TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Berlīne teorētiski atbalsta Briseles ierosinājumu Vācijā iesaldētos Krievijas valsts aktīvus izmantot Ukrainas kara reparāciju fonda finansēšanai, ceturtdien paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijas plāni vispirms ir jāizanalizē.

"Tā, protams, ir neapgūta juridiska teritorija," Vādefuls teica pirms Eiropas drošības un sadarbības organizācijas ministru sanāksmes Vīnē, taču piebilda, ka Berlīne "cenšas sasniegt skaidru politisku mērķi - padarīt šos aktīvus izmantojamus", jo Ukrainai ir nepieciešams finansiāls atbalsts un Krievijai būs jāatbild par tās uzsākto karu.

Vācija piešķirs papildu 100 miljonus eiro Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atbalstam, neskatoties uz neseno korupcijas skandālu šajā nozarē, ceturtdien paziņoja Vācijas Ekonomikas ministrija.

Līdzekļi tiks piešķirti caur Vācijas attīstības banku KfW un ziedoti Ukrainas Enerģijas atbalsta fondam.

Pēc jaunākā piešķīruma Vācijas kopējais ieguldījums fondā līdz 2025. gada beigām sasniegs 550 miljonus eiro, informēja ministrija.

Krievijas militārie blogeri "Z" kanālos atklāti noliedz Putina apgalvojumus par Kupjanskas ieņemšanu. No iekšienes pienāk pavisam citi ziņojumi - nekāda progresa, tikai zaudējumi un panika komandieru vidū.

Krievijas "Z" kanālos ir izcēlies skandāls, jo propaganda apgalvo, ka "Kupjanska tūlīt tiks ieņemta", savukārt paši prokrieviskie blogeri atklāti raksta pretējo. Vairāk lasi šeit.

Eiropas zemo cenu aviokompānijas jau gatavojas atgriezties Ukrainā, tiklīdz miera līgums atjaunos gaisa telpas drošību.

"Ryanair" apgalvo, ka varētu atsākt lidojumus divu nedēļu laikā, "Wizz Air" plāno divu gadu laikā izvietot Ukrainā 15 lidmašīnas (50 septiņu gadu laikā), un arī "easyJet" plāno ienākt valstī. "Financial Times" ziņo, ka tās sagaida ceļošanas uzplaukumu, ko veicinās iedzīvotāju atgriešanās, rekonstrukcija un pat "kara tūrisms".

Nedēļām ilgās miera sarunas, pārskatītie ASV priekšlikumi un Trampa sūtņa vizīte Kremlī nespēja pārliecināt Putinu, viņš joprojām ir apņēmies iekarot Ukrainu. Vienīgais skaidrais rezultāts: Putins vairs nebaidās no Trampa. Sarunas paplašināja plaisu starp Eiropu un Vašingtonu, iepriecinot Maskavu, vēsta "The Times".

"Fire Point" nesen paziņoja, ka ir sācis ražot arī taktiskās ballistiskās raķetes. Paredzams, ka taktiskās ballistiskās raķetes FP-7 kodifikācijas process Ukrainas Aizsardzības ministrijā tiks pabeigts līdz 2025. gada beigām.

Savā "Telegram"" ierakstā viņš apgalvoja, ka, ja ES izmantos iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu "reparāciju aizdevumu Ukrainai", tas būšot kara iemesls.

Pēc viņa teiktā, Krievija tad "atgūs savu naudu" nevis tiesas ceļā, bet gan ar "reālu reparāciju" palīdzību, ko Eiropa it kā maksās pēc savas sakāves.

Vai Beļģijas premjerministrs ir tik ļoti nobijies no Medvedeva, ka ir gatavs atdot Krievijai visu naudu?

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs pauž neapmierinātību pēc tam, kad redzējis sākotnējo miera plānu, un brīdina, ka "taisnīgs miers" Ukrainā ir maz ticams. Pat ja notiks pamiers, tas var beigties ar kompromisu, nevis pilnīgu taisnīgumu. Eiropai ir jābūt gatavai šādai realitātei.

Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks norāda, ka stāsts par Krievijas tankkuģi "Midvolga 2" drīzāk atgādina provokāciju, nevis patiesu incidentu. Pletenčuks norādīja uz pretrunīgiem ziņojumiem no Krievijas; sākumā tika apgalvots, ka tankkuģis kuģojis no Maskavas uz Gruziju, bet pēc tam tika mainīts apgalvojums, ka tas atstājis Jaltu. Dīvainais 150 jūras jūdžu garais apvedceļš, mainīgie stāsti un vraka raksturs liecina par iestudētu provokāciju, nevis patiesu maršrutu vai negadījumu.

Krievijas spēku uzbrukumi ir apturējuši Hersonas TES darbību, un elektrostacija cieta smagus postījumus pēc bezpilota lidaparātu, artilērijas un citu triecienu viļņiem. Tika skartas svarīgas iekārtas un aprīkojums, piespiežot to slēgt. Rezultātā 470 ēkas un vairāk nekā 40 500 iedzīvotāju ir palikuši bez apkures.