TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" elektroniskajā izsolē nākamnedēļ piedāvās iegādāties 38 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.
Kravas vagoni tiks pārdoti divās lotēs.
Tostarp 19 vagonu izsoles sākumcena būs 429 400 eiro, bet izsoles solis 100 eiro. Savukārt pārējo 19 vagonu izsoles sākumcena būs 400 900 eiro, bet izsoles solis būs 100 eiro.
Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" no ceturtdienas, 18. jūnija, plkst. 10 līdz piektdienas, 19. jūnija, plkst. 12.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien sazvanījies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, telefonsarunā pārrunājot karu Ukrainā, situāciju ap Irānu un iespējamos miera risinājumus.
Plašāk par pārrunāto lasīt šeit.
Krievijas Jaroslavļas reģionā cilvēki tagad var baudīt naftas vannas — pēc Ukrainas uzbrukuma naftas pārstrādes rūpnīcai, kā ziņots, sāka līt melns lietus.
Krievijas iedzīvotāji beidzot ir saņēmuši savu daļu no valsts naftas bagātībām, taču ir viens "bet”.
Nākamie šeihi par to nešķiet īpaši priecīgi.
In Russia’s Yaroslavl region, people can now take oil baths — after a Ukrainian strike on an oil refinery, black rain reportedly began to fall.
— NEXTA (@nexta_tv) June 14, 2026
Russians have finally received their share of the country’s oil wealth, but there’s a catch.
The future sheikhs don’t seem… https://t.co/1PfWRUy0YX pic.twitter.com/hjTmsWoQUM
Eiropas Savienība apgalvo, ka tai ir pierādījumi par to, ka Krievijas militārpersonāls ir apmācīts Ķīnas teritorijā.
Saskaņā ar Eiropas izlūkdienestu informāciju simtiem Krievijas karavīru ir apguvuši apmācību bāzēs Ķīnā, un daži no viņiem vēlāk tika nosūtīti cīnīties pret Ukrainu.
Ja šī informācija galu galā apstiprināsies, tā kļūs par vienu no līdz šim spēcīgākajiem pierādījumiem par Pekinas tiešo atbalstu Maskavai.
Gadiem ilgi Ķīna ir apgalvojusi, ka šajā karā ieņem “neitrālu” nostāju, taču Briseles amatpersonas tagad uzskata, ka šis jautājums varētu pārsniegt ekonomiskās vai tehnoloģiskās palīdzības robežas.
Paredzams, ka šo jautājumu ES ārlietu ministri apspriedīs 15. jūnijā.
Is China already preparing soldiers for Putin’s army? The EU has made a bombshell claim
— NEXTA (@nexta_tv) June 14, 2026
The European Union says it has evidence that Russian military personnel have been trained on Chinese territory.
According to European intelligence services, hundreds of Russian soldiers have… pic.twitter.com/KNGDJ9yDRi
Krievijas okupanti spēlēja slēpšanos ar Ukrainas dronu – frāze "Es esmu mazajā mājiņā“ nelīdzēja.
Russian occupiers played hide-and-seek with a Ukrainian drone — “I’m in a little house” didn’t work. pic.twitter.com/d7xUNrJAM1
— NEXTA (@nexta_tv) June 14, 2026
Politiskās partijas "Kopā Latvijai" valdes loceklis Iļja Podkolzins aizturēts un vēlāk apcietināts izmeklēšanā par iespējamu informācijas nodošanu ar Krievijas specdienestiem saistītajai grupai "Baltijas antifašisti", svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim svētdien bijusi telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, pavēstīja Ukrainas prezidenta padomnieks komunikāciju jautājumos Dmitro Litvins.
Pēc Litvina teiktā, tā bija "diezgan saturīga saruna par visu - no apsveikuma dzimšanas dienā līdz diplomātijai un karam un mieram".
Litvins piebilda, ka saruna ilgusi 30-35 minūtes, "varbūt nedaudz vairāk".
Tramps svētdien svin savu 80. dzimšanas dienu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis fotogrāfijas ar, kā viņš apgalvo, iekšējiem Kremļa dokumentiem, ko ieguvusi Ukrainas izlūkošana. Tie, pēc Zelenska teiktā, norāda uz pieaugošu neapmierinātību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pašā Krievijā.
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki septiņu dienu laikā uz Ukrainā radījuši gandrīz 2000 trieciendronu.
Papildus 1920 uzbrukuma droniem Krievija ir raidījusi 1790 vadāmās aviobumbas un 17 raķetes.
"Pretdarbībai šiem triecieniem jākļūst lielākai. Mēs gatavojamies sanāksmēm ar partneriem, lai stiprinātu mūsu aizsardzību pret šo Krievijas teroru. Priekšā ir G7, ES un NATO augstākā līmeņa sanāksmes. Un ir ļoti svarīgi, lai šīs sarunas beigtos ar konkrētiem risinājumiem. Mēs sagaidām jēgpilnas tikšanās ar partneriem," pavēstīja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešams atbalsts pretgaisa aizsardzībai un tāla darbības rādiusa aizsardzībai.
Naktī uz svētdienu Krievija uzbruka Ukrainai ar 98 dažāda veida bezpilota lidaparātiem.
Ungārija un Ukraina panākušas vienošanos par Aizkarpatē dzīvojošās ungāru minoritātes izglītības, kultūras un politiskajām tiesībām, tādējādi novēršot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem Kijivas ceļā uz Eiropas Savienību. Par to paziņojis Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars, uzsverot, ka Eiropa rūpīgi sekos līdzi vienošanās izpildei un tās ievērošana būs viens no faktoriem, vērtējot Ukrainas progresu ceļā uz dalību ES.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



