TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģinājuši pārraut robežu uz ziemeļaustrumiem no Harkivas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ārvalstu militārpersonas varēs saņemt pagaidu uzturēšanās atļaujas Ukrainā pēc tam, kad Zelenskis parakstījis jaunu likumu. Atļaujas varēs izsniegt uz pilnu līguma termiņu un pēc tā beigām. Likums arī paplašina noteiktas sociālās garantijas, tostarp medicīnisko aprūpi, ārzemniekiem, kas dien Ukrainas bruņotajos spēkos.
Foreign military personnel will be able to obtain temporary residence permits in Ukraine after President Zelensky signed a new law. The permits can be issued for the full contract term and after it ends. The law also extends certain social guarantees, including medical care, to… pic.twitter.com/OAcAvHz6lM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Indijas krasta apsardze ir aizturējusi trīs tankkuģus, kam ASV ir noteikušas sankcijas par Irānas naftas pārvadāšanu.
Source: https://t.co/GJ3aAD9Pla
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 9, 2026
Ukrainas spēki Harkivas apgabalā ir atbrīvojuši pierobežas ciematu Čuhunivku un pacēluši valsts karogu. 16. armijas korpuss paziņoja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis iefiltrēties apmetnē, izmantojot sliktos laikapstākļus kā aizsegu, taču Ukrainas spēki laikus reaģēja un sagūstīja dažus uzbrucējus.
Ukraine’s forces have cleared the border village of Chuhunivka in Kharkiv region and raised the national flag. The 16th Army Corps said Russian troops tried to infiltrate the settlement using bad weather as cover, but Ukrainian forces reacted in time and captured some of the… pic.twitter.com/WHhGDffr5e
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta operatori Ukrainas dienvidos iznīcina Krievijas laivu, kvadriciklu, automašīnai un sakaru antenām.
❗️State Border Guard Service of 🇺🇦Ukraine operators struck a 🇷🇺Russian boat, quad bike, car, and comms antennas in southern Ukraine. pic.twitter.com/mjFveneSCn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 9, 2026
Ukraiņiem, kuri piedalīsies Krievijas shēmās nelegāli reģistrēt "Starlink" termināļus, draud 15 gadu cietumsods līdz mūža ieslodzījumam, brīdina Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju konsultants.
Krievijas spēki mēģina savervēt Ukrainas pilsoņus nelegālai "Starlink" termināļu reģistrācijai, izmantojot valdības pakalpojumu centrus, piedāvājot samaksu līdz 10 000 grivnām (200 eiro) par dalību shēmā, ziņo Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks tehnoloģiju jautājumos Serhijs "Flash" Beskrestnovs. Vairāk lasi šeit.
Polijā stājies spēkā likums, kas paplašina bruņoto spēku pilnvaras, lai uzlabotu drošību Baltijas jūrā.
Polijas prezidenta Karola Navrocka pagājušajā mēnesī parakstītais likums piešķir jūras spēkiem plašākas pilnvaras aizsargāt kritisko infrastruktūru un ātrāk nosūtīt karakuģus ārpus valsts teritoriālajiem ūdeņiem.
Jaunie noteikumi stiprina Polijas armijas, kā arī robežsardzes un policijas lomu, reaģējot uz draudiem jūrā un gaisā, norāda amatpersonas.
Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) pirmdien paziņojis, ka atentātā pret Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieka vietnieku ģenerāli Vladimiru Aleksejevu esot iesaistīti Polijas izlūkdienesti.
Savā tīmekļa vietnē FDD apgalvo, ka abi aizdomās turamie esot atzinuši savu "vainu" un ka šāvēju ar Polijas izlūkdienestu palīdzību esot nolīgusi Ukraina.
FSB arī apgalvo, ka šāvēja vervēšanā iesaistīts bijis viņa dēls, kas Polijas pilsonis un dzīvo Polijā.
Krievijas ārlietu ministrs, solot neuzbrukt Eiropai, gandrīz precīzi atkārtoja Dmitrija Peskova vārdus, kurš 2022. gadā solīja, ka iebrukums Ukrainā nebūs.
8. februārī Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija negrasās uzbrukt Eiropai, kas, pēc Krievijas mediju ziņām, ir pretrunā ar viņa paša apgalvojumu jau nākamajā teikumā. Vairāk lasi šeit.
Krieviem ir sauszemes drons, kas aprīkots ar rotējošām trosēm, lai cīnītos pret Ukrainas bezpilota lidaparātiem.
🥴Russians have a ground drone equipped with rotating cables to counter Ukrainian FPVs. pic.twitter.com/7oSn53cfv7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 9, 2026
Nezināma tipa raķetes triecienu 750 kV Novobrjanskas apakšstacijā Brjanskas apgabala Vigoņičskas rajonā.
❗️Video of a strike by an unknown-type missile on the 750 kV Novobryanskaya substation in the 🇷🇺Vygonichsky district of Bryansk region. pic.twitter.com/84k6WSYW0d
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 9, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
