TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki gūst taktiskus panākumus Huļajpoles tuvumā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainian drones struck the Lukoil oil refinery in Volgograd, Russia, a major fuel producer that processes over ~15 million tonnes of crude annually and supplies key products like gasoline, diesel, and aviation fuel.
— Shaun Pinner (@olddog100ua) February 12, 2026
Strikes on energy infrastructure are meant to disrupt the… pic.twitter.com/It734xNBRt
Krievijā Volgogradas apgabalā naktī uz trešdienu cietusī uzņēmuma "Lukoil" naftas pārstrādes rūpnīca apturējusi darbu, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem nozares avotiem.
Triecienā cita starpā cietusi naftas sākotnējās pārstrādes iekārta AVT-1, teikuši avoti.
"Rūpnīca ir slēgta. Ir jāapseko teritorija, jāsavāc atlūzas, jāpārbauda iekārtas. Iekārta AVT-1 ir apturēta bojājumu dēļ. Bojājumu apmērs tiek precizēts," sacīja viens no "Reuters" sarunbiedriem.
Volgogradas apgabala varasiestādes ziņoja par masīvu dronu uzbrukumu reģionam naktī uz trešdienu un ugunsgrēku rūpnīcas teritorijā Volgogradas dienvidos, taču uzņēmuma nosaukumu nenorādīja.
"Reuters" avoti iepriekš ziņoja arī par darbības apturēšanu "Lukoil" Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcā pērn novembrī.
Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca ir lielākais naftas produktu ražotājs Krievijas Dienvidu federālajā apgabalā, un Krievijas militārajai mašinērijai tai ir stratēģiska nozīme.
Uzņēmums gadā pārstrādā vairāk nekā 15 miljonus tonnu naftas.
Rafinēšanas rūpnīca specializējas dziļā naftas pārstrādē, benzīna, dīzeļdegvielas, reaktīvās degvielas, mazuta, bitumena un citu naftas produktu ražošanā.
Eiropas Savienībai (ES) jāpārtrauc naudas sūtīšana uz Ukrainu, ja tā nopietni domā atdzīvināt savu tautsaimniecību, pirms sarunām ar citu bloka dalībvalstu līderiem ceturtdien paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
"Nesūties savu naudu kādam citam, ja tā jums nepieciešama pašu konkurētspējai, tādējādi nesūties naudu uz Ukrainu," žurnālistiem norādīja Orbāns.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments pēc Drošības policijas ierosinājuma izraidījis no Igaunijas Krievijas pilsoni Andreju Žuravļovu, jo viņam ir kontakti ar Krievijas specdienestiem, vēsta laikraksts "Postimees".
Personas, kas darbojās Krievijas specdienestu interesēs un uzdevumā, bija plānojušas izmantot Žuravļovu izlūkošanas informācijas vākšanai Austrumviru apriņķī, kas robežojas ar Krieviju.
Izraidīšanas mērķis bija izjaukt Krievijas specdienestu darbību un novērst smagas sekas, norādījusi Drošības policija.
Žuravļovam bija uzturēšanās atļauja Igaunijā, taču lielāko daļu laika viņš pavadīja Krievijā.
Ukrainas valdība ir atļāvusi Aizsardzības ministrijai pabeigt aizsardzības nocietinājumu būvniecību, ko valsts darbuzņēmējs nebija pabeidzis.
Šis lēmums ļaus novērst ilgstošās būvniecības kavēšanās galvenajos frontes līnijas sektoros un nodos pilnīgu kontroli pār nocietinājumu darbiem militārpersonām.
❗️The Ukrainian Government has permitted the 🇺🇦Ministry of Defense to finish building defensive fortifications that the state contractor failed to complete.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 12, 2026
This decision will allow the elimination of prolonged construction delays on key frontline sectors, and will transfer full… pic.twitter.com/puFlWFYMRQ
Huļajpolē un apkārtnē notiek smagas kaujas, un krievu iebrucēji necenšas ņemt gūstekņus. Ukrainas bruņotie spēki gūst panākumus, likvidējot okupantus, liekot tiem koncentrēties uz savu pozīciju noturēšanu.
11. februārī netālu no Huļajpoles Krievijas bruņoto spēku 35. armijas 38. atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes virsnieks pavēlēja saviem padotajiem sagūstīt Ukrainas karavīrus un nošaut viņus. Vairāk lasi šeit.
"The Times" vēsta, ka Ukrainas bruņotie spēki varētu saņemt jaunāko vācu hiperskaņas raķešu palaišanas iekārtu "Nightfall". Hiperskaņas raķeti "Nightfall" izstrādā vācu jaunuzņēmums "Hypersonica". Tas piedalās viena miljarda mārciņu vērtā Apvienotās Karalistes valdības programmā. Šajā programmā piedalās vairāki desmiti uzņēmumu un organizāciju. "Hypersonica" ir piesaistījis 23 miljonus mārciņu no investoriem hiperskaņas raķešu izstrādei. Nesen tas veica pirmos savu jauno navigācijas sistēmu testus Norvēģijā. Testu laikā raķete sasniedza ātrumu virs 7400 km/h un nolidoja aptuveni 300 km.
Ukraina 2026. gada Pasaules aizsardzības izstādē Rijādā prezentējusi savu daudzkalibra pretgaisa aizsardzības sistēmu "Šeršen", ziņo "Militarnyi". Sistēma ir testēta ar piecu veidu raķetēm, tostarp padomju, ārvalstu un perspektīviem Ukrainā ražotiem variantiem. Tajā ietilpst radara vadības postenis, palaišanas iekārtas un atbalsta transportlīdzekļi.
Ukraine presented its multicaliber Shershen air defense system at World Defense Show 2026 in Riyadh, according to Militarnyi. The system has been tested with five types of missiles, including Soviet, foreign and prospective Ukrainian-made variants. It includes a radar control… pic.twitter.com/eHY5UtPQWs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 12, 2026
Pilsēta atrodas Krievijas okupācijā. Kopš 2025. gada 23. decembra šajā apgabalā ir elektrības padeves pārtraukums — elektrības nav jau vairāk nekā sešas nedēļas. Klostera vecais ģenerators salūza, atstājot ēku bez apkures.
Jauns ģenerators tika piegādāts tikai februārī. Līdz tam laikam okupācijas "varas iestādes" šo problēmu nerisināja.
Nuns in Skadovsk who supported Russian forces left without electricity for a month and a half
— NEXTA (@nexta_tv) February 12, 2026
The city is under Russian occupation. Since December 23, 2025, the area has been experiencing a blackout — there has been no electricity for more than six weeks. The monastery’s old… pic.twitter.com/qhSYF2fKVO
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
