TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 28. februāra rītam sasnieguši 1 265 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 707 tankus, 24 102 bruņutransportierus, 37 663 lielgabalus un mīnmetējus, 1661 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1305 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 149 637 bezpilota lidaparātus, 4384 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 80 329 automobiļus un autocisternas, kā arī 4075 specializētās tehnikas vienības.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 105 droniem, sestdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
96 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti sešu trieciendronu trāpījumi.
Maskavas patriarhāta struktūras Āfrikas kontinentā darbojas kā vervēšanas mašīna. Jaunie kenijieši tiek pievilināti ar solījumiem un nosūtīti tieši uz frontes līniju. Par to ziņo amerikāņu reliģiskā ziņu aģentūra "Religion News Service", atsaucoties uz cilvēktiesību organizāciju "Vocal Africa".
Organizācija ir dokumentējusi sistemātisku praksi, kurā jauni Kenijas pilsoņi nonāk Ukrainas frontes līnijā pēc tam, kad ir pieņēmuši baznīcas piedāvājumu doties uz Krieviju. Vilinājums ir rūpīgi izstrādāts. Potenciālajiem upuriem tiek piedāvāta pienācīgu ienākumu vai izglītības iespēja ārzemēs, baznīcai nodrošinot finansējumu. Vairāk lasi šeit.
Karojot Krievijas pusē, Ukrainā krituši vismaz 55 Ganas pilsoņi, piektdien paziņojusi Ganas Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministrs Samuels Okudzeto Ablakva, uzturoties Kijivā, pavēstīja, ka kopš 2022. gada, kad sākās Krievijas atkātotais iebrukums Ukrainā, esot savervēti 272 ganieši, no kuriem divi krituši ukraiņu gūstā.
Kopumā Ukrainai ir dokumentāri pierādījumi, ka Krievijas pusē karojuši 1780 afrikāņi no 36 valstīm, piebilda Ablakva.
Zviedrijas armija piektdien paziņojusi, ka netālu no Francijas aviācijas bāzes kuģa "Charles de Gaulle" neitralizētais lidrobots patiesi bijis krievu bezpilota lidaparāts, kā valdība jau iepriekš domājusi.
"Francijas aviācijas bāzes kuģa "Charles de Gaulle" vizītes laikā viens no Zviedrijas bruņoto spēku kuģiem novēroja dronu, kas pacēlās no Krievijas radioelektroniskās izlūkošanas kuģa," teikts armijas paziņojumā. "Zviedrijas bruņotie spēki tagad var apstiprināt, ka krievu drons veica neautorizētu lidojumu."
Kā ziņots, Zviedrijas armija, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus, trešdien neitralizēja nezināmas izcelsmes lidrobotu netālu no Zviedrijas ūdeņos esošā Francijas aviācijas bāzes kuģa "Charles de Gaulle".
Lidrobots tika neitralizēts aptuveni septiņu jūras jūdžu attālumā no kuģa.
Francijas ģenerālštāba pārstāvis aģentūrai AFP norādīja, ka Zviedrijas sistēmas darbojās perfekti un franču komandas darbība netika traucēta.
Incidents atgadījās Ēresunda jūras šaurumā netālu no Malmes, kur Francijas karaflotes flagmanis bija noenkurojies.
"ATOM" drons apvieno augstas precizitātes izlūkošanas un triecienieroča funkcijas.
Source: https://t.co/vhGWXSbvuS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
Ukraina atklāj viena miljona dolāru piesavināšanos lielas Kijivas elektrostacijas atjaunošanas ietvaros, ziņo Ukrainas Drošības dienests (SBU).
⚡️Ukraine uncovers $1 million embezzlement in major Kyiv power plant restoration, SBU says.https://t.co/duexPbG9QZ
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 27, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
