TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 346 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 935 tankus, 24 569 bruņutransportierus, 42 085 lielgabalus un mīnmetējus, 1788 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1379 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 291 458 bezpilota lidaparātus, 4626 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 540 automobiļus un autocisternas, kā arī 4184 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukraina un Lietuva ir parakstījušas divpusēju sadarbības līgumu, kas paredz kopīgu dronu ražošanu un Ukrainas ekspertu izvietošanu Lietuvā.

Valsts dome trešdien otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.

Likums paredz, ka armija var tikt izmantota ārpus Krievijas ar prezidenta lēmumu. Dokumentā nav norādīts, ko tieši varētu ietvert bruņoto spēku izmantošana ārvalstīs aizturēto personu aizsardzībai.

Ukraina nosūtīs uz Latviju pretgaisa aizsardzības ekspertus pieredzes apmaiņai un tiešas palīdzības sniegšanai tās gaisa telpas aizsardzībā.

Turklāt Ukraina paredz parakstīt līgumu ar Latviju Dronu darījuma formātā par daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi, kas spētu novērst dažāda veida gaisa apdraudējumus.

Slovākija palielinās munīcijas piegādes Ukrainai un kļūst par vienu no galvenajiem NATO ražotājiem. Prezidents Peters Pellegrīni paziņoja, ka valsts jau tērē gandrīz 3% no sava IKP aizsardzībai, piegādājot Ukrainai miljoniem munīcijas patronu (komerciāli) un gatavo jaunu ilgtermiņa armijas attīstības plānu.

Slovākija arī attīsta savu dronu ražošanu un meklē pieejamus pretgaisa aizsardzības risinājumus. Pellegrīni raksturoja Ukrainu kā vērtīgu kaujas pieredzes avotu no mūsdienu karadarbības.

29. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāta triecienā Ozero priekšējā nosēšanās vietā Voroņežas apgabalā tika bojāti divi Krievijas helikopteri. Triecienā tika bojāts 41. helikopteru pulka "Mi-8" un 15. armijas aviācijas brigādes "Mi-28", ievainojot arī divus virsniekus.

Igaunijas robežšķērsošanas punkti uz robežas ar Krieviju arī vasarā būs slēgti naktīs, turklāt Narvas kontrolpunkta darba laiks tiks saīsināts, ceturtdien nolēma Igaunijas valdība.

Kopš šā gada 24. februāra Krievijas robežsargu izraisito incidentu dēļ Koidulas un Luhamā robežšķērsošanas vietas darbojas tikai no plkst. 7 līdz 19, bet naktīs ir slēgtas. Valdība nolēma pagarināt šo darba laika ierobežojumu līdz 31. augustam.

Turklāt no 15. jūnija vēl par četrām stundām tiks saīsināts tikai kājāmgājējiem domātās robežšķērsošanas vietas Narvā darba laiks. Pašlaik Narvas kontrolpunkts strādā no plkst. 7 līdz 23, taču no 15. jūnija arī tā darba laiks būs no plkst. 7 līdz 19. Naktīs tas ir slēgts kopš 2024. gada 1. maija.

Pauze Polijā izvietoto ASV karavīru rotācijā nerada papildu draudus Lietuvas drošībai, ceturtdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

"Mums ir ne tikai Savienotās Valstis, kas, protams, ir svarīgi un nepieciešami, to neviens neapstrīd. Mums Lietuvā ir izvietota arī Vācijas brigāde, un mēs strādājam pie šī jautājuma," žurnālistiem sacīja Kauns.

"Mums ir sabiedrotie no citām NATO valstīm, NATO daudznacionālā brigāde (..), kas atrodas Lietuvā. Tātad partneri ir šeit, nav nekādu papildu draudu drošībai. Visi strādā, lai nodrošinātu gan Austrumeiropas, gan NATO austrumu flanga drošību," teica Lietuvas aizsardzības ministrs.

Iepriekš ceturtdien Kauns sabiedriskajai raidorganizācijai LRT sacīja, ka karaspēka rotācija Polijā ir uz laiku apturēta, jo ASV izvērtē savu spēku izvietojumu Eiropā, un Lietuva gaida papildu informāciju.

Ukrainas 475. triecienpulks "CODE 9.2" izmantoja nezināmus vidēja darbības rādiusa trieciendronus ar automātisko vadību (pašmērķēšanu), lai iznīcinātu Krievijas loģistikas vienības Huļajpoles virzienā. 

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ceturtdien paziņoja, ka nesenie incidenti, kad Baltijas valstu un Somijas gaisa telpā ielidojuši droni, liecina par nepieciešamību pastiprināt pretgaisa aizsardzību.

"Mums ir jānostiprina, un tas ir jādara ļoti ātri, gan mūsu atklāšanas spējas, gan spēja notriekt, lai šādi incidenti tiktu nekavējoties novērsti un mūsu cilvēki netiktu pakļauti riskam," sacīja Nausēda kopīgā preses konferencē ar Stubu, kas ir ieradies valsts vizītē Lietuvā.

Savukārt Somijas prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi izmantot Kijivas pieredzi, modernizējot pretgaisa aizsardzības sistēmas.