TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Vašingtona klasificējusi jauno Ukrainas "miera plānu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas okupācijas armijas vadība lielo zaudējumu dēļ ir spiesta pārvietot savu operatīvo rezervi uz Pokrovskas sektoru.
Krievu okupanti Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā pastāvīgi maina uzbrukumu virzienu, izmantojot iefiltrēšanās taktiku, tostarp maskējoties par vietējiem iedzīvotājiem vai slēpjoties aiz viņiem. Vairāk lasi šeit.
ASV ir nodevušas Krievijai sarunās Ženēvā saskaņotos kara izbeigšanas plāna pamatparametrus, paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Pamatparametri ir nodoti, un nākamnedēļ Maskavā notiks sarunas," sacīja Peskovs.
Iepriekš tika ziņots, ka nākamnedēļ Maskavā ieradīsies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.
Peskovs sacīja, ka Kremlis laicīgi informēs par precīzu Vitkofa vizītes datumu.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 72 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 63 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Raķete raidīta no okupētās Krimas, bet droni - no Orlas, Miļļerovas un Brjanskas rajoniem Krievijā.
No 72 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 50 bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti ballistiskās raķetes un deviņu trieciendronu trāpījumi piecās vietās, kā arī notriekto dronu nogāšanās vienā vietā, norādīja Gaisa spēki.
Premjerministrs Barts De Vēvers paziņoja Eiropas Komisijai, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana reparācijām varētu traucēt Ukrainas un Krievijas miera līguma parakstīšanai nākotnē.
Belgium is once again holding up €140 billion in support for Ukraine. PM Bart De Wever told the European Commission that using frozen Russian assets for reparations could interfere with signing a future peace deal between Ukraine and Russia.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 28, 2025
What interest does Belgium have… pic.twitter.com/5W73kS7Xq9
Ungārs Bendžamins Ašers, 21 gads, 2023. gada martā lauza līgumu ar Ungārijas armiju, lai pievienotos Ukrainas Trešajai triecienbrigādei kā strēlnieks. Viņš tika nogalināts 24. maijā.
Kyiv bids farewell to 21-year-old Hungarian who fought for Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 28, 2025
Hungary's Benjamin Asher, 21, left a contract with the Hungarian army in March 2023 to join Ukraine's Third Assault Brigade as a rifleman. He was killed on 24 Mayhttps://t.co/hlc4ySDjrB
📷 hromadske pic.twitter.com/9c7IRjxbTb
Ukrainas Drošības dienests (SBU) ir likvidējis Krievijas spiegošanas tīklu, kas gatavoja sprāgstvielas teroristu uzbrukumiem Ukrainas rietumos. Grupā bija 20 gadus vecs jaunietis no Harkivas un divi pusaudži no Rivnes, kuri visi tika savervēti, izmantojot "Telegram", aizbildinoties ar kurjera darbu. Viņi tika notverti agrīnā stadijā, un visi krājumi tika neitralizēti.
The SBU has dismantled a Russian spy network that was preparing explosive caches for terror attacks in western Ukraine. The group included a 20-year-old from Kharkiv and two teenagers from Rivne, all recruited via Telegram under the guise of courier work. They were caught early,… pic.twitter.com/XGKJtGbgfA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 28, 2025
Aptuveni 400 Ukrainas bērni līdz gada beigām tiks nosūtīti uz Krieviju no okupētā Zaporižjas apgabala obligātajai "apmaiņas" programma, 27. novembrī ziņoja Nacionālās pretošanās centrs (CNR).
Approximately 400 Ukrainian children will be sent to Russia from occupied Zaporizhzhia Oblast for a mandatory "exchange" program by year's end, the Center for National Resistance (CNR) reported on Nov. 27.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 27, 2025
Termiņš beidzās vakar — Ukrainas prezidents neparakstīja nevienu dokumentu. Un viņš neparakstīs tādu, kas paredz atteikšanos no teritorijas, jo to nepārprotami aizliedz Konstitūcija, atgādināja Prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.
Viņš uzsvēra, ka neviens normāli domājošs cilvēks neparakstīs līgumu par Ukrainas zemes atdošanu. "Kamēr Zelenskis ir prezidents, nevienam nevajadzētu gaidīt, ka mēs atteiksimies no teritorijas," Jermaks sacīja intervijā laikrakstam "The Atlantic".
Kijiva ir gatava apspriest tikai vienu lietu — kur jāatrodas faktiskās kontroles līnijai starp pusēm. Šeit ir runa par saskarsmes līnijas noteikšanu, nevis par okupācijas leģitimizāciju.
🇺🇦 Zelensky did not sign Trump’s “Thanksgiving peace plan”: Kyiv will not give up territory
— NEXTA (@nexta_tv) November 28, 2025
The deadline expired yesterday — the Ukrainian president did not sign any document. And he will not sign one if it requires giving up territory, as this is explicitly forbidden by the… pic.twitter.com/sRxPB1e1OD
ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis mudina G7 valstis paātrināt 50 miljardu dolāru aizdevuma izmaksu Ukrainai, jo Beļģija turpina bloķēt atsevišķu ES vairāku miljardu dolāru plānu, kas paredzētu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus. Tā kā Kijivai 2026. gada sākumā draud 12 miljardu dolāru deficīts, viņš brīdināja, ka ES nevar turpināt vilcināties: "Mums jāpieņem konkrēti lēmumi."
EU Economy Commissioner Valdis Dombrovskis is urging G7 countries to fast-track the disbursement of a $50 billion loan to Ukraine as Belgium continues to block a separate multi-billion EU plan that would tap frozen Russian assets. With Kyiv facing a $12 billion shortfall in early… pic.twitter.com/F4I2MpgfQF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 28, 2025
Ukrainas karavīri ziņo, ka saskaras ar pieaugošu skaitu afrikāņu kaujinieku, kas dien Krievijas pusē gar Limanas asi Doneckas apgabala ziemeļos.
Limana joprojām ir prioritārs mērķis Maskavai tās ceļu tīkla un Aukstā kara laika pazemes bunkuru dēļ.
Ukrainian troops report facing a growing number of African fighters serving on Russia’s side along the Lyman axis in northern Donetsk Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 27, 2025
Lyman remains a priority target for Moscow due to its road network and Cold War–era underground bunkershttps://t.co/7j9uuj6Oye
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



