TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 119 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 99 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 119 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa uzbrukuma droni.
Fiksēti 16 uzbrukuma dronu trāpījumi 11 vietās, un vēl četrās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.
Ungārijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, kurās premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētajai konservatīvajai partijai "Fidesz" gaidāma sīva cīņa, un Eiropā daudzi cer uz opozīcijas uzvaru un jaunu startu attiecībās ar Ungāriju.
Taču arī opozīcijas līdera Pētera Maģara uzvara negarantē, ka Briselei izdosies izveidot vēlamās attiecības ar Ungāriju, brīdina vairāki Eiropas diplomāti, likumdevēji un analītiķi.
Neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma Eiropas Savienībai (ES) jāgūst mācība no sarežģītajām attiecībām ar Ungāriju un nepieciešams meklēt jaunus veidus, kā pārvarēt iekšējos šķēršļus, uzskata vairāki komentētāji.
Krievijas karā pret Ukrainu krituši 16 Kamerūnas pilsoņi, kas cīnījušies Krievijas pusē, raidorganizācijai BBC apstiprinājis avots Kamerūnas Ārlietu ministrijā.
Kamerūnas valdība tikusi kritizēta par ilgstošo klusēšanu šajā jautājumā, un BBC iegūtā informācija ir pirmais apliecinājums Kamerūnas pilsoņu dalībai Krievijas karā pret Ukrainu.
Organizācija "All Eyes on Wagner", kas izmeklē algotņu darbību visā pasaulē, nesen ziņoja, ka Krievijas karā pret Ukrainu no 2023. līdz 2025. gadam krituši 94 Kamerūnas pilsoņi.
Notā, ko Kamerūnas Ārlietu ministrija nosūtījusi Krievijas vēstniecībai un kas nonākusi BBC rīcībā, 16 bojāgājušie Kamerūnas pilsoņi raksturoti kā "militārie darbuzņēmēji".
BBC mēģinājumi sazināties ar Krievijas vēstniecību par notu, kas datēta ar 5. martu, bija nesekmīgi, taču BBC avots Kamerūnas Ārlietu ministrijā apstiprināja notas autentiskumu.
Pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums "Vsquare" publicējis jaunus materiālus par Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sījārto sadarbību ar savu krievu kolēģi Sergeju Lavrovu.
Kā liecina sarunu ieraksti, kas izdarīti laikā no 2023. līdz 2025. gadam, Sījārto sniedzis Lavrovam informāciju par Eiropas Savienības (ES) plāniem un apspriedis darbības, kas nāktu par labu Krievijai un būtu vērstas pret Ukrainu.
Piemēram, ES samita laikā 2023. gada decembrī, kad tika apspriests jautājums par sarunu uzsākšanu ar Ukrainu par iestāšanos blokā, Sījārto zvanījis uz Maskavu un stāstījis par Ungārijas "šantāžas stratēģiju".
"Vsquare" norāda, ka ierakstu autentiskumu apliecinājuši vairāku starptautisko pētnieciskās žurnālistikas projektu līdzstrādnieki.
2024. gada jūlijā pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizītes Kijivā Sījārto informējis Lavrovu par sarunu gaitu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kā arī apspriedis Orbāna vizīti Maskavā un tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, par ko nebija informēta nedz ES, nedz NATO.
Plašāk lasīt šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 307 540 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 847 tankus, 24 370 bruņutransportierus, 39 689 lielgabalus un mīnmetējus, 1724 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1341 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 227 332 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 332 automobiļus un autocisternas, kā arī 4119 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
The 16th Army Corps of the Ukrainian Armed Forces showed what happenned when Russian troops tried to “quietly slip in” across the border
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
There, they encountered drone-dropped munitions and low-flying UAVs moving almost unnoticed above the ground
📹 Operatyvno ZSU pic.twitter.com/e2HbeBC4PM
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss trešdien vizītē Ungārijā pārmetis Eiropas līderiem, ka tie nav darījuši pietiekami daudz, lai mēģinātu izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu, piebilstot, ka tas bijis visgrūtāk atrisināmais konflikts.
Lasi vairāk šeit.
Atzinības apliecinājums, ko Krievijas amatpersonas nogādāja Jaundē un 6. aprīlī pārraidīja Kamerūnas valsts plašsaziņas līdzekļi, ir pirmā reize, kad Kamerūna oficiāli runā par savu pilsoņu iesaistīšanos Krievijas un Ukrainas karā.
The acknowledgement, which was delivered to Yaounde by Russian officials and broadcast through Cameroonian state media on April 6, marks the first time Cameroon has formally spoken of its citizens' involvement in the Russia-Ukraine war.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 8, 2026
Ukrainas tāla darbības rādiusa raķešu parādīšanās, kas spēj sasniegt Maskavu 10–30 minūšu laikā, ir piespiedusi Kremli gatavoties parādes atcelšanai Krievijas galvaspilsētā.
Uzvaras dienas parāde 9. maijā Maskavā, iespējams, nenotiks pirmo reizi 30 gadu laikā. Pēc Z-blogeru domām, Krievijas varas iestādes jau ir atcēlušas parādes gaisa daļu Maskavā un Sanktpēterburgā un apsver iespēju atlikt vai pilnībā atcelt zemes daļu. Vairāk lasi šeit.
Viņi arī mēģināja manevrēt, izmantojot motociklus. Pateicoties Ukrainas dronu operatoru un uguns vienību ātrajai rīcībai, šīs kustības tika iznīcinātas.
Russian forces constructed a series of camouflaged shelters in Kharkiv Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
They also attempted to maneuver using motorcycles. Due to the quick work of Ukraine's drone operators and fire units, these movements were incinerated
📹 77th Separate Airmobile Brigade pic.twitter.com/UYIGiVcM0w
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



