TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) noslēgusi līgumu ar Eiropas Savienības delegāciju Ukrainā par projekta īstenošanu Ukrainas tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas stiprināšanai. Tā kopējais finansējums ir divi miljoni eiro, un tas tiek pilnībā finansēts no Eiropas Savienības (ES) budžeta Ukrainas atbalsta instrumenta (Ukraine Facility) ietvaros.

Projekta EU4 Market Surveillance and Consumer Protection mērķis ir stiprināt Ukrainas spēju pielāgoties ES prasībām tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas ir būtiska daļa no Ukrainas pievienošanās procesa ES.

CFLA Attīstības sadarbības departamenta direktore Dana Heiberga: “Šis projekts apliecina Latvijas aktīvo lomu ES ārējās sadarbības politikā un atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību ES.”

Krievijas kuģis, kas saistīts ar munīcijas pārvadājumiem uz Ziemeļkoreju, avarēja Zviedrijas ūdeņos. Zviedrijas muitas dienests nakts laikā uzkāpa uz kuģa.

Kuģa īpašnieks, M Leasing LLC, ir pakļauts sankcijām gan no ASV, gan ES par ieroču pārvadājumiem.

Partizāni Krievijā paziņo, ka ir uzbrukuši dzelzceļa mezglam netālu no Rostovas pie Donas – transporta mezglam, kas apgādā Krievijas spēkus Ukrainas dienvidu frontē.

ATESH apgalvo, ka sabotāža ir apturējusi militāro kravu piegādi uz Hersonu, Zaporižju un Krimu.

Francija būvēs jaunu, lielāku un modernāku aviācijas bāzes kuģi, lai aizstātu novecojušo “Charles de Gaulle”, šodien apstiprināja prezidents Emanuels Makrons.

Programma, kas pazīstama ar nosaukumu “Porte-Avions Nouvelle Génération” (PANG), izmaksās aptuveni 10,25 miljardus eiro.

Francija norāda, ka jaunais kuģis sāks darbību līdz 2038. gadam, kad paredzēts ekspluatācijas beigās nodot “Charles de Gaulle”. Darbi pie kodolenerģijas piedziņas komponentēm uzsākti jau pagājušajā gadā.

ASV izlūkdienestu ziņojumi arī šonedēļ turpina brīdināt, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav atteicies no mērķa pārņemt kontroli pār visu Ukrainu, kā arī daļām Eiropas, atklājuši seši avoti, kas pārzina ASV izlūkošanas informāciju.

Plašāk lasīt šeit.
 

Ukrainas pārstāvji svētdien Maiami tiksies ar ASV pārstāvjiem, lai apspriestu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

"Trešā darba diena ASV. Šodien kopā ar ģenerālleitnantu Andriju Hnatovu mums būs vēl viena tikšanās ar amerikāņu pusi," sociālajos tīklos paziņoja Umerovs.

Viņš piebilda, ka puses strādā konstruktīvi. "Mēs ceram uz turpmāku progresu un praktiskiem rezultātiem," pavēstīja Umerovs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien rosinājis rīkot jaunas plašas sarunas ar Eiropas sabiedrotajiem pēc Ukrainas delegācijas un ASV pārstāvju sarunām Maiami.

"Pastāv kopīga sajūta, ka pēc mūsu diplomātiskās komandas darba Savienotajās Valstīs mums tagad būtu jārīko konsultācijas ar Eiropas partneriem plašākā lokā," pēc telefonsarunas ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri platformā "X" paziņoja Zelenskis.

Vācijas konservatīvās partijas HDS (Kristīgie demokrāti) deputāti pieprasa atgriezties pie “vienas pases principa”, vēršoties pret dubulto pilsonību, īpaši attiecībā uz Krievijas izcelsmes iedzīvotājiem. Debates uzliesmoja, ņemot vērā diskusijas par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu. HDS pārstāvis Štefans Majers norādīja: “Jautājumam, kurai valstij cilvēks jūtas parādā, šobrīd ir īpaša nozīme.” Viņš uzskata, ka dubultpilsonība var radīt “lojalitātes problēmas” – it īpaši kara apstākļos –, un aicināja atcelt līdz šim spēkā esošo politiku, kas pēdējo pusotru gadu Vācijā atļāva vairākas pilsonības.

Doma, ka pilsonība nav tikai juridisks statuss, bet arī morāla saistība, atbalstu guva arī citu HDS pārstāvju vidū. Deputāte Kornēlija Bābenedererde uzsvēra: “Pilsonība nav tikai dokuments, tā ir atbildība.” Savukārt profesors Matiass Frīe, komentējot situāciju, pauda bažas: “Kā cilvēks var saglabāt Krievijas pilsonību, valsts, kas īsteno agresiju un kara noziegumus, un vienlaikus būt lojāls Vācijas pamatlikumam?” Saskaņā ar statistiku, Vācijā ir līdz 5,8 miljoniem dubultpilsoņu, un iespējamā mobilizācijas gadījumā 3691 jaunietis ar Krievijas pasi varētu tikt iesaukts Vācijas armijā.