TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Boltons uzskata, ka Trampa "miera plāns" ir ne vien labvēlīgs Krievijai un nelabvēlīgs Ukrainai, to pakļaujot jaunas Krievijas agresijas draudiem, bet arī NATO, kuras novājināšanu Krievija uzskata par vienu no galvenajiem savas politikas mērķiem.
Džons Boltons bija ASV vēstnieks ANO no 2005. līdz 2006. gadam, un ASV padomnieks nacionālās drošības jautājumos Trampa administrācijā no 2018. līdz 2019. gadam. 2019. gada 10. septembrī Tramps paziņoja sociālajā vietnē, kas toreiz saucās “Twitter”, ka iepriekšējā dienā teicis Boltonam, ka viņa pakalpojumi vairs nav vajadzīgi sakarā ar daudzām domstarpībām, un vēlāk visādi noķengāja Boltonu.
Kopš tā laika Boltons ir aktīvs Trampa politikas kritiķis, sevišķi jautājumos par viņa pastāvīgo iešanu Krievijas diktatora Vladimira Putina pavadā.
Pēc atgriešanās Baltajā namā Tramps sāka radikālāk izrēķināties ar saviem pretiniekiem, un pret 2025. gada oktobrī Boltonam izvirzītas apsūdzības nepienācīgā rīcībā ar slepeniem dokumentiem.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien sacīja, ka Vašingtona ir "ļoti tuvu" tam, lai panāktu vienošanos ar Ukrainu un Krieviju par teju četrus gadus ilgstošā kara izbeigšanu. "Mēs to panāksim," Baltajā namā pasākumā Pateicības dienas ieskaņā pauda Tramps. "Es uzskatu, ka mēs esam ļoti tuvu vienošanās panākšanai."
ASV projekta jaunākā versija par kara izbeigšanu Ukrainā ir "ievērojami labāka" Kijivai, aģentūrai AFP pavēstīja augsta ranga amatpersona, kas ir pazīstama ar šo jautājumu. "Ukraina, ASV un eiropieši amerikāņu priekšlikumu ir padarījuši izpildāmu," sacīja amatpersona, piebilstot, ka "tas ir būtiski mainījies uz labo pusi". Amatpersona arī sacīja, ka plāns paredz, ka Ukraina varēs paturēt 800 000 karavīru - salīdzinājumā ar 600 000 karavīru ierobežojumu plāna pirmajā projektā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlas tikties ar prezidentu Trampu "pēc iespējas ātrāk" - iespējams, Pateicības dienas laikā -, lai pabeigtu kopīgu ASV un Ukrainas vienošanos par kara izbeigšanas nosacījumiem, pavēstīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.
Kā iepriekš sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kurš pagājušās nedēļas nogalē Ženēvā piedalījās sarunās ar ASV pārstāvjiem, Kijiva sagaida, ka "tuvākajā iespējamajā laikā novembrī" tiks organizēta Ukrainas prezidenta vizīte ASV, lai pabeigtu "pēdējos posmus" vienošanās par kara izbeigšanu izstrādē.
"Es ceru, ka prezidenta Zelenska vizīte notiks pēc iespējas ātrāk, jo tā palīdzēs prezidentam Trampam turpināt viņa vēsturisko misiju izbeigt šo karu," piebilda Jermaks.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio iepriekš paziņoja, ka sarunās par miera plānu Ukrainai ir panākts ievērojams progress un ir radies vēl viens - atjaunināts un pabeigts - plāns.
Pēdējās dienās aktivizējušās ASV diplomātiskās aktivitātes centienos panākt Krievijas-Ukrainas kara apturēšanu. Vašingtonas pārstāvji nule Ženēvā tikušies ar augstām Ukrainas amatpersonām, bet šodien Abū Dabī tiekas ar Krievijas delegāciju.
🇷🇸 Serbia warns fuel payments may stop as NIS faces shutdown
— Balkan View (@BalkanView2025) November 25, 2025
President Vučić says the NIS refinery has entered reduced operation and could halt completely in four days if the U.S. OFAC doesn’t grant a licence.
NBS says all payments with NIS would be blocked without approval —…
ASV sankciju dēļ Serbijā darbu apturējusi Pančevas naftas pārstrādes rūpnīca, kas ir vienīgā šāda rūpnīca valstī.
Serbija palikusi bez jēlnaftas piegādēm, jo ASV noteikušas sankcijas uzņēmumam "Naftna Industrija Srbije" ("Serbijas naftas industrija"; NIS). Uzņēmuma lielākā daļa pieder Krievijai.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs aicinājis Maskavu 50 dienu laikā panākt vienošanos par NIS pārdošanu.
Vučičs otrdien paziņoja, ka NIS naftas pārstrādes rūpnīca ir pārgājusi uz siltās cirkulācijas režīmu, kas nozīmē, ka sistēmā tiek cirkulēts tikai nepieciešamais izejvielu daudzums, lai uzturētu tās funkcionēšanas spējas.
This is not a peace plan for Ukrainehttps://t.co/GQUWZBUPgp
— Richard Branson (@richardbranson) November 21, 2025
Britu miljardieris Ričards Brensons paudis savu sašutumu par ASV prezidenta Donalda Trampa 28 punktu "miera plānu" Krievijas agresijas izbeigšanai Ukrainā.
"Es absolūti nespēju noticēt ziņu medijos izplatītajam 28 punktu miera plānam Ukrainai," viņš paziņoja sava uzņēmuma "Virgin" vietnē. "Ja tas neizrādīsies izsmalcināta izāzēšana vai ļauna Krievijas dezinformācijas sazvērestība, tas atzīmē viszemāko punktu, kādā ASV diplomātija ir nonākusi Ukrainā. Pirmām kārtām, tas nemaz nav miera plāns, bet kapitulācijas akts, kas leģimitizē Krievijas brutālo invāziju Ukrainā un tās teritorijas nelikumīgo aneksiju, vienlaikus nekaunīgi sadalot kara laupījumu."
В Киеве на Русановке БПЛА залетели прямо в квартиру
— Алексей Кириленко (@Kirilenko_a) November 25, 2025
По словам очевидцев, слышны крики людей. Ранее Кличко сообщал, что из пострадавших домов проводится эвакуация жителей. #Украина pic.twitter.com/eIRVOPykAI
Naktī uz 25. novembri Kijivā nogalināts ukraiņu mākslinieks un dekorators Vadims Tupčijs, kad viņa dzīvoklī-darbnīcā ietriecās Krievijas raidītais drons. Ukrainas mediji vēsta, ka krievu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai nogalināti septiņi cilvēki.
Vairāk lasiet šeit.
Kamēr Krievija jau gandrīz četrus gadus ikdienišķi slepkavo Ukrainā, agresorvalsts propagandas impērijas vadītāja Margarita Simonjana, kura pirms diviem mēnešiem pazaudēja savu vīru, krietni prastāka līmeņa propagandistu Tigranu Keosajanu (publiski neizpaužot viņa apglabāšanas vietu), turpina liet krokodila asaras par bērniņiem, kuri pārbijušies no ukraiņu dronu triecieniem viņas dzimtajā Krasnodaras novadā.
"Nekas, Hohļandija [ no vārda "hohli", kas krievu leksikā ir tipisks ukraiņu aizvainojošs apzīmējums - red.]," Simonjana sola bargu atriebību.
"Es tik un tā tevi kādreiz ieņemšu - vienu vai divatā ar Parīzi. Un drīz taču, ar dievpalīgu," sola Krievijas agresijas viena no galvenajām kūdītājām.
Lielāko daļu Doneckas apgabala Pokrovskas pilsētas kontrolē Krievijas karaspēks, otrdien vēsta ukraiņu tīmekļa medijs "Ukrainska pravda".
Pilsēta lielā mērā ir zaudēta. Ukraiņu pozīcijas palikušas tikai pilsētas ziemeļos, norāda izdevums, raksta LETA.
Pokrovskas daļa uz dienvidiem no dzelzceļa ir krievu rokās, bet kauju līnija ir ziemeļu nomalē, norāda izdevums.
"Ģenerālštāba karte Pokrovskas virzienā vismaz par mēnesi atpaliek no realitātes," raksta "Ukrainska pravda".
Novēlotie mēģinājumi ieņemt Pokrovsku cietuši neveiksmi, jo pilsētā bijis pārāk daudz Krievijas karavīru.
Pretpasākumi blakus esošajā Rodinskes ciemā - caur to iet viens no ceļiem uz pilsētu - bija veiksmīgi, taču tas atkal okupēts.
Nesenais Desanta un trieciena karaspēka 7. korpusa paziņojums par Pokrovskas centra iztīrīšanu neatspoguļo reālo situāciju, teikts publikācijā.
Krieviem pilsētu galvenokārt izdevās ieņemt, pateicoties dronu izmantošanai.
Augustā krieviem izdevās nodrošināt dronu kontroli Pokrovskas gaisa telpā.
Tajā laikā tur veiksmīgi darbojās viena no efektīvākajām Krievijas dronu vienībām "Rubikona".
Tā dēļ loģistika un karavīru nomaiņa Ukrainas armijas pozīcijās nebija iespējama, norāda "Ukrainska pravda".
Kīrs Stārmers šodien Pārstāvju palātā sacīja, ka Putina ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainu.
Jautāts par Ukrainas piekrišanu ASV "miera plānam", Stārmers norādīja, ka viņš uzskata, ka viņi piekrita tai plāna versijai, kas tika izstrādāta Ženēvā. Viņš piebilda, ka uz Krieviju jāizdara "spiediens", lai tā piekristu mieram.
“Tas attiecas gan uz Eiropu, gan uz Ukrainu. Putina ambīcijas neaprobežojas ar Ukrainu, kā to labi apzinās kaimiņvalstis,” sacīja Stārmers.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



