TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Eiropas Savienības (ES) aizsardzība ir krustcelēs iespējamā ASV lēmuma dēļ par izstāšanos no NATO, pauda Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijas koordinators drošības un aizsardzības jautājumos Nikola Paskāls de la Parte, piedaloties Rīgā notikušajā diskusijā "Eiropas drošības nākotne: perspektīva no austrumu flanga".

Viņaprāt, jautājums ir arī par to, vai ES aizsardzību organizēs sakārtotā vai nesakārtotā veidā, vai būs skaidri mērķi, vai šajā plānā ir paredzēta palīdzība no ASV. Spāņu politiķis klāstīja, ka nav skaidrs, vai jārēķinās ar labāko vai sliktāko scenāriju, ja ASV nolems nepalīdzēt NATO.

De la Parte secināja, ka ES institūcijām ir jāizstrādā plāns Eiropas aizsardzības veidošanai. Tas nozīmē, ka aizsardzībai būs vajadzīga Eiropas tehnoloģiski industriālā bāze un integrēti militārie spēki. Politiķa ieskatā nevar arī "nolikt uz galda naudu" un pēc tam domāt, ko ar to darīt. Viņaprāt, tas viss ir jāsaplāno.

Sirskis paziņoja, ka Krievija plāno saražot miljoniem FPV dronu un kaujas detaļas droniem, savukārt Ukraina stiprina savas bezpilota sistēmas.

Pieaugot dronu lomai frontes līnijās, Ukrainas militārā vadība analizē ienaidnieka darbības un stiprina savas tehnoloģiskās un organizatoriskās spējas. Par to ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks. Pēc militārās izlūkošanas ziņojuma uzklausīšanas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka Krievija plāno līdz 2026. gadam saražot 7,3 miljonus bezpilota lidaparātu (FPV) un 7,8 miljonus kaujas vienību dažāda veida droniem.

Saskaņā ar izlūkdienestu datiem, krievi steidzami izvieto četrus pulkus, 24 divīzijas un 162 baterijas, lai atvairītu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kā arī stiprina Maskavas un Krasnodaras apgabala slāņveida pretgaisa aizsardzību. "Krievi palielina savus bezpilota lidaparātu spēkus, kopējot Ukrainas risinājumus: tehniskos, taktiskos un organizatoriskos," atzīmēja Sirskis. 

Neskatoties uz šiem soļiem, Ukraina saglabā iniciatīvu. Tās priekšrocības FPV dronu jomā pieaug. Kopš decembra bezpilota sistēmas ir iznīcinājušas vairāk okupantu, nekā Krievija spēj mobilizēt. Vien aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti veica gandrīz 357 000 kaujas misiju, uzbruka vairāk nekā 160 000 mērķiem un iznīcināja vairāk nekā 7700 ienaidnieka bezpilota lidaparātu operatoru pozīcijas. Vidējā trieciena sistēmas uzbruka 424 ienaidnieka mērķiem attālumā līdz 250 km.

Lietuvas parlaments pieņēmis rezolūciju, kurā nosoda lietuviešu vēsturiskā mantojuma iznīcināšanu Krievijā un aicina Ārlietu ministriju rīkoties, lai to aizstāvētu.

Kā norādīts Seima rezolūcijā, pēdējos gados Krievijā ir slēgtas lietuviešu skolas, mainīti muzeju nosaukumi, kā arī noņemtas piemiņas plāksnes un pieminekļi, kas saistīti ar lietuviešu kultūru un vēsturisko atmiņu. Kā piemēri minēti dzejnieka Kristijona Donelaiša muzeja pārdēvēšana un filozofa Vilhelma Storosta-Vīdūna piemiņas plāksnes demontāža Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā, kā arī pieminekļa izsūtītajiem nojaukšana Tomskā.

"Pēdējā gada laikā daudzas lietuviešu kopienas ārzemēs ir sazinājušās ar mums, ziņojot par vēsturiskā un kultūras mantojuma iznīcināšanu. Pēdējais piliens bija notikumi Tomskā," sacīja Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remiģijus Motuzs.

Nebūs trieciens pa Kijivu, jo nebija uzbrukums Sarkanajā laukumā, paziņoja Putina palīgs Jurijs Ušakovs.

Eksperti uz karu Ukrainā joprojām raugās caur pagātnes prizmu, piektdien ievadreferātā Saeimā notiekošajā konferencē "Visaptverošas aizsardzības koncepcija: stratēģiskā komunikācija sabiedrības noturībai" norādīja Ukrainas Nacionālās gvardes pirmā korpusa "Azov" štāba priekšnieks, pulkvedis Arsens Dmitriks.

Viņš atzina, ka mums visiem bijis pārāk maz laika un pietiekami daudz šķēršļu no Krievijas puses, lai saprastu, kas patiesībā ir šis jaunais totālais karš un kādā jaunā pasaulē tas notiek.

"Eksperti joprojām raugās uz šo karu caur pagātnes prizmu, meklējot modeļus 20. gadsimtā, pagātnes traģēdijās un mēģina to uzlikt uz principiāli jaunas nelineāras 21. gadsimta arhitektūras. Tas atgādina cilvēku, kurš meklē adresi mūsdienu megapolē, izmantojot viduslaiku karti. Mūsdienu megapolē vajadzētu to visu atcerēties, lai izvairītos no atkārtošanas, bet atkārtošana vairs nebūs, jo pilsēta vairs nav tā, jo laiki ir citi, draudi ir citi un iespējas ir citas," uzsvēra pulkvedis.

Krievijas karš pret Ukrainu nav tikai militārs konflikts, bet arī ilgstošs uzbrukums patiesībai un demokrātijai, piektdien konferencē Saeimā par stratēģisko komunikāciju uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).

Viņš norādīja, ka Krievijas propaganda nav nejaušība, bet gan gadu desmitiem attīstīts stratēģisks instruments, kura mērķis ir graut demokrātiju, likt apšaubīt faktus un šķelt sabiedrību gan Ukrainā, gan citur.

Polija piektdien kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kas ar Eiropas Komisiju (EK) parakstījusi aizdevuma līgumu par gandrīz 44 miljardiem eiro savas militārās rūpniecības modernizācijas finansēšanai.

"Šis ir pagrieziena punkts gan Polijas, gan Eiropas Savienības vēsturē," līguma parakstīšanas ceremonijā teica Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Polija būs drošāka šajos grūtajos un ļoti riskantajos laikos," viņš piebilda.

Polija pašlaik atvēl aizsardzībai 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.

Krievijas pilsētā Čitā "uzvaras" parādē piedalījās Ukrainā Krievijas bruņotajos spēkos kritušo karavīru atraitnes un mātes.

2026. gada Uzvaras diena Krievijā tiek svinēta ar daudzām niansēm un jauninājumiem. Dažās Krievijas pilsētās notikuši ievērojami notikumi.

Piemēram, Čitā pirmo reizi 9. maija parādē atsevišķā kolonnā soļoja to likvidēto karavīru sievas un mātes, kuri cīnījās Krievijas karā pret Ukrainu. Pilsētas administrācija publicēja gājiena videoierakstu. Vairāk lasi šeit.

Jaunais aprīkojums ļauj ātri un kvalitatīvi uzturēt skrejceļus, uztur lidlaukus kaujas gatavībā visu diennakti jebkuros laika apstākļos, nodrošina pilotu drošību pacelšanās un nosēšanās laikā, kā arī garantē Ukrainas aviācijas nepārtrauktu darbību.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 340 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 920 tankus, 24 541 bruņutransportieri, 41 712 lielgabalus un mīnmetējus, 1780 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1371 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 281 208 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 252 automobiļus un autocisternas, kā arī 4173 specializētās tehnikas vienības.