TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kremlim gūstot pārliecību par kodoldraudu šantāžu, iespējams, tuvā termiņā pieaugs ar kodolieročiem saistītas apdraudošas darbības, secināts Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) ikgadējā apdraudējuma novērtējumā un 2025. gada darbības pārskatā.
Pārskatā teikts, ka kodolieroči ieņem arvien nozīmīgu lomu Krievijas attiecībās un komunikācijā ar ārpasauli. Mērķtiecīgas Krievijas darbības pēdējo gadu laikā, sevišķi izteikti kopš Krimas aneksijas 2014. gadā, ir veicinājušas globālās bruņojuma kontroles sistēmas lejupslīdi, ko Maskava izmanto, lai pastiprinātu kodoldraudu iedarbību.
2026. gada februārī beidzās Krievijas un ASV kodolieroču ierobežošanas līguma "New Start" darbības termiņš un līgums netika pagarināts. Krievija dalību šajā līgumā apturēja jau 2023. gada februārī, bet bija apņēmusies ievērot līguma noteikumus, izņemot informācijas apmaiņu un savstarpējās inspekcijas.
Krievija martā raidīja pret Ukrainu vairāk dronu nekā jebkurā citā mēnesī kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, balstoties uz Ukrainas Gaisa spēku publiskotajiem datiem, aplēsusi ziņu aģentūra AFP.
Krievija pagājušajā mēnesī pret Ukrainu raidīja vismaz 6462 tālās darbības rādiusa bezpilota lidaparātus, kas ir par gandrīz 28% vairāk nekā februārī, ziņoja AFP.
Pagājušajā mēnesī Krievija uz Ukrainu izšāva arī 138 raķetes, kas ir par aptuveni 52% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Ukrainas aizstāvji aprīkojuši dronu ar bisi, kā rezultātā sekmīgi tika notrieks krievu iebrucēju kamikadzes drons "Molnija".
Ukrainas karavīri no 80. gaisa triecienbrigādes atvairīja Krievijas uzbrukumu ar kvadricikliem Sumu virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 80th Air Assault Brigade repelled a 🇷🇺Russian attack on quad bikes in the Sumy direction. pic.twitter.com/05gv3BQGEU
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 2, 2026
Zviedrija investēs 8,7 miljardus kronu (aptuveni 790 miljonus eiro) pretgaisa aizsardzībā un pretdronu sistēmās, ceturtdien paziņojusi valdība.
Investīcijas tiks novirzītas vairākām sistēmām, piemēram, radaru un pretgaisa ieroču sistēmām, kā arī elektroniskās kaujas platformām.
Šīs investīcijas ir daļa no Zviedrijas janvārī izziņotajiem ieguldījumiem pretgaisa aizsardzībā.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka "ieguldījumi pretgaisa aizsardzības spējās ir svarīgāki nekā jebkad agrāk", un tas attiecas uz visām NATO valstīm.
Latvijā ir uzsākti jaunas militārās pilsētiņas būvniecības darbi, kuras kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, liecina būvnieku sniegtā informācija. Vērienīgo projektu plānots pilnībā pabeigt 2027. gada trešajā ceturksnī. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas bruņoto spēku 52. artilērijas brigādes karavīri ir apbruņoti ar 203 mm M110 pašgājējām haubicēm (iespējams, bijušajām grieķu izcelsmes).
Source: https://t.co/AlUYlSuy8y
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 2, 2026
Ukrainas Bruņoto spēku 14. brigādes militārpersonas ziņo par ievērojamu Krievijas izlūkošanas dronu "Veščij Oļeg" izmantošanas pieaugumu.
Tikai vienas dienas laikā brigādes dronu pārtvērēju operatoriem izdevās notriekt sešus šāda veida bezpilota lidaparātus.
❗️Military personnel from the 🇺🇦14th Brigade of the Armed Forces of Ukraine report a significant increase in the number of 🇷🇺Russian reconnaissance drones "Veshchy Oleg" being used.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 2, 2026
In just one day, operators of the brigade's drone interceptors managed to shoot down six UAVs of… pic.twitter.com/H2Mv4pdsVc
Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) publiskojis vairāku Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) virsnieku un viena Baltkrievijas GRU virsnieka, kuri izvērsuši aģentūras izlūkošanu pret Latviju, vārdus.
Ikgadējā apdraudējuma novērtējumā un 2025. gada darbības pārskatā teikts, ka Baltkrievijas un Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti ilgstoši sadarbojas. Faktiski Baltkrievija veic izlūkziņu ieguvi arī Krievijas interesēs, un tās militāro izlūkošanu var uzskatīt par Krievijas GRU "filiāli".
No Krievijas specdienesta MIDD identificējis majoru Alekseju Pižikovu, 2. ranga kapteini Alekseju Ļesņikovu, 2. ranga kapteini Nikolaju Četverikovu, apakšpulkvedi Aleksandru Jušinu, pulkvedi Aleksandru Gladkovu un kādu Grigoriju Ivanovu. Savukārt no Baltkrievijas GRU identificēts Sergejs Baranovs.
MIDD atsevišķi izcēlis 1989. gadā dzimušā Krievijas GRU virsnieka Ivanova aktivitātes pret Latviju kopš 2017. gada.
Kā informēja Latvijas Aizsardzības ministrija (AM), Krievija patlaban īsteno apjomīgu un koordinētu informācijas operāciju pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, apgalvojot, ka Baltijas valstis ļauj izmantot savu teritoriju Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem pret Krieviju.
Ukrainas pārstāvji uzsver, ka Krievija bieži izmanto šādus incidentus provokācijām, lai izraisītu spriedzi citās valstīs. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
