TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Eiropas Savienība (ES) plāno februārī pieņemt nākamo, 20. sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien paziņoja ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa.

Kallasa aicināja apsvērt jebkādus pasākumus, kas ierobežotu Krievijas finanšu resursus, lai palielinātu spiedienu uz Maskavu izbeigt karu Ukrainā.

"Šodien ES ir iekļāvusi Krieviju melnajā sarakstā augsta naudas atmazgāšanas riska dēļ. Tas palēninās un sadārdzinās darījumus ar Krievijas bankām," preses konferencē Briselē pēc ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes paziņoja Kallasa.

Viņa arī pavēstīja, ka ES februārī plāno pieņemt nākamo, 20. sankciju paketi pret Krieviju.

"Attiecībā uz 20. sankciju paketi mēs plānojam to pieņemt 24. februārī. Šī procesa ietvaros valstis iesniedz dažādus priekšlikumus," viņa skaidroja, norādot, ka darbs pie jaunās paketes turpinās, un tā vēl nav pabeigta.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts brīdina, ka ārvalstu operācijas kļūst aizvien lētākas, masveidīgākas un tehnoloģiski attīstītākas, līdz ar to palielinājies risks, ka Krievija un citas pret Latviju nelabvēlīgi noskaņotas valstis varētu mēģināt ietekmēt rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas.

Viņš norādīja, ka šobrīd mainās ārvalstu ietekmes operāciju raksturs - tās kļūst lētākas, masveidīgākas un tehnoloģiski attīstītākas, tādējādi palielinot riskus arī Latvijai. "Ja līdz šim ietekmes operācijas bija savā veidā amatniecība, tad šobrīd mēs redzam industrializāciju," uzsvēra Sārts.

Pēc viņa sacītā, mākslīgais intelekts arvien biežāk tiek izmantots gan satura masveida ģenerēšanai, gan viltus profilu un automatizētu "sarunu dalībnieku" attīstīšanai, kas spēj izskatīties un uzvesties kā īsti cilvēki.

Īpaši satraucoša tendence ir šādu kontu iekļūšana mazās interešu kopienās un diskusiju grupās, kur tie var mēģināt pārņemt sarunu dinamiku un virzīt diskusijas noteiktā virzienā, izplatot sev vēlamus naratīvus, atzina Sārts.

Viņš arī brīdināja, ka manipulācijas ir būtiski spēt atpazīt un novērst laikus - vēlēšanu procesā izšķiroša nozīme ir sabiedrības uzticībai. Iestādēm, konstatējot iespējami manipulatīvu saturu, tas jāpārbauda nekavējoties un, ja nepieciešams, jāizmanto atbilstoši tiesiskie instrumenti, uzsvēra Sārts.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs atklāja, ka Latvija jau ir sākusi koordinētu gatavošanos, lai stiprinātu noturību pret ārējiem apdraudējumiem Saeimas vēlēšanu procesā. "Valsts pārvalde pret šo risku izturas nopietni un stiprina gatavību draudus savlaicīgi identificēt un mazināt, tostarp pilnveidojot starpinstitucionālo sadarbību un iesaistot ekspertus," sacīja Kronbergs un piebilda, ka būtiska loma šajā procesā ir arī nevalstiskajām organizācijām.

Jau vēstīts, ka šomēnes tika atbalstīta starpinstitūciju darba grupas izveide, kuras uzdevumi būs identificēt un vadīt riskus, lai nodrošinātu drošu un demokrātisku šī gada rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi.

Rīkojuma projekta anotācijā skaidrots, ka godīgu, demokrātisku un caurskatāmu Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešama vairāku institūciju iesaiste, kas rūpētos gan par fiziskās drošības, gan digitālās drošības risinājumiem.

Darba grupu vadīs Kronbergs, bet viņa vietnieks būs Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris. Tāpat šajā grupā būs Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departamenta direktore Lāsma Greidāne, CVK priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta Juridiskās un analītiskās daļas vadītāja Zanda Dāvida, Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilze Leimane, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, kā arī Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce.

Grupā iecelta arī Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupas vadītāja Solvita Martinsone, PTAC Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta direktors Dainis Platacs, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Ojārs Priedītis, Valsts digitālās attīstības aģentūras direktora vietniece elektroniskās pārvaldes jautājumos Egita Rudzīte, Valsts policijas Krīzes vadības nodaļas priekšnieks Arturs Smilga, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Aiga Putniņa, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Pirmās nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.

Vienlaikus darba grupā strādās arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Juridiskā departamenta vadītāja Dace Balode, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikvelis, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks, Krīzes vadības nodaļas priekšnieks Ēriks Eleds, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" Pārvaldības un atbilstības grupas vadītājs Kristiāns Teters, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis, kā arī amatpersonas no Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja.

Darba grupai būs jākoordinē informācijas apmaiņa par ārējās ietekmes aktivitātēm Latvijas informatīvajā vidē un pasākumus ārējās ietekmes aktivitāšu novēršanai. Tāpat starp grupas uzdevumiem izvirzīta jautājumu koordinēšana, kas saistīti ar Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību pret ārēju ielaušanos un noturību.

Kā informēja Kronbergs, darba grupā aicināts iesaistīties arī Sārts, lai viņš ar savu ekspertīzi palīdzētu vēl efektīvāk savlaicīgi identificēt un mazināt ārējos draudus vēlēšanām.

Aizvadītajā dienā pēc teju 12 stundu darba Saeimas deputāti noslēdza ārpolitikas debates, kasilga no plkst. 9.00 līdz 21.00. Kamēr opozīcijas deputāti kā galveno prioritāti izcēla drošību, opozīcijas deputāti vairāk koncentrējās uz Latvijas attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs ārlietu ministre Baiba Braže (JV) deputātus informēja par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā, kā arī par aktuālajiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem. Pozīcijas deputāti ārpolitikas debatēs uzteica paveikto un ieskicēja vēl veicamos darbus. Bet opozīcijas partijas aicināja uz aktīvāku sadarbību ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) debatēs kā galveno prioritāti izcēla drošību - Eiropas un Latvijas vērtību aizsardzību, vēlēšanu integritātes stiprināšanu, Krievijas agresijas ierobežošanu un transatlantiskās alianses nozīmi.

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics debatēs pauda pateicību diplomātiskā dienesta darbiniekiem, vēstniekiem un konsulārā dienesta pārstāvjiem, kuru ikdienas darbs nodrošina Latvijas interešu aizstāvību, palīdzību valsts pilsoņiem ārvalstīs un atbalstu Ukrainai un sabiedrotajiem. Tāpat viņš pateicās Bražei par konsekventu un stingru darbu Latvijas interešu aizstāvībā ES un NATO, kā arī par ieguldījumu, nodrošinot Ukrainas atbalsta turpināšanu un sankciju pagarināšanu. Jurēvics īpaši izcēla ministres rīcību laikā, kad "pret viņu vērsta nomelnošanas kampaņa no sankcionētām personām".

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka stabilitāti balsta arī ekonomikas noturība, kas sasniedzama ar ES sadarbību, investīcijām un eksporta izaugsmi, kā arī ciešāka Latvijas cilvēku iesaiste dažādos procesos.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka pašlaik nav skaidrības par to, kas gaidāms nākotnē, un izvēles, kas izdarāmas, ir sarežģītas. Viņš uzsvēra attiecību nozīmību ar stratēģiskajiem partneriem un akcentēja, ka attiecībām ar ASV jābūt tādām, "kurās ir nulle problēmu", tāpēc, viņaprāt, arī politiķiem vajadzētu "piebremzēt" ar izsmejošiem izteikumiem sociālajos tīklos, kā arī neatbalstīt akcijas, kurās "tiek vicināti Palestīnas karogi".

Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāja Linda Liepiņa debatēs pauda viedokli, ka ārpolitikas debates šogad vairs neesot tikai par Ukrainu, NATO vai sankcijām, bet "par to, ko domājam par ASV". ""Ja kāds šeit atkal domā, ka ES vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV - turpiniet sapņot. Jūs to nevarat!" Tieši šādus vārdus NATO ģenerālsekretārs Marks Rute izvēlējās, lai uzrunātu Eiropas Parlamenta deputātus," teica politiķe.

Liepiņas ieskatā šodien Latvijas ārpolitikai ir nepieciešama "nolaišanās uz zemes", lai reāli aizsargātu Latvijas ekonomiskās un drošības intereses. "Mūsu drošība ir atkarīga no NATO un galvenā NATO militārā stratēģiskā partnera ASV," uzskata deputāte.

Savukārt Saeimas deputāts, Baltijas Asamblejas (BA) Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) debatēs norādīja, ka saskaņotas pieejas integrēšana kopīgās operācijās, militārās rūpniecības nozares attīstība un noturības iniciatīvu salāgošana ļautu Baltijas valstīm izveidot savstarpēji saskaņotu reģionālās aizsardzības sistēmu, kas spēj atturēt draudus un efektīvi reaģēt uz mainīgiem izaicinājumiem.

Šī gada debates norisinājās zīmīgā laikā - pirms 105 gadiem, 1921. gada 26. janvārī, Parīzē Sabiedroto Augstākā padome atzina Latviju de iure. Tā bija Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas un Japānas - politiskā lēmējinstitūcija, kas veidoja pēckara starptautisko kārtību. Šim lēmumam drīz sekoja arī citas valstis. Līdz 1922. gada beigām Latviju de iure bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru periodā - 42 valstis.

Vācijas parlaments pieņēmis likumprojektu, kas paredz pastiprināt valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Likumprojekts nosaka, ka energoapgādes uzņēmumiem, ūdensapgādes uzņēmumiem un pat dažām lielveikalu ķēdēm ir jāsamazina to neaizsargātība pret terorismu, rūpnieciskām avārijām, dabas katastrofām un ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā.

"Vācija nav karastāvoklī, bet mēs esam hibrīdkara mērķis - sabotāža, spiegošana, ārvalstu spēku agresija, terorisms," pirms balsojuma parlamentā sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints.

Likumprojekts, kura mērķis ir panākt Vācijas atbilstību Eiropas Savienības (ES) direktīvām, uzliktu par pienākumu aptuveni 1700 pamata pakalpojumu sniedzējiem pastiprināt fizisko drošību un signalizācijas sistēmas, regulāri veikt riska novērtējumus un nekavējoties ziņot par incidentiem.

Jaunās prasības attieksies uz objektiem, kas sniedz kritiski svarīgus pakalpojumus vismaz 500 000 cilvēku tādās nozarēs kā enerģētika, ūdensapgāde, pārtika, veselība, transports, IT, telekomunikācijas, finanšu pakalpojumi un atkritumu likvidēšana.

Pirms dažām nedēļām Berlīnē galēji kreiso grupējums "Vulkangruppe" aizdedzināja augstsprieguma elektrības vadu, atstājot desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektrības gandrīz nedēļu. Valdība šonedēļ izsludināja viena miljona eiro lielu atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu aizturēt vainīgos. Dobrints norādīja, ka informācijai par kritiski svarīgo infrastruktūru nevajadzētu būt tik viegli pieejamai sabiedrībai.

Daudzi drošības eksperti principā atzinīgi novērtēja jauno kritiskās infrastruktūras likumprojektu, bet citi to asi kritizēja kā pārāk vāju un novēlotu.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss otrdien brīdināja par "pieaugošo hibrīduzbrukumu skaitu daudzās Eiropas valstīs, kad ar vienu peles klikšķi tiek uzbrukts kritiskajai infrastruktūrai, Baltijas jūrā tiek pārgriezti datu pārraides kabeļi, notiek spiegošana ar droniem un dezinformācijas kampaņas medijos". Arī privātie uzņēmumi un ekonomika kopumā "izjūt šo ģeopolitisko draudu un risku tiešo ietekmi uz piegādes ķēdēm, energoapgādi un kiberdrošību", norādīja ministrs.

Saskaņā ar jauno likumu kritiski svarīgajiem objektiem par incidentiem 24 stundu laikā būs jāziņo Vācijas Civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas birojam un pēc tam viena mēneša laikā jāsagatavo detalizēts ziņojums. Uzņēmēju grupas sūdzējušās, ka tās saskarsies ar apgrūtinošiem jauniem ziņošanas pienākumiem un lieliem naudas sodiem par to neievērošanu.

Likumprojektā arī aicināts labāk aizsargāt sensitīvus datus, piemēram, elektrotīklu kartes, kas tagad tiek publicētas tiešsaistē.

Daniels Hillers, kurš strādā vienā Fraunhofera biedrības institūtiem, norādīja, ka mūsdienās sistēmas ir "tik lielas, sarežģītas un savstarpēji atkarīgas", ka būtībā nav iespējams tās pilnībā aizsargāt pret visiem apdraudējumiem, tāpēc iespējamo situāciju un rezerves alternatīvu plānošana ir svarīga civilās aizsardzības sastāvdaļa. "Ikviens, kurš apgalvo, ka ir iespējama 100% aizsardzība, maldina cilvēkus," viņš piebilda.

Eiropas Enerģētiskas drošības iniciatīvas direktore Vācijā Sabrīna Šulca piekrita, ka "visu nav iespējams novērst, tāpēc vairāk runa ir par dublēšanu, nevis esošās infrastruktūras nostiprināšanu".

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir solījis pārvērst Vācijas armiju par Eiropas lielākajiem bruņotajiem spēkiem, taču Šulca uzskata, ka infrastruktūras noturības veidošana ir "vismaz tikpat svarīga cik tanki un bezpilota lidaparāti, ja ne svarīgāka".

Krievija ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija piekritīs starptautiskām drošības garantijām tikai tādā gadījumā, ja "Ukrainai būs draudzīga Maskavai".

Viņš pauda, ka "Krievijas valdība nezina, par ko ASV un Ukraina ir vienojušās attiecībā uz drošības garantijām", taču, "ja mērķis ir saglabāt režīmu daļā bijušās Ukrainas teritorijas un turpināt izmantot šo režīmu kā priekšposteni draudiem Krievijai, tad (..) šādas garantijas diez vai nodrošinās uzticamu mieru," izteicās Lavrovs, piebilstos, ka Maksava tomēr esot atverta nolīgumiem par kolektīvo drošību reģionā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka vienošanās par ASV drošības garantijām viņa valstij ir gatava. Lavrovs galvenokārt atsaucās uz ASV valsts sekretāra Marko Rubio izteikumiem. Rubio pavēstījis, ka panākta vienošanās par ASV ieguldījumu, bet piebilda, ka viss atkarīgs no tā, kā reaģēs Krievija. Viņš piebilda, ka jebkurā gadījumā drošības garantijas varētu piemērot tikai pēc tam, kad beigtos karadarbība.

Trešdien ASV Senātā Rubio izklāstīja Trampa administrācijas bažas par drošības garantijām. Viņš teica, ka ir plānota Eiropas karavīru klātbūtne uz vietas, taču, tā kā eiropieši esot pārāk vāji, viņiem nepieciešams spēcīgs atbalsts no Savienotajām Valstīm. Tas nozīmētu, ka "mums potenciāli būs pienākums turpmākajā konfliktā," skaidroja Rubio.

ASV, Ukraina un Eiropas valstis kopš novembra vairākās sarunu kārtās ir izstrādājušas priekšstatu par to, kā varētu izskatīties pēckara vienošanās. ASV sarunvedēji par to informējuši Maskavu. Tikmēr Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās. Pagājušās nedēļas nogalē ar ASV starpniecību Ukrainas un Krievijas pārstāvji pirmo reizi pēc ilgāka laika tikās tiešās sarunās. Otrā sarunu kārta, šoreiz bez ASV līdzdalības, plānota svētdien Abū Dabī.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins piekritis uz nedēļu pārtraukt uzbrukumus Kijivai un citām Ukrainas pilsētām.

Krievijas triecieni Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai ir atstājuši miljoniem cilvēku bez gaismas, apkures un ūdens bargā ziemas salā. "Sakarā ar aukstumu, ārkārtēju aukstumu (..). Es personīgi lūdzu prezidentu Putinu nedēļu neapšaudīt Kijevu un [citas] pilsētas," valdības sēdē Baltajā namā paziņoja Tramps. "Tas nav vienkāršs aukstums, tas ir ārkārtējs aukstums. Rekordliels aukstums, arī tur viņiem ir tāds pats," viņš piebilda, salīdzinot laikapstākļus Vašingtonā un Kijivā.

"Viņi nekad nav piedzīvojuši šādu aukstumu. Un es personīgi lūdzu prezidentu Putinu nedēļu nešaut uz Kijivu un dažādām pilsētām. Un viņš tam piekrita, un man jums jāsaka, ka tas bija ļoti jauki," paziņoja Tramps. Viņš pauda ticību, ka Putins ievēros vienošanos.

"Man jums jāsaka, ka cilvēki teica, ka nav vērts zvanīt. Jūs to nepanāksiet. Un viņš to izdarīja," sacīja Tramps. "Un mēs esam ļoti priecīgi, ka viņi to izdarīja, jo papildus visam citam viņiem nav vajadzīgs, lai raķetes ielidotu viņu pilsētās," viņš piebilda.

Ukrainas valsts meteoroloģijas aģentūra ceturtdien prognozēja, ka tuvākajās dienās gaisa temperatūra krasi pazemināsies līdz pat mīnus 30 grādiem pēc Celsija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakara uzrunā tautai brīdināja par jauniem Krievijas uzbrukumiem enerģētikas objektiem. Tramps piebilda, ka ar ASV starpniecību notikušajās sarunās starp Kijivu un Maskavu par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu panākts liels progress.

Pēkšņais lēmums apturēt Krievijas triecienus enerģētikas sektorā tiek apspriests tiešsaistē, taču, visticamāk, Krievijai vienkārši beidzās raķetes pēc intensīvas lietošanas perioda.

Šorīt Krievijas Z kanāli sāka izplatīt stāstu par it kā "enerģētikas pamieru" un īslaicīgu triecienu apturēšanu Ukrainas infrastruktūrai. Tomēr šie apgalvojumi Ukrainā tiek uztverti skeptiski. Vairāk lasi šeit.

Tomēr mēs redzam arī nežēlīgu visas Ukrainas civilās infrastruktūras, īpaši enerģētikas infrastruktūras, bombardēšanu.

Tie ir ikdienas kara noziegumi, ko Krievija pastrādā pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Tāpēc arī mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai izbeigtu šo karu.

Ukraiņu pāris gāja bojā Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukumā, mēģinot evakuēties no Hrabovskes ciema. Par to ziņo upuru radinieki. Valērijs un Valentīna Kločkovi vairāk nekā mēnesi dzīvoja pagrabā pēc tam, kad Krievijas spēki 2025. gada 18. decembrī ienāca ciemā. 27. janvārī Valērijs mēģināja evakuēt savu sievu ar ragavām, nobraucot gandrīz septiņus kilometrus. Pēc ģimenes teiktā, Valentīnai trāpīja bezpilota lidaparāts. Valērijs palika pie viņas, pirms sekoja papildu bezpilota lidaparāta uzbrukumi.

"Putins aicina Zelenski uz Maskavu, citas tikšanās vietas netiek apsvērtas. Mēs gaidām viņa atbildi," paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.