TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina ir gatava pārtraukt mērķtiecīgos triecienus Krievijas naftas un enerģētikas infrastruktūrai ar nosacījumu, ja Maskava pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sistēmai, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prezidents uzsvēra, ka Kijiva šo pozīciju konsekventi uztur un skaidro arī saviem starptautiskajiem partneriem. "Mēs daudzkārt esam piedāvājuši un turpinām piedāvāt pamieru šajā jomā. Kad pēc kāda mūsu uzbrukuma partneri vēršas pie mums pēc informācijas, mēs vienmēr rosinām uguns pārtraukšanu," norādīja Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, pāreja uz diplomātisku situācijas risinājumu enerģētikas karā būtu izdevīga visām pusēm. "Krievijai ir jāpārtrauc dot triecienus mūsu enerģētikai. Tad mēs tai neatbildēsim ar to pašu," uzsvēra Ukrainas līderis.
Ukrainas triecieni dziļi Krievijas aizmugurē esošajai naftas un loģistikas infrastruktūrai ir kļuvuši daudz efektīvāki, jo tajos tiek izmantoti Ukrainā ražoti bezpilota lidaparāti, nevis no ārvalstu partneriem saņemtās raķetes, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Sarunā ar žurnālistiem Zelenskis norādīja, ka tehnoloģiski tiek pilnveidoti gan Ukrainas droni, gan dronu-raķešu hibrīdi, kas paredzēti izmantošanai masveidā. "Visi saprot, ka tās nav partneru raķetes, ņemot vērā attālumu līdz Ļeņingradas apgabalam. Mēs atbildējām uz triecienu pa mūsu enerģētiku ar spēcīgu pretsitienu," skaidroja prezidents.
Pēc valsts galvas teiktā, precīzo Ukrainas uzbrukumu rezultātā ir izdevies būtiski samazināt naftas pārstrādes spējas Ustjlugas ostā. Prezidents informēja, ka saskaņā ar ziņojumiem pēc vairākām operatīvajām darbībām šajā objektā ir atlikuši vien 40% no sākotnējās jaudas.
Krievijas okupācijas spēki turpina izdarīt spiedienu Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabalā, vienlaikus kāpinot triecienu intensitāti Doneckas apgabala Pokrovskas virzienā, liecina jaunākā informācija no frontes.
Kā informē Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta preses pārstāvis Andrijs Demčenko, Ukrainas robežsargi sekmīgi atvaira Krievijas kājnieku grupu mēģinājumus virzīties uz priekšu Sumu apgabalā. Viņš atzina, ka ienaidniekam šajā sektorā joprojām ir skaitlisks pārsvars gan dzīvā spēka, gan ieroču un uguns jaudas ziņā.
Vienlaikus frontes karstākajā punktā – Pokrovskas virzienā – Krievijas karaspēks palielina triecienu skaitu un intensitāti. Ukrainas Bruņoto spēku Desanttrieciena spēku 7. korpuss ziņo, ka ienaidnieks pēdējā laikā ir aktivizējies visā aizsardzības joslā, par kuru atbild šī vienība.
Lai sistēmiski vājinātu Krievijas armijas kaujas spējas, Ukrainas aizstāvjiem ik mēnesi no ierindas jāizved vismaz 45 000 līdz 50 000 ienaidnieka karavīru, televīzijas ēterā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko.
Pēc viņa aplēsēm, Krievijai joprojām ir iespējas turpināt karu un audzēt ražošanas un iekšējos resursus. Izmantojot finansiālus stimulus, Maskava ik mēnesi spēj piesaistīt karadarbībai aptuveni 35 000 karavīru. Lai apturētu ienaidnieku, Ukrainas spēkiem šis skaitlis ir jāpārsniedz.
"Mēs runājam par vismaz 45 000–50 000 ik mēnesi. Tikai pie šādas proporcijas var runāt par sistēmisku ienaidnieka spēju vājināšanu. Tieši pie tā Ukrainas Aizsardzības spēki šobrīd ļoti intensīvi strādā," uzsvēra Fedorenko.
Kā piemēru veiksmīgai ienaidnieka iznīcināšanai viņš minēja situāciju Harkivas apgabalā. Tikai Vovčanskas apkārtnē vien brigāde "Ahillejs" pēdējā mēneša laikā uz ilgāku laiku no ierindas izvedusi aptuveni 350 ienaidnieka kājnieku. Viņš piebilda, ka šis ir tikai viens elements kopējā ainā, jo arī citas apakšvienības ik dienas nodara pretiniekam smagus zaudējumus.
Krievijas armijas galvenais politiskais un militārais mērķis joprojām ir pilnīga Doneckas apgabala okupācija, turklāt ienaidnieks mēģina radīt papildu draudus arī pie robežas ar Dnipropetrovskas apgabalu, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku 429. atsevišķās brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko.
Televīzijas kanāla "FREEДОМ" ēterā komandieris norādīja, ka Krievijas spēki savas uzbrukuma darbības nepiesaista konkrētam gadalaikam. Viņu stratēģiskais uzdevums ir Ukrainas valstiskuma iznīcināšana jebkuriem līdzekļiem, un šo plānu īstenošana ir sadalīta posmos, kur centrālā loma atvēlēta tieši Doneckas apgabalam.
Tomēr Ukrainas spēki šajos virzienos spēj ne tikai efektīvi dot pretkrievienu, bet atsevišķos posmos pat uzlabot savu taktisko stāvokli.
Komentējot situāciju dienvidu frontē, Fedorenko atklāja, ka okupantu mērķis ir sasniegt Zaporižju, lai varētu pakļaut apgabala centru stobra artilērijas ugunij. Tas būtiski apgrūtinātu pilsētas funkcionēšanu un radītu jaunus riskus.
"Tomēr okupantu plāni buksē, jo viņiem trūkst nepieciešamo spēju to īstenošanai. Turklāt Aizsardzības spēkiem Zaporižjas virzienā ir noteikti panākumi," piebilda komandieris.
Atvaļinātais Austrālijas Bruņoto spēku ģenerālmajors Miks Raiens Ukrainas televīzijas "24. kanāls" ēterā paudis pieņēmumu, ka Krievijas līderis, visticamāk, saņēmis satraucošus izlūkdatu ziņojumus.
Pēc viņa teiktā, nesenie skaļie notikumi pasaulē ir likuši Putinam nopietni bažīties par savu un savas ģimenes drošību.
Drošības pasākumu pastiprināšanu Putina rezidencē eksperts saista nevis ar vispārējo kara stāvokli, bet gan ar personīgām bailēm. Viņš atgādina, ka pēc algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja Kremlī jau tika novērots, cik ātri draudi var rasties no iekšienes.
Turklāt tagad to ir papildinājusi apziņa, ka apdraudējums autoritārajiem līderiem ir kļuvis daudz reālāks. "Putins, tāpat kā visi nežēlīgie diktatori, ir paranoiski norūpējies par savu dzīvību. Galu galā viņu patiesi uztrauc tikai paša izdzīvošana," uzsvēra Raiens.
Viņš atgādināja, ka šāda uzvedība Krievijas diktatoram nav jauna – arī Covid-19 pandēmijas laikā Putins maksimāli izolējās, gandrīz nevienu sev nelaida klāt un demonstrēja slimīgu apsēstību ar savu drošību.
Līdzīga tendence atkārtoti izpaudās arī pēc Prigožina dumpja.
Atvaļinātais ģenerālmajors pieļauj, ka pēc nesenās Irānas līdera slepkavības Putins ir pastiprinājis piesardzības pasākumus, reaģējot tieši uz noteiktu izlūkinformāciju. Raiens skaidroja, ka situācijai ir arī plašāks efekts citu autoritāro režīmu vidū – redzot, ka pat iekšējais loks un aizsargāta telpa negarantē drošību, diktatori sliecas uz vēl lielāku izolāciju, aizdomīgumu un apsardzes pastiprināšanu.
"Viņš ir paranoiķis, un es garantēju, ka visā pasaulē ir arī citi diktatori, kuri, ņemot vērā Irānas mācību, tagad paaugstina drošības līmeni," norādīja eksperts.
Vācijas bruņojuma ražošanas koncerna "Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers noniecinājis Ukrainas sasniegumus bezpilota lidaparātu ražošanā, šo procesu pielīdzinot spēlēm ar klucīšiem "Lego", bet pašus ražotājus nodēvējot par "mājsaimniecēm ar 3D printeriem".
Sarunā ar izdevumu "The Atlantic" Papergers skeptiski izteicies par Ukrainas spēju efektīvi izmantot lētus dronus pret Krievijas tankiem, uzsverot, ka Ukraina nav veikusi nekādu tehnoloģisko izrāvienu.
"Kur slēpjas Ukrainas inovācija? Viņi ievieš jauninājumus savos mazajos dronos un saka: "Oho!" Tas ir lieliski. Lai nu būtu. Bet tās nav "Lockheed Martin", "General Dynamics" vai "Rheinmetall" tehnoloģijas," izteicies koncerna vadītājs.
Publikācijā norādīts, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti patiešām tiek montēti galvenokārt no importētām rezerves daļām – rotoriem, dzinējiem, kamerām un mikroshēmām. Lielākā daļa šo komponentu tiek ražota Ķīnā, kur viens uzņēmums nodrošina vairāk nekā 80 procentus no pasaules mazo bezpilota lidaparātu tirgus. Tomēr tieši šo iekārtu zemās izmaksas, īpaši salīdzinājumā ar sarežģītajām "Lockheed Martin" vai "Rheinmetall" sistēmām, ir tas faktors, kas tās padara par postošu un efektīvu ieroci kaujas laukā.
Vienlaikus izdevums vērš uzmanību uz to, ka pēc karadarbības sākšanas pret Irānu ASV un tās sabiedrotie ir ievērojami patērējuši dārgo pretgaisa aizsardzības raķešu rezerves. Tas licis Tuvo Austrumu valstu valdībām steidzami meklēt un pasūtīt budžeta klases alternatīvas, tostarp Ukrainā ražotos pārtvērējdronus.
Kad žurnālists sarunā uzskaitījis vairākus Ukrainas aizsardzības nozares uzņēmumus, kas šobrīd ir kļuvuši par nozīmīgiem bezpilota lidaparātu ražotājiem, Papergers viņus nicīgi nodēvējis par "ukraiņu mājsaimniecēm". "Viņiem virtuvēs stāv 3D printeri, un viņi ražo dronu detaļas. Tā nav inovācija," rezumējis "Rheinmetall" izpilddirektors.
Krievijas armija kāpina triecienu intensitāti Pokrovskas virzienā. Krievijas spēki mēģina darboties, izmantojot flangu uzbrukumu taktiku.
Hrišines centrā turpinās kājnieku kaujas, kamēr Ukrainas apakšvienības bloķē ienaidnieka virzību no ciemata austrumiem. Vienlaikus Krievijas karaspēks biežāk mēģina virzīties uz rietumiem, izvairoties no tiešas ieiešanas apdzīvotajā vietā.
Kā norāda Ukrainas īpašo uzdevumu bezpilota sistēmu vienības "Taifūns" operatīvās plānošanas virsnieks Ramzans, okupanti Pokrovskas virzienā jau aptuveni pusgadu mēģina izveidot ielenkumu, taču Ukrainas Aizsardzības spēki šos mēģinājumus sekmīgi neitralizē.
Savukārt saskaņā ar Ukrainas analītiskā projekta "DeepState" datiem Krievijas spēkiem aizvadītajā diennaktī izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu Doneckas apgabalā.
Krievijas karaspēks mēģina paplašināt kontroles zonu Sumu un Harkivas apgabalos, taču Ukrainas robežsargi sekmīgi atvaira ienaidnieka kājnieku grupu uzbrukumus, valsts nacionālā telemaratona ēterā paziņojis Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta preses pārstāvis Andrijs Demčenko.
Aizvadītajā diennaktī Ukrainas aizstāvji atvairījuši Krievijas kājnieku virzību Vovčanskas Hutoru apdzīvotās vietas robežās. Sumu apgabalā Krievijas spēki veic triecienus Krasnopiljas, Hotinas un Junakivkas kopienās, kā arī Sopičas virzienā, savukārt Harkivas apgabalā – Vovčanskas kopienā. Pēc Demčenko teiktā, okupantu mērķis ir pārcelt karadarbību tieši Ukrainas teritorijā.
Neskatoties uz Krievijas pārspēku dzīvā spēka un ieroču ziņā, ienaidniekam nav izdevies gūt ievērojamus panākumus. Ukrainas spēki aktīvi izmanto artilēriju un bezpilota lidaparātus, radot pretiniekam smagus zaudējumus.
Vienlaikus Demčenko norādīja uz intensīvām apšaudēm ziemeļu pierobežā. Visvairāk no tām cieš Sumu un Harkivas apgabali, taču augsta apšaubju intensitāte saglabājas arī Černihivas apgabalā.
Aizvadītās diennakts laikā Ukrainas Aizsardzības spēki veiksmīgi devuši triecienus vairākiem Krievijas okupācijas spēku militārajiem un loģistikas objektiem frontes aizmugurē un okupētajās teritorijās, informē Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Doneckas apgabalā iznīcinātas degvielas un smērvielu noliktavas Doneckas pievārtē, munīcijas noliktavas netālu no Mangušas un Hlibokes, kā arī ienaidnieka tehnikas remonta vienība Prohorivkas rajonā.
Hersonas apgabalā Ukrainas spēki iznīcinājuši bezpilota lidaparātu vadības punktu netālu no Novakahovkas un ienaidnieka komandpunktu un novērošanas posteni Ļubimivkas apkaimē.
Precīzi triecieni doti arī ienaidnieka dzīvā spēka koncentrācijas rajonam Dnipropetrovskas apgabala Sičneves apkārtnē, kā arī materiāltehnisko līdzekļu noliktavai pie Mižhirjas pagaidu okupētajā Krimas pussalā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



