TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: par spīti oficiālām bazūnēm, krievu armijas virzība palēninājusies līdz gliemeža ātrumam

Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma rezultātā apturēta viena no galvenajām iekārtām Krievijas uzņēmumam "Rosņeft" piederošajā Novoufimskas naftas pārstrādes rūpnīcā, atsaucoties uz trim avotiem nozarē, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai notika naktī uz 2. aprīli. Pēc drona trieciena uzņēmuma teritorijā izcēlās ugunsgrēks.

Saskaņā ar aģentūras sarunbiedru sniegto informāciju aizdegšanās notikusi primārās naftas pārstrādes iekārtā "CDU-5". Šī iekārta nodrošina aptuveni 28% no kopējās rūpnīcas ražošanas jaudas.

1. Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīca Kirišos, Ļeņingradas apgabalā, darbu spēs daļēji atsākt tikai pēc mēneša, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo aģentūra "Reuters".

2. Kirišu naftas pārstrādes rūpnīca pagājušajā nedēļā piedzīvoja rezultatīvu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Paredzams, ka mēneša laikā darbību varētu atsākt trīs no četrām uzņēmuma galvenajām iekārtām.

3. Ukrainas regulārie dronu triecieni mērķtiecīgi grauj Krievijas naftas sistēmu, padarot to ārkārtīgi neaizsargātu un pakļautu ilgstošiem darbības traucējumiem. Kā liecina "Reuters" un citu mediju aplēses, šo uzbrukumu dēļ Krievijas ostu darbība ir ievērojami palēninājusies, un droni ir faktiski paralizējuši benzīna eksportu no Krievijas.

Krievijas triecienos Ukrainā piektdien nogalināti vismaz seši cilvēki, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien vainoja Krieviju uzbrukumu Ukrainai saasināšanā pirms Lieldienām, vēsta LETA.

"Tieši mūsu sarunas laikā krievi atkal uzbruka Ukrainai," telefonsarunā ar Romas pāvestu Leonu XIV sacīja Zelenskis, piebilstot, ka "krievi ir tikai pastiprinājuši savus triecienus, pārvēršot debesīs valdošo klusumu Lieldienu eskalācijā".

Zelenskis iepriekš bija teicis, ka Kijiva ir gatava pamieram Lieldienu brīvdienās, taču Kremlis paziņoja, ka nav saņēmis nekādus priekšlikumus.

Amatpersonas paziņoja, ka Krievija pret Ukrainu raidījusi gandrīz 500 raķešu un bezpilota lidaparātu, nogalinot vismaz sešus cilvēkus.

Kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievija regulāri ir uzbrukusi naktī, taču pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk triecieni notiek diennakts gaišajā laikā.

"Teroristiskā Krievija apzināti uzbrūk dienasgaismā, lai radītu pēc iespējas lielākus civiliedzīvotāju upurus un postījumus," sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka kopš ceturtdienas plkst. 18 Krievija uz Ukrainu izšāvusi 37 raķetes un 542 bezpilota lidaparātus. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma notriekusi 26 raķetes un 515 dronus. Fiksēti 11 raķešu un 27 trieciendronu trāpījumi.

Ukrainas ārkārtas dienestu publiskotajos attēlos redzamas bojātas dzīvojamās ēkas, kā arī izpostīts daudzdzīvokļu nams un gruveši ielās.

Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Mikola Kalašniks informēja, ka uzbrukumā galvaspilsētas apkaimei viens cilvēks nogalināts un astoņi ievainoti.

"Diemžēl uzbrukums skāra arī dzīvniekus - aptuveni 20 dzīvnieku gāja bojā, jo tika bojāta veterinārā klīnika," viņš piebilda.

Daļa galvaspilsētas iedzīvotāju patvērumu meklēja metro vai pagrabos, novēroja aģentūra AFP, taču daudzi cilvēki sēdēja kafejnīcās, neņemot vērā apšaudes un skaļās gaisa trauksmes sirēnas.

Ukrainas ziemeļos Sumu apgabalā nogalināti trīs cilvēki. Viens cilvēks nogalināts Žitomiras apgabalā valsts ziemeļrietumos un vēl viens Harkivā Ukrainas ziemeļaustrumos, paziņoja vietējās amatpersonas.

Vairākos apgabalos apšaudes izraisīja ārkārtas elektroapgādes pārrāvumus, paziņoja pārvades sistēmas operators "Ukrenerho".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 301 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 833 tankus, 24 340 bruņutransportierus, 39 293 lielgabalus un mīnmetējus, 1713 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 214 629 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 86 950 automobiļus un autocisternas, kā arī 4109 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Viens cilvēks nogalināts un trīs ievainoti Krievijas raķešu uzbrukumā Sumu apgabala Šostkas pašvaldībā, paziņoja administrācijas vadītājs Olehs Hrihorovs, vēsta LETA. 

"Diemžēl ir informācija par vienu bojāgājušo. Pašlaik tiek noskaidrots viņa identitāte. Cietušo skaitā ir 29 gadus veca sieviete, kura atrodas smagā stāvoklī. Visiem cietušajiem tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Tiek noskaidrotas visas uzbrukuma sekas," Hrihorovs rakstīja platformā "Telegram".

Hersonā drona triecienā maršruta autobusam cietuši septiņi cilvēki, paziņoja Hersonas kara administrācijas vadītājs Jaroslavs Šanko.

Krievija piektdien veic plašu uzbrukumu Kijivas apgabalam ar raķetēm un droniem, reģionā darbojas pretgaisa aizsardzības spēki, paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Vairāk lasi šeit. 

Krievijas armija martā pirmo reizi divarpus gadu laikā nav panākusi teritoriālus ieguvumus Ukrainas frontē, izpētot ASV Kara pētniecības institūta (ISW) datus, secinājusi ziņu aģentūra AFP.

AFP savās aplēsēs nav ņēmusi vērā Krievijas veiktās infiltrācijas operācijas ārpus frontes līnijas un Krievijas apgalvojumus par panākumiem frontē, ko ISW nav nedz apstiprinājis, nedz noraidījis.

Kopš 2025. gada beigām Krievijas armijas virzība uz priekšu ir palēninājusies - janvārī krievi iekaroja 319 kvadrātkilometrus, bet februārī - 123 kvadrātkilometrus, kas ir mazākais progress kopš 2024. gada aprīļa.

ISW skaidro Krievijas armijas virzības palēnināšanos pēdējos mēnešos ar Ukrainas pretuzbrukumiem, kā arī ar "Krievijas aizliegumu izmantot "Starlink" termināļus Ukrainā" un Kremļa centieniem ierobežot piekļuvi "Telegram".

Līdzīgi kā februārī, Krievija ir zaudējusi pozīcijas frontes līnijas dienvidu daļā starp Doneckas un Dņipropetrovskas apgabaliem, kur tā janvāra beigās bija okupējusi vairāk nekā 400 kvadrātkilometrus. Februārī okupētā teritorija samazinājās līdz 200 kvadrātkilometriem, bet martā - līdz 144 kvadrātkilometriem.

Tajā pašā laikā tālāk uz ziemeļiem Doneckas apgabalā situācija Kijivai bija nelabvēlīgāka, sevišķi virzienā uz divām lielākajām apgabala pilsētām Kramatorsku un Slovjansku, norāda AFP.

2025. gadā Krievijas armija Ukrainā guva lielākus panākumus nekā iepriekšējos 24 mēnešos. Taču 2026. gada pirmajos trīs mēnešos Krievijas teritoriālie ieguvumi bija uz pusi mazāki nekā tajā pašā periodā 2025. gadā.

Četrus gadus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Maskava ir okupējusi nedaudz vairāk nekā 19% Ukrainas teritorijas, no kuras lielākā daļa tika ieņemta konflikta pirmajās nedēļās. Aptuveni 7%, ieskaitot Krimu un Donbasa teritorijas, jau pirms atkārtotā iebrukuma bija Krievijas vai prokrievisko separātistu kontrolē.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš gadiem ilgi stāsta, ka Krievija nemaz nav uzbrukusi Ukrainai, nu paudis pārsteidzošu paziņojumu. 

Uzstājoties Krievijas starptautisko lietu padomē Lavrovs apsūdzējis dažas valstis, kuras “bezkaunīgi galīgi izlīdušas no rāmjiem” un atklāti pasludinājušas savas tiesības uz citu valstu teritorijām.

Vairāk lasiet šeit.