TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Ukrainas aizsardzības spēku galvenā problēma ir personālsastāva trūkums, kas liedz nodrošināt pilnvērtīgu karavīru rotāciju un atpūtu, intervijā izdevumam "Army Media" atzinis 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko.

Komandieris uzsvēra, ka daudzi karavīri cīnās jau četrus gadus bez pārtraukuma, bet daļa – jau kopš 2014. gada, un ir ārkārtīgi noguruši. Lai gan likums garantē tiesības uz 30 dienu atvaļinājumu, praksē to bieži nav iespējams izmantot, jo frontē nav, ar ko šos cilvēkus aizstāt.

"Ja mēs karavīrus šobrīd vienkārši atlaidīsim atvaļinājumā, balstoties tikai uz likuma burtu, ienaidnieks pārraus fronti, un sekojošā situācijas stabilizēšana prasīs vēl lielāku mūsu kājnieku dzīvību skaitu," skaidroja Fedorenko.

Viņš norādīja, ka personāla trūkums tieši ietekmē arī spējas atjaunoties, ārstēties un apgūt jaunas prasmes. Papildspēku piesaiste ir kritiski svarīga, lai karavīri varētu izārstēt traumas un atgūt psiholoģisko veselību pirms atgriešanās ierindā, tādējādi ļaujot veidot modernu, efektīvu un tehnoloģiski attīstītu armiju.

Krievijas armijas pavēlniecība uz Ukrainas dienvidiem pārsviež jūras kājnieku vienības, lai tās iesaistītu turpmākos triecienos, paziņojis Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses pārstāvis Vladislavs Vološins.

Pēc viņa teiktā, nesen uz Huļajpoles virzienu pārsviesta Krievijas Klusā okeāna flotes 40. atsevišķā jūras kājnieku brigāde. Iepriekš šī vienība jau piedalījusies neveiksmīgos uzbrukumos Ukrainas pozīcijām pie Varvarivkas un Prilukiem Černihivas apgabalā.

Vološins televīzijas ēterā apstiprināja, ka uz dienvidu virzienu tiek pārsviesti vēl divi jūras kājnieku grupējumi, kas pēc atjaunošanās varētu tikt iesaistīti uzbrukumos jau aprīlī. Plānots, ka šīs vienības sākotnēji ieradīsies pagaidām okupētajā Doneckas apgabala teritorijā, kur notiks personālsastāva papildināšana un kaujas saskaņošana, bet pēc tam tās varētu nosūtīt uz Huļajpoles, Oleksandrivkas vai Orihivas virzieniem.

Situācija Huļajpoles virzienā saglabājas sarežģīta – ik dienu tur tiek fiksētas līdz 30 kaujas sadursmēm. Ienaidnieks visaktīvāk uzbrūk Zaļizničnes, Mirnes un Čarivnes apdzīvoto vietu rajonos, mēģinot ielenkt Huļajpoli un izspiest no turienes Ukrainas spēkus. Daļa apkārtnes teritoriju ir mīnētas, kas apgrūtina Ukrainas armijas iespējas veikt straujus pretuzbrukumus.

Ukrainas aizsardzības spēku spēja pārņemt iniciatīvu un uzspiest ienaidniekam neizdevīgu kaujas tempu Oleksandrivkas virzienā Zaporižjas apgabalā ir rezultāts rūpīgai un tālredzīgai operācijas plānošanai, atzīst Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji.

Ukrainas desanta triecienspēku 8. korpusa 148. atsevišķās Žitomiras artilērijas brigādes sakaru nodaļas virsnieks Serhijs Kolisničenko norāda, ka veiksmīgi izvēlēta stratēģija ļāvusi veikt Krievijas okupācijas spēkiem pilnīgi negaidītus manevrus. "Pārņemt iniciatīvu izdevās, pateicoties rūpīgai operācijas plānošanai un izvēlētajai stratēģijai, kas ļāva pretiniekam uzspiest viņam neizdevīgu karadarbības tempu," skaidroja virsnieks.

Jau ziņots, ka šajā frontes sektorā Ukrainas spēki ir ne tikai apstādinājuši ienaidnieka virzību, bet arī devušies veiksmīgos pretuzbrukumos, atgūstot ievērojamu teritorijas daļu un liekot Krievijas armijas vienībām masveidā pāriet aizsardzībā.

 Ukrainas Bruņotie spēki Zaporižjas apgabala Oleksandrivkas virzienā ir bloķējuši Krievijas karaspēku, pārgājuši pretuzbrukumā un atguvuši kontroli pār vairāk nekā 400 kvadrātkilometriem teritorijas, paziņojis Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses pārstāvis Vladislavs Vološins.

Pēc viņa teiktā, Ukrainas spēki atsevišķos frontes posmos ir veiksmīgi pārņēmuši iniciatīvu, piespiežot ienaidnieku pāriet aizsardzībā. "Mēs esam bloķējuši ienaidnieku un neļaujam tam pievilkt papildspēkus. Mūsu karavīri ir nodarījuši tik lielus zaudējumus, ka vairākas Krievijas triecienvienības ir zaudējušas uzbrukuma potenciālu un tagad tiek atvilktas pārformēšanai," televīzijas maratonā norādīja Vološins.

Kā piebilda militārpersonas pārstāvis, iznīcināto un novājināto Krievijas vienību vietā frontē tiek ievesti citi spēki, kuru primārais uzdevums būs tikai aizsardzības pozīciju noturēšana.

Situācija frontē saglabājas saspringta, taču dinamiska, Ukrainas spēkiem sekmīgi pārņemot iniciatīvu Zaporižjas virzienā un bloķējot Krievijas okupācijas spēku virzību. Tikmēr Doneckas apgabalā ir sākušās kaujas par Kostjantiņivku.

Līdztekus militārajām sadursmēm Krievijas karaspēks turpina terorizēt Ukrainas mierīgos iedzīvotājus, uzbrūkot civilajai infrastruktūrai. Sestdien, 14. martā, iebrucēji apšaudīja dzīvojamo kvartālu Zaporižjā. Uzbrukumā gājis bojā viens cilvēks, bet vēl vairāki guvuši ievainojumus. Viens no cietušajiem šobrīd atrodas smagā stāvoklī medicīnas personāla aprūpē.

Okupētajā Luhanskas apgabala Dovžanskā nogranduši spēcīgi sprādzieni un iznīcināta Krievijas spēku raķešu un munīcijas noliktava.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrejs Kovaļenko apstiprinājis, ka uz laiku okupētajā teritorijā iznīcināta ienaidnieka raķešu bāze.

Atbilstoši vietējo "Telegram" kanālu  sniegtajai informācijai, okupantu spēki munīciju bija izvietojuši tiešā dzīvojamo rajonu tuvumā. Triecienam sekoja intensīva munīcijas detonācija, kuras troksnis bija dzirdams vairāku kilometru attālumā, izsitot logus apkārtējām ēkām un radot paniku civiliedzīvotāju vidū. Sociālajos tīklos publicētajos video fiksēta nepārtraukta lādiņu sprāgšana.

Netālu no Krievijas Melnās jūras ostas Novorosijskas sestdien uzbrukums bija vērsts pret Grieķijai piederošu tankkuģi, paziņoja tā īpašnieki, savukārt Grieķijas varasiestādes norādīja, ka apkalpe ir drošībā.

Atēnās bāzētā kompānija "Maran Tankers Management" paziņoja, ka sestdien agri no rīta tankkuģim "Maran Homer" trāpīja "nezināms objekts", kad tas atradās ārpus Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem un gaidīja norādījumus iebraukt "Caspian Pipeline Consortium" (CPC) terminālī Novorosijskā.

Uzņēmums norādīja, ka "Suezmax" tipa tankkuģim ar Grieķijas karogu bija paredzēts pārvadāt Kazahstānas jēlnaftas kravu.

"Kuģa klājam un klāja aprīkojumam tika nodarīti tikai nelieli materiāli bojājumi. Tankkuģis nepārvadāja kravu, un vides piesārņojums nav radies. Tas jau ir atstājis Novorosijsku," piebilda uzņēmums.

Grieķijas Tirdzniecības flotes ministrija paziņoja, ka 24 apkalpes locekļu - desmit Grieķijas pilsoņu, 13 Filipīnu pilsoņu un viena Rumānijas pilsoņa - "veselības stāvoklis ir labs".

Jūras lietu ministrs Vasilis Kikilis paziņoja, ka tankkuģi bija nofraktējis ASV enerģētikas uzņēmums "Chevron", un uzbrukums "varētu būt saistīts" ar sankciju atvieglojumiem Krievijas naftai.

ASV ir atvieglojusi dažus ierobežojumus attiecībā uz Krievijas naftas tirdzniecību, cenšoties stabilizēt globālos enerģētikas tirgus, kurus satricinājusi Irānas īstenotā Hormuza šauruma bloķēšana saistībā ar karu Tuvajos Austrumos.

Sestdienas uzbrukums nav saistīts ar karu Tuvajos Austrumos, Kikilis paziņoja valsts televīzijai ERT.

Kikilis sacīja, ka Grieķija nepieciešamības gadījumā šo jautājumu izvirzīs Eiropas Savienības līderu līmenī, nosaucot par "nepieņemamus un ļoti bīstamus" uzbrukumus kuģiem, kuriem ir Grieķijas karogs vai Grieķijas apkalpe.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sestdien vienojās pagarināt sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem, pavēstīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrijā informē, ka ES Padome sestdien vienbalsīgi nolēma par sešiem mēnešiem pagarināt ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret tiem, kuri ir atbildīgi par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. Tādējādi sankciju termiņš pagarināts līdz 2026. gada 15. septembrim.

"Kārtējo reizi intensīvu sarunu rezultātā ir izdevies panākt vienotu ES nostāju, kas nepieļauj pret Krieviju noteikto sankciju vājināšanu. Sankciju sarakstā tiek saglabāti vairāk nekā 2700 sankciju subjektu," norāda ministrijā, piebilstot, ka Latvija aktīvi iestājās pret jebkuriem politiski motivētiem mēģinājumiem no sankciju saraksta dzēst atsevišķas personas.

Ministrijā atzīmē - katra sankciju režīma regulārā pārskata ietvaros ES Padomes Juridiskais dienests sniedz vērtējumu par sankciju subjektu pierādījumu juridisko pamatojumu un ES Padome diskusijās izvērtē un pieņem atbilstošu lēmumu par sankciju pagarināšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šīs ES individuālo sankciju pret Krieviju režīma pagarināšanas process bija sarežģīts, tomēr ES dalībvalstis spēja saglabāt vienprātību un vienotu nostāju - no sankcijām netika izņemta neviena persona, pamatojoties uz politisku motivāciju.

Virkne ES sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, tostarp ASV, Kanādas, Ukrainas, Apvienotās Karalistes,Šveices, Austrālijas un Jaunzēlandes.

Latvijas nostāja balstīta gan uz Saeimas 2022. gada 24. februāra un 21. aprīļa paziņojumiem par Ukrainu, kurā rosināta maksimālu sankciju piemērošana, gan Ministru kabineta lēmumiem, kas pārapstiprināti ar Ministru kabineta 2026. gada 17. februāra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu par ES Ārlietu padomes 2026. gada 23. februāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Latvijas valdības nostāja paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus. Tāpat Latvija iestājas par savlaicīgu ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas ir daļa no ES atbalsta Ukrainai. Latvijai svarīgi, ka tiek saglabāts individuālo sankciju režīms par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Latvija kategoriski iestājas pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tostarp politiski motivētiem mēģinājumiem panākt personu izņemšanu no sankciju saraksta.

Ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija konsekventi iestājas par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā vēl citas fiziskas un juridiskas personas, kā arī "ēnu flotes" kuģus, lai sadarbībā ar sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu.

Ministrijā atzīmē, ka kopš 2014. gada ES individuālās sankcijas tiek piemērotas fiziskām un juridiskām personām par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Starp ES sankcijām pakļautām personām ir Krievijas prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, citi valdības un prezidenta administrācijas locekļi, augsta ranga amatpersonas un militārpersonas, tiesu varas pārstāvji, Kremļa režīmam nozīmīgi uzņēmumi un to vadītāji, oligarhi, propagandisti, mediji un citi, kuri atbalsta Kremļa agresīvo politiku.

Pret Krieviju noteiktās ES sankcijas gan sektorālās, gan individuālās ir jāpagarina ik pēc sešiem mēnešiem. Lai to izdarītu, nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātība. Ja ES dalībvalstis noteiktajā termiņā nepanāktu vienošanos, sankciju režīms netiktu pagarināts un beigtu darboties attiecībā uz visām sankciju sarakstā iekļautajām fiziskajām un juridiskajām personām. Par individuālo sankciju pagarinājumu dalībvalstīm bija jāvienojas līdz 2026. gada 15. martam.

 Ukrainas bruņoto spēku arsenālā esošās spārnotās raķetes FP-5 jeb "Flamingo" ir kļuvušas par nopietnu problēmu Krievijas armijai un atstās tiešu ietekmi uz turpmāko situāciju frontē, atsaucoties uz ietekmīgā izdevuma "Forbes" analīzi, vēsta Ukrainas mediji.

Lai gan pirmie ziņojumi par šo ieroču izmantošanu parādījās jau 2025. gada rudenī, tieši šogad to pielietojums kļuvis masveidīgs un ienaidniekam ārkārtīgi postošs. Raķetes ir īpaši izstrādātas, lai precīzi iznīcinātu stratēģiski nozīmīgus Krievijas militāros objektus dziļā aizmugurē.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs iepriekš apstiprināja, ka janvārī Ukrainas aizsardzības spēki, izmantojot tieši "Flamingo" raķetes, veica virkni veiksmīgu un precīzu triecienu Krievijas militārajam poligonam "Kapustinjara", kas atrodas Astrahaņas apgabalā, ievērojamā attālumā no frontes līnijas.

Atvairot kārtējo masīvo Krievijas gaisa triecienu, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki ir demonstrējuši nebijušu precizitāti – iznīcinātas pilnīgi visas ienaidnieka izšautās spārnotās raķetes.

Kopumā uzbrukumā Krievija izmantojusi aptuveni 500 gaisa uzbrukuma ieroču, kuru vidū bija gan ballistiskās raķetes "Iskander-M", gan divas pretkuģu raķetes "Cirkon". Lielāko daļu ballistisko mērķu ukraiņiem izdevās sekmīgi pārtvert, izmantojot zenītraķešu kompleksus "Patriot". Savukārt pret spārnotajām raķetēm, tostarp "H-101" un "Kalibr", Ukrainas aizstāvju precizitāte bija absolūta – tās visas tika notriektas.