TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Uz ziemeļiem no Pokrovskas viens ukraiņu kājnieks atvairīja krievu triecienvienības pāra (PKM ložmetējnieks + sedzošs strēlnieks) uzbrukumu. Hrišinas ciema aizsardzību atbalstīja kājnieki, kā arī 155. mehanizētās brigādes un 425. triecienbataljona "Skelja" droni.
Ukrainā, Čerņivcos, no Krievijas atgūta krituša karavīra ķermeņa autopsijas laikā radās nopietna situācija. Šis atgadījums izraisīja paniku un steidzamu morga personāla evakuāciju.
26. februārī Ukraina saņēma 1000 kritušo karavīru ķermeņus, par kuriem Krievija apgalvo, ka tie ir Ukrainas aizstāvji. Tomēr nepieciešama turpmāka analīze, jo dažos šādos atgrieztajos ķermeņos tiek identificēti arī krievu karavīri. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) izjauca terorakta mēģinājumu Rivnes centrā. Par to ziņoja aģentūras preses dienests. SBU darbinieki aizturēja Krievijas aģentu nozieguma vietā, kad viņš Rivnes pilsētas parkā netālu no kafejnīcas novietoja improvizētu spridzekli, un, ieraugot tiesībsargājošās iestādes, mēģināja bēgt. Vairāk lasi šeit.
Irkutskas aviācijas rūpnīca ražo iznīcinātājus Su-30SM2, kaujas apmācības lidmašīnas Jak-130 un civilās lidmašīnas MS-21.
12. martā Irkutskas lidmašīnu rūpnīcā, Krievijā, notikusi ārkārtas situācija, kurā ievainoti septiņi cilvēki. Par to ziņo Dialog.UA, kas veicis sociālo mediju un ziņojumapmaiņas lietotņu monitoringu.
Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs ziņo, ka ārkārtas situācija Irkutskas aviācijas rūpnīcā (IAP) notikusi, gatavojot lidmašīnu pacelšanās brīdim. Dzinēja gaisa plūsma apgāza aprīkojumu, kas paredzēts lidmašīnu apkalpošanai, un 7 cilvēki guva traumas. Trīs ievainotie tika izmeklēti un nosūtīti ambulatorai ārstēšanai, bet pārējie tika hospitalizēti. Cietušie guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus.
Irkutskas Aviācijas rūpnīca pašlaik veic iekšēju izmeklēšanu, lai noskaidrotu incidenta cēloni. Sīkāka informācija pagaidām nav pieejama.
Irkutskas Aviācijas rūpnīca ir daļa no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa. Tajā ražo iznīcinātājus Su-30SM2, kaujas apmācības lidmašīnas Jak-130 un civilās lidmašīnas MS-21, ar kurām Krievija cenšas aizstāt Rietumos ražotās Airbus A320 un Boeing 737 lidmašīnas.
Nav pierādījumu, ka incidents militāro lidmašīnu rūpnīcā Irkutskā būtu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma rezultāts. Tomēr Ukrainas bruņotie spēki iepriekš vairākkārt ir veikuši triecienus pa Krievijas lidmašīnu rūpnīcām.
2025. gadā bezpilota lidaparāti uzbruka Luhovickas aviācijas rūpnīcai netālu no Maskavas, kas specializējas MiG-29 un MiG-31 iznīcinātāju ražošanā un modernizācijā, kā arī ir iesaistīta jaunu militāro lidmašīnu izstrādē.
Ukraina no Vācijas saņēmusi svarīgas PAC-3 raķetes, ko izmanto "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas, 11. martā paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta "Ukrinform".
⚡️Ukraine receives Patriot air defense missiles from Germany amid shortage, Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 12, 2026
Ukraine received crucial PAC-3 missiles used by Patriot air defense systems from Germany, President Volodymyr Zelensky said March 11, according to Ukrinform.https://t.co/k04HIgrrFs
Pēdējās nedēļas laikā Maskavas centrā ir reģistrēti pilnīgi mobilā interneta darbības pārtraukumi.
Uzņēmumi piecu dienu laikā ir zaudējuši aptuveni 70 miljonus dolāru. Visvairāk cietušie sektori ir taksometri, automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kurjerpakalpojumi un mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Elektroapgādes pārtraukumi notika bez brīdinājuma, un varas iestādes, atsaucoties uz drošības pasākumiem, nav paskaidrojušas iemeslus.
Tiek pieņemts, ka Maskava testē "baltā saraksta" tehnoloģiju, kur piekļuve ir ierobežota tikai noteiktiem resursiem.
Mobile internet has been shut down in Moscow for a week
— NEXTA (@nexta_tv) March 12, 2026
Over the past week, complete mobile internet outages have been recorded in the center of Moscow.
Businesses have lost about $70 million over five days. The hardest hit sectors include taxis, car-sharing services, courier… pic.twitter.com/TBIJWDb7iR
Enerģētikas un tīra gaisa pētījumu centra 12. marta analīzē secināts, ka divu nedēļu laikā, kopš ASV un Irānas karadarbības, Krievija ir nopelnījusi papildu 6 miljardus eiro (6,9 miljardus ASV dolāru), jo strauji pieaug naftas cenas.
Russia has earned an additional 6 billion euros ($6.9 billion) in two weeks of fighting between the U.S. and Iran, a March 12 analysis by the Center for Research on Energy and Clean Air found.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 12, 2026
"Mēs iesakām Ungārijas pusei, izmantojot diplomātiskos kanālus, vienoties par jauniem vizītes nosacījumiem," paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.
⚡️ Ukraine says Hungary failed to coordinate Druzhba pipeline delegation visit.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 12, 2026
"We suggest that the Hungarian side agree through diplomatic channels on new terms for the visit," Ukraine's Foreign Ministry said.https://t.co/TtEhdf0Iux
15 gadus veca meitene gāja bojā un viņas vecāki tika ievainoti pēc tam, kad Krievijas bezpilota lidaparāts nakts laikā trāpīja viņu mājai Čerņihivas apgabalā.
Krievija palaida 94 bezpilota lidaparātus visā Ukrainā — 77 tika notriekti.
A 15-year-old girl was killed and her parents wounded after a Russian drone hit their home in Chernihiv Oblast overnight
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 12, 2026
Russia launched 94 UAVs across Ukraine — 77 were shot down. 16 weren't.https://t.co/2JiE0eDxWC pic.twitter.com/L1ED6bMUoq
Netālu no Liman Perši ciema Harkivas apgabalā iznīcināta Krievijas pašgājēja haubice 2S19 Msta-S un lauka munīcijas noliktava.
❗️Destroyed 🇷🇺Russian self-propelled howitzer 2S19 Msta-S and a field ammunition depot near the village of Lyman Pershyi, Kharkiv region. pic.twitter.com/wJQ5k7G5oo
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
