TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 37 droniem, un 29 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Brjanskas un Kurskas virzieniem Krievijā, kā arī no Doneckas virziena okupētajos Ukrainas austrumos.
No 37 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 20 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti trieciendronu trāpījumi četrās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 256 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 830 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 682 tankus, 24 054 bruņutransportierus, 37 384 lielgabalus un mīnmetējus, 1649 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1302 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 138 330 bezpilota lidaparātus, 4314 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 036 automobiļus un autocisternas, kā arī 4072 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas un Krievijas pārstāvji sarunās, kas ar ASV līdzdalību notikušas pēdējo nedēļu laikā, apsprieduši ideju par demilitarizētas zonas izveidi Doneckas apgabalā, ko nekontrolētu nedz Ukrainas, nedz Krievijas armija, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz trim avotiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.
Tādējādi tiek atdzīvināta ideja, kas bija daļa no iepriekšējiem miera priekšlikumiem, arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas novembrī piedāvātā 28 punktu plāna, norāda laikraksts.
Krievijā Pleskavas apgabalā Veļikije Lukos naktī uz ceturtdienu Ukrainas dronu triecienā cietusi naftas bāze, tur izcēlies ugunsgrēks, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji.
Ziņas par triecienu un ugunsgrēku apstiprinājis arī Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs.
Trieciena rezultātā aizdegusies naftas produktu tvertne, norādīja gubernators.
Sociālajos tīklos publicēti sprādziena un ugunsgrēka video.
Pleskavas lidostā noteikti ierobežojumi.
Varasiestādes brīdināja par mobilā interneta ātruma palēnināšanos reģionā.
Veļikije Luki atrodas aptuveni 150 kilometrus uz austrumiem no Latvijas-Krievijas robežas.
Another video from velikiye lyki pic.twitter.com/oLR7xz0uT4
— Exilenova+ (@Exilenova_plus) February 18, 2026
Ženēvā notikušo Krievijas, Ukrainas un ASV sarunu rezultāts ir nepietiekams, trešdienas vakarā atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešamas tālākas tikšanās - vēlams, februārī - ar Eiropas valstu piedalīšanos.
Zelenskis to paziņoja pēc sarunas ar Ukrainas pārstāvju komandu, kas piedalījās sarunās Ženēvā.
Lai cīnītos pret Krievijas droniem, kas kontrolei izmanto LTE mobilo sakaru tīklu, SIM kartes būtu pārdodamas, tikai uzrādot pasi, un ierobežotā skaitā, uzskata Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Serhijs Beskrestnovs.
Vairāk lasi šeit.
Krievu atlētiem, kuri piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, netika uzdāvināti telefoni, kā visiem pārējiem dalībniekiem, sankciju dēļ. Ko tad viņi saņēma?
Lasi vairāk šeit.
Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem trešdien Ženēvā bijusi atsevišķa tikšanās jau pēc trīspusējām sarunām, kurās piedalījās arī ASV pārstāvji, vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija, atsaucoties uz Ukrainas delegācijas vadītāja Nacionālās aizsardzības un drošības padomes sekretāra Rustema Umerova preses sekretāri Diānu Davitjanu.
Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis saka, ka darbs neapstāsies, "kamēr nebūs atgriezušies visi bērni" – desmitiem tūkstošu joprojām atrodas Krievijas kontrolē, piespiedu kārtā nošķirti no savām ģimenēm.
2,000 Ukrainian children returned home from Russian captivity through the Bring Kids Back initiative.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 17, 2026
Zelenskyy says work won't stop "until every child is back" - tens of thousands remain under Russian control, forcibly separated from their families.https://t.co/21yjRE1WPU
Ziemeļu Slobožanskas asī 158. brigādes kaujinieki vispirms ar skaļruni aprīkota drona palīdzību sagūstīja divus krievu karavīrus. Pēc tam abi ierakstīja aicinājumu saviem biedriem padoties, un viņu aicinājumam sekoja vēl trīs okupanti. Visi pieci pašlaik atrodas apcietinājumā un piedalīsies nākotnē notiekošā gūstekņu apmaiņā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
