Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenski...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 11:51
Kremlis noraida ASV apgalvojumu, ka vienīgais šķērslis miera sarunās ir Donbasa

Kremlis nepiekrīt ASV nostājai, ka jautājums par Donbasa kontroli ir vienīgais atlikušais šķērslis miera sarunās, un tas liecina par Maskavas nevēlēšanos piekāpties arī citos jautājumos, secināts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio 28. janvārī paziņoja, ka iesaistītās puses sarunu loku ir sašaurinājušas līdz "vienam centrālajam jautājumam", kas attiecas uz Donbasu. Tomēr Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs šādam raksturojumam nepiekrita.

Ušakovs norādīja, ka teritoriālie jautājumi ir "vissvarīgākie", taču darba kārtībā joprojām paliek "daudzi citi jautājumi".

ISW analītiķi secina, ka šādi paziņojumi ir signāls tam, ka Kremlis turpina veidot iekšpolitisko informatīvo telpu, lai attaisnotu atteikšanos iet uz kompromisiem. 

Nākamā sarunu kārta par kara izbeigšanu Ukrainā ir ieplānota svētdien, 1. februārī, Abū Dabī.

Lai gan ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Stīvs Vitkofs paziņojis par "būtisku progresu", Eiropas amatpersonas norādījušas, ka Krievija sarunas neuztver nopietni.

Šodien 11:21
Ukraina noliedz krievu paziņojumus par Ternuvates ieņemšanu

Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēki kategoriski nolieguši Krievijas avotu un atsevišķu rietumvalstu analītiķu izplatīto informāciju par Ternuvates ciema ieņemšanu Zaporižjas apgabalā, skaidrojot, ka tur noticis neveiksmīgs ienaidnieka diversijas grupas mēģinājums radīt propagandas materiālus.

Iepriekš Krievijas puse paziņoja par kontroles pārņemšanu pār Ternuvati, un šo informāciju, balstoties uz video materiāliem ar karogu izkāršanu, pārpublicēja arī izdevums "Bild".

Tomēr Ukrainas armija uzsver, ka šī informācija neatbilst patiesībai un minētais apdzīvotais punkts atrodas vismaz 15 kilometrus no reālās kaujas sadursmes līnijas.

"Pretinieks izmantoja savu iecienīto infiltrācijas taktiku. Pirms dažām dienām, izmantojot sliktus laikapstākļus, ienaidnieka diversiju un izlūkošanas grupa slepeni iekļuva ciematā," skaidro Ukrainas aizstāvji. Okupanti ar droniem nofilmējuši karogu izkāršanu vairākās vietās, lai simulētu kontroli.

Reaģējot uz incidentu, Ukrainas spēki stundas laikā veikuši izlūkošanas un tīrīšanas operāciju. Tās rezultātā viena krievu karavīru grupa likvidēta, bet otra saņemta gūstā. .

 

Šodien 10:54
ES plāno stingrākas sankcijas Krievijas bankām un naftas nozarei

Eiropas Savienība (ES) jaunās sankciju paketes ietvaros plāno pastiprināt ierobežojumus Krievijas bankām un naftas uzņēmumiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Cita starpā ES apsver iespēju aizliegt Eiropas uzņēmumiem apdrošināt Krievijas naftas pārvadāšanu pa jūru un veikt tās transportēšanu.

Domājams, ka aizliegums tiks piemērots neatkarīgi no Krievijas naftas robežcenas.

Patlaban ES uzņēmumiem ir aizliegts piedalīties Krievijas naftas piegādē, ja tās cena pārsniedz noteikto robežu.

Ja šāds solis tiks apstiprināts, tas ievērojami sarežģīs naftas importu no Krievijas, norāda "Bloomberg".

Turklāt plānots paplašināt to kuģu sarakstu, kas ietilpst Krievijas "ēnu flotē" un nodarbojas ar naftas transportēšanu.

Jaunajā paketē, kā norāda izdevums, plānots iekļaut arī papildu ierobežojumus Krievijas bankām, kriptovalūtas pakalpojumiem un finanšu organizācijām trešajās valstīs, kas palīdz Maskavai apiet sankcijas.

Kopumā, norāda "Bloomberg", ES gatavoto sankciju mērķis ir panākt, lai Krievija gūtu mazākus ieņēmumus no naftas eksporta un tai būtu grūtāk apiet iepriekš noteiktos ierobežojumus.

"Bloomberg" avoti neizslēdz, ka ES pirmo reizi piemēros mehānismu, lai pretdarbotos sankciju apiešanai, paredzot aizliegumu eksportēt uz Kirgizstānu darbgaldus un vairākus radioiekārtu veidus.

Iespējams, ka paketē tiks iekļauti arī jauni tirdzniecības ierobežojumi uzņēmumiem un precēm, kas Krievijai nepieciešamas ieroču ražošanai, kā arī aizliegums importēt no Krievijas noteiktus metālus.

ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa ceturtdien paziņoja, ka 20. sankciju paketi plānots pieņemt 24. februārī.

Izdevums "Euractiv" vēsta, ka iespējamie pasākumi ietver aizliegumu apkalpot Krievijas naftas tankkuģus, luksusa preču eksportu uz Krieviju un ES kvotu samazināšanu Krievijas minerālmēslu importam. Šādas iniciatīvas ierosinājusi Somija un Zviedrija.

Šodien 10:17
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 85 droniem

 Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 85 droniem, un 64 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Orlas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā.

No 85 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 55 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 18 trieciendronu trāpījumi 13 vietās, norādīja Gaisa spēki.

Šodien 09:41
Zelenskis: Krievija pārorientējas uz uzbrukumiem loģistikai un dzelzceļa mezgliem

Krievijas karaspēks šobrīd maina savu uzbrukumu fokusu, pārorientējoties no enerģētikas infrastruktūras uz loģistikas centriem un dzelzceļa mezgliem, savā ikvakara videouzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents atzīmēja, ka aizvadītajā naktī un dienā tikpat kā nav fiksēti uzbrukumi enerģētikas objektiem, izņemot vienu gadījumu Doneckas apgabalā, kur aviobumba trāpījusi gāzes infrastruktūrai.

"Mēs redzam Krievijas pārorientēšanos uz triecieniem pa loģistiku un dzelzceļa mezgliem, uzsvēra Zelenskis. Kā piemēru viņš minēja uzbrukumu Dņipropetrovskas apgabalā, kur sašauts "Ukrzaliznicja" (Ukrainas dzelzceļa) speciālais vagons-elektrostacija. Tāpat Harkivas apgabalā ar ballistisko raķeti veikts trieciens ASV kompānijas "Philip Morris" noliktavām, izraisot plašu ugunsgrēku.

 

Šodien 09:09
Maskavas teātri aktīvi iesaistās asiņainās invāzijas slavināšanā
Šodien 08:52
Tikmēr Krievijas pilsētas Engelsas iedzīvotāji žēlojas par apkures problēmām. No turienes lido lidmašīnas bombardēt Ukrainu
Šodien 08:30
Kamēr Krievijā teatrāli stāsta par Ļeņingradas blokādes šausmām, tā atkārto vācu nacistu taktiku pret Ukrainas iedzīvotājiem, ziemas spelgonī cenšoties viņus nosaldēt un piespiest padoties

Tikmēr Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs prasa nāvi Ukrainas iedzīvotājiem. "Pietiek žēlot!"

Šodien 08:08
Zaharova šausta "fašistisko, gestapoviešu" Latviju par "krievu pasaules" aizstāvja Gapoņenko notiesāšanu

Pēc triju dienu domāšanas Krievija Ārlietu ministrija paziņoja, cik ļoti tā nosoda prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko notiesāšanu un atskaņoja nodrāzto plati par “fašistiem”.

“Mēs kategoriski nosodām šo uz acīmredzami melīgām, safabricētām apsūdzībām balstīto politizēto spriedumu, kuru pieņēma Latvijas marionešu tā saucamā tiesu sistēma pēc valdošā režīma pasūtījuma,” 30. janvārī paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova.

Īstā Orvela stilā gluži kā spogulī skatoties, Krievijas, kur masveidā represē, iesloga cietumos un pat nogalina citādi domājošos, ārpolitikas seja Zaharova aizrunājās tiktāl, ka Latvija "likumus izmanto, lai iznīcinātu citādi domājošos" un "raida skaidru signālu, jebkāda valsts politikas kritika tiks kvalificēta kā noziegums".

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 23:53
Polija paraksta līgumus par "Eiropā modernākās pretdronu sistēmas" izveidi

Polija piektdien parakstījusi līgumus par "Eiropā modernākās pretdronu sistēmas" izveidi, paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

"Šis ir vēsturisks brīdis (..), mēs patiešām esam absolūtā pagrieziena punktā Polijas, Eiropas un NATO austrumu robežas efektīvā, augstas veiktspējas aizsardzībā," paziņoja Tusks, piebilstot, ka Polijas robežas būs "vislabāk aizsargātās Eiropā".

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs apstiprināja mediju iepriekš ziņoto, ka līgumu izmaksas sasniedz aptuveni 3,6 miljardus eiro.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".