TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts

Okupācijas amatpersonas Luhanskā sākušas jaunu piespiedu mobilizāciju, vietējiem iedzīvotājiem apgalvojot, ka viņi sargās infrastruktūru — taču faktiski viņus nosūta uz militārās apmācības centriem, paziņo Ukraina.

Kremļa plašāka rezervistu mobilizācija jau ir sākusies un pirms nedēļas izplatījās 19 Krievijas reģionos.

Ukrainas Bruņotie spēki aizvadītajā naktī devuši triecienu Novokuibiševskas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Samaras apgabalā, svētdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Šīs naftas pārstrādes rūpnīcas gada jauda ir 8,8 miljoni tonnu. Uzņēmums ražo vairāk nekā 20 tirgū realizējamu produktu. Rūpnīca ir iesaistīta Krievijas armijas apgādē un ir viens no galvenajiem augstākās kvalitātes degvielas ražotājiem reaktīvo dzinēju vajadzībām, norādīja ģenerālštābs.

"Mērķa zonā tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Postījumu pakāpe tiek precizēta," sacīts paziņojumā.

Krievija ir pabeigusi savas ar kodolenerģiju darbināmās spārnotās raķetes “Burevestņik” izstrādi – ieroča, ko Rietumu izlūkdienesti vērtē kā potenciāli nopietnu apdraudējumu NATO aizsardzībai, liecina slepens aliansei piederošs dokuments.

Raķete, kas NATO klasifikācijā pazīstama kā SSC-X-9 Skyfall, spēj sasniegt vairāk nekā 900 km/h lielu ātrumu, ir ļoti manevrētspējīga un to iespējams palaist no mobilajām platformām, raksta vācu medijs Die Welt, atsaucoties uz NATO izlūkošanas departamenta dokumentu.

Krievijas līderis Vladimirs Putins pirms trim nedēļām paziņoja par veiksmīgiem raķetes izmēģinājumiem.

Plašāk lasīt šeit.

Runājot par Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nereti saspīlētajam attiecībām, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sacīja, ka viņš un citi Eiropas līderi var būt tilts starp viņiem.

"Mēs tulkojam prezidentu Trampu prezidentam Zelenskim un otrādi," teica Somijas prezidents.

Taču, kad runa ir par Putinu, tikai vienam cilvēkam vajadzētu ar viņu vest tiešas un publiskas sarunas, un tas ir Tramps, norādīja Stubs, liekot noprast, ka Eiropas Savienība diez vai drīzumā atvērs tiešu saziņas kanālu ar Krievijas diktatoru

Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem, ko veicināja militārie tēriņi karam Ukrainā, Krievijas ekonomika sāk bremzēties. Naftas ienākumi krītas, budžeta deficīts pieaug, bet aizsardzības izdevumi vairs neaug.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas iedzīvotāju atbalsta pasākumiem Latvijā 2026. gadā plānoti 39,7 miljoni eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais atbalsta pasākumu plāns.

Plāns paredz noteikt Ukrainas iedzīvotājiem sniedzamos atbalsta pasākumus un aprēķināt to īstenošanai nepieciešamo finansējumu, nodrošinot atbalsta turpināšanu no 2026. gada 1. janvāra.

Anotācijā norādīts, ka atbalsts ir jāturpina, jo 2025. gadā Ukrainas iedzīvotājiem palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumu un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem.

Atbalsta sistēma tiek īstenota, ievērojot Eiropas Savienības Padomes direktīvu un ES Padomes īstenošanas lēmumu, kas pagarināja pagaidu aizsardzību līdz 2026. gada 4. martam.

IeM norāda, ka karadarbība Ukrainā turpinās, uzbrukumi iedzīvotājiem un infrastruktūrai notiek visā Ukrainas teritorijā, un bruņotā konflikta eskalācijas risks saglabājas augsts. Līdz ar to droša atgriešanās Ukrainā 2025. gadā lielākajai daļai pagaidu aizsardzības saņēmēju nebūs iespējama.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina un Grieķija vienojušās par jaunu dabasgāzes piegādes maršrutu, kas palīdzēs kompensēt Krievijas uzbrukumu izraisītos zaudējumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

“Šis būs vēl viens gāzes piegādes ceļš — lai maksimāli palielinātu Ukrainas importa maršrutu drošību ziemas periodā,” prezidents sacīja šorīt publicētā videouzrunā.

Viņš norādīja, ka vienošanās nodrošinās gandrīz 2 miljardus eiro (aptuveni 1,76 miljardus mārciņu), kas nepieciešami, lai kompensētu Ukrainas gāzes ražošanas zaudējumus, ko izraisījuši Krievijas triecieni.

Kijeva un Atēnas vienojušās arī par gāzes importa finansēšanas kārtību, piebilda Zelenskis.

Somijas prezidents Aleksanders Stubs nav "pārāk optimistisks", ka šogad Ukrainā varētu sākties pamiera sarunas, taču norāda, ka būtu labi, ja līdz martam “kaut kas virzītos uz priekšu”.

Sarunā ar aģentūru Associated Press Stubis sacīja, ka Eiropas līderiem un ASV prezidentam Donaldam Trampam jāizmanto maksimāls spiediens uz Krieviju un Vladimiru Putinu, lai mainītu viņa stratēģisko domāšanu.

Putins “faktiski vēlas liegt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību” — mērķi, kas nav mainījušies kopš kara sākuma pirms gandrīz četriem gadiem, uzsvēra Stubs.

Viņš ieteica izmantot tādus instrumentus kā Eiropā iesaldētie simtiem miljardu dolāru Krievijas aktīvu — kā nodrošinājumu finansējumam Ukrainai —, kā arī pastiprināt militāro spiedienu uz Maskavu.

Igaunija piešķirs Ukrainai 3,5 miljonus eiro "Starlink" satelītsakaru sistēmu iegādei, paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija.

Finansējums tiks piešķirts Igaunijas un Luksemburgas kopīgi vadītās informācijas tehnoloģiju (IT) koalīcijas ietvaros.

Pēc Igaunijas aizsardzības ministra Hanno Pevkura teiktā, līdzekļi domāti, lai stiprinātu Ukrainas IT spējas un palielinātu bruņoto spēku efektivitāti kaujas laukā.

"Ukraina mums apstiprināja, ka tai ir nepieciešams atbalsts "Starlink" savienojamības nodrošināšanai, un ir skaidrs, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs atbalsts, kam ir jūtama ietekme kaujas laukā. "Starlink" kapacitāte ir īpaši svarīga, ņemot vērā Ukrainas vēlmi ievērojami palielināt bezpilota lidaparātu vienību skaitu, kurām nepieciešams augstas veiktspējas interneta savienojums," sacīja Pevkurs.

Satiksmes ministrija (SM) plāno ierobežot autobusu maršrutus uz Krieviju un Baltkrieviju drošības apsvērumu dēļ, teikts SM sniegtajā atbildē uz Nacionālās apvienības deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam (P) par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Opozīcijas deputātu pieprasījumu izskatīs Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 19. novembrī.

Satiksmes ministrijas sniegtajā atbildē norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas īstenotās hibrīddarbības, drošības riskus, kā arī pieaugošo neregulāro pārvadājumu plūsmu, kas apdraud nacionālo drošību un kavē robežkontroli, Ministru kabinets (MK) 2025. gada 7. oktobrī pieņēma rīkojumu, aizliedzot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz šīm valstīm.

Regulārie pārvadājumi šobrīd notiek septiņos maršrutos: četros uz Krieviju, trijos uz Baltkrieviju. Atbildē deputātiem skaidrots, ka Satiksmes ministrija izstrādā rīkojuma projektu, lai nepagarinātu esošo maršruta atļauju termiņus un neizsniegtu jaunas, pamatojoties uz drošības apsvērumiem, piemēram, nelegālo imigrāciju, izlūkošanas un vervēšanas draudiem. Ierobežojumi būs pagaidu, ar iespēju tos pārskatīt, ja situācija mainās.

Latvijas starptautiskie nolīgumi ar Krieviju un Baltkrieviju neaizliedz šādus drošības pasākumus. Pārvadātāji par izmaiņām tiks informēti vismaz 30 dienas iepriekš, norādot juridisko pamatu, akcentē ministrija.