TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Pagaidu okupētajā Krimā padziļinās ūdens krīze, par ko liecina Izobiļnes ūdenskrātuves izžūšana un kritiski zemais ūdens līmenis pussalā, aģentūrai "Ukrinform" pavēstīja Krimas tatāru resursu centra eksperts un Kijivas Mohilas akadēmijas Dabaszinātņu fakultātes dekāns Jevhens Hlobistovs.

Eksperts skaidroja, ka visas ūdenskrātuves Krimā tiek piepildītas tikai ar dabisko noteci – lietusūdeni. Citu avotu fiziski nav. Tiek novērots ievērojams nokrišņu daudzuma samazinājums, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, kuras īpaši smagi skar  dienvidus. Upes faktiski izzūd, un daudzviet tās pārvērtušās par sausām gultnēm.

Eksprets vērsa uzmanību uz nevienlīdzīgu ūdens sadali. Kamēr Sevastopole un Jalta, kur uzturas okupācijas "militārā un politiskā elite", neizjūt deficītu, centrālā un ziemeļu Krima cietīs no ūdens atslēgumiem. "Krima faktiski atkal tiks sadalīta privileģētos un neprivileģētos rajonos," brīdināja eksperts.

Situāciju pasliktina iedzīvotāju skaita pieaugums okupācijas laikā – masveida Krievijas pilsoņu pārcelšanās un pussalas militarizācija palielinājusi slodzi uz ūdens resursiem par aptuveni 50%, salīdzinot ar pirmskara periodu.

Eksperts norādīja, ka okupācijas varas mēģinājumi atrast alternatīvas, piemēram izrādījušies neveiksmīgi. Vienīgais reālais risinājums būtu Dņepras ūdens piegādes atjaunošana, kas šobrīd nav iespējama.

 Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas specdienesti veikuši uzbrukumus četriem Krievijas naftas tankeriem, kas ietilpst tā dēvētajā "ēnu flotē", kā arī devuši triecienus naftas ieguves platformām Kaspijas jūrā, tādējādi atklājot jaunu fronti karā, vēsta laikraksts "The New York Times" (NYT).

Šie ir pirmie Kijivas oficiāli atzītie triecieni Krievijas tankeriem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā.

Naktī uz ceturtdienu gaisa droni trāpījuši kuģim Vidusjūrā, kas atradies vairāk nekā 1900 kilometru attālumā no Ukrainas. Trīs citi tankeri tikuši atakēti ar jūras bezpilota lidaparātiem Melnajā jūrā, kad tie devušies uz Novorosijsku pēc naftas kravām. Tāpat Ukrainas Drošības dienests (SBU) pēdējo desmit dienu laikā ziņojis par četriem uzbrukumiem naftas platformām Kaspijas jūrā.

Krievija ir izveidojusi simtiem tankeriem lielu tīklu ar grūti izsekojamiem īpašniekiem, lai apietu sankcijas un turpinātu degvielas eksportu uz Indiju un Ķīnu. Ukraina cer, ka triecieni "ēnu flotei" un naftas infrastruktūrai samazinās Kremļa ienākumus un stiprinās Kijivas pozīcijas iespējamās miera sarunās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka šie triecieni neietekmēs naftas eksportu, taču piedraudējis ar atbildes reakciju. Tikmēr uzbrukumi izraisījuši apdrošināšanas tarifu kāpumu legālajiem tankeriem, kā arī radījuši bažas Turcijā un citās valstīs par kara darbības izplešanās risku blakus esošajos ūdeņos.

Eksperti gan norāda, ka būtiskākus zaudējumus Krievijai rada Ukrainas triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām un platformām, kā arī Rietumu sankcijas pret lielajām naftas kompānijām.

Ukrainas Drošības dienesta  veiktais jūras drona trieciens Novorosijskas ostai, visticamāk, nodarījis nopietnus bojājumus Krievijas 636. projekta "Varšavjanka" klases (pēc NATO klasifikācijas – "Kilo") zemūdenei, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā.

Uzbrukums, kurā izmantots zemūdens drons "Sub Sea Baby", notika naktī uz 15. decembri. Britu izlūki norāda, ka trieciena rezultātā zemūdene, visticamāk, zaudējusi spēju patstāvīgi iziet jūrā vai pildīt kaujas uzdevumus. Šī tipa zemūdenes ir aprīkotas ar "Kalibr" spārnotajām raķetēm, kuras Krievija regulāri izmanto triecieniem pa mērķiem Ukrainā.

18. decembrī zemūdene joprojām atradās pie piestātnes tajā pašā pozīcijā, kur trieciena brīdī. Tikmēr citi Krievijas kuģi profilakses nolūkos ir izkliedēti un izvesti no Novorosijskas bāzes, lai mazinātu atkārtotu Ukrainas triecienu risku.

"Ukrainas veiksmīgais trieciens, spējot pārvarēt Novorosijskas daudzlīmeņu aizsardzības sistēmu, uzskatāmi demonstrē strauju Ukrainas jūras spēku sagatavotības un kaujas spēju pieaugumu, īpaši bezpilota sistēmu jomā," uzsvērts ziņojumā.

Izlūkdienests secina, ka šis incidents ar augstu varbūtību būtiski grauj Krievijas militārās vadības pārliecību par Melnās jūras flotes aizsardzības pasākumu efektivitāti.

Ukrainas aizstāvji Pokrovskas virzienā aizvadītās diennakts laikā neitralizējuši 128 Krievijas karavīrus, no kuriem 107 ir neatgriezeniski zaudējumi, liecina Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba operatīvā informācija  uz 20. decembra vakaru.

Kopumā frontē kopš diennakts sākuma notikušas 220 kaujas sadursmes. Krievijas karaspēks veicis 42 aviācijas triecienus, nometot 101 vadāmo aviobumbu, kā arī uzbrukumos izmantojis 1684 dronus-kamikadzes un veicis 2467 apšaudes pa Ukrainas spēku pozīcijām un apdzīvotām vietām.

Vissmagākā situācija saglabājas Pokrovskas virzienā, kur pretinieks uzbrucis 60 reizes. 

Papildus dzīvā spēka zaudējumiem šajā virzienā ukraiņu karavīri iznīcinājuši vienu tanku, vienu kaujas bruņumašīnu, desmit automobiļus, četrus satelītsakaru termināļus, vienu radioelektroniskās cīņas (REC) iekārtu un trīs bezpilota lidaparātus. Tāpat dots trieciens 13 pretinieka personālsastāva patvēruma vietām.

Ukraina Eiropas Savienības (ES) piešķirto 90 miljardu eiro aizdevumu atmaksās tikai tādā gadījumā, ja Krievija veiks reparāciju izmaksas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mēs saņēmām 90 miljardus 2026.–2027. gadam. (..) Un mēs saprotam, ka šos bezprocentu kredītus 90 miljardu apmērā Ukraina atmaksās tikai tādā gadījumā, ja Krievija attiecīgi izmaksās šīs reparācijas Ukrainai," aģentūra UNIAN citē Zelenska teikto.

Prezidents arī uzsvēra, ka Ukraina cer nākotnē pilnībā izmantot visus 210 miljardus eiro vērto iesaldēto Krievijas aktīvu portfeli. Zelenskis šo ES lēmumu nodēvēja par svarīgu finansiālu, ģeopolitisku un politisku uzvaru, norādot, ka Eiropas līderi ir parādījuši spēku un vienotību.

Jau ziņots, ka ES apstiprinājusi lēmumu par Ukrainas finansēšanu 90 miljardu eiro apmērā laika posmā no 2026. līdz 2027. gadam. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena skaidrojusi, ka mehānisms darbosies pēc "reparāciju kredīta" principa. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs norādījis, ka tas ir "skaidrs signāls no Eiropas" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

Krievija izmanto apmaksātu blogeru un sociālo tīklu ietekmeļu "armiju", lai radītu maldīgu priekšstatu par "plaukstošu" un laimīgu dzīvi okupētajā Mariupolē, liecina britu laikraksta "The Telegraph" veiktais pētījums.

Izdevums norāda, ka Krievijas uzbrukuma laikā pilsētā gāja bojā desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, bet līdz pat 90% dzīvojamo ēku tika iznīcinātas vai bojātas. No sākotnējiem 420 000 iedzīvotāju pilsētā palikuši tikai aptuveni 100 000. Lai gan Maskava iegulda miljardus, lai pārvērstu pilsētu par "krievu pasaules" vitrīnu, kara pēdas joprojām ir redzamas. To, ko neizdodas noslēpt fiziski, propaganda cenšas retušēt ar sociālo tīklu palīdzību.

Žurnālisti sazinājušies ar vairākiem blogeriem, kuri noliedz saistību ar Kremli, pozicionējot sevi kā "patiesības meklētājus". Viņu veidotajos video tiek uzsvērta pilsētas "brīnumainā" attīstība jauno varasiestāžu vadībā, pilnībā noklusējot postažas iemeslus un vietējo iedzīvotāju grūtības.

Pētījumā atklāts, ka okupētajās teritorijās darbojas īpašas "blogeru skolas", kuras atbalsta Krievijas administrācija. Tajās bezmaksas kursos jauniešiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem māca, kā paplašināt auditoriju Krievijas platformās.

Mariupoles mēra bijušais padomnieks Petro Andrjuščenko norādījis, ka okupētajās teritorijās nav iespējams publiski paust neatkarīgu viedokli. Pēc viņa teiktā, ikviens, kurš mēģinātu veidot saturu bez specdienestu atļaujas un kontroles, tiktu operatīvi aizturēts.

Savukārt cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" pārstāve Jūlija Gorbunova uzsver, ka šī kampaņa ir neatņemama sastāvdaļa centieniem izdzēst Ukrainas vēsturi un identitāti, kas ietver arī ielu pārdēvēšanu, pieminekļu demontāžu, rusifikāciju un bērnu "pāraudzināšanu".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraidījis Kremļa ultimātu par Ukrainas karaspēka izvešanu no Doneckas apgabala, norādot, ka šobrīd vienīgā "taisnīgā versija" ir scenārijs "stāvam tur, kur stāvam".

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par teritoriālajiem risinājumiem, Ukrainas vadītājs uzsvēra, ka pašreizējā situācijā kompromiss varētu būt esošās kontroles līnijas fiksēšana jebkurā valsts reģionā.

"Tas nozīmē, ka krievi paliek uz laiku okupētajās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļās. Šīs teritorijas mēs varam atgūt tikai diplomātiskā ceļā, savukārt mēs paliekam un dzīvojam tajā Donbasa daļā, kuru kontrolē Ukrainas vara," skaidroja Zelenskis. Viņš atzina, ka krievu atrašanās uz Ukrainas zemes principā ir netaisnīga, taču šobrīd tas ir iespējamais kompromisa risinājums.

Vienlaikus prezidents noraidīja Krievijas prasību Ukrainas armijai atstāt visu Doneckas apgabalu. "Mēs paskaidrojām amerikāņu kolēģiem, ka Ukraina nevar iziet no savām teritorijām. Neredzu ne iespēju, ne vēlmi to darīt, un redzu, ka arī Ukrainas tautai tādas nav," uzsvēra prezidents.

Komentējot ASV priekšlikumu par "brīvo ekonomisko zonu", Zelenskis pauda skepsi par tās drošību, ja Krievijas armija neatkāpsies. Viņš uzstāj, ka jebkāda karaspēka atvilkšana iespējama tikai spoguļveidā – ja Ukraina atkāpjas par noteiktu attālumu, identisks solis jāveic arī Krievijai.

"Vislabākais un godīgākais variants ir stāvēt tur, kur mēs stāvam. Mazāk kompromisu un mazāk dialoga," rezumēja Zelenskis, piebilstot – ja tiks virzīts jautājums par brīvo ekonomisko zonu vai citām būtiskām izmaiņām, galīgais lēmums būs jāpieņem Ukrainas tautai.

Krievijas okupācijas karaspēks Pokrovskas-Mirnohradas virzienā sācis iesaistīt operatīvi taktiskās rezerves, tostarp jūras kājnieku un gaisa desanta vienības, telekanāla "Freedom" ēterā paziņojis Ukrainas Brīvprātīgo armijas  pārstāvis Serhijs Bratčuks.

Pēc viņa teiktā, pretinieks šīs rezerves izmanto kā "ugunsdzēsēju komandas", cerot ar tām nodrošināt turpmāku virzību. Šobrīd krievi mēģina uzbrukt Pokrovskas ziemeļu rajoniem un veic aktīvas uzbrukuma darbības Mirnohradas virzienā.

Bratčuks atzīmēja, ka Mirnohradā Ukrainas karaspēkam izveidojusies ārkārtīgi sarežģīta loģistikas situācija. Nepieciešamo kravu piegāde tiek veikta, izmantojot smagos dronus un sauszemes robotizētos kompleksus. Krievijas pavēlniecība šo aglomerāciju uzskata par "vārtiem" visas Doneckas apgabala ieņemšanai, tādēļ kauju intensitātes samazināšanās netiek prognozēta.

Divi Indijas pilsoņi, kuri Krievijā bija ieradušies ar studentu vīzām, gājuši bojā pēc tam, kad tikuši piespiedu kārtā  nosūtīti karot uz Ukrainu, vēsta izdevums "The Independent", atsaucoties uz bojāgājušo tuviniekiem.

Upuri identificēti kā 22 gadus vecais Adžajs Godara un 30 gadus vecais Rakešs Kumars Maurja. Vīrieši ģimenēm nosūtītajos videoierakstos iepriekš stāstījuši, ka tikuši maldināti. Viņi piekrituši veikt civilus darbus, piemēram, strādāt par apkopējiem vai palīgstrādniekiem, cerot piepelnīties studiju laikā, taču tā vietā ieskaitīti armijas sastāvā un nosūtīti uz fronti.

Godara Krievijā ieradies 2024. gada novembrī valodas apguvei, bet pēc desmit mēnešiem savervēts. Pēdējie sakari ar viņu bijuši 22. septembrī. Savukārt Maurjas ģimene par viņa nāvi Donbasā uzzinājusi piecas dienas pēc fakta; sakari ar vīrieti pārtrūkuši 30. augustā.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma agresorvalsts armijā tikuši iesaukti 202 indieši, no kuriem 26 gājuši bojā, bet vismaz septiņi skaitās bezvēsts pazuduši. Indijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka šobrīd strādā pie 50 dienestā esošo pilsoņu pirmstermiņa atbrīvošanas.

Jau iepriekš ziņots par gadījumiem, kad Ukrainas gūstā nonākuši ārvalstnieki, tostarp Kolumbijas un Kenijas pilsoņi, kuri apgalvojuši, ka uz Krieviju devušies strādāt, bet tikuši apmānīti, atņemot dokumentus un piespiežot doties karā.

ASV izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir apņēmies ieņemt visu Ukrainu un atgūt tās Eiropas daļas, kas savulaik piederēja padomju impērijai.

Specdienestu ziņojumos iezīmētā aina krasi atšķiras no tās, ko prezentē ASV prezidents Donalds Tramps un viņa miera sarunu vedēji, kuri apgalvo, ka Putins vēlas pielikt punktu karam.

Izlūkdati liecina par pretējo – Kremļa mērķi ir maksimālistiski un vērsti uz teritoriālo ekspansiju, tiecoties atjaunot kontroli pār teritorijām, kas vēsturiski atradās Padomju Savienības ietekmes sfērā.