TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Prognozes par ASV aiziešanu no Eiropas nav piepildījušās, un NATO samits Ankarā jūlijā vēlreiz apliecinās, ka ASV ir ieinteresētas kolektīvajā aizsardzībā, atzīmēja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, komentējot ASV militārās klātbūtnes pārskatīšanu Eiropā.

Pēc viņa paustā, pērn varēja lasīt virkni virsrakstu, ka ASV it kā pārtrauks dalību mācībās Eiropā, taču tas nepiepildījās un amerikāņi turpina mācīties kopā ar Eiropas sabiedrotajiem. Tāpat nav piepildījušies pieņēmumi, ka ASV varētu atteikties no tradīcijas virzīt savu virsnieku NATO Sabiedroto spēku Eiropā augstākā virspavēlnieka amatam.

Riekstiņš aicināja piesardzīgi vērtēt skaļus paziņojumus, jo masu mediji cīnās par auditorijas uzmanību un vieglākais veids to piesaistīt esot "sulīgs virsraksts". Vienlaikus vēstnieks norādīja, ka pašreizējā ASV administrācija sagaida, lai Eiropa, kurā dzīvo ap 500 miljoniem iedzīvotāju, pati vairāk ieguldītu savā aizsardzībā.

Krievija atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi, uzsvēra Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes ANO Drošības padomes (DP) sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā.

Viņa akcentēja, ka ANO DP uzmanībai jābūt pievērstai Krievijas karam pret Ukrainas iedzīvotājiem. Vēstniece atgādināja, ka 1. un 2. jūnijā Krievija īstenoja gaisa uzbrukumu, kurā tika izmantoti 656 droni un 73 raķetes.

Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka uzbrukumos tika nogalināti 23 iedzīvotāji, savukārt ievainojumus guva 145 cilvēki. Tāpat viņa minēja, ka tikai Kijivā vien bojātas 11 izglītības un piecas medicīnas iestādes. Viņa norādīja, ka naktī uz svētdienu Krievijas drons trāpīja Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā. Vēstniece secināja, ka no bīstamas katastrofas šķīra daži simti metru.

"Sedanu" kolonna no Dagestānas Krievijas karaspēkam okupētajā Tokmakā nogādāja metrisko tonnu degvielas un skaidru naudu.

Ukraina ir gatava miera sarunām, otrdien preses konferencē Tallinā apliecināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu žurnālisti Zelenskim jautāja viņa redzējumu par miera sarunām, to iespējamiem dalībniekiem un ideālo iznākumu, vēstīja laikraksts "Postimees".

Runājot par miera sarunu ideālo iznākumu, Zelenskis norādīja, ka tas var būt tikai kara izbeigšana. Viņš teica, ka pirmais solis ceļā uz mieru ir ļaut diplomātiem darīt savu darbu. "Viņiem ir jāveic tehniskais darbs. Pamiers ir ļoti sarežģīts process - mēs nevaram vienkārši teikt: "Jā, mēs to gribam," un gaidīt, ka tas stāsies spēkā jau rīt," norādīja Ukrainas prezidents.

Varas iestādes noliedz jebkādas nopietnas problēmas, apgalvojot, ka šī problēma skar tikai mazas privātas degvielas uzpildes stacijas. Tomēr traucējumi ir skāruši arī "Lukoil" tīklu.

Lai simulētu aktivitāti, tika izveidots degvielas un enerģijas kompleksa galvenais birojs.

Ukrainas 63. atsevišķās mehanizētās brigādes bezpilota lidaparātu piloti veica nakts medības mežos Limanas virzienā

Krievijas karavīri acīmredzot domāja, ka rāpošana caur mežu padara viņus neredzamus.

Vēl 15 bērni un pusaudži ir atgriezti Ukrainā no pagaidu okupētajām teritorijām, kur viņi tika pakļauti Krievijas Federācijas spiedienam un propagandai.

Prezidenta iniciatīvas "Bring Kids Back UA" ietvaros, piedaloties "Save Ukraine" komandai, 15 bērni un pusaudži no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām tika atgriezti mājās. "Bring Kids Back UA" ziņoja, ka visi viņi pastāvīgi tikuši pakļauti spiedienam, draudiem un mēģinājumiem uzspiest Krievijas propagandu, kā arī piespiedu izglītībai krievu skolās.

Uz M-10 šosejas, 9 km attālumā no Kremļa saimnieka Vladimira Putina rezidences Valdajā, ir pamanīti pretdronu tīkli. Aizsargkonstrukcijas tiek uzstādītas kravas automašīnu stāvvietās, ziņo neatkarīgais Krievijas izdevums "Agentstvo". 

Rezidence atrodas vairāk nekā 600 km attālumā no Ukrainas robežas. Tīkli tika uzbūvēti salīdzinoši nesen. Ir zināms, ka 2025. gadā to vēl nebija. Vairāk lasi šeit.

Krievijas Federācija pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un bezpilota lidaparātu triecienam Ukrainas teritorijā. Pašlaik Olenjas lidlaukā atrodas pieci Tu-95MS stratēģiskie bumbvedēji, no kuriem vismaz četri ir bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Astoņi Tu-160 atrodas arī Ukrainkas lidlaukā.

Vienlaikus pēdējās dienās ir reģistrēts uzbrukuma dronu izmantošanas samazinājums. Novērotāji lēš, ka tas varētu liecināt, ka Krievijas bruņotie spēki uzkrāj dronus turpmākiem uzbrukumiem. Tiek uzskatīts, ka pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēks palaišanas vietās, iespējams, ir koncentrējis vairākus simtus bezpilota lidaparātu. Kijiva un apkārtējais reģions tradicionāli tiek nosaukti par potenciāliem Krievijas teroristu uzbrukumu mērķiem. Novērošanas kanāli ziņo arī par Krievijas interesi par mērķiem Ukrainas rietumos.