TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Ar pašreizējo tempu pilnīgam Donbasa ieņemšanai būtu nepieciešami vairāk nekā 30 gadi. Droni ir apturējuši bruņotu transportlīdzekļu izrāvienu. Krievijas vienības zaudēja "Starlink" un piedzīvoja savu "Telegram" ierobežošanu, vēsta laikraksts "The New York Times".

Ukrainas "MiG-29" veic precīzu triecienu ar divām GBU-62 JDAM-ER bumbām Krievijas bezpilota lidaparātu komandpunktam Zaporižjas apgabalā.

Paredzams, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta Maskavas "ēnu flotei", un paketi plānots pieņemt jūnija beigās vai jūlija sākumā, vēsta "Politico".

Brauciena mērķis ir paplašināt abu valstu sadarbību aizsardzības rūpniecības jomā.

Pirmo reizi ir pamanīts Krievijas projekta 21980 "Grachonok" patruļkuģis, kas aprīkots ar lieliem pretdronu aizsardzības rīkiem.

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šodien Briselē paredzētas diskusijas par atbalstu Ukrainai un Krievijas iegrožošanu, situāciju Tuvajos Austrumos, kā arī par sadarbību ar Rietumbalkāniem, informēja Ārlietu ministrijā.

Sanāksmē, kurā piedalīsies Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), ministru diskusiju fokusā būs visa veida tālākais atbalsts Ukrainai. Plānots, ka ministri apspriedīs arī turpmāko spiedienu pret Krieviju, tai skaitā jaunas sankcijas. Sanāksmē piedalīsies arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Tāpat gaidāms, ka ES ārlietu ministri pārrunās sadarbību ar Līča valstīm, tostarp ierosinot drošības un aizsardzības partnerību, situāciju Hormuza šaurumā, kā arī apspriedīs ES sadarbības padziļināšanu ar Rietumbalkāniem.

Sanāksmē plānots apstiprināt Eiropas miera mehānisma atbalsta pasākumus Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai, kā arī apspriest ES iespējas sniegt atbalstu Melnkalnei tās noturības veicināšanā pret hibrīdo apdraudējumu saistībā ar iestāšanos ES.

Ministriem plānota arī neformāla diskusija ar Kanādas ārlietu ministri Anitu Anandu par atbalstu Ukrainai un Krievijas iegrožošanu, kā arī drošības situāciju Tuvajos Austrumos un Arktikā. Tāpat ministri ar Rietumbalkānu ārlietu ministriem pārrunās sadarbību informācijas integritātes un ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanās apkarošanas jomā un ES paplašināšanos.

Pēc Ārlietu padomes noslēguma norisināsies Starptautiskās koalīcijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksme, kā arī ES - Sīrijas augsta līmeņa dialogs, kura laikā paredzēts apspriest ES un Sīrijas sadarbības padziļināšanas iespējas.

Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 342 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 924 tankus, 24 551 bruņutransportieri, 41 863 lielgabalus un mīnmetējus, 1783 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1373 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 284 254 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 710 automobiļus un autocisternas, kā arī 4178 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.