TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Čehija ir noslēgusi līgumus par aptuveni viena miljona liela kalibra artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai gadā. Piegādes saskaņā ar Čehijas iniciatīvu ir paredzētas līdz 2026. gada beigām.
Kopš 2025. gada sākuma Ukraina jau ir saņēmusi aptuveni 500 000 šāviņu; pagājušajā gadā tā saņēma aptuveni 1,8 miljonus. Ir iespējams turpmāks pieaugums, taču tas ir atkarīgs no finansējuma (2026. gadam jau ir nodrošināts gandrīz viens miljards eiro). Tāla darbības rādiusa munīcija, kas maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā standarta munīcija, tiek piegādāta biežāk.
Source: https://t.co/mP8PWAKcwz
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 27, 2026
ASV atteikušās izsniegt vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam Aleksandram Aļimovam, kas bija plānojis piedalīties ANO Drošības padomes atklātajās debatēs, trešdien pavēstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja.
Krievijas delegāciju bija uzaicinājis Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, norādīja diplomāts. Ķīna kopš 1. maija ir ANO Drošības padomes prezidējošā valsts.
Krievija uzskata vīzas atteikumu "ne tikai par Vašingtonas saistību pārkāpumu", bet arī par "klaju necieņu pret Ķīnas prezidentūru", pauda Ņebenzja.
"Es nesaku, ka karš ir labs. Man tas nepatīk," sacīja Vasilijs Ņebenzja — Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā un viens no Kremļa vadošajiem diplomātiem, kurš pasaules mērogā aizstāvējis iebrukumu Ukrainā.
Pēc brīža viņš turpināja attaisnot karu ar ierastajiem Kremļa argumentiem par NATO draudiem, "neonacistu režīmu" un iespējamu krievvalodīgo vajāšanu.
Pēc tam viņš piebilda: "Atšķirība ir tā, ka mēs nekad tīši neuzbrūkam civiliedzīvotājiem."
🤡 Russia’s UN envoy suddenly spoke out against war
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
“I’m not saying war is good. I don’t like it,” said Vasily Nebenzya — Russia’s permanent representative to the United Nations and one of the Kremlin’s top diplomats defending the invasion of Ukraine on the world stage.
Moments… pic.twitter.com/MJDhyG6gOX
Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.
"Insider UA", atsaucoties uz avotiem Ukrainas valdībā, ziņo, ka varas iestādes gatavojas ilgstošam karam.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, iemesls tam ir miera sarunu izjukšana, Krievijas atteikšanās no kompromisiem un ASV lomas mazināšanās sarunās.
Ziņots, ka Krievija arī gatavo jaunu plaša mēroga mobilizāciju un plāno līdz rudenim pilnībā sasniegt Donbasa robežas.
⚠️ Zelensky Told Officials to Prepare for 2–3 More Years of War
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
INSIDER UA, citing sources in the Ukrainian government, reports that authorities are preparing for a prolonged war.
According to the outlet, the reason is the collapse of peace talks, Russia’s refusal to… pic.twitter.com/fLqMWzCYpC
ES augstākā diplomāte šo paziņojumu sniedza intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal".
Pēc Kallasas teiktā, jauna mobilizācija signalizētu, ka Kremlis vairs nevar uzturēt karu ar saviem pašreizējiem spēkiem un, iespējams, gatavojas turpmākai eskalācijai.
Viņa uzskata, ka Maskava varētu tiekties pēc "plašāka konflikta", lai attaisnotu mobilizāciju savā valstī.
Rietumu izlūkdienesti lēš, ka Krievija zaudē aptuveni 35 000 karavīru mēnesī — vairāk nekā tā var savervēt ar līgumu un brīvprātīgo palīdzību.
⚠️ Kaja Kallas: Russia Could Launch Mobilization to Prepare for War With NATO
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
The EU’s top diplomat made the statement in an interview with The Wall Street Journal.
According to Kallas, a new mobilization would signal that the Kremlin can no longer sustain the war with its… pic.twitter.com/lIRJxK56cp
Voroņežu skāra raķešu uzbrukums (iespējams, Storm Shadow vai SCALP-EG raķešu izmantošana), un virs Baltimoras lidlauka, kurā izvietoti Su-34 iznīcinātāji-bumbvedēji, pacēlās dūmi. Vietējās varas iestādes apgalvo, ka atlūzas nokrita uz riepu remonta darbnīcas, savukārt sākotnējie ziņojumi liecina par triecieniem gaisa spēku bāzes teritorijā, kas tiek izmantota apmācībām, remontam un apkopei.
Voronezh was hit by a missile attack (possible Storm Shadow or SCALP-EG use), with smoke rising over Baltimor airfield, which hosts Su-34 fighter-bombers. Local authorities claimed debris fell on a tire repair shop, while preliminary reports point to impacts at the airbase area… pic.twitter.com/ro7GrXhgwQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Okupētā Sevastopole tika pakļauta bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem, un ziņots par raķetes triecienu, kas aizdedzināja Krievijas Centrālās bankas dienvidu filiāli. Papildu ziņojumi liecina par raķetes trāpījumu jūras spēku štābam pilsētā.
Occupied Sevastopol came under drone and missile attack, with reports of a missile strike setting the Russian Central Bank’s southern branch on fire. Additional reports point to a missile hit on a naval headquarters in the city. #Crimea pic.twitter.com/93mCDjzUuc
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Ukrainas raķetes trāpīja 325. lidmašīnu remonta rūpnīcai Taganrogā, kas bija saistīta ar Krievijas militāro lidmašīnu atbalstu.
Ukrainian missiles struck the 325th Aircraft Repair Plant in Taganrog, tied to Russian military aircraft support. #Russia pic.twitter.com/rCqKgtHeUs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Droni no "Paskuda" bataljona uzbrūk Krievijas loģistikai Luhanskas apgabalā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
