TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Ukrainas bezpilota sistēmu spēki koordinācijā ar Ukrainas Drošības dienestu (SBU) nakts operācijā 20. maijā veica operāciju "Ahmata sniegs", kā laikā tika iznīcināts nozīmīgs Krievijas armijas objekts, kas atradās okupētajā Sņežnajā Doneckas apgabalā.

Objekts kalpoja bezpilota lidaparātu pilotu apmācībai, kā arī munīcijas un komponentu ražošanai droniem. Operācijas kadri tika publicēti Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku (SBS) veidotā video. Trieciena rezultātā tika bojātas ražošanas un remonta telpas, kur atradās četra bruņumašīnas "Tigr", kam bija nepieciešams remonts. Visa tehnika tika iznīcināta. Vairāk lasi šeit.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierosinājis piešķirt Ukrainai asociētās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusu bez balsstiesībām, liecina ceturtdien aģentūras AFP rīcībā nonākusī vēstule.

Ideja, ko Mercs saviem ES kolēģiem izteicis vēl aprīlī, paredz, ka Ukrainas prezidents varēs piedalīties bloka samitos, taču viņam nebūs tiesību tajos balsot.

Merca priekšlikums paredz, ka Kijivai būs savs pārstāvis arī Eiropas Komisijā (EK), kā arī deputāti Eiropas Parlamentā (EP), taču tiem nebūs balsstiesību.

Valērijs nav konkrēts cilvēks, bet viņu ir viegli iedomāties: Latvijas krievvalodīgais, kuram pēc Krievijas televīzijas kanālu un arī Latvijas Radio 4 (LR4) pazušanas no ikdienas pēkšņi palika gan klusāks vakars, gan jautājums - kur tagad saprast, kas notiek Latvijā? Paziņas teica: ej uz "Telegram", tur viss ir. Viņš ierakstīja meklētājā "Латвия" un nonāca pasaulē, kur Latvija gandrīz nekad nav vienkārši valsts, kurā viņš dzīvo. Tā ir NATO priekšpostenis, rusofobiska laboratorija, nabadzīga un kareivīga perifērija, politiķu teātris un mediju propagandas mašīna. To rāda teju 10 000 šā gada "Telegram" ierakstu analīze 125 kanālos, kur ieraksti neveido vienu atsevišķu kampaņu, bet ikdienas "pilēšanu" - paralēlu Latviju, kur katrs budžeta lēmums, valodas strīds, robežas stiprināšana vai mediju kļūda tiek pārvērsta vienā un tajā pašā secinājumā: šai valstij nevar uzticēties. Vairāk lasi šeit.

Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši ballistisko raķeti "Iskander M" un 116 uzbrukuma dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas zenītartilērija un radioelektroniskās cīņas līdzekļi notriekuši vai neitralizējuši 109 dronus.

Fiksēti raķetes un piecu uzbrukuma dronu trāpījumi piecās apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Naktī uz ceturtdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā izcēlies ugunsgrēks Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcā Krievijas Samaras apgabalā, ziņo vietējās varasiestādes un lietotnes "Telegram" kanāli.

Tīmeklī publicēts liels skaits videoierakstu un fotoattēlu, kuros redzams dūmu stabs, kas paceļas virs naftas pārstrādes rūpnīcas, un atklātas liesmas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 352 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 943 tankus, 24 591 bruņutransportieri, 42 454 lielgabalus un mīnmetējus, 1797 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1389 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1436 sauszemes bezpilota sistēmas, 302 787 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 070 automobiļus un autocisternas, kā arī 4207 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas vēstnieks ANO Andrijs Meļņiks trešdien aicinājis atrast politisku un juridisku mehānismu, lai atņemtu Krievijai Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusu.

Uzstājoties debatēs Drošības padomē, Meļņiks norādīja, ka starp visiem pasaulē notiekošajiem kariem Krievijas agresija pret Ukrainu "izceļas ar nežēlību un sistemātiska rakstura vardarbību, kas veikta pret civiliedzīvotājiem".

"Šī gada pirmie četri mēneši Ukrainas civiliedzīvotājiem kļuvuši par nāvējošākajiem visa kara laikā," piebilda Ukrainas vēstnieks.

Bijušajam Austrijas izlūkdienesta aģentam trešdien tika piespriests četru gadu un viena mēneša cietumsods par spiegošanu Krievijas labā.

63 gadus vecais Egisto Ots tika atzīts par vainīgu spiegošanā pret Austriju, varas ļaunprātīgā izmantošanā un korupcijā. Viņš neatzina savu vainu un ir pārsūdzējis spriedumu.

Citam Austrijas izlūkdienesta aģentam, kurš bija palīdzējis Otam dažās operācijās, tika piespriests nosacīts 15 mēnešu cietumsods.

Krievijas vadoņa Vladimira Putina vizītes laikā Ķīnā noticis kāds neparasts "incidents", ko vairāki iedzīvotāji uzskata par skaidru brīdinājumu - grezno vakariņu laikā Putinam ticis atskaņots "Gulbju ezers".

Jau ziņots, ka Ķīnā divu dienu vizītē - 19. un 20. maijā - ieradies Krievijas vadonis Vladimirs Putins. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins trešdien sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uzslavēja Ķīnas un Krievijas "nelokāmās" saites, kāds notikums licis daudziem domāt, ka vakariņu laikā Ķīnas prezidents nosūtījis Putinam kādu vēstījumu.

Kā ziņo Kremļa ziņu aģentūra TASS, greznā vakariņu pasākumā, viesiem tika pasniegta Pekinas pīle un Džinhua šķiņķis, savukārt muzikālo priekšnesumu veidoja gan Ķīnas opera, gan Krievijas komponista Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezers” fragmenti. Norādīts, ka pasākumā tika paredzēts atskaņot "Ķīnas un Krievijas kultūras klasisko mantojumu", un ka "“Gulbju ezers” ne tikai atspoguļo klasiskās mūzikas un baleta nozīmi, bet arī simbolizē eleganci un diplomātisko ceremoniju raksturu".

Jāpiebilst, ka "Gulbju ezers" kļuva par Padomju Savienības sabrukuma simbolu pēc tam, kad tas tika nepārtraukti pārraidīts valsts televīzijā trīs dienas 1991. gada augusta nemieru laikā. 1991. gadā šis balets tika translēts valsts televīzijā laikā, kad Maskavā notika apvērsuma mēģinājums pret Mihailu Gorbačovu. Šajā laikā balets kļuva par zīmi, ka valstī valda politiska krīze un informācijas vakuums.

Par notikušo daudzi iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši savas pārdomas. "Tas noteikti bija stingrs vēstījums Putinam," vietnē "X" norāda Marija. "Katru reizi, kad nomira kāds padomju līderis, varas iestādes visos televīzijas kanālos nepārtraukti atskaņoja Gulbju ezeru. Tātad, vispirms Sji paziņo Trampam, ka Putins "nožēlos" savu karu Ukrainā, un pēc tam dažas dienas vēlāk sagaidīšanas vakariņās atskaņo "Gulbju ezeru"... Vai Ķīna sūta vēstījumu Krievijai?" norāda vēl kāds. Bet kāds cits pauž, ka tā "jau ir nākamā līmeņa diplomātija".

Jau ziņots, ka Putins apmeklē Ķīnu vien dažas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Pekinā. Lai gan paredzams, ka Sji informēs Putinu par sarunām ar Trampu, Kremļa amatpersonas uzsver, ka Krievijas vadoņa vizīte tikusi plānota iepriekš un nav tieši saistīta ar ASV prezidenta viesošanos.

ASV lēmums apturēt 4 000 karavīru nosūtīšanu uz Poliju raisījis diskusijas arī Lietuvā, jo tieši šī brigāde saistīta ar Lietuvā šobrīd izvietotajiem amerikāņu karavīriem.

Līdz šim Polijā atradās aptuveni 10 000 ASV karavīru, tostarp viena brigāde ar aptuveni 4 000 karavīru, kas bija plānota dislokācijai. Lai gan karavīri, kuru dienests beidzies, pamazām pamet reģionu, Pentagons ir pavēlējis atlikt jauno karavīru ierašanos Polijā, paziņojušas ASV amatpersonas.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss notikušo skaidroja sekojoši: “Nesam samazinājuši karavīru skaitu Polijā par 4 000 — esam atlikuši šo dislokāciju. Polija ir spējīga aizstāvēt sevi, tai ir liela ASV atbalsta klātbūtne. Mēs nerunājam par visu karavīru izvešanu no Eiropas. Runa ir par resursu pārdali tā, lai maksimizētu ASV drošības intereses.” Venss uzsvēra, ka ASV un Eiropa joprojām būs cieši sabiedrotie, tomēr viņš piebilda, ka “esot saprātīgi, ka Eiropa uzņemas vairāk atbildības par savu teritoriju.”

Tomēr apturētās brigādes situācija Polijā skar arī Lietuvu — pašlaik valstī atrodas aptuveni tūkstotis amerikāņu karavīru, kas, pēc Lietuvas parlamenta locekļu teiktā, ir daļa no tās pašas brigādes, kuras dislokācija Polijā tagad ir atlikta.

“Lietuva nav saņēmusi nekādus draudīgus signālus no ASV. Mēs esam un paliekam piemērs partneriem,” norāda Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns. Savukārt Seima priekšsēdētājs Juozas Olekas norādīja, ka par karavīru skaita samazināšanu Lietuvā nav saņemta nekāda informācija un sadarbība turpinās.

Daļa politiski aktīvo Lietuvas pārstāvju pauduši bažas par notikušo, tomēr Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičius pauda, ka tas, kas notiks tālāk - nav viņu ziņā. "No Seima locekļiem, kuri bija devušies vizītē ASV un tagad ir atgriezušies - nekādu negatīvu signālu nav saņemti.” Savukārt Lietuvas karaspēka vadītājs atzina, ka valsts labprāt uzņemtu ne tikai bataljonu, bet veselu amerikāņu brigādi, un ka Lietuva jau ilgāku laiku sedz vietējo amerikāņu karavīru uzturēšanās izmaksas.

Visā Eiropā ASV šobrīd ir aptuveni 80 000 karavīru, un skaits atgriezies līmenī, kāds bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. ASV viceprezidenta komentārs izskan laikā, kad ASV ir paziņojušas par spēku samazināšanu Eiropā, atsaucot arī no Vācijas 5000 karavīru.