TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas bruņoto spēku vienība trešdien pavēstīja, ka ir veikusi vairāk nekā 100 uzbrukumu frontē, izmantojot sauszemes robotus.
"Pavisam jau ir bijis vairāk nekā 100 šādu operāciju," sacīja ziņu avots rotā NC-13, kas specializējas šo kaujas mašīnu izmantošanā un ir daļa no Ukrainas 3. triecienbrigādes.
"Šīs operācijas ietver ienaidnieka personāla likvidēšanu, patvertņu, komandposteņu un citu ienaidnieka infrastruktūras objektu iznīcināšanu. Tiek vairs nav izolēti incidenti, bet ir sistemātiskas kaujas operācijas," avots sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Krievijas drons trešdienas vakarā trāpīja dzīvokļu blokmājai Ukrainas ostas pilsētā Odesā, nogalinot vismaz vienu cilvēku un ievainojot sešus, paziņoja varas iestādes.
Ievainojumus guva seši cilvēki vecumā no 20 līdz 67 gadiem. Trīs no viņiem tika hospitalizēti, bet pārējie saņēma ambulatorisku medicīnisko palīdzību, lietotnē "Telegram" paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
Attēlos no notikuma vietas bija redzami postījumi ēkas fasādei vairākos stāvos. Trīs dzīvokļi tika sabojāti, bet viens tika pilnīgi iznīcināts.
Trieciens izraisīja ugunsgrēku, kas ātri tika nodzēsts.
Lielbritānija šogad nodos Ukrainai vismaz 120 000 bezpilota lidaparātu, paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Ministrija norādīja, ka tas būs lielākais dronu skaits, ko Lielbritānija piegādājusi Ukrainai.
Tostarp Ukrainai tiks piegādāti trieciendroni, kas spēj lidot lielus attālumus, bezpilota lidaparāti, ko izmanto militārajai loģistikai un izlūkošanas datu vākšanai, kā arī jūras droni, atklāja ministrija.
Lielbritānija ar šādu paziņojumu nāca klajā trešdien tā dēvētajā Ramšteinas formātā notikušās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē.
NATO dalībvalstis līdz šī gada beigām sniegs Ukrainai militāro palīdzību 60 miljardu ASV dolāru apmērā, trešdien tā dēvētajā Ramšteinas formātā notikušās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
"Mums ir jāsniedz Ukrainai nepieciešamais atbalsts. Visiem sabiedrotajiem ir jāiegulda vairāk, lai sasniegtu mērķi - 60 miljardus dolāru Ukrainas drošības un aizsardzības atbalstam šogad," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
"Mums ir jākoncentrē finansējums uz prioritātēm - pretgaisa aizsardzību, bezpilota lidaparātiem un tālas darbības rādiusa munīciju," piebilda Rute.
NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai ir "svarīgāks nekā jebkad agrāk", un norādīja, ka atbalsta sniegšanā jāievēro taisnīgums. "Šī patiešām ir problēma - pārāk maz valstu uzņemas pārāk lielu slogu, un mums tas ir jārisina. Atbalstīt Ukrainas cīņu ir svarīgi - svarīgāk nekā jebkad agrāk," sacīja Rute.
Krievijas lielākie pakalpojumu sniedzēji otrdienas pēcpusdienā nebija pieejami lietotājiem Krievijā, kuriem ieslēgts virtuālais privātais tīkls (VPN), vēstīja mediji "RusNews" un "Ostorožno, novosti".
Lietotājiem ar ieslēgtu VPN pārstāja darboties platforma "Yandex", e-pasta pakalpojuma sniedzējs "Mail.ru", sociālais tīkls VK, tirdzniecības un banku aplikācijas.
Kā ziņo kanāls "Ostorožno, novosti", cilvēki Krievijā, mēģinot ieiet tīmekļa mazumtirdzniecības uzņēmuma "Wildberries" lapā, saskārās ar paziņojumu, ka "jums, iespējams, nepieciešams izslēgt VPN". Arī uzņēmums "Ozon" ziņoja, ka "piekļuve ir ierobežota", un nosauca iespējamos problēmas risinājumus, tostarp "izslēgt VPN, ja tas tiek izmantots".
Šodien lietotāji medijiem pastāstīja, ka ar ieslēgtu VPN nevar atvērt pakalpojumu "Yandex Pay" un tiešsaistes kinoteātrus. Kāds medija "Meduza" lasītājs norādīja, ka ar ieslēgtu VPN nav iespējams atvērt pārtikas preču piegādes pakalpojumu "Samokat".
Vēlāk "Ostorožno, novosti" ziņoja, ka ar ieslēgtu VPN nevar piekļūt vietnēm "Ģetskij Mir", DNS, "Pjateročka", "Krievijas Dzelzceļš", "2GIS", "Zolotoi jablok", "Aviasales", "Perekrestka", "Bratja Karavajevi" un motorolleru nomas aplikācijām.
Aģentūras RBC avots vienā no uzņēmumiem, kuram tika uzdots ierobežot piekļuvi lietotājiem ar VPN, sacīja, ka lielākā daļa tirgus dalībnieku ir "nogaidošā pozīcijā". Avots nepaskaidroja, ko tas nozīmē.
Krievijas propagandas aģentūra "RIA Novosti" otrdienas vakarā ziņoja, ka lielākie Krievijas operatori sāka informēt lietotājus par iespējamām kļūmēm, izmantojot VPN. Šādus paziņojumus publicēja telekomunikāciju uzņēmumi MTS, "MegaFon" un "Beeline".
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki pārtver gandrīz 80% Krievijas spārnoto raķešu un 90% Krievijas dronu, tā dēvētajā Ramšteinas formātā notiekošās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē Berlīnē paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs.
Pēc Fedorova teiktā, šoziem Krievija uz Ukrainu izšāva 462 ballistiskās raķetes, gandrīz 600 spārnoto raķešu un 27 000 dronu "Shahed".
"Mūsu prioritātes ir nemainīgas - pretgaisa aizsardzība, Ukrainas dronu un raķešu [ražošanas] palielināšana un tālās darbības rādiusa artilērijas munīcijas nodrošināšana. Šodien mēs nāksim klajā ar jaunām iniciatīvām sadarbības stiprināšanai," platformā "Telegram" rakstīja Fedorovs, paziņojot par kontaktgrupas sanāksmes sākumu.
Vēlēšanās uzvarējušās partijas "Tisza" līderis Peters Maģars paziņoja, ka Viktors Orbāns varētu atcelt savu veto 90 miljardu eiro ES aizdevumam Ukrainai vēl pirms varas nodošanas. Vairāk lasi šeit.
Berlīnē Zelenskim un Mercam tika parādīti septiņi Ukrainas un Vācijas kopuzņēmumos ražoti dronu veidi.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 15, 2026
Tikšanās laikā ar Stortinga spīkeru Masudu Garakhani un partiju līderiem prezidents pateicās viņiem par Norvēģijas nelokāmo atbalstu Ukrainai un uzsvēra parlamentārās vienotības nozīmi šajā jautājumā.
Puses apsprieda arī īpaša tribunāla izveidi Krievijas agresijas noziegumam pret Ukrainu.
Atsevišķi Zelenskis tikās ar Norvēģijas kroņprinci Hokonu un informēja viņu par situāciju frontē un Krievijas notiekošajiem triecieniem.
"Esmu pateicīgs par 9 miljardu eiro atbalsta piešķiršanu šogad. Tas ir svarīgi Ukrainai," uzsvēra prezidents.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 15, 2026
Ukrainas militāristi no 426. atsevišķā bezpilota sistēmu pulka iznīcina Krievijas militārās kravas automašīnas Hersonas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian military from the 426th Separate Unmanned Systems Regiment are destroying 🇷🇺Russian military trucks on the Kherson direction. pic.twitter.com/vCADgufSnR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 15, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



