TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti no vairākiem virzieniem sasnieguši Kostjantiņivkas nomali un arvien vairāk iefiltrējas pilsētā

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 388 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 038 tankus, 24 779 bruņutransportierus, 44 240 lielgabalus un mīnmetējus, 1877 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1431 zenītartilērijas iekārtu, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1684 sauszemes bezpilota sistēmas, 357 589 bezpilota lidaparātus, 4783 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 108 425 automobiļus un autocisternas, kā arī 4306 specializētās tehnikas vienības.

Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši septiņas ballistiskās raķetes "Iskander M" un 239 dažādu tipu dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem četras raķetes un 216 dronus.

Konstatēti divu ballistisko raķešu un 26 uzbrukuma dronu trāpījumi deviņās apkaimēs. Vēl septiņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto raķešu un dronu atlūzas.

Dronu uzbrukumi Maskavai, degoša naftas pārstrādes rūpnīca, bojātas ēkas, iedzīvotāji šokā, bet tikmēr Putins sēž Kazaņā, smejas samitā, it kā nekas nebūtu noticis.

18. jūnija rītā puse Maskavas bija ietīta melnos dūmos pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcai. Ukrainas bruņotie spēki veica gaisa triecienus pret stratēģiskiem mērķiem Maskavā, bojājot vietējo naftas pārstrādes rūpnīcu un noklājot pilsētu ar dūmiem. Īpaši zīmīgu video nofilmējis kāds Maskavas iedzīvotājs, kuram izdevās iemūžināt brīdi, kad pēc drona trieciena gaisā tiek parauts naftas tvertnes vāks.Vairāk lasi šeit.

Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis, kuram iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas nesenajiem uzbrukumiem Ukrainas kultūras, reliģijas un izglītības objektiem, paziņoja ministrija.

Šonedēļ Krievijas uzbrukumos tika nodarīti postijumi UNESCO Pasaules mantojuma objektam Kijivas Pečeru klosterim.

Lietuvas Ārlietu ministrija norāda, ka milzīgi postījumi nodarīti klostera kompleksā esošajai Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas katedrālei. Turklāt šonedēļ Krievijas bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumos cieta Oleksandra Dovženko Nacionālā mākslas filmu kinostudija un divas izglītības iestādes Kijivā, koledža un skola Dņipro, kā arī Harkivas Mākslas muzejs.

Lietuva regulāri iesniedz protesta notas Krievijai par tās uzbrukumiem Ukrainai. Pagājušajā gadā Lietuva par to iesniedza Krievijai 27 notas.

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir divarpus gadu ilgs iespēju logs, kamēr ASV pie varas ir Donalds Tramps, un tā laikā viņam jāizšķiras par nākotnes soļiem, jo vēlāk būs daudz grūtāk, pauda ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.

Tuvojoties ASV starpvēlēšanām novembrī, kad var būtiski mainīties gan Senāts, gan Pārstāvju palāta, gan Kongress, Trampam radīsies liela spriedze, turklāt tas lielu spriedzi radīs arī Putinam, jo Krievijas propaganda šodien ASV un Trampu sauc par Krievijas sabiedrotajiem, norādīja profesors.

"Šobrīd Putinam ir vēl, teiksim, divarpus gadu ilgs iespēju logs. Domāju, ka varas maiņa Kongresā vai Senātā, vai abos varētu būt izšķirošais brīdis, kad Putins sapratīs, ka viņa iespēju logs veras ciet, un tāpēc viņam ir jāsper solis. Tad viņš varētu sākt veidot Krievijas propagandas naratīvu par to, ka lielākā daļa viņa īpašās militārās operācijas mērķu ir sasniegti, tāpēc ir pienācis laiks sākt sarunas," uzskata profesors.

Krievijas bruņotie spēki ceturtdienas rītā apšaudīja Kijivu un Poltavas apgabalu ar ballistiskajām raķetēm, kā arī raidīja dronus uz Kijivu, paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Agrā rītā vairākos Ukrainas apgabalos tika izsludināta gaisa trauksme ballistisko raķešu uzbrukuma draudu dēļ.

Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka vismaz divas raķetes devās Kijivas virzienā, bet vēl viena lidoja uz Poltavas apgabalu valsts centrālajā daļā. Kijivas centrā un Poltavā bija dzirdami vairāki sprādzieni.

Ap plkst. 4.06 tika ziņots ka Kijivai no Borispiļas puses tuvojas trieciendroni. Ap plkst. 4.20 Kijivas nomalēs atskanēja vairāki spēcīgi sprādzieni.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas lidroboti krievu okupētajā Krimā uzbrukuši dzelzceļa tiltam pār Ziemeļkrimas kanālu.

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka dzelzceļa tilta rajonā pie Razdoļnes ciema dzirdējuši aptuveni 20 sprādzienus. Uzbrukums skāris arī blakusesošo "kupraino" tiltu automobiļiem.

Abiem tiltiem nodarīto bojājumu apmērs pagaidām nav zināms. Dzelzceļa līnija, uz kuras atrodas tilts, ir stratēģiski svarīga krievu iebrucējiem, jo pa to tiek pārvadāta smagā kara tehnika un degviela, lai apgādātu Krievijas armijas grupējumu dienvidu frontē.

Kamēr Krievija turpinās uzskatīt, ka tai ir izredzes uzvarēt karā pret Ukrainu, nav pamata cerēt, ka šajā konfliktā izdosies panākt mieru diplomātisku sarunu ceļā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Kas notiek Latvijā?" izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kopumā viņš uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija frontē ir radikāli mainījusies. Ja pirms gada Krievijas-Ukrainas karā bija teju iestājusies pata situācija, tad patlaban Ukraina diezgan nopietni atgūst iniciatīvu, bet Krievija zaudē daudz vairāk karavīru nekā iepriekš. Pagaidām gan Ukrainas panākumi nav stratēģiski nozīmīgi, bet uz to virzās, sacīja Rinkēvičs.

"Mēs redzam, ka ir radusies iespēja, ka varbūt, varbūt (..) kaut kāds diplomātiskais process varētu notikt, sevišķi (..) pēc ASV prezidenta paziņojuma, bet tas, kas nav mainījies, ir tas, ka Krievija joprojām uzskata, ka šo karu tā kaut kādā brīdī var uzvarēt," atzina prezidents. Līdz ar to viņš neredzot "lielu vilkmi", lai tuvākajos mēnešos ar diplomātiskiem instrumentiem varētu pavirzīties būtiski tuvāk mieram.

Vaicāts, kā vērtē Eiropas politiķus, kuri ik pa laikam pauž gatavību iniciēt miera sarunas par Krievijas sākto karu Ukrainā, Rinkēvičs atbildēja, ka raugās uz to ļoti pragmatiski un mierīgi. Viņaprāt, ir pamatota vēlme definēt Eiropas stratēģiju gadījumam, ja tā tiks pie vārda miera sarunās, bet, lai tas varētu notikt, vispirms būtu jāizpildās ļoti daudziem nosacījumiem.

"Vēlme noformulēt Eiropas Savienības stratēģiju un varbūt arī apsvērt, kas notiks tad, ja sākas process un ja Ukraina grib mūs pie galda, ir pamatota, bet pagaidām šīs Krievijas vēlmes nav, un tur ir 100 un viens nosacījums, pirms mēs vispār tādus lēmumus varam pieņemt," pauda Latvijas pirmā persona.