TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

Ukrainas Nacionālās gvardes brigāde "Hartija" atvaira Krievijas uzbrukumu Harkivas apgabalā, nogalinot aptuveni 70 Krievijas karavīrus. Pēc vairāku dienu uzbrukumiem, kājnieku, bezpilota lidaparātu operatoru un artilērijas vienību koordinētie centieni veiksmīgi apturēja okupantu virzību.

Eiropas Savienība (ES) samazinās Krievijas naftas maksimālo cenu no 47,6 dolāriem līdz 44,1 dolāram par barelu, teikts ceturtdien publiskotajā ES paziņojumā.

Jaunie naftas cenas griesti spēkā stāsies no 1. februāra.

Līgumiem, kas noslēgti pirms šī datuma, ir paredzēts pārejas periods, kas noteiks, ka darījumi saistībā ar šiem līgumiem jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 16. aprīlim.

Sadarbojoties Vācijai, Nīderlandei, Šveicei, Ukrainai un Lielbritānijai, veikti reidi pret diviem hakeru grupējuma "Black Basta" locekļiem Ukrainā, kā arī izdots orderis grupējuma līdera, Krievijas pilsoņa, aizturēšanai, ceturtdien paziņojusi Vācijas prokuratūra.

"Black Basta" izmanto ļaunprogrammatūras, lai šifrētu sistēmas un pēc tam pieprasītu naudu par to atjaunošanu. No 2022. gada marta līdz 2025. gada februārim hakeri izspieda simtiem miljonu eiro no aptuveni 600 uzņēmumiem un valsts iestādēm visā pasaulē, teikts Vācijas prokuratūras paziņojumā.

Cietušie galvenokārt bija uzņēmumi Rietumu industrializētajās valstīs, taču upuru vidū bija arī slimnīcas un citas valsts iestādes, norādīts paziņojumā.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ceturtdien paziņoja, ka tiks izveidota darba grupa, lai apspriestu iespējas uzlabot drošību Arktikā, bet uzsvēra, ka tas nemaina faktu, ka ASV ambīcijas iegūt Grenlandi paliek nemainīgas.

"Tas, protams, ir nopietns jautājums, un tāpēc mēs turpinām centienus, lai nepieļautu, ka šāds scenārijs kļūst par realitāti," viņa piebilda.

Lai atbalstītu Dāniju, šodien Grenlandē ieradās Eiropas militārā misija, kuru veido karavīri no Francijas, Zviedrijas, Vācijas un Norvēģijas.

15. janvārī Krievijas drons ietriecās UNESCO Pasaules mantojuma buferzonā Ļvivas centrā, sabojājot vitrāžas 20. gadsimta sākuma Svēto Olgas un Elizabetes baznīcā un izsitot logus 1892. gada skolas ēkā.

Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs publicēja videoierakstu, kurā redzams, kā gaisa mērķis nokrīt rotaļu laukumā netālu no Banderas pieminekļa. Tikmēr komunālais darbinieks tīra sniegu un nemeklē patvērumu. Vairāk lasi šeit.

Kopš 2025. gada rudens Krievijas okupācijas armija ir pastiprinājusi Ukrainas civilās infrastruktūras, galvenokārt enerģētikas objektu, apšaudi.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) virsnieki ir savākuši pierādījumus, kas liecina, ka Krievijas gaisa triecieni Ukrainas enerģētikas objektiem ir noziegumi pret cilvēci. SBU par to ziņoja savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Saskaņā ar SBU datiem, kopš 2025.–2026. gada apkures sezonas sākuma Krievijas okupācijas armija ir veikusi 256 gaisa triecienus enerģētikas objektiem un siltumapgādes sistēmai Ukrainā. Ienaidnieks mēģināja iznīcināt 11 hidroelektrostacijas un 45 Ukrainas civilās infrastruktūras termoelektrostacijas. Turklāt Kremlis veica gaisa triecienus 49 termoelektrostacijām un vairāk nekā 150 elektrostacijām.

ASV negrasās apturēt Venecuēlas, Krievijas vai pat Irānas "ēnu flotes" naftas tankkuģu konfiskācijas "konveijeru". Pentagons ir skaidri norādījis, ka, ja kuģim tiks piemērotas sankcijas, Jūras spēki to apturēs.

4. janvārī tika paziņots, ka ASV gatavojas konfiscēt visus Venecuēlas naftas tankkuģus. Lūgumi par kuģu un naftas konfiskāciju jau ir iesniegti tiesās Vašingtonā un citās pilsētās. Pieci tankkuģi divu nedēļu laikā: tik daudz ASV jūras kājnieki ir konfiscējuši, taču Baltajam namam ir daudz plašāki plāni – kontrolēt visu Venecuēlas naftas rūpniecību tik ilgi, cik nepieciešams.

Par to ziņoja "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

Jauno noteikumu galvenā iezīme ir tā, ka ASV armijai tagad ir desmitiem atļauju konfiscēt sankcijām pakļautus naftas tankkuģus ne tikai no Venecuēlas, bet arī no Krievijas un Irānas "ēnu flotes". 

Šie kuģi galvenokārt darbojas zem citu valstu karogiem un ir paredzēti Venecuēlas naftas transportēšanai uz Ķīnu. Tagad tos varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā Krievijas tankkuģi "Olina", ko ASV 9. janvārī konfiscēja Karību jūras reģionā. 

Naftas tankkuģu konfiskācijas ir uz laiku apturētas, daļēji tāpēc, ka Venecuēlas naftas eksports jau ir ASV kontrolē, taču paredzams, ka drīzumā atsāksies "aktīvas jūras operācijas". "ASV jebkurā laikā un vietā pārtvers visus ēnu flotes kuģus, kas pārvadā Venecuēlas naftu," solīja Pentagona pārstāvis Šons Parnels.

Pēdējās dienās ziņots par trešo noslēpumaino augsta ranga Krievijas amatpersonas nāvi.

Aleksejs Skļars, bijušais Krievijas Darba ministrijas vadītāja vietnieks, ir atrasts miris savā privātmājā Maskavā.

Ziņots, ka mājas durvis bija atvērtas, un līķis tika atrasts pie ieejas. Krievijas varas iestādes apgalvo, ka tā bijusi pašnāvība.

"Newsmax" ziņo, ka ASV krasta apsardze Karību jūras reģionā ir aizturējusi sesto sankcijām pakļauto naftas tankkuģi. Sīkāka informācija vēl nav sniegta.

ASV spēki aizturēja tankkuģi "Veronica" pirms rītausmas operācijas "Southern Spear" ("Dienvidu šķēps")ietvaros, vēršoties pret kuģiem, kas pārkāpj Trampa aizliegumu par sankcijām pakļautiem kuģiem Karību jūras reģionā. Misija, ko vadīja "Southern Spear" Apvienotā darba grupa  ar jūras kājniekiem un jūrniekiem, kas devās ceļā no aviācijas bāzes kuģa "USS Gerald R. Ford", tika veikta bez starpgadījumiem.