TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: raķešu triecienā Harkivā divi nogalinātie un 31 ievainotais

Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs aicina sarīkot "atmaksas slepkavošanas" kampaņas ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā un citur.

Atbildot uz Krievijas ziņu aģentūras TASS lūgumu komentēt Ukrainai piedēvēto dronu uzbrukumu Horli ciemam Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā, Medvedevs aicināja atriebties, cik vien iespējams vērienīgāk. “Pietiek auklēties,” viņš paziņoja. “Banderoviešu kropļi ir jāslaktē kā slimas cūkas, lai kur viņi atrastos: smirdošajā Ukrainā, Eiropā vai jūras kūrortos. Kā savā dižajā dzejolī teica Konstantīns Simonovs: “Cik reižu viņu ieraudzīsi, tik reižu viņu arī nogalini!””

Vairāk lasiet šeit.

Tiesa, tas pats Karnauhovs pirms tam stāstīja, ka tikai pateicoties Krievijai Venecuēlā valda miers, un Tramps runā ar tās prezidentu Nikolasu Maduro.

Kuģis Fitburg tika aizturēts pēc sabotāžas akta – tas bojāja jūras apakšējo sakaru kabeli, kas savieno Somiju un Igauniju.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio ar ironisku piezīmi komentējis Krievijas reakciju uz norisēm Venecuēlā, publiski noniecinot Maskavas ietekmi šajā jautājumā. Uzrunā Rubio uzsvēra, ka Vašingtona neuztraucas par iespējamu eskalāciju ar Krieviju saistībā ar Venecuēlu, norādot, ka Krievijas atbalsts Nikolasa Maduro režīmam aprobežojas galvenokārt ar retoriku.

Vakar visa pasaule smējās par to, kā Krievijas tā dēvētā nepārspējamā pretgaisa aizsardzība “aizsargāja” Maduro no amerikāņu helikopteriem un raķetēm.

Tiešsaistes balsošanas formāts kara apstākļos būtu piemērots Ukrainas pilsoņiem, kuri atrodas ārvalstīs, kā arī karavīriem frontē. Tomēr pašlaik šādam risinājumam vēl nepastāv juridisks regulējums, 3. janvārī, uzrunājot žurnālistus, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents atgādināja, ka Covid-19 pandēmijas laikā viņš parlamenta deputātiem bija ierosinājis pāriet uz attālinātu parlamenta darbu. Toreiz, pēc viņa teiktā, pastāvēja arī tehnoloģiska iespēja izmēģināt atsevišķas izmaiņas.

Krievija naktī uz svētdienu raidījusi uz Ukrainu 52 uzbrukuma lidrobotus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 39 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

No 52 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 40 bijuši "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.

Fiksēti 13 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi deviņās vietās. Vēl vienā vietā trāpījušas drona atlūzas.

3. janvāra preses konferencē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par plānoto drošības un aizsardzības vadītāju maiņu, taču norādīja, ka bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskijs paliks savā amatā, ziņo Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija Suspilne.

“Attiecībā uz visu drošības sektoru, visu tiesībaizsardzības sistēmu, kā jau teicu, mēs — es personīgi — veiksim pilnīgi visu vadītāju rotāciju,” teica prezidents. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 211 530 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 900 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 499 tankus, 23 855 bruņutransportierus, 35 756 lielgabalus un mīnmetējus, 1590 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1268 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 99 860 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 776 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju iebilst pret miera plānu, kas paredzētu Ukrainas atkāpšanos no Donbasa un valsts bruņoto spēku skaita ierobežošanu bez uzticamām drošības garantijām, liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) 2. janvārī publiskotās aptaujas rezultāti. Saskaņā ar tiem 74% respondentu šādu risinājumu neatbalsta. Aptauja veikta laikā no 26. novembra līdz 29. decembrim, aptverot aptuveni 1000 iedzīvotājus visā valstī.

Vienlaikus 69% aptaujāto pauduši gatavību atbalstīt miera plānu, kas paredzētu kara “iesaldēšanu” ar drošības garantijām, ja vien Ukraina netiktu piespiesta oficiāli atzīt Krievijas okupētās teritorijas par Krievijas sastāvdaļu, norādīts institūta paziņojumā. Aptaujas dati publicēti laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps turpina centienus izbeigt karu Ukrainā. Sākotnējais ASV atbalstītais 28 punktu plāns, kas paredzēja atkāpšanos no Donbasa, armijas samazināšanu un atteikšanos no NATO ambīcijām, Ukrainā tika asi kritizēts un noraidīts kā “kapitulācija”.

Prezidents Volodimirs Zelenskis 23. decembrī nāca klajā ar pārskatītu 20 punktu ietvaru, kas, ja to parakstītu Ukraina, Krievija, ASV un Eiropa, varētu novest pie pamiera gandrīz četrus gadus ilgajā pilna mēroga karā. Tomēr KIIS norāda, ka sabiedrības cerības uz kara drīzu noslēgumu ir zemas – tikai 10% ukraiņu uzskata, ka karš beigsies līdz 2026. gada sākumam, bet 16% – līdz 2026. gada pirmajai pusei. Tikmēr ASV veikta The Economist/YouGov aptauja liecina, ka 49% amerikāņu neatbalsta Trampa līdzšinējo rīcību Ukrainas kara jautājumā, savukārt 29% iestājas par militārās palīdzības palielināšanu Kijivai.