TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Rīgas pilsētas tiesa 26. jūnijā plkst. 13 pasludinās spriedumu krimināllietā par neizpaužamu ziņu vākšanu Krievijas labā, kurā apsūdzēta Svetlana Nikolajeva un arī citā lietā tiesājamais taksists Sergejs Sidorovs, noskaidroja aģentūra LETA.

Jau ziņots, ka Sidorovs apsūdzēts par lūgumu kādam apcietinātajam noskaidrot citu spiegošanā apsūdzēto personu vārdus. Sidorovam vēlāk tika nodoti personas dati par trim šādām personām.

Sidorova aizstāve tiesas debašu laikā minēja apsūdzētā liecības, ko viņš bija sniedzis iepriekš, skaidrojot, ka viņa vārdi "tādi paši spiegi kā es" interpretējami kā "tādi paši viltus spiegi kā es".

Nikolajeva, kura apsūdzēta kopā ar Sidorovu, tika iesaistīta šajā krimināllietā pēc tam, kad atklājās, ka viņa devusies uz Krieviju, lai ne tikai palīdzētu savam dēlam ar dažādiem dokumentiem, bet arī, pēc viņas vārdiem, saņemtu naudu no Sidorova radinieces, kas bija paredzēta advokāta apmaksai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 381 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1310 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 015 tankus, 24 739 bruņutransportierus, 43 953 lielgabalus un mīnmetējus, 1865 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1418 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1648 sauszemes bezpilota sistēmas, 347 033 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 106 274 automobiļus un autocisternas, kā arī 4287 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 118 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 110 dronus, teikts paziņojumā.

Fiksēti trīs trieciendrona trāpījumi trīs vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstis piektdien panākušas vienošanos par pirmās sadaļas atvēršanu sarunās ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos ES, paziņoja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Pirmdien plānota starpvaldību konference ar Ukrainu un Moldovu, lai oficiāli sāktu sarunas par pirmo ES tiesību aktu grupu, kas pazīstama kā "Pamatprincipi". Šī grupa aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

Sarunas iespējams sākt, jo jaunā Ungārijas valdība piekritusi atteikties no to bloķēšanas, kas notika iepriekšējā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna laikā.

"Tas ir atzinības apliecinājums abu valstu apņēmībai, drosmei un smagajam darbam, ko tās ieguldījušas reformu virzīšanā, pat saskaroties ar milzīgām grūtībām," norādīja Košta un Leiena.

Ukrainā nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits maijā ir bijis lielākais viena mēneša laikā kopš 2022. gada aprīļa, liecina ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojums.

Maijā Ukrainā nogalināti vismaz 274 un ievainoti 1763 civiliedzīvotāji. Tas ir par 93% vairāk nekā 2025. gada maijā, kad tika reģistrēts 191 nogalināts un 865 ievainoti civiliedzīvotāji.

45% no šiem upuriem radīja Krievijas raķešu un dronu triecieni, galvenokārt tādās lielpilsētās tālu no frontes līnijas kā Kijiva un Dņipro.

Tuvāk frontei civilo upuru galvenais cēlonis bija tuva darbības rādiusa dronu uzbrukumi. Dronu triecienos maijā tika nogalināti 64 un ievainoti 539 civiliedzīvotāji, kas ir lielākais šādu upuru skaits vienā mēnesī kopš kara sākuma.

Kopš 2022. gada februārī sākas Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, tajā ir nogalināti vairāk nekā 16 000 civiliedzīvotāju, bet ievainoti vairāk nekā 46 000, liecina ANO dati.

Tā kā Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas ir nepieejamas, ANO statistikā nav iekļauti visi upuri.

Ukrainas karavīrs ar iesauku "Dēmons" gandrīz 20 kilometrus nesa uz pleciem savu ievainoto ieroča brāli "Bora-Bora" pēc tam, kad viņš guva smagu kājas traumu.

Karavīri četras dienas meklēja drošu ceļu, pastāvīgi izvairoties no krievu droniem un apšaudēm 

"Es nezinu, kas viņam deva spēku, jo es gribēju padoties pusceļā. Viņš ir sargeņģelis, kas nolaidās no debesīm, ņēma mani uz saviem pleciem un iznesa," teica "Bora-Bora".

Republikas vadītāja dēls atkal tika apbalvots par "izciliem pakalpojumiem valstij", atbalstu karam pret Ukrainu un "nesavtīgu kalpošanu tautai". Šoreiz šis notikums bija Krievijas diena.

Viņa apbalvojumu kolekcija pieaug straujāk nekā sasniegumu saraksts.

Kadirova dronu apkalpes atrada pretinieku un uzbruka dzīvniekam ar bezpilota lidaparātu.

Spriežot pēc videoierakstiem, operācijai nebija nekāda militāra mērķa.

"Viņam patīk improvizēt, bet svarīgi ir tas, ka Putins vēlreiz ir apstiprinājis, ka Krievijas vīzija par to, kā šim karam vajadzētu beigties, nav mainījusies. Tās ir tās pašas maksimālistiskās prasības, ko dzirdam vismaz gadu," sacīja Oleksijs Meļņiks, Razumkova centra ārējo attiecību un starptautiskās drošības programmu direktors.

Meļņiks apgalvo, ka mainījusies ir pati kara realitāte, un jebkurai diskusijai par kara beigām jāsākas no tās.

ASV plāno atsaukt aptuveni trešdaļu no iznīcinātājiem un vairākus karakuģus, kas paredzēti Eiropas aizsardzībai krīzes gadījumā, ziņo laikraksts "The New York Times".

"The New York Times", atsaucoties uz divām augsta ranga Eiropas amatpersonām, šodien ziņoja, ka Vašingtona plāno samazināt Eiropā potenciālas krīzes situācijās izmantojamo iznīcinātāju F-16 un F-15E skaitu no 150 līdz 100, vienlaikus atceļot piekļuvi raķešu palaišanas zemūdenei, aviācijas bāzes kuģim un vairākiem karakuģiem un lidmašīnām, kas atbalsta bāzes kuģi.