TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Francija nākamgad nodos Ukrainai iznīcinātājus "Mirage 2000"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lielbritānija ieviesusi sankcijas pret Krievijas Radioloģiskās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēkiem un to vadītāju Igoru Kirilovu. Sankcijas tika noteiktas saistībā ar ķīmisko ieroču izmantošanu Ukrainā.
Par to ziņo RBK-Ukraine, atsaucoties uz Lielbritānijas valdības preses dienestu.
Krievijas karaspēks atzinis, ka ir izmantojis hlorpikrīnu, toksisku vielu, kas pirmo reizi tika lietota Pirmajā pasaules karā. Šis ķīmisko ieroču konvencijas pārkāpums ir nopietns starptautisko tiesību pārkāpums. Vairāk lasi šeit.
Krasnojarskas tiesā Krievijas opozīcijas aktīviste Olga Suvorova otrdien pārgriezusi rokas vēnas, protestējot pret tiesas spriedumu, pavēstījusi sieviešu tiesību kustība "Mjagkaja sila" (Maigais spēks).
Suvorova nogādāta slimnīcā.
Tiesa atzina Suvorovu par vainīgu nepatiesu liecību sniegšanā par kādu policistu un piesprieda viņai 125 000 rubļu (aptuveni 1200 eiro) lielu sodanaudu.
2023.gada oktobrī Suvorova paziņoja, ka viņai uzbrucis policists, kurš viņu izstūmis no iecirkņa, atstājot uz ķermeņa zilumus. Decembrī viņa tika aizturēta Krasnojarskas lidostā un apsūdzēta par to, ka sniegusi nepatiesas liecības.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atkal konfliktē ar Eiropas Savienību un Ukrainu, bloķējot jaunu finanšu palīdzību vairāk nekā 6 miljardu eiro apmērā. Eiropas Savienības (ES) ierēdņi apsver veidus, kā apiet Ungārijas veto Ukrainas finansēšanai, reaģējot uz Budapeštas bloķēto palīdzību Kijivai vairāk nekā 6 miljardu eiro vērtībā, raksta informācijas aģentūra "Bloomberg". Vairāk lasi šeit.
Harisa sacīja, ka, ja viņa uzvarēs vēlēšanās, viņa nerunās ar Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā bez Kijevas līdzdalības, ziņo "CBS News".
Turklāt viņa ir pārliecināta, ka Trampa vadībā Ukrainu gaida "kapitulācija".
Harris said that if she wins the election, she will not discuss ending the war in Ukraine with Putin without Kyiv’s participation, — CBS News
— NEXTA (@nexta_tv) October 8, 2024
In addition, she is convinced that under Trump, Ukraine will face "capitulation." pic.twitter.com/JIPGaLQGbZ
⚡🇺🇦Direct hit 💪💥 pic.twitter.com/CW9FwdPMFs
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) October 8, 2024
Krievijas spēki mēģināja vēl vienu uzbrukumu 46. atsevišķās gaisa mobilās brigādes pozīcijām. Pateicoties ātrai reaģēšanai, tika iznīcināti vairāki Krievijas transportlīdzekļi, radot to spēkos apjukumu. Beigās viņi atkāpās, atstājot aiz sevis metāllūžņus.
Russian forces attempted another assault on the positions of the 46th Airmobile Brigade. Thanks to a swift response, several Russian vehicles were destroyed, leaving their forces in disarray. In the end they retreated, leaving behind debris and scrap metal on Ukrainian soil. pic.twitter.com/zWIvYsTrIN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 8, 2024
Krievijas propagandisti turpina apcerēt, kas notiks ar Ukrainu pēc Krievijas neizbēgamās uzvaras, un vairs neslēpj, ka sākotnēji deklarētās "denacifikācijas un demilitarizācijas" un vēlāk pat visas valsts aneksijas vietā vēlme ir vēl radikālāka — iznīcināt tur visu, lai nekas pāri nepaliek. Vairāk lasi šeit.
Aizsardzības spēki iznīcināja ienaidnieka automatizēto militāro pretgaisa raķešu sistēmu (SAM) Osa-AKM. Tās izmaksas ir aptuveni 10 miljoni ASV dolāru.
Dienvidukrainas aizsardzības spēki norāda, ka pēc ienaidnieka pretgaisa aizsardzības sistēmas iznīcināšanas krievi meklē jaunu aizsegu.
Pavisam nesen tika iznīcināta vēl viena pretgaisa aizsardzības sistēma "Osa". Tad militārā izlūkošana to likvidēja ar FPV dronu, kura izmaksas bija vairāki simti dolāru. Tikmēr, kā norādīja Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR), "Osa" izmaksā 10 miljonus ASV dolāru.
Jaunais 72. atsevišķās mehanizētās brigādes komandieris Oleksandrs Okrimenko pastāstījis par aiziešanu no Vuhledaras. Viņš atklāj, ka Ukraiņu karavīri, atstājot pilsētu, saskārās ar taktisku ielenkumu. Vairāk lasi šeit.
Krimas galvaspilsētas Simferopoles parkā līdz nāvei piekauts Krievijas pašreizējās agresijas Ukrainā veterāns Georgijs Čornijs, kurš pirms 10 gadiem piedalījās pussalas aneksijā un palīdzēja Krievijas iesūtītajiem separātistiem sakurt karu Donbasā. Vairāk lasi šeit.
Коллаборант из Крыма Георгий Черный повоевал против Украины и выжил на фронте, но не пережил встречи с земляками в родном Симферополе.
— Сіндзе,або Або (@oUqXP4RXQRmPtlw) October 5, 2024
1 октября в Гагаринском парке его встретили неизвестные добрые люди и забили до смерти
Наверно, бандеровцы…
@kazansky2017 pic.twitter.com/03APj4uUSX
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".