TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Stacija ir daļa no "Transņeftj" infrastruktūras un piegādā degvielu naftas bāzēm ap Maskavu, kā arī Šeremetjevas, Domodedovas un Vnukovas lidostām.
Vladimira apgabala gubernators arī ziņoja, ka uzbrukts vēl vienam, pagaidām neidentificētam naftas infrastruktūras objektam.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 10, 2026
❗️At night, the temporarily occupied Sevastopol was also attacked pic.twitter.com/VlDDLpuFoh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 10, 2026
Divu veiksmīgu triecienu rezultātā Novorosijskas naftas bāzē "Grušovaja" tika bojātas vai iznīcinātas vismaz 10–15 uzglabāšanas tvertnes.
❗️As a result of two successful strikes on the “🇷🇺Grushovaya” oil depot in Novorossiysk, at least 10–15 storage tanks were damaged or destroyed.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 10, 2026
📸 Radio Svoboda pic.twitter.com/J1EKYlTw8s
10. jūnijā Ukraina ar augstas pecizitātes ieročiem uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Samarā. Pēc gaisa triecieniem izcēlās ugunsgrēks.
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot Francijas vadāmo gaisa bumbu AASM Hammer, iznīcina Krievijas bāzi Oleškos, Hersonas apgabalā.
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku droni 10. jūnija devuši triecienu Krievijas okupētās Mariupoles ostai. Uzbrukumā tika bojāta ostas enerģētikas, remonta un pārvaldības infrastruktūra, kā arī objekti, kas nodrošina ostas loģistikas darbību. Vairāk lasi šeit.
Rūpnīca "VNIIR-Progress" ražo elektromehāniskās piedziņas, hidrauliskās sistēmas un vadības blokus smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz raķešu sistēmām "Iskander".
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 377 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1190 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 004 tankus, 24 717 bruņutransportierus, 43 713 lielgabalus un mīnmetējus, 1857 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1414 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1619 sauszemes bezpilota sistēmas, 340 531 bezpilota lidaparātu, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 105 172 automobiļus un autocisternas, kā arī 4267 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija naktī uz 10. jūniju uzbrukusi Ukrainai ar 207 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 181 dronu, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 21 trieciendrona trāpījumi 14 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 13 vietās, norādīja Gaisa spēki.
Tiek ziņots par postījumiem Harkivā, Zaporižjā un Odesā, cietuši vairāk nekā desmit cilvēki.
Ukrainas Drošības dienesta (SBS) pretizlūkošanas dienests izveidoja lietu pret Krievijas militāro dronu pilotiem no viena pulka un katram neklātienē izvirzīja apsūdzības kara noziegumos.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) ziņoja, ka desmit Krievijas karavīri no viena pulka tiek apsūdzēti civiliedzīvotāju medībās Hersonā, izmantojot uzbrukuma dronus, un tagad viņiem draud apsūdzības kara noziegumos, kas celtas neklātienē. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



