TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: raķešu triecienā Harkivā divi nogalinātie un 31 ievainotais

3. janvāra preses konferencē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par plānoto drošības un aizsardzības vadītāju maiņu, taču norādīja, ka bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskijs paliks savā amatā, ziņo Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija Suspilne.

“Attiecībā uz visu drošības sektoru, visu tiesībaizsardzības sistēmu, kā jau teicu, mēs — es personīgi — veiksim pilnīgi visu vadītāju rotāciju,” teica prezidents. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 211 530 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 900 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 499 tankus, 23 855 bruņutransportierus, 35 756 lielgabalus un mīnmetējus, 1590 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1268 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 99 860 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 776 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju iebilst pret miera plānu, kas paredzētu Ukrainas atkāpšanos no Donbasa un valsts bruņoto spēku skaita ierobežošanu bez uzticamām drošības garantijām, liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) 2. janvārī publiskotās aptaujas rezultāti. Saskaņā ar tiem 74% respondentu šādu risinājumu neatbalsta. Aptauja veikta laikā no 26. novembra līdz 29. decembrim, aptverot aptuveni 1000 iedzīvotājus visā valstī.

Vienlaikus 69% aptaujāto pauduši gatavību atbalstīt miera plānu, kas paredzētu kara “iesaldēšanu” ar drošības garantijām, ja vien Ukraina netiktu piespiesta oficiāli atzīt Krievijas okupētās teritorijas par Krievijas sastāvdaļu, norādīts institūta paziņojumā. Aptaujas dati publicēti laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps turpina centienus izbeigt karu Ukrainā. Sākotnējais ASV atbalstītais 28 punktu plāns, kas paredzēja atkāpšanos no Donbasa, armijas samazināšanu un atteikšanos no NATO ambīcijām, Ukrainā tika asi kritizēts un noraidīts kā “kapitulācija”.

Prezidents Volodimirs Zelenskis 23. decembrī nāca klajā ar pārskatītu 20 punktu ietvaru, kas, ja to parakstītu Ukraina, Krievija, ASV un Eiropa, varētu novest pie pamiera gandrīz četrus gadus ilgajā pilna mēroga karā. Tomēr KIIS norāda, ka sabiedrības cerības uz kara drīzu noslēgumu ir zemas – tikai 10% ukraiņu uzskata, ka karš beigsies līdz 2026. gada sākumam, bet 16% – līdz 2026. gada pirmajai pusei. Tikmēr ASV veikta The Economist/YouGov aptauja liecina, ka 49% amerikāņu neatbalsta Trampa līdzšinējo rīcību Ukrainas kara jautājumā, savukārt 29% iestājas par militārās palīdzības palielināšanu Kijivai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosinājis par nākamo valsts aizsardzības ministru iecelt līdzšinējo vicepremjeru un digitālās transformācijas ministru Mihailu Fjodorovu. Lēmums izziņots 2. janvārī plašā valdības pārkārtojuma ietvaros, vienlaikus ar izmaiņām prezidenta administrācijā un drošības struktūrās.

Fjodorovs, kuram ir 34 gadi, ir viens no Zelenska tuvākajiem sabiedrotajiem un vienīgais ministrs, kurš saglabājis amatu visu valdības rotāciju laikā kopš 2019. gada. “Mihails ir dziļi iesaistīts ar dronu līniju saistītajos jautājumos un ļoti efektīvi strādā pie valsts pakalpojumu un procesu digitalizācijas,” sacīja Zelenskis, uzsverot nepieciešamību īstenot pārmaiņas aizsardzības sektorā.

Fjodorovs Zelenska komandai pievienojās 2019. gadā kā digitālās stratēģijas arhitekts prezidenta vēlēšanu kampaņā, bet drīz pēc tam kļuva par jaunāko ministru Ukrainas vēsturē. Viņa vadībā tika īstenota koncepcija “valsts viedtālrunī”, izveidojot lietotni Diia, kas ļāva pilsoņiem piekļūt valsts pakalpojumiem tiešsaistē. Fjodorovs arī vadījis vairākus projektus militāro tehnoloģiju jomā, tostarp iniciatīvu Brave1, kas savieno digitālās transformācijas un aizsardzības nozari. Lai gan iepriekš viņš tika minēts kā iespējamais premjerministra kandidāts, pats Fjodorovs 2023. gadā uzsvēra, ka “cer, ka tas nekad nenotiks”.

Politiskās pārmaiņas notiek laikā, kad Ukrainai jārisina gan sarežģītā situācija frontē, gan izšķirošas sarunas ar ASV par kara izbeigšanu. Fjodorovs gan nav bijis iesaistīts miera sarunās, taču kļuvis par galveno Ukrainas kontaktpersonu attiecībās ar tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp ar SpaceX īpašnieku Īlonu Masku. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Mask reaģēja uz Fjodorova aicinājumu nodrošināt Starlink termināļus, kas kļuva būtiski Ukrainas aizsardzībai. “Es ļoti uzmanīgi pārvaldu mūsu attiecības, cenšoties parādīt, ka esam ļoti efektīvi,” Fjodorovs sacīja 2023. gadā, uzsverot tehnoloģiju nozīmi Ukrainas kara stratēģijā.

Kara apstākļos Ukrainā pat viens zieds var kļūt par liecību cilvēku izturībai. Kijivas pievārtē esošajā Ascania-Flora siltumnīcu kompleksā – lielākajā rožu audzētavā valstī – ik gadu izaug miljoniem ziedu, taču tieši viena balta roze simbolizē Ukrainas ceļu cauri karam. “Ziediem ir vajadzīgs miers, lai tie augtu,” saka uzņēmuma komercdirektors Viktors Fedorenko, atgādinot, ka Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā 2022. gada februārī siltumnīcu liktenis bija neskaidrs. “Viss sākās ar sprādzieniem pulksten piecos no rīta. Tad sākās haoss,” atceras galvenā agronoma vietnieks Ivans Sivaks, kura vadītā saimniecība cieta vairāk nekā deviņu miljonu dolāru zaudējumus.

Neskatoties uz postījumiem, uzņēmums pamazām atdzima, un šodien tajā atkal tiek novākti līdz pat 200 000 rožu dienā. Darbiniece Svitlana Ustenko, kura jau 19 gadus griež vienas un tās pašas šķirnes – baltās Avalanche rozes –, atzīst, ka darbs kara laikā ieguvis īpašu nozīmi. “Tu dzīvo vienu dienu pēc otras, nezinot, kas būs rīt. Tu neko nevari plānot,” viņa saka, piebilstot, ka skaistums palīdz saglabāt līdzsvaru. Arī šoferim Vadimam Kostenko, kurš rozes ved uz veikaliem visā Kijivas apgabalā, ikdiena mainījusies: “Ir karš, un es vedu rozes,” viņš saka, stāstot gan par pieaugošajām izmaksām, gan sāpīgo šķirtību no ģimenes, kas atrodas trimdā.

Kijivas ziedu veikalos rozes nonāk pie cilvēkiem gan prieka, gan sēru brīžos. Veikalu tīkla Flora de Luxe vadītājs Orests Kovaļišins atzīst, ka karš nav iznīcinājis vajadzību pēc skaistuma: “Cilvēki pērk ziedus, lai vienkārši uzlabotu noskaņojumu, lai tie stāvētu mājās.” Viena no pircējām, pediatre Olena Holovača, izvēlas septiņas rozes māsas dzimšanas dienai, jo vairāk atļauties nevar. “Tā mani mācīja ģimenē – kaut kam skaistam dzīvē ir jābūt vienmēr, pat tumšos laikos,” viņa saka. Šī nelielā greznība, kā viņa to dēvē, ir “mazs prieks, kas var uzdāvināt smaidu” – pat kara ēnā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja par būtiskām izmaiņām valdības un prezidenta administrācijas sastāvā, uzsverot, ka tās ir rotācijas, nevis atlaišanas, kamēr Ukraina vienlaikus gatavojas iespējamām miera sarunām un ilgstošai konfrontācijai ar Krieviju. “Nav nekādu atlaišanu. Tie ir rotācijas soļi,” Zelenskis sacīja žurnālistiem Kijivā. Viņš apstiprināja, ka Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs Kirilo Budanovs iecelts par Prezidenta biroja vadītāju, savukārt ārlietu ministra pirmais vietnieks Serhijs Kislica tiks pārcelts uz Prezidenta biroja vadītāja pirmā vietnieka amatu.

Zelenskis norādīja, ka šīs izmaiņas vērstas uz Ukrainas pozīciju stiprināšanu sarunās, vienlaikus saglabājot militāro gatavību. “Es stiprinu sarunu komandu. Tieši to es daru,” uzsvēra prezidents, piebilstot, ka turpmāk darbosies divas paralēlas līnijas – sarunu process prezidenta vadībā un militārā līnija. Viņš arī skaidroja aizsardzības ministra amata maiņu, uzsverot tehnoloģiju nozīmi karā: “Ja karš turpinās, mūsu armijai ļoti ātri jākļūst maksimāli tehnoloģiskai.” Vienlaikus Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina vairs nevēlas gaidīt nenoteiktu laiku: “Es negribu vēl sešus mēnešus gaidīt, cerot, ka varbūt izdosies, varbūt ne.”

Runājot par notikumiem Venecuēlā, Zelenskis tos nosauca par nopietnu brīdinājumu Rietumiem, uzsverot, ka iecietība pret autoritāriem līderiem rada plašākus drošības riskus. “Ja tas ir pieņemami attiecībā uz diktatoriem, tad ASV zina, kas tai jādara tālāk,” sacīja Zelenskis, netieši norādot uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš arī pavēstīja, ka Eiropas līderi tuvākajā laikā tiksies, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai un valsts atjaunošanu, bet sarunas Parīzē notiks arī ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem. “Mēs gribētu, lai tas viss notiek janvārī, līdz janvāra beigām. Tādi ir mūsu šodienas plāni,” uzsvēra Ukrainas prezidents.

Čehijas prezidents Petrs Pavels paudis bažas par parlamenta apakšnama spīkera Tomio Okamuras pret Ukrainu vērstajiem paziņojumiem un paziņojis, ka tos apspriedīs ar premjerministru un konstitucionālajām amatpersonām.

Pavels platformā "X" norādīja, ka parlamenta apakšnama spīkera un galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) līdera Okamuras izteikumi rada satraukumu ne tikai Čehijā, bet arī ārvalstīs.

"Deputātu palātas priekšsēdētāja, trešās augstākās konstitucionālās amatpersonas, paziņojums rada bažas ne tikai mūsu pilsoņiem, bet arī ārvalstīs, mūsu sabiedroto un partneru vidū. Es to apspriedīšu nākamajā tikšanās reizē ar koalīcijas valdības premjerministru un konstitucionālo amatpersonu sanāksmē," pavēstīja Čehijas prezidents, uzsverot, ka "ārpolitikas un drošības politikas koordinācija ir mūsu kā partneru uzticamības pamats".

Okamura paziņoja, ka iebilst ieroču piegādēm Ukrainai, nodēvēja karu par bezjēdzīgu, kā arī paziņoja, ka čehu pensionāru naudu nevajadzētu tērēt "kara propagandai".

Viņš jau iepriekš bija paziņojis, ka atbalsta jebkāda finansiāla atbalsta Ukrainai izbeigšanu, kā arī Čehijas atteikšanos no dalības munīcijas piegādes iniciatīvā.

Čehijas opozīcijas deputāti plāno vākt parakstus, lai ierosinātu Okamuras atcelšanu no parlamenta apakšnama spīkera amata.

Drīz pēc stāšanās amatā novembrī Okamura lika no apakšnama ēkas noņemt Ukrainas karogu.

"Es tikos ar Denisu Šmihaļu. Esmu pateicīgs par viņa sistemātisko darbu Aizsardzības ministrijā un par pastiprinātajiem procesiem, kas vērsti uz mūsu valsts aizsardzības nodrošināšanu. Tieši šāda sistemātiska pieeja Ukrainas enerģētikas nozarei šobrīd ir visvairāk nepieciešama. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai pēc katra Krievijas trieciena mēs varētu ātri atjaunot izpostīto un lai Ukrainas enerģētikas nozares attīstība saglabātos stabila un pietiekama valsts vajadzību nodrošināšanai," soctīklā "X" rakstīja Zelenskis.

Sestdienas rītā Kijivā ieradās Eiropas valstu nacionālās drošības padomnieki, savā “Telegram” kanālā paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

Pēc viņa teiktā, sanāksmēs piedalās Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Kanādas, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas pārstāvji, kā arī NATO, Eiropadomes un Eiropas Komisijas pārstāvji.

Tikšanās pirmais bloks ir veltīts miera vienošanās ietvara dokumentiem — jo īpaši tiks apspriesti drošības garantiju jautājumi, pieejas miera plānam, kā arī turpmāko kopīgo soļu secība.

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav atklājuši nevienu gadījumu, kad migranti būtu nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, sestdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā trīs mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.

No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 24 000 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, 2024. gadā - 1002 reizes, bet 2025. gadā - 1652 reizes.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.