Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Vašingtona klasificējusi jauno Ukrainas "miera plānu"

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Vašingto...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 18:57
Ukrainas aizstāvji netālu no Hrodivkas iznīcinājuši okupantu tanku

Ukrainas 503. jūras kājnieku bataljona karavīri iznīcināja krievu tanku netālu no Hrodivkas apmetnes Doneckas apgabalā.

Šodien 18:44
Ukrainas Ģenerālštābs apstiprina triecienus Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai

Ukrainas Ģenerālštābs apstiprina nakts triecienus Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, dronu glabātuvei Saku lidlaukā okupētajā Krimā (tika iznīcināts arī angārs, kurā tika glabāti Krievijas droni "Orion" un "Forpost"), kā arī Krievijas personālam un degvielas noliktavām okupētajos Doneckas un Luhanskas apgabalos. Turklāt tika iznīcinātas tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas kā "Pantsir-S1" un "Tor-M2".

Šodien 18:20
Lietuva bloķē "Lukoil" tranzītu uz Kaļiņingradu: Krievija draud ar triecienu

Viļņa, ievērojot ASV sankcijas, ir apturējusi "Lukoil" naftas produktu tranzītu, izraisot draudus no Maskavas.

Lietuvas dzelzceļš paziņoja par pilnīgu Krievijas naftas kompānijas "Lukoil" kravu tranzīta apturēšanu caur valsti. Viļņa šo soli skaidro ar ASV un Apvienotās Karalistes sankcijām. 

Pārejas periods, kas ļāva uzņēmumiem veikt visus darījumus ar sankcijām pakļautajām personām un uzņēmumiem, beidzās 21. novembrī, ziņoja DW. Vairāk lasi šeit.

Šodien 17:58
Baltijas jūra tiek kontrolēta: NATO izvieto zemūdens dronu floti pret Krievijas agresiju

Pieaugot Krievijas draudiem, Eiropa ir sākusi iegādāties vācu "GreyShark" zemūdens dronus.

NATO paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, paļaujoties uz modernām zemūdens tehnoloģijām. Divas Eiropas valstis ir parakstījušas līgumus par "GreyShark" autonomo dronu iegādi no vācu ražotāja "Euroatlas". Par to ziņo "Reuters", atsaucoties uz uzņēmuma pārstāvjiem. 

Paredzams, ka droni būs daļa no NATO aizsardzības tīkla reģionā. To galvenais mērķis būs aizsargāt sakaru līnijas un infrastruktūru no Krievijas sabotāžas un provokācijām. "Euroatlas" apstiprināja, ka ir saņēmis pirmos divus militāros "GreyShark" pasūtījumus. Līgumu kopējā vērtība pārsniedz simts miljonus eiro. Uzņēmuma izpilddirektors Eižens Cimņevskis sacīja, ka līgumi ir starp valstīm, kas cieši sadarbojas savā starpā. Viņš atteicās precizēt, kuras valstis. "Euroatlas" vadītājs norādīja, ka iegādātās sistēmas tiek izstrādātas konkrētām aizsardzības misijām un netiks bruņotas.

"GreyShark" ir vidēja izmēra autonoms zemūdens drons, kas paredzēts ilgstošai darbībai zem ūdens. Pamata versija var palikt zem ūdens līdz pat piecarpus dienām, savukārt jauns modelis, ko izstrādā "Euroatlas", var palikt zem ūdens līdz pat sešpadsmit nedēļām. Dronus var izvietot grupās, padarot tos īpaši vērtīgus zemūdens aktivitāšu uzraudzībai, mīnu meklēšanai, zemūdeņu izsekošanai un kabeļu līniju aizsardzībai. 

Interese par šīm tehnoloģijām jau tiek izrādīta ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā. Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu fonā bezpilota jūras platformu izstrāde kļūst par galveno mūsdienu aizsardzības jomu. Melnajā un Azovas jūrā Ukrainas virszemes droni ir demonstrējuši augstu efektivitāti, gandrīz pilnībā iznīcinot Krievijas floti. SBU nesen atklāja uzlabotu sava jūras drona "Sea Baby" versiju, kas var mērot vairāk nekā 1500 kilometrus un pārvadāt līdz divām tonnām kravas — divreiz vairāk nekā iepriekšējās paaudzes kravnesība. NATO jau izvieto fregates un patruļlidmašīnas Baltijas jūrā. Zemūdens droni stiprinās kontroli pār reģionu. Šis solis ir loģiska atbilde uz Krievijas mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz kaimiņvalstīm, izmantojot hibrīdmetodes, tostarp jūras kabeļu un enerģijas mezglu sabotāžu.

Šodien 17:36
Nīderlande iegādāsies 100 IRIS radarus

Nīderlande iegādāsies 100 IRIS radarus no "Robin Radar", kas paredzēti dronu atklāšanai. Šie radari jau ir pārbaudīti Ukrainā.

Šodien 17:11
"Slēpjas aiz civiliedzīvotājiem!" Sirskis stāsta par Krievijas armijas taktiku Pokrovskā

Krievijas okupācijas armijas vadība lielo zaudējumu dēļ ir spiesta pārvietot savu operatīvo rezervi uz Pokrovskas sektoru.

Krievu okupanti Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā pastāvīgi maina uzbrukumu virzienu, izmantojot iefiltrēšanās taktiku, tostarp maskējoties par vietējiem iedzīvotājiem vai slēpjoties aiz viņiem. Vairāk lasi šeit.

Šodien 16:55
Peskovs: ASV nodevušas Krievijai miera plāna pamatparametrus

ASV ir nodevušas Krievijai sarunās Ženēvā saskaņotos kara izbeigšanas plāna pamatparametrus, paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Pamatparametri ir nodoti, un nākamnedēļ Maskavā notiks sarunas," sacīja Peskovs.

Iepriekš tika ziņots, ka nākamnedēļ Maskavā ieradīsies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Peskovs sacīja, ka Kremlis laicīgi informēs par precīzu Vitkofa vizītes datumu.

Šodien 16:35
Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 72 droniem

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 72 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 63 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Raķete raidīta no okupētās Krimas, bet droni - no Orlas, Miļļerovas un Brjanskas rajoniem Krievijā.

No 72 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 50 bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti ballistiskās raķetes un deviņu trieciendronu trāpījumi piecās vietās, kā arī notriekto dronu nogāšanās vienā vietā, norādīja Gaisa spēki.

Šodien 16:11
Beļģija atkal kavē 140 miljardu eiro atbalstu Ukrainai

Premjerministrs Barts De Vēvers paziņoja Eiropas Komisijai, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana reparācijām varētu traucēt Ukrainas un Krievijas miera līguma parakstīšanai nākotnē.

Šodien 15:58
Kijiva atvadās no 21 gadus veca ungāra, kurš cīnījās par Ukrainu

Ungārs Bendžamins Ašers, 21 gads, 2023. gada martā lauza līgumu ar Ungārijas armiju, lai pievienotos Ukrainas Trešajai triecienbrigādei kā strēlnieks. Viņš tika nogalināts 24. maijā.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".