TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Sprādzieni notika 155. Jūras kājnieku brigādes 47. triecienbataljona izvietošanas vietā Vladivostokā. Vietējie ziņojumi liecina par upuriem, lielu apsardzes klātbūtni un ātrās palīdzības mašīnām notikuma vietā. Savukārt Krievijas mediji ziņo par "gāzes incidentu".
Ukrainian intelligence claims to have carried out an operation in Russia’s Far East. Explosions hit a parking area of the 47th Assault Battalion of the 155th Naval Infantry Brigade in Vladivostok. Local reports mention casualties, heavy security presence, and ambulances on site,… pic.twitter.com/dHFkNSRVWz
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Krievija brīdina, ka tā vērsīsies pret jebkuru Eiropas valsti, kas mēģinās konfiscēt tās iesaldētos aktīvus pēc tam, kad ES apsver simtiem miljardu dolāru izmantošanu Ukrainas finansēšanai, vēsta "Reuters". Krievijas suverēno aktīvu apjoms 300–350 miljardu dolāru apmērā joprojām ir bloķēts. Medvedevs brīdina, ka Maskava izvirzīs prasības "līdz gadsimta beigām".
Reuters reports Russia warns it will pursue any European state that tries to seize its frozen assets after the EU considers using hundreds of billions to fund Ukraine. $300–350bn in Russian sovereign assets remain blocked. Medvedev warns Moscow will press claims "until the end of… pic.twitter.com/33Qer39NH5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Putins māna Trampu, lai izvairītos no sankcijām, kamēr NATO lidmašīnas traucas pāri Polijai un Rumānijai, intervijā "Sky News" paziņojis Ukrainas prezidents Zelenskis.
Putins "saprot tikai spēku".
Zelenskyy to Sky News: Putin is tricking Trump to dodge sanctions while NATO jets scramble over Poland and Romania.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2025
Putin “understands only force.”https://t.co/uqDddT7ffr
Krievijas ārējais izlūkošanas dienests apgalvo, ka ES 1. novembrī gatavo "Serbijas Maidanu", apsūdzot Briseli jauniešu nemieru kurināšanā un neatkarīgu mediju finansēšanā, lai "skalotu smadzenes" Serbijas sabiedrībai. Maskava saka, ka mērķis ir Belgradā izveidot proeiropeisku valdību.
Russia’s Foreign Intelligence Service claims the EU is preparing a “Serbian Maidan” on November 1, accusing Brussels of fueling youth unrest and funding independent media to “brainwash” Serbian society. Moscow says the goal is to install a pro-EU government in Belgrade. pic.twitter.com/dkS139025v
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Eiropas Savienības (ES) valstis neplāno palielināt muitas tarifus preču importam no Ķīnas, lai gan tieši to pieprasa ASV prezidents Donalds Tramps kā nosacījumu spiediena palielināšanai uz Krieviju no viņa puses, vēstī Francijas laikraksts "Le Monde".
"Tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu rīkoties, bet pagaidām nekādi pārmērīgi tarifi netiek paredzēti," intervijā laikrakstam sacīja kāds ES diplomāts.
Kāda ES amatpersona paskaidroja, ka bloka mērķis ir noteikt stingras sankcijas Krievijas ekonomikai, kas vērstas uz tiešu vai netiešu tirdzniecību ar Maskavu, nevis "vēl vairāk pavājināt mūsu pašu ekonomiku."
NATO vajadzētu pārņemt ietekmi daļā Ukrainas gaisa telpas, lai vairotu organizācijas valstu drošību, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda militārais eksperts, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Igors Rajevs, komentējot nesen notikušo Krievijas dronu ielaušanos Polijā.
Politiķis sprieda, ka Rietumi varētu kontrolēt 100 līdz 150 kilometrus savu robežu tuvumā Ukrainas iekšienē, kas dotu iespējas laicīgi notriekt vai ietekmēt NATO valstu virzienā lidojošus objektus.
"Krievija mūs visu laiku spiež, bet mēs visu laiku klusējam. Mums ir jāsāk spiest viņus atpakaļ. Jārāda, ka arī mums ir zobi," izteicās bijusī militārpersona.
ASV prezidents Donalds Tramps nākamnedēļ, domājams, tiksies ar Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski, otrdien sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, norādot, ka Tramps joprojām cer panākt vienošanos par mieru Kijivas un Maskavas starpā.
Trampam bijušas "vairākas telefonsarunas ar [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu, vairākas tikšanās ar Zelenski, arī, iespējams, nākamnedēļ būs atkal Ņujorkā", kur līderi pulcēsies uz ANO Ģenerālo asambleju, žurnālistiem Izraēlā sacīja Rubio.
"Viņš turpinās mēģināt. Ja miers ir iespējams, viņš vēlas to panākt," norādīja valsts sekretārs.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 113 droniem, 89 no tiem ukraiņu karavīri notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
No notriektajiem 70 bijuši trieciendroni.
Fiksēti 22 dronu trāpījumi sešās lokācijās, vēl divās - notriekto dronu atlūzu nogāšanās, teikts ziņojumā.
Naktī uz otrdienu Krievijas armija apšaudīja Zaporižju ar daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, domājams, "Tornado-S". Viens cilvēks nogalināts, vairāk nekā desmit ievainoti, pavēstīja vietējās varasiestādes.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 096 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 184 tankus, 23 274 bruņutransportierus, 32 810 lielgabalus un mīnmetējus, 1490 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1217 zenītartilērijas iekārtas, 422 lidmašīnas, 341 helikopteru, 59 719 bezpilota lidaparātus, 3718 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 61 770 automobiļus un autocisternas, kā arī 3965 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
