TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pavirzījušies Volčanskā un cenšas nostiprināties pilsētas drupās

Slovēnija pievienosies PURL iniciatīvai (amerikāņu ieroču iegāde Ukrainas bruņotajiem spēkiem) un līdz gada beigām nodrošinās aptuveni 43 miljonus eiro Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, ziņo Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.

Aizvadītās nakts laikā tika uzbrukts Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Temjrukas ostai Krasnodaras novadā. Abas vietas tiek izmantotas Krievijas militāro spēku atbalstam. Ģenerālštābs piebilda, ka arī Saratovas naftas pārstrādes rūpnīca vairs neveic primārās apstrādes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins karā ir novilcis jaunu krasu robežu: Ukrainai ir jāizved savi spēki no Donbasa austrumu reģiona, pretējā gadījumā Maskava to ieņems "ar spēku", viņš brīdināja 4. decembrī.

Draudi nebūt nav jauni, taču likmes ir. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir izslēdzis teritorijas atdošanu.

Pēc desmit gadiem, kad tika neveiksmīgi mēģināts pilnībā ieņemt Donbasu, Kremlis tagad saista jebkādu turpmāku pamieru ar Ukrainas kapitulāciju reģionā, palielinot spiedienu, kamēr Maskava cenšas pārveidot kara beigu spēli pēc saviem noteikumiem.

Lietuvas valdība nākamnedēļ izsludinās ārkārtējo situāciju saistībā ar civilās drošības apdraudējumu, ko rada kontrabandas balonu ielidošana no Baltkrievijas, piektdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.

"Lai atvieglotu kopīgo grupu darbu, eksperti ir nolēmuši, ka ārkārtējā situācija šobrīd būtu labākais risinājums. Es ieklausos viņu viedoklī, tāpēc nākamnedēļ mēs izsludināsim ārkārtējo situāciju. Ja situācija mainīsies, mēs neizslēdzam iespēju iet tālāk," piektdien žurnālistiem sacīja Ruginiene, piebilstot, ka notiek atbilstoša juridiskā pamata un dokumentu sagatavošana.

Ceturtdien notika dažādu atbildīgo dienestu tehniskā līmeņa sanāksme sacīja premjerministre, norādot, ka mobilo amatpersonu grupu darbam ir "lieliski rezultāti".

Tā rezultātā tika iznīcinātas Krievijas bruņumašīnas un kājnieki. Video filmējis krievu karavīrs.

Vizītes laikā Indijā Krievijas diktators Vladimirs Putins sniedza interviju vietējiem žurnālistiem. Sarunas laikā viņš saskārās ar vairāk kā vienu neērtu jautājumu. Televīzijas kanāla "India Today" žurnāliste Gita Mohana Kremļa režīma vadītājam tieši pajautāja, kāpēc viņš sācis bombardēt Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju mājas. Vairāk lasi šeit.

"Mums jāpaliek modriem attiecībā uz pastāvīgajiem Putina un Krievijas draudiem," sacīja Lielbritānijas premjerministrs Stārmers.

Premjerministrs norādīja, ka karš varētu beigties, "ja Krievija vienkārši atkāpsies un pārtrauks savu agresiju".

Viņš piebilda, ka Apvienotā Karaliste turpinās atbalstīt Ukrainu kopā ar saviem sabiedrotajiem, nodrošinot tai visspēcīgāko iespējamo pozīciju gan kaujas laukā, gan nākotnes miera nodrošināšanā.

"Mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ir cerība, ka tuvāko nedēļu laikā būs labas ziņas," par ceļu uz mieru Ukrainā sacīja ASV viceprezidents Venss.

Vienlaikus viņš piebilda: "Krievijas un Ukrainas jautājums ir bijis pastāvīgs vilšanās avots Baltajam namam. Mēs patiešām domājām, ka šis būs visvieglāk atrisināmais karš."

Kāds "pārsteigums". ASV lobē ES valstis, lai tās bloķētu ierosināto 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ko nodrošina iesaldētie Krievijas aktīvi.

Vašingtona apgalvo, ka līdzekļi būtu jāsaglabā pēckara miera līgumiem ar Maskavu, nevis jāizmanto konflikta pagarināšanai. Vācija un lielākā daļa ES līderu to noraida, nosaucot to par Eiropas lēmumu un solot, ka nauda tiks novirzīta Ukrainai. Beļģija un Ungārija joprojām ir šķēršļi, taču Berlīne spiež Briseli apstiprināt plānu pirms nākamās ES samita.

Daži cilvēki ASV vēlas "gūt zināmu ekonomisku labumu" no iespējamā Krievijas kara pret Ukrainu noregulējuma, norāda Vācijas kanclers Mercs.

Šodien Vācijas kanclers rīkos neplānotu tikšanos ar Beļģijas premjerministru privātu vakariņu formātā, lai apspriestu iespēju izmantot daļu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem "reparāciju aizdevumam/kredītam" Ukrainai.

Šajā sanāksmē piedalīsies arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.