Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 14:09
Bijušais aizsardzības ministrs cer, ka esam par solīti tuvāk potenciālai varas maiņai Krievijā

Ukrainas turpmākais liktenis ir eksistenciāli svarīgs visiem Austrumeiropas sabiedrotajiem, turklāt vienlaikus ir sajūta, ka esam par vienu solīti tuvāk potenciālai varas maiņai Krievijā, atzina pašreizējais domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors Artis Pabriks, kurš Krievijas iebrukuma sākumā bija Latvijas aizsardzības ministrs.

Pabriks pirms četriem gadiem kara pirmajās stundās medijiem atzina, ka Rietumiem nepieciešams veikt divas lietas - ieviest maksimāli smagas sankcijas pret Krieviju un sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai. Tagad komentējot savulaik pausto, Pabriks atzina, ka Ukraina no Rietumiem saņēma vairāk nekā Krievija domāja, taču joprojām mazāk nekā vajadzīgs. Attiecīgi tas ir galvenais iemests, kāpēc karš joprojām turpinās.

Šodien 13:51
Kallasa: vienošanās par jauno ES sankciju paketi pirmdien nav sagaidāma

Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa, atzinusi, ka pirmdien nav sagaidāma vienošanās par jauno Krievijas sankciju paketi, ko draudējusi bloķēt Ungārija.

"Man šķiet, ka šodien nebūs progresa attiecībā uz šo jautājumu, bet mēs noteikti to panāksim," sākoties ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmei, norādīja Kallasa.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns svētdien paziņoja, ka Budapešta uzliks veto sankcijām, kamēr netiks atjaunota naftasvada "Družba" darbība.

Šodien 13:27
Polijā aizturēts baltkrievu spiegs

Polijas Iekšējās drošības aģentūra (ABW) aizdomās par spiegošanu aizturējusi kādu Baltkrievijas pilsoni, pirmdien paziņojušas varasiestādes.

ABW paziņojumā teikts, ka aizturēšana notikusi februāra sākumā.

Aizturētais kopš 2024. gada jūnija Baltkrievijas izlūkdienesta uzdevumā vācis informāciju par militāriem un infrastruktūras objektiem Polijā, Vācijā un Lietuvā.

Šodien 13:14
Ženēvā spriests par brīvo ekonomisko zonu Donbasā

Ženēvā nule notikušajās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu apspriesta 40 kilometru brīvās ekonomiskās zonas izveide Donbasā, iespējams, ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes pārraudzībā, pirmdien vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem.

"Precīzas sarunu detaļas un nianses neatklāj neviena no pusēm. Tomēr pēdējās sarunās Ženēvā tika apspriesta iespēja atvilkt [bruņotos] spēkus un izveidot buferzonā brīvo ekonomisko zonu," vēsta medijs.

Šodien 12:50
Zelenskis norāda, ka Ukrainai nepieciešamas drošības garantijas

Prezidents Zelenskis BBC sacīja: "Es neesmu diktators un es nesāku karu. Putins jau ir uzsācis Trešo pasaules karu."

Viņš sacīja, ka Ukraina kavē globālu konfliktu, bet nevar nekavējoties atgūt visas teritorijas, jo tas prasītu miljoniem dzīvību. Zelenskis piebilda, ka Ukrainai pirms vēlēšanām ir nepieciešamas drošības garantijas, kā arī vairāk ieroču un partneru atbalsts.

Šodien 12:37
Dānija piešķirs Ukrainai līdzekļus no F-16 iznīcinātāju pārdošanas un papildu 509 miljonus eiro ieroču iegādei

Ņemot vērā jaunos līdzekļus, paredzams, ka Dānijas kopējais ieguldījums palīdzībā 2026. gadā sasniegs 1,87 miljardus eiro.

Šodien 12:21
Kādas Krievijas bruņoto spēku brigādes aprīkotais pazemes štābs frontes aizmugurē
Šodien 11:58
Zelenskis par ārvalstu karaspēka izvietošanu Ukrainā

Mums nav vajadzīgs Polijas karaspēks Ļvivā, taču neviena valsts šobrīd nav gatava izvietot savu karaspēku tieši pirmajā aizsardzības līnijā. Mēs vēlētos redzēt kontingentu tuvāk frontes līnijai, paziņo Zelenskis.

Šobrīd Lielbritānija un Francija ir paziņojušas par gatavību nodrošināt katra pa vienai brigādei, un ir arī signāli no citām valstīm.

Šodien 11:35
Ukrainas parasportisti neboikotēs paralimpiskās spēles

Ukrainas parasportisti neboikotēs Itālijā gaidāmās paralimpiskās spēles, kurās startēs agresorvalstu pārstāvji, ceturtdien paziņoja Ukrainas Paralimpiskās komitejas prezidents Valērijs Suškevičs.

Jau vēstīts, ka Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) 16. februārī pieņemtais lēmums par speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem nozīmē, ka Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies desmit sportisti no Krievijas un Baltkrievijas.

Šodien 11:21
 Ženēvā spriests par brīvo ekonomisko zonu Donbasā

 Ženēvā nule notikušajās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu apspriesta 40 kilometru brīvās ekonomiskās zonas izveide Donbasā, iespējams, ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes pārraudzībā, pirmdien vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem.

"Precīzas sarunu detaļas un nianses neatklāj neviena no pusēm. Tomēr pēdējās sarunās Ženēvā tika apspriesta iespēja atvilkt [bruņotos] spēkus un izveidot buferzonā brīvo ekonomisko zonu," vēsta medijs.

Minhenes drošības konferencē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tiekoties ar labās gribas koalīcijas pārstāvjiem, runājis par dažādiem armiju atvilkšanas variantiem Donbasā, arī par sinhronu atvilkšanu 40 kilometru attālumā no saskares līnijas, izdevumam teica sarunbiedri Eiropas politiķu aprindās.

"Tiesa, pagaidām ir grūti pat iedomāties, kā šādu scenāriju īstenot. Kā arī tas, ka par ekonomiskās zonas projektu varētu būt atbildīga Donalda Trampa tā dēvētā Miera padome. (..) Vismaz šādas idejas izskanēja arī sarunās," norāda izdevums.

Būtībā ASV administrētās brīvās ekonomiskās zonas ideja ir līdzīga risinājumu kombinācijai, ko pašreizējā ASV administrācija jau ir piedāvājusi centienos, kas īstenoti Azerbaidžānas un Armēnijas, kā arī Izraēlas un palestīniešu konfliktu noregulējuma labā.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".