TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu okupanti cenšas nostiprināties ciematos netālu no Konstantiņivkas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Azov" dibinātājs un brigādes ģenerālis Andrijs Biļeckis ir pārliecināts, ka Ukrainas bruņotie spēki spēs pārņemt iniciatīvu frontes līnijās, ja tie spēs palielināt un saglabāt tempu vairākus mēnešus.
3. armijas korpusa komandieris Andrijs Biļeckis uzskata, ka nākamie seši mēneši varētu būt pagrieziena punkts karā. Ja Ukrainas armija spēs uzņemt un saglabāt tempu, tā spēs pārņemt iniciatīvu kaujas laukā un piespiest Krieviju atteikties no plāniem ieņemt visu Doneckas apgabalu. Brigādes ģenerālis šādu viedokli pauda intervijā aģentūrai "Reuters". Vairāk lasi šeit.
Vācija un Nīderlande šogad Baltijas valstīs izveidos kopīgu taktisko štābu, lai komandētu spēkus NATO austrumu flangā un palīdzētu atturēt Krieviju, ceturtdien paziņoja Berlīne.
Vācijas un Nīderlandes kopīgais komandcentrs, kas pazīstams kā 1GNC, tuvākajos mēnešos "uzņemsies komandējošo lomu NATO austrumu flangā, īpaši Igaunijas un Latvijas reģionā", teikts Vācijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Aģentūra "Reuters" šonedēļ vēstīja, ka NATO stiprinās sava austrumu flanga aizsardzību un nodrošinās, lai alianses spēki kara gadījumā ar Krieviju tiktu ātri pārsviesti uz Latviju un Igauniju. Vairāk lasi šeit.
Šobrīd NATO kontingenti Baltijas valstīs un Polijā pakļauti vienam komandpunktam, kas atrodas Ščecinā, bet plānotas komandstruktūras izmaiņas atbilstoši Baltijas valstu stratēģiskajai nozīmei.
Zelenskis ieradies Zviedrijā. Viņa lidmašīnu pavadīja "Gripen" iznīcinātāji. Tas ir redzams signāls tam, ka Stokholma gatavojas atbalstīt Ukrainas kaujas aviāciju. Zelenskis publicēja video no vizītes un sacīja, ka ir panākts svarīgs progress "Gripen" jautājumā, kam vajadzētu ievērojami stiprināt Ukrainas gaisa spēku efektivitāti un padziļināt Zviedrijas un Ukrainas sadarbību aizsardzības jomā.
"Mēs gatavojam Ukrainai nozīmīgu aizsardzības paketi un spēcīgu soli par Gripen iznīcinātājiem, kas noteikti padarīs mūsu kaujas aviāciju efektīvāku," sacīja prezidents.
Krievu okupanti cenšas nostiprināties ciematos netālu no Konstantiņivkas un no turienes mēģina iekļūt pašā pilsētā.
Situācija Konstantiņivkā Doneckas apgabalā, kur uzbrūk Krievijas okupācijas spēki, pasliktinās. Ienaidnieks paplašina savu kontroli pār tuvējām teritorijām, cenšoties nostiprināt savas pozīcijas ciematos, lai vēlāk iekļūtu pašā pilsētā, liecina "DeepState" projekts. Tikmēr okupanti turpina apšaudīt Konstantiņivkas infrastruktūru, pārvēršot pilsētu drupās.
"Tajā pašā laikā Konstantiņivka tiek nolīdzināta līdz pamatiem, pārvēršot pilsētu drupās, kuras galu galā būs neiespējami noturēt," teikts ziņojumā.
Analītiķi ziņo, ka pēc Pokrovskas un Mirnohradas okupācijas ienaidnieks turpina aktīvi palielināt tur savus spēkus, īpaši izvietojot bezpilota lidaparātu apkalpes. Pēc novērotāju domām, okupanti, izmantojot bezpilota lidaparātus, ir nostiprinājuši kontroli pār aglomerācijas teritorijas gaisa telpu, ievērojami sarežģot Ukrainas spēku darbu. Pašlaik ienaidnieks saglabā savu mērķi vēl vairāk virzīties dziļāk Ukrainas aizsardzības līnijās. Turklāt situācija ap Rodinski joprojām ir sarežģīta, taču Ukrainas aizstāvji cenšas ierobežot ienaidnieka spiedienu uz pilsētu. Eksperti norāda, ka Rodinske joprojām ir svarīgs cietoksnis Krievijas karaspēka tālākai virzībai, īpaši apmetņu teritorijā uz dienvidiem no Dobropiļļas, kas ir ļoti svarīga loģistikas ziņā.
Informācija par ASV vēstniecības aiziešanu no Kijivas neatbilst realitātei, paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs.
Neviena no diplomātiskajām pārstāvniecībām nav ziņojusi par aiziešanu Krievijas Federācijas draudu dēļ.
❗️The US Embassy in Ukraine has confirmed that it continues to operate. pic.twitter.com/g16e2KpOss
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 28, 2026
Ukraina tiks pilnībā integrēta Eiropas aizsardzības iniciatīvās, jo īpaši pretgaisa aizsardzības un bezpilota lidaparātu/dronu apkarošanas jomā, paziņoja Urzula fon der Leiena.
❗️Ukraine will be fully integrated into Europe’s defence initiatives, particularly in the areas of air defence and counter-UAV/drone warfare, – Ursula von der Leyen.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 28, 2026
Krievijas okupanti maskē militāros transportlīdzekļus par civiliem transportlīdzekļiem, cenšoties izvairīties no "Hornet" bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Ukrainas militārpersonas pēdējā laikā aktīvi uzbrūk ienaidnieka loģistikai okupētajās teritorijās, izmantojot ar mākslīgo intelektu aprīkotus "Hornet" dronus. Cenšoties pasargāt sevi no šādiem uzbrukumiem, okupanti ir sākuši maskēt militāros transportlīdzekļus par civiliem transportlīdzekļiem, tādējādi apdraudot īstus civiliedzīvotājus.
Par to ziņo "Telegram" kanāls "ASTRA", atsaucoties uz diskusijām Z kanālos. Propagandisti atzīst, ka Ukrainas bruņoto spēku spiediens uz okupēto teritoriju ceļiem, pa kuriem pārvietojas Krievijas militārā tehnika, pieaug, un okupanti nav pārliecināti, kā risināt šo problēmu. Vairāk lasi šeit.
Senatori Ričards Blūmentāls un Džims ir ieradušies Kijivā, lai apspriestu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu.
❗️Zelenskyy Meets with U.S. Congressional Delegation in Kyiv
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 28, 2026
Senators Richard Blumenthal and Jim have arrived in Kyiv to discuss bolstering Ukraine’s air defense capabilities. pic.twitter.com/TvG2U3GRCo
Zviedrija gatavojas nodot Ukrainai vairākus C un D modifikācijas iznīcinātājus "JAS 39 Gripen", kurus ražo uzņēmums "Saab", ziņo zviedru laikraksts "Aaftonbladet".
Nav precizēts, cik tieši lidmašīnu Kijiva saņems un kad tas notiks.
Vienlaikus tiek ziņots, ka sāksies sarunas par gaidāmo "JAS 39 Gripen" E modifikācijas iznīcinātāju pārdošanu Ukrainai. Tās ir jaunākās paaudzes lidmašīnas savā klasē. Tās ir aprīkotas ar jaudīgāku dzinēju, tām ir palielināts darbības rādiuss, kā arī modernas radaru un elektronikas sistēmas.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 147 droniem un ballistisko raķeti "Kinžal", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 138 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti raķetes un deviņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



