TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Krievija naktī uz otrdienu veikusi triecienu Ukrainas galvaspilsētai ar bezpilota lidaparātiem un ballistiskajām raķetēm, ziņo Ukrainas gaisa spēki. Par kombinēto triecienu Kijivai rakstīja arī monitoringa kanāli.

Vietējie mediji ziņo, ka pilsētā dzirdēti vairāki sprādzieni.

Pēc Kijivas mēra Vitālija Kličko teiktā, Krievijas uzbrukuma rezultātā ievainots viens cilvēks Dņepras rajonā.

Tajā pašā rajonā tika bojāta nedzīvojamā ēka un aizdegās vairākas automašīnas pēc tam, kad drons nokrita autostāvvietā, sacīja Kļičko. Pilsētas militārās administrācijas priekšnieks Timurs Tkačenko ziņo, ka cietušas noliktavas.

Turklāt Kijivas kreisā krasta daļā pēc uzbrukuma tika pārtraukta elektroapgāde, piebilda Kličko, sociālās infrastruktūras objekti tiek pārslēgti uz autonomu elektroapgādi.

Dienu iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavojas jaunam masveida triecienam Ukrainai, un aicināja iedzīvotājus uzmanīgi sekot līdzi gaisa trauksmes paziņojumiem.

Ukrainas izlūkdienests ir sagūstījis Krievijas pilsoni, kurš ir atbildīgs par deviņu ukraiņu karagūstekņu nogalināšanu Krievijas Kurskas apgabalā, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairāk lasi šeit. 

Lai gan par Kupjansku Harkivas apgabalā cīņas notiek jau vairākus gadus un Krievijas spēki izdara pastāvīgu spiedienu, Ukrainas aizstāvji šobrīd kontrolē gandrīz visu pilsētu, un ienaidnieka klātbūtne tajā ir ierobežota, secinājuši militārie analītiķi.

Eksperti norāda, ka Krievijas karaspēks periodiski mēģina iekļūt pilsētas teritorijā ar diversiju grupām.

Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis Romāns Svitans skaidro, ka Ukrainas spēki kontrolē gan Oskolas upes labo, gan kreiso krastu. "Krievijas karaspēks uzbrūk abos krastos, cenšoties izlauzties pie savām aplenktajām trieciengrupām pilsētā," norādījis eksperts.

Pēc Svitana aplēsēm, pilsētas pagrabos varētu slēpties līdz simtam Krievijas karavīru. Viņus pakāpeniski atrod un likvidē. Svitans pašreizējo situāciju Kupjanskā raksturo kā "pelēko zonu", prognozējot, ka teritorijas pilnīga atbrīvošana vēl prasīs laiku.

Līdzīgu viedokli paudis militārais analītiķis Kirils Mihailovs, kurš lēš, ka izolēto Krievijas karavīru neitralizēšana pilsētā prasīs vairākas nedēļas. Viņš uzskata, ka Krievijas armija tuvākajā laikā mēģinās atjaunot uzbrukumu, lai izvairītos no fakta atzīšanas par pilsētas zaudēšanu, taču ātri panākumi ir maz ticami, ņemot vērā, ka Ukraina nesen likvidējusi visus Krievijas pēdējā gada ieguvumus šajā sektorā.

Militāri politiskais apskatnieks Aleksandrs Kovaļenko norāda, ka pilsētā atlikušie Krievijas spēki (līdz rotas lielumam) ir izkliedēti, slēpjas drupās un izvairās no tiešām sadursmēm, kas apgrūtina to atrašanu. Apgāde viņiem tiek piegādāta ar transporta droniem.

Kovaļenko uzskata, ka Krievijas pavēlniecība devusi rīkojumu ieņemt Kupjansku par jebkuru cenu, tādēļ 6. vispārējās armijas vienības gatavojas jaunam uzbrukumam. Galvenais Krievijas mērķis ir Kupjanskas-Vuzlovas dzelzceļa mezgls, lai nodrošinātu loģistiku savienojumam ar Valuikiem Belgorodas apgabalā.

Ukrainas Aizsardzības spēki naktī uz pirmdienu devuši triecienu Krievijas armijas bezpilota lidaparātu noliktavai okupētajā Luhanskas apgabala daļā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Operācija veikta, lai mazinātu ienaidnieka uzbrukuma potenciālu. Trieciens vērsts pret 144. motorizētās strēlnieku divīzijas apakšvienības noliktavu Novokrasņankas ciemā. Armija apstiprina sekmīgu trāpījumu mērķim.

Krievijas diktators Vladimirs Putins pa diplomātiskajiem kanāliem no ASV saņēmis uzaicinājumu piedalīties ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajā Gazas Miera padomē, pirmdien paziņojis Kremlis.

Arī Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko uzaicināts iesaistīties šajā padomē, paziņojusi Baltkrievijas Ārlietu ministrija, norādot, ka Lukašenko pozitīvi vērtē šo uzaicinājumu no ASV.

"Mūsu nostāja ir šāda - mēs esam gatavi piedalīties Miera padomes darbībā, ņemot vērā un cerot, ka šī organizācija paplašinās savu darbības jomu un pilnvaras daudz plašāk, nekā ierosināts iniciatīvā. Tas ļaus tai aktīvi piedalīties globālajos procesos, lai atrisinātu jebkādus starptautiskus konfliktus, kas galu galā veicinās jaunas drošības arhitektūras veidošanu, ko pēdējos gados aktīvi atbalsta Baltkrievija," paziņoja Baltkrievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

"Mēs pašlaik izskatām visas šī piedāvājuma detaļas un ceram, ka mums izdosies nodibināt kontaktu ar amerikāņu pusi, lai noskaidrotu visas nianses," savukārt paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievija uztur kontaktus ar Izraēlu, Palestīniešu pašpārvaldi un palestīniešu grupējumu "Hamās", ko ASV, Eiropas Savienība (ES) un citas valstis uzskata par teroristu organizāciju.

Maskavā šāds uzaicinājums tika uzņemts atzinīgi, jo Krievija jau sen sevi uzskata par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos un turpina īstenot savas ģeopolitiskās intereses šajā reģionā. Turklāt šis solis tiek uzskatīts arī par netiešu atbalstu Putinam, piedāvājot zināmu iespēju izkļūt no izolācijas, neskatoties uz to, ka Krievija turpina karu pret Ukrainu.

Uzaicinājumu iesaistīties Miera padomē saņēmis arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans, Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi un Argentīnas prezidents Havjers Milei.

Tramps pagājušo ceturtdien paziņoja par Miera padomes izveidošanu, kas ir svarīgs elements ASV atbalstītā Gazas joslas miera plāna otrajā posmā.

Piektdien Tramps iecēla ASV valsts sekretāru Marko Rubio un bijušo Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru par Gazas Miera padomes locekļiem dibinātājiem.

Tramps, kas pats vadīs šo padomi, iecēlis starp tās septiņiem locekļiem dibinātājiem arī savu īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, savu znotu Džeredu Kušneru un Pasaules Bankas prezidentu Adžaju Bangu.

Miera padome pārraudzīs ekspertu komiteju, kurai uzdots pārvaldīt Gazas joslu pēc kara beigām.

"Kurp mēs ejam? Mēs jau esam nokrituši zem minimālās cenas. Un komunālo pakalpojumu rēķini vēl nav palielinājušies. Sliktākais vēl tikai priekšā; tas ir tikai sākums," saka kāda Krievijas iedzīvotāja.

Krievu propagandiste margarita Simonjana apgalvo, ka Maskava neveic "laukveida" bombarēšanu Kijivā, jo tur viss ir krievisks, un "ja rīt atkal viss nebūs mūsu, tas būs parīt".

Propagandisti arī apsprieda mērķus saviem "precīzajiem triecieniem", iesakot vērsties pret Ukrainas parlamentu un prezidentu. Pēc Solovjova teiktā, viņi to var darīt, jo Krievijai "nemaz nav nepieciešama pasaules simpātijas".

Saskaņā ar Krievijas Iekšlietu ministrijas datiem, Čečenija ir nosaukta par drošāko reģionu Krievijā. Oficiālie dati liecina, ka uz 10 000 iedzīvotājiem ir tikai 16 noziegumi. Salīdzinājumam, valsts vidējais rādītājs ir 121. Otro un trešo vietu rangā ieņem Ingušija un Dagestāna. Augstākais noziedzības līmenis tika reģistrēts Karēlijā, Aizbaikāla novadā un Altaja Republikā.

Čečenija ir reģions, kurā par noziegumiem bieži vien netiek ziņoti vispār, un sūdzības iesniegšana par drošības spēkiem var būt bīstama. Spīdzināšana, nolaupīšanas, goda slepkavības, ārpustiesas sodi — to visu cilvēktiesību grupas ir dokumentējušas gadiem ilgi, taču tas reti nonāk oficiālajā policijas statistikā.

Vai nu "nav sūdzības", vai arī jautājums tiek "atrisināts neformāli".

Krievija 2025. gadā atvēra Mariupoles sagrābto ostu ārvalstu kuģiem, aizstājot Ukrainas standartus ar Krievijas standartiem, lai apietu sankcijas.

Plānos ietilpst kanāla padziļināšana un pārkraušanas paplašināšana, pārvēršot pilsētu par loģistikas centru okupētajām teritorijām.

Tikmēr skolu ēdināšana ir apturēta finansējuma trūkuma dēļ. Iedzīvotāji, kas aizbēga no 2022. gada aplenkuma, zaudē savus dzīvokļus saskaņā ar jaunajiem "bezsaimnieka mājokļu" likumiem. Tie, kas palika, uz katru sūdzību saņem vienu atbildi: "Pagaidiet."

Šis modelis atbilst tam, kas notika Drāmas teātrī, kur strādnieki izmantoja hloru, lai maskētu līķu smaku, pirms decembrī to atkal atvēra krievu pasakām.

Maskavai Mariupole nav pilsēta. Tā ir trofeja.