Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs ai...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 18:20
Izmantojot biezu miglu kā aizsegu, Krievijas spēki izveidoja pontona pāreju starp Jaltu un Dačni

Okupanti pārvietoja pāri aptuveni 10 transportlīdzekļus. Lai gan Ukrainas 42. mehanizētā brigāde to vēlāk pamanīja, tā ātri atbildēja ar dronu triecieniem, iznīcinot 2 tankus, 5 bruņumašīnas un personālu.

Šodien 17:43
Ukrainas spēki nogriež Krievijas loģistikas ceļu netālu no Pokrovskas

Ukrainas spēki nogriež Krievijas loģistikas ceļu netālu no Pokrovskas, Doneckas apgabalā. Gaisa triecienā tika iznīcināts ceļš, kas savieno Selidovi un Pokrovsku, bloķējot Krievijas spēju pārvietot vieglos transportlīdzekļu virzienā uz pilsētu, ziņo Ukrainas 7. gaisa triecienkorpuss.

Šodien 17:24
Ukrainas artilēristi iznīcina okupantu tehniku

44. artilērijas brigādes karaspēks ar precīziem pretbaterijas triecieniem iznīcina četrus D-30 lielgabalus un vienu 2A65 Msta-B haubici.

Šodien 16:45
Tusks mudina ukraiņus izvairīties no korupcijas un nelīdzināties krieviem

"Jo šādu darbību pieļaušana galu galā varētu maksāt jums karu," sacīja Polijas premjerministrs.

Viņš uzsvēra, ka korupcijas skandāli nodara nopietnu kaitējumu ukraiņu tēlam. Un tas nozīmē, ka būs daudz grūtāk pārliecināt starptautiskos partnerus turpināt atbalstīt Kijivu.

Šodien 16:11
Bijušie Krievijas okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas darbinieki tagad strādā Baltkrievijā

Daži no viņiem jau ir saņēmuši Baltkrievijas pases.

Pilsonība tika piešķirta Irinai Hascevai, Andrejam Poļščukam un Nikolajam Čiščevam. "Svaboda" ziņo, ka divi no viņiem iepriekš bija Ukrainas pilsoņi un strādāja Zaporižjas atomelektrostacijā, un tagad tiek oficiāli integrēti Baltkrievijas kodolenerģijas nozarē.

Kara sākumā aptuveni 30 speciālisti no Krievijas sagrābtās elektrostacijas strādāja Baltkrievijas AES. Daži paliek Baltkrievijā, bet citi tiek nosūtīti atpakaļ uz Enerhodaru, bet tagad kā "Rosatom" darbinieki.

Šodien 15:58
Krievija atteikusies no saviem sākotnējiem plāniem attiecībā uz Pokrovsku un Mirnohradu

Krievijas militārā pavēlniecība ir mainījusi savas prioritātes Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā, taču viņu jaunā taktika ir pretrunā ar militāro loģiku.

ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi norāda, ka Krievijas pavēlniecība atkal rīkojas neloģiski, paļaujoties uz propagandu, nevis militāro loģiku. 

Pēc institūta domām, Krievija ir koncentrējusi savus centienus uz Pokrovskas ieņemšanu, nevis mēģinājumu ielenkt visu Ukrainas placdarmu Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā. Eksperti uzsver, ka pēdējās dienās Krievijas karaspēks ir virzījies uz priekšu pilsētas robežās, norādot, ka viņu prioritāte ir ieņemt pašu pilsētu. 

Tikmēr atbalsts Krievijas 51. armijai, kas cenšas slēgt Ukrainas kabatu no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem, tiek faktiski ignorēts. Papildu uzbrukumi no dienvidiem arī netiek veikti, padarot ielenkšanas mēģinājumus nepilnīgus. 
Pēc ISW domām, šāda rīcība tiek skaidrota ar Maskavas vēlmi nodrošināt informatīvu uzvaru. Kremlis varētu pasniegt Pokrovskas ieņemšanu kā nozīmīgu politisku sasniegumu, pat ja tas nesniedz nekādas priekšrocības kaujas laukā. Krievija, visticamāk, cer, ka pilsētas noturēšana ļaus tai vēlāk atsākt aplenkuma mēģinājumus.

Šodien 15:36
Šodien 15:12
Ukrainas bruņotie spēki atklāj informāciju par "dziļo triecienu" Krievijas teritorijā

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs oficiāli apstiprināja virkni veiksmīgu triecienu pret stratēģiskiem Krievijas mērķiem.

Ukrainas Ģenerālštābs atklāja informāciju par savām tālas darbības operācijām pret galvenajiem mērķiem Krievijā 14. novembra naktī. Sīkāka informācija tika publicēta militārā departamenta oficiālajā "Telegram" kanālā. 

Saskaņā ar oficiālo paziņojumu, trāpīts Novorosijskas jūras spēku bāzei Krievijas Krasnodaras novadā. Uzbrukumos tika izmantotas Ukrainas "Neptune" raķetes un dažāda veida droni. Ir apstiprināts, ka uzbrukumos ir bojāta "Šesharis" ostas un naftas termināļa infrastruktūra, S-400 pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas palaišanas iekārta un raķešu noliktava. Tika reģistrētas detonācijas un apšaudes, un bojājumu apmērs tiek noteikts. 

"Šesharis" terminālis ir viens no lielākajiem naftas iekraušanas kompleksiem Krievijas dienvidos un tiek izmantots, lai apgādātu Krievijas okupācijas armiju, kas piedalās agresijā pret Ukrainu. 

Ģenerālštābs apstiprināja arī bojājumus Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcā Saratovas apgabalā. Objektā notika sprādzieni un tiem sekojoši ugunsgrēki. Naftas pārstrādes rūpnīca atbalstīja Krievijas okupācijas vienību darbu. Bojājumu apmērs vēl tiek noteikts. 

Turklāt tika bojāta degvielas uzglabāšanas infrastruktūra Kristall rūpnīcā netālu no Engelsas Saratovas apgabalā. Tur tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Ģenerālštāba paziņojumā uzsvērts, ka Ukrainas Aizsardzības spēki turpina izmantot visus pieejamos pasākumus, lai samazinātu Krievijas armijas militāro un ekonomisko potenciālu, cenšoties piespiest Maskavu pārtraukt agresiju pret Ukrainu.

Šodien 14:53
AfD biedri ieradušies vizītē Krievijā

Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) biedri ieradušies Krievijas Melnās jūras kūrortā Sočos, lai piedalītos Kremļa partijas "Vienotā Krievijas" un Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta rīkotā simpozijā "BRICS-Eiropa".

Kā ziņo izdevums RBK, Krievijā ieradušies Bundestāga deputāts, Ekonomikas un enerģētikas komitejas loceklis Štefens Kotre, AfD Saksijas nodaļas vadītājs Jergs Urbans un Eiropas Parlamenta deputāts Hanss Neihofs.

Šodien 14:09
Ungārija finansēs Libānas armiju, nevis Ukrainu

Ungārija plāno piešķirt savu daļu no Eiropas miera fonda līdzekļiem Libānas armijas, nevis Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.

Viņš norādīja, ka Libānas ārlietu ministram Jusefam Ragi ir teicis, ka Ungārijas nacionālās drošības interesēs ir miers Tuvajos Austrumos un Libānas stabilitātei šajā sakarā ir būtiska nozīme.

"Mēs neizmantosim savu Eiropas miera fonda daļu, lai apbruņotu Ukrainu. Tā vietā mēs novirzām 1,5 miljonus eiro Libānas bruņoto spēku atbalstam," platformā "X" raksta Sijārto.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".