TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins atkal grib rīkot olimpiādi un parādīt, kā jāsaglabā "olimpisma vērtības"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija pirmdien izraidījusi Lielbritānijas diplomātu, apsūdzot viņu spiegošanā.
Lielbritānija šīs apsūdzības noraidījusi.
29 gadus vecais vēstniecības sekretārs Alberts Gerharduss Janss van Rensburgs izraidīts par iesaistīšanos "graujošās izlūkošanas darbībās, kas apdraud Krievijas drošību", paziņojis Krievijas drošības dienests (FSB). Viņam atņemta akreditācija un dots rīkojums divu nedēļu laikā atstāt Krieviju.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka izsaukusi Lielbritānijas pilnvaroto lietvedi saistībā ar šo incidentu un brīdinājusi Londonu neveikt pretpasākumus.
Ukraina Krievijā Rostovas apgabalā veikusi dronu triecienu Taganrogai, kas ir svarīgs dronu ražošanas centrs, pirmdien vēsta vietējie mediji, atsaucoties uz aculieciniekiem.
To, ka noticis dronu trieciens, apstiprināja arī vietējās amatpersonas.
Taganrogā atrodas lidmašīnu rūpnīca un divas rūpnīcas, kas ražo dronus un dronu daļas.
Pretgaisa aizsardzības operācija, lai atvairītu dronu triecienu, Taganrogā un tās apkārtnē ilga vairākas stundas, pastāstīja aculiecinieki.
Ukrainas prezidents paskaidroja, kāpēc Ukraina jau ieņem savu vietu pasaules aizsardzības nozarē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbildēja uz "Rheinmetall" izpilddirektora komentāriem par Ukrainas dronu ražotājiem: ja "mājsaimnieces" ražo ieročus, viņas ir gatavas vadīt uzņēmumu.
Zelenskis sniedza šo paziņojumu, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis ideju, kas varētu pielikt punktu jau piekto gadu ilgstošajai Krievijas invāzijai Ukrainā. Tikmēr Kremļa emisāri turpina cerēt, ka no dziļā purva iestigušo "speciālo militāro operāciju" izglābs amerikāņu kolēģi, piespiežot Ukrainu piekrist agresores prasībām. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava pamieram Lieldienu brīvdienās.
Zelenskis šo paziņojumu sniedza komentārā žurnālistiem. Viņš arī apsprieda jautājumu par to, vai Krievija spētu nostiprināt savas pozīcijas šajā pauzē. Vairāk lasi šeit.
Kremlis apgalvo, ka ir saņēmis no Vašingtonas "interesantus" priekšlikumus kara izbeigšanai Ukrainā, taču tie vēl netiek īstenoti.
Krievija it kā ir saņēmusi vairākus "interesantus" priekšlikumus no ASV kara izbeigšanai Ukrainā, taču tie vēl netiek īstenoti.
Šo paziņojumu, kā citē TASS, sniedza Krievijas diktatora padomnieks Jurijs Ušakovs.
Tomēr viņš neprecizēja šo priekšlikumu saturu. Vairāk lasi šeit.
Vairāki Ukrainas militārās nozares uzņēmumu vadītāji ziņo, ka ir saņēmuši tiešus brīdinājumus no Ukrainas drošības dienesta (SBU), kas aizliedzis viņiem veikt jebkādas komerciālas eksporta darbības, iepriekš tās nesaskaņojot.
Tiek ziņots, ka uzņēmumu vadītāji tagad izvairās no saziņas un dažos gadījumos pat pilnībā pārtrauc atbildēt uz ārvalstu eksporta pieprasījumiem, raizēs no tiešām sekām, kas šo rīcību rezultātā varētu skart viņu uzņēmumus. Turklāt stingrai kontrolei pakļauti arī uzņēmumi, kuru ražotnes atrodas ārpus Ukrainas teritorijas, jo arī tie darbojas Ukrainas jurisdikcijā. Vairāk lasi šeit.
Krievijā kritizē vervēšanas kampaņas neefektivitāti Krievijas bezpilota sistēmu spēkiem, novērojamas pazīmes, ka Kremlis varētu ķerties pie rezervju piespiedu mobilizācijas, lai segtu zaudējumus karā pret Ukrainu.
Par to ziņo ASV Kara pētījumu institūts (ISW). Vairāk lasi šeit.
Naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti trāpīja apakšstacijai okupētajā Doneckas apgabala Alčevskā. Uzbrukumi izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumus reģionā.
At night, Ukrainian drones hit a substation in Alchevsk, occupied Donetsk region. The attacks caused blackouts in the region. #Ukraine pic.twitter.com/DDuJF3BWUQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 30, 2026
Krievijā svētdien akcijās pret interneta bloķēšanu aizturēti vismaz 18 cilvēki, vēsta cilvēktiesību projekts "OVD-Info".
Visvairāk aizturēto bija Maskavā - 13 cilvēki, vēl divi tika aizturēti Sanktpēterburgā, divi - Kalugā un viens - Voroņežā.
Aizturēto vidū bija vismaz četri nepilngadīgie.
Maskavā aktīvistu aizturēšana sākās Bolotnajas laukumā, kur no rīta notika protesta akcija.
Pirmo aizturēto vidū bija 72 gadus vecais padomju laika disidents Aleksandrs Podrabineks, kuru pēc trim stundām atbrīvoja.
Divi aizturētie Maskavā ziņoja par vardarbību no tiesībsargājošo iestāžu puses.
Akcijas svētdien notika, neraugoties uz varasiestāžu aizliegumu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
