TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti testē jaunu ilgstoša trieciena stratēģiju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas izlūkdienesti uzmērķējuši uz Ukrainas aizsardzības uzņēmumu "TechEx", mēģinot iegūt tehnoloģiju, kas nodrošina Striker Mini pārtvērējus un Stalker dronus. SBU pretizlūkošana to atklāja jau laikus un bloķēja piekļuvi sensitīviem datiem.
❗️Russian intelligence services targeted Ukrainian defense company TechEx, attempting to obtain technology behind Striker Mini interceptors and Stalker drones. SBU counterintelligence found out early, and blocked access to sensitive data. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 24, 2026
☠️ Russians attempted to cross the Siversky Donets River in the Kharkiv region, but something went wrong. pic.twitter.com/1HKLDZlGtF
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) March 24, 2026
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs apgalvo, ka Trampa lēmums atvieglot naftas sankcijas pret Krieviju ir "ļoti kaitīgs" Ukrainai un nodrošinās Maskavai aptuveni 150 miljonus dolāru papildu ikdienas ieņēmumus.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ir sniedzis tiešu novērtējumu par to, kā ASV politikas maiņa Donalda Trampa vadībā grauj centienus sakaut Krieviju Ukrainā, laikrakstam "The Telegraph" sakot, ka Amerikas naftas sankciju atvieglošana pret Maskavu ir "ļoti kaitīga" un "baros Krievijas kara mašīnu".
Intervija, kas publicēta 2026. gada 22. martā, iezīmē ievērojamu toņa maiņu salīdzinājumā ar Stubu, kurš 2025. gadā tikās ar Trampu golfa laukumā Mar-a-Lago un toreiz aicināja eiropiešiem "nomierināties, labi nopeldēties, ieiet saunā, dziļi ieelpot" un iesaistīties, nevis atvienoties no Vašingtonas. Gadu vēlāk viņa vēstījums ir mainījies uz četriem vārdiem: "Glābiet, ko varat."
Tostarp 13 miljonus eiro Ukrainas Sarkanajam Krustam un finansējumu skolu ēdināšanas programmām, bērnu aprūpes reformām un garīgās veselības atbalstam bērniem, kurus skāris karš.
❗️Sweden allocated approximately €21 million in a new support package to Ukraine, including €13 million for the Ukrainian Red Cross and funding for school food programs, child care reforms and mental health support for children affected by the war. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 24, 2026
Ukrainas STRIX vienība neitralizēja vairākus vērtīgus Krievijas objektus, tostarp elektroniskās izlūkošanas kompleksu "Avtobaza", elektroniskā kara sistēmu, radaru "Skilok", virziena meklētāju "Scanner-K" un novērošanas sistēmu "Murom-M". Tika trāpīts arī mīnmetēja pozīcijai un diviem transportlīdzekļiem.
Ukraine's STRIX unit neutralized multiple high-value Russian assets including the Avtobaza electronic intelligence complex, an EW system, Skilok radar, Scanner-K direction finder and Murom-M surveillance system. A mortar position and two vehicles were also struck. #Ukraine pic.twitter.com/loJYF9HQNh
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 24, 2026
Ungārijas ārlietu ministrs Sījārto kampaņas mītiņā apstiprinājis, ka zvana Lavrovam pirms un pēc slēgtām ES Padomes sanāksmēm.
Viņa aizstāvība: "Diplomātija nozīmē sarunas ar citu valstu vadītājiem." Laikraksts "Washington Post" to nodēvēja par tiešraides brīfingiem. Viņš to sauc par rutīnu.
Hungary's FM Szijjártó just confirmed — at a campaign rally — that he calls Lavrov before and after closed EU Council sessions
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 24, 2026
His defense: "Diplomacy means talking to other countries' leaders." The Washington Post called it live briefings. He calls it routine… pic.twitter.com/DrCB0svvPz
Satelītattēli apstiprina, ka liesmas pārņēmušas 4–5 degvielas tvertnes un liecina par iespējamu ugunsgrēka izplatīšanos uz blakus esošajām tvertnēm un infrastruktūru.
Heavy fires continue at the Primorsk oil facility one day after Ukrainian drone attacks, with satellite imagery confirming 4-5 fuel tanks burning and potential spread to adjacent tanks and infrastructure. #Ukraine pic.twitter.com/fHVYBtllF8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 24, 2026
Ukrainas "Jak-52" apkalpe ar kājnieku ieročiem gaisa pārtveršanas laikā dienvidu sektorā, nepārtraukti manevrējot, strauji mainot lidmašīnas ātrumu, notrieca Krievijas bezpilota lidaparātu "Shahed".
Slepenie ES dokumenti, iespējams, nokļūst Krievijas rīcībā. Par to ziņo "Politico".
Source: https://t.co/GI58smAEPV
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 24, 2026
Okupnatu "Shahed" drons uzbruka 24. martā. Saskaņā ar provizoriskiem ziņojumiem, pilsētā tika bojāts UNESCO Pasaules mantojuma objekts.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
