TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas armija izmanto amerikāņu uzņēmuma "Swift Beat" kamikadzes dronu "Hornet", kura autors ir Ēriks Šmits (bijušais "Google" izpilddirektors). Drons ar automātisko vadības sistēmu uzbrūk Krievijas militārajām kravas automašīnām.
❗️Ukrainian military uses the Hornet kamikaze drone from the American company Swift Beat by Eric Schmidt (ex-CEO of Google). The drone with an automatic guidance system attacks Russian military trucks. pic.twitter.com/c86A7n9rdh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
Jelecas ķīmiskā rūpnīca "Energija" ir daļa no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa, padarot to par leģitīmu mērķi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas aizstāvji 14. aprīļa naktī ar droniem uzbruka stratēģiskiem objektiem Krievijas Ļipeckas apgabalā. Iespējams, ka trāpījums tika veikts Jelecas militārās ķīmiskās rūpnīcas "Energia" teritorijā.
Ukrainas bruņotie spēki iepriekš vairākkārt ir uzbrukuši šai stratēģiski svarīgajai Krievijas rūpnīcai. 2025. gada maijā rūpnīcai uzbruka vismaz divas reizes. Pēc tam vasarā tai tika uzbrukts vēlreiz. Vairāk lasi šeit.
Krievijas bezpilota lidaparāta triecienā Izmajilas ostā tika bojāts kuģis zem Panamas karoga, kā arī ostas infrastruktūra, tostarp piestātne un barža. Civiliedzīvotājiem nodarītie postījumi ietvēra ēkas, transportlīdzekļus, autobusus un ātrās palīdzības mašīnu pilsētā.
A Russian drone strike damaged a Panama-flagged vessel in Izmail port, along with port infrastructure including a pier and barge. Civilian damage included buildings, vehicles, buses and an ambulance in the city. #Ukraine pic.twitter.com/gIxVz68B0j
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 14, 2026
Naktī uz 14. aprīli Ukrainas aizstāvji uzbruka vietējai apakšstacijai okupētajā Zaporižjas apgabala Melitopolē, tiek ziņots par daļēju elektroenerģijas padeves pārtraukumu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta martā teju dubultojušies, pateicoties Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojumiem, otrdien paziņoja Starptautiskās Enerģētikas aģentūra (IEA).
Krievijas ieņēmumi no jēlnaftas un naftas produktu eksporta martā pieauguši līdz 19 miljardiem dolāru.
Pagājušajā mēnesī Krievija eksportēja 7,1 miljonu barelu dienā, salīdzinot ar 320 000 barelu dienā februārī.
Tuvo Austrumu kara apstākļos Vašingtona atļāva pārdot Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, kas līdz 11. aprīlim jau bija iekrauti tankkuģos.
Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs paziņoja, ka Beļģija šogad piešķirs Ukrainai militāro palīdzību viena miljarda eiro apmērā, kā arī papildu F-16 iznīcinātājus un rezerves daļas esošajai flotei.
Arī Spānija 2026. gadā sniegs vienu miljardu eiro atbalstu, koncentrējoties uz sadarbības paplašināšanu aizsardzības nozarē Eiropas SAFE mehānisma ietvaros.
❗️Ukraine's Minister of Defense, Mykhailo Fedorov, announced that Belgium will allocate €1 billion in military aid to Ukraine this year, as well as additional F-16 fighter jets and spare parts for the existing fleet.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
Spain will also provide €1 billion in support in 2026, with… pic.twitter.com/w0PYdyTsKR
Krievija izveidojusi īpašu laboratoriju artilērijas izmēģinājumiem ar cilvēkiem, noskaidrojis neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Projekt".
Izdevums norāda, ka Valsts militārās medicīnas pētniecības institūts cenšas identificēt visefektīvāko artilēriju, "lai iznīcinātu vai likvidētu ienaidnieka dzīvos spēkus". Kopš 2015. gada šis institūts ir vienīgā Krievijas Aizsardzības ministrijas filiāle, kas ir pilnvarota veikt eksperimentus ar cilvēkiem.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās brīdis Vācijā 14. aprīlī.
Naktī uz 14. aprīli Ukrainas Aizsardzības spēki veica vērienīgu bezpilota lidaparātu uzbrukumu okupētajai Krimai. Sprādzieni bija dzirdami Simferopoles, Feodosijas un Kerčas apgabalos.
❗️Tonight, the Defense Forces of Ukraine carried out a massive drone attack on the temporarily occupied Crimea. Explosions were heard in the areas of Simferopol, Feodosia, and Kerch. pic.twitter.com/JIOwVc6hkt
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
❗️Today, 🇺🇦Zelenskyy will visit 🇩🇪Germany and meet with Chancellor Merz. pic.twitter.com/FjyOb0ihCA
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
