TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Iespējamie mērķi ir vietējā naftas pārstrādes rūpnīca vai naftas sūknēšanas stacija "Gorkij". Reida rezultāti pašlaik nav zināmi.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska bijušais kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks tiks atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma, jo līdz pirmdienas rītam izdevies savākt tiesas noteikto drošības naudu, ziņo ukraiņu mediji.
Kā ziņots, pagājušajā pirmdienā Jermakam tika izvirzīta apsūdzība naudas atmazgāšanā, un ceturtdien tiesa piemēroja viņam pirmstiesas apcietinājumu vai 140 miljonus hrivnu (2,7 miljonus eiro) lielu drošības naudu.
Okupantu uzbrukumā Dnipro un Dnipropetrovskas apgabalā upuru skaits pieaudzis līdz 18. Starp ievainotajiem ir divus gadus veca meitene un desmit gadus vecs zēns.
The number of wounded in Dnipro rose to 18 after Russia’s overnight combined strike. The injured include a 2-year-old girl and a 10-year-old boy, adding children to the toll from the attack on Dnipro and Dnipropetrovsk Oblast. #Ukraine pic.twitter.com/0YUiilRyzf
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 18, 2026
"Ivana Franko" grupas ukraiņu dronu operatori iznīcina Krievijas loģistiku dziļi aizmugurē 50 līdz 80 km attālumā.
Uzbrukums notika, kamēr tas atradās Ukrainas teritoriālajos ūdeņos, paziņoja Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Pletenčuks.
Cietušo nebija. Vairāk lasi šeit.
Lietuvas teritorijā netālu no Utenas valsts austrumos nokritis lidrobots, svētdien paziņojušas Lietuvas amatpersonas, norādot, ka tas, domājams, ir Ukrainas bezpilota lidaparāts.
Lietuvas krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks informēja žurnālistus, ka lidrobots nav uzsprādzis un ka cietušo nav.
Naktī uz pirmdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 14 ballistiskās raķetes "Iskander M" un astoņas spārnotās raķetes "Iskander K", kā arī 524 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas zenītartilērija un radioelektroniskās cīņas līdzekļi notriekuši vai neitralizējuši četras krievu raķetes un 507 lidrobotus.
Nakti uz pirmdienu Krievijas karaspēka raķešu triecienā vienā no Dņipro dzīvojamajiem kvartāliem ievainoti 18 cilvēki, tajā skaitā divi bērni, ziņo Ukrainas varasiestādes.
Astoņi cietušie - četras sievietes un četri vīrieši - nogādāti slimnīcās.
Krievi Dņipro apšauda kopš svētdienas plkst. 19. Sākotnēji pilsētu bombardēja lidroboti, bet plkst. 2.30 iebrucēji uz to raidīja ballistiskās un spārnotās raķetes.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 350 010 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Lai dalītos stratēģiskās plānošanas pieredzē, Valsts kanceleja piektdien, 15. maijā, uzņēma Ukrainas pārstāvjus, kas Latvijā ieradušies divu dienu mācību vizītē.
Mācību vizītes ietvaros Ukrainas pārstāvji – Ukrainas premjerministra vietnieka biroja padomniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos, kā arī pārstāvji no Ukrainas Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes dienesta un Ģenerālprokuratūras – tikās arī ar mūsu valsts Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvjiem.
Valsts kancelejā tās Pārresoru koordinācijas departaments Ukrainas kolēģus iepazīstināja ar Latvijas attīstības plānošanas sistēmu, savukārt Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji dalījās pieredzē par iekšējo auditu kā riskos balstītas pārvaldības stūrakmeni. Tāpat Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas vadītājs, bijušais Latvijas Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners dalījās Latvijas Eiropas integrācijas pieredzē.
Ukrainas pārstāvju mācību vizīti Latvijā organizēja Eiropas Savienības padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
