TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Serhijs Beskrestnovs (iesauka "Flash") norāda, ka krievu okupanti sākotnēji pārvadāja FPV dronus uz saviem "Molnija" un "Gerbera" droniem. Tagad viņi šim nolūkam sākuši izmantot arī "Shahed". Viens "Shahed" pārvadā divus bezpilota lidaparātus. Tas ir nepieciešams, lai palielinātu FPV dronu darbības rādiusu.

Uzlaboto Krievijas "Shahed" jau ir pamanījuši Ukrainas karavīri. Tiešsaistē ievietotā video redzams, kā krievu drons nolaiž bezpilota lidaparātus (FPV). Bezpilota lidaparāts, domājams, tika pamanīts Sumu reģionā. Vērts atzīmēt, ka FPV dronu vidējais darbības rādiuss ir 10–15 km, lai gan ir modeļi ar darbības rādiusu 20 km vai vairāk. FPV droni pašlaik ir galvenais dronu veids, ko izmanto frontē un frontes līnijas zonā. FPV dronu transportēšana ar citiem bezpilota lidaparātiem ievērojami palielina to darbības rādiusu. Vairāk lasi šeit.

Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar raķeti "Iskander-M" un 126 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 100 dronus.

No 126 droniem aptuveni 80 bijuši trieciendroni "Shahed".

Fiksēti raķetes un 23 dronu trāpījumi 14 vietās, kā arī dronu atlūzu nogāšanās trīs vietās.

Turpinoties militārās mobilitātes mācībām "Steadfast Dart", NATO karavīri trešdien praktizēs izsēšanos Vācijas Baltijas jūras piekrastē.

Karavīri, ieroči un ekipējums pēc jūras šķērsošanas tiks izsēdināti krastā poligonā Šlēsvigā-Holšteinā.

Desanta operācijā piedalīsies aptuveni 15 kuģi un 2600 karavīru. To klātienē vēros Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss un NATO ģenerālis Ingo Gerharts, kurš atbild par NATO spēkiem Centrāleiropā.

 ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs trešdien paziņojis, ka Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunās Ženēvā panākts progress.

"Abas puses vienojās informēt savus līderus un turpināt darbu, lai panāktu vienošanos," platformā "X" rakstīja Vitkofs.

Jau ziņots, ka otrdien Ženēvā sākās trīspusējo sarunu trešā kārta, kas turpināsies šodien. Iepriekšējās divas kārtas notika janvārī un februāra sākumā Abū Dabī.

Sarunas otrdien Ženēvā ilga sešas stundas un bija ļoti intensīvas, ziņu aģentūrai AFP atklāja Krievijas delegācijai pietuvināts avots.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdiena savā ikvakara uzrunā paziņoja, ka ir gatavs "ātri virzīties uz cienīgu vienošanos, lai izbeigtu karu", taču apšaubīja, vai Krievija nopietni domā par mieru. Viņš piebilda, ka Krievija dod priekšroku raķešu triecieniem īstas diplomātijas vietā.

Sarunās ASV pārstāv Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners. Ukrainas delegāciju vada Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs. Krievijas delegāciju vada diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis.

Umerovs otrdienas vakarā izteica pateicību ASV par starpniecību sarunās un paziņoja, ka informējis Eiropas sabiedrotos par sarunās apspriesto. Viņš norādīja, ka sarunas otrdien koncentrējās uz "praktiskiem jautājumiem un mehānismiem iespējamajiem risinājumiem".

"Esmu pabeidzis atsevišķu tikšanos ar Savienoto Valstu un Eiropas partneru - Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Šveices - pārstāvjiem," platformā "Telegram" paziņoja Umerovs. "Mēs apspriedām šodienas sarunu kārtas rezultātus un saskaņojām mūsu pieeju turpmākajiem soļiem," viņš piebilda.

Zelenskis vairākkārt teicis, ka viņa valstij tiek prasīti nesamērīgi kompromisi salīdzinājumā ar Krieviju.

Tramps pirmdien atkal izdarīja spiedienu uz Ukrainu, lai panāktu vienošanos, sakot, ka tai "labāk ātri sēsties pie sarunu galda".

Zelenskis otrdien izdevumam "Axios" uzsvēra, ka nav godīgi, ka Tramps turpina aicināt Ukrainu panākt vienošanos, piebilstot, ka ilgstošs miers netiks panākts, ja uzvara tiks vienkārši atdota Krievijai. "Es ceru, ka tā ir tikai viņa taktika, nevis lēmums," piebilda Zelenskis.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 256 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 681 tanku, 24 051 bruņutransportieri, 37 363 lielgabalus un mīnmetējus, 1648 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1302 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 137 924 bezpilota lidaparātus, 4314 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 919 automobiļus un autocisternas, kā arī 4072 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Bijušais Krievijas “Sudostroiteļnij bank” (“SB-bank”) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vasilijs Meļņikovs saņēmis sešu gadu ieslodzījumu pēc tam, kad atzīts par vainīgu 11 miljardu rubļu (120 miljoni eiro) izšķērdēšanas organizēšanā.

“SB-bank” licence tika atņemta 2015. gada 16. februārī, kad tās parādi noguldītājiem sasniedza gandrīz 37 miljardus rubļu. Pret Meļņikovu jau tajā pašā gadā ierosināja krimināllietu, taču ne par līdzekļu piesavināšanos, bet par bankas pārskatu viltošanu. Negaidot nopietnākas apsūdzības, Meļņikovs pārcēlās uz Latviju.

Apsūdzība par izšķērdēšanu viņam aizmuguriski izvirzīja 2018. gadā, bet nākamajā gadā viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā. Pēc pāris gadiem viņš pats atgriezās Krievijā.

Vairāk lasiet šeit.

Igaunijas mērķis ir miers Ukrainā, kas būtu taisnīgs, nevis Minhenes vai Jaltas miers, otrdien ikgadējā runā parlamentā par valsts ārpolitiku sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Viņš uzsvēra, ka tagad, 2026. gadā, vairs nav runa par priekšnojautu par ēras beigām, bet gan par pašām ēras beigām. "Noteikumi, līgumi un paražas, kas kādreiz bija spēkā, var vairs nebūt spēkā; vecais ir pagājis, bet jaunais - kas to aizstās - vēl ir neskaidrs," sacīja Cahkna.

Ministrs norādīja, ka Igaunijas ārpolitikas mērķis ir brīvība, un, lai saglabātu Igaunijas brīvību, ir jāveido atbalstoša starptautiskā vide. "Mēs vēlamies, lai starptautiskās dzīves noteikumi palīdzētu saglabāt Igaunijas brīvību," teica Cahkna.

Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijas Ženēvā noslēgušas pirmo no divām sarunu dienām, ziņo avoti.

"Pēc kopējās daļas darbs turpinājās tematiskajās grupās," vietnē "Telegram" pēc sarunām pavēstīja Ukrainas delegācijas vadītājs Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs. Viņš norādīja, ka sarunas koncentrējās uz "praktiskiem jautājumiem un mehānismiem iespējamajiem risinājumiem" un bija sadalītas divos blokos - politiskajā un militārajā.

Izdevums "Ukrainskaja Pravda" iepriekš ziņoja, ka delegācijas Ženēvā pabeigušas sarunas politiskajā blokā, bet militārā grupa vēl strādā. Umerovs vēlāk paziņoja, ka abas grupas sarunas noslēgušas un darbu turpinās trešdien.

Umerovs iepriekš pateicās ASV par piedalīšanos sarunās un sacīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izvirzījis skaidrus mērķus sarunām. "Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk virzīt uz priekšu lēmumus, kas var sekmēt ilgstošu mieru," viņš piebilda.

Sagaidāms, ka delegācijas par sarunu rezultātiem ziņos šodien, kad trīspusējo sarunu trešā kārta būs noslēgusies. Iepriekšējās divas kārtas notika janvārī un februāra sākumā Abū Dabī.

Itālijas laikraksts "La Stampa" ziņoja, ka Ženēvā ieradušies arī drošības padomnieki no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas. Laikraksts, atsaucoties uz diplomātiskiem avotiem, vēstīja, ka viņi uzrauga sarunu gaitu starp ASV, Ukrainu un Krieviju.