TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņu droni aizdedzina Novokuibiševas naftas pārstrādes rūpnīcu pie Samaras un Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas iebrucēji pēdējās diennakts laikā guvuši nelielus panākumus divos Ukrainas apgabalos, liecina OSINT projekta “DeepState” 19. oktobra dati.
Saskaņā ar ziņoto, Krievijas karaspēks pavirzījies uz priekšu pie Filijas Dņepropetrovskas apgabalā, kā arī pie Malinivkas un Ohotņičes Zaporižjas apgabalā, Oleksandrivkas virzienā.
Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs savā rīta pārskatā 19. oktobrī informēja, ka aizvadītajā diennaktī frontes līnijā notikušas 223 kaujas sadursmes.
Krievijas spēki turpina aktīvu uzbrukumu taktiku vairākos frontes posmos, cenšoties nostiprināt savas pozīcijas, savukārt Ukrainas armija ziņo par noturētu aizsardzību un pretuzbrukumiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis ASV prezidentu Donaldu Trampu ieņemt stingrāku nostāju pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, uzsverot, ka ir gatavs pievienoties abu līderu gaidāmajai tikšanās reizei Budapeštā. Par to Zelenskis sacīja intervijā NBC News raidījumā “Meet the Press”.
Zelenskis atzina, ka Trampam vajadzētu izdarīt uz Putinu vēl lielāku spiedienu nekā uz “Hamas”, ar ko Tramps nesen panācis uguns pārtraukumu Gazā. “Putins ir līdzīgs, tikai daudz spēcīgāks par Hamas,” norādīja Zelenskis, piebilstot, ka Krievijas armija ir viena no lielākajām pasaulē, tāpēc nepieciešams vēl lielāks spiediens.
VAS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" elektroniskajās izsolēs oktobra beigās atkārtoti piedāvās iegādāties 87 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.
Kravas vagoni tiks pārdoti astoņās lotēs.
Glābēji Doneckas apgabalā atrada sievietes mirstīgās atliekas, kura gāja bojā Krievijas uzbrukuma laikā, trīs dienas pēc notikušā.
Krievijas spēki 15. oktobrī uzbruka Hannivkas ciemam Pokrovskas rajonā.
Krievijas artilērijas lādiņš trāpīja privātmājai, pilnībā to sagraujot.
Ienaidnieka dronu aktivitātes dēļ glābēji vairākkārt bija spiesti pārtraukt meklēšanas un glābšanas darbus.
Krievijā dzīvojošā bijusī Austrijas ārlietu ministre Karīna Knaisla paziņojusi vietējai aģentūrai TASS, ka Kremļa diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa gaidāmā tikšanās Budapeštā ir liela Krievijas piekāpšanās.
"Ungārija ir NATO dalībvalsts, tādējādi tā ir būtībā diezgan liela Krievijas piekāpšanās. Es agrāk runāju ar kolēģiem, tad runa bija par Stambulu, un viņi teica: "Turcija neder, jo tā ir NATO valsts", bet tagad tiekas Ungārijā."
«Мы ничего им не дадим и ничего не забудем»
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) October 19, 2025
«На самом деле, каждый день-два происходят удары по российским нефтеперерабатывающим заводам. И это возвращает Россию к реальности, — растёт как дальность, так и точность наших санкций против России». pic.twitter.com/IEd7fZDfuV
Russian Railways (RZD) expects a wave of layoffs due to the “difficult economic situation” and a decline in freight transportation.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 19, 2025
RZD CEO Oleg Belozerov instructed his deputies and heads of structural departments to prepare proposals for reducing staff numbers, restructuring,… pic.twitter.com/3mErzPiAyO
Despite relentless attacks, and huge losses, Russian forces have achieved no major objectives in their summer campaign against Ukraine. Our data analysis suggests that Vladimir Putin will struggle to win on the battlefield https://t.co/EOPHivifkc
— The Economist (@TheEconomist) October 19, 2025
Pašreizējā tempā krievu okupanti visu anektēto četru apgabalu pilnīgai sagrābšanai vajadzēs vēl apmēram piecus gadus, bet visas Ukrainas iekarošanai par vairāk nekā 100 gadu.
Текущими темпами наступления России потребуется еще пять лет на оккупацию четырех украинских регионов. На захват всей Украины уйдет более 100 лет — The Economist
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) October 18, 2025
С октября 2022 года, когда линия фронта войны в Украине стабилизировалась после первого контрнаступления Киева,… pic.twitter.com/1pp6wmDdpE
Chancellor Merz:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 19, 2025
"This war could be ended within 24 hours if Ukraine stopped fighting and handed the country over to Russia. But then we can be quite certain that the next country would be attacked by Russia tomorrow." pic.twitter.com/awbhsk1tkv
"Šis karš varētu beigties 24 stundu laikā, ja Ukraina pārtrauktu cīnīties un valsti atdotu Krievijai. Bet tad mēs varam būt pilnīgi droši, ka Krievija jau rīt uzbruktu nākamajai valstij, viņš paziņoja.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu pieprasījis pilnu kontroli pār Ukrainas Doneckas apgabalu, izvirzot to kā nosacījumu kara pārtraukšanai, atsaucoties uz divām augsta ranga amatpersonām, sestdien ziņoja laikraksts "The Washington Post".
Krievijas diktators pauda gatavību apmaiņā pret Donecku atteikties no Krievijas armijas okupētajām Ukrainas Zaporižjas un Hersonas apgabala daļām, ziņoja "The Washington Post", piebilstot, ka šī prasība ir "nedaudz mazāk ambicioza" nekā Putina nostāja sarunās ar Trampu Aļaskā augustā.
Putinam kopš 2014. gada sāktā kara Donbasā tā arī nav izdevies sagrābt visu Doneckas apgabalu, kurā ir ļoti spēcīgi Ukrainas armijas nocietinājumi. To labprātīga atdošana agresoram nozīmētu, ka krievu okupantu nākotnes ceļš uz Kijivu būtu krietni vieglāks.
Amatpersona norādīja, ka piektdienas tikšanās laikā ar Ukrainas delegāciju Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs centās viņus pielauzt atdot Putinam visu Doneckas apgabalu, jo tajā dzīvo galvenokārt krievvalodīgie.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".