TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 3. jūnija rītam sasnieguši 1 368 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 974 tankus, 24 673 bruņutransportierus, 43 172 lielgabalus un mīnmetējus, 1826 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1403 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1548 sauszemes bezpilota sistēmas, 325 615 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 102 575 automobiļus un autocisternas, kā arī 4245 specializētās tehnikas vienības.
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 198 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 189 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti astoņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijā Tambovas apgabalā Mičurinskā Ukrainas dronu triecienā naktī uz trešdienu cietusi militārā rūpnīca "Progress", un tur izraisījies ugunsgrēks. Rūpnīcā "Progress" tiek ražotas iekārtas un vadības sistēmas aviācijas un raķešu tehnikai.
Krievijā Sanktpēterburgā naktī uz 3. jūniju pēc Ukrainas dronu trieciena aizdedzies naftas terminālis. Trieciena rezultātā izraisījies ugunsgrēks uzņēmumā "Pēterburgas naftas terminālis", kas ir viens no lielākajiem naftas pārstrādes kompleksiem Krievijas ziemeļrietumos.
Arī Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona ir sākuši iznīcināt Krievijas artilēriju, smagās bruņumašīnas, munīcijas noliktavas un apgādes ceļus dziļajā aizmugurē okupētajās teritorijās.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the SIGNUM battalion have also begun destroying 🇷🇺Russian artillery, heavy armored vehicles, ammunition depots, and supply routes in the deep rear on temporarily occupied territories. pic.twitter.com/ObZpovtZvP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Galēji labējais opozīcijas deputāts Kšištofs Bošaks arī sacīja, ka Varšavai vajadzētu pārtraukt maksāt par Ukrainas izmantotajām "Starlink" satelītkomunikāciju sistēmām un atteikties no ES aizdevumiem Kijivai, lai "izdarītu reālu spiedienu".
⚡️Polish far right calls for blocking Ukraine's EU bid over military unit name controversy.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 2, 2026
Far-right opposition MP Krzysztof Bosak also said that Warsaw should stop paying for Starlink satellite communications systems used by Ukraine and opt out of EU loans to Kyiv in order to…
Ukrainas drošība ir neatņemama Eiropas un NATO kopējās drošības sastāvdaļa, NATO Parlamentārās asamblejas (PA) pavasara sesijā Viļņā uzsvēris Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).
Viņš akcentēja Latvijas interesi aktīvi iesaistīties parlamentārajā sadarbībā, kas stiprina reģiona drošību un veicina vienotu rīcību aliansē.
Latvijas delegācijas vadītājs kopā ar deputātēm Irmu Kalniņu (JV) un Līgu Kļaviņu (ZZS) komiteju sēdēs apsprieda aktuālos drošības un aizsardzības jautājumus, tostarp NATO Ziemeļu un Austrumu flanga stiprināšanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību, enerģētisko drošību un inovāciju ieviešanu aizsardzībā.
Video filmēts Starijkrimā netālu no Feodosijas. Loģistikas blokāde aptver arvien vairāk pilsētu Krimas pussalā, un degvielas trūkums pieaug.
🔥 Update: 422nd separate regiment of unmanned systems destroys enemy fuel tankers on the Melitopol highway, - CyberBoroshno pic.twitter.com/OT8RSii4U5
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 2, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
