TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti Zaporižjas virzienā pārvieto tehniku un dzīvo spēku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas Z propagandas un militārie blogeri atzīst, ka Ukraina pilnībā iznīcina viņu loģistiku okupētajās dienvidu teritorijās.
Ukrainas tālas darbības rādiusa droni ir sākuši traucēt Krievijas militāro loģistiku okupētajās teritorijās dienvidos. Šī tendence nesen ir izraisījusi acīmredzamas bažas Krievijas kara korespondentu vidū, kuri ir sākuši publiski sūdzēties par šīm grūtībām. Žurnālists Deniss Kazanskis par to ziņoja, komentējot Z blogeru un krievu propagandistu publikācijas un paziņojumus.
Kazanskis analizēja viņu komentārus jaunā "YouTube" videoklipā. Pēc Krievijas kara korespondentu teiktā, Ukrainas droni jau veic triecienus automaģistrālēm Doneckas-Mariupoles-Berdjanskas-Melitopoles apgabalā, kas tiek izmantotas Krievijas spēku apgādei okupētajos dienvidos un Krimā. Ukrainas uzbrukumi tur tiek reģistrēti vairāk nekā 100 kilometru attālumā no frontes līnijas, kas nekad iepriekš nav noticis.
Krievijas avoti atzīst, ka dronus ir grūti pārtvert vairāku iemeslu dēļ. Militārie korespondenti baidās, ka nākotnē Ukraina varētu traucēt ne tikai Krievijas autoceļu, bet arī dzelzceļa loģistiku dienvidu sektorā, kas būtu katastrofāli Krievijas bruņotajiem spēkiem. Bijušais kaujinieku komandieris Igors Girkins arī paziņoja, ka Krievija nespēj pielāgoties jaunajam dronu kara formātam. Viņš uzskata, ka dronu iznīcināšanas zona turpmākajos gados varētu ievērojami paplašināties. Ņemot vērā šo fonu, Krievijas propagandisti arvien vairāk runā par drošības problēmām aizmugures maršrutos un pieaugošo spiedienu uz okupācijas spēku loģistiku.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 343 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 926 tankus, 24 553 bruņutransportierus, 41 935 lielgabalus un mīnmetējus, 1785 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1375 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 285 506 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 855 automobiļus un autocisternas, kā arī 4179 specializētās tehnikas vienības.
Pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas teiktā, Eiropa šajā jautājumā varētu darboties kā starpniece.
Volodimirs Zelenskis jau ir apspriedis šo iniciatīvu ar vairākiem Eiropas sabiedrotajiem.
Vienlaikus Sibiha uzsvēra, ka Ukraina nemēģina aizstāt Amerikas Savienoto Valstu lomu sarunās.
Ukraine has proposed that Russia mutually halt attacks on airports
— NEXTA (@nexta_tv) May 12, 2026
According to Ukraine’s Foreign Minister Andrii Sybiha, Europe could act as a mediator in this matter.
Volodymyr Zelensky has already discussed the initiative with a number of European allies.
At the same time,… pic.twitter.com/BQ5Qf4IRsK
Ukrainas bruņoto spēku 33. triecienpulka 2. bataljona karavīrs neļāva okupantiem ielauzties viņa pozīcijās. Viņa varonīgo rīcību videoierakstā iemūžināja izlūkošanas drons, ko 33. pulks pēc tam publicēja savā "Facebook" kontā. Vairāk lasi šeit.
Krievu triecienos pirmdien Doneckas apgabalā nogalināti trīs cilvēki un seši ievainoti, savukārt Hersonas apgabalā ievainoti 12 cilvēki, arī viens bērns, pavēstīja vietējās amatpersonas.
Doneckas apgabalā krievu triecienos divi cilvēki nogalināti Mikolajivkā un viens Dobropiļļā, platformā "Telegram" pavēstīja Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.
Hersonas apgabalā Krievija veikusi triecienus kritiskajai un sociālajai infrastruktūrai, kā arī dzīvojamo namu rajoniem, "Telegram" pavēstīja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.
Triecienā cietusi daudzstāvu ēka, piecas privātmājas, degvielas uzpildes stacija, lauksaimniecības tehnika un privātās automašīnas.
❗️Powerful explosions occurred overnight in the temporarily occupied Donetsk. pic.twitter.com/c1OiGZRMlo
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 12, 2026
"Viņi paši atteicās turpināt klusēšanu. Mēs rīkosimies spoguļveidīgi / atbildēsim ar to pašu."
❗️Overnight, Russia launched 200 attack drones and 80 aerial bombs at Ukraine, – Zelenskyy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 12, 2026
“They themselves refused to continue the silence. We will act mirror-like / respond in kind.” pic.twitter.com/OxtvICpel8
ijiva otrdienas rītā tika pakļauta Krievijas dronu uzbrukumam, beidzoties trīs dienu pamieram starp Ukrainu un Krieviju, paziņoja Ukrainas varas iestādes.
"Ienaidnieka bezpilota lidaparāti pašlaik atrodas virs Kijivas. Lūdzu, palieciet drošībā līdz trauksmes beigām," lietotnē "Telegram" paziņoja Kijivas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.
Tā bija pirmā gaisa trauksmes sirēna Ukrainas galvaspilsētā kopš piektdienas.
Arī Kijivas apgabala kara administrācija aicināja iedzīvotājus palikt patvertnēs un paziņoja, ka rajonā varētu darboties tās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja par trīs dienu pamieru no 9. līdz 11. maijam. Viņš arī pauda cerību, ka šis pamiers varētu iezīmēt kara "beigu sākumu".
Ukraina var stiprināt NATO spēju veikt precīzus triecienus dziļi ienaidnieka teritorijā, un no noteikta brīža tā arī spēs nodrošināt, ka Ziemeļatlantijas aliansei vairs nebūs spēju trūkuma, intervijā laikrakstam "Welt" pavēstīja Ukrainas misijas NATO vadītāja Aļona Hetmančuka.
"Ja NATO valstis, piemēram, Vācija, nākotnē izteiks šādu lūgumu, mēs, iespējams, varēsim piedāvāt savu pieredzi un efektīvus ieročus: tāla darbības rādiusa dronus un raķetes," viņa norādīja. Pēc Hetmančukas teiktā, Ukrainai ir ekspertu zināšanas un unikāli risinājumi ne tikai aizsardzības pret droniem jomā, bet arī attiecībā uz precīziem triecieniem.
Maija sākumā ASV prezidents Donalds Tramps atcēla vienošanās par ASV spārnoto raķešu "Tomahawk" un ballistisko raķešu izvietošanu Vācijā, kas nepieciešamības gadījumā varētu trāpīt stratēģiskiem mērķiem Krievijas teritorijā - komandpunktiem, elektrostacijām un ieroču noliktavām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arvien vairāk distancē Ukrainu no ASV, ņemot vērā strupceļā esošās miera sarunas un Amerikas iesaistes samazināšanos, ziņo "The New York Times". Kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā Vašingtona vairs nav tāda partnere, kāda tā Kijivai kādreiz bija. Tagad pati Ukraina arvien mazāk paļaujas uz ASV kā savu galveno sabiedroto.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



