TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Plānots par 1,157 miljoniem eiro iegādāties 48 stacionāros dīzeļģeneratorus un nodot tos Ukrainas Čerņihivas apgabala administrācijai, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Ministru kabinets 24. februāra sēdē apstiprināja EM piedāvājumu par Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai piešķirtā 1,2 miljonu eiro finansējuma izlietojumu ģeneratoru iegādei. Ministrijas organizētās sarunu procedūras rezultātā plānots slēgt iepirkuma līgumu par 48 stacionāro dīzeļģeneratoru piegādi ar SIA "Rīgas dīzelis DG", organizējot preču tālāku nodošanu Čerņihivas apgabala administrācijai.

Projekts paredz EM sniegt palīdzību Čerņihivas apgabalam un atbilstoši tā līgumam nodot ģeneratorus par kopējo iegādes vērtību 1,157 miljoniem eiro, kā arī EM segt transporta izdevumus 42 108 eiro apmērā par nododamo preču piegādi Čerņihivas apgabalam.

Ukrainas Su-27 iznīcinātāji ir snieguši atbalstu sauszemes spēkiem Rodinskas apkaimē, uzbrūkot Krievijas pozīcijām un neļaujot Krievijas karaspēkam pārgrupēties. 

Ir ziņots par sprādzieniem netālu no Jejskas ostas Krievijas Krasnodaras apgabalā.

Ukrainas 225. desanta pulks Zaporižjas apgabalā ir atvairījis krievu uzbrukumu, kurā tika izmantoti motocikli, savukārt FPV droni uzbruka un apturēja uzbrūkošās vienības.

Ceturtdien, 2026. gada 16. aprīlī, ārlietu ministre B. Braže tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas ministru prezidentu Danielu Ginteru (Daniel Günther) un Hamburgas pirmo birģermeistaru Dr. Pēteru Čenčeru (Dr. Peter Tschentscher). Vācijas delegācija Latvijā ieradusies kopā ar uzņēmējiem un zinātniekiem, lai attīstītu ciešāku un praktiskāku sadarbību ar Latvijas partneriem, īpaši inovāciju un aizsardzības jomā.

Tikšanās laikā amatpersonas uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas sadarbība kļūst arvien stratēģiskāka gan drošības, gan ekonomikas kontekstā. Īpaša uzmanība tika pievērsta dronu tehnoloģijām un bezpilota sistēmām, kas kļūst par vienu no centrālajiem elementiem mūsdienu aizsardzībā.

“Dronu tehnoloģiju attīstība ir nākotnes drošības pamats – Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada Dronu koalīciju. Tāpat Latvijai ir gan pieredze, gan kapacitāte kļūt par vietu, kur šīs tehnoloģijas tiek attīstītas, testētas un ieviestas praksē,” uzsvēra ārlietu ministre B. Braže. Latvija šajā jomā ir izveidojusies par reģionālu līderi, apvienojot pieredzi, kas gūta, sniedzot atbalstu Ukrainai, ar attīstītu testēšanas infrastruktūru un vietējo uzņēmumu spēju izstrādāt un ražot dronus, kas spēj darboties arī elektroniskās karadarbības apstākļos.

Latvijā ir izveidota plaša testēšanas infrastruktūra, tostarp Sēlijas, Ādažu un Šķēdes poligoni, kā arī NATO atzītais Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas nodrošina iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem attīstīt un pārbaudīt risinājumus reālos apstākļos. Amatpersonas uzsvēra, ka nākotnes aizsardzības spējas balstīsies uz integrētām sistēmām un mākslīgā intelekta risinājumiem, vienlaikus attīstot arī izmaksu ziņā efektīvas pretdronu tehnoloģijas un izmantojot Ukrainas kara pieredzi.

Amatpersonas pārrunāja arī drošību Baltijas jūras reģionā, tai skaitā kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā, hibrīdo apdraudējumu, kā arī nepieciešamos pasākumus to novēršanai, proti, izlēmīgu rīcību Krievijas ēnu flotes darbības iegrožošanā. Šajā sakarā ārlietu ministre pauda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Krieviju, steidzami apstiprinot ES sankciju 20. kārtu.

B. Braže informēja Vācijas amatpersonas par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, tai skaitā par plānotajiem projektiem Ukrainas rekonstrukcijā, kā arī uzteica Vācijas novirzīto finansējumu Ukrainas atbalstam.

Sarunā tika apspiesti aktuālie jautājumi starptautiskajā dienaskārtībā, tai skaitā situācijas attīstība Tuvajos Austrumos. Ārlietu ministre uzsvēra, ka cieša transatlantiskā sadarbība ir neaizstājams elements gan Eiropas drošībai, gan Ukrainas atbalstam.
 

Pasaules Bankai pilnībā jāizmanto tās rīcībā esošie krīzes instrumenti, lai sniegtu savlaicīgu atbalstu valstīm,” uzsvēra A. Ašeradens. Sanāksmē ministrs akcentēja, ka globālā drošības un ekonomiskā situācija kļūst arvien nestabilāka, un tās ietekme visvairāk skar nestabilās valstis. Kari un konflikti, tostarp Ukrainā un Tuvajos Austrumos, rada būtiskus satricinājumus enerģijas, pārtikas un finanšu sistēmās, palielinot spiedienu uz valstu ekonomikām un iedzīvotāju labklājību.

“Ja mēs stiprinām pamatus - stabilu ekonomiku, institūcijas un privāto sektoru, mēs varam pāriet no nemitīgas krīžu pārvaldīšanas uz noturīgu izaugsmi un reālām iespējām cilvēkiem,” uzsvēra A.Ašeradens.

Ārlietu ministrs Sibiha Antālijā tikās ar Moldovas prezidenti Sandu, informējot viņu par situāciju frontē un Krievijas jaunākajiem uzbrukumiem

Viņi arī saskaņoja rīcību saistībā ar Eiropas Padomes sēdi, kas notiks 14.–15. maijā Kišiņevā, kur paredzēts pieņemt turpmākus lēmumus par Īpašo tribunālu Krievijas agresijas lietā.

ASV Finanšu ministrija ir izdevusi vispārēju atļauju, kas ļauj jau uz kuģiem iekrautu Krievijas naftu piegādāt un pārdot līdz 16. maijam.

Senāta demokrāti Šūmers, Vorena un Šahīna to dēvē par „180 grādu pagriezienu“ un „kaunpilnu rīcību“.

Kremli satrauc sekas, ko izraisījusi slavenas blogeres kritikas virāla izplatīšanās par Krievijas varasiestādēm, kamēr Vladimira Putina atbalsta reitingi piedzīvo jau sesto nedēļu pēc kārtas ilgu kritumu.

Plašāk lasīt šeit.

Krievijas terora uzbrukumi, kas 2022. gadā bija šokējoši, tagad ukraiņiem ir kļuvuši briesmīgi pazīstami. 

Krievijas 16. aprīļa uzbrukums bija lielākais pēdējo mēnešu laikā, nogalinot vismaz 19 cilvēkus, tostarp 12 gadus vecu zēnu Kijevā. Vairāk nekā simts cilvēku tika ievainoti. Pretbalistisko raķešu krājumi ir gandrīz izsmelti. Uzbrukumi, visticamāk, kļūs arvien biežāki.

Katrs uzbrukums ir kā kauliņu metiens – vai šoreiz nāksies mirt tieši tev.