TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Armēnijas premjerministrs paskaidroja, ka valstī sākas parlamenta vēlēšanu kampaņa.
Zelenskis pirmdien apmeklēja Eiropas Politiskās kopienas samitu Armēnijā, kur tikās arī ar Pašinjanu.
🧐 Pashinyan said he will not attend Putin’s May 9 parade
— NEXTA (@nexta_tv) May 7, 2026
The Armenian prime minister explained that the country’s parliamentary election campaign is starting.
What an unexpected turn of events! pic.twitter.com/ISCq2XS9xJ
Neraugoties uz Krievijas karu pret Ukrainu un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, ES valstu Krievijas pilsoņiem izsniegto Šengenas vīzu skaits 2025. gadā pieaudzis par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina "Euractiv" iegūti konfidenciāli Eiropas Komisijas dati.
Saskaņā ar "Šengenas barometra" datiem, Krievijas pilsoņi pērn iesniedza vairāk nekā 670 tūkstošus pieteikumu vīzas saņemšanai, kas ir par aptuveni 8% vairāk nekā 2024. gadā. ES valstis pērn izsniedza Krievijas pilsoņiem vairāk nekā 620 tūkstošus vīzu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2024. gadā.
Eiropas Komisija atteicās komentēt, vai kādas dalībvalstis izdarījušas spiedienu šajā jautājumā, bet apstiprināja, ka šī gada aprīlī iesniegusi dalībvalstīm atjauninātu pārskatu par Krievijas pilsoņiem izsniegtajām vīzām.
ES arī tiek apspriests iespējams iebraukšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem, kas guvuši kaujas pieredzi, piedaloties karā pret Ukrainu. Ir gaidāms, ka attiecīga iniciatīva tiks ierosināta līdz jūnijam.
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot amerikāņu augstas precizitātes aviācijas bumbas, iznīcina krievu bezpilota lidaparātu operatoru pozīcijas.
Source: https://t.co/0ZJ5uTS5Qa
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 6, 2026
Ukrainas 33. mehanizētās brigādes karavīri iznīcina Krievijas 2S5 "Giacint-S" pašgājēju artilērijas sistēmu netālu no Vladimirovkas apmetnes Luhanskas apgabalā.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the 33rd Mechanized Brigade destroyed a 🇷🇺Russian 2S5 Giatsint-S self-propelled artillery unit near the settlement of Vladimirovka in Luhansk Oblast. pic.twitter.com/C7IodZYWFB
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis informēja savus Eiropas partnerus par Krievijas gatavošanos jaunai ofensīvai Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sagaida, ka Krievijas armija šovasar sāks vēl vienu ofensīvu Ukrainā. "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem, ziņo, ka valsts vadītājs par to informēja savus Eiropas partnerus. Vienlaikus Ukrainas līderis norāda, ka Krievijas okupanti nespēj gūt ievērojamus panākumus kaujas laukā un cieš lielus zaudējumus.
Aģentūra norāda, ka Kijiva turpina uzstāt uz pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes paplašināšanu, jo pastāv bažas, ka nākamā ziema varētu būt vēl grūtāka ienaidnieka uzbrukumu dēļ. Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu cerēt uz jaunu masveida uzbrukumu vilni Ukrainas energoresursu piegādēm aukstajā sezonā, jo karš Tuvajos Austrumos maina ASV prioritātes, un Ukraina varētu palikt bez nepieciešamajām pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Zelenskis lūdza savus partnerus sniegt ieguldījumu PURL programmā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta amerikāņu "Patriot" sistēmām, kas tiek uzskatītas par galveno aizsardzības elementu pret agresorvalsts ballistiskajām raķetēm. Tiek atzīmēts, ka Eiropas sistēmas, tostarp "SAMP/T", pašlaik netiek uztvertas kā pilnvērtīga alternatīva "Patriot" sistēmām.
Okupācijas varas iestādes, iespējams, gatavo provokāciju, kurā iesaistīti civiliedzīvotāji okupētajā Kamenkas ciematā Zaporižjas apgabalā. Par to ziņoja Okupācijas pētījumu centra direktors Petro Andrjuščenko, norādot uz okupantu aizdomīgām darbībām. Ziņojumā teikts, ka šodien no plkst. 23:00 līdz 1:00 okupācijas varas iestādes ar varu pulcē vietējos iedzīvotājus šajā ciematā noteiktās koordinātēs, it kā "lai paslēptos no Ukrainas bruņoto spēku apšaudes". Andrjuščenko avoti norādīja, ka okupanti plāno rīkot šādus pulcēšanās pasākumus katru dienu. "Tas viss izskatās ārkārtīgi aizdomīgi un ļoti atgādina gatavošanos vēl vienai provokācijai. Pastāv nopietnas bažas, ka cilvēki varētu tikt apzināti pulcēti vienuviet, kam sekotu uzbrukums un ierastais mēģinājums novelt atbildību uz Ukrainu," teikts ziņojumā. Tāpēc vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību šādām okupantu "pavēlēm" un izvairīties no lieliem pulcēšanās pasākumiem.
"Krievi vairākkārt ir pierādījuši, ka civiliedzīvotāju dzīvības ir tikai tēlu un propagandas instruments," teikts paziņojumā.
Krievija turpina nogalināt cilvēkus, uzbrukt pilsētām un ir absurdi noraizējusies tikai par dažām klusuma stundām Maskavas Sarkanajā laukumā. Ukraina atbildēs ar to pašu. Krievijas triecieniem atbilde — mūsu tālas darbības sankcijas, atzīmēja Zelenskis.
"Mēs ierosinājām klusumu, sākot no 6. maija pusnakts. Vakar un šodien Krievija ir pārkāpusi šo režīmu. Bet, ja Krievija ir gatava pāriet uz diplomātiju, mēs iesim diplomātijas ceļu," piebilda prezidents.
❗️Russia continues to kill people, attack cities, and is absurdly concerned only about a few hours of silence on Moscow’s Red Square. Ukraine will respond in kind: in response to Russian strikes — our long-range sanctions, Zelenskyy noted.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
“We proposed a silence starting from… pic.twitter.com/EbhzcCIotv
Čerņihivas apgabalā uz robežas ar Krieviju artilērijas apšaudes dēļ deg 2400 hektāri meža. Mežsargiem šai teritorijai nav piekļuves, ziņo uzņēmumu "Ukrainas meži".
Tiek ziņots, ka liesmas pārņēmušas valsts uzņēmuma "Ukrainas meži" Korjukovskas mežsaimniecības departamenta Jeļinskas un Tihonovickas mežsaimniecības. Vairāk lasi šeit.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ceturtdien atcēla ierobežojumus Baltkrievijas sportistiem dalībai olimpiskajās spēlēs.
SOK arī paziņoja, ka ierobežojumi Krievijas sportistiem joprojām paliek spēkā.
Krievijas un Baltkrievijas sportistiem aizliegums startēt starptautiskās sacensībās tika piemērots pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, tomēr jau vairākus gadus šo valstu atlēti dažādās sacensībās piedalījās neitrālo sportistu statusā, bet dažas starptautiskās federācijas jau ir atcēlušas pret tām vērstās diskvalifikācijas.
Krievijas televīzija pārraida propagandas sižetu par triecieniem Kijivas valdības kvartālā, draudot tos veikt, ja tiks traucēta 9. maija parāde. Vairāk lasi šeit.
🤡🥴Russian television is airing a propaganda segment about strikes on Kyiv’s Government Quarter, threatening to carry them out if the May 9 parade is disrupted pic.twitter.com/NXrCZjUgqH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



