TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Aizvadītās nakts Krievijas raķešu un dronu triecienu rezultātā Ukrainā simti tūkstoši ģimeņu palikuši bez apkures mīnus 25 grādu salā, otrdien sacīja Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

"Astoņi Ukrainas apgabali tika pakļauti uzbrukumam," aizvadītās nakts uzbrukumu komentēja ministrs.

"Tika uzbrukts ar vairāku veidu ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, kā arī droniem. Tika uzbrukts daudzstāvu ēkām un siltumenerģijas centriem - termoelektrocentrālēm un termoelektrostacijām, kas darbojās tikai Kijivas, Harkivas un Dņipro rajonu apkures nodrošināšanas režīmā," klāstīja Šmihaļs.

Aizvadītajā naktī Krievija veica kombinētu triecienu Ukrainai, izmantojot 71 raķeti un 450 dronus, paziņoja Ukrainas gaisa spēki.

Tika iznīcinātas 38 raķetes, tostarp visas četras "Cirkon" tipa raķetes, un 412 droni, pavēstīja armija.

Reģistrēti 27 raķešu un 31 trieciendrona trāpījumi 27 vietās, bet 17 vietās nogāzušās atlūzas, pavēstīja Gaisa spēki.

Krievija naktī raidīja četras raķetes "Cirkon", 32 ballistiskās raķetes "Iskander-M"/S-300, septiņas spārnotās raķetes H-22/H-32 un 28 spārnotās raķetes H-101/"Iskander-K".

Pirmo reizi karā Ukrainas Aizsardzības spēki tieši Krievijas teritorijā iznīcināja "TOS-1A Solncepek" smago liesmu metēju sistēmu. Par to ziņoja "Melno zaporižiešu" vārdā nosauktās 72. atsevišķās mehanizētās brigādes bezpilota sistēmu bataljons "Bulava". Publicētajā video redzams, kā bezpilota lidaparāti (FPV) četras reizes precīzi trāpa mērķī, kam seko spēcīgs munīcijas sprādziens. Trieciens bija vērsts pret ienaidnieka pozīciju Belgorodas apgabalā. Ukrainas militārpersonas šo operāciju sauc par unikālu un uzsver, ka karš "atgriežas tur, no kurienes tas nāca". Vairāk lasi šeit.

Polijas armijas operatīvā pavēlniecība naktī uz otrdienu pacēla gaisā kara aviāciju, šādi reaģējot uz Krievijas stratēģiskās aviācijas veikto plaša mēroga kombinēto triecienu mērķiem Ukrainas teritorijā, pavēstīja Polijas Aizsardzības ministrija.

Krievijas trieciens radīja potenciālus draudus pierobežas zonām.

Polijas gaisa telpas aizsardzībai iesaistīti gan iznīcinātāji, gan agrīnās brīdināšanas lidmašīnas.

Vienlaikus pilnā gatavībā tika nostādītas arī uz zemes izvietotās pretgaisa aizsardzības un radiolokācijas sistēmas.

Ukraina ir vienojusies ar Rietumu partneriem par drošības garantiju projektu, kas paredz labas gribas koalīcijas militāru atbildi, ja Krievija pārkāps pamieru, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Šis plāns tika apspriests vairākās Ukrainas, ASV un Eiropas amatpersonu sanāksmēs decembrī un janvārī.

Plāns arī tiks apspriests trīspusējās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunās, kas trešdien un ceturtdien notiks Abū Dabī.

Rietumu sabiedroto reakcijas scenārijs uz iespējamu pamiera pārkāpumu no Krievijas puses paredz vairākus soļus.

24 stundu laikā tiks sniegta atbilde. Tai būtu jāietver Rietumu diplomātisks brīdinājums un Ukrainas bruņoto spēku rīcība, lai pārtrauktu pārkāpumu.

Ja karadarbība turpināsies arī pēc tam, jāsāk atbildes reakcijas otrais posms. Tajā būtu jāiesaista labas gribas koalīcijas spēki, tas ir, Ukrainas Rietumu sabiedrotie, kas ir gatavi nosūtīt karaspēku uz valsti pamiera gadījumā.

Vēl viena Eiropas Savienības (ES) valsts apsver robežas slēgšanu ar Krieviju, ziņo rus.err.ee.

Igaunijas un Krievijas robežpārstāvniecības veica sarunas pēc tam, kad decembrī Krievijas robežsargi pie Vasknarvas piestātnes šķērsoja robežu. Kā vienu no iespējamajiem reaģēšanas variantiem Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna minēja robežas slēgšanu. 

“Līdzīgas sistemātiskas provokācijas un spiediena punkti, piemēram, tā dēvētais “Saateses zābaks”, mums jau ir labi zināmi. Mūsu uzdevums ir turēt sabiedrotos lietas kursā par notiekošo. Mēs skaidri zinām, kur iet robeža, un tas tikpat labi ir zināms arī NATO. Tāpēc ir svarīgi saglabāt mieru: mums ir pietiekami daudz instrumentu, lai ietekmētu Krieviju,” paziņoja Cahkna.

Ja Krievija starptautiskajā politikā un diplomātijā gūs panākumus, Latvijā pieaugs Krievijas atbalstītāju aktivitāšu mērogs un agresijas izpausmes, 2025. gada darbības pārskatā prognozē Valsts drošības dienests (VDD).

Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ar to saistītās aktualitātes aizvadītajā gadā joprojām bija galvenais temats, kas piesaistīja Latvijas sabiedrības uzmanību un ietekmēja noskaņojumu. VDD vērtējumā, Krievijas izvērstajai agresijai Ukrainā aizvadītajā gadā bija pat lielāka ietekme uz Latvijas sabiedrības noskaņojumu nekā 2023. un 2024. gadā.

Šāda tendence saistīta ar aizvadītā gada notikumiem starptautiskajā politikā, izskanot pat aicinājumiem Ukrainai faktiski padoties, kas sabiedrībā raisīja bažas par Krievijas interesēm labvēlīgāku ģeopolitisko apstākļu veidošanos. Starptautiskās norises Latvijas sabiedrībā vairoja nenoteiktības un nedrošības sajūtu, radot jautājumus par pārmaiņu ietekmi uz Baltijas valstu drošību, vērtē VDD.

Latvijas sabiedrības vairākums, turpinot atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru, pērn saglabāja modrību un iestājās pret prokremliska rakstura izpausmēm Latvijā, situāciju vērtē VDD. Tāpat nezuda sabiedrības pieprasījums pēc pasākumiem iekšējās drošības veicināšanai, valsts valodas pozīciju stiprināšanai un Krievijas ietekmes iespēju mazināšanai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 242 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.

FIFA prezidents Džanni Infantino pirmdien paudis vēlmi, lai sporta sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas un agresorvalsts varētu piedalīties starptautiskajās sacensībās, jo tās “nav devušas nekādu rezultātu”. Šādu vēlmi Infantino paudis laikā, kad Krievija jau 1441. dienu slepkavo Ukrainā, turpinot asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī FIFA un UEFA noteica sankcijas pret Krieviju, liedzot tās izlasei piedalīties Pasaules kausa izcīņas un Eiropas čempionāta kvalifikācijā, bet klubiem —starptautiskajās futbola sacensībās.

Intervijā televīzijas kanālam “Sky Sports” Infantino sacīja, ka šobrīd aizliegumu vajadzētu atcelt jauniešu kategorijās. “Mums ir tas ir jādara. Noteikti. Šis aizliegums nav devis nekādu rezultātu – tas tikai radījis lielāku neapmierinātību un naidu. Tas, ka Krievijas zēniem un meitenēm tiktu ļauts spēlēt futbolu citās Eiropas daļās, varētu palīdzēt,” viņš sacīja. “Tas noteikti ir jādara, vismaz jauniešu kategorijās.”

Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs Infantino paziņojumu nodēvēja par "bezatbildīgu, pat infantilu", ņemot vērā, cik  Ukrainas bērnu un sportistu Krievija ir noslepkavojusi savas invāzijas laikā.

Vairāk lasiet šeit.