TEKSTA TIEŠRAIDE. krievu okupanti veikuši masīvu uzbrukumu Ukrainai, nogalinot daudzus civiliedzīvotājus

Tā kā Ungārija ar pārliecinošu balsu pārsvaru atstūma Orbānu, Slovākijas premjerministram Fico tagad ir potenciāls ES sabiedrotais Stevanoviča personā — Slovēnijas jaunievēlētais parlamenta spīkers, kurš atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu.

Slovēnijas jaunais parlamenta spīkers Zorans Stevanovičs plāno apmeklēt Maskavu un rīkot referendumu par izstāšanos no NATO, ziņoja RTV Slovenija. Viņa partijai "Resni.ca" pieder piecas no 90 Nacionālās asamblejas vietām, bet spīkera amatu tā ieguva ar 48 balsīm no visām partijām. Paziņojumi tika sniegti 13. aprīlī, dienu pēc tam, kad Ungārijas vēlētāji ar pārliecinošu balsu pārsvaru atcēla prokrievisko premjerministru Viktoru Orbānu. Vairāk lasi šeit.

8. Speciālo operāciju spēku pulka grupa novērsa okupantu izrāvienu Ukrainas aizsardzības spēku aizmugurē. Diviem krieviem izdevās iefiltrēties aiz priekšējām pozīcijām, taču viņu kustību nekavējoties atklāja gaisa izlūkošana. Ēkas attīrīšanas laikā operatori piespieda vienu okupantu padoties bez cīņas. Otrais — ārvalstu algotnis — atteicās padoties, meta granātu un atklāja uguni. Speciālo operāciju spēku grupa atgriezās bez zaudējumiem, iegūstot ieročus, sakaru ierīces un dokumentus. 

Tuapses naftas pārstrādes rūpnīca naktī uz 16. aprīli tika pakļauta dronu uzbrukumam. Saskaņā ar analītisko dienestu datiem, dūmu mākonis ir izstiepies vairāk nekā 150 km garumā.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) Odesā ir aizturējis FDD savervētu taksometra vadītāju. Braucienu laikā viņš fiksēja uzbrukumu mērķus un anonīmā tērzēšanā pārsūtīja koordinātas savam vadītājam.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) pretizlūkošana Odesā ir aizturējusi FDD aģentu, kurš strādāja par vietējo taksometra vadītāju. Saskaņā ar SBU preses dienesta sniegto informāciju vīrieti savervēja Krievijas izlūkdienests un viņš bija atbildīgs par raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu koriģēšanu. Aizbildinoties ar pasažieru pārvadājumu veikšanu reģiona galvaspilsētā un tās apkārtnē, viņš fotografēja Aizsardzības spēku objektus un vietējās elektriskās apakšstacijas un atzīmēja to atrašanās vietu kartēs. Viņš izmantoja viedtālruni un planšetdatoru, lai piekļūtu kartēšanas pakalpojumiem. Pēc tam viņš apkopoja datus izlūkošanas ziņojumos un anonīmā tērzēšanā ziņojumapmaiņā pārsūtīja tos savam vadītājam. SBU dokumentēja spiega darbības un aizturēja viņu viņa dzīvesvietā. Kratīšanas laikā tika konfiscētas ierīces un SIM kartes, kas saturēja izlūkošanas datus.

Pēc izmeklētāju teiktā, FDD interese par Odesas taksometra vadītāju sākās 2025. gada beigās, kad viņš tiešsaistē meklēja "vieglu naudu". Apmaiņā pret solījumu par "ātru naudu" viņš sāka pārsūtīt koordinātas jauniem Krievijas triecieniem Odesai. Okupantu līdzdalībniekam ir izvirzītas apsūdzības pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 111. panta 2. daļas (valsts nodevība kara stāvokļa apstākļos). Krievijas novērotājs atrodas apcietinājumā un viņam draud mūža ieslodzījums ar mantas konfiskāciju.

Marta beigās Austrijas policija aizturēja Ļvivas bijušo vicemēru Henadiju Vaskivu, kurš kopā ar Johanu-Mariju Lehtmi bija viena no galvenajām personām lietā par iespējamu ziedojumu nelikumīgu izmantošanu Igaunijas nevalstiskajā organizācijā "Slava Ukraini", ziņo laikraksts "Postimees".

"Slava Ukraini" likvidators Ilmārs Rāgs sociālajos tīklos rakstīja, ka "Interpols" aizturējis Vaskivu Austrijā pēc tam, kad viņš ieradās no ASV.

Ļvivas Frankivskas rajona tiesa, kurā notiks Vaskiva lietas izskatīšana pirmajā instancē, arī piedalās oficiālajā lūgumā par Vaskiva izdošanu Ukrainai.

Pēc soda naudas samaksāšanas Marseļas ostu Francijā pametis aizdomās par saistību ar Krievijas "ēnu floti" turētais tankkuģis "Deyna", ceturtdien pavēstīja varasiestādes.

Mozambikas karoga tankkuģi "Deyna", kas ceļu bija sācis Murmanskā, Francija ar Lielbritānijas palīdzību pārtvēra netālu no Spānijas Baleāru salām, un kopš marta tas atradās Marseļā.

Pēc tam, kad tā īpašnieks bija samaksājis soda naudu, tankkuģim tika ļauts doties tālāk.

Zviedrija ir izpaudusi informāciju par mēģinājumu traucēt termoelektrostacijas darbību, ko veicis Krievijas labā strādājošs hakeris. Agresorvalsts līdzīgā veidā ir uzbrukusi arī Dānijai un Norvēģijai.

15. aprīlī tika ziņots, ka Krievija ar kiberuzbrukuma palīdzību mēģināja traucēt termoelektrostacijas darbību Zviedrijas rietumos. Par to paziņoja Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins, uzsverot, ka uzbrukums bija neveiksmīgs, vēsta "Politico". 

Politiķis norāda, ka Krievijas valsts hakeri vairs nedarbojas, izmantojot pakalpojuma atteices (DDOS) shēmas, bet gan mērķē uz destruktīviem kiberuzbrukumiem enerģētikas objektiem. Uzbrucējs tika identificēts un aizturēts, viņš darbojās Krievijas izlūkdienestu uzraudzībā. Kiberuzbrukums termoelektrostacijai tika veikts jau 2025. gada pavasarī, taču tas tika atklāts tikai tagad. 

"Krievijas rīcība ir kļuvusi neapdomīgāka un riskantāka, kas varētu novest pie postošiem rezultātiem," uzsvēra Bohlins. 

Lai pamatotu savus apgalvojumus, ministrs norādīja, ka Norvēģija un Dānija ir cietušas no līdzīgiem uzbrukumiem. Kā piemēru politiķis minēja uzbrukumus enerģētikas objektiem Polijā.

Nesen krievu hakeri ir kompromitējuši 170 Ukrainas prokuroru un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu e-pasta adreses.

Iepriekš no 2025. gada 15. līdz 17. novembrim Polijā, uz 7. dzelzceļa līnijas Vostočnaja–Dorohuska, notika virkne sabotāžas uzbrukumu un sprādzienu. Bija mēģinājums vainot Ukrainu notikušajā, taču Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis noliedza dezinformāciju.

Vismaz 16 cilvēki gāja bojā četrās pilsētās.

Atšķirībā no nakts dronu reidiem, ko Ukraina ir pieradusi sagaidīt, Krievija veica divus viļņus, sajaucot ballistiskās "Iskander" raķetes ar "Shahed" droniem — sākot 15. aprīļa pēcpusdienā, pēc tam naktī.

Odesā vienā triecienā dzīvojamajai augstceltnei tika nogalināti 8 cilvēki un iznīcināta daļa ēkas.

Dnipro, aizsargājamā kultūras mantojuma vieta, otro reizi piedzīvoja Krievijas triecienu — tās sākotnējais interjers bija pārdzīvojis septembra pirmo uzbrukumu.

Kijivā 54 cilvēki tika ievainoti, tostarp četri mediķi, kas ieradās, lai palīdzētu ievainotajiem.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka "Krievijas ekonomikas makroekonomisko rādītāju trajektorija ir zem gaidītā", un lika "iesniegt priekšlikumus ekonomikas izaugsmes atjaunošanai".

Krievijas ekonomika 2026. gada sākumā piedzīvoja ievērojamu kritumu, kas pamudināja diktatoru Vladimiru Putinu sasaukt sanāksmi un aicināt valdību steidzami veikt pasākumus izaugsmes stimulēšanai, vēsta Krievijas mediji. Putins paziņoja, ka 2026. gada janvārī-februārī Krievijas iekšzemes kopprodukts saruka par 1,8%. Viņš to skaidroja ar sezonāliem un laikapstākļu faktoriem, bet "ne tikai ar tiem". Kremļa vadītājs atzina, ka "Krievijas ekonomikas makroekonomisko rādītāju trajektorija ir zem gaidītā", un lika "iesniegt priekšlikumus ekonomikas izaugsmes atjaunošanai". Viņš arī apgalvoja, ka Krievijas valdība jau ir sagatavojusi pasākumus budžeta stabilitātes saglabāšanai. Rietumu analītiķi norāda, ka Krievijas ekonomikas izaugsme ir palēninājusies līdz aptuveni 1% 2025. gadā, salīdzinot ar 4,9% 2024. gadā. Tas ir saistīts ar Centrālās bankas stingro monetāro politiku un Rietumu sankcijām, kas galvenokārt vērstas pret Krievijas naftu.

2026. gada martā ASV prezidents Donalds Tramps apturēja dažas sankcijas pret Krievijas energoresursiem. Viņš atļāva valstīm vienu mēnesi iepirkt Krievijas naftu, kas jau atradās jūrā, bez sekundāru sankciju draudiem. Trampa mērķis bija stabilizēt enerģijas tirgu un apturēt naftas cenu pieaugumu, kas bija sācies ASV un Izraēlas militārās operācijas pret Irānu dēļ. Kremlis bija cerējis gūt papildu ieņēmumus no sankcionētās naftas pārdošanas, taču šie ieņēmumi nebija tik lieli, kā gaidīts, un Tramps neatjaunoja atļauju sankcionētās Krievijas naftas pārdošanai.

Krievijas triecieni Ukrainas pilsētām naktī uz ceturtdienu pierāda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Krieviju, lai panāktu mieru, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Dienā un vakarā un naktī bija gandrīz 700 Krievijas dronu. Bija arī raķetes: 19 ballistiskās raķetes un vēl vairāk spārnotās raķetes šonakt," viņš pavēstīja, piebilstot, ka lielākā daļa ballistisko raķešu bija vērstas pret Kijivu.

Viņš sacīja, ka šī nakts vēlreiz pierādīja, ka "Krievija nav pelnījusi nekādas globālās politikas mīkstināšanu un sankciju atcelšanu". "Krievija liek likmes uz karu, un tādai ir jābūt atbildei - ar visiem spēkiem jāaizsargā dzīvība un ar visiem spēkiem arī jāiestājas par mieru," sacīja Ukrainas prezidents.