TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi atkal intensīvi bombardē Kijivu, uzspļaujot Trampa reveransiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas gaisa spēku MiG-29 veica precīzu triecienu, izmantojot divas AASM HAMMER vadāmas bumbas, pa Krievijas karaspēka koncentrāciju Oleksijivkā, Sumu apgabalā.
A Ukrainian Air Force MiG-29 carried out a precision strike using two AASM HAMMER guided bombs on a Russian troop concentration in Oleksiivka, Sumy region. pic.twitter.com/C8sP69IveC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 10, 2025
Jauns ar mākslīgo intelektu darbināms bezpilota lidaparāts, ko izstrādājusi Ukraina, veiksmīgi uzbruka Krievijas spēkiem Doneckas apgabalā. Drons iznīcināja divas "Buk" pretgaisa aizsardzības sistēmas, vienu "Strela" sistēmu un bagiju.
A new AI-powered strike UAV developed by Ukraine successfully targeted Russian assets in the Donetsk region. The drone destroyed two Buk air defense systems, one Strela system, and a buggy. pic.twitter.com/OTFrvWaytC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 10, 2025
Lapasā likumdevēji sarīkoja pamatīgu šovu — vilka galdus, rāva mikrofonus, kliedza un kāpa uz tribīnēm. Iemesls? Līgums ar "Rosatom" meitasuzņēmumu par litija ieguvi Potosi.
Opozīcija apgalvo, ka Bolīvijas dabas resursi tiek atdoti kā preces "eBay" — nejautājot iedzīvotājiem.
Protesta plakāti vēsta: "Litijs nav pārdošanā" un "Neaiztieciet litiju".
Likumdevēji apgalvo, ka līdzīgs darījums ar Ķīnu jau ir panākts, un tagad pie sarunu galda ir pienākusi Krievijas kārta.
⚡️ Chaos erupts in Bolivia’s parliament over lithium deal with Russian company
— NEXTA (@nexta_tv) July 10, 2025
In La Paz, lawmakers put on a full-blown show — dragging tables, snatching microphones, shouting, and climbing onto podiums. The reason? A contract with a Rosatom subsidiary to mine lithium in Potosí.… pic.twitter.com/0uEVSGmhyG
Naftas peļņai samazinoties par 30%, Krievija liek likmes uz kriptovalūtu shēmu, ko vada Ilans Šors — bēguļojošs oligarhs, notiesāts krāpnieks un Kremļa atbalstīts ietekmīgs brokeris Moldovā.
Krievijas naftas ieņēmumi sabrūk straujāk nekā gaidīts, vairāk nekā trešdaļai iztvaikojot, jo globālās enerģijas cenas krītas un sankcijas pastiprinās. Reaģējot uz to, Kremlis ir pievērsies ārzonas kriptovalūtu shēmām pēdējā mēģinājumā noturēties virs ūdens — neparasta un atklājoša zīme par to, cik nestabila ir kļuvusi tās finansiālā situācija.
Krievijas naftas ieņēmumi jūnijā samazinājās gandrīz par 30% salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, ienesot nedaudz mazāk par 5,4 miljardiem ASV dolāru, un kopējie naftas un gāzes ieņēmumi samazinājās par trešdaļu. Šis straujais kritums ir saistīts ar krītošajām naftas cenām, Krievijas tirgus daļas samazināšanos un eksporta samazināšanos, jo ēnu flotes maršruti saskaras ar arvien lielākiem traucējumiem.
Kremlis veicina kriptovalūtu izmantošanu līdzekļu piesaistīšanai
Lai kompensētu šo situāciju, Krievijas varas iestādes ir uzsākušas kriptovalūtas projektu, kura mērķis ir gūt ienākumus un apiet sankcijas. Kirgizstānā izveidoto kriptovalūtu A7A5, kā ziņots, atbalsta Krievijas galvenā ar aizsardzību saistītā banka "Promsvjazbanka" un Ilans Šors, bēguļojošs oligarhs, kas pazīstams ar Moldovas miljardu dolāru vērto krāpšanu. Sistēma gūst ienākumus, pārdodot žetonus, iekasējot darījumu komisijas maksu un stimulējot darbības lietotāju piesaistīšanai. Tā atdarina funkcionējošu maksājumu tīklu, ļaujot Kremlim iegūt peļņu no lietotājiem vai kontrolētiem starpniekiem.
Pakete ir vērsta uz Krievijas uzbrukumu bojāto energosistēmu atjaunošanu, transporta tīklu un robežšķērsošanas punktu remontu, kā arī mazo uzņēmumu atbalstīšanu.
⚡️ EU unveils $700 million Ukraine support package for energy and infrastructure.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 10, 2025
The package focuses on restoring energy systems damaged by Russian attacks, repairing transport networks and border crossings, and supporting small enterprises.https://t.co/TjBi0mrbEM
Trampa nepastāvīgā ieroču politika liek Ukrainai cīnīties gan ar Krieviju, gan ar pieaugošu nenoteiktību no Vašingtonas puses, ziņo "The Atlantic". Ukrainas amatpersonas pastāstīja "Atlantic", ka viņi pastāvīgi pārskata savas kaujas lauka stratēģijas neparedzamās ASV palīdzības dēļ. Kāds augsta ranga ierēdnis šo procesu salīdzināja ar ruleti un teica, ka liktu likmi uz nulli.
Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps mudina uz Maskavas un Kijivas miera sarunām, Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainai. Nesen Pentagons atkal apturēja Baidena nodrošinātās militārās palīdzības piegādi Ukrainai, bet Tramps atcēla apturēšanu.
Trump’s erratic weapons policy is forcing Ukraine to fight not just Russia, but growing chaos from Washington, The Atlantic sayshttps://t.co/tu1Yi5hiIw
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 10, 2025
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja par jaunu iniciatīvu civiliedzīvotājiem: ikviens var oficiāli palīdzēt aizsargāt debesis, saņemot par to ievērojamu atlīdzību. Tas attiecas tikai uz tiem, kas nepakļaujas mobilizācijai, ziņo "Dialog.UA".
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas preses dienesta sniegto informāciju, Ukrainas pilsoņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un nepakļaujas mobilizācijai (tostarp tie, kas ir rezervisti), var kļūt par savas kopienas brīvprātīgo formācijas daļu. Lai to izdarītu, ir jānoslēdz līgums uz trim gadiem. Pēc reģistrācijas visiem brīvprātīgajiem būs tiesības izmantot personīgo transportu, dronus un ieročus, lai veiktu uzdevumus ienaidnieka dronu iznīcināšanai. Par šādām aktivitātēm valsts maksās papildu atlīdzību 100 000 grivnu (aptuveni 2037 eiro) apmērā mēnesī.
Čehijas izlūkdienesti 2024. gadu nosaukuši par vienu no bīstamākajiem gadiem valsts drošībai Krievijas aktivitāšu dēļ. Tas ietver kiberuzbrukumus, dezinformāciju, spiegošanu un sabotāžas mēģinājumus.
To paziņoja Čehijas izlūkdienesta vadītājs Mihals Kudelka, ziņo "The Guardian".
Jaunā ziņojumā Čehijas izlūkdienests norāda, ka Krievija cenšas atjaunot plašu spiegu tīklu, slēpjoties aiz diplomātiem savā vēstniecībā Prāgā.
Dokumentā teikts, ka ienaidnieka dienesti ne tikai izmantoja savus aģentus, bet arī vervēja cilvēkus bez tiešas saistības ar Krievijas Federāciju. Piemēram, Baltkrievijas patvēruma meklētājam tika apmaksāts kriptovalūtā par prokrieviskas propagandas publicēšanu.
Krievi īpašu uzmanību pievērsa ekonomiski neaizsargātu cilvēku vervēšanai no valstīm ārpus ES, izmantojot tiešsaistes sludinājumus, jo īpaši "Telegram". BIS atzīmēja, ka daudzos gadījumos vervētie pat nezināja, ka veic Kremļa uzdevumu.
"Viņi ir iesaistīti visā, sākot no cilvēku vai paku pārvadāšanas līdz stratēģisku objektu filmēšanai un ļaunprātīgai dedzināšanai," teikts dokumentā.
Kā piemēru viņi min autobusu depo dedzināšanu Prāgā, ko, pēc izmeklēšanas datiem, pēc pasūtījuma, izmantojot internetu, organizēja Kolumbijas pilsonis.
Ziņojumā atsevišķi minēta arī Ķīnas naidīgā darbība, kas cenšas izdarīt spiedienu uz Čehijas sadarbību ar Taivānu un mazināt atsauces uz cilvēktiesību pārkāpumiem.
Krievijas uzbrukumi Ukrainai pēdējās nedēļās ir sasnieguši šausminošus apmērus. Civiliedzīvotāju upuru skaits izraisa asociācijas ar Otrā pasaules kara notikumiem, liecina ASV prezidenta īpašā pārstāvja Ukrainā Kīta Kelloga paziņojums konferencē Romā par Ukrainas atjaunošanu.
"Pēdējās nedēļas uzbrukumi ir vienkārši šausminoši. Krievija uzbrūk skolām, slimnīcām, dzīvokļiem un citai civilai infrastruktūrai, kas noved pie bezjēdzīgas Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, nogalināšanas. Tam ir jābeidzas!" sacīja Kellogs.
Pēc viņa teiktā, viņš nav dzirdējis par šādu upuru un postījumu apmēru kopš Otrā pasaules kara.
"Amerikas Savienotās Valstis atzīst, ka Ukrainas atjaunošana būs milzīgs uzdevums, kam būs sekas visam Eiropas reģionam. Mēs arī atzīstam, ka Ukrainas atjaunošana sniedzas tālāk par iznīcināto objektu fizisku atjaunošanu," sacīja Kellogs.
Viņš piebilda, ka šīs atjaunošanas ietvaros ir jānodrošina:
- veterānu socializācija,
- nolaupīto bērnu atgriešana,
- atmīnēšana
Viņš arī norādīja, ka jāņem vērā Ukrainas ekonomiskā un politiskā stabilitāte. Kopumā Kellogs atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir, lai Ukraina saglabātu savu pilnīgu suverenitāti, tostarp pēckara atjaunošanas procesā.
"Mūsu centieni nav vērsti uz pagaidu pamiera nodrošināšanu, bet gan uz visaptverošu un pastāvīgu miera noregulējumu," uzsvēra Kellogs.
Lielbritānija ir gatava sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai stiprinātu pamieru ar Krieviju, īstenojot "apņēmīgās koalīcijas" plānus.
To paziņoja aizsardzības ministrs Džons Hīlijs, ziņo "Express.co.uk".
"(Lielbritānijas - red.) premjerministrs vienmēr ir skaidri norādījis, ka ir gatavs sūtīt karaspēku uz Ukrainu, lai stiprinātu pamieru," sacīja Hīlijs.
Paredzams, ka Francija un Lielbritānija nodrošinās lielāko daļu militārā kontingenta, lai gan plānam ir nepieciešams arī Amerikas Savienoto Valstu atbalsts.
Iepriekš bija ziņas, ka Lielbritānija ir atteikusies no plāniem sūtīt miera uzturēšanas spēkus uz Ukrainu, jo ASV prezidents Donalds Tramps nevēlējās atbalstīt šo priekšlikumu, taču aizsardzības ministra komentāri liecina, ka Londona nav atteikusies no šīs idejas.
Aizsardzības ministrs arī paziņoja, ka tiks izveidoti 50 000 karavīru lieli spēki Eiropas aizsardzībai, jo Lielbritānija un Francija pastiprina militāro sadarbību.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".