TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Saskaņā ar avotiem, uz kuriem atsaucas laikraksts "Financial Times”, Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs esot devis skarbu atbildi Francijas amatpersonām, kuras bija ieradušās Maskavā un uzstāja, ka Eiropai jāpiedalās sarunās par Ukrainu.

"Ušakova atbilde bija aptuveni šāda: "Atvainojiet, patiesībā nē, mēs to nevēlamies — ejiet d****,” laikraksts citēja kāda augsta ranga Eiropas diplomāta teikto. 

Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs paziņoja, ka Horvātija, Albānija un Kosova esot gatavojas uzbrukt Serbijai.

Pēc viņa teiktā, šīs valstis "gaida konflikta eskalāciju starp Krieviju un Eiropu“ un cer, ka globālais haoss un karš Tuvajos Austrumos sniegs tām iespēju rīkoties.

Rīgas 1. slimnīcā patlaban strādā 25 Ukrainas iedzīvotāji, informēja slimnīcas pakalpojuma attīstības un klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Aleksejs Molčanovs.

Pērn slimnīca darbā pieņēma divus ukraiņu ārstus, divus sanitārus un divus uzkopšanas speciālistus.

Kopumā patlaban iestādē nodarbināti desmit ukraiņu ārsti, tostarp divi endokrinologi, divi anesteziologi, divi neirologi, kā arī pa vienam alergologam, gastroenterologam, otorinolaringologam un radiologam.

Tāpat slimnīcas Operāciju blokā, Ambulatorajā daļā, kā arī Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un sāpju klīnikā strādā sešas ukraiņu māsas.

Īslaicīgās sociālās aprūpes centrā nodarbināts ārsta palīgs. Līdztekus slimnīcā strādā arī trīs sanitāri, trīs uzkopšanas speciālisti un divi tehniskie darbinieki no Ukrainas.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņojis, ka Eiropa pēc Aukstā kara bijusi kā “vecs, resns, slinks kaķis”, un solījis, ka NATO spēki dos triecienu “Krievijas sirdī”, ja Maskava iebruks Baltijas valstīs.

Plašāk lasīt šeit. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir palielinājis valsts bruņoto spēku iespējamo skaitlisko sastāvu — analītiķi norāda, ka šis solis saistīts ar ilgtermiņa militārajām reformām, kuru mērķis ir stiprināt Maskavas spējas pret NATO.

Saskaņā ar 4. martā parakstītu dekrētu Krievijas dienestā esošo karavīru maksimālais skaits varētu sasniegt 2 391 770 cilvēku. No tiem 1 502 640 būtu aktīvā dienesta karavīri — par 2640 vairāk nekā iepriekš.

Taču, lai gan kopējie skaitļi ir lieli, eksperti norāda, ka tas ne vienmēr nozīmē reālu karavīru skaita pieaugumu frontes līnijā.

“Šie skaitļi lielākoties ir vairāk ieceru, nevis realitātes atspoguļojums,” izdevumam Kyiv Independent sacīja Kara izpētes institūta Krievijas analītiķe Kateryna Stepaņenko.

“Tie drīzāk atspoguļo to, kādu Kremlis ilgtermiņā vēlas redzēt Krievijas pastāvīgo armiju, nevis pašreizējo spēku sastāvu, kas karo Ukrainā.”

Ukrainas komanda boikotēs Milānas un Kortīnas ziemas paralimpisko spēļu noslēguma ceremoniju, norādīja Ukrainas Paralimpiskā komiteja.

Milānas un Kortīnas paralimpisko spēļu noslēguma ceremonija norisināsies svētdien.

Ukraina, Latvija un vēl vairākas valstis nepiedalījās arī atklāšanas ceremonijā, solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) un Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) pieņemto lēmumu ļaut desmit agresorvalstu sportistiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs.

"Tur [noslēguma ceremonijā] tiks pacelts slepkavnieciskas valsts karogs. Šīs paralimpiskās spēles ir sliktākās vēsturē," sarunā ar aģentūru DPA Ukrainas paraliempiešu nepiedalīšanos noslēguma ceremonijā komentēja Ukrainas Paralimpiskā komitejas prezidents Valērijs Suškevičs.

"Krievijas zelta medaļnieki savas medaļas ir veltījuši Vladimiram Putinam, nevis valstij vai Krievijas tautai. Tas liecina, ka sportisti pārstāv ne tikai savu valsti, bet arī terorismu, karu un militārus uzbrukumus. Tas ir briesmīgi," viņš piebilda.

Krievijas hibrīdkampaņa Baltijas reģionā nav atsevišķu provokāciju virkne, bet gan ilgtermiņa centieni sagatavoties iespējamam konfliktam ar NATO, sacīja atvaļinātais Lietuvas pulkvedis Vaidots Maļiņonis, uzsverot, ka Maskava pārbauda, cik tālu var iet, neizraisot pilnvērtīgu sabiedroto reakciju.

Plašāk lasīt šeit.

Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma svētdien Krievijas Krasnodaras novada Tihoreckas rajonā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē, ziņo vietējās varasiestādes.

Pēc sākotnējās informācijas, cilvēki nav cietuši.

Tihoreckas komplekss ir viens no lielākajiem naftas produktu pārkraušanas punktiem Krievijas dienvidos. To pārvalda valsts kontrolētā uzņēmuma "Transņeftj" meitasuzņēmums "Tihoreck-Ņeftj".

Jau ziņots, ka iepriekšējo reizi šai naftas bāzei Ukrainas droni uzbruka ceturtdien. Arī tad izcēlās ugunsgrēks.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 97 droniem, un 90 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.

No 97 droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti piecu trieciendronu trāpījumi piecās vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās divās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Valsts jau divus gadus cenšas pārdot tā dēvēto Maskavas namu Rīgas centrā, taču investoru interese joprojām nav parādījusies. Katra neveiksmīgā izsole nozīmē ne tikai papildu izdevumus ēkas uzturēšanai, bet arī neiegūtus līdzekļus, kurus iecerēts novirzīt Ukrainas atbalstam.

Plašāk lasīt šeit.