TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

Ukraina novērtējusi savus zaudējumus Krievijas agresijas rezultātā 800 miljardu dolāru apmērā, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā žurnālistiem. 

Viņš uzsvēra, ka devītais miera plāna punkts paredz izveidot vairākus fondus, kuru mērķis ir piesaistīt 800 miljardus dolāru, izmantojot kapitāla ieguldījumus, grantus, parāda instrumentus un privātā sektora finansējumu, lai atjaunotu Ukrainas ekonomiku.

Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija norādījusi, ka valsts televīzijas maratona “United News” formāts varētu būt jāmaina, ja notiks vēlēšanas, paziņojis CEC vietnieks Serhijs Duboviks intervijā Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība.

Duboviks norādīja, ka pašreizējais formāts nav pilnībā saskaņots ar vēlēšanu kampaņas raksturu, kas prasa brīvu radio un televīzijas pārraidi.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 200 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka ASV-Ukrainas sarunās par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu tā arī nav panākta vienprātība par ilgtermiņa teritoriāliem jautājumiem un tie apspriežami augstākajā līmenī.

"Mēs nepanācām konsensu ar amerikāņu pusi par Doneckas apgabala teritoriju un Zaporižjas kodolspēkstaciju," atzina Zelenskis, piebilstot, ka Kijiva ir gatava runāt ar ASV "līderu līmenī", lai atrisinātu šos jautājumus.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 116 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

60 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Fiksēti 48 lidrobotu trāpījumi 19 apkaimēs.

Īpaši liels skaits ienaidnieka lidrobotu bija mērķēti uz infrastruktūras objektiem Čerņihivas apgabalā.

Ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā naktī uz trešdienu izcēlies ugunsgrēks Jefremovas polimēru rūpnīcā Krievijas Tulas apgabalā, ziņo aculiecinieki.

Sprādzieni sākušies ap plkst. 3.20 (plkst. 2.20 pēc Latvijas laika). Aculiecinieki stāsta, ka kopumā atskanējušas vismaz desmit eksplozijas.

Sociālās saziņas vietnēs izplatītajos videoierakstos redzams ugunsgrēks rūpniecības rajonā.

Maskavas tiesa aizmuguriski arestējusi bijušo pasaules čempionu šahā Gariju Kasparovu, kuru pirms tam Krievijā atzina gan par “ārvalstu aģentu”, bet vēlāk pat par “teroristu un ekstrēmistu” un viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā, apsūdzot viņu aicinājumos uz teroristisku darbību, vēršoties pret Krievijas diktatora Vladimira Putina režīmu un viņa veikto asiņaino invāziju Ukrainā. Kasparovam, kuru uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem šahistiem, dzimtenē draud līdz septiņu gadu ieslodzījums.

Vietējie mediji norāda, ka tiesā netika sniegtas nekādas detalizētas ziņas par apsūdzību.

Garijs Kasparovs par pasaules čempionu kļuva 1985. gadā nieka 22 gadu vecumā pieveicot toreizējo čempionu Anatoliju Karpovu un kļuva par visu laiku jaunāko čempionu, pārspējot “Rīgas burvja” Mihaila Tāla (1936-1992) sasniegumu, 1960. gadā izcīnot čempiona kroni 23 gadu vecumā. Jāpiebilst, ka Kasparova rekordu 2024. gadā pārspēja 18 gadus vecais indietis Gukešs Dommaradžu.

Šaha tronī Kasparovs pabija līdz 2000. gadam. 1999. gadā viņa augstākais FIDE reitings bija 2851, ko 2013. gadā pārspēja norvēģis Magnuss Kārlsens. No 1984. līdz profesionālā šahista karjeras beigām 2005. gadā Kasparovs rekordilgi — 255 mēnešus — bija pasaules ranga pirmajā vietā.

Pēc tam viņš iesaistījās politikā, pievienojoties Putina pretiniekiem. Pieaugot režīma represijām, 2013. gadā viņš pameta Krieviju, un kopš tā laika asi nosodījis gan Krimas aneksiju, gan Krievijas invāziju Ukrainā, gan brīdinājis par Putina nepiesātināmajām impērijas atjaunošanas alkām.

Būdams trimdā darbojošās Krievijas Pretkara komitejas biedrs, Kasparovs apsūdzēts centienos “vardarbīgi sagrābt varu” un “mainīt konstitucionālo iekārtu”.

Krievijas Ģenerālprokuratūra 2024. gada janvārī Pretkara komitejai piešķīra tā dēvētās nevēlamās organizācijas statusu. Tas nozīmē, ka tās darbība Krievijā ir aizliegta, un par sadarbību ar to paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš nesen aizsapņojās par maksas saņemšanu no Eiropas par tīru gaisu, nu sacerējies izrakstīt Eiropai rēķinu par baltkrievu tautas genocīdu. Bet diez vai piekritīs to saņemt dolāros, kas nu esot nevērtīgi papīrīši. Par to diktators pavēstījis, ieceļot Dmitriju Goru par Baltkrievijas ģenerālprokuroru.

Lukašenko paziņoja, ka prokuratūra ļoti nopietni nodarbojas ar baltkrievu tautas genocīda faktu izmeklēšanu. “Mēs jau esam atklājuši tik daudz faktu, ka ir grūti atrast vēl ko vēl. Tomēr rezultātā mums viņiem ir jāizraksta rēķins. Samaksās vai nesamaksās, bet viņiem jāzina, ka viņi mums ir parādā. Un ne jau tādā izteiksmē, kā mēs šodien to aprēķinām dolāros, kad dolārs trakos tempos zaudē vērtību. Šodien tas jau nevienam nav vajadzīgs… Nu, rīt tas noteikti nebūs vajadzīgs. Viņiem ir jāsaprot, ka viņi ir izpostījuši republiku,” paziņoja Lukašenko.

“Tāpēc mums šeit ir jāliek punkts un pienācīgi jāparāda visi šie nacistu noziegumi. Tas šodien ir aktuāli, ļoti aktuāli. Mēs trāpījām pareizi, ņemot vērā Rietumu īstenoto politiku. Galvenokārt, ko īsteno Eiropas valstis,” diktatora teikto citē vietējā ziņu aģentūra BelTA.

Vairāk lasiet šeit.

Ukrainas armija atstājusi Siversku Doneckas apgabalā, jo krieviem tur ir ievērojams dzīvā spēka un tehnikas pārsvars, otrdien paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.

Siverskas rajonā turpinās smagas kaujas, un krievi, neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, turpina uzbrukumu, vēsta ģenerālštābs, piebilstot, ka nolūkā saglabāt ukraiņu karavīru dzīvības, armija pilsētu atstājusi.

Tomēr Ukraina saglabājusi pār Siversku uguns kontroli.

Jāpiebilst, ka Krievijas atbalstītie separātisti pilsētu jau ieņēma 2014. gada aprīlī, kad viņi uzsāka karu Donbasa, bet jūlijā Ukrainas armija viņus patrieca. Pirms Krievijas pilna mēroga invāzijas šajā pilsētā dzīvoja nepilni 11 000 iedzīvotāju, kuru skaits jau 2023. gada jūlijā samazinājās līdz vienam tūkstotim. Jau kara pirmajā vasarā lielākā daļa pilsētas ēku bija pārvērstas gruvešos, taču okupantiem neizdevās pilsētai pietuvoties. Šā gada rudenī krievi atsāka ofensīvu, bet 11. decembrī Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs paziņoja, ka okupanti ir ieņēmuši pilsētu, ko Ukrainas armija noliedza.