TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Pirmdienas vakarā Krievijas okupētajā Doneckā atskanējuši sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks, un tiek ziņots par trāpījumu objektam, ko Krievijas spēki izmantojuši kā bāzi, vēsta Ukrainas telekanāls "24 Kanal".

Atsaucoties uz Okupācijas izpētes centra vadītāju Petro Andrjuščenko, medijs norāda, ka trāpījums fiksēts bijušajās sadzīves tehnikas veikalu tīkla "Comfy" telpās. Andrjuščenko sociālajos tīklos uzsvēris, ka šīs telpas tikušas izmantotas kā militāra bāze, un publicējis kadrus, kuros redzams plašs ugunsgrēks notikuma vietā.

Sociālajos tīklos izplatītajos aculiecinieku video dzirdami sprādzieni un redzamas liesmas, kas apstiprina trieciena faktus. Sākotnējā informācija par sprādzieniem parādījās ap plkst. 21.00.

Medijs atgādina, ka pēdējā laikā Ukrainas aizsardzības spēki pastiprinājuši uzbrukumus Krievijas militārajai infrastruktūrai okupētajās teritorijās. Naktī uz 14.decembri Ukrainas Speciālo operāciju spēki (SSO) ziņoja par triecieniem degvielas ešelonam, naftas bāzei un radioelektroniskās cīņas stacijām Doneckas apgabalā un Krimā. Tāpat nesen ziņots par radiolokācijas stacijas "Imbir" un 76. desanta trieciendivīzijas vadības punktu iznīcināšanu.

Ukrainas īpašo uzdevumu vienības "Omega" karavīri Doneckas apgabalā, Pokrovskas virzienā, likvidējuši ārvalstu algotni, kurš karojis Krievijas bruņoto spēku sastāvā, otrdien vēsta izdevums "Censor.NET".

Atsaucoties uz vienības sniegto informāciju, pretinieks slēpies meža joslā zem koka netālu no Pokrovskas. Algotnis tika neitralizēts ar Ukrainas Aizsardzības spēku FPV drona palīdzību, kas veica precīzu trāpījumu.

Ukrainas karavīri sociālās saziņas vietnē "Telegram" ir publiskojuši videoierakstu, kurā fiksēts uzbrukuma brīdis un mērķa iznīcināšana.

Medijs norāda, ka kaujas darbības šajā sektorā turpinās, un atsaucas arī uz citu vienību panākumiem. Tostarp tiek ziņots par 42. atsevišķās mehanizētās brigādes veikto gaisa izlūkošanu, kā arī 155. brigādes triecieniem pa Krievijas spēku aizmugures pozīcijām Pokrovskas tuvumā.

Krievija strauji zaudē iespējas veikt zemūdens karadarbību Melnajā jūrā. Pēc analītiķu vērtējuma, kaujas spējīgas palikušas ne vairāk kā divas "Varšavjanka" klases zemūdenes, kas ir spārnoto raķešu "Kalibr" nesējas.

Galvenie fakti no Defence Express:

• Zaudēts potenciāls: Krievijas Melnās jūras flote pakāpeniski zaudē savu galveno triecienelementu — projekta 636.3 "Varšavjanka" dīzeļelektriskās zemūdenes.

• Pašreizējais stāvoklis: Šobrīd aptuveni puse no šīm zemūdenēm faktiski ir izvestas no ierindas (nav kaujas gatavībā).

• Sastāvs pirms kara: Pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijai Melnajā jūrā bija četras šāda tipa zemūdenes:

• "Rostova pie Donas" (Rostov-na-Donu)

• "Krasnodara" (Krasnodar)

• "Veļikijnovgoroda" (Velikiy Novgorod)

• "Kolpino"

Tieši šīs zemūdenes tika aktīvi izmantotas, lai apšaudītu Ukrainas teritoriju ar raķetēm "Kalibr".

Krievijas karaspēks sācis aprīkot trieciendronus "Molnija" ar "Starlink" satelīta interneta termināļiem, un, atšķirībā no pirmajiem eksemplāriem, tagad tie tiek iebūvēti rūpnieciski, pavēstījis radioelektroniskās cīņas un sakaru sistēmu eksperts Serhijs Beskrestnovs (pazīstams ar segvārdu "Flešs").

"Sliktas ziņas. Ik dienu fiksējam trieciendronus "Molnija" ar "Starlink". Ja pirmie "Starlink" termināļi bija piestiprināti pavirši ("kā pagadās"), tad tagad tie jau ir iebūvēti standartā," savā "Telegram" kanālā norādījis eksperts.

Beskrestnovs pievērsis uzmanību faktam, ka pretiniekam nav žēl izmantot "Starlink" termināļus trieciendroniem, kas būtībā ir vienreizlietojami. Izpētot notriektos dronus, secināts, ka tajos netiek tērēti līdzekļi dārgiem mini datoriem – to vietā tiek izmantoti parasti vienplates datori, līdzīgi "Raspberry Pi".

Vienlaikus ar "Molnija" modernizāciju, OSINT (atklāto avotu izlūkošanas) analītiķi konstatējuši izmaiņas arī "Shahed" (Krievijā marķēti kā "Geraņ-2") dronu konstrukcijā. Krievija sākusi izmantot šos bezpilota lidaparātus ar dubultu kaujas daļu, kuras kopējais svars sasniedz 100 kilogramus. Uz droniem tiek uzstādītas divas 50 kilogramus smagas fugasa-aizdedzināšanas kaujas daļas BST-52.

Tāpat ziņots, ka okupētajās Ukrainas teritorijās pamanīts Krievijas robotizētais komplekss "Omič", lai gan tā efektivitāte un izdzīvošanas spējas reālos kaujas apstākļos joprojām tiek vērtētas piesardzīgi.

ASV izstrādātais miera plāns paredz, ka Ukrainai būtu jāatkāpjas no aptuveni 14% Donbasa teritorijas, ko tā pašlaik kontrolē, apmaiņā pret uzticamām drošības garantijām, vēsta izdevums "Axios", atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Pēc divu dienu intensīvām sarunām starp Ukrainas, ASV un Eiropas amatpersonām ir panākts acīmredzams progress jautājumā par drošības garantijām Ukrainai, taču saglabājas būtiskas domstarpības par teritoriālajiem jautājumiem.

Saskaņā ar jaunāko plāna projektu, teritorija, no kuras Ukrainai būtu jāatkāpjas un uz kuru pretendē Krievija, kļūtu par demilitarizētu "brīvo ekonomisko zonu".

Kāda ASV amatpersona norādījusi, ka lēmums par to, kā risināt teritoriālo jautājumu, paliek Ukrainas ziņā. Vienlaikus amatpersona brīdinājusi, ka pārējie ASV priekšlikumi, tostarp spēcīgās drošības garantijas, kas šobrīd tiek piedāvātas Kijivai, "nebūs uz sarunu galda mūžīgi".

Krievija eksportē haosu un turpinās to darīt, līdz Krievijas diktators Vladimirs Putins tiks apturēts, pirmdien savā pirmajā publiskajā uzrunā jaunajā amatā sacīja Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienesta MI6 direktore Bleiza Metreveli.

"Draudi, kas izriet no Krievijas, ir nopietni," brīdināja izlūkdienesta vadītāja.

Viņa īpašu uzmanību vērsa hibrīdkaram, kas ietver kiberuzbrukumus un dronu palaišanu kritiskās infrastruktūras tuvumā, par ko aizdomās tiek turēti Krievijas aģenti.

 ASV un Ukrainas delegāciju sarunas Berlīnē radījušas "iespēju īstam miera procesam", pirmdien sacīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, cildinot arī ASV par būtisku drošības garantiju piedāvāšanu.

"Tagad mums ir iespēja īstam miera procesam," Mercs sacīja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgā preses konferencē.

Zelenskis pirmdien otro dienu tikās sarunās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru. Sarunu mērķis bija panākt vienošanos par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

Ukraina pauda gandarījumu par "reālu progresu" sarunās.

Galvenā uzmanība tika pievērsta tādiem svarīgiem jautājumiem kā Ukrainas teritoriālās koncesijas un turpmākās drošības garantijas Kijivai.

Pamiers "jānodrošina ar būtiskām Savienoto Valstu un Eiropas juridiskām un materiālām drošības garantijām, ko Savienotās Valstis šeit, Berlīnē, lika priekšā juridisko un materiālo garantiju ziņā", sacīja Mercs.

"Tas ir patiesi ievērojami. Tas ir ļoti svarīgs solis uz priekšu, ko es vērtēju ļoti atzinīgi," norādīja kanclers.

Sarunās Berlīnē ASV delegācija īpašo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vadībā, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas amatpersonas izstrādājušas drošības garantiju paketi Kijivai pēc NATO statūtu 5. panta parauga, informēja divas ASV amatpersonas.

NATO līguma 5. pantā ir nostiprināts kolektīvās aizsardzības princips, kas nosaka, ka bruņots uzbrukums vienai alianses dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām.

"Šīs vienošanās pamatā ir ārkārtīgi spēcīgas garantijas, kas būtībā ir līdzīgas 5. pantam, kā arī ļoti spēcīgi atturēšanas mehānismi: tie attiecas uz Ukrainas karavīru skaitu, pieejamiem ieročiem. Ja jūs paredzat tik spēcīgas garantijas, ir svarīgi nodrošināt patiešām spēcīgus aizsardzības mehānismus, lai iespējamība, ka tās tiks izmantotas, būtu pēc iespējas mazāka. Tas prasa ļoti skaidrus mehānismus, kā novērst incidentus, lai mazas epizodes neizvērstos par lielām, kā arī intensīvu uzraudzību," sacīja viens no avotiem.

Tomēr amatpersona teica, ka šis priekšlikums netiks izskatīts "mūžīgi". Avoti atteicās izpaust sīkāku informāciju par dokumentu. Taču viens no viņiem sacīja, ka ASV savos priekšlikumos ir "aizgājušas tik tālu, cik tālu ASV vispār spēj aiziet šādā situācijā".

"Tas, kas tiek ierosināts tagad, būtībā ir visu iespējamo variantu platīna standarts," viņš teica. Amatpersona teica, ka priekšlikums būs jāapstiprina ASV Senātam.

Viena amatpersona pauda pārliecību, ka Krievija piekritīs plānam, kas ļaus Ukrainai būt "stiprai un brīvai". Cita uzsvēra, ka prezidents Tramps, kurš ir apmierināts ar sarunu gaitu, uzskata, ka viņš var pārliecināt Krieviju piekrist garantijām.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām Berlīnē paziņoja, ka Kijivas un Vašingtonas nostājas joprojām atšķiras galvenajā jautājumā par Ukrainas teritorijas atdošanu.

"Par teritoriju ir bijis pietiekams dialogs, un es domāju, ka, atklāti sakot, mums joprojām ir atšķirīgas nostājas, bet es uzskatu, ka mani kolēģi ir uzklausījuši manu personīgo nostāju," Zelenskis sacīja žurnālistiem.

ASV amatpersonas sacīja, ka tikšanās laikā detalizēti tika apspriests Ukrainas teritoriju jautājums, jo īpaši Donbasa daļas, uz kurām pretendē Krievija.

"Mēs apspriedām daudz dažādu variantu, kā varētu risināt teritoriju jautājumu. Jo īpaši runājām par ekonomisko brīvo zonu un diezgan ilgi mēģinājām saprast, ko tieši tas nozīmētu un kā šāds modelis varētu darboties," sacīja viens no sarunu biedriem. "Galu galā, ja šos parametrus izdosies skaidri definēt, tad pārējo suverenitātes jautājumu risinājums būs atkarīgs no pašām pusēm - un no tā, vai tās spēs vienoties savā starpā."

Pēc amatpersonas teiktā, Tramps negrasās "izdarīt spiedienu" uz Ukrainu šajā jautājumā, un Kijiva pati lems, ko darīt ar savām teritorijām.

Tikšanās laikā tika apspriests arī jautājums par ekonomisko atbalstu Ukrainai - tā saukto "atveseļošanās un labklājības paketi". Viņi apsprieda arī Zaporožijas atomelektrostacijas nākotni.

"Starp Krieviju un Ukrainu joprojām ir neliela plaisa izpratnē par to, kā lietas būtu jāorganizē, bet galu galā abas puses vēlas, lai objekts tiktu atjaunots, normāli darbotos un nodrošinātu energoapgādi," sacīja amatpersona. "Izskatās, ka mēs esam tuvu tam, lai viņi kopumā vienotos par jaudas sadali 50 pret 50."

Amatpersonas pauda pārliecību, ka sarunās ar Ukrainas prezidentu un Eiropas amatpersonām ir izdevies atrisināt "90% no visām problēmām" starp Krieviju un Ukrainu.

Tagad konkrēti formulējumi ir jāapspriež darba grupu līmenī, sacīja amatpersonas. Pēc viņu teiktā, šo jautājumu varētu apspriest nedēļas nogales sanāksmēs ASV - iespējams, tās notiks Maiami.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņoja, ka pirmo reizi SBU zemūdens aparāti "Sub Sea Baby" uzspridzinājuši Krievijas "Varšavjanka" klases zemūdeni, kuras vērtība ir vismaz 400 miljoni ASV dolāru, un zemūdene faktiski ir izsista no ierindas.

"Ukrainas Drošības dienests veica vēl vienu unikālu speciālu operāciju un sarīkoja jūras "blīkšķi" Novorosijskas ostā. Pirmo reizi vēsturē zemūdens bezpilota aparāti "Sub Sea Baby" uzspridzināja Krievijas "Varšavjanka" klases zemūdeni. Sprādziena rezultātā zemūdene tika kritiski bojāta un faktiski izsista no ekspluatācijas," teikts SBU preses dienesta paziņojumā.

Tiek ziņots, ka zemūdenē atradās četras "Kalibr" spārnotās raķetes, ko ienaidnieks izmanto, lai uzbruktu Ukrainas teritorijai. "Tā bija SBU 13. Galvenās militārās pretizlūkošanas pārvaldes un Ukrainas Jūras spēku kopīga operācija," teikts paziņojumā.

"Varšavjanka" klases zemūdenes maksā aptuveni 400 miljonus ASV dolāru. SBU norāda, ka, ņemot vērā noteiktās starptautiskās sankcijas, līdzīgas zemūdenes būvniecība tagad varētu izmaksāt līdz pat 500 miljoniem ASV dolāru.

Uzspridzinātā zemūdene bija spiesta palikt Novorosijskas ostā, pateicoties veiksmīgām jūras aparātu "Sea Baby" operācijām, kas izdzina Krievijas kuģus un zemūdenes no Sevastopoles līča uz laiku okupētajā Krimā.

 Ukraina Kaspijas jūrā veikusi kārtējo dronu triecienu Krievijas naftas ieguves platformai, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz avotu Ukrainas Drošības dienestā (SBU).

Platforma pieder uzņēmumam "Lukoil-Ņižņevolžskņeftj", un nule notikušais pēdējā laikā ir pēc skaita jau trešais šāds trieciens Krievijas platformām Kaspijas jūrā.

Šoreiz trieciens veikts platformai Korčagina atradnē.

Drona trieciena rezultātā bojātas objekta kritiskās iekārtas un apturēti ražošanas procesi, norādīja SBU.

Dronu triecienos 11. un 12. decembrī cieta Filanovska un Korčagina naftas ieguves platformas.