TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Radas Nacionālās drošības komiteja noraidīja priekšlikumu atlaist Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Vasilu Maļuku, kurš bija "Zirnekļtīkla" operācijas, kas iznīcināja 41 Krievijas lidmašīnu, arhitekts.
Lēmums tagad tiek nodots pilnai parlamenta izskatīšanai, taču nepieciešamo 226 balsu sasniegšana ir maz ticama.
The Rada Committee on National Security rejected proposal to dismiss SBU chief Vasyl Maliuk, architect of Spiderweb operation that destroyed 41 Russian aircraft
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
The decision now goes to the full parliament, but reaching required 226 votes is unlikely https://t.co/1yNt8iOKpw
Apvienotā Karaliste gatavojas aizturēt un arestēt Krievijas tā sauktās "ēnu flotes" tankkuģus, ziņo BBC.
Valdība ir atradusi likumīgu pamatu šādām darbībām, un bruņotajiem spēkiem jau ir izstrādāti plāni šo pilnvaru izmantošanai.
❗️The 🇬🇧United Kingdom is preparing to seize and arrest tankers of 🇷🇺Russia’s so-called “shadow fleet,” BBC reports.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
The government has found a legal basis for such actions, and the Armed Forces already have plans in place for using these powers. pic.twitter.com/XEX8H7qPaw
Eiropai ir jāizveido sava armija ar 100 000 karavīru, lai tā būtu gatava aizstāt esošo ASV kontingentu gadījumā, ja Vašingtona nolemtu izvest savus karaspēkus, paziņoja ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
❗️Europe needs to create its own army of 100,000 servicemen to be ready to replace the existing U.S. contingent in case Washington decides to withdraw its troops, — EU Commissioner for Defence and Space Andrius Kubilius pic.twitter.com/ULdzwLAlni
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/g0LfDGobxE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 13. janvāra rītam sasnieguši 1 220 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 544 tankus, 23 899 bruņutransportierus, 36 024 lielgabalus un mīnmetējus, 1600 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1270 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 105 354 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 887 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.
ASV pirmdien apsūdzēja Krieviju "bīstamā un neizskaidrojamā" kara eskalācijā Ukrainā, kas notiek laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija mēģina virzīt uz priekšu sarunas par mieru.
ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā ASV vēstnieka ANO vietniece Tamija Brūsa īpaši uzsvēra Krievijas vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Orešņik" raidīšanu uz Ļvivas apgabalu, kas notika naktī uz piektdienu.
Brūsa paziņoja, ka ASV izsaka nožēlu par "satriecošo upuru skaitu" šajā karā un nosoda Krievijas pastiprinātos uzbrukumus Ukrainas enerģētikai un pārējai infrastruktūrai.
Krievijas uzbrukumā Harkivai Ukrainas austrumos naktī uz otrdienu nogalināti četri cilvēki, paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oļehs Siņehubovs.
Vēl seši cilvēki šajā uzbrukumā ievainoti.
Viens no krievu lidrobotiem trāpījis kādā bērnu veselības aprūpes iestādē, izraisot ugunsgrēku, pavēstījis Harkivas mērs Ihors Terehovs.
Irāna Krievijai piegādājusi ballistiskās raķetes un zenītraķetes par 2,7 miljardiem dolāru, bet kopējais Teherānas militārās palīdzības apjoms Maskavai kopš 2021. gada pārsniedzis četrus miljardus dolāru, atsaucoties uz kādu anonīmu Rietumu amatpersonu, vēsta aģentūra "Bloomberg".
Avots norādījis, ka Maskavas un Teherānas sadarbība sākusies vēl pirms atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā un ka pirmie kontrakti par raķešu piegādi tikuši noslēgti 2021. gada oktobrī.
Britu bruņoto spēku vadītājs uzsver, ka bruņotie spēki netiks pārslodzēti, ja tie tiks izvietoti Ukrainā pēc pamiera noslēgšanas.
Aizsardzības štāba priekšnieks sers Ričards Naightons Pārstāvju palātas aizsardzības komitejai paziņoja, ka, viņaprāt, britu karavīri būs “drošībā”.
Viņš ir pārliecināts, ka šādai operācijai ir pietiekami daudz resursu.
Tās ir paredzētas detonācijai, ja galvenā kaujas galviņa nedarbojas, nogalinot sapierus, kuri tās neitralizē.
Ukrainian EOD specialists discovered that Russia is installing backup explosive charges on Starlink-equipped strike drones
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
They are designed to detonate if the main warhead fails, killing sappers who neutralize themhttps://t.co/Kp62LYRb1c pic.twitter.com/xaLVvqLf8V
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
