TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

"Kā tagad saka visi ukraiņi: mēs visu izturēsim, lai tikai karš beidzas."

Viktorijai no Kijivas savs dzīvoklis jāapkurina ar dzelzceļa gulšņu gabalu, ko viņa dala ar kaimiņieni. Temperatūra viņas mājās ir nedaudz virs +5 °C.

18 gadus vecais Mikola Ļebedevs aizmeta savu pirmo granātu treniņu poligonā. Viņa instruktors teica: "Apsveicu, dels, tu esi zaudējis nevainību."

Koļa ar dunča tetovējumu trenējas 2022. gadā iznīcināta ciema drupās — karš, kas viņu pamudināja iestāties armijā.

2022. gada 26. februāris: Krievijas spēki ieņēma kaimiņu ciemu. "Uz ielām gulēja saplosīti ķermeņi," viņš saka. Viņam bija 15 gadi. Viņš zvērēja iestāties armijā.

Viņš atgriezās no Polijas un iestājās armijā. Jautāts, ko viņš sagaida, Koļa atbild: "Asinis, kliedzienus, sprādzienus."

Prezidents Zelenskis atzinīgi novērtēja ASV prezidenta Trampa paziņojumu par iespēju nodrošināt drošību Kijivā un citās Ukrainas pilsētās ekstremālajā ziemas periodā. Viņš norādīja, ka Ukrainas un ASV komandas apsprieda šo jautājumu sarunu laikā Apvienotajos Arābu Emirātos, un sacīja, ka Kijiva sagaida, ka vienošanās tiks īstenotas.

Ukrainas prezidents paziņoja, ka ir gatavs sarunām ar Krievijas diktatoru, bet ne Krievijā vai Baltkrievijā.

"Ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, Ukraina neuzbruks Krievijas enerģētikas sektoram," viņš piebilda.

Viņš arī sacīja, ka starp Ukrainu un Krieviju nav bijis tieša dialoga vai tiešu vienošanos par uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas objektiem.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti un 111 droniem un droniem imitatoriem, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

80 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti vienas raķetes un 25 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī notriektu dronu atlūzu nokrišana divās vietās.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs ceturtdien paziņoja, ka sarunās par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara apturēšanu panākts ievērojams progress.

"Mēs uzskatām, ka esam panākuši lielu progresu," valdības sēdē sacīja Vitkofs.

"Pušu starpā, kas apspriež darījumu par teritorijām, noris daudz pozitīva," norādīja Trampa sūtnis.

Ukrainas Aizsardzības ministrija kopā ar ASV uzņēmēja Īlona Maska kompāniju "SpaceX" strādā pie risinājuma problēmai, kas saistīta ar satelīta interneta sistēmas "Starlink" izmantošanu Krievijas dronos, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs.

"Dažas stundas pēc tam, kad virs Ukrainas pilsētām parādījās Krievijas bezpilota lidaparāti ar "Starlink" sakariem, Aizsardzības ministrijas komanda nekavējoties sazinājās ar "SpaceX" un piedāvāja veidus, kā atrisināt šo problēmu. Esmu pateicīgs "SpaceX" prezidentei Gvinai Šotvelai un personīgi Ilonam Maskam par ātro reakciju un darba uzsākšanu pie situācijas risinājuma," Fedorovs raksta savā "Telegram" kanālā.

Viņš atgādināja, ka Maska lēmums steidzami ieslēgt "Starlink" un nosūtīt pirmo termināļu partiju uz Ukrainu, sākoties pilnvērtīgam iebrukumam, bija kritiski svarīgs Ukrainas valsts stabilitātei.

"Rietumu tehnoloģijām ir jāturpina palīdzēt demokrātiskai pasaulei un jāaizsargā civiliedzīvotāji, nevis jāizmanto terora aktiem un miermīlīgu pilsētu iznīcināšanai," norādīja ministrs.

Savukārt Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks tehnoloģisko virzienu jautājumos Serhijs Beskrestnovs paskaidroja, ka situāciju sarežģī tas, ka "Starlink" nevar neitralizēt ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem un pat to atrašanās vietu lidojumā nevar noteikt ar radioelektroniskās cīņas iekārtām.

"Esam ļoti pateicīgi Ilonam Maskam personīgi par viņa ātro reakciju un gatavību palīdzēt. Jau ir simtiem apstiprinātu uzbrukumu ar droniem ar "Starlink", turklāt ne militāriem mērķiem, bet miermīlīgām aizmugures un frontes pilsētām. Tostarp dzīvojamām ēkām. Faktiski tas ir terorisms, izmantojot mūsdienīgas miermīlīgas sakaru tehnoloģijas," pavēstīja Beskrestnovs.

Viņš piebilda, ka ministrija gatavo visaptverošu risinājumu - gan ātru un īslaicīgu, gan sistēmiskāku un ilgtermiņa.

Eiropas Savienība (ES) plāno februārī pieņemt nākamo, 20. sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien paziņoja ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa.

Kallasa aicināja apsvērt jebkādus pasākumus, kas ierobežotu Krievijas finanšu resursus, lai palielinātu spiedienu uz Maskavu izbeigt karu Ukrainā.

"Šodien ES ir iekļāvusi Krieviju melnajā sarakstā augsta naudas atmazgāšanas riska dēļ. Tas palēninās un sadārdzinās darījumus ar Krievijas bankām," preses konferencē Briselē pēc ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes paziņoja Kallasa.

Viņa arī pavēstīja, ka ES februārī plāno pieņemt nākamo, 20. sankciju paketi pret Krieviju.

"Attiecībā uz 20. sankciju paketi mēs plānojam to pieņemt 24. februārī. Šī procesa ietvaros valstis iesniedz dažādus priekšlikumus," viņa skaidroja, norādot, ka darbs pie jaunās paketes turpinās, un tā vēl nav pabeigta.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts brīdina, ka ārvalstu operācijas kļūst aizvien lētākas, masveidīgākas un tehnoloģiski attīstītākas, līdz ar to palielinājies risks, ka Krievija un citas pret Latviju nelabvēlīgi noskaņotas valstis varētu mēģināt ietekmēt rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas.

Viņš norādīja, ka šobrīd mainās ārvalstu ietekmes operāciju raksturs - tās kļūst lētākas, masveidīgākas un tehnoloģiski attīstītākas, tādējādi palielinot riskus arī Latvijai. "Ja līdz šim ietekmes operācijas bija savā veidā amatniecība, tad šobrīd mēs redzam industrializāciju," uzsvēra Sārts.

Pēc viņa sacītā, mākslīgais intelekts arvien biežāk tiek izmantots gan satura masveida ģenerēšanai, gan viltus profilu un automatizētu "sarunu dalībnieku" attīstīšanai, kas spēj izskatīties un uzvesties kā īsti cilvēki.

Īpaši satraucoša tendence ir šādu kontu iekļūšana mazās interešu kopienās un diskusiju grupās, kur tie var mēģināt pārņemt sarunu dinamiku un virzīt diskusijas noteiktā virzienā, izplatot sev vēlamus naratīvus, atzina Sārts.

Viņš arī brīdināja, ka manipulācijas ir būtiski spēt atpazīt un novērst laikus - vēlēšanu procesā izšķiroša nozīme ir sabiedrības uzticībai. Iestādēm, konstatējot iespējami manipulatīvu saturu, tas jāpārbauda nekavējoties un, ja nepieciešams, jāizmanto atbilstoši tiesiskie instrumenti, uzsvēra Sārts.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs atklāja, ka Latvija jau ir sākusi koordinētu gatavošanos, lai stiprinātu noturību pret ārējiem apdraudējumiem Saeimas vēlēšanu procesā. "Valsts pārvalde pret šo risku izturas nopietni un stiprina gatavību draudus savlaicīgi identificēt un mazināt, tostarp pilnveidojot starpinstitucionālo sadarbību un iesaistot ekspertus," sacīja Kronbergs un piebilda, ka būtiska loma šajā procesā ir arī nevalstiskajām organizācijām.

Jau vēstīts, ka šomēnes tika atbalstīta starpinstitūciju darba grupas izveide, kuras uzdevumi būs identificēt un vadīt riskus, lai nodrošinātu drošu un demokrātisku šī gada rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi.

Rīkojuma projekta anotācijā skaidrots, ka godīgu, demokrātisku un caurskatāmu Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešama vairāku institūciju iesaiste, kas rūpētos gan par fiziskās drošības, gan digitālās drošības risinājumiem.

Darba grupu vadīs Kronbergs, bet viņa vietnieks būs Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris. Tāpat šajā grupā būs Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departamenta direktore Lāsma Greidāne, CVK priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta Juridiskās un analītiskās daļas vadītāja Zanda Dāvida, Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilze Leimane, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, kā arī Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce.

Grupā iecelta arī Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupas vadītāja Solvita Martinsone, PTAC Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta direktors Dainis Platacs, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Ojārs Priedītis, Valsts digitālās attīstības aģentūras direktora vietniece elektroniskās pārvaldes jautājumos Egita Rudzīte, Valsts policijas Krīzes vadības nodaļas priekšnieks Arturs Smilga, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Aiga Putniņa, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Pirmās nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.

Vienlaikus darba grupā strādās arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Juridiskā departamenta vadītāja Dace Balode, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikvelis, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks, Krīzes vadības nodaļas priekšnieks Ēriks Eleds, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" Pārvaldības un atbilstības grupas vadītājs Kristiāns Teters, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis, kā arī amatpersonas no Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja.

Darba grupai būs jākoordinē informācijas apmaiņa par ārējās ietekmes aktivitātēm Latvijas informatīvajā vidē un pasākumus ārējās ietekmes aktivitāšu novēršanai. Tāpat starp grupas uzdevumiem izvirzīta jautājumu koordinēšana, kas saistīti ar Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību pret ārēju ielaušanos un noturību.

Kā informēja Kronbergs, darba grupā aicināts iesaistīties arī Sārts, lai viņš ar savu ekspertīzi palīdzētu vēl efektīvāk savlaicīgi identificēt un mazināt ārējos draudus vēlēšanām.