TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: par spīti oficiālām bazūnēm, krievu armijas virzība palēninājusies līdz gliemeža ātrumam

 Vēsture rāda, ka vienmēr esmu bijis personīgi apņēmies aizstāvēt Baltijas sabiedrotos, reaģējot uz sociālajos tīklos sacelto ažiotāžu par 2021. gada notikumiem, ar Latvijas Ārlietu ministrijas starpniecību izplatītajā paziņojumā pauž bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ažiotāža sociālajos tīklos tika sacelta pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušā darbinieka, tagad kā ekspertu sevi pozicionējošā Mēlisa Oidsalu publikācijas viņa veidotajā vietnē "The Baltic Sentinel". Oidsalu pirms nedēļas bija publicējis recenziju par Stoltenberga memuāriem, kas savukārt tika izdoti jau teju pirms pusgada, paužot vērtējumu, ka Stoltenbergs 2021. gadā sarunās ar Krieviju esot bijis atvērts diskusijām par karaspēka izvešanu no Austrumeiropas un pat sava veida "buferzonas" izveidi, neiesaistot sarunās Baltijas valstis. 

"Tieši Krievija bija iesniegusi priekšlikumus ierobežot militāro aktivitāti uz Krievijas un NATO robežas. Mans priekšlikums bija rīkot NATO un Krievijas padomes sanāksmi, kurā, protams, piedalītos visi sabiedrotie, tostarp Baltijas valstis un Polija. Mans mērķis bija rast veidus, kā deeskalēt bīstamo situāciju Krievijas militārās klātbūtnes dēļ, par ko informēju arī Lavrovu," paudis Stoltenbergs.

Brīvprātīgo plūsma, kas caur rekrutēšanas centriem papildina Ukrainas Aizsardzības spēku vienības, ir ievērojami samazinājusies. Sabiedrība dzīvo pamiera gaidās, intervijā aģentūrai "Ukrinform" atzinis Ukrainas Bruņoto spēku  Desanta un triecienaspēku komandieris, ģenerālmajors Olehs Apostols.

Atbildot uz jautājumu par rekrutēšanas centru efektivitāti, ģenerālmajors norādīja uz satraucošu tendenci: "Tagad tas [brīvprātīgo pieplūdums] ir daudz mazāks. Cilvēki dzīvo pamiera un uzvaras gaidās, taču mums ir jādomā par to, kā maksimāli novājināt pretinieku un piespiest viņu atteikties no saviem nodomiem. Ja ienaidnieks rīt apstāsies, tas būs lieliski. Bet, ja neapstāsies, mēs tam izrādīsimies nesagatavoti."

Viņš skaidroja, ka cilvēkresursu trūkums tiešā veidā ietekmē situāciju frontē – nav iespējams nodrošināt adekvātu nomaiņu karavīriem pozīcijās, izpaliek rotācija un normāli atvaļinājumi. Tomēr komandieris uzsvēra savu personīgo principu, ka ikvienam militārpersonai ir tiesības uz atvaļinājumu divas reizes gadā.

Ģenerālmajors pauda nožēlu, ka sabiedrība ne līdz galam apzinās, cik būtiska šobrīd ir solidaritāte ar frontē esošajiem karavīriem.

Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova izteiktais ultimāts, pieprasot Ukrainas spēku tūlītēju izvešanu no Doneckas apgabala, demonstrē nevis Krievijas spēku, bet gan tās vājo pozīciju, atzīst Ukrainas militārie eksperti un amatpersonas.

Aprīļa sākumā Peskovs nāca klajā ar paziņojumu, kurā pieprasīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nekavējoties pieņemt lēmumu par karaspēka izvešanu no Doneckas reģiona. Neilgi pirms tam, 31. martā, Zelenskis atklāja, ka Krievija caur ASV starpniekiem izvirzījusi jaunus termiņus – okupanti plāno ieņemt Donbasu divu mēnešu laikā, tāpēc pieprasa, lai Ukraina spēkus izved labprātīgi, pretējā gadījumā piedraudot ar citiem, vēl smagākiem nosacījumiem.

Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko šos plānus nosaucis par nerealizējamiem. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas Aizsardzības spēki šobrīd mērķtiecīgi iznīcina ienaidnieka pārspēku, tāpēc Krievijai neizdosies ieņemt Doneckas apgabalu pašu nospraustajos, īsajos termiņos.

Līdzīgu viedokli pauž arī militārais analītiķis un bijušais Ukrainas Drošības dienesta virsnieks Ivans Stupaks. Viņš norāda, ka šādu agresīvu ultimatīvu prasību izvirzīšana par Ukrainas spēku izvešanu no Donbasa liecina par Maskavas politisko un militāro izmisumu, skaidri demonstrējot Krievijas "vājo pozīciju" šajā kara posmā.

Krievijas okupācijas spēkiem ir izdevies pavirzīties uz priekšu Sumu apgabalā, taču vienlaikus Ukrainas aizstāvji ir guvuši panākumus, sekmīgi attīrot no ienaidnieka noteiktas teritorijas Doneckas apgabalā, Pokrovskas virzienā. Par to paziņojusi analītiskā monitoringa grupa "DeepState".

Kā norāda analītiķi, Krievijas karaspēks ir nedaudz pavirzījies uz priekšu Rjasnes ciema apkārtnē. Šī apdzīvotā vieta atrodas Sumu apgabala Krasnopoles pagastā. Pēc jaunākajiem "DeepState" kartes datiem, pats ciems vēl aizvien atrodas Ukrainas Aizsardzības spēku kontrolē un ir atzīmēts kā atbrīvots.

Vienlaikus Ukrainas spēki ir demonstrējuši sekmīgu ofensīvu Doneckas apgabalā. "Aizsardzības spēki ir attīrījuši teritorijas Rodinskes un Nove Šahoves tuvumā," ziņo projekta pārstāvji.

Rodinskes pilsēta atrodas Doneckas apgabala Pokrovskas pilsētas kopienā, un monitoringa kartē tā iezīmēta kā reģions, kurā iepriekš bija iekļuvuši okupantu spēki. Arī Nove Šahoves ciems Pokrovskas rajonā atradies iebrucēju spiediena zonā, kuru tagad ukraiņu karavīriem ir izdevies atspiest atpakaļ.

Piektdien Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies notriekt vai neitralizēt 541 Krievijas raidītu mērķi – 26 raķetes un 515 dažāda tipa bezpilota lidaparātus, informē Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki.

Krievija īstenojusi kombinētu uzbrukumu kritiskās infrastruktūras objektiem, izmantojot gan trieciendronus, gan gaisā un uz zemes bāzētas raķetes. Fiksēti 11 raķešu un 27 trieciendronu trāpījumi 20 dažādās vietās, savukārt notriekto bezpilota lidaparātu atlūzas nokritušas 22 lokācijās.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko paudis viedokli, ka Krievijas spēku īstenotie gaisa triecieni dienas gaišajā laikā ir apzināta taktika. Pēc viņa teiktā, ienaidnieks mērķtiecīgi plāno kombinētus uzbrukumus ar lielu raķešu un dronu skaitu darbadienās, lai maksimāli palielinātu upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū.

Kovaļenko aicina iedzīvotājus pret gaisa trauksmes signāliem izturēties ar vislielāko atbildību un to laikā nekavējoties doties uz drošām patvēruma vietām.

Piektdien, 3. aprīlī, Kijivas apgabala Čabanu ciematā Krievijas bezpilota lidaparāts ietriecies veterinārajā klīnikā, nogalinot gan cilvēku, gan vairākus dzīvniekus, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

"Krievi uzbruka veterinārajai klīnikai, kur ārstējās un uzturējās neaizsargāti dzīvnieki. Glābēji cīnījās par katru dzīvību: veica četrkājaino pacientu ārkārtas evakuāciju no bojātās ēkas, deva skābekli un mēģināja stabilizēt ievainoto dzīvnieku stāvokli. Diemžēl, neskatoties uz visiem pūliņiem, ne visus izdevās izglābt," teikts paziņojumā.

Kijivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Mikola Kalašniks informēja, ka uzbrukumā cietuši arī civiliedzīvotāji. Viens cilvēks ir gājis bojā, bet astoņi, tostarp kāds bērns, guvuši ievainojumus. Visiem cietušajiem tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība.

Sākotnēji Kalašniks ziņoja par aptuveni 20 bojāgājušiem dzīvniekiem, taču, kā vēsta televīzijas kanāls "TSN", atsaucoties uz klīnikas ārstiem, apstiprināta divu suņu un piecu kaķu nāve.

Dzīvnieku aizsardzības organizācija "UAnimals" sociālajā tīklā "Facebook" paziņojusi, ka sazinās ar klīniku, lai sniegtu palīdzību, tostarp apņemoties apmaksāt izdzīvojušo dzīvnieku turpmāko ārstēšanu.

Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma rezultātā apturēta viena no galvenajām iekārtām Krievijas uzņēmumam "Rosņeft" piederošajā Novoufimskas naftas pārstrādes rūpnīcā, atsaucoties uz trim avotiem nozarē, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai notika naktī uz 2. aprīli. Pēc drona trieciena uzņēmuma teritorijā izcēlās ugunsgrēks.

Saskaņā ar aģentūras sarunbiedru sniegto informāciju aizdegšanās notikusi primārās naftas pārstrādes iekārtā "CDU-5". Šī iekārta nodrošina aptuveni 28% no kopējās rūpnīcas ražošanas jaudas.

1. Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīca Kirišos, Ļeņingradas apgabalā, darbu spēs daļēji atsākt tikai pēc mēneša, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo aģentūra "Reuters".

2. Kirišu naftas pārstrādes rūpnīca pagājušajā nedēļā piedzīvoja rezultatīvu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Paredzams, ka mēneša laikā darbību varētu atsākt trīs no četrām uzņēmuma galvenajām iekārtām.

3. Ukrainas regulārie dronu triecieni mērķtiecīgi grauj Krievijas naftas sistēmu, padarot to ārkārtīgi neaizsargātu un pakļautu ilgstošiem darbības traucējumiem. Kā liecina "Reuters" un citu mediju aplēses, šo uzbrukumu dēļ Krievijas ostu darbība ir ievērojami palēninājusies, un droni ir faktiski paralizējuši benzīna eksportu no Krievijas.

Krievijas triecienos Ukrainā piektdien nogalināti vismaz seši cilvēki, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien vainoja Krieviju uzbrukumu Ukrainai saasināšanā pirms Lieldienām, vēsta LETA.

"Tieši mūsu sarunas laikā krievi atkal uzbruka Ukrainai," telefonsarunā ar Romas pāvestu Leonu XIV sacīja Zelenskis, piebilstot, ka "krievi ir tikai pastiprinājuši savus triecienus, pārvēršot debesīs valdošo klusumu Lieldienu eskalācijā".

Zelenskis iepriekš bija teicis, ka Kijiva ir gatava pamieram Lieldienu brīvdienās, taču Kremlis paziņoja, ka nav saņēmis nekādus priekšlikumus.

Amatpersonas paziņoja, ka Krievija pret Ukrainu raidījusi gandrīz 500 raķešu un bezpilota lidaparātu, nogalinot vismaz sešus cilvēkus.

Kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievija regulāri ir uzbrukusi naktī, taču pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk triecieni notiek diennakts gaišajā laikā.

"Teroristiskā Krievija apzināti uzbrūk dienasgaismā, lai radītu pēc iespējas lielākus civiliedzīvotāju upurus un postījumus," sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka kopš ceturtdienas plkst. 18 Krievija uz Ukrainu izšāvusi 37 raķetes un 542 bezpilota lidaparātus. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma notriekusi 26 raķetes un 515 dronus. Fiksēti 11 raķešu un 27 trieciendronu trāpījumi.

Ukrainas ārkārtas dienestu publiskotajos attēlos redzamas bojātas dzīvojamās ēkas, kā arī izpostīts daudzdzīvokļu nams un gruveši ielās.

Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Mikola Kalašniks informēja, ka uzbrukumā galvaspilsētas apkaimei viens cilvēks nogalināts un astoņi ievainoti.

"Diemžēl uzbrukums skāra arī dzīvniekus - aptuveni 20 dzīvnieku gāja bojā, jo tika bojāta veterinārā klīnika," viņš piebilda.

Daļa galvaspilsētas iedzīvotāju patvērumu meklēja metro vai pagrabos, novēroja aģentūra AFP, taču daudzi cilvēki sēdēja kafejnīcās, neņemot vērā apšaudes un skaļās gaisa trauksmes sirēnas.

Ukrainas ziemeļos Sumu apgabalā nogalināti trīs cilvēki. Viens cilvēks nogalināts Žitomiras apgabalā valsts ziemeļrietumos un vēl viens Harkivā Ukrainas ziemeļaustrumos, paziņoja vietējās amatpersonas.

Vairākos apgabalos apšaudes izraisīja ārkārtas elektroapgādes pārrāvumus, paziņoja pārvades sistēmas operators "Ukrenerho".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 301 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 833 tankus, 24 340 bruņutransportierus, 39 293 lielgabalus un mīnmetējus, 1713 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 214 629 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 86 950 automobiļus un autocisternas, kā arī 4109 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.