TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Uzsākot karu pret Ukrainu, Kremļa līderis Vladimirs Putins ir radījis "briesmoni", kas varētu viņu iznīcināt, teikts britu militārā žurnālista Deivida Hamblinga rakstā, kas publicēts laikrakstā "New York Post". 

Piektajā gadā konflikts jau ir kļuvis par pilnvērtīgu robotu karu. Nesen Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki ir ieņēmuši ienaidnieka pozīciju, izmantojot tikai dronus un robotu sistēmas. Šis bija pirmais šāds incidents vēsturē. 

"Pēdējo četru gadu laikā Krievijas galvenā priekšrocība karā ir bijusi tās cilvēkresursi. Kremlim izdevās koncentrēt tik daudz karavīru frontē, ko Ukraina tik tikko spēja ierobežot. Taču, aizstājot militāros spēkus ar mašīnām, Kijivai izdevās neitralizēt ienaidnieka priekšrocības. Šis notikums iezīmēja jauna, šausminoša kara veida sākumu, kurā roboti medī un iznīcina cilvēkus," teikts rakstā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 320 310 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 884 tankus, 24 429 bruņutransportierus, 40 478 lielgabalus un mīnmetējus, 1749 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 250 463 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 763 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pārmetis ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram cieņas trūkumu pret Ukrainu.

"Ceļot uz Maskavu un neierasties Kijivā, ir necienīgi," pirmdien intervijā valsts ziņu raidījumam sacīja Zelenskis.

Viņš teica, ka saprot grūtības, kas saistītas ar ceļošanu uz kara plosīto valsti, bet norādīja, ka citi cilvēki ir apmeklējuši Kijivu.

Šo munīciju atklāja mežsargs, veicot ikdienas patruļas mežainā apvidū.

Berlīne pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar tiešiem Krievijas draudiem mērķiem Vācijā, paziņojusi Vācijas Ārlietu ministrija.

Šie draudi "ir mēģinājums graut mūsu atbalstu Ukrainai un pārbaudīt mūsu vienotību", teikts ministrijas paziņojumā platformā "X".

"Mūsu atbilde ir skaidra - mēs neļausimies iebiedēt. Šādi draudi un jebkāda veida spiegošana Vācijā ir pilnīgi nepieņemama," uzsvēra ministrija.

Ministrija neatklāja, par kādiem draudiem ir runa.

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa pirmdien Eiropas Parlamentā (EP) paziņoja, ka jau šonedēļ varētu tikt atsākta naftas cauruļvada "Družba" ekspluatācija.

Neilgi pēc tam Kipra, kas ir ES prezidējošā valsts, paziņoja, ka trešdien plānots pieņemt galīgo lēmumu par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. Aizdevuma piešķiršanu līdz šim bloķēja Ungārija, pieprasot atsākt "Družba" darbību.

Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba".

Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna pirmdien noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apgalvojumus, ka Krievija varētu gatavoties iebrukumam Baltijas valstīs, norādot, ka pašlaik nav nekādu pierādījumu par militāro spēku koncentrēšanu pie NATO robežām.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma "Lima" kopš gada sākuma ir neitralizējusi 26 "Kinžal" raķetes un kopumā 58, liecina sistēmas izstrādātāju dati. Sistēma 1. ceturksnī novirzīja no kursa arī 33 spārnotās raķetes un vairāk nekā 10 000 dronu, un tiek apgalvots, ka tā ir apturējusi vairāk nekā 98 procentus vadāmo bumbu tās darbības zonā.

Karina Karlsbro no partijas "Renew Europe": Oslo ir "jauna iespēja". Zaļo partijas pārstāvis Rasmuss Andresens ierosina nodokli par negaidīto peļņu no "Equinor". Ārlietu ministrs Stoltenbergs iebilst: Norvēģija jau tagad piešķir 10 reizes vairāk enerģijas nekā citas valstis attiecībā pret IKP.

Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma ostas terminālim Tuapsē naktī uz 16. aprīli jūrā izveidojies 10 000 kvadrātmetru liels naftas plankums, paziņoja Krasnodaras novada operatīvais štābs.

Naftas plankums, kas tika atklāts svētdien, pateicoties satelīta attēliem, atrodas pie Tuapses ostas, norādīja operatīvais štābs, piebilstot, ka viņi cenšas lokalizēt noplūdi.

Varasiestādes ziņoja, ka naftas produkti nokļuvuši arī Tuapses upē, bet šī noplūde jau ir lokalizēta.