanned Systems Forces struck a Tor surface-to-air missile system in occupied Donetsk Oblast and a BM-21 Grad rocket… pic.twitter.com/6huDnuObBZ
Ukrainas 92. triecienbrigādes pretgaisa un raķešu aizsardzības bataljons, izmantojot tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "Strela-10", notrieca Krievijas bezpilota lidaparātu "Shahed".
The Air and Missile Defence Battalion of Ukraine's 92nd Assault Brigade shot down a Russian Shahed drone using a Strela-10 short range air defense system. #Ukraine pic.twitter.com/dM1Re72RLS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 10, 2026
Krievija vēlas izveidot 20 km dziļu "buferzonu" gar robežu Sumu un Harkivas apgabalos, tāpēc tā ieņem pierobežas ciemus, sacīja Apvienoto spēku grupējuma komandieris ģenerālmajors Mihailo Drapatijs.
"Esam identificējuši 12 konkrētus sektorus, kuros ienaidnieks, izmantojot spēkus, sākot no triecienrotas (iespējams, līdz pat bataljona stiprumam), mēģinās paplašināt savu kontroles zonu. Tie jo īpaši ietver Krasnopiļas, Veļikas Pisarivkas un Zoločivas virzienus."
Source: https://t.co/ILCHb00uba
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 10, 2026
Ukrainas 3. triecienbrigādes piloti iznīcināja Krievijas tanku, bruņumašīnu, reaktīvo raķešu sistēmu, artilērijas ieročus, kravas automašīnas un vairākas vieglās automašīnas.
Pilots of Ukraine's 3rd Assault Brigade destroyed a Russian tank, armored vehicle, MLRS, artillery guns, trucks, and several cars. #Ukraine pic.twitter.com/h3jWSRSZ2y
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 9, 2026
Aizsardzības uzņēmuma "Fire Point" līdzdibinātājs un galvenais dizaineris Denijs Štilermans sacīja, ka jaunā FP-9 raķete, pateicoties tās lielajam ātrumam, varēs vieglāk pārvarēt pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Pēc viņa teiktā, raķetes ātrums pārsniegs 1200 m/s, kamēr Krievijas "Iskander" raķete sasniedz aptuveni 800 m/s.
Ukrainian engineers are working on a ballistic missile capable of striking targets in Moscow
— NEXTA (@nexta_tv) March 10, 2026
Denys Shtilerman, co-founder and chief designer of the defense company Fire Point, said the new FP-9 missile will be able to overcome air defense systems more easily thanks to its high… pic.twitter.com/ZsI34nRKeI
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
