TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Prezidents paziņoja, ka Eiropas Savienības palīdzības atbloķēšana ir Ukrainas prioritāte.
"Mēs darīsim visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu pirmo daļu, ar kuru rēķināmies, lai mēs naudu saņemtu līdz maija beigām vai jūnija sākumam."
Pēc viņa teiktā, līdzekļus galvenokārt plānots novirzīt armijas atbalstam, sociālajām vajadzībām un aizsardzības ražošanas attīstībai, jo īpaši droniem un elektroniskā kara (EW) sistēmām.
❗️Ukraine expects the first tranche from the EU’s €90 billion package as early as the end of May — beginning of June, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 23, 2026
The President stated that unblocking assistance from the European Union is a priority for Ukraine.
“We will do everything possible to bring forward… pic.twitter.com/XaMYm3ddbd
Pēc kārtējā Ukrainas bezpilota lidaparātu nakts uzbrukuma Feodosijā deg naftas bāze.
❗️In the temporarily occupied Crimea, Feodosia continues to burn at the local oil depot following another nighttime attack by Ukrainian drones. pic.twitter.com/aqxRHsBOtQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 23, 2026
Prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs norāda, ka Ukraina ir sagatavojusi priekšlikumu Doneckas apgabalam trīspusējām miera sarunām, kurās piedalītos Amerikas Savienotās Valstis un Krievija.
Ukraina ir izstrādājusi priekšlikumu Doneckas apgabalam, kas varētu kalpot par pamatu miera sarunām un ir pieņemams ukraiņiem. Ar šo paziņojumu 23. aprīlī 18. Kijivas drošības forumā nāca klajā prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs. Vairāk lasi šeit.
22. aprīlī Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki uzbruka FDD Speciālo spēku mobilo operāciju direktorāta komandpunktam okupētajā Doneckā. Komandpunkts tika iznīcināts. 12 virsnieki tika nogalināti un vēl 15 tika ievainoti. Uzbrukums tika veikts ar FP-2 droniem (kaujas galviņa 60-100 kg). Vairāk lasi šeit.
Arī Ungārija ceturtdien atkal sākusi saņemt Krievijas naftu pēc tam, kad Ukraina pabeigusi Krievijas uzbrukumā bojātā naftas vada "Družba" remontdarbus, paziņojis Ungārijas enerģētikas uzņēmums "MOL Group".
MOL vēstī, ka tas ceturtdienas rītā divās sūknēšanas stacijās saņēmis jēlnaftu.
"Tādējādi pēc gandrīz trīs mēnešu pārtraukuma ir atsāktas jēlnaftas piegādes uz Ungāriju un Slovākiju pa cauruļvadu "Družba"," norāda MOL.
Vācijas policija ierastas satiksmes kontroles gaitā aizturējusi divus vīriešus, kurus tur aizdomās kā ārvalstu aģentus, kuru uzdevums bijusi sabotāža.
Viens no aizturētajiem ir 45 gadus vecs Latvijas pilsonis, bet otrs - 43 gadus vecs Ukrainas pilsonis.
Viņi aizturēti 12. aprīlī uz autostrādes A6 netālu no Noiendetelzavas Bavārijā, pavēstījusi zemes kriminālpolicijas pārvalde.
Varasiestādes uzskata, ka abi darbojušies kādas ārpus Vācijas esošas organizācijas vai iestādes interesēs, taču sīkākas ziņas policija nav sniegusi.
Prokuratūra abus tur aizdomās kā aģentus, kuru uzdevums bijusi sabotāža. Viņi izmantojuši arī viltotus personu apliecinošus dokumentus.
Francijas "Rafale" iznīcinātāji praktizēs kodolieroču triecienus pret mērķiem Krievijā un Baltkrievijā. Lēmums par ieroču izmantošanu ir pilnībā Parīzes ziņā.
Francija un Polija veiks kodolieroču mācības virs Baltijas jūras Krievijas tiešā tuvumā. Francijas "Rafale" lidmašīnas praktizēs kodolieroču triecienus pret mērķiem Krievijā un Baltkrievijā. Makrons to paziņoja preses konferencē Gdaņskā, paziņojot, ka Francijas kodolieroču atturēšanas spējas ir iegājušas "jaunā fāzē", kurā iesaistīti sabiedrotie, bet ārpus NATO struktūrām, ziņo "Pravda Poland". Tā ir tieša atbilde uz pieaugošajiem kodoldraudiem no Krievijas puses. Vairāk lasi šeit.
"Ārzemju karaspēka izvietošana saskares līnijā padarītu jauna kara sākumu Krievijai ļoti bīstamu. Viņi baidās no atbalsta spēkiem, bāzēm un starptautiskajiem pārstāvjiem. Ja šādas klātbūtnes nebūs, nekādi vārdi neapturēs Putinu," saka Zelenskis.
❗️“The deployment of foreign troops on the line of contact would make the start of a new war very dangerous for Russia. They are afraid of support forces, bases, and international representatives. If there is no such presence, no words will stop Putin,” — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 23, 2026
Bijušais Dānijs "Leopard 1A5DK1" tanks dienestā Ukrainas Bruņoto spēku 5. atsevišķajā mehanizētajā brigādē.
❗️Former 🇩🇰Danish Leopard 1A5DK1 tank in service with the 🇺🇦5th Separate Mechanized Brigade of the Armed Forces of Ukraine pic.twitter.com/Qz649LiCsh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 23, 2026
23. aprīlī droni trāpīja Krievijas naftas ķīmijas rūpnīcai Novokuibiševskas pilsētā, Samaras apgabalā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 23, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
