TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ar tālas darbības droniem uzbrukusi Ļeņingradas apgabalam

"Amerikas Savienotās Valstis ir vērsušās pie mums saistībā ar savām bāzēm Tuvo Austrumu valstīs. Ar mums ir sazinājušās arī Saūda Arābija, Katara, AAE, Bahreina, Jordānija un Kuveita," sacīja Zelenskis.

• Mēs jau strādājam ar dažām no tām, un mūsu ekspertu komandas ir uz vietas: tās izvērtē situāciju un dalās ar mūsu nenovērtējamo pieredzi;
• Mēs apspriežam noteiktu mums pieejamo preču piegādes nākotnē. Mēs vēlamies, lai Tuvo Austrumu valstis dotu mums iespēju arī sevi stiprināt. Viņiem ir pretgaisa aizsardzības raķetes, kuru mums trūkst. Mēs vēlamies par to vienoties;
• Mūsu aizsardzības nozare pašlaik ir noslogota tikai ar pusi jaudas, un mums ir nepieciešams lielāks finansējums, lai palielinātu dronu ražošanu sev;
• Mēs esam gatavi pārdot mūsu pārpalikuma sistēmas saviem partneriem. Ne tikai tās pārdot, bet arī sniegt savu pieredzi. Pārtvērējdroni nedarbojas bez mūsu pieredzes.

28. brigādes Ukrainas spēki netālu no Kostjantiņivkas atvairīja koordinētu Krievijas uzbrukumu, kas tika uzsākts no četriem virzieniem. Tika iznīcināts viens tanks un divas trieciengrupas, bet vēl viena grupa tika apturēta, un viens Krievijas karavīrs padevās Ukrainas karaspēkam.

Par to ziņo laikraksts "The Washington Post".

Pentagons apsvēra iespēju novirzīt Ukrainai paredzētos ieročus uz Tuvajiem Austrumiem, jo ​​karš Irānā ir izsmēlis svarīgu ASV munīciju. Pārskatāmo sistēmu vidū bija arī pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķetes, kas iegādātas NATO programmu ietvaros, radot bažas par piegādes prioritātēm. Vairāk lasi šeit.

Krievi ir izvietojuši helikopterus, lai pārtvertu dronus.

Krievijas Iekšlietu ministrija ceturtdien paziņojusi, ka aizturēs visus, kas protestēs pret masveida interneta atslēgšanu.

Krievijas galvaspilsēta trešdien oficiāli atcēla trīs nedēļas ilgušos mobilā interneta piekļuves ierobežojumus Maskavā. Kremlis apgalvo, ka šādi ierobežojumi nepieciešami drošības apsvērumu dēļ. Taču daudzās pilsētas daļās interneta pieslēgums joprojām ir slikts.

Krievijas reģionos jau vairākus mēnešus atslēgti interneta pakalpojumi, varasiestādēm apgalvojot, ka tas nepieciešams, lai nepieļautu Ukrainas pretuzbrukumus, izmantojot bezpilota lidaparātus, kas pieslēdzas vietējiem datu sniedzējiem.

Krievijas okupācijas varas iestādes no okupētās teritorijas piespiedu kārtā pārvietojušas vai deportējušas personas, kuras iebilda un atteicās pakļauties Krievijas okupācijai, liecina ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojums.

Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) ziņo, ka to vidū ir vietējās amatpersonas, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, skolotāji un skolu personāls, neatliekamās palīdzības darbinieki, medicīnas personāls, reliģiskie līderi un kritiskās infrastruktūras objektu darbinieki.

Ziņojumā akcentēts, ka okupācijas varas iestādes izdara spiedienu uz ierēdņiem, vietējām amatpersonām un valsts uzņēmumu darbiniekiem pieņemt un pārņemt Krievijas tiesību aktus un administratīvās sistēmas, kā arī parakstīt līgumus ar Krievijas iestādēm. Nepakļaušanās gadījumā - draudi, iebiedēšana un aizturēšana, arī piespiedu pazušana, spīdzināšana un deportācija.

Krievijas okupēto teritoriju ir pametuši 21 188 izglītības darbinieki, 13 774 medicīnas darbinieki un 6500 pašvaldību darbinieki, arī 5318 Zaporižjas atomelektrostacijas darbinieki.

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 153 droniem, un 130 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 153 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni simts bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 16 trieciendronu trāpījumi 11 apkaimēs, bet piecās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Krievijas likumdevēji ir steidzami pieņēmuši likumprojektu, kas ievieš kriminālatbildību par kaut kā tāda noliegšanu, kas Otrā pasaules kara laikā it kā esot bijis "padomju tautas genocīds". Pēc tam, kad Federācijas padome to būs apstiprinājusi un Krievijas līderis Vladimirs Putins parakstījis, likumprojekts ieviesīs iespējamus cietumsodus līdz trim gadiem par nozieguma noliegšanu, ko neviens nekad nav skaidri definējis un par kuru pašreizējais Krievijas režīms sāka runāt tikai nesen. Lai gan politiķi apgalvo, ka jaunais likums "aizstāvēs vēsturisko atmiņu", tas neapšaubāmi vēl vairāk apslāpēs diskusijas par vēsturi un pastiprinās soda pasākumus, kas jau tiek piemēroti pret tiem, kas godīgi runā par padomju noziegumiem, tostarp Krimas tatāru tautas deportāciju un Katiņas slaktiņu.