TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Pekina pieprasījusi nekavējoties svītrot šos uzņēmumus no sankciju saraksta, kas vērsts pret trešo valstu piegādātājiem, kuri nodrošina kritiski svarīgas augsto tehnoloģiju preces. Sankcionētie Ķīnas uzņēmumi tiek apsūdzēti par divējāda pielietojuma preču vai ieroču sistēmu piegādi Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Oficiālā paziņojumā ministrija norādīja, ka ES rīcība “grauj savstarpējo uzticību” un ir pretrunā ar iepriekšējām vienošanām starp Ķīnas un Eiropas līderiem. Tā arī brīdināja, ka “visas sekas gulstas uz ES pleciem”, ja šis lēmums netiks pārskatīts.

20. sankciju paketes apstiprināšana notika pēc būtiska diplomātiska pavērsiena Briselē. Ceturtdien ES Padome oficiāli pieņēma gan sankcijas, gan 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai pēc tam, kad Ungārija un Slovākija atsauca savu ilgstošo veto. Situācija tika atrisināta pēc tam, kad Ukraina 22. aprīlī pabeidza remontdarbus un atjaunoja naftas tranzītu pa “Družba” cauruļvadu.

90 miljardu eiro finanšu pakete paredzēta, lai segtu aptuveni divas trešdaļas Ukrainas ārējā finansējuma vajadzību 2026.–2027. gadā, un pirmie maksājumi gaidāmi jau maija beigās vai jūnija sākumā.

Lai gan ES amatpersonas šo paketi raksturojušas kā būtisku atbalstu Ukrainai, Ķīnas uzņēmumu iekļaušana sankcijās liecina par bloka pieaugošo gatavību vērsties arī pret trešajām valstīm, kas atbalsta Krievijas kara centienus. Pekinai draudot ar “nepieciešamiem pasākumiem”, spriedze izgaismo arvien pieaugošās ģeopolitiskās pretrunas starp ES atbalstu Ukrainai un tās sarežģītajām ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu.

Kuģis, kas identificēts kā Sevan, tika apturēts ar ASV Jūras spēku helikopteru, kurš darbojās no vadāmo raķešu iznīcinātāja USS Pinckney. Saskaņā ar ASV Centrālās pavēlniecības (CENTCOM) datiem, Sevan ir viens no 19 kuģiem, kuri iekļauti ASV Finanšu ministrijas sankciju sarakstā par Irānas naftas, gāzes, propāna un butāna transportēšanu miljardu dolāru vērtībā uz ārvalstu tirgiem.

Pašlaik kuģis atrodas ASV militārajā pavadībā un seko norādījumiem atgriezties Irānā. CENTCOM uzsvēra, ka ASV pilnībā īsteno jūras blokādi visiem kuģiem, kas ienāk Irānas ostās vai tās pamet. Kopš operācijas sākuma ASV spēki novirzījuši jau 37 kuģus.

Šī operācija notiek laikā, kad Vašingtona pastiprina arī diplomātisko spiedienu. ASV prezidents Donalds Tramps sestdien pēkšņi atcēla augsta līmeņa starpniecības misiju uz Pakistānu, paziņojot, ka ASV šajā konfrontācijā ar Teherānu “ir visas kārtis” un tā jau ir “uzvarējusi visu”.

Tramps atkārtoti uzsvēra, ka jūras blokāde turpināsies, līdz Irāna pilnībā atteiksies no bagātinātā urāna programmas un nodrošinās kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.

Tikmēr Irānas prezidents Masuds Pezeškians blokādi nosaucis par “operacionālu šķērsli” un noraidījis “piespiedu sarunas”. Tomēr kuģa Sevan pārtveršana apliecina ASV apņēmību turpināt maksimāla spiediena politiku. Reģionā izvietojot jau trešo lidmašīnu bāzes kuģi, Vašingtona turpina palielināt spiedienu uz Irānas ekonomiku, liekot tās vadībai pārskatīt savu nostāju sarunās.

Topošais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars paziņojis, ka ar aizejošo līderi Viktoru Orbānu saistīti oligarhi masveidā izved no valsts miljardiem eiro, gatavojoties pamest Ungāriju. Viņš apgalvo, ka šie cilvēki cenšas pārvietot līdzekļus uz ārzemēm laikā, kad noslēdzas 16 gadus ilgusī partijas “Fidesz” valdīšana.

Video uzrunā Maģars norādīja, ka vairākas ietekmīgas ģimenes jau ir pametušas valsti, bet citas – tostarp miljardiera Lērinca Mešāroša ģimene – tuvākajās dienās varētu doties uz Dubaiju. Atsaucoties uz mediju ziņojumiem, viņš piebilda, ka daži no šiem cilvēkiem jau izņēmuši bērnus no skolām un noorganizējuši privātu apsardzi, lai droši izbrauktu uz valstīm bez izdošanas līgumiem, piemēram, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Urugvaju un ASV.

Maģars aicināja Valsts nodokļu un muitas pārvaldi nekavējoties iesaldēt aktīvus, kas, pēc viņa teiktā, iegūti nelikumīgi. Tāpat viņš mudināja ģenerālprokuroru un policiju aizturēt personas, kuras, viņaprāt, “nodarījušas kaitējumu Ungārijas tautai par triljoniem forintu”, vēl pirms jaunā valdība maijā oficiāli stāsies amatā.

Politiskā situācija saasinājusies pēc tam, kad Viktors Orbāns paziņoja par atteikšanos no deputāta mandāta, lai no malas pievērstos partijas “Fidesz” reformēšanai. Viņa sakāve vēlēšanās jau ietekmējusi reģionālo politiku, tostarp ļāvusi virzīties uz priekšu 90 miljardu eiro Eiropas Savienības aizdevumam Ukrainai, kuru Orbāns iepriekš bija bloķējis.

Tuvojoties varas maiņai, starptautiskie novērotāji seko līdzi, vai Maģara solītā vēršanās pret iepriekšējās valdības tuvāko loku pāraugs plašākā pretkorupcijas kampaņā vai arī radīs jaunu politisko nestabilitāti valstī.

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma svētdienas rītā Krievijas okupētajā Krimā apturēta dzelzceļa satiksme starp Sevastopoli un Inkermanu, atsaucoties uz krievu iestādēm, ziņo radiostacija RFE/RL.

Šajā maršrutā tikšot organizēta autobusu satiksme, vēsta okupācijas iestādes.

Krievijas iestādes apgalvo, ka svētdienas rītā notriekti aptuveni 50 ukraiņu lidroboti, tajā skaitā virs okupētās Krimas pussalas un Melnās jūras.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 144 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 124 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti 19 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēs. Vēl sešās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Latvijas Radio 1. programmas (LR1) ziņu raidījumos nav konstatējama apzināta valsts valodas vājināšana, secinājis Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons.

Ombuds bija saņēmis iesniegumu, kura autors apgalvoja, ka Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM), bet jo īpaši LR1 ziņu raidījumos, regulāri dzirdamas sistemātiskas neatbilstības latviešu literārās valodas izrunas normām. Kā piemērus iesniedzējs bija norādījis, viņaprāt, nepamatoti mīkstinātus līdzskaņus, nepareizu uzsvaru un patskaņu ilgumu, kā arī krievu valodas fonētikas ietekmi.

Izvērtējot iesniegumā pausto atbilstoši LSM Redakcionālajās vadlīnijās noteiktajiem profesionālajiem principiem, ombuds secināja, ka LR1 ziņu raidījumos lietotajā valodā nav konstatējami pierādījumi apzinātai valsts valodas vājināšanai, kā arī nav pierādījumu sistemātiskai latviešu literārās valodas normu neievērošanai, tai skaitā neatbilstošai izrunai.

Vienlaikus ombuds novērojis, ka ziņu raidījumos ir sastopami atsevišķi pareizrunas trūkumi, jo valodas lietojumu var ietekmēt dialekti, izrunas īpatnības un runātāju dzimtā valoda. Tomēr tie nav pietiekami, lai vispārinātu par kopēju valodas kvalitātes problēmu.

Ombuda vērtējumā būtiskākais pareizrunas princips - izruna nedrīkst radīt vai veicināt semantiskus pārpratumus par runā teikto.

Krievijas karaspēka kombinētajā triecienā Dņipro nogalināti astoņi cilvēki un 56 cilvēki ievainoti, sestdien paziņoja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.

Sestdienas vakarā raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi pilsētai turpinās jau vairāk nekā 20 stundu, viņš rakstīja platformā "Telegram".

Krievijas uzbrukumā daļēji nopostīta četrstāvu dzīvojamā ēka, un uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki.

Pēc Krievijas uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks degvielas uzpildes stacijā Dņiprā, kur iznīcinātas astoņas kravas automašīnas un četras vieglās automašīnas. Uzbrukumā cietuši divi cilvēki.

Uzbrukumi vērsti arī pret citiem objektiem pilsētā.

Jau ziņots, ka Krievija sestdienas vakarā sāka plašu kombinēto gaisa triecienu Ukrainai. Kā informēja Ukrainas Gaisa spēki, galvenais uzbrukuma mērķis bija Dņipro. Uzbrukumi tika veikti arī Harkivas, Čerņihivas, Sumu, Odesas un Kijivas apgabaliem.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 325 650 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 892 tankus, 24 463 bruņutransportierus, 40 711 lielgabalus un mīnmetējus, 1753 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1354 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 258 091 bezpilota lidaparātu, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 582 automobiļus un autocisternas, kā arī 4136 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība

Ungārijas līdzšinējais premjerministrs Viktors Orbāns sestdien paziņoja, ka atkāpsies no parlamenta pēc tam, kad viņa koalīcija cieta smagu sakāvi vēlēšanās, kas pielika punktu viņa 16 gadu ilgajai valdīšanai.

62 gadus vecais Orbāns, kurš kopš 1990. gada nepārtraukti bijis Ungārijas parlamentā, pagājušajā nedēļā aicināja uz savas nacionālkonservatīvās partijas "Fidesz" "pilnīgu atjaunošanu".

"Šobrīd mani nevajag parlamentā, bet gan nacionālā spārna reorganizācijā," Orbāns teica "Facebook" video pēc "Fidesz" partijas izpildkomitejas sanāksmes.

Viņš paziņoja, ka ir gatavs palikt "Fidesz" priekšsēdētāja amatā, ja partija tā nolems jūnija kongresā.

Ungārijas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Pētera Maģara pārstāvētā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza"). Maģars, kurš uzvarēja, solot "režīma maiņu", ir apsūdzējis Orbānu gļēvulībā.

"Šis "drosmīgais" ielu cīnītājs joprojām nespēj vienu lietu - uzņemties atbildību," Maģars rakstīja "Facebook".

Ungārijas parlamenta jaunā sasaukuma pirmā sēde plānota 9. maijā, kad jaunievēlētie likumdevēji dos amata zvērestu.

Maģara partija "Tisza" ieguva 141 mandātu, bet Orbāna partija "Fidesz-KDNP" - 52 vietas, savukārt galēji labējā partija "Mūsu dzimtene" ieguva sešas vietas parlamentā, kurā ir 199 deputāti.