TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karavīri no 1. atsevišķā triecienpulka ir saņēmuši amerikāņu "Abrams" tankus un tagad tos aprīko ar papildu aizsardzību.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 1, 2026
Krievijas zinātnes un augstākās izglītības ministrs Valērijs Faļkovs gada sākumā lielāko Krievijas universitāšu rektoriem paziņojis, ka vismaz 2% studentu ir jānoslēdz līgums ar Aizsardzības ministriju, vēsta izdevums "Faridaily", atsaucoties uz informētiem avotiem.
Par šo prasību informējis kādas Maskavas augstskolas rektora paziņa. To, ka notikusi tikšanās ar ministru par šo jautājumu, apstiprinājis arī sarunbiedrs kādas Sibīrijas augstskolas vadībā.
Augstskolu un tehnikumu administrācijas neatlaidīgi mudina studentus ņemt akadēmisko atvaļinājumu, parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju vismaz uz gadu un doties karot.
Pirmie ziņojumi par to parādījās decembrī, bet februārī šī parādība kļuva plaši izplatīta.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 298 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 828 tankus, 24 327 bruņutransportierus, 39 169 lielgabalus un mīnmetējus, 1712 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 210 896 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 86 578 automobiļus un autocisternas, kā arī 4107 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Mēģinot veikt maksājumu, lietotāji redz ziņojumu: "Mobilie maksājumi īslaicīgi nav pieejami."
Iepriekš operatori — T2, MTS un Beeline — bija brīdinājuši par pakalpojuma pārtraukšanu. Tiek ziņots, ka direktīva sekoja pēc tikšanās ar digitālās attīstības ministru Maksutu Šadajevu.
Tiek uzskatīts, ka viens no galvenajiem iemesliem ir mēģinājums ierobežot maksājumus par VPN pakalpojumiem, izmantojot Apple ID.
⛔️In Russia, topping up Apple ID via mobile operators has stopped working
— NEXTA (@nexta_tv) April 1, 2026
When attempting to pay, users see the message: “Mobile payment is temporarily unavailable.”
Earlier, operators — T2, MTS, and Beeline — had warned about the shutdown. The directive reportedly followed a… pic.twitter.com/PgRDkBvHPG
Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīca Rostovas apgabalā piegādā degvielu Krievijas armijai, padarot to par leģitīmu mērķi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
1. aprīļa naktī droni uzbruka stratēģiskiem objektiem Krievijas Rostovas apgabalā. Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīca, iespējams, atkal pakļauta uzbrukumam. Rostovas apgabalā vakar, 31. marta, vakarā, tika izsludināta gaisa trauksme. Neilgi pēc pusnakts dažādās reģiona daļās bija dzirdami sprādzieni, kas liecina par plašu gaisa uzbrukumu. Rostovas apgabala gubernators Jurijs Sļusars atzina, ka bezpilota lidaparāti 1. aprīļa naktī veica plašus triecienus objektiem reģionā. Pēc viņa teiktā, "bezpilota lidaparātu atlūzu krišana ir nodarījusi postījumus uz zemes". Viņš neiedziļinājās detaļās, tikai norādot, ka droni visaktīvāk lidoja Novošahtinskas virzienā. Turklāt uzbrukumam tika pakļauti objekti Taganrogā, Kamenskā-Šahtinskā un Bataiskā.
Pagājušajā nedēļā Somijā avarēja Ukrainas drons. Kijiva atvainojās un paziņoja, ka Krievijas elektroniskā karadarbība, visticamāk, to novirzīja no kursa.
Tagad Ukrainas ārlietu ministrs stāsta sīkāk: Krievija ne tikai traucē dronu navigāciju – tā apzināti novirza tos uz Somiju un Baltijas valstīm, lai sarīkotu provokācijas pret Ukrainas sabiedrotajiem.
"Mums ir izlūkošanas dati, kas liecina, ka krievi apzināti novirza dronus uz Baltijas valstīm, lai izmantotu šos incidentus propagandas nolūkos," sacīja ārlietu ministrs Sibiha.
Kijiva apgalvo, ka mērķis ir radīt saspīlējumu starp Ukrainu un valstīm tās ziemeļu flangā, un vēlas, lai skartās valstis kopīgi pretotos.
A Ukrainian drone crashed in Finland last week. Kyiv apologized and said Russian electronic warfare likely knocked it off course.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 31, 2026
Now Ukraine's foreign minister is going further: Russia isn't just disrupting drone navigation – it's deliberately redirecting them toward Finland… pic.twitter.com/FqcaiFgSlJ
"Buk-M3" – viens no Krievijas slāņveida pretgaisa aizsardzības galvenajiem elementiem – bija paslēpts koku rindā okupētajā Luhanskā. Tas ir paredzēts lidmašīnu un raķešu notriekšanai no 70 kilometru attāluma.
Ukrainas bezpilota lidaparāts pietuvojās daudz tuvāk.
A Buk-M3 – one of the key elements of Russia's layered air defense – was hidden in a tree line in occupied Luhansk. It's built to take down aircraft and missiles from 70 kilometers away.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 1, 2026
A Ukrainian drone got a lot closer than that.
📹Unmanned Systems Forces pic.twitter.com/dOKtrYQNvf
Krimas iedzīvotājiem piespriež ilgu cietumsodu par kritiskiem ierakstiem sociālajos medijos, kamēr Krievijas politiķi nesodīti kūda uz genocīdu Ukrainā
Krievijas Dienvidu apgabala militārā tiesa ir piespriedusi Serhijam Tubolecam no okupētās Sevastopoles piecu ar pusi gadu cietumsodu par komentāriem sociālajos medijos. Komentāri, pat ja spēcīgi, nevarēja būt sliktāki par neskaitāmajiem Krievijas līderu un propagandistu aicinājumiem bombardēt Ukrainas pilsētas un pat mēģinājumiem attaisnot Krievijas bombardēšanu Ukrainas galvenajā bērnu slimnīcā Ohmatdet 2024. gada 8. jūlijā. Tomēr tieši ukrainis no okupētās Sevastopoles tika apsūdzēts par "terorisma publisku
Crimean gets long sentence for critical social media posts while Russian politicians incite to genocide in Ukraine with impunityhttps://t.co/8CnyYZasNa
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 1, 2026
attaisnošanu", nevis tie, kas attaisnoja nāvējošus raķešu triecienus pret bērniem.
Krievijas bezpilota lidaparātu triecieni uzbruka Luckai, nodarot kaitējumu Nova Poshta terminālim un noliktavas ēkai, savukārt notriekta bezpilota lidaparāta atlūzas trāpīja dzīvojamajai ēkai. Atsevišķs trieciens Hmeļņickā pēc trieciena izraisīja ugunsgrēku rūpniecības objektā.
Russian drone strikes hit Lutsk, damaging a Nova Poshta terminal and a warehouse facility, while debris from a downed drone struck a residential building. A separate strike in Khmelnytskyi caused a fire at an industrial site following impact. #Ukraine pic.twitter.com/ub6l1w5vwL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
Krievijas anektētajā Ukrainas Krimas pussalā otrdien nogāzās Krievijas kara lidmašīna, un katastrofā gājuši bojā 29 cilvēki, ziņoja Maskavas propagandas rupors TASS, citējot Krievijas Aizsardzības ministriju.
"31. martā ap plkst. 18.00 pēc Maskavas laika (plkst. 18.00 pēc Latvijas laika) tika zaudēts kontakts ar militārā transporta lidmašīnu "An-26", kamēr tā atradās plānotā lidojumā virs Krimas pussalas," paziņoja Aizsardzības ministrija.
"Meklēšanas un glābšanas vienība ir noskaidrojusi lidmašīnas "An-26" katastrofas vietu. Saskaņā ar ziņām no notikuma vietas ir gājuši bojā seši apkalpes locekļi un 23 pasažieri," teikts ministrijas paziņojumā.
Lidmašīnas vrakā netika atrastas ārējas iedarbības pazīmes, un pašlaik tiek uzskatīts, ka katastrofu var būt izraisījusi tehniska kļūme.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



