TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Saskaņā ar "KiberBoroshno" ziņām, laikā no 24. līdz 28. jūnijam divi triecieni skāra 1060. loģistikas atbalsta centru Brjanskā, bojājot trīs galvenos objektus: angāru ar dzelzceļa rampu, remonta darbnīcu un termināli militārā aprīkojuma iekraušanai uz dzelzceļa platformām.
Ir sākta pēdējo divu objektu jumta demontāža. Objektā tiek uzglabāta, apkalpota un pārvietota artilērija, munīcija, degviela un aprīkojums, un dzelzceļa savienojums padara to par vitāli svarīgu Krievijas militārajai loģistikai.
Between June 24 and 28, two strikes hit the 1060th logistics support center in Bryansk, damaging three key facilities: a hangar with a rail ramp, a repair workshop, and a terminal for loading military equipment onto rail platforms, according to KiberBoroshno.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 9, 2025
Roof dismantling… pic.twitter.com/ejlwuSwRY6
Zelenskis: Krievija uzsāka jaunu masveida uzbrukumu Ukrainas pilsētām — lielāko gaisa mērķu skaitu vienā dienā: kopā 741, tostarp 728 dažādu veidu droni, no kuriem vairāk nekā 300 bija "Shahed", un 13 raķetes — "Kinžal" un "Iskander". Lielākā daļa tika notriektas. Ukrainas pārtvērējdroni un mobilās uguns komandas notrieca desmitiem lidaparātu, un pārtveršanas tehnoloģijas tagad tiek paplašinātas.
Zelensky: Russia launched a massive new attack on Ukrainian cities—the largest number of aerial targets in a single day: 741 in total, including 728 drones of various types, over 300 of them Shaheds, and 13 missiles—Kinzhals and Iskanders. Most were shot down. Ukrainian… pic.twitter.com/wIIObqKllI
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 9, 2025
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs norāda, ka diplomātiskās iespējas atrisināt karu Ukrainā ir izsmeltas.
🇩🇪Germany's Merz: diplomatic means to resolve Ukraine war have been exhausted.
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
Do you agree with him? pic.twitter.com/g79ZEiMvui
Eiropas Savienības 15., 16. un 17. sankciju pakete pret Krieviju tagad ir "pilnībā efektīva Ukrainā", 8. jūlijā paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.
⚡️Ukraine synchronizes restrictions on Russia with EU sanctions.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 8, 2025
The European Union's 15th, 16th, and 17th packages of sanctions against Russia are now "fully effective in Ukraine," President Volodymyr Zelensky announced on July 8.https://t.co/Hm0UyyLKNS
Ukraina piedzīvoja lielāko gaisa uzbrukumu kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma, vairākos reģionos nogalinot vismaz 5 civiliedzīvotājus un ievainojot 39.
⚡️At least 5 killed, 39 injured in Russian attacks against Ukraine over past day.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 9, 2025
Ukraine endured the largest aerial attack since the start of Russia's full-scale war, with at least 5 civilians killed and 39 injured across multiple regions.https://t.co/ZOygHpIAWg
Eiropas Savienība apsver iespēju izveidot īpašu 100 miljardu eiro fondu Ukrainas atbalstam, ziņo "Bloomberg". Šī summa varētu tikt iekļauta ES nākamajā septiņu gadu budžetā, ko Eiropas Komisija, domājams, iesniegs jūlija beigās.
Jaunais finansēšanas mehānisms varētu stāties spēkā 2028. gadā, ja dalībvalstis panāks vienošanos. Lēmumu pamato fakts, ka ES neredz nekādas pazīmes par kara beigām tuvākajā laikā, kas nozīmē, ka Ukrainai būs nepieciešams stabils, ilgtermiņa atbalsts.
Saskaņā ar "Bloomberg" datiem, iniciatīvas mērķis ir arī pārnest lielāku finansiālo slogu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Eiropu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma ES jau ir piešķīrusi Ukrainai aptuveni 160 miljardus eiro un tagad gatavojas nākamajam ilgtermiņa palīdzības posmam.
EU may allocate €100 billion to Ukraine — Bloomberg
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
The European Union is considering the creation of a dedicated €100 billion fund to support Ukraine, Bloomberg reports. This amount could be included in the EU’s next seven-year budget, which the European Commission is… pic.twitter.com/WDJZFhQ4ls
Tikai 9. jūlija rītā ugunsdzēsēji pilnībā nodzēsa lielu noliktavas ugunsgrēku Rostovā pie Donas. Veselu dienu pilsētu pārņēma blīvi melni dūmi, un iedzīvotāji tos negribīgi ieelpoja.
Ugunsgrēks bija tik intensīvs, ka Ārkārtas situāciju ministrijai nācās izmantot ugunsdzēsības helikopterus. Ūdens tika smelts no publiskajām peldvietām, kur Rostovas iedzīvotāji tobrīd atvēsinājās.
Liesmas izcēlās Orskajas ielā un ātri izplatījās 15 000 kvadrātmetru platībā, iznīcinot noliktavu un blakus esošo biroju ēku, ziņo vietējie ārkārtas dienesti. Sākotnēji ugunsgrēks aptvēra aptuveni 2200 kvadrātmetrus, bet blīvās noliktavas dēļ dažu stundu laikā tas izgāja no kontroles.
Kas tieši dega, joprojām nav skaidrs. Oficiāli vieta tika izmantota sadzīves tehnikas glabāšanai, taču daudzi vietējie iedzīvotāji ir skeptiski par šo skaidrojumu.
Ugunsgrēka cēlonis joprojām tiek izmeklēts. Varas iestādes neziņo par cietušajiem.
🔥 Massive warehouse fire in Rostov raged for 24 hours — filled the city with thick black smoke
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
It wasn’t until the morning of July 9 that firefighters fully extinguished a major warehouse blaze in Rostov-on-Don. For an entire day, the city was engulfed in dense black smoke —… pic.twitter.com/ckQZvXNSME
Baptistu vadītā baznīcas padome Kijivā brīdina: Krievija ir jānosoda, pretējā gadījumā īsts miers neiestāsies
Garīdznieki saka, ka "miers" bez taisnīguma tikai atalgo zvērības un veicina turpmāku agresiju.
Baptist-led church council in Kyiv warns: Russia must be condemned or real peace won’t come
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 9, 2025
Clergy say “peace” without justice only rewards atrocity and emboldens future aggression.https://t.co/U9LIUNMDsO
ASV Valsts departamenta pārstāve Temija Brūsa 8. jūlija preses brīfingā oficiāli paziņoja, ka militārā palīdzība Ukrainai ir atsākta.
"Mēs esam bijuši — un joprojām esam — Ukrainas spēcīgākie atbalstītāji. Mēs rūpējamies par šiem cilvēkiem un to, lai viņiem būtu viss nepieciešamais," viņa uzsvēra.
Brūsa arī atgādināja žurnālistiem, ka iepriekš aicinājusi neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par pagaidu palīdzības pārtraukumu. Pēc viņas teiktā, prezidents Donalds Tramps ir "stingri apņēmies nodrošināt Ukrainas spēju sevi aizstāvēt".
"Šī ir mūsu nelokāmā apņemšanās," piebilda Valsts departamenta pārstāve.
🇺🇸🇺🇦 U.S. confirms: weapons deliveries to Ukraine have resumed
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
U.S. State Department spokesperson Tammy Bruce officially stated during a July 8 press briefing that military aid to Ukraine has been resumed.
💥 “We have been — and remain — Ukraine’s strongest supporters. We care… pic.twitter.com/50Nvjm4jUZ
Negaidīti miris 37 gadus vecais Krievijas ieceltais Jevpatorijas (Krimas) pilsētas vadītāja vietnieks Mihails Ivanovičs Kolganovs. Nāves cēloņi un apstākļi nav precizēti.
Krievijas uzņēmēju un politiķu vidū ir sākusies sava veida pēkšņas nāves sezona.
The 37-year-old Russian-appointed deputy head of the city of Yevpatoriya (Crimea), Mikhail Ivanovich Kolganov, died unexpectedly. The causes and circumstances of death are not specified.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) July 8, 2025
Some kind of season of sudden deaths among Russian businessmen and politicians has begun. pic.twitter.com/nTxiSNKnjP
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".