TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem turpinās ugunsgrēks Tuapsē.
The port city of Tuapse in Russia is still covered in thick smoke after Ukrainian drone attacks. #Russia pic.twitter.com/Na7DybfOrR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 21, 2026
Krievijas partizānu grupējums "Krievijas brīvība" aizdedzināja LADA 2107 automašīnu, kas piederēja krievu karavīram, kurš karo okupētajās Ukrainas teritorijās.
❗️The Russian partisan group ‘Freedom of Russia’ set fire to a LADA 2107 belonging to a 🇷🇺Russian serviceman who is fighting in the occupied territories of 🇺🇦Ukraine. pic.twitter.com/gNjBjgfO3t
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 21, 2026
Lielbritānijas uzņēmums "Windracers", kas specializējas loģistikas dronu ražošanā, ir iekļauts galveno piegādātāju sarakstā lielākajā Apvienotās Karalistes militārās palīdzības paketē Ukrainai, kas paredzēta "dronu" veidā.
Pakete, kuras kopējā vērtība ir 752 miljoni mārciņu, paredz 120 000 dronu piegādi.
Source: https://t.co/YTIxbKW1VP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 21, 2026
Pirmie kompleksi jau ir piegādāti vienībām kaujas testēšanai. Jaunais risinājums aizstās vairākas dažādas vadības sistēmas, ko pašlaik izmanto operatori, ievērojami vienkāršos izvietošanu un nākotnē vienādos šādu dronu pārvaldību visā frontē.
❗️Ukraine has introduced a single ground control station for drones with fiber-optic communication. The first complexes have already been delivered to units for combat testing. The new solution will replace several different control systems currently used by operators,… pic.twitter.com/rYHMZJMTFa
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 21, 2026
Transportlīdzeklis ir paredzēts bruņutehnikas, nocietinājumu, ienaidnieka dzīvā spēka un lēnas kustības gaisa mērķu apkarošanai. "Spider" ir aprīkots ar tādiem ložmetējiem kā Browning M2 un PKT, kā arī automātiskajiem granātmetējiem AGS-17 un Mk19.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 21, 2026
Zelenskis apgalvo, ka atkāpšanās no Donbasa būtu stratēģiska sakāve Ukrainai, jo pilsētu aizsardzība ir daudz spēcīgāka nekā jebkura atklātā laukā uzbūvēta līnija.
Ukrainas spēku atkāpšanās no Doneckas un Luhanskas apgabaliem nozīmētu stratēģisku zaudējumu Ukrainai un tās bruņotajiem spēkiem, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc prezidenta teiktā, prasība atstāt Donbasu izskatās tā, it kā kāds mēģinātu vienoties par Ukrainas likteni bez pašas Ukrainas. Zelenskis uzsvēra, ka šāds solis nozīmētu nocietinātu pozīciju zaudēšanu, aizsardzības vājināšanos un papildu riskus armijai.
Dnipropetrovskas apgabala Nikolajivkas ciemā granātas sprādzienā ievainojumus guva pieci policisti, aizturot vīrieti, kura rīcība apdraudēja cilvēkus.
Par to ziņoja Dnipropetrovskas apgabala policijas komunikācijas pārvalde. 21. aprīlī aptuveni pulksten 6:30 policija saņēma ziņojumu par iereibušu vīrieti, kurš Sineļņiku rajona Nikolajivkas ciemā uzvedās neadekvāti. Aizturēšanas laikā agresīvais Nikolajivkas iedzīvotājs meta tiesībsargājošo iestāžu darbinieku virzienā divus sprādzienbīstamus priekšmetus. Viens priekšmets nesprāga, bet otrs eksplodēja. Vairāk lasi šeit.
No otrdienas līdz ceturtdienai Polijā norisināsies Baltijas valstu un Polijas ģenerālprokuroru tikšanās, kuras laikā plānots parakstīt arī deklarāciju, kas apliecina valstu kopīgu apņemšanos stiprināt sadarbību, informēja prokuratūrā.
Tikšanās laikā Polijas prokuratūra iepazīstinās ar savu pieredzi, veicot izmeklēšanu noziegumos, kas saistīti ar spiegošanu un terorismu. Tāpat tiks apspriesti procesuālie izaicinājumi, kas radušies Krievijas īstenotās karadarbības Ukrainā ietekmē, tostarp reģionālās drošības jautājumi.
Paredzēts arī pārrunāt izmeklēšanu noziedzīgajos nodarījumos par kontrabandas preču ievešanu no Baltkrievijas teritorijas, izmantojot balonus kā neparastu veidu preču pārvadāšanai pāri robežai.
Igaunijas politiķi kritizējuši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumus, ka interneta piekļuves ierobežojumi Krievijā varētu būt saistīti ar mobilizāciju uzbrukumam Baltijas valstīm, un norādīja, ka Ukrainas prezidents, tos atkārtojot, izplata Kremļa naratīvu, kas apgrūtina sadarbību.
Zelenskis svētdien pārraidītā intervijā televīzijā izteica pieņēmumu, ka Krievija, iespējams, bloķē internetu nevis tādēļ, lai apspiestu valdības kritiku, bet gan lai novērstu neapmierinātību, ko varētu izraisīt plānotā plaša mēroga mobilizācija. Saskaņā ar Ukrainas prezidenta vērtējumu mobilizācijas mērķis varētu būt masveida uzbrukums Ukrainai vai Baltijas valstīm.
Atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, NATO iedarbinātu alianses līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību gadījumā, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, Zelenskis to apšaubīja. "Domāju, ka varbūt ne visas valstis vēlēsies atbalstīt [Baltijas valstis], bet, manuprāt, NATO valstīm nav izvēles - citādi NATO vairs nepastāvēs. Tām jārīkojas un jāreaģē uz to, ko potenciāli varētu darīt [Krievijas diktators Vladimirs] Putins," intervijā uzsvēra Zelenskis.
Krievijas uzbrukumos Ukrainā naktī uz otrdienu ievainoti vismaz 25 cilvēki, ziņo amatpersonas.
Krievijas dronu triecienos Sumos ievainoti 15 cilvēki, kā arī nodarīti postījumi daudzdzīvokļu ēkām un kādai medicīnas iestādei. "Atkārtotu uzbrukumu draudu dēļ glābējiem nācās vairākas reizes pārtraukt operācijas," norādīja avārijas dienests.
Gaisa triecienos Harkivas apgabalā ievainoti trīs cilvēki, un vēl trīs guva traumas krievu uzbrukumos Slovjanskā, ziņo amatpersonas.
Dņipropetrovskas apgabalā ievainoti četri cilvēki, sociālajos tīklos paziņoja apgabala gubernators.
Jau ziņots, ka Krievija naktī uz otrdienu uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 143 droniem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt vai neitralizēt vienu raķeti un 116 dronus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



