TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi Mirnohradā veikuši rotāciju un evakuējuši ievainotos

Laikraksts "Kyiv Independent" iesaistīja nelielu 3. armijas korpusa vienību, lai dokumentētu, kā bezpilota lidaparātu (FPV) piloti dzenas pakaļ mērķiem ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā un kā apkalpe identificē, vajā un iznīcina tuvojošos draudus frontes tuvumā.

Viena no jūras drona vai "Flamingo" spārnotās raķetes detonācijas brīdis nakts uzbrukuma laikā Tuapses ostai.

Propagandas spēle "Otrjad 22: ZOV" par iebrukumu Ukrainā tirgū ir cietusi neveiksmi. To katru dienu spēlē vien trīs spēlētāji.

Krievu videospēle par karu pret Ukrainu, ko amatpersonas lepni nodēvēja par "Krievijas atbildi uz "Counter-Strike"", ir cietusi pamatīgu neveiksmi. Projekts ar nosaukumu "Otrjad 22: ZOV", kas izveidots ar Krievijas Aizsardzības ministrijas līdzdalību, ir izrādījies nepopulārs pat pašā Krievijā, liecina resurss "Vot Tak". Vairāk lasi šeit.

Ukrainas Mi-8/24 helikopteru apkalpes notriec Krievijas Shahed 136 kamikadzes dronus un Orlan-10 izlūkošanas bezpilota lidaparātus.

Novopavlivkas sektorā Ukrainas Aizsardzības spēki identificē ienaidnieka bruņumašīnas un uzbrūk tām ar bezpilota lidaparātiem (FPV) droniem.

Krievijas okupācijas spēki krāj tehniku ofensīvai Novopavlivkas sektorā. Ukrainas karaspēks identificē ienaidnieku un veic precīzus triecienus. Par to ziņoja "1+1" militārā korespondente Jūlija Kirijenko un publicēja video, kurā redzama divu Krievijas tanku iznīcināšana ar Ukrainas bezpilota lidaparātu (FPV) droniem. Pēc žurnālista teiktā, šajā sektorā pagaidām nav aktīvu okupantu uzbrukumu, taču situācija saasinās.

"Šos divus tankus laikus pamanīja bezpilota lidaparātu (FPV) piloti. Tie saņēma triecienus. Situācija šajā virzienā saasinās. Pagaidām nav aktīvu uzbrukumu. Taču Krievijas karavīri veic savu "rāpojošo uzbrukumu", iebrūkot meža joslās pa diviem vai trim, tuvojoties arvien tuvāk mūsu pozīcijām un ierokoties," raksta kara korespondente. Žurnāliste norāda, ka ofensīvas operāciju veikšana šajā virzienā ir sarežģītāka, jo tur ir klaji lauki. Tomēr, kā zināms, ienaidnieks neņem vērā milzīgos savu kājnieku zaudējumus. 

Drons gaidīja slēpnī uz viena no loģistikas ceļiem.

Krievijas un Ukrainas spēki cīnās par kontroli pār svarīgo Doneckas apgabala pilsētu Pokrovsku, kur abas puses ir vērstas viena uz otras apgādes līnijām, jo ​​Krievijas uzbrukums palēninās, liecina ASV Kara pētījumu institūta (ISW) dati. Domnīca norādīja, ka Krievijas karaspēks cenšas pārgrupēties un ievest pastiprinājumus pilsētas dienvidu daļā, kamēr Ukrainas aizstāvji joprojām tur savas pozīcijas Pokrovskā.

Tas notiek Krievijas un Ukrainas kara laikā, jo Maskava mēnešiem ilgi ir koncentrējusi sauszemes uzbrukumus Doneckas apgabalā Ukrainas austrumos. Vissīvākās kaujas pašlaik notiek ap Pokrovskas un Mirohradas pilsētām.

Ukrainas bruņotie spēki pārliecinoši notur savas pozīcijas un iznīcina krievu okupantus Mirnohradas pieejās un Pokrovskas pilsētvidē, norādīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis majors Andrejs Kovaļovs.

Pēc viņa teiktā, Ukrainas vienības Mirnohradā pārliecinoši tur savas pozīcijas un iznīcina krievu okupantus pilsētas pieejās.

Loģistika pilsētā ir sarežģīta, bet tiek veikta. Ziņojumi par ienaidnieka pilnīgu uguns kontroli pār Ukrainas Aizsardzības spēku loģistikas ceļiem jeb pilsētas operatīvo ielenkumu neatbilst patiesībai. Vairāk lasi šeit.

Bijušā NATO ģenerālsekretāra memuāri atklāj, ka viņš baidījās, ka 2022. gada februāra bunkura zvans varētu būt Zelenska pēdējais, taču uzskata, ka tiešas NATO iejaukšanās atteikšana bija pareizais lēmums.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aprakstīja "sāpīgu brīdi" 2022. gada februārī, kad viņš noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu noteikt bezlidojuma zonu virs valsts, teikts viņa memuāros, par kuriem ziņo "The Times".

2022. gada februārī Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, spēkiem strauji virzoties uz Kijivu un citām lielākajām pilsētām. Ukrainas armija bija pakļauta lielam spiedienam, un galvaspilsēta saskārās ar nenovēršamiem okupācijas draudiem. NATO bija jāizvēlas: tieši atbalstīt Ukrainu un riskēt provocēt plašāku karu vai ierobežot savu iesaistīšanos, lai izvairītos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.

Stoltenbergs teica, ka Zelenskis zvanīja no Kijivas bunkura, kad Krievijas spēki tuvojās, lūdzot NATO bloķēt Krievijas lidmašīnas, dronus un helikopterus. Zelenskis atzina, ka NATO nesūtīs sauszemes karaspēku, sakot, ka viņš pieņem lēmumu, pat ja nepiekrīt.

Zelenskis norādīja, ka NATO iepriekš 90. gados bija ieviesusi bezlidojuma zonu virs Bosnijas un Hercegovinas, lai novērstu iebrukušo Serbijas bruņoto spēku uzbrukumus, un lūdza līdzīgu aizsardzību virs Ukrainas.

Stoltenbergs viņam teica, ka bezlidojuma zonas ieviešanai būtu jāneitralizē Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltkrievijā un Krievijā, un ka jebkāda sadursme ar Krievijas lidmašīnām varētu izraisīt pilna mēroga karu starp NATO un Maskavu.

Viņš teica, ka šis brīdis bija "ārkārtīgi sāpīgs", jo viņš baidījās, ka šis zvans varētu būt Zelenska pēdējais. Stoltenbergs uzsvēra, ka, neskatoties uz atteikumu, lēmums neizvietot NATO sauszemes karaspēku vai neieviest bezlidojuma zonu bija pareizs šādos apstākļos.

Viņš arī atzīmēja, ka Rietumu militārais atbalsts Ukrainai bieži vien bija "pārāk mazs un pārāk vēls", kas liecināja, ka, ja Kijiva būtu saņēmusi pietiekamu atbalstu agrāk, Krievija, iespējams, būtu pārskatījusi pilna mēroga iebrukumu, uzskatot to par pārāk riskantu.