TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Francija nākamgad nodos Ukrainai iznīcinātājus "Mirage 2000"

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 665 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8945 tankus, 17 765 bruņutransportierus, 19 263 lielgabalus un mīnmetējus, 1225 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 976 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 16 767 bezpilota lidaparātus, 2619 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 314 automobiļus un autocisternas, kā arī 3386 specializētās tehnikas vienības.

Krievija pirms ziemas mēģina padarīt Ukrainas lielākās pilsētas neapdzīvojamas, intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Politiķe atzīmēja, ka pirms ziemas Krievija arvien aktīvāk uzbrūk Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, attiecīgi Ukrainai ir daudz dažādu praktisku vajadzību, piemēram, nepieciešami dažādi ģeneratori, transformatori u.tml. Ukrainas enerģijas ražošanas kapacitāte pašlaik esot vien trešdaļa no nepieciešamās, atsaucoties uz starptautisku ekspertu aplēsēm, piebilda ministre.

Plašāk lasīt šeit.

Ukraina var noturēties tās ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā vismaz vairākus mēnešus vai pat ilgāk, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz ASV amatpersonu aplēsēm.

"Bloomberg" avoti atzina, ka Ukrainai pagaidām nav bijušas būtiskas problēmas ar piegādēm uz Kurskas apgabalu, jo Krievijas bruņotie spēki tur veikuši tikai ierobežotus pretuzbrukumus, koncentrējoties uz virzīšanos tālāk Ukrainas austrumos.

Plašāk lasīt šeit.

Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs ierosinājis tos reģiona iedzīvotājus, kas izdarījuši administratīvus pārkāpumus, cita starpā arī ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumus, sūtīt uz fronti, vēsta tīmekļa medijs "Meduza".

Kā platformā "Telegram" pauda Kadirovs, viņš uzdevis Krievijas Valsts domes deputātam Adamam Delimhanovam "pārņemt šo jautājumu savā kontrolē".

Krievijas armijas ballistiskās raķetes triecienā Ukrainas ostu infrastruktūrai Odesas apgabalā trešdien tika nogalināti seši cilvēki un ievainoti astoņi, paziņoja varas iestādes.

Uzbrukumā tika trāpīts civilam konteineru kuģim ar Panamas karogu, paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers. 

"Tika nogalināti seši un ievainoti astoņi cilvēki, no kuriem četri ir nopietnā stāvoklī. Visi upuri ir Ukrainas pilsoņi," sacīja Kipers.

"Šis ir trešais uzbrukums civilam kuģim pēdējo četru dienu laikā," viņš piebilda.

Krievija kara gaitā ir uzbrukusi kuģiem un graudu tvertnēm Odesas apgabalā. Ukraina raksturojusi šos uzbrukumus kā nelikumīgu mēģinājumu sagraut tās eksporta spējas.

Ukraina bija viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma 2022.gada februārī. Atkārtoti uzbrukumi Ukrainas ostām un graudu glabātavām ir ievērojami samazinājuši Ukrainas graudu eksportu. 

Jaunais uzbrukums notika divas dienas pēc tam, kad krievu raķete trāpīja kuģim ar Palau karogu Odesas ostā, nogalinot vienu cilvēku.

Krievijas tiesa lietā par sakariem ar leģionu "Krievijas brīvība", kas karo Ukrainas pusē, Maskavas aktīvistam Jevgēņijam Miščenko trešdien piespriedusi 12 gadus cietumā, vēsta tīmekļa izdevums "Mediazona".

Miščenko bija viens no aktīvistiem, kas Maskavā dežurēja pie tā dēvētā Ņemcova tilta memoriāla - vietā, kur 2015.gadā tika nošauts opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs.

Prokuratūra apsūdzības balstīja sarunu ierakstos, ko bija veicis kāds policists, kas uzdevies par brīvprātīgo.

Kā paziņoja Maskavas prokuratūra, 50 gadus vecais Miščenko tika atzīts par vainīgu līdzdalībā teroristiskas organizācijas darbībās.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju Ņemcova tilta brīvprātīgais 2023.gada maijā pievienojies leģionam "Krievijas brīvība" un "veicis apzinātas darbības pret Krievijas Federācijas drošību", proti, piedāvājis formējuma dalībniekiem izmantot viņam piederošus zemesgabalus Maskavas un Smoļenskas apgabalos, kā arī nosūtījis viņiem stratēģiski svarīgu objektu fotogrāfijas un videoierakstus.

Apsūdzības rakstā teikts, ka Miščenko esot piedāvājis leģionam "Krievijas brīvība" izmantot viņa zemesgabalu Smoļenskas apgabala Tjopojes ciemā, lai tur izvietotu raķešu palaišanas iekārtas, kā arī nosūtījis organizācijai video, kas uzņemts Kubinkas lidlaukā, vēsta "Mediazona".

Miščenko nosauca krimināllietu par politiski motivētu un apgalvoja, ka "pierādījumi ir iegūti nelikumīgi".

Kā norāda mediji "Mediazona" un "SotaVision", lielākā daļa pierādījumu Miščenko lietas materiālos balstīti kāda Krievijas Ekstrēmisma apkarošanas galvenās pārvaldes darbinieka ziņojumos. 

Šis cilvēks uzdevies par Ņemcova tilta brīvprātīgo un ierakstījis sarunas ar aktīvistu diktofonā.

Pēc Miščenko teiktā, tieši šis "brīvprātīgais" piedāvājis viņam uzstādīt VPN un pastāvīgi interesējies par sarakstes gaitu ar aizliegtās organizācijas pārstāvjiem, kā arī piedāvājis aktīvistam iegādāties ieročus, dronu un pieņemt darbā "neadekvātu cilvēku ar ķīmisko vielu atkarību", lai veiktu diversiju uzdevumus, raksta "SotaVision".

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju darbinieks, kurš izlikās par brīvprātīgo, pašlaik atrodas frontē.

"Man bija uzdevums sarīkot kādu akciju, apliecināt, ka ne visi Krievijā atbalsta karu," savā pēdējā vārdā sacīja aktīvists.

"Es gribēju parādīt, ka ne visi ir sajukuši prātā. Operatīvā darba un meklēšanas grupa izmantoja manu lētticību, manu naivumu."

Pirms tam debatēs Miščenko sacīja, ka nožēlo, ka "iekļuvis šādā situācijā", taču nejūtas vainīgs, un, ja viņu atbrīvos, "viņam būs tāda pati pārliecība", vēsta "Mediazona".

Miščenko tika aizturēts 2023.gada 11.septembrī. 

Kā ziņoja viņa advokāts Nikolajs Fomins, aizturēšanas laikā aktīvistam tika salauztas vairākas ribas, pēc kā viņš tika hospitalizēts, bet vēlāk nosūtīts uz pirmstiesas apcietinājuma centru.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien pieņēma rezolūciju, kurā brīdināja par Krievijas mēģinājumiem kavēt Moldovas virzību uz Eiropas Savienību (ES), informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Rezolūcija tika pieņemta, 508 deputātiem balsojot par, 53 pret un 104 atturoties. Tajā nosodītas Krievijas ļaunprātīgās darbības, iejaukšanās un hibrīdoperācijas pirms valsts prezidenta vēlēšanām un konstitucionālā referenduma par integrāciju ES 20.oktobrī.

Deputāti norāda uz virkni iesaistīto, tostarp oligarhiem un Krievijas finansēto tīklu "RT", kas nodarbojušies ar vēlētāju kukuļošanu, kiberoperācijām un informācijas kara īstenošanu. Viņi arī prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka Moldovai tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai stiprinātu tās institucionālos mehānismus un spēju reaģēt uz hibrīddraudiem.

Kā norāda deputāti, Moldovas drošības dienesti nesen paziņoja, ka Krievija ir iztērējusi aptuveni 100 miljonus eiro, lai iejauktos vēlēšanu procesos un panāktu balsojumu pret ciešākām saitēm ar ES. Moldovas iestādes 3.oktobrī atklāja Moldovas oligarha Ilana Šora finansētu plaša mēroga vēlētāju kukuļošanas shēmu, kuras laikā 130 000 moldāvu tika pārskaitīti 15 miljoni ASV dolāru.

Nosodot šādu taktiku, EP aicina Krieviju ievērot Moldovas neatkarību, pārtraukt provokācijas un izvest militāros spēkus no tās teritorijas. Deputāti arī atkārtoti aicina iznīcināt visu munīciju, kas glabājas Kobasnas noliktavā Piedņestras separātiskajā reģionā.

Ņemot vērā pieaugošo Krievijas iejaukšanos, deputāti rezolūcijā aicina ES Padomi pieņemt turpmākas ES sankcijas pret personām, kas apdraud Moldovas suverenitāti. EP deputāti arī mudina valstis un teritorijas, kas uzņem no Moldovas aizbēgušos Ilanu Šoru, Vladimiru Plahotniuku un citus, izdot viņus Moldovai tiesāšanai.

EP atkārtoti pauž atbalstu Moldovas virzībai uz ES, aicinot Eiropas Komisiju iekļaut šo valsti Pirms pievienošanās palīdzības instrumentā un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2028.-2034.gadam par prioritāti noteikt finansējumu ES kandidātvalstīm. Tā kā sarunas ar Moldovu par pievienošanos ES jau ir sākušās, EP deputāti aicina paātrināt skrīninga procesu un savlaicīgi organizēt turpmākās starpvaldību konferences.

Lai palielinātu Moldovas noturību pret hibrīddraudiem, EP mudina ES veidot ciešāku sadarbību ar šo valsti tādās jomās kā stratēģiskā komunikācija, atbalsts žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī veicināt neatkarīgu mediju saturu krievu valodā.

ES iepriekš ir noteikusi sankcijas virknei Moldovas oligarhu un prokrievisko aktīvistu. Moldova pieteikumu dalībai ES iesniedza 2022.gada martā, un 2022.gada jūnijā tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Eiropadome 2023.gada decembrī nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu.

Krievija izmanto netradicionālas metodes, lai paplašinātu savu ietekmi, izvairītos no ierobežojumiem un destabilizētu un traucētu saviem pretiniekiem, gūstot panākumus vairākos virzienos, trešdien atklājot dezinformācijai veltītu konferenci "Disinfo2024", uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa norādīja, ka redz daudzas pazīstamas sejas gan no ekspertu kopienas, gan no starptautiskām organizācijām, gan valdības, privātā sektora un akadēmiskajām aprindām. Bražes ieskatā, šī pieredzes un perspektīvu daudzveidība ir konferences galvenā priekšrocība, kas visiem ir bagātīgi jāizmanto.

Uzrunā Braže klāstīja, ka nākamajās divās dienās eksperti analizēs ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās (FIMI) ietekmi uz vēlēšanām un demokrātiskām institūcijām, ģeneratīvā mākslīgā intelekta jaunumus, kiberdrošību un starptautisko partnerību lomu.

Viņa pauda cerību, ka konferencē tās dalībnieki ne tikai "apbrīnos problēmu, kā to bieži vien izvēlas darīt daudzi akadēmiķi", bet arī virzīs analīzi uz risinājuma pusi - tehnoloģiju, tiesību aktu, regulējuma un noturības ziņā.

"Tas, ka šī konference notiek Rīgā, Latvijā, sniedz mums īpašu iespēju bagātināt mūsu diskusijas, analizējot dezinformācijas draudus plašākā FIMI kontekstā, ar ko saskaramies kā demokrātiskas valstis," klātesošajiem sacīja Latvijas ārlietu ministre.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis ir saskārušās ar visu naidīgo FIMI metožu spektru, tostarp naidīgu dezinformāciju kopš neatkarības atgūšanas pirms 33 gadiem. Pēc Bražes paustā, Baltijas valstu pieredzē pakļautība nenozīmē neaizsargātību.

"Mēs esam izturējuši visus ietekmes operāciju un dezinformācijas uzbrukumus kā noturīgas, attīstītas demokrātijas. Esam veiksmīgi izturējuši pāreju, lai kļūtu par pilntiesīgām Eiropas Savienības (ES), NATO, OECD, un eirozonas dalībvalstīm," teica ministre.

Viņa klāstīja, ka katrā pagriezienā, katrā svarīgākajā politiskajā situācijā Baltijas valstis ir saskārušās ar naidīgu dezinformāciju gan ārvalstīs, gan iekšzemē, mēģinot valstis palēnināt, taču "mēs esam izturējuši un attīstījuši kritisku noturību".

"Tajā pašā laikā mums šajā telpā ir daudz tiešas pieredzes un izpratnes par pretinieku, ar kuru saskaramies, un par taktiku, ko tas izmanto informācijas jomā. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir aktualizējis saikni starp mēģinājumiem manipulēt ar informāciju no ārvalstīm un draudiem ES un NATO kolektīvai drošībai," pauda Braže.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka informācijas operācijas ir būtisks Krievijas destabilizācijas un apvērsuma centienu veicinātājs, un tāpēc tās ir rūpīgi jāpārbauda. Pēc Bražes domām, šo centienu apkarošanai ir nepieciešams apzināties draudus, kas sniedzas pāri Ukrainas robežām, un aktīvi sadarboties to valstu valsts un privātajam sektoram, uz kurām tiek vērsti šādi centieni.

"Reaģējot uz šiem draudiem, ir ļoti svarīgi, lai Rietumvalstis stātos pretī šim izaicinājumam. Mēs nevaram darboties tikai reaģējoši, ar saviem vēstījumiem atspēkojot dezinformāciju. Mēs varam vadīt un gūt panākumus, izprotot informatīvo vidi, ieguldot jaunās tehnoloģijās un veidojot atbilstošas un noturīgas spējas," teica Latvijas ārlietu ministre.

Viņa skaidroja, ka ir jau zināmi spēcīgi pretlīdzekļi pret FIMI - kvalitatīvi plurālistiski plašsaziņas līdzekļi, pilsoniskā izglītība, kritiskā domāšana un medijpratība, tomēr daudz kas vēl ir jādara, tostarp pretizlūkošanas, sankciju jomā un attiecībā uz politisko gribu īstenot esošo regulējumu.

Starptautiskā "EU DisinfoLab" konference, kas veltīta cīņai pret dezinformāciju, norisinās ik gadu. Tā apvieno aktīvistus, pētniekus un ekspertus, lai dalītos ar pieredzi un rīkiem, plānotu stratēģisku sadarbību un sekotu līdzi jaunākajām attīstības tendencēm dezinformācijas jomā.

Konferenci organizē Beļģijā bāzētā nevalstiskā organizācija "EU DisinfoLab" ar ĀM atbalstu. Projekts tiek finansēts no Latvijas kandidatūras publiskās kampaņas dalībai ANO Drošības padomē 2026. un 2027.gadā.

Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) Bundestāga deputāts Matiass Mosdorfs trešdien atzinis, ka viņam ir arī goda profesora darbs Maskavā Gņesinu Krievijas Mūzikas akadēmijā.

Pēc tam kad šādas ziņas bija parādījušies medijos, Mosdorfs, kas ir arī čellists, paziņojumā apstiprināja, ka viņš pasniedz Maskavas akadēmijā.

Mosdorfs ir AfD Bundestāga frakcijas pārstāvis ārpolitikas jautājumos.

Kā skaidroja Mosdorfs, mūziķa karjeras gaitā vairākkārt bijis viesprofesors un ka šis amats atspoguļo viņa kā globāli aktīva kamermūziķa darbu un ir tam pagodinājums.

Mosdorfs ir AfD Bundestāga deputāts kopš 2021.gada.

Profesora amatu viņš raksturoja kā sapratnes zīmi, norādot, ka vēlas "dot [Krievijas] jauniešiem sajūtu, ka Eiropa viņus nav pametusi", piebilstot, ka "mūzikai nav ideoloģisku robežu".

Mosdorfs arī pauda, ka septembrī trīs dienas privāti uzturējies Maskavā, lasot "sava veida "pro bono" inaugurācijas lekciju", un ka viņš plāno reizi ceturksnī vairākas dienas pasniegt kamermūziku tur esošajiem ansambļiem, taču par līgumiem neesot runāts.

Gņesinu akadēmiju finansē Krievijas Kultūras ministrija.

Savā paziņojumā Mosdorfs klāstīja, ka nesaskata nekādu akadēmijas politisku ievirzi.

"Mani tas arī neinteresē. Mans darbs ir veltīts tikai un vienīgi mūzikai kā universālai samierināšanās un saprašanās valodai," skaidroja Bundestāga deputāts.

Vācijas zaļo partijas parlamenta frakcijas vadītāja vietnieks Konstantīns fon Nocs kritizēja Mosdorfa darbu akadēmijā.

"Kārtējo reizi kļuvis skaidrs, cik ciešas ir Maskavas un AfD saites," viņš norādīja izdevumam "T-Online".

"Kā var ticami veidot politiku kā ārpolitikas runasvīrs, vienlaikus saņemot diktatūras finansējumu ar goda profesūras starpniecību, zina tikai pati AfD," piebilda fon Notcs.

Vācija pagājušajā nedēļā Ukrainai piegādāja divas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Iris-T SLM" un "Iris-T SLS", pavēstījis Bundesvēra ģenerālis Kristians Freidings, kas Vācijas Aizsardzības ministrijā vada īpašo Ukrainas štābu.

"Tikai pagājušajā nedēļā mēs piegādājām divas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Iris-T SLM" un "SLS". Un līdz šā gada beigām mēs piegādāsim vēl divas pretgaisa aizsardzības sistēmas, aptuveni 50 kājnieku kaujas mašīnas un smagos tankus, kā arī artilērijas munīciju piecu līdz sešu ciparu skaitļa apjomā," sacīja Freidings.

Jautāts par atļauju Ukrainai izmantot Rietumu ieročus triecieniem Krievijas teritorijā, Freidings atbildēja, ka "mums par to būs jājautā citām galvaspilsētām".

Viņš piebilda, ka pagaidām netiek runāts par raķešu "Taurus" piegādēm Ukrainai.