TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis atņem Ukrainas pilsonību Odesas mēram - tiek apgalvots, ka viņam ir Krievijas pilsoņa pase
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Russian Shahed displayed in British parliament pic.twitter.com/hDEyLm8s10
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) October 15, 2025
Ilgstošais un niknais Putina kritiķis Radoslavs Sikorskis Londonā uzstājās ar spēcīgu runu organizācijas "Apvienotie pret kodolieročiem Irāna" (UANI) pasākumā, kur tika demonstrēts notriekts Irānas drons "Shahed-136" no Ukrainas.
Polijas ārlietu ministrs mudināja Eiropu palīdzēt Ukrainai uzbrukt Putina militārajiem mērķiem, sakot, ka Kremļa līderis izmisīgi cenšas novērst visu uzmanību, jo "viņš neuzvar".
"Šī operācija bija paredzēta trīs dienu garumā, un viņš joprojām karo Donbasā. Viņš tur sāka cīnīties pirms desmit gadiem. Tā neizskatās pēc uzvaras," sacīja Sikorskis.
🇵🇱Sikorski: "It’s simply not true that Russia always wins"
— NEXTA (@nexta_tv) October 15, 2025
Longtime and fierce Putin critic Radosław Sikorski delivered a powerful speech in London at the United Against Nuclear Iran (UANI) event, where a downed Iranian Shahed-136 drone from Ukraine was displayed.
The Polish… pic.twitter.com/Xe1pz79CAP
Ukrainas amatpersonas, kas šobrīd atrodas vizītē ASV, trešdien paziņoja, ka tikušās ar Savienoto Valstu ieroču ražotājiem, arī uzņēmuma "Raytheon", kas ražo raķetes "Tomahawk" pārstāvjiem.
Ukrainas delegācijas divu dienu vizītē iekļautas arī sarunas ar augstām ASV amatpersonām, un tā notiek pirms piektdien plānotās ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks pavēstīja, ka viņš kopā ar citiem delegācijas locekļiem, arī Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko, ticies ar uzņēmumu "Lockheed Martin" un "Raytheon" pārstāvjiem.
Lielbritānija un Kanāda pievienosies ES plānam izmantot daļu no gandrīz 300 miljardiem dolāru iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem, ko tur G7 valstis, lai palielinātu finansiālo atbalstu Ukrainai. Mehānisms ļautu izsniegt aizdevumus, oficiāli nekonfiscējot aktīvus, kas tiek uzskatīts par galveno soli Ukrainas ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanā.
The UK and Canada will join the EU in a plan to use part of the nearly $300 billion in frozen Russian central bank assets held by G7 nations to boost financial support for Ukraine. The mechanism would allow issuing loans without formally seizing the assets, seen as a key move to… pic.twitter.com/wUjO2rrksq
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 15, 2025
Nīderlande sniegs Ukrainai papildu 90 miljonu eiro militārās palīdzības paketi, kas būs vērsta uz izlūkošanas un trieciena dronu ražošanu. Aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans paziņoja par šo soli NATO sanāksmē Briselē, aicinot uz nepieciešamību turpināt palīdzības plūsmu un palielināt izmaksas Putina notiekošās agresijas apkarošanai.
🇳🇱 The Netherlands will provide an additional €90 million military aid package to Ukraine, focused on producing reconnaissance and strike drones. Defense Minister Ruben Brekelmans announced the move at the NATO meeting in Brussels, urging the need to keep aid flowing and raise… pic.twitter.com/UuGFMLHtjd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 15, 2025
Saskaņā ar FDD datiem, Krievijas Kara pretinieku komitejas mērķis ir "vardarbīga varas sagrābšana" un "konstitucionālās kārtības maiņa".
⚡️ Russia charges Khodorkovsky, 22 anti-war activists with 'terrorism, attempted coup.'
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 15, 2025
According to the FSB, the Russian Anti-War Committee's goal is the "violent seizure of power" and the "change of the constitutional order."https://t.co/cKmwdpYjz7
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss trešdien paudis pārliecību, ka neskatoties uz domstarpībām kanclera Frīdriha Merca vadītajā koalīcijā, jaunais likums par karaklausību stāsies spēkā janvārī.
"Mērķis ir, lai likums stātos spēkā 1. janvārī," uzsvēra Pistoriuss, lai gan dienu iepriekš plānotā preses konference, kurā bija paredzēts, ka koalīcijas partneri - Merca pārstāvētie konservatīvie (CDU/CSU) un sociāldemokrāti (SPD) paziņos par vienošanos, pēdējā brīdī tika atsaukta.
"Manuprāt, tas ir daudz mazāk dramatiski, nekā tas izrunāts," piebilda ministrs.
Neskatoties uz Maskavas agresīvo retoriku, amatpersona, kas runāja anonīmi, pauda šaubas, vai Krievija veiks kādas konkrētas darbības, reaģējot uz potenciālajām piegādēm.
Despite Moscow's aggressive rhetoric, the official, who spoke on condition of anonymity, expressed doubt that Russia would take any concrete action in response to the potential deliveries.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 15, 2025
Krievijas spēkiem virzoties uz priekšu Kupjanskas tuvumā, Harkivas apgabalā paplašināta evakuācijas zona.
Kopumā uz drošākām vietām tiks pārvietots 601 bērns no 409 ģimenēm.
⚡️ Evacuation zone expanded in Kharkiv Oblast as Russian forces advance near Kupiansk.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 15, 2025
In total, 601 children from 409 families are to be relocated to safer areas.https://t.co/R3HowKr8Ly
Baltkrievijas diktators Lukašenko ir apstiprinājis protokolu, kas ļauj Baltkrievijā pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Turpmāk krievi varēs gan balsot, gan kandidēt uz vietām Baltkrievijas vietējās pašpārvaldes iestādēs.
Belarusian dictator Lukashenko has approved a protocol allowing Russian citizens permanently residing in Belarus to vote and run in local elections.
— Visegrád 24 (@visegrad24) October 15, 2025
From now on, Russians will be able to both vote and run for seats in Belarus’s local self-government bodies. pic.twitter.com/d89Z0LNARS
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
