TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs pavēstījis, ka ceturtdien Ženēvā sākusies Ukrainas un ASV delegāciju tikšanās.
"Šodien Ženēvā turpinām darbu sarunu procesa ietvaros. Sākusies divpusējā tikšanās ar amerikāņu delegāciju," pavēstījis Umerovs.
ASV pusi pārstāv prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un Baltā nama saimnieka znots Džareds Kušners.
Savukārt Ukrainas pusi līdz ar Umerovu pārstāv valdošās partijas "Tautas kalps" Augstākās radas frakcijas līderis Dāvids Arahamija, ekonomikas ministrs Oleksijs Sobolevs un viņa vietniece Darija Marčaka.
Dažus no viņiem šajās fotogrāfijās ir grūti atpazīt, taču tāda ir kara realitāte.
Ukrainian Defenders show themselves before and during service
— NEXTA (@nexta_tv) February 26, 2026
Some of them are hard to recognize in these photos — but such are the realities of war. pic.twitter.com/T2CQjDS5Ae
Ukrainas Drošības dienests (SBU) Harkivas apgabalā aizturēja GRU aģentu, kurš vāca okupantu uzbrukumu koordinātas Kupjanskai. Viņam draud mūža ieslodzījums.
Saskaņā ar SBU preses dienesta sniegto informāciju, 49 gadus vecais Harkivas apgabala iedzīvotājs slēpās no iesaukšanas vecāku mājās Čuhujivkas rajonā un nonāca drošības dienesta uzmanības lokā pēc tam, kad sāka meklēt prokrieviskos "Telegram" kanālos veidus, kā nelegāli iekļūt agresorvalstī. Vairāk lasi šeit.
Maskava ir faktiski noraidījusi Amerikas pārstāvja paziņojumu par Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās augsto iespējamību.
Kremlis piesardzīgi reaģēja uz ASV īpašā pārstāvja Stīva Vitkofa paziņojumu, ka ASV saskata iespēju tiešai tikšanās reizei starp Krievijas un Ukrainas līderiem, lai tuvākajās dienās apspriestu teritoriālos jautājumus.
Maskava skaidri norādīja, ka šādas sarunas pašlaik šķiet nereālas, jo Krievija nav apņēmusies panākt mieru. Vairāk lasi šeit.
Iniciatīvā "Nosūti mūziku Ukrainai" saziedoti teju 70 mūzikas instrumenti, kas paredzēti Kijivas un Čerņihivas apgabalu mūzikas skolu audzēkņiem, informēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA).
Augstskola iniciatīvu rīkoja sadarbībā ar nodibinājumu "Osokinu fonds". Tās laikā ziedoti dažādi mūzikas instrumenti, tostarp akordeoni, vijoles, elektriskā ģitāra un citi instrumenti. Papildus tam platformā "Ziedot.lv" saziedoti vairāk nekā 2000 eiro instrumentu apkopei un remontam.
Līdz trešdienai Vācija un Beļģija paziņoja, ka diskusija ir "galīgi atrisināta". 210 miljardi eiro paliek iesaldēti. Ungārija bloķē vienīgo alternatīvu.
Un ES dalībvalstis pagājušajā gadā samaksāja Krievijai 16 miljardus eiro par enerģiju — vairāk nekā tā piešķīra Ukrainai budžeta atbalstā.
EU foreign policy chief Kallas called frozen Russian assets "Plan A" on Monday.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 26, 2026
By Wednesday, Germany and Belgium declared the discussion "definitively resolved."
The €210 billion stays frozen. Hungary blocks the only alternative.
And EU members paid Russia €16 billion for… pic.twitter.com/SBJVzmUKKl
Aizsardzības ministrs Fjodorovs paziņoja, ka Ukraina ir paātrinājusi pretdronu tīklu uzstādīšanu pierobežas rajonos, lai aizsargātu galvenos ceļus frontes līnijas tuvumā. Tika piešķirti papildu 1,6 miljardi grivnu, februārī noklājot 125 km, un martā plānots sasniegt 20 km dienā.
Anti-drone nets are being installed on a large scale already. https://t.co/r9S5UvCYPN pic.twitter.com/ko4bvbnUWm
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 26, 2026
Aizsardzības ministrijas padomnieks Serhijs Sterņenko sacīja, ka Krievijas spārnoto raķešu pārtveršanas rādītājs neseno gaisa uzbrukumu laikā ievērojami pieaudzis, un arī notriekti vairāk trieciendroni. Viņš to raksturoja kā sistēmisku pārmaiņu sākumu, lai uzlabotu pieejamo resursu efektīvu izmantošanu.
MoD advisor Serhii Sternenko said the interception rate of Russian cruise missiles rose significantly during recent air attacks, with more strike drones also shot down. He described this as the start of systemic changes to improve the effective use of available resources.… https://t.co/JYH5PiYGwc
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 26, 2026
❗️Destroyed 🇷🇺Russian 152-mm 2S5 Giatsint-S self-propelled gun in Donetsk region. pic.twitter.com/z8BM12aMYq
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 26, 2026
Krievijas "Shahed" trieciendrona notriekšana, izmantojot minigun, kas uzstādīts uz pārveidotas civilās lidmašīnas "An-28".
❗️Shooting down a 🇷🇺Russian Shahed strike drone using a minigun mounted on a converted civilian 🇺🇦An-28 aircraft. pic.twitter.com/dlPFUMHiy2
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
