TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija nosūta atpakaļ tūkstošiem ukraiņu līķu nevis no “dāsnuma”, bet gan mēģinot radīt ilūziju, ka Ukraina sabrūk zem “katastrofāliem” zaudējumiem.
Russia sends back thousands of Ukrainian bodies not out of "generousity", but trying to create illusion that Ukraine is collapsing under “catastrophic” losses
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 31, 2026
Expert Kovalenko investigated Russia's bulk body transfers, and found evidence of PSYOPhttps://t.co/OAoclMTjKt
Krievijā Maskavas pilsētas tiesa fotogrāfiju, kurā redzami britu rokgrupas "Queen" dalībnieki dziesmas "I Want to Break Free" videoklipa filmēšanas laikā, atzinusi par "LGBT propagandu", vēsta tīmekļa izdevums "Vjorstka".
Tiesa noraidījusi maskavieša Davida Gevondjana apelācijas sūdzību. Viņš iepriekš bija notiesāts par "LGBT propagandu", tiesai piespriežot naudassodu, jo sociālajā tīklā "VKontakte" bija publicējis fotogrāfiju, kurā redzami vīrieši sieviešu drēbēs.
Tomēr no rajona tiesas lēmumiem nebija skaidrs, par kādu konkrēti attēlu ir runa.
Savā apelācijas sūdzībā Gevondjans norādīja, ka attēls nav "LGBT propaganda", bet gan fotogrāfija no grupas "Queen" dziesmas "I Want to Break Free" videoklipa filmēšanas, kurā attēloti šīs grupas dalībnieki.
Tiesa šo argumentu noraidīja.
Maiami, ASV, sestdien noris Kremļa sarunvedēja Kirila Dmitrijeva sarunas ar ASV delegāciju, vēsta Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".
Pirms tam par ierašanos ASV platformā "Instagram" pavēstīja pats Dmitrijevs.
"Esmu atkal Maiami," tīmekļa platformā pauda Kremļa sūtnis. Šiem vārdiem viņš pievienojis arī miera baloža emodžī.
Krievijas karaspēkam izdevies pavirzīties uz priekšu netālu no divām apdzīvotām vietām Zaporižjas apgabalā, kā arī tiek novēroti mēģinājumi nemanāmi iekļūt dziļāk Ukrainas aizsardzības līnijās, ziņo Ukrainas analītiskais projekts "DeepState".
Analītiķu dati liecina, ka okupācijas spēki guvuši lokālus panākumus pie Priluku un Zelenes ciemiem, kas atrodas uz ziemeļiem no stratēģiski nozīmīgās Huļajpoles.
Īpašu uzmanību eksperti pievērš situācijai pie Ternuvates ciema. Tur novērota arvien aktīvāka pretinieka "iesūkšanās" jeb infiltrācijas taktika. Izmantojot vāju kājnieku pretestību Dobropiļļas rajonā, krievu vienības mēģina nemanāmi iekļūt teritorijā. Fiksēts gadījums, kad iebrucēji mēģinājuši pārvietoties ar civilajām automašīnām "Ņiva".
"Pēdējo divu nedēļu laikā Ternuvatē veiktas vairākas teritorijas tīrīšanas operācijas," norāda "DeepState", uzsverot, ka Ukrainas aizsardzības spēki veic pasākumus, lai apturētu tālāku pretinieka virzību.
Krievijas armija sākusi sūtīt atpakaļ uz frontes pirmajām līnijām karavīrus, kuriem amputētas rokas vai kājas, faktiski izmantojot viņus kā "lielgabalu gaļu", ziņo britu laikraksts "The Telegraph".
Īpaši smaga situācija ir ar bijušajiem karagūstekņiem un smagi ievainotajiem, kurus komandieri nosūta uz bīstamākajiem iecirkņiem ar minimālām izredzēm izdzīvot.
Medijs atsaucas uz video liecībām no 126. motorizēto strēlnieku pulka. Tajā karavīri stāsta, ka pulkvedis Vladimirs Konstantinovs pavēlējis viņiem atgriezties kaujas laukā, neraugoties uz invaliditāti. "Mani sūta uz fronti, lai gan man nav kājas. Es nevaru ne pakustēties, ne rīkoties ar ieroci. Bet mani vienalga sūta karot," video stāsta viens no karavīriem.
Militārie eksperti skaidro, ka Krievija turpina "gaļas mašīnas" taktiku. Tās būtība – sūtīt uzbrukumā grupas, rēķinoties, ka no desmit cilvēkiem mērķi sasniegs un izdzīvos tikai viens vai divi. Ievainotie netiek evakuēti, kas parasti nozīmē nāvi.
Krievijas specdienesti šobrīd ir sasnieguši pēdējo – ceturto – degradācijas stadiju, ko raksturo pilnīga autoritārisma nostiprināšanās un aklas lojalitātes dominēšana pār profesionalitāti, intervijā "Radio NV" paziņojis bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) un Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Valērijs Kondratjuks.
Eksperts skaidro, ka pašreizējā sistēmā lēmumu pieņemšana balstās nevis uz objektīvu informāciju, bet gan uz vēlmi izpatikt vadībai.
"Lojalitātes kults grauj specdienestus no iekšienes. Tas nerada tūlītējus skandālus, bet pamazām nogalina iniciatīvu, atbildību un spēju ziņot vadībai nepatīkamu patiesību. Šādā sistēmā uzvar nevis tas, kurš iznīcina pretinieku, bet tas, kurš nerada problēmas priekšniecībai," norādīja Kondratjuks.
Kā spilgtu piemēru Krievijas specdienestu nespējai novērst iekšējos draudus mediji min 22. decembrī Maskavā notikušo ģenerālmajora Fanila Sarvarova likvidāciju, kas tika paveikta, uzspridzinot viņa automašīnu. Tikmēr Ukrainas izlūkdienesti demonstrējuši profesionālo pārākumu, veiksmīgi izjaucot Krievijas plānoto operāciju pret "Krievu brīvprātīgo korpusa" (RDK) komandieri Denisu Kapustinu.
Gandrīz visa Ukrainas teritorija palikusi bez elektroapgādes, un valstī ieviesti ārkārtas avārijas atslēgumi, paziņojis valsts enerģētikas uzņēmums "Ukrenergo".
Situācija energosistēmā tiek raksturota kā kritiska. Tiek ziņots, ka problēmas ir tik nopietnas, ka, piemēram, galvaspilsēta Kijiva bez elektrības varētu būt vismaz līdz šīs dienas beigām.
Daudzos Kijivas rajonos elektroapgādes atjaunošana tiek prognozēta tikai rīt. Elektroenerģijas trūkums ietekmējis arī kritisko infrastruktūru – pilsētā ir problēmas ar ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmu darbību.
Plašos elektroapgādes pārtraukumus Ukrainā sestdien izraisījis tehnoloģisks traucējums energosistēmā, kas novedis pie ķēdes reakcijas jeb kaskādes veida atslēgumiem tīklā, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.
Krievijas pilsētā Samarā 69 gadus vecajam politiķim Grigorijam Jeremejevam izvirzīta apsūdzība par "Krievijas armijas diskreditāciju" pēc tam, kad viņš reģionālajā parlamentā uzstājās ar runu, nosodot Vladimiru Putinu un karu Ukrainā.
Savas runas laikā Jeremejevs nesaudzēja ne vietējos deputātus, ne Kremli. Viņš ar skaitļiem pierādīja kara bezjēdzību un aicināja to nekavējoties izbeigt.
📹 | Russian politician charged with ‘discrediting army’ over speech calling for end of war in Ukraine
— Novaya Gazeta Europe (@novayagazeta_en) January 29, 2026
A politician in the Russian Volga region city of Samara has been charged with “discrediting the Russian army” for a speech he gave in the regional assembly condemning Vladimir… pic.twitter.com/D8EZitjmXd
Politiķis uzsvēra, ka Krievija šo karu nevar uzvarēt tīri ekonomisku iemeslu dēļ. "Krievijas daļa pasaules ekonomikā ir tikai 2%, kamēr NATO valstīm tā pārsniedz 50%," skaidroja Jeremejevs. Viņš šo karu nosauca par iracionālu naudas šķiešanu un bezjēdzīgu "cilvēku dzīvību malšanu".
Jeremejevs arī atklāti pateica, ko domā par Krievijas diktatoru. Viņš paziņoja, ka Vladimirs Putins jau sen ir sapratis, ka iebrukums Ukrainā bija kļūda. Taču tagad prezidents vairs nespējot atkāpties un izvest karaspēku, jo viņa ego neļauj ieiet vēsturē kā zaudētājam.
Ukrainas armija Dņipropetrovskas apgabalā sākusi būvēt vērienīgus un dziļus pazemes nocietinājumus. Inženieri lēš, ka karš var ilgt vēl 5 līdz 10 gadus, tāpēc nepieciešama aizsardzība, kas spēj izturēt ilgstošu bombardēšanu, vēsta franču laikraksts "Le Monde".
Iepriekšējā aizsardzības taktika vairs nestrādā, jo Krievija mainījusi savu pieeju. Agresors tagad ar planējošajām aviobumbām un masīviem dronu uzbrukumiem pilnībā noposta parastos ierakumus, pirms tur vispār ierodas kājnieki. Lai izdzīvotu zem šādām bumbām, ukraiņu karavīriem nākas līst dziļi zemē.
Jaunās aizsardzības līnijas, kas tiek būvētas aptuveni 35 kilometrus no frontes, līdzinās pazemes labirintiem. Tie ir līdz pat kilometram gari tuneļi, kas stiprināti ar betonu un metālu. Pazemē iekārtotas gan dzīvojamās telpas, gan ventilācijas sistēmas.
Būtiski, ka šie nocietinājumi tiek rūpīgi slēpti – izejas virszemē ir veidotas tā, lai tās būtu grūti pamanīt no gaisa, tādējādi pasargājot karavīrus no Krievijas izlūkdroniem.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



