TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️During the night, 🇺🇦Ukrainian forces shot down 194 out of 211 🇷🇺Russian drones. pic.twitter.com/70rngHD6ei
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 16, 2026
Ukrainas bruņotie spēki ir guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē. Saskaņā ar avotiem ir atbrīvoti simtiem kilometru teritorijas, un vēl 120 kvadrātkilometri tie attīrīti.
Ukrainas bruņotie spēki ir virzījušies dienvidu virzienā un pārņēmuši kontroli pār jaunām teritorijām. Par to ziņo avots, kas pārzina situāciju frontē. 2026. gadā Ukrainas spēki ieguva kontroli pār vairāk nekā 100 kvadrātkilometriem teritorijas, un vēl 120 kvadrātkilometri tiek attīrīti. Galvenās kaujas notiek Zaporižjas apgabalā. Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši Lukjaņivskes ciematu un līdz 20 kvadrātkilometriem teritorijas netālu no Stepnohirskas. Cīņas turpinās par Primorski, Plavni un Stepnohirsku. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas gaisa desanta spēki divās asīs iebruka Krievijas līnijās 10–12 km dziļumā, atgūstot 400 kvadrātkilometrus. Tas ir pirmais tīrais teritoriālais ieguvums kopš 2024. gada operācijas "Kursk".
Krievijas mērķis bija izveidot buferzonu Dnipropetrovskas apgabalā, lai sāktu pavasara ofensīvu. "Tas bija viņu plāns," sacīja ģenerālmajors Komarenko.
Šis plāns tagad ir sabrucis, un "SpaceX" "Starlink" bloķēšana februārī, kas pasliktināja Krievijas komandvadību un kontroli, palīdzēja paātrināt sabrukumu.
Krievijai joprojām ir 3:1 karaspēka pārsvars. Taču tā vietā, lai sāktu pavasara ofensīvu, tā aizlāpa caurumus un reaģē uz Ukrainas iniciatīvu, kuru tā nebija paredzējusi.
Ukraine's airborne forces drove 10-12 km deep into Russian lines on two axes, recapturing 400 sq km. It's the first net territorial gain since the 2024 Kursk operation.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 16, 2026
Russia's goal was a buffer zone in Dnipropetrovsk Oblast to launch its spring offensive. "That was their… pic.twitter.com/jDyC8qEDQh
"Daudzos gadījumos NATO valstis — mēs vienmēr esam klāt NATO labā. Mēs palīdzam tām ar Ukrainu. Starp mums ir okeāns. Tas mūs neietekmē, bet mēs palīdzam. Būtu interesanti redzēt, kura valsts mums nepalīdzētu ar tik mazu lietu — vienkārši saglabājot šaurumu atvērtu. Salīdzinot ar to, ko dara ASV, tas ir ļoti maz."
❗️The USA is helping Europe with Ukraine, so it expects NATO support in the Strait of Hormuz, Trump stated
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 16, 2026
“In many cases, NATO countries — we are always there for NATO. We are helping them with Ukraine. There is an ocean between us. It doesn’t affect us, but we are helping. It… pic.twitter.com/SjhZNpqR35
Naktī uz 16. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Labinskā, Krasnodaras novadā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 16, 2026
Krievijas trieciens Ukrainas Novodņistrovskas hidroelektrostacijai ir izraisījis naftas noplūdi Dņestras upē, apdraudot Moldovas ūdensapgādi. Moldovas prezidente Maija Sandu izsludinājusi ārkārtas stāvokli vides jomā.
A Russian strike on Ukraine's Novodnistrovsk hydroelectric plant has spilled oil into the Dniester River, threatening Moldova's water supply. Moldovan President Maia Sandu announced an environmental emergency. #Moldova pic.twitter.com/1SMFDGqWER
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 16, 2026
"CyberBoroshno" 15. martā publicētie satelītattēli apstiprina tiešu trāpījumu cauruļvada estakādei Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodarā, izraisot produkta noplūdi. Triecienus AT-22/4 blokā apstiprina vietējo iedzīvotāju videoieraksti.
Satellite imagery released by CyberBoroshno from March 15 confirms a direct hit on a pipeline overpass at the Afipsky refinery in Krasnodar, causing a product leak. Strikes on the AT-22/4 unit is confirmed by local residents' footage. #Ukraine pic.twitter.com/FBPkyGaC9J
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 16, 2026
Intervijā laikrakstam "Financial Times" Tramps norādīja, ka Eiropas valstis un Ķīna ir daudz vairāk atkarīgas no naftas no Hormuza šauruma nekā Amerikas Savienotās Valstis, tāpēc tām vajadzētu nodrošināt šo svarīgo jūras ceļu, caur kuru iziet aptuveni 20% no pasaules naftas piegādēm. Pēc viņa teiktā, sabiedrotie varētu nodrošināt pretmīnu kuģus, karakuģus un īpašas vienības, lai palīdzētu cīnīties pret Irānas droniem un jūras mīnām.
Jautāts, vai Krievija palīdz Irānai, sniedzot satelītu datus, lai mērķētu uz Amerikas un Izraēlas pretraķešu aizsardzības vairogiem, Tramps atbildēja: "Es nezinu, vai tā ir taisnība vai nē. Bet varētu arī apgalvot, ka mēs zināmā mērā esam palīdzējuši Ukrainai. Ir grūti pateikt: "Jūs mērķējat uz mums, bet mēs palīdzam Ukrainai. Tāpēc ir grūti pateikt: Ko jūs darāt? Kad mēs darām to pašu."
Source: https://t.co/5KSCrD9W2I
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 16, 2026
Krievija veikusi kombinētu uzbrukumu Kijivai, izmantojot "Shahed" dronus, ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes, kuru mērķis bija elektrostacijas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca visas četras spārnotās raķetes. "Shahed" trāpīja arī dzīvojamajai ēkai Harkivā, kur ziņo par upuriem.
Russia launched a combined attack on Kyiv with Shaheds, ballistic missiles, and cruise missiles targeting power stations, with air defense shooting down all four cruise missiles. A Shahed also struck a residential building in Kharkiv, with casualties reported. #Ukraine pic.twitter.com/ZslIJkw1kn
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 16, 2026
Ukrainas uzbrukumu dēļ Krievijas naftas kompāniju zaudējumi pārsniedz vienu triljonu rubļu (11,1 miljardu ASV dolāru).
Source: https://t.co/v9lAAkglO9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 16, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
