Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 12:27
Ukraiņu lidroboti atkal uzbrukuši Ustjlugas ostai

Ukraiņu lidroboti naktī uz svētdienu atkal uzbrukuši Krievijas Ļeņingradas apgabalam, paziņojis apgabala vietvaldis Aleksandrs Drozdenko.

Nodarīti postījumi Ustjlugas ostai, kur atkal izcēlies ugunsgrēks, apstiprinājis Drozdenko, apgalvojot, ka virs apgabala teritorijas notriekts 31 lidrobots.

Ukraiņu bezpilota lidaparāti uzbrukuši arī citiem Krievijas reģioniem, un Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopumā notriekti 203 lidroboti.

Ukraiņu lidroboti Ustjlugas ostai uzbrukuši jau trešo reizi nedēļas laikā. Iepriekšējie uzbrukumi notika trešdien un piektdien, kad ostā arī izcēlās ugunsgrēki.

Ustjluga ir lielākā Krievijas eksporta osta Baltijas jūrā, caur kuru tiek transportēta jēlnafta un naftas produkti, kā arī ogles, dzelzsrūda, mākslīgais mēslojums un šķidrās ķimikālijas.

Šodien 11:31
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 295 830

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 295 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1360 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 820 tankus, 24 313 bruņutransportierus, 39 001 lielgabalu un mīnmetēju, 1707 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 204 060 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 977 automobiļus un autocisternas, kā arī 4105 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 10:44
Krievi uz Ukrainu raidījuši hiperskaņas raķeti un 442 lidrobotus

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 442 lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Aptuveni 300 no bezpilota lidaparātiem bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 380 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti 16 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl 14 apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Šodien 09:43
Ukrainas pieredze liek Rietumiem pārskatīt militārās stratēģijas

Karš Ukrainā ir pierādījusi, ka lētu ieroču masveida pielietošana kaujas laukā dod ievērojamu priekšrocību, liekot arī Rietumvalstīm pārskatīt savas militārās stratēģijas, secina izdevums "Business Insider".

Kā norāda atvaļinātais aviācijas maršals Gregs Begvels, lētā bruņojuma patiesā vērtība slēpjas iespējā ar skaitlisku pārsvaru pārraut ienaidnieka aizsardzību. Lai gan atsevišķi lētie kvadrokopteri nav tik efektīvi, to milzīgais daudzums ļauj armijai viegli kompensēt zaudējumus. "Pretinieka virzienā jāpalaiž pietiekami daudz dronu, lai pārslogotu viņu sistēmas un pēc tam izmantotu radušos robu aizsardzībā," viņš skaidro.

Līdz šim Rietumvalstu prioritāte ir bijusi neliels apjoms dārgu, bet augstas precizitātes sistēmu, taču ieilgušais konflikts liek šo pieeju mainīt. Viena no Ukrainas kara mācībām ir nepieciešamība Rietumiem nodrošināties ar daudz lielāku lētā bruņojuma apjomu liela mēroga un augstas intensitātes karadarbībai.

Savukārt Ukrainas Nacionālās aizsardzības nozares asociācijas ģenerāldirektors Serhijs Hončarovs atzīmē, ka ilgstošā karā lēts bruņojums nodrošina elastību un noturību. Viņš norāda, ka viena augsto tehnoloģiju artilērijas sistēma "Archer" nevar sacensties ar 200 lētākām haubicēm "Bohdana", ko Ukraina spēj ražot masveidā.

Šodien 09:16
Ukrainas raķetēm "Flamingo" dots trieciens sprāgstvielu rūpnīcai Čapajevskā

Naktī uz 28. martu ar raķetēm "Flamingo" dots trieciens munīcijas un sprāgstvielu rūpnīcai Krievijas pilsētā Čapajevskā, Samaras apgabalā, liecina sociālajos tīklos publicētie videomateriāli.

Video ar raķešu palaišanu platformā "X" publiskojis uzņēmuma "Fire Point" līdzīpašnieks Deniss Štiljermans. Kadros redzama vismaz trīs raķešu palaišana ienaidnieka mērķu virzienā.

Pēc provizoriskas informācijas, trieciens dots uzņēmumam "Promsintez", kas atrodas vairāk nekā 850 kilometru attālumā no Ukrainas robežas un ir viens no lielākajiem sprāgstvielu ražotājiem Krievijas Federācijā. Rūpnīca specializējas sprāgstvielu ražošanā plašam bruņojuma spektram – no artilērijas munīcijas līdz aviācijas bumbām un raķetēm.

Oficiāla apstiprinājuma no militārajām iestādēm par uzbrukuma precīziem rezultātiem pagaidām nav.

Šodien 08:47
Dronu triecienu dēļ Ļeņingradas apgabalā turpinās ugunsgrēki

Pēc masīva Ukrainas bezpilota lidaparātu trieciena stratēģiski nozīmīgā Krievijas Baltijas jūras osta Ustjluga ir apturējusi naftas un naftas produktu iekraušanu un nosūtīšanu, atsaucoties uz aģentūras "Reuters" datiem, ziņo Ukrainas mediji.

Ustjluga ir viens no galvenajiem Krievijas naftas eksporta mezgliem, kura darbība pašlaik ir būtiski ietekmēta dronu radīto infrastruktūras bojājumu dēļ.

Tāpat Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs apstiprināja, ka Ļeņingradas apgabalā arvien liesmo divi iepriekš mērķētos triecienos bojāti Krievijas naftas infrastruktūras objekti – rūpnīca "Novatek-Ustjluga" un terminālis "Transņeftj-port Primorsk".

Šodien 08:21
Ukraina piedāvā Krievijai noslēgt "enerģētisko pamieru"

Ukraina ir gatava pārtraukt mērķtiecīgos triecienus Krievijas naftas un enerģētikas infrastruktūrai ar nosacījumu, ja Maskava pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sistēmai, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka Kijiva šo pozīciju konsekventi uztur un skaidro arī saviem starptautiskajiem partneriem. "Mēs daudzkārt esam piedāvājuši un turpinām piedāvāt pamieru šajā jomā. Kad pēc kāda mūsu uzbrukuma partneri vēršas pie mums pēc informācijas, mēs vienmēr rosinām uguns pārtraukšanu," norādīja Zelenskis.

Pēc viņa teiktā, pāreja uz diplomātisku situācijas risinājumu enerģētikas karā būtu izdevīga visām pusēm. "Krievijai ir jāpārtrauc dot triecienus mūsu enerģētikai. Tad mēs tai neatbildēsim ar to pašu," uzsvēra Ukrainas līderis.

Šodien 07:53
Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām kļuvuši efektīvāki pašmāju dronu dēļ

Ukrainas triecieni dziļi Krievijas aizmugurē esošajai naftas un loģistikas infrastruktūrai ir kļuvuši daudz efektīvāki, jo tajos tiek izmantoti Ukrainā ražoti bezpilota lidaparāti, nevis no ārvalstu partneriem saņemtās raķetes, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sarunā ar žurnālistiem Zelenskis norādīja, ka tehnoloģiski tiek pilnveidoti gan Ukrainas droni, gan dronu-raķešu hibrīdi, kas paredzēti izmantošanai masveidā. "Visi saprot, ka tās nav partneru raķetes, ņemot vērā attālumu līdz Ļeņingradas apgabalam. Mēs atbildējām uz triecienu pa mūsu enerģētiku ar spēcīgu pretsitienu," skaidroja prezidents.

Pēc valsts galvas teiktā, precīzo Ukrainas uzbrukumu rezultātā ir izdevies būtiski samazināt  naftas pārstrādes spējas Ustjlugas ostā. Prezidents informēja, ka saskaņā ar ziņojumiem pēc vairākām operatīvajām darbībām šajā objektā ir atlikuši vien 40% no sākotnējās jaudas.

Šodien 07:24
Krievijas karaspēks kāpina spiedienu Sumu apgabalā un Pokrovskas virzienā

Krievijas okupācijas spēki turpina izdarīt spiedienu Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabalā, vienlaikus kāpinot triecienu intensitāti Doneckas apgabala Pokrovskas virzienā, liecina jaunākā informācija no frontes.

Kā informē Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta preses pārstāvis Andrijs Demčenko, Ukrainas robežsargi sekmīgi atvaira Krievijas kājnieku grupu mēģinājumus virzīties uz priekšu Sumu apgabalā. Viņš atzina, ka ienaidniekam šajā sektorā joprojām ir skaitlisks pārsvars gan dzīvā spēka, gan ieroču un uguns jaudas ziņā.

Vienlaikus frontes karstākajā punktā – Pokrovskas virzienā – Krievijas karaspēks palielina triecienu skaitu un intensitāti. Ukrainas Bruņoto spēku Desanttrieciena spēku 7. korpuss ziņo, ka ienaidnieks pēdējā laikā ir aktivizējies visā aizsardzības joslā, par kuru atbild šī vienība.

Vakar 23:56
Lai vājinātu Krieviju, Ukrainai mēnesī jāneitralizē 50 000 okupantu

Lai sistēmiski vājinātu Krievijas armijas kaujas spējas, Ukrainas aizstāvjiem ik mēnesi no ierindas jāizved vismaz 45 000 līdz 50 000 ienaidnieka karavīru, televīzijas ēterā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko.

Pēc viņa aplēsēm, Krievijai joprojām ir iespējas turpināt karu un audzēt ražošanas un iekšējos resursus. Izmantojot finansiālus stimulus, Maskava ik mēnesi spēj piesaistīt karadarbībai aptuveni 35 000 karavīru. Lai apturētu ienaidnieku, Ukrainas spēkiem šis skaitlis ir jāpārsniedz.

"Mēs runājam par vismaz 45 000–50 000 ik mēnesi. Tikai pie šādas proporcijas var runāt par sistēmisku ienaidnieka spēju vājināšanu. Tieši pie tā Ukrainas Aizsardzības spēki šobrīd ļoti intensīvi strādā," uzsvēra Fedorenko.

Kā piemēru veiksmīgai ienaidnieka iznīcināšanai viņš minēja situāciju Harkivas apgabalā. Tikai Vovčanskas apkārtnē vien brigāde "Ahillejs" pēdējā mēneša laikā uz ilgāku laiku no ierindas izvedusi aptuveni 350 ienaidnieka kājnieku. Viņš piebilda, ka šis ir tikai viens elements kopējā ainā, jo arī citas apakšvienības ik dienas nodara pretiniekam smagus zaudējumus.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".