TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Ukrainas "Ļutij" tipa droni uzbruka Sterļitamakai (Baškortostānas Republika).  Sterļitamaka atrodas dziļi Krievijas teritorijā. Vietējie iedzīvotāji ziņo par sprādzieniem. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, uzbrukuma mērķis bija AO "Sintez-Kaučuk" rūpnīca. Vairāk lasi šeit.

Zemgales apgabaltiesa Jelgavā 21. augustā rakstveida procesā skatīs krimināllietu pret Krievijas pilsoni, kurš apsūdzēts par leģionāru piemiņas vietas apgānīšanu Krievijas specdienesta uzdevumā.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra iepriekš iesniedza apelācijas protestu par Zemgales rajona tiesas lēmumu attaisnot Igaunijas un Krievijas pilsoni Andreju Patrikejevu pierādījumu trūkuma dēļ.

Zemgales rajona tiesas tiesnese Agnese Adgere skaidroja, ka lietas izskatīšanas gaitā netika gūti pierādījumi, ka apsūdzētais būtu sadarbojies ar Krievijas specdienestiem, kā arī būtu apgānījis pieminekli.

Pērn tiesa attaisnoja Patrikejevu par piemiņas akmens "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem - Latviešu leģiona karavīriem" apgānīšanu Krievijas specdienesta uzdevumā. Tāpat tiesa atcēla Patrikejevam kā drošības līdzekli piemēroto apcietinājumu un nosprieda atbrīvot viņu no apcietinājuma nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.

Tiesnese uzsvēra, ka, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, ar kuriem pamatota Patrikejevam celtā apsūdzība, tiesa atzina, ka lietā nav pierādījumu par to, ka apsūdzētais būtu saņēmis uzdevumu no Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka pret atlīdzību personu grupā ar personu, pret kuru izdalīts kriminālprocess, veikt darbības pret piemiņas vietām, proti, apliet ar krāsu un veikt dažāda veida uzrakstus uz pieminekļiem, tādējādi vēršoties pret valstu iekšējo drošību.

Turklāt nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka Patrikejevs būtu apgānījis pieminekli, to aplejot ar sarkanu krāsu un uzzīmējot uz tā kāšu krustu un citus zīmējumus, skaidroja tiesnese. Tāpat ar lietā esošajiem pierādījumiem nav pierādīts, ka apsūdzētais, piekrītot pret atlīdzību ar savu transportlīdzekli vest personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, būtu zinājis par šīs personas nolūku un mērķiem un būtu darbojies ar šo personu ar vienotu nodomu.

Ievērojot minēto, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība, tiesa atzina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta trešo daļu pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu pret viņu celtajā apsūdzībā, savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem saprātīgu šaubu esamība par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu ir pamats attaisnojoša sprieduma taisīšanai.

Kā norādīja prokuratūrā, izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka apsūdzētais ar vēl vienu vīrieti, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, saņēma uzdevumu no Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka veikt provokatīvas darbības Lietuvas un Latvijas teritorijās. Apsūdzētajam par piedāvāto atlīdzību 350 eiro apmērā bija jāveic dažādas darbības, kas vērstas pret piemiņas vietām.

Prokuratūra skaidroja, ka abi vīrieši apzināti izpildīja Krievijas izlūkdienesta darbinieka rīkojumu - apgānīja pieminekli "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem - Latvijas leģiona karavīriem" Tukuma novada Džūkstes pagasta "Rumbās". Šādas darbības atzīstamas kā tīša bīstama kaitnieciska provokācija, lai atbilstoši Krievijas un ārvalstnieka interesēm vērstos pret Latvijas valsts drošību un Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu.

Apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīts arī mantisks kaitējums 2367 eiro apmērā. Prokuratūra aģentūru LETA iepriekš informēja, ka 1977. gadā dzimušo apsūdzēto Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni, visticamāk, Krievijas specdienesti savervējuši platformā "Telegram".

Valsts drošības dienests (VDD) jau iepriekš medijiem paziņoja, ka minētā darbība vērtējama kā provokācija, lai atbilstoši Krievijas interesēm Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu. Izmeklēšanā konstatēts, ka līdzīgas pieminekļu apgānīšanas veiktas arī pārējās Baltijas valstīs.

VDD jau iepriekš atzinis, ka Krievijas specdienesti savervētos Eiropas valstu iedzīvotājus nereti sūta īstenot kaitnieciskas aktivitātes ārpus viņu mītnes valsts, lai jauktu pēdas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 313 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 864 tankus, 24 390 bruņutransportierus, 40 003 lielgabalus un mīnmetējus, 1736 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1346 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 239 241 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 89 553 automobiļus un autocisternas, kā arī 4125 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Maskavas Čerjomušku rajona tiesa ir saņēmusi administratīvo protokolu, kas sastādīts žurnālistam un bijušajam radio "Eho Moskvi" galvenajam redaktoram Aleksejam Venediktovam, vēsta tīmekļa izdevums "Mediazona".

Protokols sastādīts saskaņā ar pantu par piedalīšanos "nevēlamas" organizācijas darbībā.

Nav zināms, kāds bija protokola sastādīšanas iemesls un par kādu organizāciju ir runa. 

Ziņas tapšanas laikā Venediktovs lietu nebija komentējis.

Venediktovs vadīja "Eho Moskvi" no 1998. gada līdz radio likvidācijai 2022. gadā.

Pēc tam viņš kopā ar daļu komandas sāka strādāt pie "YouTube" projekta "Živoj gvozdj".

Pēc radio likvidācijas Vācijā tika uzsākts projekts "Eho", tā galvenais redaktors ir žurnālists Maksims Kurņikovs, bijušais "Eho Moskvi" galvenā redaktora vietnieks.

Krievijas Ģenerālprokuratūra 2025. gadā pasludināja šo organizāciju par "nevēlamu".

Venediktovs dzīvo Krievijā. 2022. gadā viņš tika atzīts par "ārvalstu aģentu".

Krievijā Komsomoļskā pie Amūras izmeklēšanas izolatorā pakāries mākslinieks Andrejs Akuzins, kas bija apcietināts par pērn publicētu komentāru, pavēstīja mākslinieka paziņa režisore Tatjana Frolova.

Kā tīmekļa izdevumam "Mediazona" pastāstīja Francijā dzīvojošā Frolova, Akuzins tika apcietināts 2. aprīlī.

Dienu pirms apcietināšanas Akuzins pārtrauca ar Frolovu sazināties.

Pirms tam viņš un Frolova bija daudz sarakstījušies un cita starpā arī apsprieduši mākslinieka iespējamo aizbraukšanu no Krievijas.

Akuzins, pēc Frolovas teiktā, pēc katras sazināšanās izdzēsis saraksti, bet 1. aprīļa saraksti neesot izdzēsis.

Saziņā viņš daudzkārt atkārtojis frāzi, ka "vienīgais brīvais protests šodien ir pašnāvība".

7. aprīlī Akuzinam palika 53 gadi.

Nākamajā dienā viņš izdarīja pašnāvību izmeklēšanas izolatorā, Frolovai pastāstīja mākslinieka paziņas Komsomoļskā pie Amūras.

Mākslinieks 10. aprīlī, jau pēc nāves, tika iekļauts teroristu un ekstrēmistu sarakstā, norāda "Mediazona".

"Viņš nav terorists, tas ir vienkārši smieklīgi, viņš vienkārši negribēja klusēt. Formāli viņš tika savākts par kaut kādu atzīmi "patīk" vai atbildēm uz kādu ierakstu," sacīja Frolova.

Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar trim ballistiskajām raķetēm "Iskander" un 324 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 309 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 324 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 250 bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.

Fiksēti ballistisko raķešu un 13 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, bet desmit apvidos postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana, kura pašlaik cīnās ar vēzi, birdina krokodila asaras par "burvīgo, labsirdīgo" Keosajanu, kurš pērn septembrī nomira pēc 9 mēnešu komas.

Baltijas valstu, Ukrainas un citu Krievijass kaimiņvalstu iedzīvotāji lieliski atceras šī Keosajana "labsirdību", ko gan nevar salīdzināt ar viņa "melnās atraitnes" līmeni.

Pati asinskārā Simonjana tik ļoti alka pēc uzbrukuma Ukrainai, ka nevarēja vien nociesties.

Irānas kara dēļ ASV sarunvedējiem "nav laika Ukrainai", intervijā vācu raidsabiedrībai ZDF otrdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, kas bijuši starpnieki sarunās ar Maskavu par Krievijas izvērstā kara apturēšanu, šobrīd visu laiku "pastāvīgi ir sarunās ar Irānu", sacīja Ukrainas prezidents.

Raksturojot Vitkofu un Kušneru kā pragmatiskus, Zelenskis norādīja, ka viņi cenšas "iegūt lielāku Putina uzmanību, lai izbeigtu karu". Taču, "ja ASV nevērsīs spiedienu uz Putinu (..) un tikai iesaistīsies maigā dialogā ar krieviem, tad viņi vairs nebaidīsies", skaidroja Zelenskis.

Pēdējās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas notika Ženēvā 17. un 18. februārī. Nākamā sarunu kārta tika plānota Abū Dabī marta sākumā, taču Irānas kara dēļ tika atlikta.

Zelenskis intervijā ZDF sacīja, ka jautājums par ASV ieroču piegādēm Ukrainai ir kļuvis par "lielu problēmu". "Ja karš turpināsies, Ukrainai būs mazāk ieroču. Tas ir kritiski svarīgi, īpaši attiecībā uz materiāliem pretgaisa aizsardzībai," sacīja prezidents.