TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn sarucis par 0,2%, liecina piektdien publicētie Federālā statistikas dienesta "Rosstat" dati.

Palielinoties ekonomiskajām grūtībām, ko radījis karš pret Ukrainu un starptautiskās sankcijas, tā ir pirmā Krievijas IKP samazināšanās kopš 2023. gada.

Šonedēļ Krievijas varasiestādes samazināja savas ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam no 1,3% līdz 0,4%.

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs ar gandarījumu reaģējis uz Latvijas premjerministres Evikas Siliņas demisiju un prognozē, ka šāds liktenis Ukrainas kara kontekstā gaida arī pārējās Baltijas valstis. Vairāk lasi šeit.

Krievijas agresīvā kodolretorika apdraud starptautisko drošību un grauj atbruņošanās centienus, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura piektdien tikās ar Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO) izpildsekretāru Robertu Floidu.

Ministres padomnieks Toms Sadovskis norāda, ka puses pārrunāja starptautisko drošību, kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma darbību un Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (CTBT) verifikācijas sistēmas stiprināšanu.

Braže apliecināja stingru Latvijas atbalstu Vispārējam kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumam, tā universalizācijai un uzsvēra, ka ir jāturpina starptautiskie centieni, lai sekmētu līguma stāšanos spēkā. Ministre atgādināja par Krievijas lēmumu atsaukt CTBT ratifikāciju.

Krievijas Brīvības leģiona "Groza" rota atklāja un iznīcināja krievu 120 mm Sani mīnmetēju pēc tam, kad tā apkalpe mēģināja noslēpt šaušanas pozīciju. Precīzs drona trieciens trāpīja mērķim, izraisīja munīcijas detonāciju un likvidēja mīnmetēja apkalpi.

Ukraina nespēs nodrošināt armijas vajadzības tikai ar brīvprātīgajiem, tāpēc mobilizācija ir jāturpina, neraugoties uz sabiedrības cerībām, ka pieeja tiks mīkstināta, intervijā britu laikrakstam "The Times" sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs.

Kara apstākļos paļauties tikai uz brīvprātīgajiem nav reālistiski, pauda kancelejas vadītājs.

"Brīvprātīgo uzņemšana [armijas rindās] nespēj nodrošināt armijas vajadzībām nepieciešamo skaitu. Tas nav iespējams ekonomisko problēmu dēļ un nav iespējams tāpēc, ka pēc 12 ar pusi kara gadiem nav nekā, kas varētu motivēt tik lielu cilvēku skaitu brīvprātīgi pieteikties," skaidroja Budanovs.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumi liecina, ka visi, kas ir pret Krievijas agresiju un pastrādātajām zvērībām ir nacisti. 

Krievija jebkurā brīdī spēj veikt kodolieroču triecienu Ukrainai, taču pašlaik nav nekādu pazīmju par gatavošanos šādam uzbrukumam, ska Budanovs. Vairāk lasi šeit.

ASV neizstāsies no NATO, jo palikt Ziemeļatlantijas aliansē ir Vašingtonas interesēs, piektdien paziņoja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

"Savienotās Valstis neplāno izstāties no alianses. Savienotās Valstis turpinās strādāt NATO. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir to pamatinteresēs. Tāpēc pārtrauksim tukšās runas par to," aizsardzības nozarei veltītajā Lietuvas un Somijas biznesa forumā Viļņā sacīja Stubs.

Somijas prezidents uzsvēra, ka Vašingtonai militārās bāzes Eiropā ir ļoti svarīgas, lai ASV varētu īstenot savu varas projekciju Tuvajos Austrumos un citos reģionos.

"Skyeton" vadošais produkts ir fiksēta spārna izlūkošanas drons, kas spēj nepārtraukti lidot vairāk nekā 28 stundas.

Tie ir 50 000 ASV dolāru vērti ar propelleriem darbināmi uzbrukuma droni, kas paredzēti, lai ietriektos Krievijas mērķos un eksplodētu trieciena brīdī.

Tagad tie var izšaut raķetes, aizlidot mājās un tikt pārlādēti.

Vai arī vispirms trāpīt mērķī ar raķetēm un jebkurā gadījumā to taranēt, lai nodarītu maksimālu postījumu.

Lielākā daļa FP-1/2 joprojām ietrieksies mērķi, taču vairs ne katram dronam būs tas jādara.