TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus

Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko otrdien vizītes laikā Tallinā, tiekoties ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu, Rīgikogu priekšsēdētāju Lauri Husaru un premjerministru Kristenu Mihalu, vienojusies stiprināt Ukrainas un Igaunijas sadarbību aizsardzībā, īpaši bezpilota sistēmu jomā.

Par to Sviridenko pavēstījusi ierakstā platformā "Facebook".

Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas uzstāties Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā (PSEF-2026), lai gan Ukrainas bezpilota lidaparāti turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Sanktpēterburgas apkārtnē.

Par to paziņojis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Krievijas mediji.

Putins baidās par savu dzīvību, par draudiem režīma stabilitātei, un pēc 27 gadiem pie varas viņš neaizies, norāda Kirilo Budanovs.

Izveidojis stabilu sistēmu, vienkārši aiziet? Un kāpēc? Lai baidītos no tā, ko viņa pēctecis darīs tālāk? 

Vienlaikus Budanovs uzskata, ka tieši riski Krievijas režīma stabilitātei var pamudināt Kremli meklēt veidus, kā izbeigt karu.

Krievijas degvielas pārvadātāja detonācija pēc tam, kad tam austrumu virzienā trāpīja FPV drons.

3. jūnijā NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ieradās Ukrainā, sociālajos tīklos ziņoja "Ukrzaliznytsia". Vizīte netika iepriekš izziņota. Saskaņā ar "Ukrzaliznytsia" sniegto informāciju, NATO ģenerālsekretārs Kijivā ieradās ar vilcienu. Dzelzceļa stacijā viņu sagaidīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

To paziņoja Andrejs Guruļevs, Krievijas Valsts domes deputāts no partijas "Vienotā Krievija" un bijušais Aizsardzības un drošības komitejas loceklis, vēsta "The Moscow Times". Vairāk lasi šeit.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nonācis sarežģītā situācijā, kurā viņam vairs nav labu iespēju izbeigt karu pret Ukrainu, raksta laikraksts "The New York Times".

"The New York Times" norāda, ka Putins pats sevi iedzinis strupceļā. Karš izsmeļ Krievijas resursus, prasa milzīgus finanšu līdzekļus un cilvēku dzīvības, taču vienlaikus Krievijas līderis vairs nevar ne gūt pārliecinošu uzvaru, ne izstāties no konflikta, neriskējot ar nopietniem politiskiem zaudējumiem.

Amerikāņu un Krievijas attiecību eksperts Maikls Kimmidžs uzskata, ka Putins pats radījis situāciju, kurā karš kļuvis par vienu no viņa režīma balstiem, bet tagad tas sāk graut pašas Krievijas stabilitāti.

"Putins arī nevar vienkārši aiziet no Ukrainas. Ja Krievija piekristu mierizlīgumam, balstoties uz pašreizējo frontes līniju, Putinam nebūtu ar ko lepoties, izņemot šauru teritorijas joslu Ukrainas dienvidos," raksta "The New York Times".

Pēc Kimmidža domām, problēma nav tikai Putina personīgās ambīcijas vai prestižs. Kā politiķis, kurš ilgstoši spējis noturēties pie varas, viņš saprot, ka sabiedrībai būtu grūti izskaidrot kara rezultātu, kas nesniedz acīmredzamus ieguvumus.

"Ja viņš piedāvātu tik pieticīgu rezultātu krieviem, kuri zaudējuši ģimenes locekļus karā, tas būtu atzinums, ka karš pēc būtības bijis bezjēdzīgs," norāda eksperts.

Izdevums uzsver, ka Putina stratēģiskās domāšanas trūkumi un pārliecība par savu nekļūdīgumu nākotnē var kļūt par nopietnu politisko problēmu pašā Krievijā.

"The New York Times" vērtējumā Putins kara gados ir padarījis konfliktu Ukrainā par centrālo savas politiskās sistēmas elementu. Taču tagad karš ne tikai nepalīdz stiprināt režīmu, bet arvien vairāk noslogo Krievijas ekonomiku, izsmeļ cilvēkresursus un rada riskus valsts ilgtermiņa stabilitātei.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 3. jūnija rītam sasnieguši 1 368 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 974 tankus, 24 673 bruņutransportierus, 43 172 lielgabalus un mīnmetējus, 1826 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1403 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1548 sauszemes bezpilota sistēmas, 325 615 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 102 575 automobiļus un autocisternas, kā arī 4245 specializētās tehnikas vienības.

Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 198 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 189 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti astoņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijā Tambovas apgabalā Mičurinskā Ukrainas dronu triecienā naktī uz trešdienu cietusi militārā rūpnīca "Progress", un tur izraisījies ugunsgrēks. Rūpnīcā "Progress" tiek ražotas iekārtas un vadības sistēmas aviācijas un raķešu tehnikai.