TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Ungārijas parlamenta vēlēšanas, kas notiks svētdien, lielā mērā noteiks, vai Eiropā turpināsies Kremļa pavisam atklātā ietekme, sociālajos medijos uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa secina, ka ungāriem nāksies izvēlēties, vai turpināt premjera Viktora Orbāna kursu, vai arī doties Eiropas virzienā. Vaideres ieskatā gadiem Orbāna politiku raksturo korupcija, Eiropas Savienības (ES) fondu izsaimniekošana un draudzīgas attiecības ar Krieviju.

EP deputāte piemin klajā nākušās ziņas par to, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam Krievijā izpaudis slepenu informāciju par ES un Ukrainu, kā arī līgumu starp Krieviju un Ungāriju par ciešāku sadarbību.

Viņa atzīmēja, ka Ungārija arī turpina iepirkt Krievijas gāzi un naftu, taču iedzīvotāji par degvielu maksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs, savukārt miljonu eiro peļņa nonāk Orbānam pietuvināto kabatās.

Vaidere uzsvēra, ka Ungārija nepiedalās kopējā Eiropas palīdzībā Ukrainai un sistemātiski to bloķē, tostarp 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kā arī neļauj transportēt militāro tehniku uz Ukrainu caur savu teritoriju.

Bijušais Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons apmeklēja Ukrainas pozīcijas Zaporižjas sektorā.

Džonsons sacīja, ka ceļojumu veica slepeni kopā ar "Daily Mail" reportieri Ričardu Pendleberiju un fotogrāfu Džemiju Vismenu. Apmeklējuma laikā viņi satika Ukrainas Aizsardzības spēku 65. brigādes karavīrus, apmeklēja kopienas, kas atrodas 10 līdz 15 kilometrus no frontes, un runāja ar vietējiem iedzīvotājiem.

Zviedrijas Aizsardzības spēki paziņoja, ka 11. aprīlī zviedru iznīcinātājs ir izsekojis Krievijas zemūdeni Kategatas šaurumā.

Kategatas šaurums savieno Ziemeļu jūru ar Baltijas jūru.

"Ukrzaliznytsia" paziņoja, ka 11. aprīlī uzsāks izmēģinājuma tiešo vilciena satiksmi no Kijivas uz Revacas staciju netālu no Čišinau Starptautiskās lidostas, sadarbojoties ar Moldovas dzelzceļu.

Pirmais izmēģinājuma brauciens ir paredzēts 13. aprīlī. Vilciens Nr. 351 Kijeva–Kišiņeva tiks pagarināts līdz Revacas stacijai, kur pasažieriem tiks nodrošināts bezmaksas transports līdz lidostai.

Ukrainas Aizsardzības spēki ievēros uguns pārtraukšanu sauszemē, jūrā un gaisā Lieldienu laikā, taču atklās uguni, ja Krievija turpinās uzbrukt. 

Viņi uzsvēra, ka Ukrainas spēki ievēros uguns pārtraukšanu. Līdz ar to aizstāvjiem jābūt gataviem nekavējoties reaģēt uz jebkādām provokācijām vai uzbrukuma darbībām no okupācijas spēku puses.

Krievijas drons 11. aprīlī ap plkst. 15.30 uzbruka trolejbusa vadītājam Hersonā – tieši 30 minūtes pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina pasludinātās Lieldienu uguns pārtraukšanas sākuma, atstājot vadītāju smagi ievainotu.

„Ātrā palīdzība nogādāja vadītāju slimnīcā ārkārtīgi kritiskā stāvoklī. Šobrīd ārsti cīnās par viņa dzīvību,” sacīja Prokudins.

Divi policisti tika ievainoti Krievijas uzbrukumā Zaporižjas apgabalā ap plkst. 14.40 11. aprīlī.

Ievainotie policisti, kuriem ir 41 un 22 gadi, saņēmuši nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

9. aprīlī Vladimirs Putins paziņoja par "Lieldienu uguns pārtraukšanu" Ukrainā no 11. aprīļa plkst. 16:00 līdz 12. aprīļa beigām.

Aprīlī Cesvaines Tūrisma centrā apskatāma labdarības biedrības "Tavi draugi" ceļojošā izstāde "No sirds uz sirdi - Latvija Ukrainai", kas vēsta par četru gadu laikā Latvijā sniegto atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvji.

Izstādē apkopoti foto un video mirkļi, maskēšanās tīklu mākslas darbi, gleznas, kā arī Ukrainas aizsardzības lellītes jeb motankas. Biedrības pārstāve un izstādes kuratore Laura Čaupale norāda, ka izstādes mērķis ir pateikties Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu Ukrainai un parādīt četru kara gadu laikā kopīgi paveikto.

Tajā skatāmi gan brīvprātīgo, gan "Krauzevision" fotogrāfes Agneses Krauzes uzņemtie kadri, gan maskēšanās tīklu gleznas, ko veidojuši sabiedrībā zināmi Ukrainas atbalstītāji.

Ukraina un Krievija sestdien veikušas karagūstekņu apmaiņu pēc formulas "175 pret 175".

"Mūsējie atgriežas mājās. 175 karavīri. Bruņoto spēku karavīri, nacionālās gvardes karavīri, robežsargi. Kareivji, seržanti un virsnieki. Un septiņi civiliedzīvotāji," paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc viņa teiktā, lielākā daļa no atbrīvotajiem bija gūstā kopš 2022. gada.

No deviņām valstīm, kas apsolīja līdzekļus ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomei, tikai Apvienotie Arābu Emirāti, Maroka un ASV to ir izdarījušas, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem.

Kopējā piesaistītā summa ir mazāka par vienu miljardu ASV dolāru.

Miera padomes sanāksmē Vašingtonā februārī Tramps paziņoja, ka vairākas organizācijas dalībvalstis - Apvienotie Arābu Emirāti, Azerbaidžāna, Bahreina, Kazahstāna, Katara, Kuveita, Maroka, Saūda Arābija un Uzbekistāna - ir apsolījušas Gazas joslai piešķirt septiņus miljardus dolāru.

ASV šai summai pievienos vēl 10 miljardus dolāru, bet ANO - divus miljardus dolāru. Šo naudu cita starpā bija paredzēts izmantot, lai finansētu Miera padomes pārraudzīto Gazas pārvaldes nacionālo komiteju (NCAG), kurai pēc teroristu grupējuma "Hamās" atbruņošanas bija plānots nodot reģiona kontroli.