TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 336 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 917 tankus, 24 510 bruņutransportierus, 41 386 lielgabalus un mīnmetējus, 1770 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1361 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 274 030 bezpilota lidaparātus, 4584 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 94 030 automobiļus un autocisternas, kā arī 4170 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā ieradies Bahreinā, vēsta ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz avotu Ukrainas delegācijā.

"Vizītes mērķis ir sadarbība drošības jomā," sacīja AFP sarunbiedrs.

Zelenskis pirmdien apmeklēja Eiropas Politiskās kopienas samitu Armēnijā. Par viņa braucienu uz Bahreinu oficiāli netika ziņots.

Pēdējās nedēļās Zelenskis vairākkārt ir apmeklējis Persijas līča arābu valstis, kuras, būdamas pakļautas Irānas triecieniem, izrāda interesi par Ukrainas pieredzi dronu un raķešu uzbrukumu atvairīšanā.

Mobilo sakaru operatori Maskavas iedzīvotājiem masveidā izsūtījuši ziņojumus, brīdinot par mobilā interneta ierobežojumiem līdz 9. maijam.

"Laikā no 5. līdz 9. maijam var būt īslaicīgi ierobežojumi mobilā interneta un īsziņu darbībā," brīdina operatori. Jāpiemin, ka raidorganizācijas BBC krievu redakcija jau aizvadītajā nedēļā vēstīja, ka Maskava plāno veikt šādu soli.

Paredzams, ka sakaru ierobežojumi būs spēkā ne tikai Maskavas centrā, bet arī Maskavas apvedceļa robežās, informēja BBC avoti, no kuriem viens ir pietuvināts telekomunikāciju uzņēmumam "Rostelekom", bet otrs saistīts ar citu telekomunikāciju operatoru.

Marta sākumā Maskavas centrā sāka regulāri atslēgt mobilo internetu - nedarbojās navigācija, maksājumu termināļi un pat maksas tualetes. Internets faktiski nebija pieejams trīs nedēļas, un 24. martā tas tika atjaunots bez jebkāda paziņojuma vai paskaidrojuma.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 9. maija parādē Sarkanajā laukumā nepiedalīsies neviena militārās tehnikas kolonna. Kremlis paziņoja, ka parāde notiks "saīsinātā formātā" Ukrainas "terorisma draudu" dēļ. Ar 9. maija parādi Maskavā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena, pieminot nacistiskās Vācijas sakāvi.

Krievijas spēki pirmdien veikuši triecienu Merefas pilsētai Harkivas apgabalā, nogalinot piecus cilvēkus, paziņoja apgabala prokuratūra.

Tika nogalinātas trīs sievietes un divi vīrieši, bet vēl 19 cilvēki tika ievainoti vai cieta no akūtām stresa reakcijām, norādīja prokuratūra.

Uzbrukumā tika bojātas dzīvojamās mājas, uzņēmumu telpas, veikali, degvielas uzpildes staciju telpas un transportlīdzekļi.

Trieciens tika veikts ar "Iskander" tipa ballistisko raķeti.

Austrija pirmdien paziņoja, ka aizdomās par spiegošanu izraidījusi trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus, un ārlietu ministre solīja mainīt kursu un vērsties pret spiegošanu.

Austrijas Ārlietu ministrija aprīlī izsauca Krievijas vēstnieku saistībā ar šo jautājumu, vēsta sabiedriskā raidorganizācija ORF.

ORF ziņo, ka iekārtas uz Krievijas vēstniecības jumta ļāva pārtvert datus, tostarp tos, ko pārsūtīja Vīnē bāzētās starptautiskās organizācijas, izmantojot satelītinternetu.

"Spiegošana ir Austrijas drošības problēma. Šajā valdībā mēs esam uzsākuši kursa maiņu un rīkojamies konsekventi pret to," paziņoja ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.

"Mēs esam par to nepārprotami paziņojuši Krievijas pusei, tostarp attiecībā uz antenu mežu Krievijas misijā. Skaidrs ir viens: Ir nepieņemami, ka diplomātisko imunitāti izmanto spiegošanai," pavēstīja ministre.

Krievijas vēstniecība Vīnē šo lēmumu nosauca par "apkaunojošu", "nepamatotu, politiski motivētu un kategoriski nepieņemamu". Tā apsolīja "bargu" atbildes reakciju.

Austriju pēdējos gados ir vairākkārt skāruši Krievijas spiegu skandāli.

Konservatīvo vadītā koalīcijas valdība ir apsolījusi paplašināt spiegošanas pārkāpumu tvērumu.

Austrijā, kurā atrodas tādas starptautiskas organizācijas kā ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ir akreditēti aptuveni 220 Krievijas vēstniecības darbinieki.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Austrija ir izraidījusi aptuveni duci Krievijas vēstniecības darbinieku.