TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina un NATO ir vienojušās par galvenajām sadarbības prioritātēm, koncentrējoties uz gaisa aizsardzības stiprināšanu un Patriot sistēmu, F-16 lidmašīnu un HIMARS attīstīšanu.
Ukraine and NATO have agreed on key priorities for cooperation, focusing on strengthening air defense and advancing Patriot systems, F-16 aircraft and HIMARS. Defense Minister Mykhailo Fedorov thanked the Alliance for effective coordination of assistance, including through the… pic.twitter.com/fIb5hyqarX
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 31, 2026
Pasaules notikumu redaktors Sams Kilejs raksta: "Haotiska, bezprincipiāla un bīstami efektīva – Donalda Trampa pēdējā ārpolitikas iniciatīva Ukrainā var nodrošināt īsu atelpu no Krievijas bombardēšanas, kas notiek zemā temperatūrā, liekot civiliedzīvotājiem sasalt savās mājās.
Briesmas slēpjas tajā, ko viņš cer iegūt apmaiņā pret to, ka Vladimirs Putins uz nedēļu ir piekritis pārtraukt Ukrainas mocīšanu.
Nekādas šaubas nav, ka viņš pieprasīs, lai Kijeva piekāpjas Kremļa prasībām nodot savas spēcīgākās aizsardzības līnijas un cietokšņa pilsētas bez atbildes uguns, apmaiņā pret ilgāku „pamiers”.
Kijivā prognozēts bargs aukstuma periods, kas, paredzams, ilgs līdz nākamajai nedēļai.
Dažās apgabalos temperatūra noslīdēs līdz -30 °C, paziņoja Valsts ārkārtas dienests.
Krievija kara laikā ir centusies liegt Ukrainas civiliedzīvotājiem siltumu, gaismu un tekošu ūdeni, īstenojot stratēģiju, ko Ukrainas amatpersonas apraksta kā “ziemas izmantošanu kā ieroci”.
Kara upuru skaits sasniegs drūmu atskaites punktu
Saskaņā ar ziņojumu, līdz pavasarim abās pusēs Krievijas karā pret Ukrainu nogalināto, ievainoto vai pazudušo karavīru skaits varētu sasniegt divus miljonus.
Tas nozīmētu, ka Maskava cietusi vislielāko karavīru skaita zaudējumu, kāds reģistrēts jebkurai lielvalstij jebkurā konfliktā kopš Otrā pasaules kara.
Ukrainas Nacionālās gvardes kaujinieki ir iznīcinājuši vai bojājuši 449 ienaidnieka artilērijas sistēmas un 25 daudzkārtējās raķešu palaišanas sistēmas.
Since the beginning of 2026, Ukraine's front line has become disappearance zone for Russian artillery
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 31, 2026
Fighters of National Guard of Ukraine have destroyed or damaged 449 enemy artillery systems and 25 multiple launch rocket systems
📹 Ministry of Internal Affairs of Ukraine pic.twitter.com/y05ctX7nSW
Amatpersonas apgalvo, ka hakeri mēģinājuši iznīcināt datus rūpnīcā, kas apkalpo 500 000 cilvēku. Drošības eksperts brīdina par “eskalāciju no spiegošanas līdz destruktīvām darbībām” pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm.
Poland accuses Russian FSB of cyberattacks on 30 energy facilities during December snowstorms
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 31, 2026
Officials say hackers tried to destroy data at plant serving 500K people. Security expert warns of "escalation from espionage to destructive action" ahead of Winter Olympics… pic.twitter.com/6wFJtqBDcG
Ukrainā un Moldovā, kur avārijas dēļ sestdien daudzi reģioni bija palikuši bez elektrības, elektroapgāde atjaunota, pavēstīja abu valstu amatpersonas.
Enerģētiķi atjaunojuši elektroapgādi visos Ukrainas reģionos pēc sestdienas rītā notikušās sistēmiskās avārijas, pavēstīja enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.
"Visi reģioni atgriežas pie plānotajiem grafikiem, augstsprieguma līnijas un apakšstacijas darbojas normālā režīmā," platformā "Telegram" pavēstīja ministrs.
"Šorīt radušās situācijas cēloņi tiek noskaidroti. No rīta ar minūšu intervālu notika divas avārijas augstsprieguma līnijās. Tā rezultātā septiņos valsts apgabalos radās kaskādveida elektroapgādes pārtraukumi," norādīja Šmihaļs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ierosinājis, ka trīspusējās miera sarunas, kas bija plānotas rīt Apvienotajos Arābu Emirātos, tagad notiks nākamajā nedēļā.
Savas nakts video uzrunas laikā prezidents teica, ka gaida vairāk informācijas no ASV par turpmākajām miera sarunām un sagaida, ka jaunas tikšanās notiks nākamajā nedēļā.
"Mēs pastāvīgi sazināmies ar amerikāņu pusi un gaidām no viņiem konkrētu informāciju par turpmākajām tikšanās reizēm.
Kremlis piekritis šajā nedēļas nogalē neuzbrukt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, jo kara skartā valsts piedzīvo īpaši bargus ziemas apstākļus.
Kremlis paziņoja, ka īslaicīgais un ierobežotais pamats būs spēkā līdz svētdienai, savukārt Ukraina paziņoja, ka apmaiņā neuzbruks Krievijas enerģētikas tīklam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis, ka teritoriālo strīdu atrisināšana ar Krieviju nav iespējama bez tiešas tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Plašāk lasīt šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



