TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis izsakās par Ukrainas karaspēka ielaušanos Krievijas teritorijā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Drošības dienests (SBU) Hersonā aizturējis precētu pāri - okupācijas spēku kolaboracionistus, kas palīdzēja Krievijas armijai uzbrukt pilsētai.
Hersonā SBU darbinieki atmaskoja vietējo apsargu un viņa sievu, kuri veica uzdevumus Krievijas izlūkdienestu labā. Pāris bija iesaistīts uzbrukumu vadīšanā un pilsētas ieņemšanas veicināšanā. Ukrainas Drošības dienests (SBU) ziņoja par divu Krievijas iebrucēju kolaboracionistu arestu Hersonā. Viņi tika identificēti kā garāžu kooperatīva apsargs un viņa sieva.
Abiem informatoriem ir izvirzītas apsūdzības pēc diviem Ukrainas Kriminālkodeksa pantiem: - 114-2. panta 2. daļa (informācijas par Ukrainas bruņoto spēku pārvietošanu vai izvietošanu kara stāvokļa apstākļos); - 436-2. panta 3. daļa (Krievijas Federācijas bruņotas agresijas attaisnošana un tās dalībnieku slavināšana). Viņiem draud cietumsods līdz astoņiem gadiem ar mantas konfiskāciju.
Krievijas parlamentārieši turpina lietot "Apple" ierīces, laikā, kad paši plaši izplata pret Rietumiem vērstu propagandu.
Krievijā risinās kuriozs stāsts par Apple. Saskaņā ar lielāko Krievijas mediju ziņām, vairākiem Valsts domes deputātiem ir bloķēti viņu personīgie Apple ID konti. Parlamentārieši par problēmu runāja privāti, vēloties palikt anonīmi. Viens no deputātiem saskārās ar ierobežojumu, mēģinot apmaksāt abonementu, savukārt cits atklāja, ka piekļuve viņa kontam ir bloķēta bez jebkādas rīcības no viņu puses. Turklāt tiek ziņots, ka viņiem visiem ir piemērotas ASV sankcijas, kas varētu būt bijis galvenais faktors.
Krievija turpina pastiprināt dronu uzbrukumus pasažieru vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūrai.
Krievijas droni vienas dienas laikā trāpīja diviem pasažieru vilcieniem.
⚡️ Russia continues to escalate drone attacks on passenger trains, railway infrastructure.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 4, 2026
Russian drone hit two passenger trains in just one day.https://t.co/9cc2ce9MSo
Jau šā gada otrajā pusē Latvija saņems pirmās Vācijas ražotāja "Diehl Defence" pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T".
Šīs sistēmas šobrīd plaši izmanto Ukrainas bruņotie spēki un salīdzinot ar citām pretgaisa aizsardzības sistēmām vidējā klasē tās trāpījumu īpatsvars pārsniedz 90%, ļaujot atvairīt un neitralizēt arī masveida gaisa uzbrukuma draudus.
Jau šā gada otrajā pusē Latvija saņems pirmās Vācijas ražotāja “Diehl Defence” pretgaisa aizsardzības sistēmas “IRIS-T”.
— Aizsardzības ministrija (@AizsardzibasMin) March 4, 2026
Šīs sistēmas šobrīd plaši izmanto Ukrainas bruņotie spēki un salīdzinot ar citām pretgaisa aizsardzības sistēmām vidējā klasē tās trāpījumu īpatsvars… pic.twitter.com/IJcOk4aerb
414. atsevišķā bezpilota trieciena aviācijas sistēmu brigādes "Magyar's Birds" drons ietriecas okupantu pretgaisa aizsardzības sistēmā "Tor", kas pārvietojas pa ceļu. Zīmīgi, ka uz tās sēdēja iebrucēji.
Ukrainas uzbrucējs bija vērsts pret Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu Tor, kamēr Krievijas karavīri atradās uz tās.
The @414magyarbirds struck Russian Tor air defence system on the move while Russian servicemen were riding on top of it pic.twitter.com/NNqQNIQiOR
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) March 4, 2026
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien paudis viedokli, ka Ķīna un Krievija nav aktīvi faktori Vašingtonas lēmumu pieņemšanā attiecībā uz karu pret Irānu.
"Man viņiem nav vēstījuma, un viņi patiesībā šeit nav faktors, un mūsu jautājums nav ar viņiem," preses konferencē paziņoja Hegsets. Viņš piebilda, ka ASV koncentrējas tikai uz to, lai izbeigtu "Irānas kodolieroču ambīcijas".
Krievijai un Ķīnai ir ilgstošas diplomātiskās un tirdzniecības saites ar Irānu, un Krievijai ar Irānu ir arī ciešas militāras saites. Gan Maskava, gan Pekina ir kritizējušas ASV un Izraēlas karu pret Irānu.
Valdība ir atcēlusi vienošanos starp elektrotīklu operatoriem SEPS un "Ukrenergo" par savstarpējām avārijas elektroenerģijas piegādēm.
Šis solis ir saistīts ar Krievijas naftas tranzīta apturēšanu pa cauruļvadu "Družba", pēc kā Bratislava arī apturēja dīzeļdegvielas eksportu uz Ukrainu.
⚡ Slovakia terminates agreement with Ukraine on mutual energy support
— NEXTA (@nexta_tv) March 4, 2026
The government has canceled the deal between power grid operators SEPS and Ukrenergo on mutual emergency electricity supplies.
The move is linked to the halt of Russian oil transit through the Druzhba… pic.twitter.com/bPQFaNFeHq
Kremlis izvēlējās atteikties no savas civilās ekonomikas. Tagad pienāk PVN likumprojekts.
Maskava pagājušajā gadā par trešdaļu samazināja valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem. Šogad to nodokļi pieaug. Kopā tie veido valdību, kas izvēlas savu karu, nevis savu ekonomiku.
Līdz gada beigām Maskava atbalstīja tikai 2,2% no visiem Krievijas mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem.
Saskaņā ar publicētajiem HSE centra aprēķiniem kopējais finansiālais atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazinājās no 529,5 miljardiem rubļu (~6,2 miljardiem ASV dolāru) līdz 354 miljardiem rubļu (~4,2 miljardiem ASV dolāru) 2025. gadā — samazinājums par 33%. Uzņēmumu skaits, kas saņēma atbalstu, samazinājās par 20%.
Atbalstu saņēma mazāk uzņēmumu, un tie, kas to saņēma, saņēma par ceturtdaļu mazāk. Gada beigās Maskava atbalstīja tikai 2,2% no visiem Krievijas mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, salīdzinot ar 3,3% iepriekšējā gadā.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto ieradās Krievijā, lai nodrošinātu, ka viņa valstij arī turpmāk būs piekļuve naftai un gāzei.
Ungārijas ministrs norādīja, ka kari visā pasaulē rada ārkārtējus izaicinājumus Ungārijas nacionālajai un enerģētiskajai drošībai.
"Karš Ukrainā un krīze Tuvajos Austrumos ir divi bruņoti konflikti, kas vienlaikus rada bažas. Ungārija vēlas palikt ārpus jebkura kara, un mums Ungārijas un ungāru tautas drošība vienmēr ir pirmajā vietā," teikts Sijārto paziņojumā.
Pēc Sijārto teiktā, ukraiņi it kā bloķē naftas piegādes caur "Družbas" cauruļvadu. Viņš piebilda, ka, no otras puses, Horvātija apspriež Ungārijas tiesības iegādāties agresorvalsts naftu pa jūru.
"Irānas kara rezultātā visa globālā jūras naftas un gāzes piegāde ir saskārusies ar ārkārtējām problēmām Hormuza šauruma slēgšanas dēļ, kur notiek trešdaļa no pasaules naftas tirdzniecības," atzīmēja Ungārijas ministrs.
Krievija ir pārtraukusi graudu eksportu uz Irānu, laikā, kad valstī notiek karš, vēsta "Reuters".
Divi avoti Krievijas eksporta uzņēmumos paziņoja, ka graudu piegādes uz Irānu no Melnās jūras un Kaspijas jūras ir apturētas, neskatoties uz nepieciešamību pēc piegādēm.
Viņi piebilda, ka eksports citiem pircējiem turpinās bez traucējumiem, taču nesenie uzbrukumi ir palielinājuši kravu pārvadājumu likmes un apdrošināšanas prēmijas, kā arī radījuši maksājumu grūtības, kas saistītas ar bankām Persijas līcī.
This is how Russia acts toward a strategic partner during a critical moment:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 4, 2026
Russia has stopped exporting grain to Iran amid the war in the country - Reuters.
Two sources in Russian export companies said grain shipments to Iran from the Black Sea and Caspian Sea have been… https://t.co/925rkXtdBA pic.twitter.com/I3eDlPF02q
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



