TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Nākamais sarunu raunds par kara izbeigšanu starp Ukrainu un Krieviju gaidāms februāra beigās, taču iespējas pabeigt karu līdz 2026. gada beigām nav, intervijā izdevumam "Ukrainska Pravda" atzinis bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Eksministrs pauda pārliecību, ka līdz ziemas beigām nekāda vienošanās ar krieviem par uguns pārtraukšanu netiks panākta. "Kāpēc viņi grāva enerģētiku un ekonomiku pirms ziemas, lai pēkšņi apstātos? Skaidrs, ka tā nav viņu stratēģija," skaidroja Kuleba.

Viņš norādīja, ka Vladimirs Putins karos "līdz savam pēdējam elpas vilcienam", jo viņam tā ir ērtāk pārvaldīt valsti. Lai gan Krievijā ekonomiskā situācija pasliktinās un spiediens pieaug, Maskavai joprojām ir rezerve – Ķīna. Tāpēc, pēc Kulebas domām, Putinam šobrīd nav intereses pārtraukt uguni, kamēr nav izpildīts uzdevums par pilnīgu Doneckas apgabala ieņemšanu.

Kuleba uzskata, ka panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu ir iespējams, taču tā nebūs ilga Krievijas provokāciju dēļ. Kā piemēru viņš minēja neseno incidentu ar it kā notikušo Ukrainas dronu uzbrukumu Putina rezidencei Valdajā. "Lūk, tā arī strādās uguns pārtraukšanas režīms," brīdināja diplomāts.

Naktī uz pirmdienu Krievijas karaspēks uzbrucis Odesai ar trieciendroniem, kā rezultātā bojāts elektroenerģijas objekts un ievainoti civiliedzīvotāji, ziņo aģentūra UNIAN.

Odesas apgabala prokuratūra informē, ka uzbrukumā cietusi civilā infrastruktūra un dzīvojamā apbūve. Bojātas sešas privātmājas un viena vieglā automašīna. Ievainojumus guvis 40 gadus vecs vīrietis un 64 gadus veca sieviete.

Odesas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks norādījis, ka infrastruktūras objekta bojājuma dēļ dažviet pārtraukta elektroapgāde. Viena privātmāja uzbrukumā sagrauta pilnībā.

Krievija paplašina savu bezpilota lidaparātu klāstu ar jauno modeli "Geran-5", taču militārie novērotāji apšauba agresorvalsts spēju vienlaikus masveidā ražot vairākus dronu modeļus, intervijā "Radio NV" norādījis militārais apskatnieks Deniss Popovičs.

Eksperts skaidroja, ka Krievija jau iepriekš iepirkusi vairākus Irānas dronu modeļus, taču līdz šim Ukrainā manīti galvenokārt tikai "Shahed" tipa lidaparāti. Šobrīd novērojama šīs līnijas paplašināšana – pagaidām tiek fiksēti divi līdz trīs jauni droni nedēļā. Popovičs atgādināja, ka arī 2022. gadā, uzsākot "Shahed" izmantošanu, to skaits sākumā bija neliels.

Galvenais jautājums šobrīd ir par Krievijas aizsardzības rūpniecības kapacitāti ražot vairākus modeļus vienlaikus. Eksperts uzsvēra, ka klasiskās "Shahed" versijas ražošanas apgūšana Krievijai prasīja pusotru līdz divus gadus.

"Turklāt šeit ir reaktīvais dzinējs. Tas ir pavisam kas cits," norādīja Popovičs. Vienlaikus viņš piebilda, ka jaunajā modelī vērojama augsta detaļu savstarpējā aizvietojamība, izmantojot maksimāli daudz Krievijas izcelsmes komponentu, kas lietoti arī iepriekšējos modeļos "Geran-3" un "Geran-4".

Iepriekš par "Geran-5" pirmo pielietošanu ziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Tiek lēsts, ka drona kaujas galviņas svars ir aptuveni 90 kilogrami, bet darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometru.

Savukārt Kara studiju institūta (ISW) analītiķi norāda, ka Krievija modificē savus bezpilota lidaparātus, lai veiktu triecienus pa Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām. Eksperti pieļauj, ka Maskava ir atvērusi iekšējo ražošanas līniju šim jaunajam bezpilota lidaparātu tipam, kas kļuvis iespējams, pateicoties Irānas tehnoloģiju nodošanai.

Krievijas karaspēks cenšas maksimāli izmantot nelabvēlīgus laikapstākļus, lai veiktu aktīvu vienību pārvietošanu frontes līnijā, mainot taktiku no bruņutehnikas izmantošanas uz kājnieku uzbrukumiem, platformā "Telegram" pavēstījis Ukrainas Aizsardzības spēku virsnieks ar segvārdu "Alekss".

Virsnieks skaidro, ka okupanti vairs nesūta izrāvienos lielu tehnikas daudzumu, bet paļaujas uz kājnieku šturma grupām.

"Ja pirms diviem gadiem aizsardzības pārraušanai sliktos laikapstākļos tika sūtītas tehnikas kolonnas ar desantu, tad tagad šīs kolonnas vienkārši nesasniedz saskarsmes līniju. Tādēļ ienaidnieks liek uzsvaru uz kājnieku pārvietošanos uz priekšējām līnijām, veicot kājnieku triecienus un iespiežoties caur Ukrainas Aizsardzības spēku pozīcijām, ņemot vērā, ka pašreizējās aizsardzības joslas nav nepārtrauktas," norāda militārpersona.

ANO Drošības padomē šodien plkst. 22 pēc Latvijas laika notiks sēde par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā, liecina informācija ANO Drošības padomes tīmekļvietnē.

Kā sociālo mediju platformā "X" norādījusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), sēde būs veltīta Krievijas "barbariskajiem uzbrukumiem" Ukrainai.

Jau rakstīts, ka Latvija rosināja sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainai, tostarp izmantojot vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti.

Krievija naktī no 8. janvāra uz 9. janvāri veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai, uz Ļvivas apgabalu raidot raķeti "Orešņik", kas ir spējīga nest kodolgalviņas, lai gan šajā gadījumā ar tām nebija aprīkota.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka "Orešņik" izmantošana esot bijusi atbilde uz Ukrainas dronu uzbrukumu Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā. Tomēr Krievijas apgalvojumi par it kā decembrī notikušu šādu uzbrukumu neatbilst patiesībai.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde secinājusi, ka, pretēji Krievijas apgalvojumiem, Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Putina rezidencei.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 156 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 135 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

No 156 droniem aptuveni 110 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Reģistrēti 16 dronu trāpījumi 11 vietās, un vēl divās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 220 000 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 541 tanku, 23 892 bruņutransportierus, 35 973 lielgabalus un mīnmetējus, 1598 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1270 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 104 421 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 742 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Kādreizējais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko vēsta, ka bez apkures plaikuši tūkstošiem ģimeņu (vecāki cilvēki, invalīdi), un viņiem "nāksies salts savās mājās", jo naktī gaisa temperatūra noslīdēs līdz -20 °C.

Krievijā Čečenijas līderim Ramzanam Kadirovam būtiski saasinājušās veselības problēmas, tāpēc Kremlī aktivizējušās debates par iespējamiem līdera amata mantiniekiem, ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pavēstīja avoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (HUR).

Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 218 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 541 tanku, 23 885 bruņutransportierus, 35 952 lielgabalus un mīnmetējus, 1598 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 104 068 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 644 automobiļus un autocisternas, kā arī 4039 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.