TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 120 droniem, un 106 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem. To vidū aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti vienas raķetes un 13 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Ungārija nostājusies pret Eiropas Savienības (ES) 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ziņo laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz vairākiem avotiem.
Ungārijas vēstnieks ES piektdien paziņoja, ka Budapešta iebilst pret to, ka ES uzņemas parāda saistības, ko garantē bloka kopējais budžets, lai Ukrainai piešķirtu aizdevumu. Kā norādīja "Financial Times", lai lēmums tiktu īstenots, tas ir vienprātīgi jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm.
ES līderi decembrī vienojās par šādu aizdevumu, lai palīdzētu Ukrainai, kurai aprīlī draud budžeta deficīts. Tajā pašā laikā Ungārija, Slovākija un Čehija piekrita palīdzēt Ukrainai tikai ar nosacījumu, ja tās tiks atbrīvotas no procentiem un atmaksas saistībām.
"Financial Times" norādīja, ka Eiropas Komisijai (EK) vēl ir jāsaņem visu ES dalībvalstu atbalsts, lai varētu izmantot ES budžeta rezervi aizņēmumam un aizdevumu izsniegšanai Ukrainai.
Naktī uz sestdienu Krievijā veikts dronu trieciens raķešu rūpnīcai Votkinskā, Udmurtijas republikā, vēsta "Telegram" kanāli "Astra" un "Baza".
Krievijas Udmurtijas republikas vietvaldis Aleksandrs Brečalovs ziņoja, ka vienai no reģiona rūpnīcām uzbrukuši ukraiņu droni.
"Astra", pamatojoties uz aculiecinieku uzņemto video analīzi, ziņoja, ka trieciena mērķis bija Votkinskas rūpnīca, kas ražo raķetes "Iskander-M", "Topoļ-M" un "Orešņik". Triecienā bojāti divi rūpnīcas cehi.
Udmurtijas republikas Veselības ministrija ziņoja, ka triecienā tika ievainoti 11 cilvēki.
Vācija un tās partneri gatavojas nosūtīt Ukrainai papildu PAC-3 pārtvērējraķetes. Par to 20. februārī paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
ASV ražotās PAC-3 pārtvērējraķetes ir modernākā munīcija pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot” un šobrīd faktiski ir vienīgais uzticamais līdzeklis Krievijas ballistisko raķešu pārtveršanai.
“Pagājušajā nedēļā Briselē es ierosināju apvienot noteiktu skaitu PAC-3 raķešu,” preses konferencē Krakovā pēc E5 (Lielbritānija, Francija, Itālija, Vācija, Polija) aizsardzības ministru tikšanās sacīja Pistoriuss.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien intervijā ziņu aģentūrai AFP atklājis, ka Ukrainas armija pretuzbrukumā dienvidos atbrīvojusi 300 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka pat ASV, Ukrainas un Krievijas trīspusējo sarunu laikā, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu, Ukrainas armija atbrīvo savu zemi no ienaidniekiem.
"Es neiedziļināšos detaļās, bet šodien es varu apsveikt mūsu armiju, pirmkārt un galvenokārt visus aizsardzības spēkus, jo līdz šai dienai ir atbrīvoti 300 kvadrātkilometri," intervijā AFP teica Zelenskis. Taču viņš neatklāja, cik ilgā laika periodā šī teritorija ir atbrīvota.
Tad sāk pienākt pirmie ziņojumi no kaujas lauka, vēsta CNN.
Viņš dzer daudz kafijas — melnu, bez cukura, lai tiktu galā ar šīm agrajām pamošanās reizēm. Neskatoties uz to, prezidents nav zaudējis humora izjūtu un dažreiz atrod laiku atpūsties ar grāmatu vai filmu, īpaši garu vilcienu braucienu laikā. Gadu spiediens un emocionālās ciešanas ir acīmredzami atstājušas savu iespaidu uz Zelenski. Viņa pirmskara jauno, gludi skūto seju tagad iezīmē grumbas un sirmi rugāji.
❗️Zelenskyy's working day starts between 3 and 4 a.m., when the first battlefield reports begin to come in — CNN.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
▪️He drinks a lot of coffee – black, no sugar – to get through these early wake-ups.
▪️Despite this, the president has not lost his sense of humor and sometimes… pic.twitter.com/XWQ1rIIeQa
TV2 ziņo, ka Dānijas Jūras pārvalde ir aizturējusi un pārbaudījusi zem Irānas karoga kuģojošu konteinerkuģi "Nora", kas, domājams, ir daļa no Krievijas "ēnu flotes".
Sākotnēji kuģis kuģoja zem Komoru salu karoga, taču Komoru salas informēja Dāniju, ka kuģis nav atrasts tās reģistrā. Saskaņā ar iestādes teikto, kuģis tiek aizturēts, "līdz brīdim, kad karoga valsts var pierādīt Dānijas Jūras pārvaldei, ka tas ir reģistrēts un pilnībā sertificēts".
Pēdējā gada laikā tas desmit reizes ir šķērsojis Dānijas ūdeņus, un katru reizi, tuvojoties Sanktpēterburgai Krievijā, tas ir pārtraucis datu sūtīšanu par savu atrašanās vietu.
Meklēšana sankcijām pakļauto kuģu datubāzēs liecina, ka "Nora", kas pirms dažiem mēnešiem mainīja nosaukumu no "Cerus", ir arī ASV Valsts kases sankciju sarakstā.
A shadow fleet vessel has been detained by Denmark:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 20, 2026
The Danish Maritime Authority had detained and inspected an Iran-flagged Nora container vessel, believed to be a part of a "shadow fleet," TV2 reported.
The ship was initially sailing under a Comoros flag, but Comoros informed… pic.twitter.com/dw4In4xo6m
Apbrīnojams video, kurā iemūžināts brīdis, kad FP-2 ar 60 kg smagu kaujas galviņu ietriecas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmā "Tor", ko filmējusi cita tuvumā esoša FP-2 kamera.
An amazing video capturing the moment FP-2 with a 60kg warhead hits Russian Tor filmed by the camera of another FP-2 nearby. https://t.co/2YcOG96nE0 pic.twitter.com/pwL1XsSZif
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) February 20, 2026
❗️Destroyed 🇷🇺Russian "shed tank" T-80BV in the Kursk region. pic.twitter.com/RmesgWlZU8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Bēdīgi slavenais aktīvists no Latvijas Beness Aijo pie ASV vēstniecības Maskavā nolēmis ļoti savdabīgi paust solidaritāti ar Kubu — ar lozungiem, emocijām un uguni. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



