TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainu raidījuši ballistisko raķeti "Iskander-M", kā arī 126 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 117 no krievu lidrobotiem.
Fiksēti raķetes un astoņu uzbrukuma lidrobotu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl piecās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
ASV uz laiku atcēlušas sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem.
Vašingtona izdevusi jaunu ģenerāllicenci, ar ko atļauta tās Krievijas jēlnaftas un naftas produktu tirdzniecība, kas iekrauta tankkuģos līdz 12. martam, atsaucoties uz ASV Finanšu ministriju, vēsta aģentūra "Reuters".
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 277 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 773 tankus, 24 202 bruņutransportierus, 38 369 lielgabalus un mīnmetējus, 1685 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1331 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 175 139 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 83 223 automobiļus un autocisternas, kā arī 4088 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurori sākuši izmeklēšanu pret Baltkrieviju saistībā ar aizdomām par valdības kritiķu piespiedu deportāciju, ceturtdien paziņoja tiesa Hāgā.
Pēc pierādījumu provizoriskas izvērtēšanas prokuratūra paziņoja, ka ir "saprātīgs pamats" uzskatīt, ka Baltkrievijas varasiestādes ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci.
Izmeklēšana ir vērsta pret augsta ranga valdības amatpersonām, kas apsūdzētas politisko oponentu deportāciju organizēšanā kopš protestiem 2020. gadā.
Saskaņā ar prokuratūras secinājumiem varbūtējie valsts iestāžu noziegumi ir tikuši veicināti vai atbalstīti "augstākajā līmenī" Baltkrievijā, kur kopš 1994. gada valda diktators Aleksandrs Lukašenko.
Tā kā Baltkrievija nav SKT locekle, tiesas jurisdikcija ir balstīta uz faktu, ka cietušie, iespējams, tika piespiesti šķērsot robežu un doties uz Lietuvu, kas ir SKT locekle.
Lietuva bija pieprasījusi veikt izmeklēšanu, ko prokurori izvērtēja kopš 2024. gada septembra. Ja ir pamatotas aizdomas, prokurori var pieprasīt aresta orderus, kas pēc tam jāapstiprina SKT tiesnešiem.
Kad līdz parlamenta vēlēšanām Ungārijā ir atlicis nepilns mēnesis, pie varas jau 15 gadus esošais Kremlim draudzīgais premjerministrs Viktors Orbāns ne tikai aizvien agresīvāk runā un rīkojas pret Ukrainu, bet arī aizvien aktīvāk izrāda "cietēja" tēlu, stāstot, cik ļoti Ukraina apdraud gan viņu pašu, gan viņa ģimeni.
Vienā no pēdējām publikācijām soctīklos redzams noraizējies Orbāns, kas zvanot kādai no savām meitai un viņai stāsta, kā briesmīgie ukraiņi draud ne tikai viņam pašam, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem. Orbānam ir pieci bērni. Video publicēts ar virsrakstu "Ukraiņi jau draud manai ģimenei, bērniem un mazbērniem. Visiem klājas labi, taču visam ir robežas!"
Vairāk lasiet šeit.
Galu galā sievietes attapās montējot dronus bīstamos apstākļos.
ES Parlaments 12. martā ar 479 pret 17 nobalsoja par to, lai Krievijas ārzemju vervēšanu nosauktu īstajā vārdā: cilvēku tirdzniecību.
Hundreds of African women were lured to Russia for "factory work"—and ended up assembling drones in hazardous conditions
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 12, 2026
The EU Parliament voted 479-17 on 12 March to call Russia's foreign recruitment what it is: human trafficking. pic.twitter.com/KBLnCH6pYg
Prezidenti Zelenskis un Dans vienojās paplašināt sadarbību enerģētikas un aizsardzības nozarēs, signalizējot par ciešākām saitēm starp kaimiņvalstīm.
⚡️ Update: Ukraine, Romania sign strategic partnership declaration.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 12, 2026
Presidents Zelensky and Dan agreed to expand cooperation in the energy and defense sectors, signaling closer ties between the neighboring countries.https://t.co/BkUm7WuWQV
Pēc viņa teiktā, ASV un vairāk nekā desmit valstis no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem jau ir vērsušās pie Ukrainas ar lūgumiem atbalstīt to aizsardzības spējas.
Zelenskis norādīja, ka Ukrainas komandas jau strādā kopā ar partneriem, tostarp Tuvo Austrumu valstīs, un Ukrainas pieredze drošības un aizsardzības jomā var būt noderīga visai Eiropai.
❗️Real protection for any nation is joint action — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
According to him, the United States and more than ten countries from Europe and the Middle East have already approached Ukraine with requests to support their defense capabilities.
Zelenskyy noted that Ukrainian teams… pic.twitter.com/TBpnVPVPk9
Krievija savās ēnu flotes kuģu apkalpēs ir sākusi iekļaut bijušos privātā militārā grupējuma "Vagner" algotņus. Šie kuģi tiek izmantoti naftas pārvadāšanai, lai apietu starptautiskās sankcijas, un kaujinieku klātbūtne varētu novērst tankkuģu sagrābšanu vai to pārbaudes. Par to ziņo Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat". Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



