TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Polijā aizdomās par spiegošanu Krievijas izlūkdienesta labā otrdienas rītā aizturēts ilggadējs Polijas Aizsardzības ministrijas darbinieks, apstiprināja ministrija.

Aizdomās turamais bija ministrijas Aizsardzības stratēģijas un plānošanas departamenta vidēja līmeņa darbinieks. Viņu šorīt aizturēja darba vietā, atklāja ministrija.

Aizturēšana bija Polijas Militārās pretizlūkošanas dienesta ilgstošas izmeklēšanas rezultāts.

"Dienesti jau daudzus mēnešus uzraudzīja šī cilvēka darbības. Viņa darbības tika rūpīgi dokumentētas un analizētas. Tāpēc pret viņu savāktie pierādījumi ir ļoti spēcīgi," atsaucoties uz vienu no avotiem, ziņoja portāls "Onet".

Cits avots uzslavēja izlūkdienestus, ka viņi ļoti labi tikuši galā ar šo neparasto situāciju. "Pēdējos gados šāda veida operācijas nav bijušas, un iespējamā spiega aizturēšana, kurš atradās tik sensitīvā vietā kā Nacionālās aizsardzības ministrija, ir jāuzskata par neapšaubāmu un lielu mūsu pretizlūkošanas dienesta panākumu," norādīja avots.

Izmeklēšana joprojām turpinās, tāpēc nevar izslēgt turpmākas aizturēšanas, ziņoja Polijas mediji.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien nosodīja Krieviju par necilvēcīgu izturēšanos pret opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un nelikumīgu viņa ieslodzīšanu 2021. gadā.

Navaļnijs nenoskaidrotos apstākļos nomira 2024. gada 16. februārī cietumā Krievijas ziemeļos. Opozicionāra ģimene un līdzgaitnieki uzskata, ka viņš tika noslepkavots.

ECT konstatēja, ka Navaļnija aizturēšana pamatojās uz "nosacīta cietumsoda aktivizēšanu" par 2014. gadā Navaļnijam izvirzīto apsūdzību krāpšanā un naudas atmazgāšanā, ko ECT jau iepriekš nosodīja kā netaisnīgu. Tiesa secināja, ka Navaļnijs ieslodzījumā cieta no ļaunprātīgas izturēšanās, neņemot vērā viņa veselības stāvokli, labklājību un cieņu. Tiesa norādīja, ka šāda izturēšanās uzskatāma par necilvēcīgu un pazemojošu.

Vienā soda izciešanas kolonijā Navaļnijam tika noskūta galva, viņš "tika pakļauts pastāvīgais videonovērošanai un viņam tika liegts miegs, veicot drošības pārbaudes ik stundu vai ik pēc divām stundām", norādīts tiesas lēmumā.

Navaļnijs savulaik pats iesniedza sūdzību ECT, kas 2021. gada februārī vērsās pie Maskavas ar lūgumu nekavējoties atbrīvot Navaļniju. Pēc viņa nāves tiesa pilnvaroja viņa atraitni Jūliju Navaļnaju turpināt tiesvedību viņa vārdā.

Tiesa uzdeva Krievijai atlīdzināt zaudējumus 26 000 eiro apmērā. Taču Maskava pēc 2022. gada atkārtotā iebrukuma Ukrainā izstājās no Eiropas Padomes, kuras sastāvā ir arī ECT. Tiesa apgalvo, ka Krieviju joprojām var saukt pie atbildības par pārkāpumiem, kas izdarīti pirms tam.

Maskava ir vairākkārt ignorējusi ECT lēmumus, tostarp laikā, kad tā vēl bija Eiropas Padomes locekle.

24. februārī – dienā, kad apritēs jau ceturtais gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, – Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, notiks Ukrainas atbalsta akcija "Kopā līdz uzvarai!". 

Akcija "Kopā līdz uzvarai!" notiks otrdien, 24. februārī plkst. 7.30 – 8.00 pie Brīvības pieminekļa.
 
"Jau ceturto gadu saule aust kara plosītā Ukrainā. Šis ir haotisks laiks, kad ierastā pasaules kārtība plaisā. Vēji pūš no visām pusēm, jauc virzienu, nogurdina soli, ir viegli apjukt un nogurt. Taču brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama. Tā vienmēr ir prasījusi skaidru nostāju. Tāpēc aicinām 24. februārī plkst. 7.30 līdz 8.00 pulcēties pie Brīvības pieminekļa Rīgā, lai līdz ar saullēktu paustu atbalstu Ukrainas tautai, kas jau četrus gadus cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu brīvību," vēstīts atbalsta akcijas uzsaukumā mājaslapā kopalidzuzvarai.lv.

Vācijā un Grieķijā aizturēti divi cilvēki, kas tiek turēti aizdomās par Vācijas karaflotes kuģu sabotāžas mēģinājumu pagājušajā gadā Hamburgas ostā, otrdien paziņojusi prokuratūra.

Aizturēts kāds 37 gadus vecs rumānis un 54 gadus vecs grieķis. Viņi apsūdzēti par vairāk nekā 20 kilogramu grants iebēršanu kuģa dzinēja blokā, ūdens padeves līniju caurduršanu, degvielas tvertņu vāciņu noņemšanu un elektronisko drošības slēdžu deaktivēšanu.

Ukrainas militārais eksperts Aleksandrs Musienko apsprieda atsevišķu Eiropas valstu juridiskās īpatnības, kas ļautu Putinam attīstīt veiksmīgu agresiju pret kādu no alianses dalībvalsti.

Putins ne tikai varētu izlemt uzbrukt NATO valstīm, bet šāda operācija varētu būt veiksmīga, ja netiktu grozīti atsevišķu Eiropas valstu likumi, uzskata Aleksandrs Musienko. Vairāk lasi šeit.

"Ir svarīgi, ka NATO ģenerālsekretārs ir kopā ar mums Ukrainā šajā grūtajā kara brīdī, kad krievi atkal ir ignorējuši amerikāņu puses centienus" paziņo Zelenskis.

Starp ASV un Krieviju ir radusies bīstama plaisa vienā no jutīgākajiem jautājumiem. Pēdējais spēkā esošais kodolieroču līgums, kas gadu desmitiem ierobežoja abu valstu kodolieroču arsenālus, faktiski mirst.

Līgums, kas pasargāja pasauli no jaunas kodolieroču sacensības, piedzīvo savas pēdējās dienas. "Politico" vēsta, ka šonedēļ beigsies jaunais START līgums starp ASV un Krieviju. Kopš 2010. gada šis līgums ir ierobežojis kodolraķešu, kaujas galviņu un stratēģisko bumbvedēju skaitu starp divām lielākajām kodolvalstīm. Ja līgums beigsies, pasaule pirmo reizi kopš Aukstā kara atradīsies bez jebkādiem oficiāliem ierobežojumiem attiecībā uz šiem arsenāliem.

Krievija meklē jaunus politiskos un militāros sabiedrotos Āzijas reģionā, kur veidojas Maskavai tuvi režīmi.

Saskaņā ar nesen publicēto "Bloomberg" ziņojumu Krievija stiprina militāro un politisko sadarbību ar Mjanmu, nostiprinot savu ietekmi Āzijā. Šonedēļ valsti apmeklēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu – pirmā augsta ranga ārvalstu amatpersona kopš Mjanmas vēlēšanām, kuras ANO un rietumvalstis uzskata par fiktīvām. Galvaspilsētā Nepjitovā Šoigu tikās ar militārās huntas vadītāju Minu Aunu Hleinu un paziņoja, ka Mjanma var "pilnībā paļauties uz Maskavas atbalstu, tostarp starptautiskajā arēnā". Tika parakstīts arī četru gadu militārās sadarbības līgums starp abu valstu aizsardzības ministrijām.

Nakts uzbrukums bija Maskavas lielākais 2026. gadā — 521 raķete un drons 13 stundu laikā, tostarp četras "Cirkon" hiperskaņas raķetes, kas sākotnēji bija paredzētas, lai apdraudētu ASV Jūras spēku lidmašīnu bāzes kuģu grupas.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība pārtvēra 450 no ienākošajiem draudiem. Taču 27 raķetes un 31 drons tika cauri, trāpot termoelektrostacijām, kas uzturēja ukraiņiem siltuma, kad laukā valda ziema un temperatūra ir krietni zem nulles.

Prezidents Zelenskis ir paziņojis, ka Ukrainai pietiekamai aizsardzībai ir nepieciešamas 25 "Patriot" baterijas. Pašlaik tai ir aptuveni desmit.

Nakts triecienā tika bojāta Slavas zāle Kijivas Otrā pasaules kara memoriālā kompleksā, kas atrodas zem ikoniskā Dzimtenes pieminekļa un kurā ir vairāk nekā 300 000 eksponātu, kas godina tos, kuri cīnījās pret 20. gadsimta agresiju.

"Mēs atjaunosim to, kas tika iznīcināts. Mēs saglabāsim gan nacisma noziegumu 20. gadsimtā, gan šodienas Krievijas noziegumu piemiņu," sacīja kultūras ministre Tetjana Berežna.

Kopš 2022. gada februāra Krievijas spēki visā Ukrainā ir sabojājuši vai iznīcinājuši vairāk nekā 1680 kultūras mantojuma objektus.