TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Video fiksēts brīdis, kad Ukrainas F-16 iznīcinātājs notriec Krievijas Kh-101 spārnoto raķeti ārkārtīgi zemā augstumā.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 73 raķetēm un 656 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 602 dronus un 40 raķetes, teikts paziņojumā.
Uzbrukumi galvenokārt bija vērsti pret Kijivu, Dņipro, Harkivu, Zaporižju un Poltavas apgabalu.
Krievija raidīja pret Ukrainu astoņas pretkuģu raķetes "Cirkon", 33 ballistiskās raķetes "Iskander M", 27 spārnotās raķetes H-101 un piecas raķetes "Kalibr".
Rumānijas prezidents, pamatojoties uz valsts ekspertu tehnisko ziņojumu, identificēja dzīvojamai ēkai uzbrukušo dronu kā Krievijas "Geraņ-2". Fizikālās un ķīmiskās analīzes apstiprina to pašu materiālu un degvielas klātbūtni, kas jau vairākkārt atrasti šīs sērijas iekārtās, pauda prezidents. Krievijai jāuzņemas pilna atbildība. Rumānija informēs NATO un ES partnerus.
❗️Romania’s president identified the drone that struck a residential building as a Russian Geran-2, based on a state experts’ technical report. The attack caused injuries and damage; Russia bears full responsibility. Romania will inform NATO and EU partners. pic.twitter.com/vYBIg9M09C
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Krievijas raķešu un dronu triecienos Ukrainai naktī uz otrdienu nogalināti vismaz 13 cilvēki un vairāk nekā 100 ievainoti, kā arī nodarīti plaši postījumi, paziņojušas vietējās varasiestādes.
Dņipro nogalināti deviņi un ievainoti 35 cilvēki. Nodarīti postījumi dzīvojamām mājām. Dnipropetrovskas apgabala Kamjanskē ievainoti trīs cilvēki.
Kijivā nogalināti četri cilvēki un ievainoti vismaz 65 cilvēki, "Telegram" paziņoja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Ukrainas 81. gaisa mobilās brigādes bezpilota sistēmu vienība "Apachi" vienība iznīcina divus Krievijas artilērijas ieročus un UAZ transportlīdzekli, kas tika izmantoti munīcijas piegādei.
Ukraine’s Apachi unmanned systems unit of the 81st Airmobile Brigade destroyed two Russian artillery guns and a UAZ vehicle used to deliver ammunition. #Ukraine pic.twitter.com/Y9Z5DAqbxJ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Krievijas loģistikas ceļu attālinātās mīnēšanas rezultāti, izmantojot Ukrainas bezpilota lidaparātus.
Ukraina uzsākusi plašu loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidējas darbības rādiusa triecienus pa Krievijas armijas apgādi.
Ukrainas karavīri no 42. mehanizētās brigādes iznīcināja krievu 122 mm MLRS BM-21 "Grad" Doneckas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 42nd Mechanized Brigade destroyed a 🇷🇺Russian 122-mm MLRS BM-21 Grad in the Donetsk direction. pic.twitter.com/aoiyBMAOTI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Polijas pilsētā Ļubļinā no domes ēkas noņemts Ukrainas karogs, pilsētai protestējot pret Kijivas lēmumu godināt Otrā pasaules kara vienību, kas saistīta ar poļu civiliedzīvotāju slaktiņu.
Ukrainas karogs virs Ļubļinas kopā ar Polijas un Eiropas Savienības (ES) karogiem plīvoja kopš 2022. gada, kad tas tika pacelts kā solidaritātes zīme Kijivai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Taču kādā brīdī starp piektdienu un sestdienu Ukrainas karogs tika noņemts. Tas notika pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izdeva dekrētu, ar ko piešķīra goda nosaukumu "UPA varoņi" Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgajam speciālo operāciju centram "Ziemeļi".
Video filmēts kaut kur frontes līnijā Ukrainā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
