TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Paralimpiskā komiteja (UPK) apsūdz Starptautisko Paralimpisko komiteju (IPC) un Milānas un Kortīnas paralimpisko spēļu organizatorus par "sistemātiska spiediena izdarīšanu" uz Ukrainas sportistiem un treneriem.
UPK trešdien izplatīja paziņojumu, kurā izklāstīti vairāki incidenti, kuros, pēc tās teiktā, IPC un vietējās organizācijas komitejas pārstāvji izdarīja spiedienu uz ukraiņiem un izrādīja necieņu pret viņiem.
Incidenti ietvēra Ukrainas karoga piespiedu noņemšanu, Ukrainas komandas plānošanas sanāksmju izjaukšanu un aizliegumu Ukrainas sportistei pjedestāla ceremonijā nēsāt auskaru ar uzrakstu "Apturiet karu" ("Stop War").
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. martā rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret divām personām par Latvijas dzelzceļa infrastruktūrai piederīgu objektu ļaunprātīgu dedzināšanu Krievijas interesēs.
Izmeklēšanā konstatēti vairāki ar dzelzceļa infrastruktūru saistītu objektu dedzināšanas gadījumi, kas veikti aizvadītā gada augustā. Kaitnieciskās darbības bija vērstas pret dzelzceļa releju skapjiem un lokomotīvi, nodarot būtiskus bojājumus. Vairāk lasi šeit.
Krievijas naftas eksports un no tā gūtie ieņēmumi janvārī samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš Maskavas sāktā pilna apmēra sāktā kara Ukrainā 2022. gada februārī, ceturtdien ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem.
Krievijas jēlnaftas eksports februārī salīdzinājumā ar janvāri sarucis par 410 000 barelu dienā līdz 4,2 miljoniem barelu dienā.
Maskavas televīzijas kanāls "Russkij Mir", kas izveidots, lai pārraidītu valsts vēstījumus okupētajā Ukrainā, ir pārstājis darboties un nav risinājuma, lai to salabotu. Sankcijas neļauj tam nomāt ārvalstu satelītu jaudu — iespēju, ko joprojām var izmantot citi operatori.
Krievijas sakaru satelīts "Express-AT1" 4. martā nezināmu iemeslu dēļ sabojājās un to vairs nevar salabot, apstiprināja valstij piederošā Krievijas satelītkomunikāciju kompānija, vēsta "The Moscow Times".
Sabrukums apturēja apraidi trim galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp "Russkij Mir" — kanālam, kas īpaši izveidots Krievijas propagandas pārraidīšanai okupētajā Ukrainā. Aizvietojošais satelīts "Express-AT3" sasniegs orbītu tikai 2030. gadā. Vairāk lasi šeit.
Krievija: 1,2–1,4 miljoni upuru. Ekonomiskā asiņošana. Joprojām nav vienošanās. "Viņam nav ko iegūt."
Ex-US envoy Kellogg: ceasefire in Ukraine possible "today" — if Putin accepts he's "not going to gain any more land."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 12, 2026
Russia: 1.2–1.4M casualties. Economy bleeding. Still no deal. "He's got nothing to gain."https://t.co/LrrA6AxWCM pic.twitter.com/LI6vugzvod
2026. gada februārī vienības "Prymary" kaujinieki okupētās Krimas teritorijā iznīcināja/bojāja vairākus Krievijas objektus
Starp tiem bija radars 48Ja6-K1 "Podlet" (pazīstams arī kā Podlet-K1), radars "Sopka-2", radars P-18 "Terek", uz zemes bāzēta retranslatora stacija "Shahed"/"Geran" droniem, precīzās pieejas radara sistēma RSP-6M2, elektroniskās karadarbības stacija un radars 39N6 "Kasta-2E2".
❗️In February 2026, fighters of the «🇺🇦Prymary» unit destroyed/damaged a number of 🇷🇺Russian objects on the territory of temporarily occupied Crimea: the 48Ya6-K1 «Podlet» radar (also known as Podlet-K1), the «Sopka-2» radar, the P-18 «Terek» radar, a ground-based Shahed/Geran… pic.twitter.com/6sSOwCngGc
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
Makrons paziņo, ka G7 samitā līderi skaidri uzsvēra: pašreizējā situācija nekādā veidā nedod pamatu sankciju atcelšanai pret Krieviju.
Pēc Francijas prezidenta teiktā, sankciju spiedienam ir jāturpinās, un uzmanība un atbalsts Ukrainai nedrīkst mazināties.
"Tam nevajadzētu mazināt mūsu uzmanību Ukrainai, mūsu atbalstu Ukrainai vai mūsu skaidro nostāju attiecībā uz sankcijām pret Krieviju. Tāpēc mēs turpināsim savus centienus."
❗️Macron stated that at the G7 summit, the leaders clearly emphasized: the current situation in no way provides grounds for lifting sanctions against Russia.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
According to the French President, sanctions pressure must continue, and attention and support for Ukraine must not… pic.twitter.com/ylw02AvX1w
Ukrainas robežsardzes vienības dienvidu virzienā, izmantojot bezpilota lidaparātus (FPV), iznīcināja Krievijas pozīcijas: novērošanas posteni, nocietinātu slēptuvi, mīnmetēja pozīciju un antenas aprīkojumu. Lielākajai daļai mērķu, kā arī personālam, tika veiksmīgi trāpīts.
❗️🇺🇦Ukrainian border guard units in the southern direction, using FPV drones, destroyed 🇷🇺Russian positions: an observation post, a fortified shelter, a mortar position, and antenna equipment. Most of the targets, along with personnel, were successfully hit. pic.twitter.com/yxBFQxB48r
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
Uz ziemeļiem no Pokrovskas viens ukraiņu kājnieks atvairīja krievu triecienvienības pāra (PKM ložmetējnieks + sedzošs strēlnieks) uzbrukumu. Hrišinas ciema aizsardzību atbalstīja kājnieki, kā arī 155. mehanizētās brigādes un 425. triecienbataljona "Skelja" droni.
Ukrainā, Čerņivcos, no Krievijas atgūta krituša karavīra ķermeņa autopsijas laikā radās nopietna situācija. Šis atgadījums izraisīja paniku un steidzamu morga personāla evakuāciju.
26. februārī Ukraina saņēma 1000 kritušo karavīru ķermeņus, par kuriem Krievija apgalvo, ka tie ir Ukrainas aizstāvji. Tomēr nepieciešama turpmāka analīze, jo dažos šādos atgrieztajos ķermeņos tiek identificēti arī krievu karavīri. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
