TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "mieru alkstošais" Putins stāsta, ka pret Ukrainu frontē karo vairāk nekā 700 000 okupantu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 099 530 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 191 tanku, 23 278 bruņutransportierus, 32 896 lielgabalus un mīnmetējus, 1492 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1218 zenītartilērijas iekārtas, 422 lidmašīnas, 341 helikopteru, 60 680 bezpilota lidaparātus, 3718 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 62 044 automobiļus un autocisternas, kā arī 3968 specializētās tehnikas vienības.
Ukraina plāno drīz izmantot simtiem pārtvērējdronu, atbildot uz liela mēroga Krievijas dronu uzbrukumiem, ceturtdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.
Šmihaļs preses konferencē ar Polijas aizsardzības ministru Vladislavu Kosiņaku-Kamišu sacīja, ka gadījumā, kad Krievija vienā naktī palaiž uz Ukrainu līdz 800 droniem, Ukrainai vajadzēs atbildēt ar vismaz 1000 pārtvērējdroniem.
Šmihaļs sacīja, ka Ukraina sasniegs šo līmeni, bet piebilda, ka nevar precizēt, kad tā būs spējīga pielietot pārtvērējdronus tik lielā skaitā. Ministrs atzina, ka galvenais izaicinājums ir nevis ražošanas kapacitāte, bet šo dronu kontrolēšana no zemes.
Putin said that now there are over 700,000 Russian soldiers on the Ukrainian frontline.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 18, 2025
That's how Russia wants peace. pic.twitter.com/zdQpPmXDKn
ASV ceturtdien paziņoja, ka apstiprina prettanku raķešu "Javelin" un to palaišanas vienību 780 miljonu ASV dolāru vērtībā pārdošanu Polijai, kas robežojas ar Krieviju un Ukrainu.
"Šī ierosinātā pārdošana atbalstīs ASV ārpolitiku un nacionālo drošību, uzlabojot NATO valsts drošību, kas ir spēks politiskai un ekonomiskai stabilitātei Eiropā," paziņoja ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūra (DSCA).
ASV Valsts departaments apstiprināja iespējamo pārdošanu Polijai, un DSCA par to informēja ASV Kongresu, kuram vēl jāapstiprina šis darījums.
Polija ir svarīga Ukrainas partnere, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Baidoties no Krievijas radītiem draudiem, Polija vairākus gadus ir strauji modernizējusi savu armiju, parakstot vairākus ieroču kontraktus galvenokārt ar ASV un Dienvidkoreju.
Polija jau ir ieplānojusi militāros izdevumus 4,7% no IKP apmērā šogad, un tai ir mērķis nākamgad palielināt šos izdevumus.
"He's really let me down"
— Bloomberg (@business) September 18, 2025
US President Donald Trump says Vladimir Putin has disappointed him, as Russia's war in Ukraine continues https://t.co/3AmbWsakmO pic.twitter.com/l4wIItk90P
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien vizītē Lielbritānijā atzinis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins viņu ir patiešām pievīlis, turpinot karu Ukrainā.
Tramps kopīgā preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru sacīja, ka agrāk domājis, ka Ukrainas konfliktu būs visvieglāk izbeigt, pateicoties viņa attiecībām ar Putinu, taču Putins viņu ir pievīlis. "Viņš patiešām ir mani pievīlis," atzina Tramps.
Savukārt Stārmers pavēstīja, ka ir jāpastiprina spiediens uz Putinu, lai panāktu mieru Ukrainā.
"Mēs strādājam kopā, lai apturētu slepkavības Ukrainā. Putins pēdējās dienās ir parādījis savu īsto seju, uzsākot lielākos uzbrukumus kopš iebrukuma sākuma. Tiek izliets vēl vairāk asiņu, tiek nogalināts vēl vairāk nevainīgu cilvēku. Bezprecedenta NATO gaisa telpas pārkāpumi. Tā nav tāda cilvēka rīcība, kurš vēlas mieru," sacīja Stārmers.
Stērmers sacīja, ka viņš ar ASV prezidentu ir apspriedis veidus, kā palielināt aizsardzības atbalstu Ukrainai.
"Tāpēc mēs šodien apspriedām, kā mēs varam stiprināt aizsardzību, atbalstīt Ukrainu un izlēmīgi palielināt spiedienu uz Putinu, lai tas piekristu miera līgumam," piebilda Lielbritānijas premjerministrs.
Jau vēstīts, ka Tramps otrdien ieradās valsts vizītē Lielbritānijā, kur ticies gan ar karaļnama pārstāvjiem, gan politiķiem.
Ukraina Voroņežas apgabalā sabojāja Krievijas tālas darbības novērošanas radaru, kas spēj atklāt lidmašīnas 450 km rādiusā.
Ukrainian drones damage Russian Sopka-2 radar complex 170km from border
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 18, 2025
Ukraine disabled a Russian long-range surveillance radar capable of detecting aircraft within 450 km in Voronezh Oblasthttps://t.co/LjBzJeyLXU
❗️A destroyed 🇷🇺Russian T-62M tank in the Kherson region. pic.twitter.com/G0cyroMdmE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 18, 2025
1000 Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas atgrieztas no Krievijas puses koordinētu repatriācijas centienu ietvaros.
Tiesībaizsardzības iestādes un tiesu medicīnas eksperti veiks pārbaudes, lai identificētu mirstīgās atliekas un sniegtu palīdzību ģimenēm.
Breaking: 1,000 bodies of Ukrainian servicepeople returned from the Russian side as part of coordinated repatriation efforts
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 18, 2025
Law enforcement and forensic experts will conduct examinations to identify the remains and provide closure to familieshttps://t.co/uVQU6K9VYm
❗️Another 🇷🇺Russian armored-monster somewhere at the front pic.twitter.com/Rp4JN2LmDO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 18, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".