TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Krievijas politiskajās aprindās vērojams pieaugošs saspringums saistībā ar Vladimira Putina popularitātes samazināšanos pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, ziņo franču laikraksts "Le Monde".

Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra (VCIOM) datiem, Putina reitings kopš marta sākuma ir nepārtraukti krities sešas nedēļas pēc kārtas. Kā galvenie iemesli reitingu lejupslīdei tiek minēti karš Ukrainā, ekonomiskās grūtības, kā arī vērienīgie interneta piekļuves ierobežojumi.

Izdevums norāda: kad Putina popularitāte mazinās, Kremļa polittehnologi mēdz izmantot jau pārbaudītas metodes, piemēram, publiskojot sižetus, kuros diktators demonstratīvi skūpsta bērnus. Šāds video tika izplatīts 27. aprīlī pēc Putina vizītes kādā sporta centrā, kur viņš noskūpstīja uz pieres vienu no vingrotājām. "Le Monde" atgādina, ka līdzīgs incidents fiksēts arī 2023. gada jūnijā Dagestānā tūlīt pēc "Vagner" dibinātāja Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja.

Krievijas politoloģe Farīda Rustamova uzskata, ka šādi inscenēti tuvības mirkļi ir tiešs apliecinājums tam, ka Kremlis ir nopietni norūpējies par sabiedriskās domas maiņu. Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka sociālajos tīklos arvien biežāk parādās iedzīvotāju uzņemti video, kuros atklāti kritizēta valdība.

Kāds avots Maskavā laikrakstam atklājis, ka neapmierinātība pieaug pat elites vidū.

Maskavas centrā šodien pastiprināti drošības pasākumi – pilsētas ielas ir praktiski tukšas, savukārt uz Kremļa mūriem un torņiem izvietoti bruņoti specvienību kaujinieki, ziņo Krievijas drošības struktūrām tuvais "Telegram" kanāls "VČK-OGPU".

Sociālajos tīklos publicētajos videomateriālos redzams, ka cilvēku kustība Krievijas galvaspilsētas centrā ir gandrīz apstājusies, taču manāms liels skaits tiesībsargājošo iestāžu darbinieku un bruņutehnikas. Uz visiem Kremļa torņiem, mūriem un ēkām izvietoti speciālo uzdevumu vienību pārstāvji, kuri bruņojušies ar ložmetējiem, snaiperu šautenēm un aprīkoti ar speciālo optiku.

Tāpat pie Kremļa atkal parādījušās bruņumašīnas un apvidus automašīnas, uz kuru jumtiem uzmontēti ložmetēji.

Kā ziņots iepriekš, Krievijas varas iestādes drošības apsvērumu dēļ šogad nolēmušas būtiski ierobežot Uzvaras dienas svinību mērogu.

Krievija karā pret Ukrainu negūst vērā ņemamus panākumus un faktiski zaudē, tādēļ Maskavai ir jāatgriežas pie sarunām, intervijā telekanālam "Fox News" paziņojis bijušais ASV īpašais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Pēc Kelloga teiktā, Ukrainas armija kaujas laukā demonstrē augstu efektivitāti. Viņš norādīja, ka kopš 2014. gada Ukraina ir zaudējusi tikai aptuveni 1% savas teritorijas, kas nekādā mērā neliecina par Krievijas uzvaru. Ģenerālis uzsvēra – ja Krievijai būtu reāli panākumi, tās karaspēks jau būtu šķērsojis Dņepru un atrastos Harkivā vai Kijivā, taču tas nav noticis.

Kellogs īpaši izcēla milzīgos Krievijas personālsastāva zaudējumus, kas pēc dažādām aplēsēm svārstās no 1,2 līdz 1,4 miljoniem nogalināto un ievainoto. Salīdzinājumam viņš minēja Afganistānas karu, kurā Padomju Savienība desmit gadu laikā zaudēja aptuveni 18 000 karavīru. Bijušais īpašais sūtnis piebilda, ka Krievijai joprojām nav izdevies pilnībā pārņemt kontroli pār Donbasu.

Kā ziņo izdevums RBC, atsaucoties uz informētiem avotiem, līdzšinējā komandiera ģenerāļa Viktora Afzalova vietā amatā iecelts ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čaiko.

54 gadus vecais Čaiko absolvējis Maskavas Suvorova karaskolu. Komandējis Krievijas spēkus Sīrijā, bet kopš 2021. gada vadīja Austrumu militāro apgabalu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības datiem Čaiko  vadījis karaspēka grupējumu, kas tiek apsūdzēts civiliedzīvotāju masveida slepkavībās Bučā pie Kijivas. 2026. gada 16. martā, traģēdijas ceturtajā gadadienā, Eiropas Savienība viņam un vēl astoņām Krievijas militārpersonām noteica individuālas sankcijas.

Lēmums par GKS komandiera nomaiņu pieņemts pēc vairākiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, kurus Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas nespēja sekmīgi atvairīt.

Krievijas galvaspilsētā no 5. līdz 9. maijam plānoti  interneta darbības ierobežojumi, un nav izslēgts, ka atsevišķos brīžos varētu tikt traucēti arī mobilie sakari, vēsta Krievijas sociālo tīklu kanāli.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Maskavas iedzīvotāji jau saņem paziņojumus no mobilo sakaru operatoriem par iespējamiem pakalpojumu darbības traucējumiem. Tiek pieļauts, ka ierobežojumi varētu skart ne tikai mobilo internetu, bet arī balss zvanus un īsziņu nosūtīšanu.

Oficiāls apstiprinājums par šādiem pasākumiem pagaidām nav sniegts. Iespējamie ierobežojumi tiek saistīti ar pastiprinātiem drošības pasākumiem laikā, kad Krievijā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena.

Baltkrievijas tanku vienību karavīri izgājuši apmācību Krievijā, atsaucoties uz Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas preses dienestu, ziņo mediji.

Apmācība organizēta, izmantojot tankus T-72B3, kuriem ir līdzīga ugunsvadības sistēma kā Baltkrievijā modernizētajiem T-72BM2.

Kā norādīts, apmācību vadījuši Krievijas instruktori ar kaujas pieredzi karā pret Ukrainu.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks noraidījis Krievijas ideju par īslaicīgu — vienas dienas — pamieru 9. maijā, uzsverot, ka negrasās pārliecināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski piekrist šādam priekšlikumam.

“Es nekādā gadījumā nemēģināšu pierunāt prezidentu Zelenski piekrist šādam piedāvājumam,” sacīja Tusks, nosaucot ieceri par absurdu.

Austrija pirmdien paziņoja, ka aizdomās par spiegošanu izraidījusi trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus, un ārlietu ministre solīja mainīt kursu un vērsties pret spiegošanu.

Austrijas Ārlietu ministrija aprīlī izsauca Krievijas vēstnieku saistībā ar šo jautājumu, vēsta sabiedriskā raidorganizācija ORF.

ORF ziņo, ka iekārtas uz Krievijas vēstniecības jumta ļāva pārtvert datus, tostarp tos, ko pārsūtīja Vīnē bāzētās starptautiskās organizācijas, izmantojot satelītinternetu.

"Spiegošana ir Austrijas drošības problēma. Šajā valdībā mēs esam uzsākuši kursa maiņu un rīkojamies konsekventi pret to," paziņoja ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.

"Mēs esam par to nepārprotami paziņojuši Krievijas pusei, tostarp attiecībā uz antenu mežu Krievijas misijā. Skaidrs ir viens: Ir nepieņemami, ka diplomātisko imunitāti izmanto spiegošanai," pavēstīja ministre.

Krievijas vēstniecība Vīnē šo lēmumu nosauca par "apkaunojošu", "nepamatotu, politiski motivētu un kategoriski nepieņemamu". Tā apsolīja "bargu" atbildes reakciju.

Austriju pēdējos gados ir vairākkārt skāruši Krievijas spiegu skandāli.

Konservatīvo vadītā koalīcijas valdība ir apsolījusi paplašināt spiegošanas pārkāpumu tvērumu.

Austrijā, kurā atrodas tādas starptautiskas organizācijas kā ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ir akreditēti aptuveni 220 Krievijas vēstniecības darbinieki.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Austrija ir izraidījusi aptuveni duci Krievijas vēstniecības darbinieku.

Peru Ārlietu ministrija sākusi no Krievijas repatriēt savus valstspiederīgos, kuri, kā liecina mediju ziņotais, ar maldināšanu tikuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainu, vēsta izdevums “Meduza”, atsaucoties uz Peru presi.

Peru diplomāti norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā izdevies atgriezt dzimtenē 18 pilsoņus. Vēl viens Peru valstspiederīgais mājās atgriezīsies 3. maijā, bet vēl seši — 4. maijā. Savukārt divi Peru pilsoņi, kuri vērsušies pēc palīdzības savas valsts vēstniecībā Maskavā, joprojām gaida repatriāciju diplomātu aizsardzībā.

Maija sākumā Peru prokuratūra sākusi sākotnējo izmeklēšanu par iespējamu cilvēku tirdzniecību, saņemot simtiem iesniegumu par Krievijā pazudušiem radiniekiem.

Juristi medijiem skaidrojuši, ka Peru iedzīvotāji tikuši vilināti uz Krieviju ar darba piedāvājumiem dažādās nozarēs, tostarp saistībā ar bruņotajiem spēkiem. Viņiem solīts darbs apsardzē, inženierijā, ēdināšanā un transporta jomā, uzsverot, ka tas nebūs saistīts ar dalību kaujas darbībās.

Tomēr, kā liecina pieejamā informācija, pēc ierašanās Krievijā šiem cilvēkiem likts parakstīt dokumentus krievu valodā, atņemti personu apliecinoši dokumenti un viņi nosūtīti uz īslaicīgu militāro apmācību, pēc kuras nonākuši frontē.

Pēc viņa teiktā, uzbrukumi kļūst sistemātiski un aptver arvien plašāku ģeogrāfiju, tostarp Primorsku un Ustjlugu. 

Aptuveni divas trešdaļas Krievijas naftas eksporta tiek transportētas pa Melnās un Baltijas jūras maršrutiem. Šim nolūkam Krievija plaši izmanto arī tā dēvēto “ēnu floti”. Lai ierobežotu līdzekļu plūsmu Krievijas militārajā budžetā, Ukrainas spēki regulāri veic triecienus visos piegādes ķēdes posmos.

Pēdējās nedēļas laikā uzbrukumi skāruši naftas pārsūknēšanas stacijas, termināļus, kā arī kuģus ostās.

Musijenko uzskata, ka Maskavai var nākties izvēlēties starp diviem scenārijiem — samazināt naftas ieguvi vai novirzīt lielāko eksporta daļu uz Austrumiem, īpaši uz Ķīnu.

“Ķīna ir gatava izmantot situāciju savā labā, piedāvājot zemākas iepirkuma cenas. Krievijai šādos apstākļos faktiski nav alternatīvu, un tas nozīmē būtiski mazākus ienākumus — gan ierobežotu transportēšanas iespēju, gan zemāku cenu dēļ,” skaidro eksperts. Viņš piebilst, ka šādā situācijā Krievija nevar pilnvērtīgi izmantot globālo naftas cenu kāpumu.

Tikmēr satelītattēli liecina, ka Ukrainas triecienos Permas naftas infrastruktūrai iznīcinātas vairākas lieljaudas rezervuāru vienības, un, pēc analītiķu aplēsēm, bojāti aptuveni 70% objekta jaudas.