TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

 Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda bloķējušas NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes iniciatīvu dalībvalstīm piešķirt 0,25% no sava IKP militārai palīdzībai Ukrainai, vēsta laikraksts "The Telegraph".

Rute atzina, ka viņa iniciatīva netiks īstenota, jo trūkst vienprātīga sabiedroto atbalsta. Viņš bija cerējis, ka plāns tiks apstiprināts gaidāmajā alianses samitā Ankarā.

Pēc žurnālistu ziņām, vismaz septiņas NATO valstis, kuras jau tagad Ukrainai tērē vairāk nekā 0,25% no sava IKP, paudušas atbalstu šai idejai. To vidū ir Nīderlande, Polija, Baltijas un Skandināvijas valstis. Tomēr lēmumus aliansē pieņem vienprātīgi, un Londona, Parīze, Madride, Roma un Otava iebilda pret to.

Krievijas trieciena rezultātā Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas vēsturei veltītajā Čornobiļas nacionālajā muzejā neatgriezeniski iznīcināti aptuveni 40% eksponātu, paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Tās paziņojumā teikts, ka uzreiz pēc trieciena muzeja darbinieki un glābēji uzsāka eksponātu evakuāciju un cita starpā izdevās glābt slavenās ukraiņu mākslinieces Marijas Primačenko gleznu un Ukrainas karogu, kas tika uzstādīts Čornobiļas atomelektrostacijā pēc tās atbrīvošanas no Krievijas karaspēka 2022. gadā.

Čornobiļas muzejs nesen tika atjaunots.

Muzeja tīmekļa vietnē teikts, ka tā ekspozīcija ir "veidota divās laika dimensijās: avārijas un seku likvidēšanas brīdī un mūsdienās".

"Vēsturiskās zāles aptver ceļu no Čornobiļas atomelektrostacijas celtniecības un dzīves Pripetē līdz 1986. gada avārijai, tās seku likvidēšanai un mūsdienu izaicinājumiem, jo īpaši notikumiem, kas saistīti ar pilna mēroga karu," raksta muzejs.

Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā 2022. gada februārī, Krievijas armija ieņēma Čornobiļas AES, bet pēc dažām nedēļām atkāpās.

Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par uzbrukumiem Čornobiļas AES un citām Ukrainas atomelektrostacijām un brīdinājusi, ka Maskavas triecieni draud izraisīt jaunu katastrofu.

2025. gada februārī Krievijas drona trieciena rezultātā izveidojās caurums kupolā, kas novērš radiācijas noplūdi no Čornobiļas AES.

 Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 262 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 246 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti desmit trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 356 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 953 tankus, 24 608 bruņutransportierus, 42 687 lielgabalus un mīnmetējus, 1802 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1396 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1465 sauszemes bezpilota sistēmas, 310 245 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 000 automobiļus un autocisternas, kā arī 4218 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Svētdien Krievijas kontrolētajā Gruzijas Dienvidosetijas reģionā atrasta noslīkusī propagandiste Anna Tica, kura 21. maijā iekrita upē no iekārtā tilta. Viņas ķermeni atrada apmēram 35 kilometrus no iekrišanas vietas.

Viņa bija scenārija autore un režisore filmai "Patiesības un taisnīguma virzienā", kurā stāstīja par Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas "varoņiem", kas devušies slepkavot uz Ukrainu.

Vairāk lasiet šeit.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien telefonsarunā brīdinājis Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko no iesaistīšanās Krievijas karā pret Ukrainu, pavēstījis kāds Elizejas pilij tuvu stāvošs avots.

Tā bija pirmā Makrona telefonsaruna ar Lukašenko kopš 2022. gada, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Francijas prezidents brīdinājis Baltkrievijas diktatoru par riskiem, ja Minska ļaus Maskavai sevi ievilkt karā.

"Viņš arī aicināja Aleksandru Lukašenko sper vajadzīgos soļus, lai uzlabotu Baltkrievijas attiecības ar Eiropu," piebildis anonīmais avots.

Īsajā paziņojumā, kas publicēts Baltkrievijas prezidentūras tīmekļa vietnē, teikts, ka telefonsarunā apspriesti reģionālie jautājumi, kā arī Minskas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un Franciju.

Saruna notikusi pēc Parīzes iniciatīvas, teikts paziņojumā.

Kamēr Krievija kārtējo reizi uzšāvusi pa Ukrainu ar "Orešņik" raķeti, jāatgādina, ka Kremļa propagandistu maizē pārgājušais kādreizējais Latvijas žurnālists Andrejs Mamikins šī gada sākumā atklāti aicināja ar šīm raķetēm uzšaut pa Baltijas valstīm.

"Man viss patīk. Lai viņi mirst, jānodrošinās ar popkornu un klusiņām jāvēro. Ja trenēties ar "Orešņik" bez kaujas galviņas, tikai ar kinētisko triecienu, tad pa Baltijas valstīm. Tāpēc, ka viņus nav žēl," toreiz bravūrīgi paziņoja Mamikins.

Mamikins uz agresorvalsti Krieviju aizbēga 2022. gadā, kad tā sāka asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera izraisītā Otrā pasaules kara, un kļuva par krievu propagandistu gaidītu viesi, gan attaisnojot Krievijas agresiju, gan veltot “siltus” vārdus savai bijušajai dzimtenei. Piemēram, Mamikins Krievijas publikai “Kremļa Gebelsa” Vladimira Solovjova šovā stāstījis, ka Latvijas un Igaunijas bankas mēdz kredītu parādniekiem piedāvāt “parakstīt līgumu” ar Aizsardzības ministriju, lai pēc tam viņus pakāpeniski savaņģotu karošanai Ukrainā.

2023. gada 29. septembrī Latvijas Valsts drošības dienests uzsāka kriminālprocesu pret Mamikinu par Krievijas veikto noziegumu Ukrainā slavināšanu un attaisnošanu. 2024. gada jūnija beigās Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļa pret Mamikinu izdeva Eiropas apcietinājuma lēmumu. 2025. gada februārī Mamikins uzstājās prokremliskajā konferencē “Krievu etnocīds Baltijas valstīs” ar apgalvojumu, ka “valstīm ar pašreizējiem nosaukumiem Latvijas Republika, Igaunijas Republika un Lietuvas Republika nevajadzētu eksistēt”, savukārt Krievijas propagandas impērijas “Russia Today” sastāvā ietilpstošajam “Baltnews” šovasar stāstīja, ka Baltijas valstīs viņš redz, ka “liela sabiedrības daļa, kas pašlaik staigā ar Ukrainas karogiem un priecīgi izkliedz lozungus “Slaktēsim krievus!” un taisa visas šīs nejaucības, gluži kā 1940. gadā skries ar sarkanām neļķēm sagaidīt krievu tankus”.

Ceļojot no viena propagandas raidījuma citā, Mamikins pauž pārliecību, ka agri vai vēlu Latvija atkal piederēs Krievijai, tā kā Rīga ir Krievija, un Tallina ir Krievija un pat savā ziņā arī Varšava ir Krievija. Un krievu okupanti Ukrainā karojot arī par Rīgu, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins ir tik saudzīgi izturoties pret Baltijas valstīm, jo tās ir īstenās "krievu teritorijas". 

Kā liecina “Wikipedia” pieejamā informācija, Ļeņingradā dzimušais Mamikins 2014. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas “Saskaņa” saraksta. Viņš ieguva vienu no astoņiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem Eiropas Parlamentā. 2018. gada aprīlī Mamikins paziņoja par izstāšanos no partijas “Saskaņa”. Kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības (LKS) saraksta, nebūdams tās biedrs, taču partija neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēta parlamentā. Tāpat pārstāvēja LKS arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

Tikmēr Skabejeva viņam atgādina Ukrainas ironizēšanu, ka ar tādu "uzvarošu" tempu Krievija Donbasu sagrābs 33 gadu laikā.