TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši vismaz 173 477 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.

Konstatēta tieša korelācija starp relatīvo kritušo skaitu attiecībā pret konkrētā Krievijas reģiona iedzīvotāju skaitu un dzīves līmeni attiecīgajā reģionā. Jo nabadzīgāks reģions, jo lielāka iespēja tā iedzīvotājiem iet bojā karā.

Piemēram, Aizbaikāla novada iedzīvotājiem iespēja dabūt galu Ukrainā ir 15 reižu lielāka nekā maskaviešiem.

Vislielākais relatīvais kritušo skaits ir Tuvā un Čukotkas autonomajā apvidū, kur tas sasniedz 0,5% no iedzīvotāju kopskaita, kamēr Burjatijā tas ir 0,4%.

Tajā pašā laikā Maskavā kritušo skaits no galvaspilsētas iedzīvotāju kopskaita sasniedz tikai 0,02%.

Izņēmumi no šīs tendences ir Ingušija, Čečenija un Karačaja-Čerkesija. Lai gan tie ir vieni no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem, tur karadarbības upuru skaits pielīdzināms Maskavas un Sanktpēterburgas līmenim.

Krievijas spēki uzbruka suņu patversmei Zaporižja.

Trieciena rezultātā tika nogalināti 13 dzīvnieki, bet vairāki darbinieki guva ievainojumus.

Darbinieki un brīvprātīgie evakuēja atlikušos suņus.

Šveices ārlietu ministrs Ignacio Kassiss vizītes laikā Maskavā pasniedza Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam mūzikas lādīti, kas atskaņoja Pjotra Čaikovska skaņdarbu.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvoja, ka Kassiss vēlējies atgādināt, ka baleta “Dusošā skaistule” pirmizrāde notika Marijas teātrī, Sanktpēterburgā 1890. gada 15. janvārī.

“Lai cilvēki atceras, ka Krievija ir daļa no Eiropas,” dāvanas pasniegšanās brīdī sacīja Kassiss.

Savukārt Lavrovs savam Šveices kolēģim pasniedza dekoratīvu lādīti ar Kremļa attēlu.

Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa uzsver, ka katrs sods Krievijai “noēd pa gabaliņam” Maskavas spējas turpināt karu.

“Krievija turpina uz diplomātiju atbildēt ar raķetēm. Mēs esam apņēmības pilni padarīt šo izvēli sāpīgi dārgu,” viņa rakstīja sociālajā tīklā “X”.

“Sankcijas smagi kaitē Krievijas ekonomikai. Un katras sankcijas mazina tās spēju karot,” piebilda Kallasa.

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi jaunajā sankciju paketē iekļaut sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu pakalpojumiem un tirdzniecību.

Eiropas Savienība (ES) gatavo jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas būs jau 20. pēc kārtas.

EK plāno noteikt aizliegumu jūras pakalpojumiem, kas saistīti ar Krievijas jēlnaftas eksportu. "Tas vēl vairāk samazinās Krievijas ieņēmumus no energoresursiem un apgrūtinās pircēju atrašanu tās naftai," paziņoja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

EK ierosina saskaņot šo aizliegumu ar līdzīgi domājošiem partneriem pēc lēmuma G7 grupā, norādīja Leiena. Iecerēts arī aizliegt apkopi un citus pakalpojumus Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem un ledlaužiem.

Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem EK mērķis ir ierobežot Krievijas "spēju izveidot alternatīvus maksājumu kanālus, lai finansētu saimniecisko darbību". Daudzām Krievijas bankām ir bloķēta piekļuve SWIFT maksājumu sistēmai.

EK arī ierosinājusi paplašināt ES eksporta aizliegumu, attiecinot to uz gumiju, traktoriem, kiberdrošības pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem. Importa aizliegumi tiks attiecināti uz vairākiem metāliem, ķīmiskām vielām un minerāliem.

Igaunijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza diplomātisku notu par Igaunijas lēmumu nakī slēgt divus robežšķērsošanas punktus satiksmei.

Ar notu Ārlietu ministrija informēja Krievijas vēstniecības pārstāvi, ka Igaunija slēdz divus robežšķērsošanas punktus nakts satiksmei sakarā ar robežincidentiem no Krievijas puses.

Notā tika paskaidrots, ka 5. februārī Igaunijas valdība nolēma slēgt Luhamā un Koidulas robežšķērsošanas punktus naktī no plkst. 19 līdz plkst. 7 uz laiku līdz trim mēnešiem. Ierobežojumi stāsies spēkā 24. februārī.

Savienotās Valstis piektdien aicinājušas uz trīspusējām sarunām ar Krieviju un Ķīnu, lai pēc līguma "New START" termiņa beigām noteiktu jaunus kodolieroču ierobežojumus.

Kodolieroču ierobežošanas līgums "New START", ko ASV un Krievija parakstīja 2010. gadā, ierobežoja kodolgalviņu skaitu, ko katra puse var izvietot, un tā bija pēdējā nozīmīgākā vienošanās bruņojuma izplatīšanas jomā abu kodolvalstu starpā. Līguma darbības termiņš beidzās 5. februārī.

ASV valsts sekretāra vietnieks ieroču kontroles jautājumos Tomass Dinanno ANO konferencē par atbruņošanos norādīja, ka "New START" bija lieli trūkumi. "Nopietni Krievijas pārkāpumi, arvien lielāku krājumu pieaugums visā pasaulē un nepilnības "New START" līgumā un tā īstenošanā rada Savienotajām Valstīm nepārprotamu nepieciešamību aicināt uz jaunu arhitektūru, kas vērsta uz šodienas, nevis aizgājušā laikmeta draudiem," konferencē Ženēvā paziņoja Dinanno.

Viņš norādīja, ka pašlaik Ķīnas kodolieroču arsenālam nav nekādu ierobežojumu, caurspīdīguma un kontroles. Viņš piebilda, ka nākamā bruņojuma kontroles ēra var un tai ir jāturpinās ar skaidru fokusu, bet tam būs nepieciešama arī citu valstu, ne tikai Krievijas, klātbūtne pie sarunu galda.

Tagad pirmā desmitnieka banka ir uzrādījusi zaudējumus. Slikto kredītu apjoms sasniedza 11%, pārsniedzot sistēmiskās krīzes robežu. Vienas bankas nokavēto parādu apjoms deviņu mēnešu laikā pieauga par 700%. Un Kremļa nebalto dienu fonds ir samazinājies līdz trešdaļai no tā, kāds tas bija.

Serhijam Deineko, kurš vadīja Valsts robežsardzi no 2019. gada līdz 2026. gada 4. janvārim, pagājušajā mēnesī tika izvirzītas apsūdzības par 204 000 eiro kukuļošanas shēmu.

Ukrainas Bruņoto spēku 39. atsevišķās krasta aizsardzības brigādes un Venom BPS centra dronu veiktie triecieni pa Krievijas dronu operatoru patvertnēm.