TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts

Kādreiz Medvedeva daiļrade varētu kļūt par narkologu un psihiatru izpētes objektu.

"Nemaksā šahtā? Nav bēda, "speciālajā militārajā operācijā ar 41. armiju saņemsi vairāk!" vilina reklāma, piedāvājot ogļračiem pazemi šahtā nomainīt ar melnā maisa perspektīvu Ukrainā.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nosauca bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu ES vai NATO par “smieklīgām”, sakot, ka Krievija neesot pietiekami spēcīga. “Viņi vairāk nekā trīs gados nav spējuši ieņemt visu Ukrainu — kā mēs Eiropā varam teikt, ka esam vājāki par Krieviju?” viņš paziņoja.

"Līdzīgi kā Ziemeļkorejai,” viņš apgalvo.

Un ko viņš piedāvā? Nosūtīt uz fronti 25 000 kubiešu, uzbūvēt četras militārās bāzes Venecuēlā — un tad, viņaprāt, “visi gribēs sarunāties”.

Aizvadītajā nedēļā izcēlās spekulācijas par iespējām varas pārbīdēm Kremlī pēc tam, kad Sergejs Lavrovs — Krievijas ilggadējais ārlietu ministrs — bija vienīgais pastāvīgais Drošības padomes loceklis, kurš neieradās uz tās sēdi pagājušajā otrdienā.

Plašāk lasīt šeit.

Kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tā sūtīja karavīrus un tehniku caur kaimiņvalsti Baltkrieviju, nodrošinot Vladimiram Putinam iespējami īsāko sauszemes ceļu uz Kijivu. Nebija nevienas citas valsts, kas būtu varējusi — vai vēlējusies — atvieglot šādu soli, un tas kļuva par apliecinājumu arvien ciešākajām saitēm starp Putinu un Baltkrievijas pretrunīgi vērtēto vadītāju Aleksandru Lukašenko.

Lukašenko nonāca pie varas Baltkrievijā 1994. gadā un kopš tā laika nepārtraukti saglabājis prezidenta amatu, uzturot stingru kontroli pār valsti ar vairākām strīdīgām vēlēšanām, kurās atkārtoti izskanējušas apsūdzības par balsu viltošanu.

Svjatlana Cihanouska kandidēja 2020. gada vēlēšanās pret Lukašenko — it kā atļauts to darīt tāpēc, ka pašreizējais līderis neticēja, ka sieviete varētu kļūt par īstu politisko konkurenti.

Cihanouska uzsver, ka patiesībā uzvarējusi vēlēšanās, lai gan par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, un viņa drīz pēc tam devās trimdā — neraugoties uz to, ka Rietumi vēlēšanu rezultātu nosodīja kā farsu — un tur atrodas joprojām.

“Visi cilvēki, kas dzīvo Baltkrievijā un iebilst režīmam, kā arī visi, kas valsti pametuši vajāšanas dēļ: mēs visi esam mērķi,” viņa sacīja intervijā. “Mūs nepārtraukti iebiedē. Mēs redzam, ka KGB Baltkrievijā joprojām mēģina sašķelt mūsu vienotību. Mūs vajā arī trimdā.”

Viņa norādīja, ka “nav zināms, cik tālu sniedzas režīma rokas”, un atgādināja, ka vairāki cilvēki no trimdas pazuduši bez pēdām:

“Mēs nezinām viņu likteni. Katru dienu ir jāpārvar bailes un jāturpina cīņa.”

Cihanouska raksturoja Putina un Lukašenko attiecības kā “savdabīgu simbiotisku draudzību”: “Viņi viens otru vajag, un viņi viens otru izmanto. Lukašenko pārdod mūsu neatkarību un suverenitāti Krievijai, apmaiņā pret Putina atbalstu. Viņam patiesībā nerūp mūsu valsts vai mūsu tauta. Vienīgais mērķis ir saglabāt varu un iebiedēt baltkrievus.”

Volodimirs Zelenskis šodien ieradies Grieķijā, lai noslēgtu vienošanās par gāzes importu Ukrainai.

Pirms brīža kāda Grieķijas valdības amatpersona pavēstīja, ka Atēnas ir vienojušās nodrošināt Ukrainai ASV sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes no šī gada decembra līdz 2026. gada martam.

Vienošanos Zelenska vizītes laikā parakstīja Grieķijas gāzes uzņēmums DEPA un Ukrainas Naftogaz.

Okupācijas amatpersonas Luhanskā sākušas jaunu piespiedu mobilizāciju, vietējiem iedzīvotājiem apgalvojot, ka viņi sargās infrastruktūru — taču faktiski viņus nosūta uz militārās apmācības centriem, paziņo Ukraina.

Kremļa plašāka rezervistu mobilizācija jau ir sākusies un pirms nedēļas izplatījās 19 Krievijas reģionos.

Ukrainas Bruņotie spēki aizvadītajā naktī devuši triecienu Novokuibiševskas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Samaras apgabalā, svētdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Šīs naftas pārstrādes rūpnīcas gada jauda ir 8,8 miljoni tonnu. Uzņēmums ražo vairāk nekā 20 tirgū realizējamu produktu. Rūpnīca ir iesaistīta Krievijas armijas apgādē un ir viens no galvenajiem augstākās kvalitātes degvielas ražotājiem reaktīvo dzinēju vajadzībām, norādīja ģenerālštābs.

"Mērķa zonā tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Postījumu pakāpe tiek precizēta," sacīts paziņojumā.

Krievija ir pabeigusi savas ar kodolenerģiju darbināmās spārnotās raķetes “Burevestņik” izstrādi – ieroča, ko Rietumu izlūkdienesti vērtē kā potenciāli nopietnu apdraudējumu NATO aizsardzībai, liecina slepens aliansei piederošs dokuments.

Raķete, kas NATO klasifikācijā pazīstama kā SSC-X-9 Skyfall, spēj sasniegt vairāk nekā 900 km/h lielu ātrumu, ir ļoti manevrētspējīga un to iespējams palaist no mobilajām platformām, raksta vācu medijs Die Welt, atsaucoties uz NATO izlūkošanas departamenta dokumentu.

Krievijas līderis Vladimirs Putins pirms trim nedēļām paziņoja par veiksmīgiem raķetes izmēģinājumiem.

Plašāk lasīt šeit.