TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets devis rīkojumu gada laikā izvest aptuveni 5000 karavīru no Vācijas, piektdien pavēstīja Pentagons.
"Mēs sagaidām, ka izvešana tiks pabeigta nākamo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā," paziņojumā norādīja Pentagona preses sekretārs Šons Parnels.
"Šis lēmums pieņemts pēc rūpīgas ministrijas spēku izvietojuma Eiropā pārskatīšanas, un tas ir saskaņā ar karadarbības teātra prasībām un apstākļiem uz vietas," piebilda Parnels.
ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ draudēja samazināt amerikāņu karavīru skaitu Vācijā, vienlaikus paužot pārmetumus Vācijas kancleram Frīdriham Mercam par nostāju Irānas kara lietā.
Ukrainas vēstniecība Izraēlā aicinājusi Izraēlas policiju un prokuratūru izmeklēt Izraēlas uzņēmumu iegādātos Ukrainas graudus, kurus nolaupījusi Krievija, platformā “Suspilne Studio” paziņoja Ukrainas vēstnieks Izraēlā Jevhens Korņijčuks.
Ukraina uzsāks militāro reformu, kuras mērķis ir palielināt karavīru atalgojumu, paplašināt līgumdienestu un radīt iespēju iepriekš mobilizētajiem karavīriem tikt atvaļinātiem no dienesta, 1. maijā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Situācija Kupjanskas frontē ir pasliktinājusies, jo Krievijas spēki pastiprinājuši uzbrukuma operācijas un izdara spiedienu uz Ukrainas pozīcijām, 1. maijā paziņoja militārais pārstāvis Viktors Tregubovs.
Tregubovs norādīja, ka Kupjanska joprojām ir viena no karstākajām vietām frontē. Pēdējo mēnešu laikā Krievijas spēki vairākkārt centušies pietuvoties pilsētai un atspiest Ukrainas vienības pāri Oskilas upei.
Rumānija 1. maija agrā rītā izsludināja gaisa trauksmi, kad Krievijas droni uzbruka Ukrainas ostām pie Donavas, paziņoja Aizsardzības ministrija, norādot, ka brīdinājums tika aktivizēts dronu aktivitātes dēļ pie robežas.
Rumānija konstatēja deviņu dronu grupu Krievijas nakts uzbrukuma laikā Ukrainas dienvidos, Odesas apgabalā, informēja ministrija. Tas izraisīja gaisa trauksmes izsludināšanu Tulčas apriņķī.
Vismaz desmit cilvēki ievainoti pēc tam, kad 1. maijā vairāk nekā 50 Krievijas droni uzbruka Rietumukrainas pilsētai Ternopiļai, trāpot industriālajiem un infrastruktūras objektiem, ziņoja pilsētas mērs Serhijs Nadals.
Pašlaik notikuma vietā strādā glābšanas dienesti, lai novērstu uzbrukuma sekas.
Pēc mēra teiktā, virs pilsētas reģistrēti aptuveni 20 sprādzieni. No desmit cietušajiem vairāki ir smagā stāvoklī un saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par bojāgājušajiem šobrīd netiek ziņots.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 4. maijā dosies uz Erevānu, lai piedalītos Eiropas politiskās kopienas samitā, 30. aprīlī pavēstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Saskaņā ar vietējā medija EDnews ziņojumu Pašinjans to paziņoja preses pasākumā Armēnijas galvaspilsētā.
Ukraina veiks reformas armijā, ļaujot pakāpeniski demobilizēt karavīrus, balstoties uz skaidriem laika kritērijiem, un ievērojami palielināt algas frontē karojošajiem kājniekiem, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Reformu plānots sākt īstenot jau jūnijā.
Ukrainā, kas jau četrus gadus cīnās pret agresorvalsts Krievijas karaspēku, mobilizācija ir sensitīvs jautājums. Ukrainas militārā vadība apsvērusi jaunas idejas, kā padarīt dienestu pievilcīgāku, un tagad tiek apspriests jautājums par nepopulāro beztermiņa līgumu izbeigšanu.
Krievija kopš rīta uzbrukusi Ukrainai ar 409 droniem, no kuriem 388 Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Dronu uzbrukumi turpinās.
Krievi uzbrūk ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
Krievija aprīlī uz Ukrainu raidīja rekordlielu skaitu tāla darbības rādiusa dronu, liecina ziņu aģentūras AFP veiktā Ukrainas gaisa spēku publicēto datu analīze.
Krievija aprīlī ievērojami palielināja tāla darbības rādiusa militāro dronu uzbrukumus dienas vidū. Kijiva norādījusi, ka Maskava šādi mēģina nodarīt lielāku kaitējumu civiliedzīvotājiem.
Saskaņā ar Ukrainas gaisa spēku publicēto ziņojumu apkopojumu Krievija mēneša laikā izšāva 6583 tāla darbības rādiusa dronus, kas ir par 2% vairāk nekā martā izšauto dronu skaits, kas arī bija rekords.
Saskaņā ar šiem datiem Ukrainai izdevās notriekt 88% no visiem ielidojošajiem droniem un raķetēm.
Iepriekš Krievija pret Ukrainu tāla darbības rādiusa dronus raidīja gandrīz tikai naktīs, bet pēdējās nedēļās šādi uzbrukumi arvien biežāk notiek arī dienā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
