TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas delegācija dodas uz ASV uz sarunām par kara izbeigšanu, kas paredzētas 30. novembrī, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikšanās mērķis būs noslēgt iepriekš Ženēvā apspriestos soļus.
Ukrainian delegation is traveling to the US for negotiations on ending the war, scheduled for 30 November, President Volodymyr Zelenskyy announced. The meetings will focus on finalizing steps discussed during earlier talks in Genevahttps://t.co/MeeVPvKCZS
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 29, 2025
“Ir pienācis laiks atjaunināt” Ukrainas aizsardzības dokumentus, pēc tikšanās ar augstākajiem militārajiem un izlūkdienestu vadītājiem paziņoja Zelenskis.
“Militāro operāciju gaita ir parādījusi, kam jābūt jaunajām prioritātēm,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
⚡️ 'Time to update' Ukraine's defense documents, Zelensky says after meeting top military, intelligence officials.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 29, 2025
"The course of military operations has demonstrated what should become the new priorities," President Volodymyr Zelensky said.https://t.co/JkmltfxvbT
Makrons pirmdien Parīzē uzņems Zelenski, lai pārrunātu nosacījumus “taisnīgam un ilgtspējīgam mieram” Ukrainā, vēsta AFP.
Macron will host Zelensky in Paris on Monday to discuss terms for a “just and lasting peace” in Ukraine, according to AFP. pic.twitter.com/Lcb2IAvSjN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 29, 2025
Kamēr Ukrainas 5. triecienbrigādes karavīri testēja savu mobilo ieroču platformu ar Browning M2, viņu sektorā pēkšņi sāka uzbrukumu Krievijas bruņotā vienība. Negaidītais brīdis pārvērta testu par īstu kaujas sadursmi.
While soldiers of Ukraine’s 5th Assault Brigade were testing their mobile weapons platform with a Browning M2, a Russian armored group suddenly launched an assault on their sector. The unexpected timing turned the test into a live engagement. pic.twitter.com/IGr67oN6lN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 29, 2025
Ukrainas spēki, pēc “DeepState” ziņotā, ir attīrījuši Ivanivku Dņipropetrovskas apgabalā. Operācijas laikā likvidēti 53 Krievijas karavīri, bet vēl 19 saņemti gūstā.
Ukrainian forces have reportedly cleared Ivanivka in Dnipropetrovsk region, according to DeepState. 53 Russian troops were eliminated, and 19 more captured during the operation. pic.twitter.com/yimSVEJTyC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 29, 2025
ASV prezidents Donalds Tramps, kā ziņo mediji, varētu atzīt Krievijas anektēto Krimu un citas okupētās teritorijas, cenšoties piekāpties Kremļa galvenajām prasībām miera līguma panākšanai.
Plašāk lasīt šeit.
Krievija pasludinājusi Human Rights Watch par “nevēlamu organizāciju”.
Šāds statuss nozīmē, ka starptautiskajai cilvēktiesību organizācijai saskaņā ar 2015. gada likumu ir jāaptur jebkāda darbība Krievijas teritorijā, bet ikviens, kas ar to sadarbojas vai to atbalsta, riskē tikt saukts pie kriminālatbildības.
“Vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā Human Rights Watch darbs postpadomju Krievijā ir mudinājis valdību ievērot cilvēktiesības un brīvības,” sacīja organizācijas izpilddirektors Filips Bolopions.
“Mūsu darbs nav mainījies, taču tas, kas ir mainījies — dramatiski —, ir valdības pilnīga pāreja uz diktatūrisku politiku, milzīgais represiju pieaugums un kara noziegumu apmērs, ko Krievijas spēki pastrādā Ukrainā.”
Tas ir kārtējais trieciens Kremļa kritiķiem, aktīvistiem un žurnālistiem, un šādas represijas ir tikai pieaugušas kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Krievijas oligarhi meklē jaunus ienesīgus darījumus, lai gan Maskava un Rietumi publiski joprojām ir ienaidnieki.
Sanctioned oligarchs close to Putin are quietly trying to strike “side deals” with the United States
— NEXTA (@nexta_tv) November 29, 2025
Russian oligarchs are seeking new profitable arrangements even as Moscow and the West publicly remain enemies.
The group includes Gennady Timchenko, Yuri Kovalchuk, and the… pic.twitter.com/OdKZQ6Ap96
Tiekoties ar jaunajiem zinātniekiem, viņš apgalvoja, ka kodolieroču radītāji “apzināti dalījušies” ar noslēpumiem savā starpā globālās līdzsvara saglabāšanai.
Tas neatbilst patiesībai. Pēc kara ASV bija pieņēmusi Makmahona aktu, kas stingri aizliedza kodoltehnoloģiju nodošanu pat sabiedrotajiem.
Amerikas Savienotās Valstis radīja atombumbu pirmās — 1945. gadā. PSRS savu pirmo bumbu izmēģināja tikai 1949. gadā. Un to paātrināja nevis “zinātnieku labā griba”, bet gan padomju spiegi, kuri nozaga slepenu tehnoloģiju.
Putin rewrites history again
— NEXTA (@nexta_tv) November 29, 2025
At a meeting with young scientists, he claimed that the creators of nuclear weapons “consciously shared” secrets with each other for the sake of global balance.
That is not true. After the war, the U.S. had the McMahon Act, which strictly prohibited… pic.twitter.com/IJpb3FcBjz
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
