TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā pārrunājuši Savienoto Valstu rosināto miera plānu Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanai, pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Kornēliuss
Telefonsaruna notikusi "uzticības pilnā un konstruktīvā" gaisotnē, puses saskaņojušas "nākamos soļus" padomnieku līmenī, norādīja Kornēliuss.
Tagad Mercs informēs Eiropas partnerus.
Mercs ir pirmais Savienoto Valstu NATO sabiedrotais Eiropā, kas ar Trampu pārrunājis ASV 28 punktu miera plānu, norāda ziņu aģentūra DPA.
Saruna ilgusi aptuveni 15 minūtes.
Avots Vācijas valdībā DPA apliecināja, ka Eiropas sabiedrotie tagad strādā pie sava "starpniecības dokumenta", kas vēl tiek apspriests.
Lietuva neizslēdz iespēju slēgt robežu ar Baltkrieviju uz nenoteiktu laiku, ja situācija pasliktināsies, piektdien paziņoja premjerministre Inga Ruginiene.
Ceturtdien Lietuva atkal atvēra divus robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju, taču tās pašas dienas vakarā kontrabandistu baloni atkal traucēja Viļņas lidostas darbību. Turklāt no Baltkrievijas joprojām nav izbraukušas Lietuvas kravas automašīnas.
"Šodien mēs redzam, ka varam atkal atvērt robežas, bet mēs neizslēdzam iespēju, ka tās atkal varētu slēgt uz nenoteiktu laiku, ja situācija pasliktināsies," Ruginiene teica žurnālistiem Kauņas lidostā.
"Gaisa baloni ir mūsu jaunā realitāte, bet tie liek mums pārdomāt mūsu procedūras. Šodien mēs varam teikt, ka lidostas slēdzam retāk un gatavojamies katram jaunam draudam, kas mūs sagaida," viņa piebilda.
Baltijas valstīm nevajadzētu uztraukties par iespējamu Krievijas uzbrukumu, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, komentējot jautājumu par tālāku konflikta eskalāciju Ukrainā.
Plašāk lasīt šeit.
Polijas parlamenta deputāti piektdien pieņēmuši rezolūciju ar aicinājumu valdībai pārcelt Krievijas vēstniecību Varšavā, norādot uz bažām, kas saistītas ar vēstniecības atrašanos tuvu nozīmīgām Polijas valsts vadības ēkām.
Rezolūciju atbalstīja 439 deputāti, neviens nebija pret un tikai viens atturējās.
Rezultāts atspoguļo valdošās koalīcijas un opozīcijas vienprātību valsts drošības jautājumos.
Rezolūcijā deputāti mudina valdību veikt starptautiskajām tiesībām atbilstošus pasākumus, kas novestu pie Krievijas vēstniecības pārvietošanas.
Vēstniecība atrodas Belvedera ielā 49 - prestižā vietā Varšavas centrā.
Ukrainai ir jābūt centrālajai lomai, kas tiek lemts par tās nākotni, piektdien apliecināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Ursula fon der Leiena, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) līderi par ASV piedāvāto miera plānu spriedīs sestdien.
Plašāk lasīt šeit.
krainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien pavēstīja, ka ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti apspriedis ASV nule piedāvāto miera plānu.
"Apspriedām esošās diplomātiskās iespējas un Amerikas puses piedāvāto plānu. Mēs esam gatavi strādāt ātri un konstruktīvi, lai tas nostrādātu. Koordinējam kopīgus turpmākos soļus," klāstīja prezidents.
Zelenskis un Rite arī runājuši par Krievijas triecienu Ternopiļai, kurā tika nogalināts 31cilvēks.
"Ukraiņi vairāk nekā jebkurš cits pasaulē vēlas, lai tiktu izbeigts šis karš, lai tiktu izbeigtas slepkavības un panākts cienīgs miers," pauda Zelenskis.
ASV Ukrainas miera plānā atrodami vairāki formulējumi, kas sākotnēji, šķiet, rakstīti krievu valodā, norāda britu laikraksts "The Guardian".
Tekstā ir vairākas frāzes, kas krievu valodā izklausītos organiski, bet angļu versijā - nedabiski.
"Dažas frāzes ASV "miera priekšlikumā" Ukrainai, šķiet, sākotnēji ir rakstītas krievu valodā. Vairākās vietās valoda labi skanētu krieviski, bet angļu valodā - izteikti dīvaini," norāda izdevums.
Piemēram, plāna trešais punkts: "Tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un NATO turpmāk nepaplašināsies".
Konstrukcija "It is expected" angļu valodā skan samāksloti un vairāk atgādina krievu stilu, teikts publikācijā.
Citi, domājams, no krievu valodas pārņemtie formulējumi, kas palikuši tekstā, ir "ambiguities" ("nenoteiktības"; krieviski - "неоднозначности") vai "enshrine" ("nostiprināt", "закрепить").
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka 27. novembris ir piemērots termiņš, lai Ukraina piekristu ASV miera priekšlikumam.
Intervijā radiostacijai "Fox" Tramps sacīja, ka Ukraina riskē "īsā laikā" zaudēt vēl vairāk teritoriju.
Runājot par termiņu līdz nākamajai ceturtdienai, kas ASV ir Pateicības diena, Tramps sacīja, ka to varētu pagarināt, ja viss "noritēs labi", bet kopumā, pēc viņa teiktā, tas ir "piemērots laiks".
Līdz šim Tramps nebija komentējis medijos publicēto miera piedāvājumu.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim piektdien bijusi telefonsaruna a ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, pavēstīja avoti Ukrainas prezidenta administrācijā.
"Zelenska un Vensa zvans beidzās pirms pusstundas," paziņoja avoti, nesniedzot sīkāku informāciju.
Saruna notikusi pēc tam, kad Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.
Lielbritānijas tiesa piektdien bijušajam britu Eiropas Parlamenta (EP) deputātam un partijas "Reform UK" Velsas līderim Neitanam Gilam par kukuļu pieņemšanu, lai izplatītu Maskavas propagandu, piesprieda desmitarpus gadus cietumā.
Gils septembrī Londonas Oldbeilija krimināltiesā atzina vainu, ka pieņēmis tūkstošiem eiro no prokrieviska Ukrainas politiķa un ka viņa uzdevumā nācis klajā ar iepriekš sagatavotiem paziņojumiem un uzstājies televīzijā.
"Jūs ļaunprātīgi izmantojāt lielo autoritāti un uzticību," piespriežot sodu, pauda tiesnese Bobija Čima-Graba.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



