TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Rezultātā "Grad" tika pilnībā iznīcināts. Iznīcināts gan tas angārs, gan blakus esošās ēkas.
🔥 Perun operators discovered a hidden and fully charged BM-21 Grad in the hangar.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 10, 2026
As a result, minus Grad and completely destroyed this and the neighboring buildings. pic.twitter.com/8ghahm5FJb
Pilna mēroga degvielas krīze no Krimas ir izplatījusies uz Krievijas dienvidiem. Krasnodaras apgabalā un visos Krievijas dienvidos tiek runāts par tvertņu iztukšošanu, atlaižu atcelšanu un dīzeļdegvielas ierobežojumiem nākotnē.
Ukrainas "Fire Point" plānoja augustā pēc pirmā lidojuma izmēģinājuma sākt savas pretgaisa aizsardzības raķetes FP-7.x masveida ražošanu. Sistēma tika izstrādāta kā lētāka "Patriot" alternatīva, un plānotā jauda ir līdz trim raķetēm dienā.
❗️Ukraine’s Fire Point planned to start mass production of its FP-7.x air defense missile in August after a first flight test. The system was developed as a cheaper Patriot alternative, with output planned at up to three missiles per day. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 10, 2026
Krievija uzbūvēja pontona tiltu Čonharā pēc tam, kad Ukrainas triecieni sabojāja pastāvīgo šķērsošanas vietu, kas savienoja okupēto Hersonas apgabalu ar Krimu. Satelītattēli liecināja, ka pontona laidums 7. jūnijā parādījās blakus bojātajam Hersonas tiltam.
Russia built a pontoon bridge at Chonhar after Ukrainian strikes damaged the permanent crossing linking occupied Kherson region with Crimea. Satellite images showed the pontoon span appeared on June 7 beside the damaged Kherson bridge. #Ukraine pic.twitter.com/0KG1g8aZQG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 10, 2026
Lūk, kas palicis pāri no bērnudārza pagalma Vasiļivkā, Ukrainā, pēc tam, kad tajā trāpīja krievu planējošā bumba.
Vieta, kur spēlējās bērni. Iznīcināta ar ieroci, kas izmaksāja vairāk nekā visa bērnudārza uzcelšana, tas ir izdzēsts.
This is what remains of a kindergarten courtyard in Vasylivka, Ukraine, after a Russian glide bomb struck it
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 10, 2026
A place where children played. Destroyed by a weapon that costs more to build than the entire kindergarten, it erased
📷 Dnipro TV pic.twitter.com/bfPpxN1SuT
Kāds "īpaši gudrs" okupants nolēma pieiet nedaudz tuvāk un sasildīties pie Ukrainas drona akumulatora.
Eksperiments beidzās tieši tā, kā gaidīts.
🥴 Meanwhile, one particularly bright occupier decided to get a little closer and warm himself by the battery of a Ukrainian drone
— NEXTA (@nexta_tv) June 10, 2026
The experiment ended exactly as expected. pic.twitter.com/Ywk74rzETy
Krievijas Valsts domes deputāts ģenerālis Guruļevs atzina, ka Krievijas spēki 2014. gadā pēc viņa personīgas pavēles nogalināja civiliedzīvotājus Donbasā.
Guruļevs sacīja, ka pirms 12 gadiem Donbasā, kad viņš komandēja karaspēku, Krievijas spēku apšaudē gāja bojā sieviete un bērns.
"Es to izdarīju. Cita ceļa nebija. Man bija jāglābj savi vīri."
Vienlaikus viņš aicināja uzbrukt Ukrainas pilsētām:
"Bet tas ir karš. Un ienaidniekam ir jāuzbrūk visur. Kijivā. Lai tur nebūtu ūdens, elektrības, kanalizācijas – nekā." Vairāk lasi šeit.
Vācija Čehijas vadītajam munīcijas kanālam Ukrainai solīja vēl 300 miljonus eiro — aptuveni 50 000 tāla darbības rādiusa lādiņu.
Tas Berlīni padara par lielāko ārvalstu atbalstītāju kanālam, kas kopš 2024. gada ir piegādājis 4,4 miljonus lādiņu. Šogad tam nepieciešami 5 miljardi eiro.
Germany pledged €300 million more to the Czech-led ammunition channel for Ukraine—roughly 50,000 long-range rounds
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 10, 2026
That keeps Berlin the biggest foreign backer of a channel that's shipped 4.4 million shells since 2024. It needs €5 billion this year.https://t.co/Gz5Btd7MxW pic.twitter.com/qNhgNnqmog
Vācu militārais analītiķis Julians Repke no laikraksta "Bild" paziņoja, ka Ukrainas uzbrukums Čeboksaros demonstrēja Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas neveiksmi. Pilnībā funkcionējoša pretgaisa aizsardzības sistēma lielākajā daļā Krievijas nepastāv.
Viņš norāda, ka 10 jūnija rītā Ukraina Čeboksaros uzbruka ieroču rūpnīcai ar vismaz divām pašas izstrādātām FP-5 "Flamingo" 12 metru garajām spārnotajām raķetēm (svars 6 tonnas, spārnu platums 6 metri).
Video, raksta Repke, rāda, ka lielie un relatīvi lēnie mērķi spēja pārvietoties aptuveni 1000 kilometru attālumā Krievijas gaisa telpā. Vairāk lasi šeit.
Die ukrainische Armee hat heute Morgen eine Waffenfabrik in der russischen Stadt Tscheboksary mit mindestens zwei selbst entwickelten Marschflugkörpern vom Typ FP-5 „Flamingo“ angegriffen.
— Julian Röpcke 🇩🇪🤝🇺🇦 (@JulianRoepcke) June 10, 2026
➡️Videoaufnahmen zeigen den Anflug der großen langsamen Objekte über 900 km russischen… pic.twitter.com/IKG88ggbUB
Maskava apsūdzēja Otavu par "kara kurinātāja" lomu, jo tā turpina sniegt militāru palīdzību Kijivai, un solīja savā militārajā plānošanā iekļaut Kanādas aizsardzības objektus.
To saka Krievija, kas uzsāka lielāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Kremļa pasaules uzskatā iebrukums kaimiņvalstī ir normāls. Palīdzība upurim aizstāvēties ir īstā provokācija.
🇷🇺🇨🇦 Russia has threatened Canada with an “appropriate response” for supporting Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) June 10, 2026
Moscow accused Ottawa of being a “warmonger” for continuing to provide military assistance to Kyiv and vowed to add Canadian defense-related facilities to its military planning.
It's always… pic.twitter.com/v43nOCOOSH
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
