TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija palielina militāro spiedienu pie NATO robežām, praktizējot gaisa desantu un gūstekņu sagrābšanu.
Krievijas Kaļiņingradas apgabalā Baltijas flotes specvienības veica plaša mēroga mācības, kas ietvēra desantu ar izpletņiem un gūstekņu sagrābšanu. Par to ziņoja flotes preses dienests. Vairāk lasi šeit.
Video redzami tieši trāpījumi, milzīga apšaude, haoss un panika. Naktī uz 14. novembri pēc bezpilota lidaparātu uzbrukuma Krievijas Melnās jūras ostai Novorosijskā izcēlās plašs ugunsgrēks naftas terminālī, kā rezultātā kompānija "Transņeftj" pārtraukusi naftas sūknēšanu.
8. speciālo uzdevumu vienības pulka kaujinieki attīra Kupjanskas centru no krievu diversantu grupējumiem. Izlūkošanas laikā viņi ēkas iekšpusē atrada nocietinātu krievu pozīciju. Skaitliski mazākumā esošā komanda pabeidza tuvcīņu bez zaudējumiem. Vēlāk būve tika iznīcināta ar TM-72 mīnām.
Šie kadri ir no Rjazaņas. Soctīklu lietotāji ziņo, ka noticis uzbrukums vietējai naftas pārstrādes rūpnīcai — vietā, kurai kopš kara sākuma ir trāpīts vai uzbrukts vismaz desmit reizes.
Reģiona gubernators apgalvoja, ka ugunsgrēks "vienā no objektiem" izcēlās "krītošu atlūzu" dēļ.
Rjazaņas pārstrādes rūpnīca ir viena no piecām lielākajām Krievijā. 2024. gadā tā pārstrādāja 13,1 miljonu tonnu jēlnaftas — aptuveni 5% no valsts kopējās pārstrādes jaudas.
“Boom! Anyway, they’re bombing us again!”
— NEXTA (@nexta_tv) November 15, 2025
You could watch fire, water, and Russians reacting to night-time strikes forever
These shots are from Ryazan. Users online say the local oil refinery was hit — a site that’s been struck or targeted at least ten times since the start of… pic.twitter.com/w4d7jhoELn
Ziemeļkoreja vairāk nekā uz pusi samazinājusi artilērijas lādiņu piegādes Krievijai, jo izsmēlusi savus krājumus, taču tajā pašā laikā Phenjanas režīms ir uzsācis savu trieciendronu ražošanu, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skibickis.
"Artilērijas šāviņu miljoni no Ziemeļkorejas palīdzēja Krievijai 2024. gadā uzturēt apšaudes tempus kaujas laukā, taču šogad to skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, jo izsīka Phenjanas krājumi," intervijā aģentūrai "Reuters" pavēstīja Skibickis.
Okupanti apmāca dronu operatorus, medījot civiliedzīvotājus Hersonā un citās frontes līnijas pilsētās, izmantojot dzīvus cilvēku mērķus reālās praksē, 15. novembrī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas vienības izvieto ar kamerām aprīkotus FPV dronus, lai izsekotu atsevišķus gājējus, velosipēdistus un autovadītājusm, lai pēc tam uz viņiem nomestu sprāgstvielas. Hersonā katru mēnesi notiek tūkstošiem dronu uzbrukumu, Krievijas militārajiem sociālo mediju kanāliem atklāti publicējot uzbrukumu video un saucot tos par "medībām".
"Viņi būtībā veic "cilvēku safari" un apmāca dronu operatorus, nogalinot ukraiņus uz ielām," sacīja Zelenskis, paziņojot par "īpašiem risinājumiem", lai stiprinātu aizsardzību un nodarītu lielākus zaudējumus Krievijas vienībām, kas veic uzbrukumus.
Russian forces are training drone operators by hunting civilians in Kherson and other frontline cities, using live human targets for real-world practice, Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy said on 15 November.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 14, 2025
Russian units deploy FPV drones equipped with cameras to track… pic.twitter.com/zbGW6elaaq
Krievijas Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca naktī uz 15. novembri tika pakļauta bezpilota lidaparātu uzbrukumam. Rezultāti nav zināmi. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcas gada jauda ir 17 miljoni tonnu naftas.
🔥🛢️Russian Ryazan oil refinery was under the drone attack tonight. The results are unknown. Ryazan refinery has an annual capacity of 17 million tons of oil. pic.twitter.com/dCvcx2z8ya
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 15, 2025
Дорога на Белгород pic.twitter.com/Urqwa7KEik
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) November 14, 2025
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs aicinājis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski noteikt stingrākus ceļošanas ierobežojumus jauniem vīriešiem.
"Esmu lūdzis viņu nodrošināt, lai šie jaunie vīrieši paliktu valstī, jo viņi ir vajadzīgi tur, nevis Vācijā," piektdien paziņoja Mercs.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Ukrainā valda karastāvoklis, kas cita starpā paredz aizliegumu izceļot no valsts vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem bez īpašas militāro varasiestāžu atļaujas. Taču augusta vidū Ukrainas prezidents deva rīkojumu vienkāršot izbraukšanu uz ārzemēm vīriešiem vecumā no 18 līdz 22 gadiem. Pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās Vācijā novērojams ukraiņu bēgļu pieplūdums.
Pēc Merca teiktā, ievērojama daļa Ukrainas vīriešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem bēg uz Vāciju, jo karadienests sākas tikai no 25 gadu vecuma.
Kanclers atklāja, ka ceturtdien telefonsarunā ar Zelenski ļoti atklāti pārrunājis šo jautājumu, kā arī nepieciešamību izmeklēt korupcijas skandālu Kijivā.
Saskaņā ar Vācijas valdības sniegto informāciju Zelenskis informēja Mercu par korupcijas izmeklēšanu, solot "pilnīgu caurskatāmību un ilgtermiņa atbalstu neatkarīgajām pretkorupcijas iestādēm".
Mercs arī atkārtoti uzsvēra vajadzību atbalstīt Ukrainu "finansiāli un, ja nepieciešams, arī militāri turpmākajos gados". Viņš uzsvēra, ka atbalsts Kijivai ir Vācijas un Eiropas Savienības (ES) interesēs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
