TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 76 trieciendroniem un droniem imitatoriem, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
53 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 19 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās.
Krievijas ieņēmumi no naftas un dabasgāzes eksporta, ar kuriem tiek finansēta Maskavas karadarbība Ukrainā, pērn nokritušies līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, liecina Krievijas Finanšu ministrijas publiskotā budžeta informācija.
Pagājušajā gadā Krievijas ieņēmumi no naftas un dabasgāzes eksporta veidojuši 8,467 triljonus rubļu (apmēram 93 miljardi eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 2020. gada un kritums par 24% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Valsts naftas un dabasgāzes nozares kopš Maskavas 2022. gadā Ukrainā sāktā pilna apmēra kara Ukrainā tikušas pakļautas Eiropas un ASV sankcijām.
Tāpat šos sektorus negatīvi ietekmējusi degvielas cenu samazināšanās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 224 460 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 563 tankus, 23 908 bruņutransportierus, 36 230 lielgabalus un mīnmetējus, 1614 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1277 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 107 884 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 486 automobiļus un autocisternas, kā arī 4044 specializētās tehnikas vienības.
Ukraina nekad nav bijusi un nebūs šķērslis mieram, ceturtdien ikvakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tādējādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka Zelenskis esot šķērslis miera vienošanās noslēgšanai.
"Tieši Krievijas raķetes, Krievijas šahedi, Krievijas mēģinājumi iznīcināt Ukrainu ir skaidri pierādījumi tam, ka Krievijai vienošanās vispār nav vajadzīga. Kad Krievijas dēļ ukraiņiem pa 20-30 stundām nav elektrības un kad Krievijas triecienu mērķis ir sagraut mūsu enerģētiku un mūsu cilvēkus, tad tieši Krievija ir tā, uz kuru ir jāizdara spiediens. Es pateicos visiem, kas šajā jautājumā atbalsta Ukrainu. Mēs būsim daudz aktīvāki savā diplomātiskajā darbā - gan publiskajā un oficiālajā, gan nevalstiskajā un neoficiālajā," sacīja Ukrainas prezidents.
Tramps intervijā aģentūrai "Reuters" šonedēļ teica, ka miera vienošanās noslēgšanu kavējot Zelenskis, nevis Krievijas diktators Vladimirs Putins.
"Domāju, ka viņš [Putins] ir gatavs slēgt darījumu. Domāju, ka Ukraina ir mazāk gatava slēgt darījumu," sacīja Tramps.
If Europe doesn't stop the senseless war in Ukraine, Russia may launch a nuclear strike within a year or two. First and foremost, against Germany or the United Kingdom, Sergey Karaganov, one of the Kremlin's ideologues, said.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 15, 2026
Here are a few more quotes from Karaganov, who is… pic.twitter.com/qIIHKNiR5h
Kiprā trešdien atrasts bijušā minerālmēslu koncerna "Uralkali" vadītāja Vladislava Baumgertnera līķis. 56 gadus vecais krievu oligarhs pazuda 7. janvārī. Viņa sakropļoto un trūdēt sākušo mirstīgo atlieku identificēšanai bija nepieciešamas DNS analīzes, vēsta vietējie mediji.
Pēdējo reizi viņš redzēts izejam no mājas melnos šortos un melnā T kreklā. Vietējos medijos vēsta, ka uzņēmējs, kurš bija ekstrēmo sporta veidu entuziasts, ar taksometru aizbrauca uz piekrastes rajonu, lai rāptos klintīs. Šajā dienā viņa mobilais telefons pēdējo reizi parādījās tīklā.
Vairāk lasiet šeit.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadlīnijas Latvijas sportistiem paredz pēc iespējas distancēties no agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem, un tas galīgi nav gājis pie sirds Krievijas amatpersonām, kas grasās tiesas ceļā piespiest Latviju brāļoties.
Krievijas Valsts domes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dmitrijs Sviščovs televīzijas kanālam “Match TV” paziņoja, ka gatavo prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), Latviju apsūdzot diskriminācijā un aparteīdā.
Vairāk lasiet šeit.
The devastating numbers of Russian attacks on Ukrainian energy infrastructure:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 15, 2026
Since the start of the heating season, Russia has attacked Ukrainian energy facilities and heat supply systems 256 times, the Security Service of Ukraine said.
Russian forces deliberately targeted… pic.twitter.com/SLSMrnTcf4
Kopš apkures sezonas sākuma Krievija 256 reizes ir uzbrukusi Ukrainas enerģētikas objektiem un siltumapgādes sistēmām, paziņoja Ukrainas Drošības dienests. Krievijas spēki apzināti centās iznīcināt 11 Ukrainas hidroelektrostacijas un 45 lielās koģenerācijas stacijas. Papildus tam tika veikti 49 mērķēti gaisa triecieni termoelektrostacijām un 151 trieciens elektroapakšstacijām.
Krievijas militārpersonas sūdzas, ka viņiem pavēlēts kaujas misijās piedalīties ratiņkrēslos ar nefunkcionējošām ekstremitātēm.
"Mūs vienkārši iznīcina kā nevajadzīgu balastu... Aizsardzības ministrija un mūsu pavēlniecība no mums atbrīvojas," saka okupanti.
Russian military complain that they are ordered to deploy on combat missions in wheelchairs, with non-functional limbs.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 13, 2026
“We are simply being destroyed as unnecessary ballast.”; “The Ministry of Defense and our command are disposing of us.” pic.twitter.com/EiSA6UAIvq
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
