Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu a...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:46
Krievu inženieri izstrādāja tanku bruņas, kas bloķē dronus, nebloķējot ieroci

Pēc dažām nedēļām parādījās Ukrainas tanks ar tādu pašu dizainu.

Piemēri nāca no Sibīrijas tanku rūpnīcas "Omsktransmaš". Tie noplūda internetā. Ukraina uzbūvēja vienu, pirms Krievija sākusi to ražot masveidā.

"Tanku lielgabals joprojām var brīvi pārvietoties, vienlaikus būdams aizsargāts pret dronu draudiem," rakstīja kāds Ukrainas karavīrs.

Krievija ievieš inovācijas pretdronu jomā. Ukraina ātri kopē.

Vakar 23:25
Fjodorovs paziņo par Ukrainas Aizsardzības ministrijas vērienīgu pārstrukturēšanu

Jaunieceltais aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs paziņoja par Ukrainas Aizsardzības ministrijas vērienīgu pārstrukturēšanu, sakot, ka mērķis ir izveidot sistēmu, kas spēj apturēt Krieviju gaisā, uz zemes, kā arī ar asimetriskām un kiberoperācijām. No amata ir atlaisti pieci ministra vietnieki: Anatolijs Kločko, Oleksandrs Kozenko, Mikola Ševcovs, Volodimirs Zaveruha un Hanna Hvozdjara. Fjodorovs sacīja, ka daži no viņiem paliks padomnieku vai projektu vadītāju amatos. Viņš nosauca šīs izmaiņas par būtisku soli aizsardzības pārvaldības modernizācijā un cilvēkkapitāla un tehnoloģiju maksimālas izmantošanas virzienā.

Vakar 23:07
Krieviem nesanāca evakuēt ievainotu okupantu

Pamanot ukraiņu dronu, okupanti metās bēgt un pameta ievainoto biedru likteņa varā. 

Vakar 22:47
Ukrainas artilēristi iznīcina okupantu munīciju un zemnīcu

Ukrainas 40. atsevišķās artilērijas brigādes karavīri iznīcināja krievu haubici/lielgabalu, munīcijas noliktavu un zemnīcu.

Vakar 22:29
Ukraina bloķēja divus ceļus uz Kostjantiņivku. Krievija mēģina trešo

Atvairīta uz austrumiem un dienvidiem no Kostjantiņivkas, Krievijas Centra spēku grupa, iespējams, mēģina iefiltrēties pilsētā no rietumiem.

Nedēļu pēc tam, kad viens uzticams karšu veidotājs ziņoja par Krievijas karaspēku iespiešanos dziļi Kostjantiņivkas rietumu rajonos, beidzot ir pierādījumi par saasināšanos šajā kritiski svarīgajā sektorā.

Labā ziņa ir tā, ka šķiet, ka Ukrainas aizsardzība pagājušajā nedēļā noturējās.

Sliktā ziņa ir tā, ka redzamā cīņa — artilērija un droni apmainās ar uguni starp Iļiņivku un Berestoku — varētu būt tikai blakusefekts.

"Daudz kas liecina, ka Ukrainas aizsardzības līnijās ir robs," pirmdien brīdināja novērotājs Torkils. Krievijas diversijas izlūkošanas grupas apiet Iļiņivku no rietumiem, zondējot virzienā uz H-20 šoseju — Kostjantiņivkas galveno apgādes līniju.

Ja pietiekami daudz krievu izslīdētu cauri un apvienotos, viņi varētu sākt žņaugt pilsētas aizstāvjus.

Vakar 22:17
Krievu "Shahed" kamikadzes dronu notriec ukraiņu pārtvērējdrons "P1-SUN"
Vakar 21:54
Krievijā izstrādāta jauna izdzīvošanas stratēģija Putina karam

"Pasaules otrās armijas" karavīri tagad saplūst ar apkārtni, izliekoties par gruvešu kaudzēm.

Vakar 21:34
Frontes līnijā iznīcināta kārtējā krievu "buhanka"
Vakar 21:10
Eiropas līderi cenšas pārliecināt Trampu atkal kļūt par galveno "Kijivas režīma" sponsoru, paziņo Nariškins

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins paziņoja, ka Eiropas līderi cenšas pārliecināt Trampu atkal kļūt par galveno "Kijivas režīma" sponsoru.

Vakar 20:47
Latvijā aizturēts spiegs atzinis vainu un noslēdzis vienošanos par sešu gadu cietumsodu

Prokurors ar pērn vasarā par spiegošanu aizturēto Latvijas pilsoni noslēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un sodu - brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, pavēstīja Ģenerālprokuratūrā.

Ģenerālprokuratūra vienošanās procesa kārtībā nosūtījusi krimināllietu Rīgas pilsētas tiesai, kurai šī vienošanās vēl jāapstiprina.

Ģenerālprokuratūrā norāda, ka šobrīd apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".