TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armija pastiprinājusi lokālus pretuzbrukumus

Piecas Eiropas valstis sestdien kopīgā paziņojumā apliecināja, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2024. gadā ieslodzījumā noindēts ar nāvējošu, retu toksīnu, un uzbrukuma īstenošanā vainoja Krievijas valsti.

Vairāk lasiet šeit.

Tādēļ Ukraina ir jāapgādā ar tādiem ieročiem, lai varētu dot atbildes triecienus pašā Krievijas teritorijā, uzskata Dānijas premjere.

Kaut arī Krievijas diktators Vladimirs Putins sevi redz kā caru, patiesībā viņš ir kara vergs, sestdien uzrunā Minhenes drošības konferencē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Putinu vairs neinteresē nekas cits", kā tikai karš, sacīja prezidents.

"Viņš nevar iedomāties dzīvi bez varas un pēc varas. Normālas lietas viņu neinteresē," norādīja Zelenskis.

"Viņš lielākā mērā konsultējas ar Pēteri I un Katrīnu Lielo nekā ar kādu no patlaban dzīvajiem," sacīja prezidents.

"Tagad viņa uzmanības centrā ir Ukraina, bet viņš neatteiksies no citām Eiropas valstīm, jo viņš nevar atteikties no pašas kara idejas," brīdināja Zelenskis.

"Viņš sevi uzskata par caru, bet patiesībā viņš ir kara vergs. Un, ja viņš nodzīvos vēl desmit gadus, karš atgriezīsies un kļūs lielāks," norādīja prezidents.

"Tāpēc Ukrainai un Eiropai ir nepieciešamas stingras drošības garantijas. Šīm garantijām jānāk pirms miera līgumiem," sacīja Zelenskis.

"Mēs zinām, ka ASV prezidents Donalds Tramps mūs dzird, Kongress mūs dzird un ASV tauta mūs dzird, mēs esam pateicīgi par īstu palīdzību," sacīja Ukrainas prezidents.

ASV "pārāk bieži" runā par iespējamu Ukrainas piekāpšanos, lai panāktu mieru, bet nerunā par piekāpšanos, ko varētu darīt Krievija, konferencē Minhenē sacīja Zelenskis.

Kā sacīja Ukrainas prezidents, viņš nedaudz jūt spiedienu no ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas, lai ātrāk izbeigtu karu, arī uz piekāpšanos rēķina.

Ukraina vēlas ātrāk panākt mieru, taču šim mieram jābūt cienīgam, uzsvēra Zelenskis.

Ukraina nav gatava atkāpties no tās kontrolētās Donbasa teritorijas, bet ir gatava apsvērt kompromisu - brīvas ekonomiskās zonas izveidi šajā teritorijā, sacīja prezidents.

"Jautājums ir, ko krievi ir gatavi darīt? No Krievijas puses mēs nedzirdam nekādu kompromisu," norādīja Zelenskis.

Runājot par iespēju Ukrainā sarīkot vēlēšanas, prezidents sacīja, ka tam nepieciešams divu mēnešu pamiers.

Zelenskis pauda cerību, ka nākamnedēļ Ženēvā gaidāmās sarunas būs nopietnas, taču sacīja, ka iepriekš šķitis, ka puses šādās sarunās runā "par dažādām lietām".

Vienā paneļdiskusijā ar Zelenski piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, un alianses vadītājs pauda skepsi par Ženēvā gaidāmo sarunu Krievijas delegācijas sastāvu, norādot, ka to atkal vadīs Vladimirs Medinskis.

"Putins atkal sūta šo vēsturnieku uz sarunām Ženēvā, kur viņš lasīs lekcijas ukraiņiem par Zviedriju," prognozēja Rite.

Pēc Krievijas uzbrukumiem Ukrainas energotīklam vairāk nekā 30% skolu Kijivā ir bez apkures, piektdien paziņoja Ukrainas galvaspilsētas varas iestādes.

Maskava pēdējos mēnešos ir veikusi masīvus dronu un raķešu triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, izraisot plašus elektroapgādes, ūdensapgādes un apkures pārtraukumus.

Šie uzbrukumi notikuši bargā ziemas salā, kad Ukrainā gaisa temperatūra nokritusies līdz -20 grādiem pēc Celsija.

Pēc šiem triecieniem 315 skolas un bērnudārzi Kijivā "palika bez apkures", paziņoja pilsētas pašvaldība, piebilstot, ka tas ir "vairāk nekā 30% no visām šīs pilsētas izglītības iestādēm".

"Skolas uz laiku apvienojas, lai bērni varētu turpināt klātienes izglītību," paziņoja varas iestādes.

Februāra sākumā pēc skolu brīvdienām mācību stundās atgriezās aptuveni 110 000 skolēnu, bet daži skolēni mācījās attālināti.

Naktī uz ceturtdien vairāki Krievijas uzbrukumi atstāja bez apkures tūkstošiem ēku Kijivā.

Kijivā ir trīs lielas spēkstacijas, kas nodrošina elektroenerģiju un apkuri. Katrai no tām pēdējos gados ir vairākkārt nodarīti bojājumi Krievijas uzbrukumos.

Okupētās Krimas piekrastes ūdeņos Ukrainas Bruņotie spēki trāpījuši Krievijas transporta un desanta kuterim BK-16, sestdien pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Krimā trāpīts arī radaram RSP-10, Zaporižjas apgabalā - sakaru mezglam, bet Doneckas apgabalā - munīcijas noliktavai.

"Apstiprināts, ka 12. februārī Novoozernes rajonā, kas atrodas patlaban okupētajās Ukrainas Krimas teritorijā, tika veiksmīgi trāpīts ienaidnieka transporta un desanta kuterim BK-16," teikts ģenerālštāba paziņojumā.

Ceturtdien Krimā Hvardijskes rajonā trāpīts radaram RSP-10, norādīja ģenerālštābs.

Tostarp Zaporižjas apgabalā netālu no Primorskas trāpīts okupantu sakaru centram.

Savukārt piektdien Doneckas apgabalā netālu no Novoekonomičnes trāpīts ienaidnieka munīcijas noliktavai.

Patlaban tiek precizēti ienaidnieka zaudējumi un nodarīto postījumu apmērs, norādīja ģenerālštābs.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio sestdien, runājot Minhenes drošības konferencē, atzina, ka nezina, vai Krievija nopietni noskaņota izbeigt karu pret Ukrainu.

Vairāk lasi šeit. 

Ķīna varētu apturēt Krievijas karu ar Ukrainu ar vienu telefonzvanu, piektdien Minhenes drošības konferences paneļdiskusijā sacīja ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.

Vairāk lasi šeit. 

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 112 droniem, un 91 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas, Orlas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā, kā arī no Doneckas virziena okupētajos Ukrainas austrumos un Hvardijskes okupētajā Krimā.

No Kurskas apgabala raidīta ballistiskā raķete "Iskander-M".

No 112 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 18 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās divās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas drona triecienā naktī uz sestdienu Odesā nogalināta sieviete, pavēstīja apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers.

Drons trāpījis dzīvojamam namam, un tur izraisījies ugunsgrēks.