TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Esiet godīgi – vai jūs tiešām cerējāt, ka mēs jūs neatradīsim kanalizācijā sēžam tur ar kājām aukstā ūdenī?" Retoriski jautāja "Magyar" dronu vienība.
A Russian Ninja Turtle is caught by FPV drone in a destroyed sewer. https://t.co/Pimalp1sAm pic.twitter.com/JLekU18oaj
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 28, 2026
Ļaujiet man paskaidrot: mēs vēlamies spēcīgas transatlantiskās saites. ASV paliks Eiropas partnere un sabiedrotā. Taču Eiropai ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Eiropa vairs nav Vašingtonas galvenais smaguma centrs.
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs savā runā Davosā trāpīja naglai uz galvas. Ir pienācis laiks arī Eiropai noņemt savu zīmi. Atzīt, ka šī tektoniskā maiņa ir palikusi. Un rīkoties steidzami.
Kad es biju skolniece Igaunijā, pirms nevienam kabatā vēl bija mobilais tālrunis, daudzās skolās tika izmantota zvanu sistēma, lai pateiktu laiku. Pirmais zvans bija signāls doties uz klasi. Otrais zvans bija brīdinājums. Un trešais zvans nozīmēja, ka esat nokavējis un tam būs sekas. Tagad mēs esam bīstami tuvu trešajam zvanam.
Kaja Kallas:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 28, 2026
Let me be clear: we want strong trans-Atlantic ties. The U.S. will remain Europe’s partner and ally. But Europe need to adapt to the new realities. Europe is no longer Washington’s primary center of gravity.
Canada’s Prime Minister Mark Carney hit the nail on its… pic.twitter.com/8uKDTzvetD
Ukraina uzbrukusi naftas noliktavai Krievijas Voroņežas apgabalā un veikusi triecienus pa vairākiem militāriem objektiem okupētajās teritorijās, paziņojis Ģenerālštābs.
⚡️ Ukraine targets oil depot in Russia's Voronezh Oblast, strikes several military facilities in occupied territories, General Staff says.https://t.co/VRlVZA84mj
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 28, 2026
Čehijas ārlietu ministrs Petrs Macinka klusībā atcēlis stingrākus pasākumus, kas būtu ierobežojuši Krievijas diplomātu ceļošanu uz Čehiju, ziņo "Seznam Zprávy". Noteikumus sagatavoja iepriekšējā valdība kopā ar policiju un izlūkdienestiem, lai ierobežotu Krievijas aģentu spiegošanu un sabotāžu, izmantojot diplomātisko aizsegu. Iepriekšējas atļaujas vietā citās ES valstīs akreditētiem Krievijas diplomātiem tagad pirms ieceļošanas ir tikai jāpaziņo ministrijai pa e-pastu. Drošības dienesti brīdināja, ka Krievija ir galvenais drauds Čehijas drošībai un ka vājāka kontrole rada riskus. Macinka uz jautājumiem neatbildēja.
Czech Foreign Minister Petr Macinka quietly canceled stricter measures that would have limited travel by Russian diplomats to Czechia, Seznam Zprávy reported. The rules were prepared by the previous government with police and intelligence services to curb espionage and sabotage… pic.twitter.com/XHoYpQ53nb
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
A Russian ground drone lies overturned after hitting an anti-tank mine. pic.twitter.com/s6jMje9Dr9
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 27, 2026
Pekina piegādā Maskavai darbgaldus un aprīkojumu, bez kura hiperskaņas ballistisko raķešu ražošana nebūtu iespējama.
Konkrēti, Votkinskas rūpnīcā, kur tiek ražotas "Orešņik", "Iskander-M" un starpkontinentālās raķetes, tika atrastas Ķīnas CNC iekārtas.
Kara gadu laikā Ķīna ir piegādājusi Krievijai šādu aprīkojumu miljardu dolāru vērtībā.
Papildus darbgaldiem Ķīna ir piegādājusi arī mikroshēmas, elektroniskās plates, gultņus, radaru un elektroniskās karadarbības kristālus, mērinstrumentus un dronu komponentus.
Tie ir kritiski svarīgi elementi precīzajiem ieročiem, aviācijai un bezpilota sistēmām.
Eksperti apgalvo, ka bez Ķīnas piegādēm Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss nespētu uzturēt pašreizējo kara tempu, ziņo "The Telegraph".
‼️ China helped Russia ramp up production of “Oreshnik” missiles — The Telegraph
— NEXTA (@nexta_tv) January 28, 2026
Beijing is supplying Moscow with machine tools and equipment without which the production of hypersonic ballistic missiles would be impossible.
In particular, Chinese CNC machines were found at the… pic.twitter.com/CVbDRNykPA
Roberts Fico pēc viņu 17. janvāra tikšanās Trampa īpašumā Mar-a-Lago sacīja, ka Tramps šķiet psiholoģiski nestabils, un raksturoja viņu kā "bīstamu".
Tas notiek, neskatoties uz to, ka Roberts Fico ir viens no nedaudzajiem ES līderiem, kas bieži atbalsta Trampa nostāju Eiropas jautājumā.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 28, 2026
Baltijas valstis un Polija saņems 112,583 miljonu eiro lielu Eiropas finansējumu elektroenerģijas infrastruktūras drošībai un aizsardzībai, informēja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji.
Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai (EK) līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību. Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, pastiprināja Baltijas valstu apņēmību turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.
Ukrainas aizstāvji ir pierādījuši, ka precīzi bezpilota lidaparātu triecieni neatstāj drošas zonas Krievijas spēkiem Hersonas apgabalā.
27. janvārī tika ziņots, ka "Orion" bezpilota lidaparātu sistēmu bataljona, kas ir daļa no 40. atsevišķās piekrastes aizsardzības brigādes, operatori veica gaisa operāciju, faktiski attīrot Ukrainas teritoriju no Krievijas armijas vienībām. Vairāk lasi šeit.
Krievijas armija ir pieņēmusi jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Zubr", kas paredzētas dronu/bezpilota lidaparātu (UAV) apkarošanai.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
