TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina aktīvi nostiprina savu dienvidrietumu robežu gar Piedņestru
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kanāda pievienojusi Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondam 14,5 miljonus ASV dolāru, tādējādi tās kopējais ieguldījums pārsniedz 67 miljonus ASV dolāru.
Aprīkojums aptuveni 304 miljonu ASV dolāru vērtībā jau atrodas tranzītā uz Ukrainu, un piegāde ir paredzēta pirms temperatūras pazemināšanās.
Canada has added $14.5 mn to the Ukraine Energy Support Fund, bringing its total contribution above $67 mn
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 5, 2026
Equipment worth around $304 mn is already in transit to Ukraine, with delivery expected before temperatures drop. https://t.co/FW69xeevJ3 pic.twitter.com/tGXBM3zGIo
Ukrainas karavīri no 63. mehanizētās brigādes likvidē Krievijas karavīrus termoizolācijas apmetņos.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 63rd Mechanized Brigade eliminate 🇷🇺Russian soldiers in thermal insulation cloaks. pic.twitter.com/n7FiX24DfZ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 5, 2026
Krievijas varas iestādes demonstrē absolūtu cinismu, kad, no vienas puses, pieprasa klusumu propagandas svinībām, bet, no otras puses, pirms tam veic gaisa triecienus Ukrainai. Tā prezidents Volodimirs Zelenskis savā sociālo mediju kontā reaģēja uz Krievijas okupantu triecieniem Ukrainai 5. maija naktī.
Zelenskis aprakstīja ienaidnieka gaisa triecienus civilajai infrastruktūrai Poltavas apgabalā 5. maija naktī. Viņš norādīja, ka Krievijas armija uzbruka objektam Poltavas apgabalā, un, kad Valsts ārkārtas dienesta glābēji sāka dzēst ugunsgrēku, krievi veica otro raķešu triecienu. Krievijas triecienu rezultātā Poltavas apgabalā gāja bojā divi glābēji, tostarp Ukrainas varonis Viktors Kuzmenko, kurš vadīja 17 cilvēku glābšanu pēc Krievijas trieciena Poltavai 2024. gadā. Vairāk nekā 35 cilvēki guva dažādas pakāpes ievainojumus, tostarp 23 valsts ārkārtas dienesta glābēji.
Viņš bija Krievijas Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka dibinātājs un spēlēja galveno lomu smagās liesmu metēja sistēmas TOS-1 "Buratino" izstrādē.
Krievijas medijs "Gazeta.ru" ziņo, ka ģenerālis izdarījis pašnāvību.
Viņa līķi 2. maijā ap pulksten 7 no rīta atrada radinieki. Saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem, viņš izdarīja pašnāvību. Blakus ģenerāļa līķim tika atrasta pistole. Bijušais militārais komandieris bija 87 gadus vecs. Vairāk lasi šeit.
Mums Eiropā ir jāatbrīvojas no domāšanas, ka tikai mēs palīdzam Ukrainai. Mums ir jāuzdod sev jautājums: kā Ukraina var palīdzēt mums?
Tāpēc es jau no paša sākuma esmu bijis dedzīgs Ukrainas dalības ES un NATO atbalstītājs.
Eiropā vai Amerikas Savienotajās Valstīs nav neviena militārpersonas, kas spētu veikt mūsdienu karadarbību tā, kā to pašlaik dara Ukraina. Tāpēc viņi faktiski palīdz Tuvajos Austrumos.
President Stubb:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 5, 2026
We in Europe have to get out of the mindset that it's only us helping Ukraine. We have to ask ourselves the question: how can Ukraine help us?
That's why I have, from the beginning, been a strong advocate of Ukraine's EU membership and of Ukraine's NATO… pic.twitter.com/Po2hwlc16V
Triecieni tika veikti pa mērķiem Krievijā, tostarp militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem Čeboksaros, vēsta Zelenskis.
"Krievijai ir jāpārtrauc karš un jāpāriet uz īstu diplomātiju. Mēs esam izteikuši savu priekšlikumu," paziņoja Ukrainas prezidents.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/AFGw4pM4it
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 5, 2026
Saskaņā ar prezidenta teikto, militārpersonas un aizsardzības ministrs iesniedza ziņojumu par aprīļa rezultātiem.
Galvenie punkti:
- Ukrainas bruņotie spēki uztur stabilu aizsardzību un palielina savu efektivitāti.
- Tāla darbības rādiusa triecieni (vairāk nekā 20 km) ir divkāršojušies salīdzinājumā ar martu un četrkāršojušies salīdzinājumā ar februāri.
- Mēneša laikā tika veiktas vairāk nekā 10 200 robotu misijas (loģistika un evakuācija).
- Prioritāte ir sauszemes robotu sistēmu, dronu un robotu platformu palielināšana.
❗️Over 35,000 enemy losses in one month: Zelenskyy on April’s results
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 5, 2026
According to the President, the military and the Minister of Defense presented a report on April’s outcomes.
Key points:
▪️The Ukrainian Armed Forces maintain a stable defence and are increasing their… pic.twitter.com/g7zgbldm24
Okupanti uzbruka objektiem Harkivas, Poltavas, Dnipropetrovskas un Kijivas apgabalos. Poltavas apgabalā ziņots par 4 bojāgājušajiem un 31 ievainoto, kā arī bojāts uzņēmums, dzelzceļš un gāzes apgāde.
Russia attacked Ukrainian rail infrastructure and homes overnight, hitting sites in Kharkiv, Poltava, Dnipropetrovsk and Kyiv regions. Poltava region reported 4 dead and 31 injured, with an enterprise, railway and gas supply damaged. #Ukraine pic.twitter.com/Rjdb44n1hZ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 5, 2026
Retais bezpilota lidaparāts veic dziļu izlūkošanu gaisā un filmē dronu uzbrukuma rezultātus. Atvērtā pirmkoda dati liecina, ka 2026. gadā tika notriekti aptuveni četri šādi droni.
Ukraine's National Guard Omega unit has destroyed a $100,000 Russian Knyaz Veshchiy Oleg recon drone
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 5, 2026
The rare UAV performs deep aerial reconnaissance and films strike drone results. Open-source data counts roughly four such drones downed in 2026.https://t.co/c9bQhRtsnj pic.twitter.com/mjVqHC9iHO
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
