TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins atkal grib rīkot olimpiādi un parādīt, kā jāsaglabā "olimpisma vērtības"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava pamieram Lieldienu brīvdienās.
Zelenskis šo paziņojumu sniedza komentārā žurnālistiem. Viņš arī apsprieda jautājumu par to, vai Krievija spētu nostiprināt savas pozīcijas šajā pauzē. Vairāk lasi šeit.
Kremlis apgalvo, ka ir saņēmis no Vašingtonas "interesantus" priekšlikumus kara izbeigšanai Ukrainā, taču tie vēl netiek īstenoti.
Krievija it kā ir saņēmusi vairākus "interesantus" priekšlikumus no ASV kara izbeigšanai Ukrainā, taču tie vēl netiek īstenoti.
Šo paziņojumu, kā citē TASS, sniedza Krievijas diktatora padomnieks Jurijs Ušakovs.
Tomēr viņš neprecizēja šo priekšlikumu saturu. Vairāk lasi šeit.
Vairāki Ukrainas militārās nozares uzņēmumu vadītāji ziņo, ka ir saņēmuši tiešus brīdinājumus no Ukrainas drošības dienesta (SBU), kas aizliedzis viņiem veikt jebkādas komerciālas eksporta darbības, iepriekš tās nesaskaņojot.
Tiek ziņots, ka uzņēmumu vadītāji tagad izvairās no saziņas un dažos gadījumos pat pilnībā pārtrauc atbildēt uz ārvalstu eksporta pieprasījumiem, raizēs no tiešām sekām, kas šo rīcību rezultātā varētu skart viņu uzņēmumus. Turklāt stingrai kontrolei pakļauti arī uzņēmumi, kuru ražotnes atrodas ārpus Ukrainas teritorijas, jo arī tie darbojas Ukrainas jurisdikcijā. Vairāk lasi šeit.
Krievijā kritizē vervēšanas kampaņas neefektivitāti Krievijas bezpilota sistēmu spēkiem, novērojamas pazīmes, ka Kremlis varētu ķerties pie rezervju piespiedu mobilizācijas, lai segtu zaudējumus karā pret Ukrainu.
Par to ziņo ASV Kara pētījumu institūts (ISW). Vairāk lasi šeit.
Naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti trāpīja apakšstacijai okupētajā Doneckas apgabala Alčevskā. Uzbrukumi izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumus reģionā.
At night, Ukrainian drones hit a substation in Alchevsk, occupied Donetsk region. The attacks caused blackouts in the region. #Ukraine pic.twitter.com/DDuJF3BWUQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 30, 2026
Krievijā svētdien akcijās pret interneta bloķēšanu aizturēti vismaz 18 cilvēki, vēsta cilvēktiesību projekts "OVD-Info".
Visvairāk aizturēto bija Maskavā - 13 cilvēki, vēl divi tika aizturēti Sanktpēterburgā, divi - Kalugā un viens - Voroņežā.
Aizturēto vidū bija vismaz četri nepilngadīgie.
Maskavā aktīvistu aizturēšana sākās Bolotnajas laukumā, kur no rīta notika protesta akcija.
Pirmo aizturēto vidū bija 72 gadus vecais padomju laika disidents Aleksandrs Podrabineks, kuru pēc trim stundām atbrīvoja.
Divi aizturētie Maskavā ziņoja par vardarbību no tiesībsargājošo iestāžu puses.
Akcijas svētdien notika, neraugoties uz varasiestāžu aizliegumu.
❗️Video of how 🇺🇦Ukrainian drones attacked the 🇷🇺Russian city of Taganrog this night pic.twitter.com/yUyta5yukX
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 30, 2026
Pēc gada, kad tikai kājnieku uzbrukumi prasīja 418 000 upuru, Krievija atkal pārvieto karavīrus transportlīdzekļos. Milzīgs "bruņurupucis" ir šīs loģikas galapunkts — T-72, kas aprakts zem tik daudz metāla, ka tas pārdzīvo vairākus FPV uzbrukumus, bet pārvietojas ar ātrumu 10 km/h.
Bruņutehnika, kas uztur apkalpi dzīvu, ir tā pati, kas viņus nogalina. Pārāk liela, lai paslēptu, pārāk smaga, lai pārvietotos ātri. Vienīgā aizsardzība ir bruņas. Lielākā ievainojamība ir laiks, ko tā pavada neaizsargāta.
Kostjantiņivka joprojām turas.
After a year of infantry-only attacks that cost 418,000 casualties, Russia is putting troops back inside vehicles. The giga turtle is the endpoint of that logic—a T-72 buried under so much metal it survives multiple FPV strikes but moves at 10 km/hr.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 29, 2026
The thing that keeps the… pic.twitter.com/i1lFxbb9A9
Uzbrukumam tika pakļauta rūpnīca "KuibiševAzot". Vienā no pilsētas rajoniem vietējie iedzīvotāji pamanīja ugunsgrēku.
❗️At night, drones attacked the Russian strategic chemical plant in 🇷🇺Togliatti.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 30, 2026
The “KuibyshevAzot” plant was under attack. In one of the districts of the city, local residents noticed a fire. pic.twitter.com/Cd3KEg2lWf
Donalda Trampa distancēšanās no Eiropas nozīmē, ka bagātākas valstis tagad vēlas ES dalību, lai aizsargātos nestabilākā pasaulē, vēsta "Politico".
Valstis vairs nevēlas pievienoties ES tāpēc, ka tas padarīs tās bagātākas — tagad tāpēc, ka tas padarīs tās drošākas.
Pirms divām desmitgadēm, kad bijušo komunistisko Austrumu valdības pievienojās Briselei, ekonomiskā pievilcība bija skaidra: bagātākie Rietumi varētu palīdzēt paaugstināt algas un dzīves līmeni.
Taču, tā kā pēckara kārtība brūk un politiķi apšauba ASV uzticamību, turīgākas valstis, piemēram, Islande un Norvēģija, kas iepriekš apsvēra dalību ES un atteicās no tās, tiek piesaistītas Eiropas tvērienam tās piedāvātās drošības dēļ.
Source: https://t.co/KMxo07FBu1
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 30, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



