TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Ukrainu 31. janvārī paralizēja masveida elektroapgādes pārrāvums, kura dēļ tūkstošiem cilvēku valstī, tai skaitā galvaspilsētā Kijivā, palika bez elektrības, ūdens un siltuma. “Visi ir šokā,” norāda kāda Kijivas iedzīvotāja.

Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals paziņoja, ka 31. janvāra rītā Ukrainas elektroenerģijas sistēmā notika plaša mēroga pārrāvumi, ko izraisīja traucējumi pārvades līnijās starp Rumāniju un Moldovu, kā arī starp Ukrainas rietumu un centrālo daļu. 

Lai gan 31. janvārī ap plkst. 22.30 pēc vietējā laika elektrības un ūdens padeve daudzviet tika atjaunota, aptuveni 2600 dzīvojamo ēku Kijivā, jeb apmēram 25% no pilsētas dzīvojamā fonda, joprojām bija bez apkures. Turklāt gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz -23 grādiem.

Vairāki avoti Ukrainas enerģētikas uzņēmumos un Ministru kabinetā medijam "Ekonomichna Pravda" norādīja, ka elektroapgādes pārtraukumus visā valstī izraisīja sistēmiska kļūme, taču precīzi iemesli sākotnēji nebija zināmi. Bet vēlāk, savā vakara uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka sākotnējā informācija liecina, ka elektrības pārrāvumi nav saistīti ar “ārēju iejaukšanos vai kiberuzbrukumu”. Provizoriskie dati liecinot, ka iemesls pārrāvumiem bija sasalušas līnijas, kas izraisījušas automātisku elektrības atslēgšanos. Incidents notika uz Krievijas vairāku mēnešu ilgo uzbrukumu fona Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, kas smagi bojājuši energosistēmu.

27 gadus vecā deju skolotāja Katerina Maliuha atradās metro, kad ap plkst. 11.00 Kijivā pazuda elektrība. “Mēs apmēram divas stundas atradāmies pazemē kopā ar citiem pasažieriem, līdz mūs izglāba. Panikas nebija. Viss bija diezgan organizēti. Bet visi, protams, ir šokā. Tagad gandrīz nav arī mobilo sakaru,” viņa norādīja medijam "The Kyiv Independent".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 240 680 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 625 tankus, 23 980 bruņutransportierus, 36 777 lielgabalus un mīnmetējus, 1632 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1290 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 120 134 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 439 automobiļus un autocisternas, kā arī 4055 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Svētdien Abū Dabī paredzētas Ukrainas un Krievijas pārstāvju tiešās sarunas.

Gan Kremlis, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprinājuši datumu, taču precīzu sarunu laiku un vietu nav atklājuši.

Tiešas sarunas starp Maskavu un Kijivu pēc ilgstoša pārtraukuma atsākās pirms nedēļas. Tās tika sarīkotas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā vēstnieka Stīva Vitkofa starpniecību un norisinājās aiz slēgtām durvīm.

Tagad sarunas norisināsies bez ASV pārstāvju klātbūtnes.

Lai gan puses sarunas vairākkārt nosaukušas par konstruktīvām, nekas neliecina, ka drīzumā būtu gaidāma kāda vienošanās par kara izbeigšanu.

Vislielākās domstarpības joprojām ir tā dēvētajā teritoriālajā jautājumā.

Krievija joprojām pieprasa, lai Ukraina atstāj tās Donbasa teritorijas, ko krievi četru gadu laikā tā arī nav spējuši iekarot. Zelenskis atkārtoti šīs prasības ir kategoriski noraidījis.

Ukrainas delegāciju vadīs Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kamēr Krievijas delegācijas galvgalī ir militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs Igors Kostjukovs.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 90 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 76 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti 14 lidrobotu trāpījumi deviņās apkaimēs. Vēl divās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Ukraina un NATO ir vienojušās par galvenajām sadarbības prioritātēm, koncentrējoties uz gaisa aizsardzības stiprināšanu un Patriot sistēmu, F-16 lidmašīnu un HIMARS attīstīšanu.

Pasaules notikumu redaktors Sams Kilejs raksta: "Haotiska, bezprincipiāla un bīstami efektīva – Donalda Trampa pēdējā ārpolitikas iniciatīva Ukrainā var nodrošināt īsu atelpu no Krievijas bombardēšanas, kas notiek zemā temperatūrā, liekot civiliedzīvotājiem sasalt savās mājās.

Briesmas slēpjas tajā, ko viņš cer iegūt apmaiņā pret to, ka Vladimirs Putins uz nedēļu ir piekritis pārtraukt Ukrainas mocīšanu.

Nekādas šaubas nav, ka viņš pieprasīs, lai Kijeva piekāpjas Kremļa prasībām nodot savas spēcīgākās aizsardzības līnijas un cietokšņa pilsētas bez atbildes uguns, apmaiņā pret ilgāku „pamiers”.

Kijivā prognozēts bargs aukstuma periods, kas, paredzams, ilgs līdz nākamajai nedēļai.

Dažās apgabalos temperatūra noslīdēs līdz -30 °C, paziņoja Valsts ārkārtas dienests.

Krievija kara laikā ir centusies liegt Ukrainas civiliedzīvotājiem siltumu, gaismu un tekošu ūdeni, īstenojot stratēģiju, ko Ukrainas amatpersonas apraksta kā “ziemas izmantošanu kā ieroci”.

Kara upuru skaits sasniegs drūmu atskaites punktu
Saskaņā ar ziņojumu, līdz pavasarim abās pusēs Krievijas karā pret Ukrainu nogalināto, ievainoto vai pazudušo karavīru skaits varētu sasniegt divus miljonus.

Tas nozīmētu, ka Maskava cietusi vislielāko karavīru skaita zaudējumu, kāds reģistrēts jebkurai lielvalstij jebkurā konfliktā kopš Otrā pasaules kara.

Ukrainas Nacionālās gvardes kaujinieki ir iznīcinājuši vai bojājuši 449 ienaidnieka artilērijas sistēmas un 25 daudzkārtējās raķešu palaišanas sistēmas.

Amatpersonas apgalvo, ka hakeri mēģinājuši iznīcināt datus rūpnīcā, kas apkalpo 500 000 cilvēku. Drošības eksperts brīdina par “eskalāciju no spiegošanas līdz destruktīvām darbībām” pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm.