TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Nakts laikā no 9. uz 10. janvāri Krievijas Volgogradas apgabalā dzirdētas eksplozijas, un ziņots par ugunsgrēku.
Reģiona gubernators Andrejs Bočarovs pavēstīja, ka uguns izcēlusies pēc tam, kad uz noliktavas teritorijas nokrituši dronu atlūzas.
Ukraina sagaida, ka Krievija sniegs atbildi uz ASV atbalstīto pārrunāto miera plānu līdz janvāra beigām, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prezidents precizēja, ka cer saņemt Maskavas reakciju pirms viņš un ASV prezidents Donalds Tramps galīgi saskaņos papildu līgumus par pēckara drošības garantijām un atjaunošanas finansējumu. Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, kas notiks no 19. līdz 23. janvārim, piedāvās iespēju Zelenska un Trampa tikšanās sarunām par šiem jautājumiem.
Vatikāns decembra beigās mēģinājis pārliecināt Amerikas Savienotās Valstis izrādīt pacietību un ļaut bijušajam Venecuēlas līderim Nikolasam Maduro saņemt patvērumu Krievijā, ziņo The Washington Post, atsaucoties uz informētiem avotiem un valdības dokumentiem.
Sarunās, kuras vadīja Vatikāna valstsvīrs kardinals Pjetro Parolins, tika apspriests variants, ka Krievija būtu gatava piešķirt Maduro patvērumu, ja viņš piekristu atkāpties no varas un saņemtu drošības garantijas. Daļa no piedāvājuma bija, ka Prezidents Vladimirs Putins garantētu viņa drošību, norāda avoti.
Saskaņā ar laikraksta "The Telegraph" 9. janvāra ziņojumu, atsaucoties uz Rietumu amatpersonām, ASV un Ukrainas pārstāvji plāno parakstīt 800 miljardu dolāru līgumu Ukrainas pēckara atjaunošanai Pasaules ekonomikas forumā Šveices pilsētā Davosā.
Avoti britu laikrakstam norādījuši, ka Volodimirs Zelenskis un Donalds Tramps dodas uz Šveices kalnu kūrortu, kur paredzēts tikties un galīgi apstiprināt līgumu.
Pēc viņa teiktā, Putins “runā par mieru, bet pastiprina uzbrukumus nevis militāriem mērķiem, bet civiliedzīvotājiem”.
9. janvārī, KijIvā — vietā, kur drons trāpījis dzīvojamai augstceltnei — Hīlijs sacīja, ka, ja viņam būtu iespēja, viņš Putinu aizturētu un sauktu pie atbildības par kara noziegumiem.
“Šo cilvēku ir jāaptur. Šis karš ir jāaptur. Mūsu uzdevums ir tagad atbalstīt Ukrainu un palīdzēt panākt mieru.”
Pēc laikraksta Le Monde ziņām, šīs spējas tiktu izvietotas tālu no frontes līnijas un tām būtu uzdevumi nodrošināt atbalstu, Apvienoto Ukrainas spēku apmācību un drošības garantijas.
Sākotnējs lēmums par šādu formātu tika pieņemts 8. janvārī slēgtās durvju sanāksmē Elišejas pilī.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 217 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 530 tankus, 23 882 bruņutransportierus, 35 908 lielgabalus un mīnmetējus, 1597 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 103 414 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 4039 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 121 trieciendronu un dronu imitatoru, sestdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
94 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Tika reģistrēts viens raķetes un 27 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī drona atlūzu trāpījums vienā vietā.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko piektdien aicināja iedzīvotājus uz laiku atstāt pilsētu, jo Krievijas dronu un raķešu triecieni ir izraisījuši apkures pārtraukumus, kas turpināsies nedēļas nogalē ievērojama aukstuma apstākļos.
Krievijas dronu un raķešu masveida uzbrukumā Kijivai naktī uz piektdienu tika nogalināti četri cilvēki, bet vēl 24 ievainoti. Nodarīti postījumi apmēram 20 dzīvojamām ēkām, kā arī enerģētikas infrastruktūrai, un vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un apkures.
Krievija palaida kodolspējīgo "Orešņik" raķeti Ļvivas apgabalā pie Polijas robežas, dažas dienas pēc tam, kad Rietumu partneri formalizēja drošības garantijas un nosūtīja tās Krievijai izskatīšanai.
Russia launched nuclear-capable Oreshnik at Lviv Oblast bordering Poland, days after Western partners formalized security guarantees and sent them to Russia for review
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 9, 2026
Its kinetic warhead is actually less effective than standard bomb, said experts https://t.co/heIJhgUV9T
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
