TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Maskavā uzspridzināts kārtējais agresorvalsts ģenerālis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Russian propagandists claim that Estonians want to travel to Russia before the New Year to see "normal cities" and how Russians are preparing for the holiday, but they are not allowed through. pic.twitter.com/LohRSUUH8P
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 22, 2025
Astoņas čigānietes pamanījušās apšmaukt Krieviju par milzu naudu, fiktīvi saņemot pabalstus par vairāk nekā 600 bērnu piedzimšanu. Viņām palīdzējis kāds vīrietis, kurš vērsās pie varas iestādēm Maskavā un divās citās pilsētās, uzdodoties par dzemdību liecinieku.
Vairāk lasiet šeit.
Eiropas Savienība (ES) pārskaitījusi Kijivai papildu 2,3 miljardus eiro, lai palīdzētu Ukrainai turpināt valsts pārvaldes darbību.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sniegt Ukrainai palīdzību simtiem miljardu eiro apmērā, tostarp militāro palīdzību, finansiālo atbalstu un palīdzību Ukrainas bēgļiem.
Viens no galvenajiem ES finansēšanas instrumentiem ir Ukrainas mehānisms, kura kopējais budžets ir 50 miljardi eiro. Eiropas Komisija norādījusi, ka šis mehānisms ir paredzēts, lai atbalstītu Ukrainas "atveseļošanos, reformas un virzību uz dalību ES".
ES arī atbalsta Ukrainu caur G7 vadīto ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas (ERA) iniciatīvu, nodrošinot 18,1 miljardu eiro. ERA pamatā ir naudas plūsma, ko ģenerē imobilizētie Krievijas aktīvi.
Jāpiebilst, ka Krievijas Valsts domē kopš 2011. gada sēdošā 69 gadus vecā politologa Vjačeslava Ņikonova vectēvs bija PSRS asiņainā tirāna Josifa Staļina ilggadējais ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs, kurš sava saimnieka uzdevumā 1939. gada 23. augustā noslēdza neuzbrukšanas paktu ar nacistiskās Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera atsūtīto ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu, kura slepenajos protokolos vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu. Pats Ņikonovs gadiem ilgi neslēpj savu nostaļģiju pēc padomju impērijas atjaunošanas un atsaka Ukrainai tiesības pastāvēt. Pašreizējā ASV administrācijā Krievija ir ieguvusi sabiedroto, ar kuru gluži kā vecos labajos laikos var "sadalīt" svešas teritorijas un ietekmes sfēras.
Saskaņā ar RBC-Ukraina sniegto informāciju, šo paziņojumu Ranok.LIVE sniedza Apvienoto spēku grupas komunikācijas nodaļas vadītājs Viktors Tregubovs.
Pēc viņa teiktā, lielākā daļa ciemata iedzīvotāju jau bija evakuēti. Tie, kas tur bija palikuši, galvenokārt bija vecāka gadagājuma cilvēki, kuri bija iesnieguši rakstiskus atteikumus no evakuācijas.
"Tā kā ciemats ir mazs, tas neaizņēma ilgu laiku. Tas aizņēma apmēram dažas stundas. Viņi viņus vienkārši ieveda vietējā baznīcas ēkā un pēc tam no turienes aizvilka uz Krievijas teritoriju. Viņi vienkārši sāka viņus vest apkārt – tā nav pilsēta, tas praktiski ir mazs ciemats," sacīja Tregubovs.
Viņš arī teica, ka vēl nav droši zināms, vai okupanti evakuēja cilvēkus, piedraudot ar ieroci.
Sibiha to paziņoja pēc tam, kad Krievijas karaspēks nolaupīja 50 civiliedzīvotājus no pierobežas ciemata Hrabovskes.
Starp šī "viduslaiku reida" upuriem ir arī Ukrainas bērni.
"Putin’s Russia" shows it is no different from ISIS, Boko Haram, or Hamas, said Ukrainian FM Sybiha after Russian troops abducted 50 civilians from the border village of Hrabovske
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 22, 2025
Among victims of this "medieval raid" are also Ukrainian children
https://t.co/OTYsL2h82u
Baltkrievija kopš 2023. gada novembra īsteno slepenu valsts projektu, lai izveidotu pilnu 122 mm un 152 mm artilērijas un raķešu munīcijas ražošanas ciklu, un gala produkti būtu paredzēti izmantošanai Krievijas karā pret Ukrainu.
Belarus has been implementing a classified state project since November 2023 to create a complete production cycle for 122 mm and 152 mm artillery and rocket ammunition, with the end products oriented toward use in Russia's war against Ukrainehttps://t.co/IkRrGLGsUb
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 22, 2025
"The Wall Street Journal" ziņo, ka Krievija mēnešiem ilgi pratina savus karagūstekņus un pēc tam nosūta viņus atpakaļ uz fronti. Viņi bieži vien mirst frontē, pēc sākotnējās atbrīvošanas tā arī nesatiekot savas ģimenes.
Krievijas karavīri, kas apmaiņas ietvaros atgriezās no Ukrainas gūsta, tika izolēti no savām ģimenēm, pakļauti vairākkārtējai pratināšanai, pazemoti un pēc tam nosūtīti atpakaļ uz fronti. Tā Kremlis soda tos, kas izvēlējās izdzīvot, nevis mirt, pārvēršot viņu atgriešanos no gūsta par jaunu elles loku. Viens no krievu karavīriem, kas atgriezās mājās, salīdzināja situāciju ar iesprostošanu šādos elles lokos.
Apmēram 30 "Allseeds Black Sea" piederoši objekti ir bojāti, tostarp uzņēmuma lielākais augu eļļas terminālis, no kura produkti tika eksportēti uz ES valstīm.
‼️In Odesa, tanks storing vegetable oil are on fire — the oil is literally spilling onto the roads
— NEXTA (@nexta_tv) December 22, 2025
About 30 facilities belonging to Allseeds Black Sea have been damaged, including the company’s largest vegetable oil terminal, from which products were exported to EU countries. pic.twitter.com/XYwc8yD2GG
NATO izlūkdienesti ziņo, ka Krievija izstrādā pretsatelītu ieročus, izmantojot milimetru izmēra ložu mākoņus, lai mērķētu uz "Starlink" satelītiem, kas ir bijuši kritiski svarīgi Ukrainas aizsardzībai.
NATO intelligence reports Russia is developing anti-satellite weapons using clouds of millimeter-sized pellets to target Starlink satellites that have been critical to Ukraine's defense. https://t.co/Kr3LBWG9SY
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 22, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



