TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas aviācijas trieciens ar augstas precizitātes aviācijas bumbu pa Krievijas bruņoto spēku personāla koncentrācijas vietu.
475. triecienpulka "Code 9.2" dronu operatori uz dienvidiem no Zaporižjas atklāja, uzbruka un iznīcināja Krievijas P-18 "Terek" radara staciju. Stacija atradās aizmugurē, 150 km attālumā no kontakta līnijas.
Izlūkdienests ir ieguvis Krievijas dokumentus, kuros izklāstīti Krievijas pretpasākumi pret Ukrainas kontaktiem ar partneriem, kas noslēgti bezpilota lidaparātu darījumu ietvaros.
Par to savā "Telegram" kanālā ziņo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc Ārējā izlūkdienesta vadītāja Oļega Lugovska ziņojuma Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir ieguvusi Krievijas dokumentus, kuros izklāstīti Krievijas pretpasākumi pret Ukrainas kontaktiem ar partneriem, kas noslēgti bezpilota lidaparātu darījumu ietvaros.
"Krievijas politiskā vadība jau ir noteikusi Ukrainas spēju iegūt papildu investīcijas kā vienu no galvenajām problēmām. Liegt Ukrainai piekļūt investīcijām un izjaukt divpusējo sadarbības līgumu drošības un ieroču ražošanas jomā Krievija noteikusi par ārpolitikas prioritāti," viņš norādīja.
Pēc prezidenta teiktā, Krievijas īpašie centieni šajā kontekstā būs vērsti uz to, lai pretotos Ukrainas sadarbībai ar partneriem Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā.
Pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma Transņeftj objektam Permā sākās "naftas lietus", kas līdzīgs Tuapsē redzētajam. Debesis virs pilsētas klāja biezi melni dūmi, un uz iedzīvotāju drēbēm, ādas, logiem un automašīnām parādījās eļļaini melni plankumi. Uzbrukums bija vērsts pret staciju, kas atbild par naftas uzglabāšanu un izplatīšanu. Saskaņā ar sociālo mediju ziņojumiem krievi arvien asāk sāk izjust Putina uzsāktā kara sekas.
ES sankcijas žņaudz Krievijas ekonomiku, savā runā Eiropas Parlamentā paziņoja Urzula fon der Leiena: "To ietekme ir tāda, ka Kremlis ierobežo piekļuvi internetam un brīvu saziņu. Krievija ir nonākusi aiz digitālā dzelzs priekškara. Bet, ja vēsturei ir viena mācība, tā ir tāda, ka sienas galu galā krīt."
❗️Russia has found itself behind a digital Iron Curtain — European Commission President
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
EU sanctions are strangling the Russian economy, Ursula von der Leyen stated during her speech in the European Parliament:
“Their impact is such that the Kremlin is restricting access to the… pic.twitter.com/Rg3Cu1jaYp
Maskavā pirms 9. maija tiks ieviesti stingri sakaru ierobežojumi, atsaucoties uz diviem avotiem, vēsta raidorganizācijas BBC krievu redakcija.
Saskaņā ar BBC sarunu biedru teikto 5., 7. un 9. maijā tiks ierobežoti visi mobilie sakari un, iespējams, īsziņu sūtīšana, kā arī "balto sarakstu" darbība. Tā dēvētajos baltajos sarakstos varasiestādes iekļauj interneta resursus, kas pieejami mobilā interneta ierobežojumu laikā.
Paredzams, ka sakaru ierobežojumi būs spēkā ne tikai Maskavas centrā, bet arī Maskavas apvedceļa robežās, informēja BBC avoti, no kuriem viens ir pietuvināts telekomunikāciju uzņēmumam "Rostelekom", bet otrs saistīts ar citu telekomunikāciju operatoru.
Berlīnē aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts Kazahstānas pilsonis, trešdien paziņojusi Vācijas prokuratūra.
Prokuratūra norādīja, ka aizdomās turētais, kurš tika aizturēts otrdien, nodevis Krievijas izlūkdienesta aģentam informāciju par Vācijas militāro palīdzību Ukrainai un fotogrāfijas, kurās redzams NATO militārais konvojs, kas pārvietojas pa autoceļiem, kā arī norādījis iespējamos sabotāžas mērķus.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Vācijas varasiestādes ir atklājušas desmitiem iespējamo spiegošanas, sabotāžas un dezinformācijas gadījumu, kas saistīti ar Krieviju.
Ukrainā gūstā atrodas 48 valstu pilsoņi, kuri karoja Krievijas pusē, paziņojis Kara gūstekņu koordinācijas štāba sekretārs, brigādes ģenerālis Dmitrijs Usovs.
Viņš norādīja, ka runa ir par simtiem cilvēku.
Pēc viņa teiktā, visvairāk gūstekņu ir no Tadžikistānas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Nepālas un Kirgizstānas.
Kara gūstekņu koordinācijas štābs arī norādīja, ka pieaug sagūstīto ārvalstnieku dinamika.
Pirmais no mobilizācijas bēgošais krievs jau ir iekritis slazdā Minskā.
Baltkrievija ir ieviesusi kopīgu robežkontroles datubāzi ar Krieviju, un tagad Krievijas jauniesaucamajiem ar ceļošanas aizliegumiem vairs nav atļauts pamest valsti.
Baltkrievijas robežkomitejas pārstāvis apstiprināja, ka Minska neizlaidīs Krievijas pilsoņus, kuriem ir aizliegts izceļot no valsts.
"Ja viņi atbildēs, ka ceļošana nav ierobežota, tad jūs varat pamest Baltkrieviju. Ja ceļošana ir aizliegta, tad visi jautājumi jāadresē Krievijai. Ja persona ir datubāzē, tai netiks atļauts pamest valsti. Ja tā nav iekļauta to personu datubāzē, kurām aizliegts izceļot, mēs palaidīsim," viņš paskaidroja.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sniedza tiešu Kremļa novērtējumu, skaļi sakot to, ko daudzi Maskavā izvairās atzīt: Putins ir cietis neveiksmi visos kara galvenajos mērķos.
"Pirmkārt, viņš gribēja pārņemt Ukrainu, bet Ukraina kļuva gan eiropeiska, gan transatlantiska.
Otrkārt, viņš gribēja novērst NATO paplašināšanos, un galu galā viņš iesaistīja Somiju un Zviedriju, tostarp dubultojot NATO robežu ar savu valsti Somijas veidolā...
Un treškārt, viņš ar savu uzbrukumu Ukrainai gribēja projicēt Krievijas globālo varu. Un paskatieties uz viņa globālo varu Kubā, Venecuēlā, Sīrijā, Irānā. Tā nekur nav redzama."
💥 Putin wanted victory — got a strategic failure
— NEXTA (@nexta_tv) April 29, 2026
Alexander Stubb delivered a blunt assessment of the Kremlin — saying out loud what many in Moscow avoid admitting: Putin has failed on every major objective of the war.
“First of all, he wanted to take over Ukraine, but Ukraine… pic.twitter.com/pJAZethFQR
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



