TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars, kas maijā, kā sagaidāms, stāsies premjerministra amatā, izteicis ideju, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vasarā varētu notikt Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
Partijas "Tisza" līderis Maģars savā birojā uzņēmis Ukrainas pilsētas Berehoves mēru Zoltanu Bobjaku un apspriedis ar viņu ungāru minoritātes stāvokli Ukrainā.
Tikšanās gaitā Maģars rosinājis, ka tikšanās ar Zelenski varētu notikt Berehovē.
"Mēs esam vienisprātis, ka Aizkarpatos dzīvojošo ungāru interesēs ir atjaunot Ungārijas un Ukrainas attiecības. Pamatojoties uz to, es iniciēšu tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jūnija sākumā, simboliski - Berehovē," platformā "Facebook" paziņoja Maģars.
"Ir pienācis laiks Ukrainai izbeigt vairāk nekā desmit gadus pastāvējušos likumos noteiktos ierobežojumus, bet Aizkarpatu ungāriem - atjaunot visas savas kultūras, valodas, administratīvās un izglītības tiesības un atkal kļūt par līdzvērtīgiem un cienījamiem Ukrainas pilsoņiem," norādīja "Tisza" līderis.
"Ja šos jautājumus izdosies atrisināt, mēs noteikti varēsim sākt jaunu nodaļu Ukrainas un Ungārijas divpusējās attiecībās," piebilda Maģars.
Politiķis norādīja, ka uzskata Ukrainas 2025. gadā ierosinātos kompromisus izglītības jautājumos par "daudzsološiem, bet nepietiekamiem".
Kā pauda Maģars, situācija, kad Ukrainā eksāmenu un citu oficiālo procedūru valoda ir tikai ukraiņu valoda, kas ir Ukrainas vienīgā valsts valoda, ir netaisnīga, un vietās, kur kompakti dzīvo ungāru kopiena, ungāriem būtu jādod iespēja lietot savu dzimto valodu.
Ukrainas Nacionālās policijas brigādes "Hižak" (Plēsēji) karavīri iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātus (FPV), kas atrodas slēpnī uz ceļiem Kostjantiņivkas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the “Khizhak” (Predator) Brigade of the National Police destroy 🇷🇺Russian FPV drones that are lying in wait in ambushes on the roads in the Kostyantynivka direction. pic.twitter.com/UoP08AKuju
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto rīkojumu par papildu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" nodošanu Ukrainai.
AM uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas.
Valdība šodien slēgtā sēdē atbalstīja vēl kādas valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai, taču ministrija detalizētākus komentārus par to nesniedz.
AM 2024. gada rudenī medijiem paziņoja, ka Latvija piegādās deviņas Ukrainai savulaik no Lielbritānijas nopirktās bruņumašīnas "CVR(T)".
Ukrainian SOF middle-strike units struck a storage site for Iskander operational-tactical missile systems.
— SPECIAL OPERATIONS FORCES OF UKRAINE (@SOF_UKR) April 28, 2026
Equipment was concealed on a former missile base near the settlement of Ovrazhky, 40 kilometers east of occupied Simferopol. pic.twitter.com/TrcsLdybWm
Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēki naktī uz otrdienu veikuši triecienu okupētajā Krimā, trāpot operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" glabāšanas vietai, sociālajos tīklos pavēstīja Īpašo operāciju spēku preses dienests.
Slēptā tehnika bija izvietota bijušās raķešu bāzes teritorijā netālu no Ovražku ciemata 40 kilometrus uz austrumiem no Simferopoles, teikts paziņojumā.
No šīs vietas raķetes dažu minūšu laikā var sasniegt frontes līniju un Ukrainas aizmugures pilsētas.
Pagrīdes pretošanās kustības dalībnieki vairākkārt fiksējuši ienaidnieka raķešu palaišanu no šīs vietas.
Īpašo operāciju spēki trieciena video publicējuši sociālajos tīklos.
Krievu miljardiera Alekseja Mordašova superjahta šķērsoja Hormuza šaurumu, neskatoties uz pastāvīgajiem jūras satiksmes ierobežojumiem stratēģiskajā ūdensceļā, liecina vairākas kuģu izsekošanas platformas.
⚡️Sanctioned Russian billionaire's yacht passes through blockaded Strait of Hormuz.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 27, 2026
Russian billionaire Alexey Mordashov’s superyacht passed through the Strait of Hormuz despite ongoing restrictions on maritime traffic in the strategic waterway, according to multiple…
Vismaz 26 Ukrainas mediju darbinieki atrodas Krievijas gūstā un 147 ir nogalināti kopš pilna mēroga iebrukuma, paziņoja valsts ANO delegācija.
Krievija īsteno sistemātisku dezinformācijas, cenzūras un žurnālistu vajāšanas kampaņu visās Ukrainas teritorijās, ko tā okupē, ANO Ģenerālās asamblejas Informācijas komitejā paziņoja Ukrainas pirmais sekretārs ANO Dmitro Timošenko. Viņš nosauca atsevišķus gūstekņus pa pilsētām, uzskaitīja kopš pilna mēroga iebrukuma nogalināto žurnālistu skaitu un aicināja ANO dalībvalstis pieprasīt viņu atbrīvošanu.
Krievijas uzbrukumi Ukrainas žurnālistiem turpinās kopš 2022. gada, un viena žurnālista ķermenis ir atgriezts ar spīdzināšanas pazīmēm, un kopējais valsts civiliedzīvotāju skaits, ko Krievijas spēki aizturējuši, 2024. gadā tika lēsts uz 16 000 cilvēku.
Kremļa "Telegram" un interneta bloķēšana kopumā ir "nogalinājusi" Z kanālu sasniedzamību: vairāk nekā miljonu abonentu saturošo kanālu "Archangel Spetsnaz" lasa tikai 10% abonentu, un līdzekļu vākšana frontes vajadzībām ir strauji samazinājusies.
Kremļa interneta cenzūra ir smagi ietekmējusi propagandistus. Krievijas Z kanāls "Archangel Spetsnaz" ar 1 000 000 abonentu publicēja izmisīgu ierakstu. "Telegram" palēnināšanās dēļ sasniedzamība strauji samazinājās līdz 10% no tā auditorijas, līdzekļu vākšana frontei ir gandrīz apstājusies, un tūkstošiem abonentu atceļ abonēšanu. Tomēr Putins dienu iepriekš uzsvēra, ka interneta bloķēšana turpināsies.
"Kanāls jau ir pusmiris; nav nekādas aktivitātes," atzīst autori.
Ziņojumā arī norādīts, ka situācija Krievijas armijas frontes līnijās ir briesmīga, un palīdzība no aizmugures ir kļuvusi daudz mazāka.
Kanāla administratori situāciju raksturo tieši: "Jūs nevarat iedomāties, cik daudz agresijas mēs dzirdam: tūkstošiem cilvēku raksta pretī, sakot: "Man ir apnicis skatīties uz līdzekļu vākšanas akcijām."" Viņi līdzekļu vākšanas akcijas sauc par vienīgo veidu, kā palīdzēt karavīriem frontes līnijās, un atzīst, ka viņi "knapi savāc pietiekami daudz naudas kaut kam".
"Patriot sistēmas, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes, būtībā atrodas "bada devas" režīmā," sacīja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats.
Šoziem Krievija uz Ukrainu izšāva vairāk nekā 700 raķetes, no kurām ievērojama daļa bija ballistiskas, tostarp "Kinžal", "Iskander", KN-23 un S-400.
Pat nelielas, mērķtiecīgas piegādes var ievērojami stiprināt Ukrainas aizsardzību pret masveida ballistiskajiem uzbrukumiem, sacīja Gaisa spēku pārstāvis.
Aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs ir risinājis sarunas par kopīgiem ražošanas konsorcijiem ar starptautiskiem partneriem, lai ātrāk ražotu pretballistiskās raķetes.
Ukraine's only shield against Russia's fastest weapons is running on rations.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 28, 2026
"Patriot systems capable of shooting down ballistic missiles are essentially on a 'starvation ration,'" Ukrainian Air Force spokesman Yurii Ihnat said.
Russia fired more than 700 missiles at Ukraine… pic.twitter.com/wWFH5qZzsa
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



