TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi mērķi izbeigt jebkādu Krievijas gāzes importu līdz 2027. gada beigām, liecina Briselē panākta vienošanās starp ES dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.

Saskaņā ar šo plānu īstermiņa kontraktiem, kas noslēgti pirms 2025. gada 17. jūnija, Krievijas gāzes importa aizliegums stāsies spēkā no 2026. gada 25. aprīļa sašķidrinātajai dabasgāzei un no 2026. gada 17. jūnija cauruļvadu gāzei.

Sašķidrinātās dabasgāzes ilgtermiņa kontraktiem aizliegums tiks piemērots no 2027. gada 1. janvāra saskaņā ar ES 19. sankciju paketi pret Krieviju.

Ukrainai nav nekāda sakara ar Melnajā jūrā notikušo uzbrukumu Krievijas tankkuģim "Midvolga-2", kas vedis saulespuķu eļļu, platformā "X" apliecināja Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs.

"Ukrainai nav nekāda sakara ar šo incidentu, un mēs oficiāli noraidām jebkādas tamlīdzīgas apsūdzības, ko izvirzījusi Krievijas propaganda," pauda Tihijs.

Tā varētu būt Krievijas provokācija, pieļāva amatpersona.

"Turklāt maršrutam no Krievijas uz Gruziju caur Turcijas īpašo ekonomisko zonu nav jēgas, un tas norāda uz to, ka Krievija, iespējams, visu šo notikumu ir inscenējusi," norādīja ministrijas pārstāvis.

Tankkuģis "Midvolga-2", kas bija ceļā no Krievijas uz Gruziju, paziņoja, ka tam 80 jūdžu attālumā no Turcijas krasta uzbrukts, teikts otrdien izplatītajā Turcijas Transporta un infrastruktūras ministrijas paziņojumā.

Kuģis nav lūdzis palīdzību, un tā 13 apkalpes locekļi nav cietuši. "Midvolga-2" turpināja ceļu uz Turcijas Sinopes ostu.

Čehijas Aizsardzības ministrija ir atcēlusi vairāku desmitu tanku T-72M4 CZ modernizācijas projektu, kurus bija plānots nodot Ukrainai, jo radušās problēmas ar tanku šaušanas precizitāti.

"Problēmas radīja kļūdaini izvēlēti uguns vadības sistēmas elektroniskie komponenti, kas netika izvērtēti. Šo komponentu remonts ir tehniski neiespējams, ko apstiprināja arī to ražotājs Itālijā," paziņoja Čehijas Aizsardzības ministrija.

Līgums par T-72M4 CZ modernizāciju starp Aizsardzības ministriju un valsts uzņēmumu VOP CZ ir izbeigts.

Rīgā dzimušais Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs izslēgts no “Crew-12” apkalpes dažus mēnešus pirms paredzētā lidojuma uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS), viņu nomainot ar Andreju Fedjajevu. Kaut gan Krievijas kosmosa aģentūra “Roskosmos” lakoniski vēsta, ka Artemjevs “pārgājis citā darbā”, citi avoti parāda daudz neglaimojošāku ainu.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins kārtējo reizi apgalvoja, ka Krievija negrasās uzbrukt Eiropai, un apsūdzēja eiropiešus vēlmē uzbrukt Krievijai. Taču ja tā notiks, Krievija ātri sakaus Eiropu, un no tās nekas pāri nepaliks, solīja diktators.

Uzstājoties investīciju forumā Maskavā, kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa atsūtītais īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs trīs stundas pacietīgi viņu gaidīja, Putins ierasti apsūdzēja Eiropu “kara kuršanā”, jo tā atbalsta Ukrainu — kuru pati Krievija katru dienu posta jau gandrīz četrus gadus. “Mēs negrasāmies karot ar Eiropu, es jau par to simts reižu teicu. Taču ja Eiropa pēkšņi sagribēs karot un sāks, mēs esam gatavi [karot] jau tieši šobrīd, te nevar būt nekādu šaubu,” bravūrīgi stāstīja diktators. “Ja Eiropa ar mums sāks karu, man šķiet, ka tad ļoti ātri var rasties situācija, kurā mums vairs nebūs, ar ko vienoties."

“Tā taču nav Ukraina. Ar Ukrainu mēs rīkojamies ķirurģiskā veidā, akurāti, tā, lai … nu skaidrs, ja? Tas nav karš tiešā, mūsdienīgā šī vārda nozīmē.”

Vairāk lasiet šeit.

Viņu vadītājs klosteri sauc par "kaujas vienību". Izmeklētāji atklāja saistību ar GRU. Viņu Ziemassvētku tirdziņa pārdošanas apjomi finansē Krievijas karu.

Anglija un Polija viņas jau ir izraidījušas.

Maskava un Hanoja ir vienojušās par starpvaldību līgumu paketi, kas rada pamatu ilgtermiņa sadarbībai naftas un gāzes nozarē. Šie līgumi efektīvi paver ceļu Krievijai apiet starptautiskos ierobežojumus, norāda Ukrainas militārais izlūkdienests (HUR). 

Krievija turpina veidot ārvalstu partneru tīklu, kas spēj palīdzēt Kremlim mazināt sankciju spiedienu un saglabāt finanšu ieņēmumus, kas nepieciešami karam pret Ukrainu. Viena no galvenajām sadarbības jomām bija virkne līgumu ar Vjetnamu, ko Krievijas valdība apstiprināja šī gada maijā. Dokumenti paredz kopīgas naftas un gāzes ieguves paplašināšanu Krievijas atradnēs un Vjetnamas šelfā. Projektos ir iesaistīti "Zarubezhneft", "Petrovietnam" un kopuzņēmums "Vietsovpetro", kas ļaus pusēm iegūt jaunas licences Ņencu autonomajā apgabalā un pagarināt esošās līdz 2050. gadam. Atsevišķa līguma klauzula paredz tiesības dibināt meitasuzņēmumus trešajās valstīs. Šis mehānisms ļauj transportēt Krievijas naftu, kas maskēta kā Vjetnamas nafta, slēpjot tās patieso izcelsmi un tādējādi apejot starptautiskos ierobežojumus.

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai un nogādāt Krievijā lielu apjomu šaujamieroču munīcijas sastāvdaļu, t.i., 10 tūkstošus ložu. Vairāk lasi šeit.