TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Noraidot jebkādas atsauces uz NATO 5. pantu kā vien "retoriskus izteikumus", Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris kā reālākas drošības garantijas minēja finansiālu atbalstu Ukrainas armijai vai tās nākotnes dalību Eiropas Savienībā.
Dismissing any approximations to Article 5 as mere "rhetorical expressions," Lithuanian Foreign Minister Kestutis Budrys named financial support for Ukraine's military or future EU membership as more realistic guarantees.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 16, 2026
Pirmā bezpilota sistēmu spēku centra vienība (agrāk 14. pulks) ziņoja, ka pagājušajā naktī netālu no Mariupoles iznīcinājusi Krievijas S-300VM pretgaisa aizsardzības sistēmu.
❗️The unit of the 🇺🇦1st Center of Unmanned Systems Forces (formerly the 14th Regiment) reported that last night they destroyed a 🇷🇺Russian S-300VM air defense system near Mariupol. pic.twitter.com/UBnA2Bi1Wf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Latvija piešķirs 10 miljonus eiro Ukrainas atbalstam NATO fonda "Prioritised Ukraine Requirements List" (PURL) ietvaros, šodien lēma valdība.
Kā sociālajos tīklos skaidro Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), šī nauda tiks izmantota bruņojuma un aprīkojuma iegādei, lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēties.
Iepirkumi būs no Latvijas stratēģiskā partnera ASV, "nodrošinot uzticamu un kvalitatīvu palīdzību", informē Siliņa.
Viņa arī norāda, ka Latvijas ieguldījums tiek veikts jau iepriekš plānotā finansējuma 0,25% no iekšzemes kopprodukta apmērā ietvaros, apliecinot Latvijas atbalstu Ukrainai.
Video ar divu Krievijas raķešu iznīcināšanu virs Ukrainas galvaspilsētas. Centra gaisa aizsardzības spēku apkalpe spēja aizstāvēt Kijivu no ZM-22 "Cirkon" raķetēm, demonstrējot, ka amerikāņu ieroči ir pārāki par krievu ieročiem.
15. februārī Ukrainas gaisa aizsardzības spēkiem virs Kijivas izdevās notriekt divas ZM-22 "Cirkon" pretkuģu raķetes. MIM-104 "Patriot" apkalpei izdevās to paveikt. Centra gaisa aizsardzības spēku veiksmīgās operācijas video tika publicēts viņu "Facebook" lapā.
Krievija tuvākajos mēnešos varētu būt spiesta krasi samazināt naftas ieguvi, jo ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas pieaugošais spiediens ierobežo tās eksportu, un tas vēl vairāk samazinātu finansējumu Kremļa karam Ukrainā, raksta aģentūra "Reuters".
Krievijas jēlnaftas eksports pēdējos gados kopumā ir saglabājies stabils, neraugoties uz plašām Rietumu sankcijām un strauju Krievijas energoresursu iepirkumu samazinājumu Eiropā. Maskava veiksmīgi novirzīja lielāko daļu pa jūru transportētās jēlnaftas uz Ķīnu, Indiju un Turciju, piedāvājot zemas cenas un transportēšanai izmantojot tā dēvēto ēnu floti - vecus un neapdrošinātus tankkuģus, norāda aģentūra.
Tagad šī naftas eksporta noturība ir apdraudēta. Pēdējos mēnešos eksports ir sarucis, jo Tramps pastiprināja sankcijas un noteica muitas tarifus Indijai tādēļ, ka tā iepirka Krievijas naftu, raksta "Reuters".
Ukrainas 63. mehanizētās brigādes bezpilota lidaparāts (FPV) gaisā sastapās ar ienaidnieka Mi-8 helikopteru. Diemžēl bezpilota lidaparāts palidoja nedaudz zem lidaparāta.
FPV drone of the Ukraine’s 63rd Mechanized Brigade engaged an enemy Mi-8 helicopter in midair. Unfortunately, the FPV passed slightly below the aircraft. pic.twitter.com/PE0TCxalxr
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) February 17, 2026
Video publicējis "Radio Svoboda".
❗️Consequences of the 🇺🇦drone strike on February 15 on the Russian port of 🇷🇺Taman.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Video: Radio Svoboda pic.twitter.com/jEMeNgvJdo
Horvātija ir noraidījusi Ungārijas un Slovākijas lūgumu par Krievijas naftas tranzītu caur Omišaļas (Krkas) ostu un Adrijas cauruļvadu pēc piegāžu pārtraukšanas caur Družbas cauruļvadu Ukrainā.
Ekonomikas ministrs Ante Šušņars paziņoja: Horvātija ir gatava nodrošināt naftas piegādes Ungārijai no citiem (nevis Krievijas) avotiem, jo Adrijas cauruļvadam ir pietiekama jauda, un Krievijas naftas iepirkšana finansē karu pret Ukrainu.
❗️Croatia has refused Hungary and Slovakia's request for the transit of Russian oil through the Omišalj (Krk) port and the Adria pipeline following the halt of supplies via the Druzhba pipeline in Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Economy Minister Ante Šušnjar stated: Croatia is ready to ensure oil… pic.twitter.com/m7NWeW5lHM
Valsts vadītājs ziņoja, ka tur pašlaik darbojas visi nepieciešamie dienesti, un kopumā Krievijas triecienam bija pakļauti 12 reģioni.
"Tas bija kombinēt uzbrukums, kas apzināti aprēķināts, lai nodarītu pēc iespējas lielāku kaitējumu mūsu enerģētikas sektoram."
Zināms, ka uzbrukuma rezultātā ievainoti 9 cilvēki, tostarp bērni. Ir nodarīti postījumi arī dzīvojamām ēkām un dzelzceļam.
❗️Tens of thousands of people in Odesa were left without heat and water as a result of the Russian attack, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
The head of state reported that all necessary services are currently working there, and in total 12 regions came under Russian strike.
“It was a combined… pic.twitter.com/IhZOWUPZWE
Ugunsgrēks objektā turpinās.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
