TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Brīdis, kad Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs nomet Francijas AASMHAMMER vadāmās bumbas uz Krievijas mērķiem frontē.
Source: https://t.co/0dJgsD5pnW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
"Urāli nesen bija ārpus Ukrainas gaisa triecieniem sasniedzamības zonas, un šodien tie atrodas tiešu draudu zonā," sacīja Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs Šoigu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
Šī vadāmā munīcija pēc palaišanas spēj mainīt savu lidojuma trajektoriju, lai precīzāk trāpītu mērķī. "Deftak" munīcija izmanto datorredzi — lādiņš lido uz tam norādīto punktu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
Maskavā, baidoties no dronu triecieniem, netālu no Kremļa patrulē mobilās uguns vienības, kas bruņotas ar ložmetējiem un elektroniskās karadarbības ieročiem.
Francija piegādā Ukrainai SAMP-T NG, nākamās paaudzes Eiropas zeme-gaiss raķešu sistēmas versiju, un Ukraina plāno to izmēģināt 2026. gadā.
Mērķi testēšanas sarakstā: Iskander-M, Ziemeļkorejas KN-23 un hiperskaņas raķete Kinžal.
France is supplying Ukraine with the SAMP-T NG, the next-generation version of the European surface-to-air missile system, and Ukraine plans to test it in 2026
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 17, 2026
The targets on the test list: Iskander-M, North Korea's KN-23, and the hypersonic Kinzhal https://t.co/v8ih93uGni
Ekonomists Širjajevs atklājis, kāds bijis iemesls interneta atslēgšanai Krievijas galvaspilsētas iedzīvotājiem.
Kremļa bažas par Krievijas augstākās vadības drošību varētu būt bijis iemesls interneta ierobežojumiem Maskavā, norāda ekonomists Vjačeslavs Širjajevs. Viņš uzskata, ka lēmumu ieviest masu komunikācijas bloķēšanu, visticamāk, sankcionēja Federālais aizsardzības dienests (FSO), kas ir atbildīgs par prezidenta drošību, nevis FDD, kā iepriekš tika uzskatīts. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) palīdzēt atjaunot Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba".
Jau ziņots, ka Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba" ir pārtrauktas kopš janvāra beigām, kad cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā. "Družba" darbības pārtraukums radījis politisko spriedzi Kijivas attiecībās gan ar Ungāriju, gan Slovākiju, kas pa šo cauruļvadu saņēma Krievijas naftu, jo abām valstīm noteikts izņēmums Eiropas Savienības sankcijās.
"ES ir piedāvājusi Ukrainai tehnisko atbalstu un finansējumu. Ukraiņi ir atzinīgi novērtējuši un pieņēmuši šo piedāvājumu," norāda Leiena.
"Eiropas eksperti ir nekavējoties pieejami," sacīja EK priekšsēdētāja.
Ukrainas drošības dienesta (SBU) virsnieki Odesā ir atmaskojuši FDD savervētu jūras gvardes matrozi, kurš pārsūtīja informāciju par Ukrainas bruņotajiem spēkiem un militārajiem objektiem raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
SBU ir aizturējusi "kurmi" – FDD aģentu, kas iekļauts Valsts robeždienestā, lai pārsūtītu informāciju par Ukrainas spēku pozīcijām un vadītu gaisa triecienus Odesai, ziņo aģentūras preses dienests. Izmeklētāji norāda, ka jūrnieks, Valsts robeždienesta jūrnieks, tika savervēts, izmantojot "Telegram" kanālus, kur viņš meklēja ātru peļņu un nodeva informāciju par Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām Krievijas izlūkdienestam, lai vadītu raķešu un bezpilota lidaparātu triecienus Odesai un apietu Ukrainas pretgaisa aizsardzību.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka okupantu līdzstrādnieks fiksēja mobilo uguns vienību, radaru staciju un pretgaisa bateriju atrašanās vietas, kā arī personāla koncentrācijas vietas. Lai apkopotu informāciju, viņš ceļoja pa pilsētu ar taksometru, slepeni fotografējot militāros objektus. SBU darbinieki aizturēja "kurmi" nozieguma vietā, filmējot ēkas fasādi, kam Krievijas Federācija plānoja uzbrukt. Kratīšanas laikā tika konfiscēts telefons, kurā bija pierādījumi par sadarbību ar FDD. FDD aģentam tika izvirzītas apsūdzības pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 111. panta 2. daļas (valsts nodevība kara stāvokļa apstākļos). Tiesa viņu apcietināja bez drošības naudas. Par darbu ienaidnieka valsts labā viņam draud mūža ieslodzījums ar mantas konfiskāciju.
Limanas sektorā Krievijas armija katru dienu mēģina uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām, bieži vien ķeroties pie iefiltrēšanās caur Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām 2-3 cilvēku grupās.
Ukrainas Aizsardzības spēki ir stabilizējuši situāciju Limanas sektorā, tāpēc krievu okupanti ir pārgājuši uz noplicināšanas un iefiltrēšanās taktiku. To intervijā laikrakstam "Suspilne" norādīja Ukrainas Bruņoto spēku 3. armijas korpusa pārstāvis Aleksandrs Borodins.
Viņš ziņo, ka Limanas sektorā krievu okupanti katru dienu mēģina uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām, taču nav spējuši gūt pat taktiskus panākumus. Līdz ar to ienaidnieks ir sācis izmantot noplicināšanas un iefiltrēšanās taktiku caur Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām (iefiltrēšanās laikā krievu okupanti mēģina iefiltrēties Ukrainas aizmugurē nelielās 2-3 cilvēku grupās un pēc tam uzkrāt tur spēkus turpmākiem uzbrukumiem – red. piezīme). Borodins uzsvēra, ka ienaidnieks visbiežāk izmanto iefiltrēšanos propagandas nolūkos. Krievijas okupanti cenšas izlikties, ka viņi "kaut ko kontrolē", lai gan tā nav taisnība.
3. armijas korpusa pārstāvis vērsa Ukrainas sabiedrības uzmanību uz pastiprinātu aviācijas bumbu izmantošanu frontē, tostarp KAB (vadāmās aviācijas bumbas), kas ir precīzi vadāma munīcija. Borodins uzskata ienaidnieka pastiprināto KAB izmantošanu par "noteiktu izaicinājumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem".
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka 16. martā Krievijas okupanti deviņas reizes uzbruka Ukrainas pozīcijām Limanas sektorā. Ukrainas karavīri atvairīja visus uzbrukumus. Ienaidnieks mēģināja virzīties uz priekšu Drobiševas, Limanas, Stavku un Borovajas ciematu rajonos. Situācija ir sarežģītāka Konstantiņvskas un Pokrovskas sektoros. Tur 16. martā okupanti uzbruka Ukrainas pozīcijām attiecīgi 30 un 31 reizi.
"Lai Krievijas armija nepalielinātu savu lielumu, mums ir jālikvidē aptuveni tikpat daudz karavīru. Pēdējo trīs mēnešu laikā esam likvidējuši attiecīgi 30, 35 un 28 tūkstošus krievu. Tas ir gandrīz 100 tūkstoši karavīru," piebilda prezidents.
❗️«Russia constantly mobilizes 40–45 thousand people per month,» — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
«In order for the Russian army not to grow in size, we need to eliminate roughly the same number. Over the last three months we have eliminated 30, 35 and 28 thousand Russians respectively. That’s… pic.twitter.com/8I6SXSjx5Y
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



