TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Nīderlandē pirmdien sākusies tiesas prāva pret valsts lielāko kuģu būvētavu "Damen Shipyards", kas tiek turēta aizdomās par Krievijai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kuģu būvētava tiek apsūdzēta par to, ka turpinājusi piegādāt preces un tehnoloģijas Krievijai, neskatoties uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām Krievijai par tās sākto karu pret Ukrainu.

Prokuratūra norādījusi, ka "Damen Shipyards" pārdotās preces, visticamāk, stiprinājušas Krievijas militārās un tehnoloģiskās spējas.

Ukraina cenšas panākt, lai miera līgumā tiktu iekļauti nosacījumi par visu Ukrainas karagūstekņu, kurus Krievija tur ieslodzījumā, atbrīvošanu pēc principa “visi pret visiem”, kā arī pilnīgu visu Krievijas aizvesto ukraiņu bērnu atgriešanu, 24. novembrī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Uzrunā Krimas platformas pasākumā viņš uzsvēra, ka Ukraina un tās partneri šobrīd atrodas “izšķirošā brīdī”.

“Mēs šobrīd esam izšķirošā brīdī, un mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar mūsu Eiropas partneriem, ar daudziem citiem, nosakot soļus, kas varētu ļaut mums izbeigt Krievijas karu pret mums, pret Ukrainu, un patiesi nodrošināt drošību ikvienam,” Zelenskis sacīja pirmdien, uzstājoties Starptautiskās Krimas platformas ceturtajā parlamenta samitā.

 Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien atzinīgi novērtējuši progresu sarunās par ASV piedāvāto "miera plānu" Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, taču atzinuši, ka vēl atlikušas neatrisinātas problēmas.

"Dots jauns impulss miera sarunām," ES un Āfrikas Savienības samita kuluāros Angolā žurnālistiem norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.

"Lai gan atlicis veicamais darbs, tagad ir stiprs pamats tālākai virzībai," savukārt izteicās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

ASV prezidents Donalds Tramps platformā “Truth Social” ievietoja jaunu ierakstu par miera sarunām saistībā ar Ukrainu, kamēr 24. novembrī Ženēvā tikās Ukrainas un Amerikas delegācijas.

Donalds Tramps nepaskaidroja, ko tieši ar to domā, bet rakstīja: “Vai tiešām iespējams, ka miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu tiek panākts liels progress??? Neticiet, kamēr neredzat, taču var būt, ka notiek kaut kas labs. Dievs svētī Ameriku!”

Publiskotā miera plāna kļūdas izgaismo haosu, ko radījusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pieeja sarunām, komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

Pēc viņa paustā, dokumenta forma un tapšanas process atgādina Trampa administrācijas Gazas miera plānu. Astukevičs norādīja, ka Ukrainas miera plāns tapis vairāku mēnešu laikā, un būtiska loma tā izstrādē bijusi Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam un Krievijas pusei, tostarp ar Vladimira Putina sūtņa Kirila Dmitrijeva iesaisti. Eksperts uzsvēra, ka tas atbilst tādai pieejai, kur sarunas starp lielvarām notiek atsevišķi un publiski tiek izziņotas tikai gatavas pozīcijas.

Pēdējā laikā Krievijas okupācijas armija veic ilgstošus dronu uzbrukumus Odesai un Odesas apgabalam – tie nereti turpinās vairāk nekā septiņas stundas pēc kārtas. Ukrainas Jūras spēki uzskata, ka šādi Maskava pauž savu “diplomatisko” reakciju uz iespējamām sarunām.

Šādu viedokli televīzijas maratonā paudis Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks.

“Šis jautājums pat neattiecas tikai uz militāro sfēru. Tas drīzāk ir ģeopolitisks. Ja paskatāmies retrospektīvi, var redzēt, ka Krievijas agresori vienmēr pastiprina spiedienu uz mums brīžos, kad sāk runāt par kaut kādām sarunām… Tiklīdz izskan iespēja par dialogu, viņi nekavējoties palielina militāro spiedienu. Tā ir tā sauktā ‘Maskavas diplomātija’. Tāpēc tas pilnībā atbilst viņu rīcības stilam,” viņš norādīja.

Krievijas propagandas resursi izplatījuši apgalvojumus, ka it kā Ziemeļkorejas karavīri piedalās kaujās Zaporižjas virzienā, īpaši Guliapoles apkaimē. Taču Pretkorupcijas centra vadītājs Oleksandrs Kovaļenko šos izteikumus noliedzis.

“Uz pulksten 9.00 no rīta nav apstiprinājuma Krievijas izplatītajai informācijai par KĢDR militārpersonu parādīšanos Zaporižjas virzienā,” viņš rakstījis.

Katra Eiropas politiķa pienākums šodien ir nerimstoši turpināt atgādināt par Krimas nelikumīgo okupāciju, pirmdien Krimas platformas parlamentārajā samitā Stokholmā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, parlamentārieši no visas pasaules pirmdien pulcējas Stokholmā, lai piedalītos Starptautiskajā Krimas platformas ceturtajā parlamentārajā samitā.

Saeimas priekšsēdētāja samitā atgādināja, ka "ikviens no mums šobrīd ir liecinieks Krimas pussalas militarizācijai".

"Šodien katrs no mums var būt Krimas "balss", turpinot izgaismot cilvēktiesību pārkāpumus, nelikumīgās deportācijas, bērnu nolaupīšanu, piespiedu izmaiņas Krimas iedzīvotāju struktūrā un represijas pret Krimas tatāriem," sacīja Mieriņa.

Viņa akcentēja, ka "Baltijas valstis ļoti labi zina, cik neparedzams un bīstams ir agresors, tāpēc turpināsim uzstājīgi atgādināt visai pasaulei - Krievija ir nemainīgs apdraudējums mums visiem".

Šis ir brīdis, kad mums - īpaši Eiropas parlamentu līderiem - ir jāspēj darīt vairāk, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Nepieciešams mobilizēt nacionālos parlamentus un valdības, lai atbalstītu Ukrainu un piespiestu agresoru sēsties pie sarunu galda, norādīja Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka mēs nebūsim pildījuši savu pienākumu kā civilizēta sabiedrība, ja agresors paliks nesodīts. Ir jāizmanto visi starptautiskie tiesiskie mehānismi, lai Krievija un tās amatpersonas tiktu sauktas pie atbildības par noziegumiem pret Ukrainas tautu, jo īpaši pret bērniem, norādīja Saeimas spīkere.

Tāpat Mieriņa vēlreiz atgādināja, ka Krimas vieta ir nedalāmā un brīvā Ukrainā, un Ukrainas vieta ir spēcīgā un vienotā Eiropā. Viņa aicināja starptautiskos partnerus nepagurstoši atbalstīt Ukrainu.

Krimas platformas parlamentārā samita mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus. Šogad parlamentārieši spriež arī par sankciju, cilvēktiesību, drošības, ekonomisko un vides seku jautājumiem, kā arī nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanu mājās.

Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Krimas platformas mērķis ir panākt Krimas okupācijas izbeigšanu un tās miermīlīgu atgriešanu Ukrainas sastāvā.

Pērn oktobrī Krimas platformas parlamentārais samits notika Rīgā, bet iepriekš - Zagrebā un Prāgā, pulcējot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskajām parlamentārajām organizācijām.

Samita laikā Zviedrijā Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar Vācijas Bundestāga prezidenti Jūliju Klekneri, Serbijas spīkeri Anu Brnabiču un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidentu Teodoru Rusopulu.

 Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 162 trieciendroniem un droniem imitatoriem, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

125 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 37 trieciendronu trāpījumi 15 vietās.

 ASV un Ukrainas delegācijām sarunās Ženēvā izdevies vienoties par lielāko daļu ASV plāna punktu un ievērojamu daļu strīdīgo punktu koriģēt, pirmdien vēsta Ukrainas tīmekļa medijs "RBK-Ukraina", atsaucoties uz avotiem.

Pēc Ženēvas sarunām ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ASV plānā tiks veiktas zināmas izmaiņas.

Šī tikšanās bija "visproduktīvākā visā desmit mēnešu darbā" miera procesa gaitā, norādīja ASV augstākais diplomāts.

Ukrainas delegācijas vadītājs prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks pauda, ka dialogs bijis "ļoti produktīvs".

Ženēvā delegācijām izdevies vienoties par lielāko daļu ASV plāna punktu un koriģēt ievērojamu daļu strīdīgo punktu.

To vidū tiem ir jautājums par karavīru skaitu Ukrainas armijā, jautājums par Zaporižjas atomelektrostaciju, gūstekņu apmaiņas formāts un notiesāto atgūšana.

Tomēr delegācijas vienojušās, ka par teritorijām, un to, lai Ukrainas nepievienošanās NATO tiktu iekļauta konstitūcijā, jārunā un jāvienojas Ukrainas un ASV prezidentu līmenī, norāda izdevums.

Abu prezidentu tikšanās varētu notikt jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Tiesa, vienošanās par konkrētu datumu Ženēvā netika panākta.

Pagājušajā nedēļā medijos publicētie ASV miera plāna 28 punkti nav galīgais dokuments, bet gan materiāls, kas dots Ukrainas pusei apspriešanai.

Tieši šie 28 punkti bija svētdien Ženēvā notikušo Ukrainas un ASV delegāciju sarunu temats.

"Pagājušajā nedēļā Kijivā ieradās ASV militārpersonas ar savu vērtējumu, ka situācija frontē nav mums labvēlīga," sacīja "RBK-Ukraina" sarunbiedrs.

"Viņi uzskata, ka nākamie mēneši mums būs kritiski un ka pēc 12 mēnešiem mēs vienalga zaudēsim Doneckas apgabalu. Un, ja viņi mums visu nogriezīs, tas var notikt vēl agrāk," klāstīja avots.

Saskaņā ar ASV plāna projektu daļai Doneckas apgabala būtu jākļūst par neitrālu demilitarizētu buferzonu Krievijas kontrolē, savukārt okupētā Krima, Luhanskas un Doneckas apgabali tiktu "de facto" atzīti par Krievijas.

Frontes līnija Hersonas un Zaporižjas apgabalos tiktu iesaldēta.

Taču Kremlim saskaņā ar ASV priekšlikumu būtu jāatkāpjas no citām okupētajām teritorijām ārpus šiem pieciem apgabaliem, tas ir, no Sumu, Harkivas, Dņipropetrovskas un Mikolajivas apgabaliem.