TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Polijas premjerministrs Tusks: "Tieši Krievija, nevis Zelenskis, noraidīja ASV sagatavoto miera plānu. Vienīgā Krievijas atbilde bija vairāk raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Tāpēc vienīgais risinājums ir palielināt spiedienu uz Krieviju. Un jūs visi to zināt."
Polish PM Tusk: “It is Russia who rejected the peace plan prepared by the US, not Zelensky. The only Russian response was more missile attacks on Ukrainian cities. That’s why the only solution is to increase pressure on Russia. And you all know it.” pic.twitter.com/NGLxNHk0Rl
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 15, 2026
To "TVP World" apstiprināja aizsardzības ministra vietnieks Pavels Zalevskis. Darījums ietvers tehnoloģiju apmaiņu, Kijivai apmaiņā pret to nodrošinot dronu tehnoloģijas. Zalevskis sacīja, ka Ukraina, visticamāk, ir piekritusi, un atliek precizēt tikai tehniskās detaļas.
Poland will send up to nine MiG-29 fighter jets to Ukraine, Deputy Defense Minister Paweł Zalewski confirmed to TVP World. The deal will involve a tech swap, with Kyiv providing drone technologies in return. Zalewski said Ukraine has likely agreed, with only technical details… pic.twitter.com/YzplFEwYXC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 15, 2026
Loaded Russian Grad MLRS destroyed by Lasar Group pic.twitter.com/mHlCvYRvuR
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 15, 2026
Imports decembrī samazinājās par 29%, sasniedzot zemāko līmeni kopš cenu griestu laikmeta sākuma. Vismaz 12 tankkuģi, kas piekrauti ar Krievijas jēlnaftu, tagad gaida pie Omānas krastiem, un viņiem nav kur doties.
India’s Russian crude buying just blinked.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 15, 2026
Imports fell 29% in December to the lowest since the price-cap era began. At least 12 tankers loaded with Russian crude are now waiting off the coast of Oman with nowhere to go. https://t.co/iwxuwuH8KQ pic.twitter.com/kS1RYyTZCN
Ukraina atklājusi modernizēto Ruta Block 2 spārnoto raķeti, ko izstrādājusi "Destinus". Jaunā sistēma lepojas ar vairāk nekā 450 km darbības rādiusu, 250 kg smagu kaujas galviņu un modernu mākslīgā intelekta vadītu navigāciju, kas spēj iekļūt slāņveida pretgaisa aizsardzībā pat spēcīgas elektroniskās karadarbības apstākļos.
Atšķirībā no iepriekšējā modeļa, kas bija tuvāks uz droniem balstītai sistēmai, Ruta Block 2 ir uzlabots korpuss sliktas novērošanas nodrošināšanai, salokāmi spārni elastīgām palaišanas iespējām un termiskā attēlveidošana precīzai mērķēšanai.
Destinus, ko dibināja Krievijā dzimušais uzņēmējs Mihails Kokoričs, kurš tagad dzīvo Nīderlandē, ir sadarbojies ar vairākiem Eiropas uzņēmumiem, lai uzlabotu sistēmu. Komponenti ietver Spānijas neatkarīgu GPS navigācijas sistēmu un kaujas mākslīgo intelektu, ko izstrādājusi Shield AI, padarot Ruta Block 2 ļoti izturīgu pret traucēšanu un traucējumiem.
Lai gan operatīvās izvietošanas datums nav norādīts, Ukrainas spēki jau ir izmantojuši iepriekšējo Ruta sistēmu kaujā. Ruta Block 2 ieviešana liecina par Kijivas nodomu paplašināt savu tālas darbības rādiusa precīzo trieciena arsenālu un samazināt atkarību no ārvalstu sistēmām.
Ukraine has revealed the upgraded Ruta Block 2 cruise missile, developed by Destinus. The new system boasts a range of over 450 km, a heavy 250 kg warhead, and advanced AI-guided navigation capable of penetrating layered air defenses, even under heavy electronic warfare.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 15, 2026
Unlike… pic.twitter.com/oByVzp5oNy
400 ēkas bez apkures, elektrība tikai 3 stundas dienā, temperatūra krietni zem nulles. Eksperta spriedums: gadu desmitiem ilga infrastruktūras nolaidība nozīmē, ka ātra risinājuma nav — dažas ēkas var palikt neapkurinātas līdz pat pavasarim.
Kyiv faces its worst energy crisis of the war: 400 buildings without heat, electricity just 3 hours a day, temperatures below freezing. Expert verdict: decades of infrastructure neglect mean there's no quick fix—some buildings may stay cold until spring
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 15, 2026
📷 Suspilne pic.twitter.com/5gS9Rbyudp
Papildu "DniproOsint" analīze apstiprina Ukrainas triecienu "Atlant-Aero" rūpnīcai Taganrogā 13. janvārī. Satelītattēli rāda trāpījumus galvenajai ražošanas hallei un palīgēkām. Rūpnīcā tiek ražoti "Molnija" tipa droni un citi bezpilota lidaparāti. Pēc uzbrukuma galvenajā hallē bija redzams ugunsgrēks.
Further analysis from DniproOsint confirms a Ukrainian strike on the Atlant-Aero plant in Taganrog on Jan 13. Satellite imagery shows hits on the main production hall and auxiliary buildings. The facility manufactures Molniya-type drones and other UAVs. After the attack, a fire… https://t.co/2QTPJkfXG1 pic.twitter.com/IGhD2Rx3HT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 15, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian FPV/interceptor drone shoots down rare 🇷🇺Russian reconnaissance UAV Knyaz Veshchy Oleg pic.twitter.com/otUWlN5MsH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 15, 2026
Ukrainas Nacionālās gvardes brigāde "Hartija" atvaira Krievijas uzbrukumu Harkivas apgabalā, nogalinot aptuveni 70 Krievijas karavīrus. Pēc vairāku dienu uzbrukumiem, kājnieku, bezpilota lidaparātu operatoru un artilērijas vienību koordinētie centieni veiksmīgi apturēja okupantu virzību.
Eiropas Savienība (ES) samazinās Krievijas naftas maksimālo cenu no 47,6 dolāriem līdz 44,1 dolāram par barelu, teikts ceturtdien publiskotajā ES paziņojumā.
Jaunie naftas cenas griesti spēkā stāsies no 1. februāra.
Līgumiem, kas noslēgti pirms šī datuma, ir paredzēts pārejas periods, kas noteiks, ka darījumi saistībā ar šiem līgumiem jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 16. aprīlim.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



