TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pēc trešdienas vakarā notikušā Krievijas dronu masveida trieciena enerģētikas infrastruktūrai gandrīz pilnībā pārtraukta elektroapgāde Ukrainas Dnipropetrovskas un Zaporižjas apgabalos, ceturtdien paziņoja Ukrainas Enerģētikas ministrija.
Tā kā nav elektrības, traucēta arī ūdensapgāde.
Slimnīcām un citiem kritiski svarīgās infrastruktūras objektiem elektroapgāde tiek nodrošināta, izmantojot ģeneratorus.
Traucēti arī mobilie sakari.
Dnipro pilsētā trolejbusu un tramvaju maršrutos norīkoti autobusi.
ASV prezidents Donalds Tramps devis "zaļo gaismu" sankciju likumprojektam, kura mērķis ir sodīt Krieviju par karu Ukrainā, trešdien pēc tikšanās ar Trampu paziņoja viens no likumprojekta līdzautoriem republikāņu senators Lindsijs Greiems.
Kāda Baltā nama amatpersona aģentūrai "Associated Press" apstiprināja, ka Tramps atbalsta sankciju likumprojektu.
Greiems ar Trampu tikās Baltā nama Ovālajā kabinetā.
Valsts drošības dienests (VDD) rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par nelikumīgu ziņu vākšanu par Latvijas militārajiem objektiem, tostarp bruņojuma noliktavām, Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā, informēja dienestā.
Aizdomās turēto personu VDD aizturēja aizvadītā gada 27. augustā. Savukārt kriminālprocess pret personu tika sākts 21. augustā saskaņā ar Krimināllikuma pantu par spiegošanu.
VDD izmeklēšanā konstatēja vairākus aizdomās turētā īstenotus izlūkziņu iegūšanas un nodošanas gadījumus GRU uzdevumā. Dienests noskaidroja, ka persona Krievijas izlūkdienestam nodeva ziņas par dažādu Latvijas militāro objektu atrašanās vietu, plānojumu, kā arī drošības pasākumiem. Starp šiem objektiem bija arī bruņojuma noliktavas.
Krievijas spēki 7. janvārī trāpīja divās Ukrainas Odesas apgabala ostās, nogalinot divus cilvēkus un ievainojot vēl astoņus, paziņojuši amatpersonas.
Sākotnēji Ukrainas premjerministra vietnieks un attīstības ministrs Oleksijs Kuleba ziņoja, ka uzbrukuma rezultātā bojā gājis viens cilvēks un vismaz pieci tika ievainoti. Pēc vietējā laika 19.06 Odesas apgabala gubernators Oļegs Kipers paziņoja, ka bojāgājušo skaits pieaudzis līdz diviem, savukārt ievainoto skaits sasniedzis astoņus.
Balstoties uz panākumiem ASV starpniecībā un ES atbalstītā miera līguma sarunās, Krievijas–Ukrainas karš varētu beigties 2026. gada pirmajā pusē, 7. janvārī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prezidents šo paziņojumu sniedza Kipras ES Padomes prezidentūras atklāšanas ceremonijā, kas ilgs pirmos divus gada ceturkšņus.
Pēc pamiera panākšanas Ukrainā Latvija kā Labas gribas koalīcijas valsts plāno iesaistīties Ukrainas karavīru militārās apmācības nodrošināšanā, savukārt karavīru nosūtīšana šobrīd nav paredzēta, apliecināja Aizsardzības ministrijā (AM).
AM norāda, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies un jau iepriekš komentēts, ka, Ukrainā iestājoties pamieram, Latvija šādi plāno rīkoties.
Ukrainas Valsts robežapsardzības dienesta brigādes "Tērauda robeža" trieciendronu rotas "Aquila" iznīcinātāji, izmantojot bezpilota lidaparātus (FPV), iznīcināja četrus Krievijas transportlīdzekļus, trāpīja ienaidnieka munīcijas noliktavai, mīnmetēja pozīcijai un kājnieku zemnīcai netālu no Ukrainas robežas.
❗️Fighters of the strike drone company "🇺🇦Aquila" from the "Steel Border" brigade of the State Border Guard Service of Ukraine (SBGSU), using FPV drones, eliminated four 🇷🇺Russian vehicles, hit an ammunition stash, a mortar position, and an infantry dugout of the enemy near the… pic.twitter.com/lHE8DXCTcU
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 7, 2026
Zelenskis ieteica, ka ASV varētu izdarīt spiedienu uz Putinu, vēršoties pret tādām personām kā Čečenijas diktators Kadirovs, salīdzinot to ar to, cik ātri viņi rīkojās pret Maduro.
"ASV ir instrumenti un zina, kā izmantot spiedienu, kad tā to vēlas. Visi redzēja, cik ātri viņi rīkojās ar Maduro. Iedomājieties, ka viņi darītu to pašu ar Kadirovu, varbūt Putins sāktu domāt," viņš teica.
Zelensky suggested the U.S. could pressure Putin by targeting figures like Chechen dictator Kadyrov, comparing it to how quickly they acted against Maduro.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 7, 2026
“The U.S. has tools and knows how to use pressure when it wants to. Everyone saw how fast they acted with Maduro. Imagine… pic.twitter.com/CqQUBbiiDM
ASV militārā operācija, lai pārņemtu savā kontrolē Grenlandi, kas ir autonoma Dānijas teritorija Arktikā, nozīmētu NATO beigas, paziņoja Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
"Piekrītu Dānijas premjerministrei: ja tas notiktu - lai gan es neticu, ka notiks -, ja ASV administrācija izlems izmantot spēku, lai iegūtu savā kontrolē Grenlandi, tas nepārprotami nozīmētu transatlantisko attiecību un NATO beigas," Kubiļus teica Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.
"Arī ASV administrācijai to vajadzētu saprast," viņš piebilda.
2025. gada decembrī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības "Brālība" kaujinieki veica veiksmīgu reidu dziļi ienaidnieka aizmugurē Zaporižjas frontē netālu no bijušās Kahovkas ūdenskrātuves. Sabotāžas un izlūkošanas grupa likvidēja divus okupantus, ievainoja divus citus, sagūstīja divus un eskortēja viņus 27 km attālumā uz Ukrainas kontrolēto teritoriju.
Gūstekņi sniedza vērtīgu informāciju par Krievijas personāla, ekipējuma un triecienlīdzekļu atrašanās vietām.
Pēc operācijas ģenerālleitnants Kirilo Budanovs apbalvoja "Brālības" vienības kaujiniekus un komandierus ar valsts un departamentu apbalvojumiem.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



