TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps turpina stāstīt, ka Putins gatavs vienoties par kara beigšanu, bet Zelenskis ne

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 279 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 781 tanku, 24 215 bruņutransportierus, 38 457 lielgabalus un mīnmetējus, 1 687 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 181 153 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 83 624 automobiļus un autocisternas, kā arī 4091 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

 Krievijā Krasnodaras novadā drona triecienā cietusi Labinskas industriālās zonas naftas bāze, un tur izraisījies ugunsgrēks, vēsta Krasnodaras novada operatīvais štābs.

Pirms štāba paziņojuma par triecienu naftas bāzei platformā "Telegram" ziņoja Ukrainas monitoringa kanāls "Exilenova+".

Trieciena vietā gaisā paceļas uguns stabs, redzams "Exilenova+" publicētajos kadros.

Saskaņā ar oficiālo informāciju cietušo nav.

Ukrainas Bruņotie spēki pagaidām nav apstiprinājuši trieciena veikšanu naftas bāzei.

Ukrainas Aizsardzības spēki novērsuši plaša mēroga Krievijas uzbrukumu, ko tā bija plānojusi turpināt šopavasar, intervijā telekanālam CNN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievija bija sagatavojusi vērienīgu uzbrukuma operāciju, ko tā vēlējās uzsākt pagājušā gada beigās un turpināt šopavasar. Atbildot uz to, mēs paši veicām pretuzbrukumus, lai nepieļautu vērienīgu Krievijas uzbrukumu," klāstīja Zelenskis.

Tas viss lielā mērā bija iespējams, pateicoties Ukrainas dronu tehnoloģijām. Krievija katru mēnesi tagad zaudē 30-35 tūkstošus karavīru FPV un cita veida dronu dēļ, norādīja prezidents.

Zelenskis arī sacīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nekad nav vēlējies pārtraukt karu pret Ukrainu.

"Viņš baidījās no [ASV] prezidenta [Donalda] Trampa un ASV spiediena. Tāpēc viņš spēlēja šo spēli, izliekoties, ka vēlas sarunas," skaidroja Ukrainas prezidents.

"Es joprojām uzskatu, ka Amerikai ir jāpalielina spiediens uz Putinu. Pretējā gadījumā viņš nevedīs sarunas godprātīgi. Viņš vēlas tikai izvirzīt ultimātus Ukrainai, piemēram, pieprasīt, lai mēs izvedam karaspēku no savas teritorijas. Taču tas neapmierinās viņa apetīti," norādīja Zelenskis.

Irānas kara dēļ Krievija iegūst vairāk naudas, pauda prezidents.

"Mūsu izlūkdienesti ziņo, ka visu ASV un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju, kā arī mūsu tālo triecienu dēļ, kas tikai veikti Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, 2026. gadā vien Krievija saskārās vairāk nekā 100 miljardu dolāru deficītu," sacīja Zelenskis.

"Tagad mēs redzam, ka divās nedēļās Tuvo Austrumu kara laikā viņi ir nopelnījuši aptuveni desmit miljardus. Tas ir patiešām bīstami. Tas dod Putinam lielāku pārliecību, ka viņš var turpināt karu," brīdināja Ukrainas prezidents.

Viņa dēls Jaroslavs 2024. gadā parakstīja līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, lai dotos slepkavot ukraiņus, taču drons izrādījās veiklāks.

Nogalināti 27 gadus vecais ārsts Dmitro Kolesniks un 56 gadus vecais neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķis Olehs Žuravļovs. Vēl viens ārsts ievainots.

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs atklājis, kādēļ Kremli nesatrauc mobilo sakaru un interneta traucējumi Maskavā, cenšoties saviem iedzīvotājiem noslāpēt “nesankcionētas” informācijas ieguves iespējas.

Uz aģentūras TASS jautājumu, vai sakaru ierobežojumi Maskavas centrā ir ietekmējuši Putina administrācijas darbu, Peskovs atteica vienkārši: “Lietojam stacionāros telefonus.”

Vairāk lasiet šeit.

Naftas tranzīta atjaunošana pa cauruļvadu "Družba" būtībā neatšķirtos no Krievijai noteikto sankciju atcelšanas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Svētdien publiskotajos izteikumos žurnālistiem Zelenskis komentēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona pausto interesi par cauruļvada remonta termiņiem.

Zelenskis atbildējis, ka jautājums par remontu ir sekundārs, bet galvenais jautājums ir, "vai visi kopā esam nolēmuši atjaunot Krievijas naftas eksportu".

Vairāk lasiet šeit.