TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 24 raķetēm "Iskander-M/S-300", vienu raķeti "H-59/H-69" un 219 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 197 dronus. Izdevies pārtvert arī 15 ballistiskās raķetes "Iskander-M/S-300" un raķeti "H-59/H-69".

Galvenie uzbrukumu virzieni bija Kijiva, Harkiva, Odesa un Dņipro.

No 219 droniem aptuveni 150 bijuši trieciendroni "Shahed".

Fiksēti deviņu raķešu un 19 dronu trāpījumi 13 vietās, kā arī dronu atlūzu nogāšanās 14 vietās.

 NATO valstu aizsardzības ministri ceturtdien tiekas Briselē, lai apspriestu Eiropas aizsardzību un atbalstu Ukrainai.

Starp NATO valstīm pieaudzis saspīlējums pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pagājušajā mēnesī izteiktajiem draudiem sagrābt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi.

Pēcāk Tramps atteicās no šiem draudiem, paziņojot, ka panācis pamata vienošanos ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, lai nodrošinātu lielāku ASV ietekmi reģionā.

NATO trešdien paziņoja, ka sākusi jaunu misiju "Arktikas sardze" drošības stiprināšanai Arktikā.

Sagaidāms, ka šodien sanāksmē Briselē ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu pārstāvēs viņa vietnieks Elbridžs Kolbijs.

Hegsets būs otrā ASV valdības amatpersona, kas pēdējos mēnešos nav piedalījusies augsta līmeņa NATO sanāksmē. Decembrī ASV valsts sekretārs Marko Rubio nepiedalījās NATO ārlietu ministru sanāksmē.

Pagājušajā gadā Hegsets NATO aizsardzības ministru sanāksmē šokēja sabiedrotos ar asām piezīmēm par Eiropas zemajiem aizsardzības izdevumiem un militāro atkarību no ASV, kā arī noraidīja Ukrainas dalību NATO nākotnē.

Sarunās par atbalstu Ukrainai NATO ministriem pirmo reizi kopš stāšanās amatā janvārī šodien pievienosies Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs.

Oficiālās NATO sanāksmes beigās Vācija un Lielbritānija vadīs Ukrainas tuvāko sabiedroto sanāksmi, kuras mērķis būs apkopot solījumus par jaunu militāro atbalstu Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis jebkurā miera līgumā, ar kuru tiks izbeigts Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, iekļaut konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES).

Zelenskis trešdien platformā "X" norādīja, ka Ukraina darīs visu, lai līdz 2027. gadam būtu tehniski gatava pievienoties ES.

"Es vēlos konkrētu datumu," rakstīja Zelenskis. Viņš brīdināja, ka gadījumā, ja vienošanās, ko parakstīs ASV, Krievija, Ukraina un Eiropa, neietvers konkrētu iestāšanās datumu, Krievija centīsies bloķēt šo procesu un, visticamāk, darīs to netieši, ar noteiktu Eiropas pārstāvju starpniecību.

Zelenskis raksturoja dalību ES kā drošības garantiju Ukrainai, uzsverot, ka ir vajadzīga konkrēta informācija un termiņi.

Uzstājot, ka Ukraina vēlas iestāties ES 2027. gadā, Zelenskis janvāra beigās teica, ka Ukrainas dalība ES būtu viena no galvenajām drošības garantijām "ne tikai mums, bet arī visai Eiropai".

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ceturtdien īsi pirms sacensībām diskvalificēja Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, kurš atteicās mainīt ķiveri, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas uzsāktajā karā.

Skeletona trasē ieradusies arī SOK prezidente Kērstija Koventrija.

Pirmais brauciens vīriešu skeletona sacensībās sāksies plkst. 10.30 uz sacensībās piedalīsies arī latviešu sportists Emīls Indriksons.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 250 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 662 tankus, 24 025 bruņutransportierus, 37 213 lielgabalus un mīnmetējus, 1641 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1299 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 132 153 bezpilota lidaparātus, 4270 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 141 automobili un autocisternu, kā arī 4069 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka Ukraina rīkos vēlēšanas tikai pēc tam, kad būs saņemtas drošības garantijas un stājies spēkā pamiers ar Krieviju.

"Mēs virzīsimies uz vēlēšanām, kad būs saņemtas visas nepieciešamās drošības garantijas," žurnālistiem pavēstīja Zelenskis.

Britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka Ukraina sākusi plānot prezidenta vēlēšanas un referendumu par miera līgumu ar Krieviju pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija bija pieprasījusi, lai Kijiva balsojumu sarīko līdz 15. maijam, draudot, ka pretējā gadījumā liegs drošības garantijas.

Samazinoties ASV atbalstam, militārā palīdzība Ukrainai 2025. gadā ievērojami saruka un bija pat mazāka nekā 2022. gadā, secinājis Ķīles institūts.

Kijivas sabiedrotie pagājušajā gadā militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlēja 36 miljardus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2024. gadā, kad militārā palīdzība Ukrainai sasniedza 41,1 miljardu eiro, norādīja Ķīles institūts, kas seko līdzi militārajai, finansiālajai un humānajai palīdzībai, kas apsolīta un piegādāta Ukrainai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gada februārī.

No 2022. līdz 2024. gadam Vašingtona nodrošināja aptuveni pusi no visas militārās palīdzības Ukrainai. Līdz ar prezidenta Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā 2025. gada sākumā ASV palīdzība apstājās.

Eiropas valstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai aizpildītu plaisu, 2025. gadā palielinot kopējo militāro palīdzību par 67% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju no 2022. līdz 2024. gadam.

Ķīles institūts uzskata, ka bez šiem Eiropas centieniem ASV lēmuma sekas varētu būt vēl postošākas. Tomēr institūts norāda uz pieaugošām atšķirībām starp Eiropas valstīm, proti, 95% militārās palīdzības, ko Eiropa sniedz Ukrainai, nodrošina Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka nākamā sarunu kārta ar Krieviju paredzēta 17. vai 18. februārī ASV, taču Maskava vēl nav devusi savu piekrišanu.

Aģentūra "Bloomberg News" ziņo, ka Zelenskis pieņēmis ASV piedāvājumu nākamnedēļ rīkot vēl vienu sarunu kārtu, kurā "sarunu dalībnieki, visticamāk, pievērsīsies sarežģītajam teritorijas jautājumam".

Jaunā sarunu kārta paredzēta otrdien vai trešdien, aģentūrai atklāja Zelenskis, lai gan vēl nav zināms, vai Krievija piekritīs sarunām ASV. Darba kārtībā ir ASV priekšlikums izveidot brīvo ekonomisko zonu kā buferzonu Donbasā, taču Zelenskis norādīja, ka abas puses šo iespēju vērtē skeptiski.

Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs trešdien publiski vērsās pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ar aicinājumu nepieļaut Ukrainas sportistu diskvalifikāciju.

Jau vēstīts, ka Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs trešdien treniņus olimpisko spēļu trasē Itālijā turpināja ar ķiveri, pieminot Krievijas nogalinātos ukraiņu sportistus, lai gan SOK viņam to ir aizliegusi izmantot sacensībās.

Uz Heraskeviča ķiveres attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas agresijas karā, kas tika sākts neilgi pēc Pekinas olimpisko spēļu noslēguma 2022. gadā.

Igaunijas parlaments trešdien apstiprināja Eiropas Padomes (EP) paplašināto daļējo nolīgumu, kas paredz izveidot Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu administratīvo komiteju un regulē ar komitejas darbību saistītos jautājumus.

Līdz ar likuma par nolīguma apstiprināšanu pieņemšanu Igaunija kļuvusi par pirmo valsti, kuras parlaments ir oficiāli apstiprinājis gatavību atbalstīt īpašā tribunāla administratīvo darbību un finansēšanu.

Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas pievienošanās administratīvajai komitejai ir nozīmīgs solis ceļā uz īpašā tribunāla darbības uzsākšanu un Krievijas saukšanu pie atbildības. "Krievija ar savu agresiju ir brutāli pārkāpusi starptautisko tiesību normas, un mēs neredzam, ka tai būtu nodoms mainīt savu rīcību," viņš uzsvēra.

"Starptautiskās sabiedrības uzdevums ir turpināt izdarīt visaptverošu spiedienu uz Krieviju gan politiski, gan ekonomiski, lai tai nebūtu iespējas vājināt vai pārrakstīt starptautisko tiesību principus," sacīja Cahkna.