TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Šveice izdevusi Vācijai Ukrainas pilsoni Jevhenu B., ko tur aizdomās par diversiju gatavošanu Krievijas uzdevumā, vēsta vācu laikraksti "Tagesschau" un "Zeit".
Vācijas tiesa otrdien piemēroja viņam pirmstiesas apcietinājumu.
Orderi Jevhena B. aizturēšanai Vācijas federālā prokuratūra izdeva 2025. gada maijā, kad Ķelnē un Konstancē tika aizturēti divi viņa līdzdalībnieki Vladislavs R. un Daņils B.
Prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi publiski detalizēti prezentējis 20 galvenos darba projekta punktus miera līgumam, kura mērķis ir izbeigt Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Sarunā ar žurnālistiem Zelenskis dokumentu raksturoja kā “pamata vienošanos par kara izbeigšanu”, ko Ukraina jau apspriedusi ar starptautiskajiem partneriem.
Ukraina ir nostiprinājusi darba projektus par miera līgumiem pēc sarunām ar ASV delegāciju par kara izbeigšanu, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mēs pastāvīgi esam kontaktā ar Ameriku un sagaidām turpmāku darbu. Jūtam, ka Amerika vēlas panākt galīgo vienošanos, un no mūsu puses — pilnīgu sadarbību,” teica prezidents.
Ukraina novērtējusi savus zaudējumus Krievijas agresijas rezultātā 800 miljardu dolāru apmērā, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā žurnālistiem.
Viņš uzsvēra, ka devītais miera plāna punkts paredz izveidot vairākus fondus, kuru mērķis ir piesaistīt 800 miljardus dolāru, izmantojot kapitāla ieguldījumus, grantus, parāda instrumentus un privātā sektora finansējumu, lai atjaunotu Ukrainas ekonomiku.
Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija norādījusi, ka valsts televīzijas maratona “United News” formāts varētu būt jāmaina, ja notiks vēlēšanas, paziņojis CEC vietnieks Serhijs Duboviks intervijā Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība.
Duboviks norādīja, ka pašreizējais formāts nav pilnībā saskaņots ar vēlēšanu kampaņas raksturu, kas prasa brīvu radio un televīzijas pārraidi.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 200 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka ASV-Ukrainas sarunās par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu tā arī nav panākta vienprātība par ilgtermiņa teritoriāliem jautājumiem un tie apspriežami augstākajā līmenī.
"Mēs nepanācām konsensu ar amerikāņu pusi par Doneckas apgabala teritoriju un Zaporižjas kodolspēkstaciju," atzina Zelenskis, piebilstot, ka Kijiva ir gatava runāt ar ASV "līderu līmenī", lai atrisinātu šos jautājumus.
Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 116 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
60 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.
Fiksēti 48 lidrobotu trāpījumi 19 apkaimēs.
Īpaši liels skaits ienaidnieka lidrobotu bija mērķēti uz infrastruktūras objektiem Čerņihivas apgabalā.
Ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā naktī uz trešdienu izcēlies ugunsgrēks Jefremovas polimēru rūpnīcā Krievijas Tulas apgabalā, ziņo aculiecinieki.
Sprādzieni sākušies ap plkst. 3.20 (plkst. 2.20 pēc Latvijas laika). Aculiecinieki stāsta, ka kopumā atskanējušas vismaz desmit eksplozijas.
Sociālās saziņas vietnēs izplatītajos videoierakstos redzams ugunsgrēks rūpniecības rajonā.
Гарри Каспаров заочно арестован по обвинению в оправдании терроризма
— ЭХО (@echofm_online) December 23, 2025
Решение по ходатайству следствия принял Замоскворецкий райсуд Москвы, сообщает РБК. Что конкретно инкриминируют политику, неизвестно.
По данным «Первого отдела», уже второй год подряд «оправдание терроризма»… pic.twitter.com/JED5xv0TmV
Maskavas tiesa aizmuguriski arestējusi bijušo pasaules čempionu šahā Gariju Kasparovu, kuru pirms tam Krievijā atzina gan par “ārvalstu aģentu”, bet vēlāk pat par “teroristu un ekstrēmistu” un viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā, apsūdzot viņu aicinājumos uz teroristisku darbību, vēršoties pret Krievijas diktatora Vladimira Putina režīmu un viņa veikto asiņaino invāziju Ukrainā. Kasparovam, kuru uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem šahistiem, dzimtenē draud līdz septiņu gadu ieslodzījums.
Vietējie mediji norāda, ka tiesā netika sniegtas nekādas detalizētas ziņas par apsūdzību.
Garijs Kasparovs par pasaules čempionu kļuva 1985. gadā nieka 22 gadu vecumā pieveicot toreizējo čempionu Anatoliju Karpovu un kļuva par visu laiku jaunāko čempionu, pārspējot “Rīgas burvja” Mihaila Tāla (1936-1992) sasniegumu, 1960. gadā izcīnot čempiona kroni 23 gadu vecumā. Jāpiebilst, ka Kasparova rekordu 2024. gadā pārspēja 18 gadus vecais indietis Gukešs Dommaradžu.
Šaha tronī Kasparovs pabija līdz 2000. gadam. 1999. gadā viņa augstākais FIDE reitings bija 2851, ko 2013. gadā pārspēja norvēģis Magnuss Kārlsens. No 1984. līdz profesionālā šahista karjeras beigām 2005. gadā Kasparovs rekordilgi — 255 mēnešus — bija pasaules ranga pirmajā vietā.
Pēc tam viņš iesaistījās politikā, pievienojoties Putina pretiniekiem. Pieaugot režīma represijām, 2013. gadā viņš pameta Krieviju, un kopš tā laika asi nosodījis gan Krimas aneksiju, gan Krievijas invāziju Ukrainā, gan brīdinājis par Putina nepiesātināmajām impērijas atjaunošanas alkām.
Būdams trimdā darbojošās Krievijas Pretkara komitejas biedrs, Kasparovs apsūdzēts centienos “vardarbīgi sagrābt varu” un “mainīt konstitucionālo iekārtu”.
Krievijas Ģenerālprokuratūra 2024. gada janvārī Pretkara komitejai piešķīra tā dēvētās nevēlamās organizācijas statusu. Tas nozīmē, ka tās darbība Krievijā ir aizliegta, un par sadarbību ar to paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



