TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas agresīvo uzvedību nevar skaidrot tikai ar Vladimira Putina ambīcijām – tā ir dziļāk iesakņota impēriskā sistēmā, kas caurvij valsts identitāti, uzskata žurnālists Endrū Čakovjans. Viņš norāda, ka Krievija nav nacionāla valsts, bet nepārveidota impērija, kuras iekšējā stabilitāte balstās ārējā ekspansijā. “Putins nav cēlonis – viņš ir sekas,” viņš norāda. Šī sistēma rada nepārtrauktu vajadzību pēc karadarbības, lai leģitimizētu varu un apspiestu neatkarīgas identitātes gan mājās, gan kaimiņvalstīs.
Čakovjans analizējis Krievijas vēsturisko modeli, kurā vardarbība, meli un iekarošana kalpo par pamata rīkiem valsts ideoloģijai. Viņš norāda, ka no Polijas sadalīšanas līdz karadarbībai Ukrainā, Krievija atkārtoti pozicionē sevi kā upuri, vienlaikus būdama agresors. “Cerēt, ka Krievija ‘atgriezīsies’ pie demokrātijas, nav stratēģija – tā ir nostalģija pēc valsts, kas nekad nav eksistējusi,” viņš norāda. Šāda ilūzija kavē Rietumu skaidru rīcību un ļauj Kremļa meliem nostiprināties.
Risinājums, viņaprāt, ir “stratēģiska neitralizācija” – padarīt Krievijas agresiju nederīgu, vienlaikus veidojot Ukrainu par noturīgu un pārtikušu valsti. Rietumiem jāatsakās no vēlmes pielāgoties Krievijai un tā vietā jāpastiprina spiediens – gan ar sankcijām, gan ar ieročiem. Tikai šādā veidā iespējams sagraut impēriskās ilūzijas un pavērt ceļu patiesām pārmaiņām arī Krievijā.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) publicējis pārtvertu radio sarunu, kurā atklājas, ka Krievijas karaspēks izmantojis civiliedzīvotājus kā “dzīvos vairogus” uzbrukuma laikā Pokrovskas pilsētai. Sarunā Krievijas komandieris pavēl karavīriem piespiest kādu vīrieti, sievieti un 13 gadus vecu bērnu doties viņiem pa priekšu, pārbaudot ēkas apšaudes draudus. Šī incidenta laikā 506. motorizētās strēlnieku pulka vienības uzbruka pilsētas dienvidaustrumu nomalei, kur norisinājās intensīva cīņa dzīvojamajā apbūvē.
SBU norāda, ka šī rīcība ir skaidrs Ženēvas konvencijas 28. panta pārkāpums, kas aizliedz izmantot civiliedzīvotājus militāro operāciju aizsegam. Ukrainas puse uzsākusi kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālkodeksa 438. panta 1. daļu — par kara likumu un paražu pārkāpšanu. Paralēli notiek izmeklēšana, kuras mērķis ir identificēt visus iesaistītos Krievijas karavīrus un nodrošināt viņu saukšanu pie atbildības starptautiskā mērogā.
Turklāt izlūkdienestu dati liecina par plašāku vardarbības un kara noziegumu modeli Pokrovskā. Oktobrī Ukrainas militārā izlūkošana publiskoja citu pārtvertu pavēli, kurā Krievijas 30. brigādes komandieris dod rīkojumu šaut uz civiliedzīvotājiem, kas mēģina pamest kaujas zonu ar lielām somām. Šādi piemēri, tostarp arī karagūstekņu spīdzināšana un pašu karavīru nošaušana, tiek interpretēti kā mērķtiecīga Krievijas kara politika, kas apzināti pārkāpj starptautiskās humanitārās normas.
Ukraina apstiprinājusi, ka no Amerikas Savienotajām Valstīm deportēti 50 tās pilsoņi, kuri pirmdien caur Poliju ieradās dzimtenē. Kā ziņo Ukrainas Valsts robežsardzes dienests, starp deportētajiem bijuši 45 vīrieši un 5 sievietes. Šī repatriācija notikusi saistībā ar jaunāko Donalda Trampa administrācijas lēmumu, kura ietvaros ASV plāno izraidīt apmēram 80 Ukrainas pilsoņu par dažādiem likumpārkāpumiem, tostarp migrācijas noteikumu pārkāpumiem.
Robežsardzes pārstāvis Andrijs Demčenko norādīja, ka katram atgrieztajam ir savs iemesls deportācijai: “Tie ir gan migrācijas likumdošanas pārkāpumi, gan citi likumpārkāpumi,” viņš teica. Visi 50 cilvēki ieradās caur Šehiņu robežkontroles punktu uz robežas ar Poliju, un viņiem bija vai nu Ukrainas pilsonību apliecinoši dokumenti, vai atgriešanās apliecības, kas tika izsniegtas tiem, kuriem nebija derīga pases.
Nav zināms, vai starp deportētajiem ir arī Romāns Surovcevs – Ukrainā dzimis vīrietis, kurš bērnībā imigrējis uz ASV un izcietis 11 gadu cietumsodu par laupīšanu un automašīnas nolaupīšanu. Kā raksta "The Washington Post", viņa deportācija bija paredzēta tajā pašā dienā, un tās pamatā bija vēl 2014. gadā pieņemts tiesas lēmums par izraidīšanu, kurš joprojām ir spēkā.
Vislielākais mobilizēto skaits reģistrēts Krimā – 35 271 cilvēks, bet pārējie nāk no Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. Brigādes ģenerālis Dmistro Usovs atklāj, ka šie cilvēki tiek iesaistīti Krievijas bruņotajos spēkos, neraugoties uz viņu pilsonību un okupācijas apstākļiem, kuros viņi dzīvo.
Usovs informēja arī par gadījumiem, kad bijušie Ukrainas karavīri pēc okupācijas ir parakstījuši līgumus ar Krievijas armiju. “Ir izveidoti divi bataljoni un divas atsevišķas vienības,” viņš teica, piebilstot, ka Ukrainai zināmi vismaz 62 šādi līgumi. Viens no šiem kareivjiem jau ir nonācis Ukrainas gūstā. Tajā pašā laikā Usovs atzīmēja, ka daļa Krievijas karavīru labprātīgi padodas Ukrainas pusei, izmantojot Kijivas iniciatīvu “Gribu dzīvot”, kas piedāvā garantijas un norādījumus tiem, kas vēlas kapitulēt.
Vienlaikus Ukraina cenšas starptautiskā līmenī bloķēt Krievijas centienus vervēt ārvalstu pilsoņus. Usovs min, ka 2022. gadā Krievijas armijai pievienojās ap 1000 Nepālas pilsoņu, taču šie skaitļi krasi samazinājušies – 2024. gada oktobrī vien parakstīts tikai viens līgums. Kijivas Post žurnālistiem izdevās intervēt arī frontē sagūstītus ārzemju karavīrus – viens no viņiem, students no Ganas vārdā Joshua, atzina, ka pievienojies armijai finansiālu grūtību dēļ, bet cits, ēģiptietis Mohammeds Salahs, stāstīja, ka viņu piespieduši pievienoties armijai vīzas problēmu dēļ, solot Krievijas pilsonību.
Polijas valdības īpašo dienestu koordinators Tomāšs Siemoniaks brīdina par Krievijas mērķtiecīgajiem centieniem destabilizēt reģionu, izmantojot pret Poliju un tās sabiedrotajiem hibrīdkara taktikas. “Krievijas mērķis ir destabilizācija,” viņš uzsver, norādot uz plašu instrumentu klāstu – no migrācijas spiediena uz robežas līdz kiberuzbrukumiem un dezinformācijai, ko agresorvalsts pielieto. Piemēram, 2025. gada septembrī vairāk nekā 20 Krievijas dronu pārkāpa Polijas gaisa telpu, radot sabiedrībā satraukumu un apliecinot, ka karš, lai arī šķiet tāls, joprojām ir klātesošs arī Polijas teritorijā.
Siemoniaks arī norāda uz sabiedrībā pieaugošo spriedzi saistībā ar Ukrainas pilsoņu iespējamu iesaisti sabotāžas darbībās. “Lielākā daļa apsūdzēto darbojas saskaņā ar Kriminālkodeksa 130. pantu – par apzinātu sadarbību ar ārvalstu izlūkdienestiem,” viņš skaidro, vienlaikus uzsverot, ka šie cilvēki bieži vien tiek vervēti nejauši un par mazām summām. Šādas situācijas, kā, piemēram, ugunsgrēks Varšavas Marywilska tirdzniecības centrā, kur vainotais bija ukraiņu pilsonis, tiek izmantotas Krievijas propagandā, lai veicinātu neuzticību un šķelšanos sabiedrībā.
Runājot par sabiedroto reakciju, Siemoniaks uzsver, ka gan militārā, gan politiskā atbilde uz šiem uzbrukumiem bijusi atbilstoša. Dronu incidenta laikā tika izmantoti gan Polijas, gan sabiedroto spēki, un tika sasaukta valdības ārkārtas sēde, kā arī aktivizēts NATO 4. pants. “Lēmumus pieņēma militārie komandieri neatkarīgi, un politiķi to respektēja,” viņš paskaidro. Šī skaidrā lomu sadale un operatīvā reakcija kalpo kā apliecinājums tam, ka Polija ir gatava šādiem draudiem un saglabā stratēģisko stabilitāti, neskatoties uz Krievijas mēģinājumiem iedragāt tās drošību.
Medijs "Kyiv Post" ziņo, ka Volodimirs Zelenskis dodas uz Turciju, lai tiktos ar Turcijas prezidentu Erdoganu un meklētu ceļus uz miera risinājumu Ukrainas karam, vienlaikus Vašingtona un Maskava slepeni izstrādā 28 punktu garu priekšlikumu kara izbeigšanai Ukrainā. Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka plāns ir vērsts uz mieru Ukrainā, drošības garantijām un lielāku Eiropas drošības ietvaru.
Krievijas puse vēsta, ka viņi šo sarakstu uzlūko “ar optimismu”. Tikmēr vairāki mediji norāda, ka Krievija, kas jau iepriekš vairākkārt atteikusies no Ukrainas un sabiedroto ierosinātajām miera iniciatīvām, joprojām nav gatava piekāpties nevienā jautājumā un joprojām pieprasa daļu okupētās Ukrainas teritorijas un Ukrainas atteikšanos no dalības NATO.
Ternopilā tika trāpīts deviņstāvu dzīvojamai ēkai, kur izcēlās ugunsgrēks. Diemžēl postījumi ir ievērojami, un zem drupām var būt iesprostoti cilvēki. Visi nepieciešamie neatliekamās palīdzības dienesti ir uz vietas, cenšoties glābt ikvienu dzīvību.
Vakarā agresorvalsts uzsāka masveida uzbrukumus Harkivai. Pilsētā ir ievainoti desmitiem cilvēku, tostarp bērni. Ir bojātas enerģētikas iekārtas, transports un civilā infrastruktūra.
Uzbrukums tika veikts arī Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai Ivanofrankivskas apgabalā. Ievainoti trīs cilvēki, tostarp divi bērni.
Ļvivas apgabalā krievi uzbruka kritiskajai infrastruktūrai un enerģētikas objektiem. Doņeckas apgabalā tika ievainots viens cilvēks. Uzbrukumi bija vērsti arī pret Kijevivu, Mikolajevu, Čerkasu, Čerņihivu un Dņipro.
Across many of our regions, work is underway to address the aftermath of Russia’s attack. It is confirmed that Russia launched more than 470 attack drones and 48 missiles of various types against Ukraine overnight – one ballistic and the rest cruise missiles.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) November 19, 2025
In Ternopil,… pic.twitter.com/EwQmc6Nv1S
Augšdaugavas novada pašvaldība ziedos Ukrainai daļu no iegūtā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN), kas samaksāts par Baltkrievijas līderim Aleksandram Lukašenko pietuvinātā uzņēmēja Alekseja Oleksina īpašumu Sventes pagastā, noskaidroja aģentūra LETA.
Pašvaldība saņēma NĪN maksājumu gandrīz 2480 eiro apmērā par nekustamo īpašumu "Valpēteri" Sventes pagastā, kuram Zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Tā kavē jebkuru labprātīgu tiesību nostiprināšanu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā esošu nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem īpašums pieder Oleksinam. To viņš 2012. gadā ir iegādājies no Daugavpils mēra Andreja Elksniņa ("Sarauj, Latgale!") sievas radinieka Anatolija Volodarska par aptuveni 120 944 eiro (85 000 latiem).
"Firmas.lv" dati liecina, ka Oleksina ģimenei pirms vairākiem gadiem bija bizness Latvijā, Daugavpilī. Savukārt īpašumā "Valpēteri" ir darbojusies viesu māja.
Lai ierobežotu sankciju subjektu iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu un turpināt apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu, kā arī lai daļēji kompensētu sabiedrībai radušos neplānotos izdevumus Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā radītā drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai, likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz, ka nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme, ir īpaši nosacījumi NĪN piemērošanai. Šim īpašumam netiek piemēroti NĪN atbrīvojumi vai nodokļu atlaides, bet NĪN likme ir 10% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Tāpat šis likums nosaka, ka vismaz 80% no NĪN ieņēmumiem pašvaldība izmanto atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā šā militārā iebrukuma laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai.
Tāpēc Augšdaugavas novada dome pieņēma lēmumu dāvināt Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam 1984 eiro jeb 80% no pašvaldības budžetā gūtajiem NĪN ieņēmumiem par nekustamo īpašumu "Valpēteri" Sventes pagastā. Pašvaldība ir noslēgusi partnerattiecību līgumu ar Ukrainas Ļvivas rajona Pidberizci ciema padomi, ar kuru tiks slēgts ziedojuma līgums par dāvinājumu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.
Pašvaldībā uzsver, ka tās teritorijā īpašums ir tikai vienai sankcijām pakļautai personai.
Lietuvas portāls "Delfi.lt" pirms vairākiem gadiem ziņoja, ka Baltkrievijā būtiski palielinās cigarešu ražošanas apjomi, un ieņēmumi gan no cigarešu oficiālas pārdošanas, gan arī kontrabandas ienes valsts budžetā aizvien lielākas summas, bet tabakas izstrādājumu izplatīšana pēdējos gados atrodas autoritārajam līderim Lukašenko pietuvinātā oligarha Oleksina rokās.
Vēlāk raidījums "de facto" ziņoja, ka Oleksins pēc Latvijas lūguma netika iekļauts pret Baltkrieviju vērsto Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Lietuvas valdība trešdien nolēma atvērt robežu ar Baltkrieviju pirms sākotnēji plānotā termiņa.
Saistībā ar to, ka Lietuvā tika reģistrēts kontrabandas balonu no Baltkrievijas skaita pieaugums un vairākkārt tika traucēts Viļņas lidostas darbs, Lietuvas valdība oktobra beigās nolēma līdz 30. novembrim slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju, nosakot izņēmumus atsevišķām ceļotāju grupām. Tika pieļauts, ka vēlāk šo termiņu varētu pagarināt.
Tomēr tagad nolemts, ka Šalčininku un Medininku robežkontroles punktu darbība tiks atsākta ceturtdien.
Iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs valdības sēdē trešdien teica, ka otrdien Nacionālās drošības komisijas sanāksmē secināts, ka ir mainījušies apstākļi un valdības 29. oktobrī noteiktie ierobežojumi vairs nav nepieciešami iekšējās drošības garantēšanai, tādēļ saprātīgi būtu tos atcelt.
Šalčininku kontrolpunktā robežšķērsošana 30. oktobrī tika pilnībā pārtraukta, bet Medininku kontrolpunktā darbība tika ierobežota, paredzot izņēmumus noteiktām ceļotāju kategorijām, kurām atļauts šķērsot robežu šajā vietā.
Izņēmums tiek attiecināts uz diplomātiem, personām, kas pārvadā Lietuvas diplomātisko pastu, ceļotājiem, kas tranzītā dodas uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, Lietuvas un Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kam ir Lietuvas uzturēšanās atļaujas un humānās vīzas.
Pēc tam, kad Polija pirmdien atkal atvēra divus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju, Lietuvas un Baltkrievijas robežsardzes amatpersonas otrdien rīkoja tehniskas sarunas par Lietuvas kravas automašīnu atgriešanos, kā arī par kontrabandas un migrantu jautājumiem.
Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta komandieris Rustams Ļubajevs sacīja, ka Baltkrievija ir paudusi gatavību sadarboties. Lietuvas amatpersonas mudināja Baltkrievijas kolēģus ierobežot kontrabandu un atbrīvot valstī iestrēgušās Lietuvas kravas automašīnas.
Ar Baltkrievijas varasiestāžu atbalstu turpinās migrantu mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu ar Lietuvu.
Novembra sākumā Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko parakstīja dekrētu, kas aizliedz Lietuvā un Polijā reģistrētiem kravas automobiļiem un traktoriem braukt caur Baltkrievijas teritoriju. Ierobežojumi būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.
Tas galvenokārt ietekmē transporta uzņēmumus, kas pārvadā preces no Ķīnas uz Eiropas Savienību caur Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi no tiem ir reģistrēti Baltijas valstīs un Polijā, bet par šoferiem strādā daudzi Vidusāzijas valstu, Gruzijas un Ukrainas pilsoņi.
Lukašenko dekrēts ir atbilde uz Minskas režīma kārtējo attiecību pasliktināšanos ar Lietuvu un Poliju.
СМИ: Сергея Шойгу пытались убить вазой на кладбище pic.twitter.com/HnB0UKb9dn
— Дождь (@tvrain) November 19, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
