TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma Rjazaņā deg viena no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām.
Helsinku lidosta piektdien uz trim stundām bija apturējusi gaisa satiksmi sakarā ar brīdinājumu par iespējamu dronu, paziņoja amatpersonas. Lidosta apturēja gaisa satiksmi no plkst. 4.00 līdz plkst. 7.00 pēc tam, kad drošības iestādes izsludināja brīdinājumu par apdraudējumu dienvidu Ūsimā reģionā saistībā ar iespējamu drona atrašanos šajā teritorijā. Vairāk lasi šeit.
"Mēs esam šokā! Mēs to pat nevaram aprakstīt!" – no Krievjas gūsta atbrīvoto Ukrainas aizstāvju pirmās emocijas.
Jaunākajam atbrīvotajam ir 21 gads, vecākajam – 62. Divi no atbrīvotajiem karagūstekņiem svin dzimšanas dienas: viņiem paliek 40 un 36 gadi.
🥹 “We’re in shock! We can’t even describe it!” – the first emotions of our defenders released from Russian captivity.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 15, 2026
The youngest freed is 21 years old, the oldest is 62. Two of those returned today are celebrating their birthdays: they are turning 40 and 36. pic.twitter.com/caTHUlxsi0
Zelenskis Kijivā apmeklējis Krievijas raķešu triecienā iznīcinātās dzīvojamās ēkas vietu un godinājis upurus.
"Pasaulei ir jāatceras cena, ko Ukraina maksā katru dienu, lai Krievijas agresija neizplatītos uz citām valstīm. Mūžīga piemiņa ikvienam cilvēkam, kura dzīvību atņēma Krievija."
💔 Kyiv. Zelenskyy visited the site of a residential building destroyed by a Russian missile strike and paid tribute to the victims.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 15, 2026
“The world must remember the price Ukraine pays every day so that Russian aggression does not spread to other nations. Eternal memory to every… pic.twitter.com/A7MhKfEcfR
205 ukraiņi ir mājās. Šodien no Krievijas gūsta atgriežas Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU), Nacionālās gvardes un Valsts robežsardzes dienesta (DPSU) karavīri. Šis ir pirmais posms apmaiņai "1000 pret 1000", norāda Zelenskis.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 15, 2026
Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno 20. maijā doties vizītē uz Pekinu - tikai dažas dienas pēc tam, kad Ķīnu apmeklējis ASV prezidents Donalds Tramps, ziņo laikraksts "South China Morning Post", atsaucoties uz avotiem.
Kā norāda izdevums, Putina vizīte ilgs tikai vienu dienu un tiek uzskatīta par "rutīnas sastāvdaļu" Maskavas un Pekinas attiecībās. Avoti norāda, ka vizīti, visticamāk, nepavadīs plašas ceremonijas vai militāras parādes.
Paredzams, ka tas būs Putina pirmais ārzemju ceļojums 2026. gadā.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 141 dronu un sešām raķetēm, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
130 dronus un vienu pretkuģu raķeti izdevās notriekt vai neitralizēt. Vēl piecas pretradaru raķetes nesasniedza savus mērķus.
Fiksēti septiņu trieciendronu trāpījumi sešās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka gaisa triecienā Kijivai ceturtdien nogalināti vismaz 24 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni, piektdienas rītā ziņoja Valsts ārkārtas situāciju dienests.
Vairākas stundas ilgā trieciena laikā tika ievainoti 47 cilvēki, glābējiem no gruvešiem izdevies atbrīvot 30 cilvēkus.
Galvaspilsētas Darnicas rajonā daļēji sagrauta daudzstāvu dzīvojamā māja, iznīcinot 18 dzīvokļus. Pēc Ukrainas varasiestāžu datiem, mājai trāpījusi spārnotā raķete H-101.
Zem sagrautās ēkas drupām var atrasties cilvēki, brīdināja ārkārtas situāciju dienests. Turpinās gruvešu novākšana, kurā iesaistīti 170 glābēji un 51 tehnikas vienība.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 346 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 935 tankus, 24 569 bruņutransportierus, 42 085 lielgabalus un mīnmetējus, 1788 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1379 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 291 458 bezpilota lidaparātus, 4626 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 540 automobiļus un autocisternas, kā arī 4184 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraina un Lietuva ir parakstījušas divpusēju sadarbības līgumu, kas paredz kopīgu dronu ražošanu un Ukrainas ekspertu izvietošanu Lietuvā.
❗️Ukraine and Lithuania have signed a bilateral cooperation agreement that provides for the joint production of drones and the deployment of Ukrainian experts to Lithuania. pic.twitter.com/bJuZXzL0a7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



