TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Grūti iedomāties, ka Ukraina pašlaik varētu piekrist ASV piedāvātajam plānam kara izbeigšanai, jo tajā iekļautas vien Krievijas intereses, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāte, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).

Mūrniece uzsvēra, ka pašlaik uz galda esošais miera plāns ar 28 punktiem faktiski atspoguļo tikai Krievijas prasības, savukārt Ukrainas pozīcija tajā nav pienācīgi iekļauta.

Mūrniece akcentēja, ka no publiski pieejamās informācijas izriet, - plāns izstrādāts, balstoties uz Krievijas un ASV sarunām. Viņasprāt, jāņem vērā, ka Krievija ir agresorvalsts, bet Ukraina šajā karā varonīgi aizstāvas, tādēļ jebkuram miera plānam jābūt taisnīgam un ilgtspējīgam.

Viņa atgādināja, ka ir tikusies ar virkni Ukrainas augstāko amatpersonu, tostarp prezidentu Zelenski, un, ņemot vērā viņu pausto, ir grūti iedomāties, ka Ukraina piekristu plānam, kas paredz NATO dalībvalsts statusa atteikšanos vai būtisku armijas samazināšanu. Ukrainas puse jau skaidri paudusi, ka šādam plānam nepiekrīt, piebilda Mūrniece.

Mūrniece uzskata, ka pie šāda plāna būtu jāstrādā ne tikai Krievijai un ASV, bet arī Ukrainai, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viņa paudusi nožēlu, ka līdz šim nav notikušas sarunas pie viena apaļā galda, kur piedalītos arī Ukraina, jo esošais plāns negarantē taisnīgu un ilgstošu mieru.

Deputāte uzsvēra, ka miera sarunas ir jāturpina, lai panāktu, ka agresorvalsts negūst labumu no paša sāktā kara un Ukraina var turpināt savu atjaunošanu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts liecina, ka ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8.

Kijivai arī būtu jāatsakās no ieceres par rietumvalstu miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā, lai gan Polijā tiktu dislocētas Eiropas valstu kara lidmašīnas, lai aizsargātu Ukrainu.

Kāda ASV amatpersona aģentūrai AFP norādīja, ka plāna projektā ir iekļautas stingras drošības garantijas Kijivai, kas veidotas pēc NATO noteikumu parauga un kas ASV un to Eiropas sabiedrotajiem noteiktu saistības reaģēt uz jebkuru uzbrukumu Ukrainai.

Starp Krieviju, Ukrainu un Eiropu tiktu noslēgta visaptveroša neuzbrukšanas vienošanās un visas pēdējo 30 gadu domstarpības tiktu uzskatītas par atrisinātām, teikts plānā.

Savukārt Krievija tiktu atkal uzņemta G8, no kuras tā tika izslēgta 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, tiktu atceltas tai noteiktās sankcijas un tā tiktu "reintegrēta globālajā ekonomikā". Ja Krievija atkal iebruktu Ukrainā, sankcijas tiktu atjaunotas.

Saskaņā ar plānu ASV prezidents Donalds Tramps vadītu "miera padomi", kas pārraudzītu uguns pārtraukšanu.

Galvenie priekšlikumi plānā atbilst Maskavas līdzšinējām prasībām.

Tie paredz, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona.

Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajien punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers.

Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Plāns paredz, ka aizliegums Ukrainai pievienoties NATO būtu jānosaka gan Ukrainas konstitūcijā, gan Ziemeļatlantijas alianses statūtos. Tomēr plānā norādīts, ka Ukrainai ir tiesības iestāties Eiropas Savienībā un, kamēr šis jautājums tiek izskatīts, tai būs priekšrocības piekļuvē ES tirgum.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Ukrainai 100 dienu laikā būtu jāsarīko vēlēšanas - tā ir vēl viena Krievijas prasība, ko atkārtojis arī Tramps, kurš Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šā gada sākumā nodēvēja par "diktatoru bez vēlēšanām". Ukrainā pašlaik ir izsludināts karastāvoklis, un valsts konstitūcija liedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā.

Plānā arī teikts, ka 100 miljardi ASV dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem tiktu ieguldīti ASV vadītajos centienos atjaunot un investēt Ukrainā, un ASV saņemtu 50% no gūtās peļņas. Turklāt Eiropa piešķirtu vēl 100 miljardus dolāru, lai palielinātu Ukrainas atjaunošanai pieejamo investīciju apjomu.

Paredzēts arī panākt vienošanos par labības netraucētu transportēšanu pa Melno jūru.

Krievijas okupētā Zaporižjas atomelektrostacija atsāktu darbību Starptautiskās atomenerģijas aģentūras pārraudzībā, un tās saražoto elektrību vienādās daļās saņemtu Krievija un Ukraina.

Zelenskis ir sacījis, ka cer apspriest plānu ar Trampu "tuvākajās dienās". Viņš norādījis, ka ar jebkuru vienošanos ir jāpanāk "cieņpilns miers", kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte.

Ierosinātā plāna saturs ir veicinājis pieņēmumus, ka Maskava ir bijusi iesaistīta tā izstrādē.

"Šķiet, ka krievi to ierosināja amerikāņiem, un viņi to akceptēja," aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas avots.

Latvijas kara kuģis Baltijas jūrā pārtvēris Krievijas velkoni “Ņina Sokolova”, kas nodarbojas ar zemūdens infrastruktūras izlūkošanu, apgalvo izdevums “The Insider”.

Publikācijā apgalvots, ka Latvijas kara kuģis, “Imanta” klases mīnu traleris “M-04” 19. novembrī Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos bija pārtvēris Krievijas kuģi “Ņina Sokolova”. Par to liecinājusi “The Insider” analīze, pamatojoties uz “Starboard Maritime Intelligence” datiem.

Vairāk lasiet šeit.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers piektdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsprieduši ASV piedāvāto plānu kara izbeigšanai Ukrainā, uzsverot, ka jebkuram miera nolīgumam ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums.

Merca preses pārstāvja izplatītajā paziņojumā teikts, ka līderi vēlreiz apstiprināja savu "nelokāmo un pilnīgo atbalstu Ukrainai ceļā uz ilgstošu un taisnīgu mieru".

Līderi arī atzinīgi novērtēja ASV centienus izbeigt karu Ukrainā, tostarp priekšlikumus vēlreiz apliecināt Ukrainas suverenitāti un sniegt ticamas drošības garantijas, un plāno cieši koordinēt turpmāko rīcību šajā jautājumā.

Līderi arī norādīja, ka "turpinās tiekties uz mērķi ilgtermiņā aizsargāt Eiropas un Ukrainas vitāli svarīgās intereses", uzsverot, ka pašreizējai kontaktlīnijai būtu jākalpo par "sākuma punktu" jebkādām teritoriālām diskusijām.

Viņi arī norādīja, ka jebkuram miera līgumam, "kas attiecas uz Eiropas valstīm, Eiropas Savienību vai NATO, ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums vai sabiedroto konsenss".

"Apspriedām miera plānu Ukrainai un visai Eiropai. Novērtēju ASV, prezidenta Trampa un viņa komandas centienus izbeigt šo karu. Mēs strādājam pie ASV puses sagatavotā dokumenta. Tam vajadzētu būt plānam, kas nodrošina reālu pienācīgu mieru," sociālajos tīklos pavēstīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka Eiropas līderi un viņš pats cieši koordinē savus centienus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā pušu principiālās nostājas. Attiecīgu līmeņu komandas strādās kopā, norādīja Zelenskis.

Atšķirībā no Merca pārstāvja Zelenskis nekomentēja ASV sagatavotā plāna saturu.

ASV plāns, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Plānā teikts, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona. Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers. Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Apmaiņā Ukrainai solītas drošības garantijas no ASV un iespēja pievienoties ES.

Abi jau sen pametuši Krieviju. Putina ilggadējais kritiķis Šenderovičs pēc Krievijas invāzijas Ukrainā pārcēlās uz Poliju, bet Čičvarkins jau sen dzīvo Londonā.

Šenderovičs bija galvenais ideju autors asprātīgam deviņdesmito gadu šovam "Lelles" (Куклы), taču pēc Putina nākšanas pie varas 2000. gadā un viņa neglaimojošās attēlošanas šovu iznīcināja.

Eiropas Savienība nav oficiāli informēta par ASV piedāvāto plānu kara izbeigšanai Ukrainā, piektdien paziņoja bloka augstākās amatpersonas, piebilstot, ka plānu apspriedīs ar valstu līderiem G20 samitā, kas šajā nedēļas nogalē notiks Dienvidāfrikā.

Vairāk lasi šeit. 

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls uzskata ASV priekšlikumus kara izbeigšanai Ukrainā par sarakstu ar problēmām, kas ir steidzami jāapspriež starp Ukrainu un Krieviju, nevis par gatavu plānu miera panākšanai.

Vairāk lasi šeit. 

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 115 trieciendroniem un droniem imitatoriem, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

95 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 19 trieciendronu trāpījumi 12 vietās.

ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO un Krievijas atgriešanos G8, liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Vairāk lasi šeit. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 163 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji, vēsta LETA. 

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 357 tankus, 23 600 bruņutransportierus, 34 550 lielgabalus un mīnmetējus, 1546 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1247 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 82 620 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 768 automobiļus un autocisternas, kā arī 4002 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.