TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Orbāns aizrunājies tiktāl, ka NATO un ES vispār nedrīkst robežoties ar Krieviju

Viens no pērn aizturētajiem un tagad par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajiem vīriešiem strādājis par elektriķi.

Prokuratūrā paziņoja, ka patlaban lietā apsūdzība ir celta un izsniegta apsūdzētajam.

Prokuratūrā apliecināja, ka apsūdzētais strādājis par elektriķi un ir vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Vīrietis ir neprecējies.

Krievija kopā ar saviem sabiedrotajiem šobrīd ļoti prasmīgi izmanto spraugas starp dažādiem sankciju režīmiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.

Vēstnieks uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai pieņemt sankcijas, bet arī neļaut izmantot šīs spraugas. Pildegovičs skaidroja, ka ir ASV, Eiropas, Lielbritānijas, Kanādas, Japānas, Šveices sankcijas un vēl.

"Tas ir maratons uz vairākiem celiņiem. Mūsuprāt, pie taisnīga miera var nonākt, tikai turpinot saskaņotu saspēli un spiedienu uz Krieviju visās iespējamās sfērās," viņš uzsvēra.

Karš un ekonomikas militarizācija Krievijā ir radījusi politiski un ekonomiski ieinteresētu personu loku, kas gūst labumu no karadarbības, un tas apgrūtinās militāro tēriņu un militarizācijas samazinājumu nākotnē, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Vairāk lasi šeit. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 235 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 609 tankus, 23 954 bruņutransportierus, 36 691 lielgabalu un mīnmetēju, 16278 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 116 712 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 025 automobiļus un autocisternas, kā arī 4051 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Tikmēr zālē esošie propagandisti, tostarp no Latvijas aizbēgušais Andrejs Mamikins, piekrītoši māj ar galvu, jā, mēs kopā ar Ameriku "pa īstam" karosim pret Ukrainu un Eiropu.

Tikmēr klātesošie propagandisti, tostarp no Latvijas aizbēgušais Andrejs Mamikins māj ar galvu, jā, varbūt tiešām sabiedrotie Krievija kopā ar Ameriku karos pret Ukrainu un Eiropu "pa īstam". "Varam pēc būtības uzšaut pa jebkuru Eiropas pilsētu," priecājas Solovjovs, amerikāņi neatbildēs.

Viss propagandas šovs ierasti norit īstenā Orvela gaisotnē.

Krievijas diktators Vladimirs Putins nav gatavs nekādam citam risinājumam kā Ukrainas kapitulācijai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Viņš uzsvēra, ka vienīgā iespēja apturēt Krievijas agresiju un nonākt pie kādas miera vienošanās ir sniegt ukraiņiem ar finansiālo un militāro palīdzību, kā arī stiprināt sankcijas pret Krieviju, lai tā saprastu, ka nevarēs "pārsēdēt" Rietumu atbalstu.

"Krievija nevarēs nogaidīt, kamēr Rietumi un ukraiņi nogurs un sapratīs, ka ir bezcerīgi cīnīties. Tieši otrādi. Krievija ir jāpiespiež saprast, ka viņi nevarēs ar militāriem līdzekļiem panākt savus izvirzītos mērķus," teica Riekstiņš.

Viņš akcentēja, ka vēlas, lai miera sarunas nonāktu pie taisnīga miera, taču, runājot līdzībās, ja derībās būtu jāliek pēdējais eiro, diez vai viņš liktu uz to, ka pie taisnīga miera varēs nonākt ātri. Riekstiņš piebilda, ka gribētos, lai šī viņa prognoze ir kļūdaina.

Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par sabiedroto karavīru lomu Afganistānā, Riekstiņš uzsvēra, ka tas nav noliegums citu valstu ieguldījumam, bet akcentē, ka ASV šajā operācijā iznesa galveno cīņas smagumu. Latvijas vēstnieks NATO atzina, ka vienlaikus šādi izteikumi aizskāra tos, kuri zaudējuši savus tuviniekus starptautiskajās operācijās, un tas ir neapšaubāmi.

Atgādinot, ka tieši ASV bija vienīgā valsts, kas iedarbināja NATO līguma 5. pantu pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, un sabiedrotie, tostarp Latvija, devās palīgā, Riekstiņš atzīmēja, ka NATO kolektīvā aizsardzība balstās principā "viens par visiem, visi par vienu", un nepieciešamības gadījumā Latvija sagaidītu palīdzību no visiem sabiedrotajiem.

Raidījumā tika pieminēts, ka Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Kārlis Bukovskis atzīmējis, ka ASV prezidenta retorika, tostarp par Grenlandi, Eiropā atstās paliekošu iespaidu, kas skars arī NATO. Riekstiņš atgādināja, ka Tramps nav pirmais ASV līderis, kurš mēģinājis pārskatīt Grenlandes lomu ASV drošības sistēmā, taču viņš to dara agresīvākā stilā.

Latvijas vēstnieks NATO sacīja, ka pēc Pasaules Ekonomikas foruma Davosā publiskā retorika par Grenlandi ir mazinājusies un turpmāk jautājums tiks risināts tiešās sarunās starp ASV, Dāniju un Grenlandi, kā arī NATO līmenī, stiprinot drošību Arktikā.

Savukārt, komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Davosā pausto, ka Eiropa nav kļuvusi gatavāka sevi aizstāvēt, Riekstiņš tam nepiekrita, uzsverot ievērojamos finanšu līdzekļus, ko Eiropas valstis ieguldījušas atbalstā Ukrainai, tostarp iepērkot bruņojumu no ASV.

Eiropa nespēj sevi aizsargāt bez ASV, pirmdien runājot Eiropas Parlamentā (EP), sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

"Ja kāds šeit atkal domā, ka Eiropas Savienība (ES) vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV - turpiniet sapņot. Jūs to nevarat," Rute sacīja EP deputātiem.

ES valstīm nāktos dubultot aizsardzības izdevumus no 5%, par ko NATO vienojās pērn, līdz 10% un tērēt miljardus kodolieroču būvēšanai, klāstīja Rute.

"Jūs zaudētu mūsu brīvības galveno garantu, kas ir ASV kodoldrošības lietussargs," sacīja alianses vadītājs.

ASV apņemšanās ievērot NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulu joprojām ir "pilnīga", taču ASV sagaida, ka Eiropas valstis turpinās tērēt vairāk līdzekļu savām militārajām vajadzībām, klāstīja Rute.

"Tām ir vajadzīga droša eiroatlantiskā telpa, un tām ir vajadzīga arī droša Eiropa. Tāpēc ASV ir ļoti ieinteresētas NATO," pauda ģenerālsekretārs.

Runājot par Grenlandi, Rute sacīja, ka ir vienojies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka NATO "uzņemsies lielāku atbildību par Arktikas aizsardzību", bet vienošanās panākšana par ASV klātbūtni Grenlandē atkarīga no Grenlandes un Dānijas līderiem.

"Man nav pilnvaru vest sarunas Dānijas vārdā, tāpēc es to nedarīju un nedarīšu," sacīja Rute.

Tramps izraisīja bezprecedenta saspīlējumu attiecībās ar pārējām NATO valstīm, draudot sagrābt Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju.

Pagājušajā nedēļā Davosā Tramps paziņoja, ka neizmantos militāru spēku Grenlandes iegūšanai, kaut arī iepriekš šādu iespēju nebija izslēdzis, bet pēc sarunām ar Ruti apliecināja, ka ir panākta vienprātība par vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi. Viņš arī atteicās no nodoma noteikt muitas tarifus Grenlandes krīzē Dāniju atbalstījušajām valstīm.

Trampa izraisītā krīze devusi jaunu stimulu tiem, kas iestājās par to, lai Eiropa ieņemtu stingrāku nostāju pret Trampu un pārtrauktu militāro atkarību no Vašingtonas.