TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs nedēļas nogalē Berlīnē tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citiem Eiropas līderiem, paziņoja Baltais nams.

Savukārt Vācijas valdība ir paziņojusi, ka Berlīnē pirmdien tiksies līderi, arī no Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm. Pirms tam paredzēts, ka Zelenskis kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu apmeklēs Vācijas un Ukrainas biznesa forumu.

Zelenskis apspriedīs "miera sarunu statusu" ar "daudziem Eiropas valstu un valdību vadītājiem, kā arī ES un NATO līderiem", norādīja Berlīne.

Tramps ir palielinājis spiedienu uz Kijivu, cenšoties panākt, ka tiek pieņemts pagājušajā mēnesī prezentētais plāns Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanai. Kritiķi sākotnējo ASV plānu raksturoja kā Krievijas vēlmju sarakstu.

Nesen amatpersonas Kijivā atklāja, ka Vašingtonai ir nosūtīta jauna plāna versija, kuru Ukraina izstrādājusi kopā ar sabiedrotajiem Eiropā.

Ideja par ātru Ukrainas pievienošanos ES, pret ko Maskava iebilst, ir iekļauta jaunākajā ASV vadītā plāna versijā kara izbeigšanai.

Francijas prezidenta birojs piektdien paziņoja, ka Eiropa un Ukraina arī lūdz ASV sniegt viņiem "drošības garantijas", pirms Ukraina sāk sarunas par jebkādu iespējamu teritoriālo piekāpšanos.

Konkrētas drošības garantijas Ukrainai ir jebkura miera līguma priekšnoteikums, un tām jābūt izklāstītām juridiski saistošā dokumentā, ceturtdien ziņu aģentūrai AFP sacīja Ukrainas vēstniece NATO Aļona Hetmančuka.

Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Vašingtona vēlas, lai tikai Ukraina, nevis Krievija, izvestu savu karaspēku no daļas Doneckas apgabala Ukrainas austrumos, kur starp abām armijām tiktu izveidota demilitarizēta "brīvā ekonomiskā zona".

Francijas prezidenta Emanuela Makrona padomnieks piektdien teica, ka Kijiva neapsver vienošanos par teritorijām vai demilitarizētu zonu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 187 780 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 409 tankus, 23 714 bruņutransportierus, 35 032 lielgabalus un mīnmetējus, 1567 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1258 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 89 684 bezpilota lidaparātus, 4060 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 717 automobiļus un autocisternas, kā arī 4026 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pēc gadiem ilgām Krievijas provokācijām un hibrīdoperācijām Eiropā — no GPS signālu traucēšanas virs Baltijas jūras un dzelzceļa sabotāžas mēģinājumiem līdz gaisa telpas pārkāpumiem — Eiropas Savienība gatavojas vērst atbildes triecienu Krievijas digitālajā telpā. ES amatpersonas norāda, ka tiek izstrādāti konkrēti soļi, lai palielinātu cenu, ko Krievija maksā par savu agresīvo ārpolitiku.

Baltijas valstu līderi brīdina, ka Krievijas destabilizācijas kampaņa apdraud ne tikai reģionālo drošību, bet jau pašus Eiropas drošības pamatus. Atbildes iespējas tiek apsvērtas galvenokārt digitālajā telpā — ar kiberuzbrukumiem un informācijas operācijām, kas vērstas uz Krievijas militāro rūpniecību, enerģētikas infrastruktūru un loģistikas sistēmām.

Viens no stratēģiski nozīmīgākajiem mērķiem ir Yelabugas dronu rūpnīca, kur tiek montēti "Shahed" tipa bezpilota aparāti. Kiberoperācijas variē no slepenas izlūkinformācijas iegūšanas līdz pilnīgai rūpnīcas darbības paralizēšanai uz vairākiem mēnešiem.

Starp citām atbildes iespējām ir enerģētikas infrastruktūras digitālās vadības sistēmu traucēšana, lai radītu Krievijas eksporta aizkavēšanos, vai dzelzceļa maršrutēšanas programmatūras bojāšana, kas varētu aizkavēt militāros sūtījumus līdz pat 72 stundām, kā arī mērķētas informācijas kampaņas Krievijas sabiedrībai — ar precīzu informāciju par Krievijas zaudējumiem frontē un kara ekonomiskajām sekām.

Šie pasākumi neaizstāj militāro palīdzību Ukrainai, bet tie rada papildu nenoteiktību Krievijas stratēģiskajā plānošanā un paaugstina agresijas cenu. Eiropa, kas ilgi bijusi uz aizsardzības ceļa, nu apsver aktīvāku lomu hibrīdkarā, kurā vairs nav iespējams būt tikai vērotājam.

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši vismaz 155 368 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.

Pēdējo divu nedēļu laikā sarakstam pievienoti 3226 kritušo vārdi.

Trešdaļa no kritušajiem, kā vārdus izdevies fiksēt, ir brīvprātīgie. Vēl pirms gada brīvprātīgie bija tikai 15% no kopējā kritušo skaita. No kritušajiem brīvprātīgajiem 44% bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem.

Starp visiem Ukrainā likvidētajiem iebrucējiem vidējais vecums ir 38 gadi.

Starptautiskajā forumā Turkmenistānā, kas 12. decembrī bija veltīts valsts pastāvīgās neitralitātes 30. gadadienai, Pakistānas premjerministram Šehbazam Šarifam bija paredzēta tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, taču šī tikšanās izvērtās negaidītā veidā.

Plašāk lasīt šeit.

Vācijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar vērienīgu kiberuzbrukumu un dezinformācijas operāciju Vācijas vēlēšanu kampaņas laikā, piektdien paziņojis ministrijas pārstāvis.

Kiberuzbrukumu Vācijas gaisa satiksmes kontroles dienestam 2024. gada augustā nepārprotami var saistīt ar Krievijas hakeru grupējumu "Fancy Bear", norādīja preses pārstāvis.

"Mūsu izlūkošanas dati pierāda, ka par šo uzbrukumu ir atbildīgs Krievijas militārais izlūkdienests GRU," viņš piebilda.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu vienojušās bloka jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus iesaldēt uz nenoteiktu laiku, tādējādi novēršot pirmo šķērsli šo līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam.

Līdz šim Krievijas aktīvi tika bloķēti saskaņā ar sankciju mehānismu, kas bija jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem, par to nobalsojot visām 27 ES dalībvalstīm. Šī kārtība traucēja izmantot Krievijas aktīvus, lai finansētu ilgtermiņa kredītus Ukrainai.

Kremlim draudzīgā Ungārija vairākkārt draudēja vairs neatbalstīt periodiskus pagarinājumus Krievijas aktīvu iesaldēšanai.

Krievijas gaisa triecienā ostai Ukrainas Odesas apgabalā bojāts Turcijas kompānijas prāmis, paziņojusi Kijiva.

"Krievija veica raķešu triecienu pret civilās ostas infrastruktūru Odesas apgabalā," platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas vicepremjers Oleksijs Kuleba, norādot, ka bojāts Turcijas prāmis, taču cietušo nav.

Ukrainas Īpašo operāciju spēki (SSO) sadarbībā ar pretestības kustību "Melnā dzirkstele" Kaspijas jūrā devuši triecienu diviem Krievijas transporta kuģiem, piektdien pavēstījuši SSO.

Civilie kuģi "Kompozitor Rahmaninov" un "Askar-Saridža" tika izmantoti militāro kravu pārvadāšanai starp Irānu un Krieviju. Tie bija pakļauti ASV sankcijām.

Varas maiņa Vašingtonā ir novedusi pie dramatiskas ASV politikas maiņas attiecībā uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas loģistikai. Šādi uzbrukumi tagad tiek uzskatīti par instrumentu spiediena izdarīšanai uz Kremli un sarunu paātrināšanai, neskatoties uz eskalācijas un globālā tirgus traucējumu riskiem.

"The Atlantic" vēsta, ka Donalda Trampa administrācija faktiski ir devusi Ukrainai atļauju uzbrukt Krievijas "ēnu flotei" – kuģiem, kas pārvadā naftu, neievērojot sankcijas. Turklāt dažos gadījumos ASV puse ir sniegusi Kijivai izlūkošanas datus šādām operācijām.