TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Vienlaikus šis personāžs, par kuru pat pašu rūdītie propagandas vilki savos šovos mēdz pasmīkņāt kā par ciema pajoliņu, stāsta, ka Harkiva - otrā lielākā Ukrainas pilsēta - ir krievu pilsēta, kas "nejauši nokļuva Ukrainā  un kuru kopš 2014. gada ir okupējusi ukraiņu banderiešu hunta".

Ironiski, ka 2023. gada jūnijā, kad "Vagner" algotņi sarīkoja dumpi pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Latvijas Televīzija uzklausīja šī personāža komentārus, viņu uzdodot par "ekspertu".

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja par 10% muitas tarifu noteikšanu vairākām Eiropas valstīm un piedraudēja to paaugstināt līdz pat 25% apmērā, kamēr netiks panākta vienošanās par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes pārņemšanu.

No 1. februāra Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai tiks piemērots 10% tarifs visām precēm, kas tiek sūtītas uz ASV, paziņoja Tramps savā sociālajā tīklā "Truth Social".

"2026. gada 1. jūnijā tarifs tiks palielināts līdz 25%. Šis tarifs būs jāmaksā līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par pilnīgu un galīgu Grenlandes iegādi," viņš raksta.

Pēc Trampa teiktā, ASV daudzus gadus ir subsidējušas Dāniju un Eiropas Savienību, neuzliekot tām tarifus. Viņš piebilda, ka "Dānijai ir pienācis laiks atdot".

"Uz spēles ir likts miers pasaulē! Ķīna vēlas Grenlandi, un Dānija neko nevar darīt," raksta Tramps un apgalvo, ka Grenlandi aizsargā tikai divi suņu pajūgi.

Viņš turpina, ka Dānija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Vācija "ir devušās uz Grenlandi nezināmos nolūkos" un spēlē "ļoti bīstamu spēli". Jāveic "stingri pasākumi", lai šī "potenciāli bīstamā situācija beigtos ātri un bez šaubām", piebilda Tramps.

Tramps un Baltā nama pārstāvji vairākkārt pauduši, ka Grenlandei būtu jābūt ASV sastāvā, neizslēdzot iespēju, ka šī mērķa sasniegšanai var tikt pielietots militārs spēks.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien nosodīja Trampa draudus noteikt apjomīgus muitas tarifus Eiropas valstīm, kas iebilst pret viņa centieniem iegūt Grenlandi. "Tarifu draudi ir nepieņemami, un tiem šajā kontekstā nav vietas," Makrons rakstīja platformā "X". "Eiropieši reaģēs vienoti un koordinēti, ja tie apstiprināsies," viņš piebilda. "Mēs nodrošināsim, lai tiktu ievērota Eiropas suverenitāte."

Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons noraidīja Trampa draudus Eiropas valstīm. "Mēs neļausimies iebiedēt," viņš norādīja ziņojumā, ko nosūtīja aģentūrai AFP. "Tikai Dānija un Grenlande lemj jautājumus, kas attiecas uz tām.

"Es vienmēr aizstāvēšu savu valsti un mūsu sabiedrotos kaimiņus," viņš piebilda, uzsverot, ka šis ir Eiropas jautājums. "Zviedrija pašlaik intensīvi diskutē ar citām ES valstīm, Norvēģiju un Lielbritāniju, lai rastu kopīgu atbildi," viņš piebilda.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņoja, ka Trampa tarifa draudi ir pārsteigums.

Citā sarunā Karaganovs cer, ka šogad Krievija uzkurinās konfliktu vēl vairāk, lai Amerika atrāpotu atpakaļ, bet Eiropu piebeigtu.

Pokrovskas un Mirnohradas virzienā turpinās smagas kaujas, un, lai gan Krievijas karaspēkam ir skaitlisks pārsvars un tas nostiprinājies pilsētās, agresors cieš ievērojamus zaudējumus, intervijā medijiem norādījis Ukrainas Desanta trieciena spēku 7. ātrās reaģēšanas korpusa komunikācijas daļas vadītājs pulkvedis Volodimirs Poļevijs.

Pēc pulkveža teiktā, pretinieks savus kaujiniekus un bezpilota lidaparātu operatorus izvieto daudzdzīvokļu namu pagrabus.

Poļevijs īpaši izcēla Krievijas pavēlniecības attieksmi pret saviem karavīriem, norādot uz pilnīgu personālsastāva dehumanizāciju. "Ir konstatēti gadījumi, kad tiek likvidēti savi gūstekņi, savukārt ārvalstu algotņi tiek izmantoti kā vienreizlietojams resurss," situāciju raksturoja virsnieks.

Skaidrojot taktisko situāciju, pulkvedis iezīmēja atšķirību starp desanta triecienvienībām un ierindas trieciena grupām. Desanta spēki darbojas kā elitāras vienības, kas spēj veikt autonomas, sarežģītas operācijas un pārraut pretinieka apgādes ceļus, turpretim parastās triecienvienības biežāk tiek izmantotas kā rezerve aizsardzības līniju stabilizēšanai.

Jau ziņots, ka Krievijas armijā pieaug iekšējā neapmierinātība. Nesen kāds Krievijas 239. tanku pulka karavīrs publiski ziņoja par kritisko stāvokli vienībā un milzīgiem zaudējumiem, kuru cēlonis ir nevis pretinieka darbība, bet gan pašu komandieru nekompetence un pieļautās kļūdas.

Lai gan Krievija pēdējā gada laikā būtiski kāpinājusi uzbrukumus ar "Shahed" tipa kamikadzes droniem, šī taktika drīzumā var zaudēt efektivitāti, jo Ukraina strauji palielinājusi specializēto pārtvērējdronu ražošanu, sasniedzot iespaidīgus apjomus, vēsta izdevums "Forbes".

Dati liecina par uzbrukumu intensitātes pieaugumu – ja 2024. gada decembrī fiksēti aptuveni 2000 "Shahed" uzbrukumu mēnesī, tad 2025. gada decembrī to skaits pārsniedzis 5000. Tas ļoti noslogo Ukrainas pretgaisa aizsardzību, liekot tērēt dārgās zenītraķetes dronu notriekšanai.

Lai risinātu šo problēmu, Ukraina sākusi  masveidā ražot dronu pārtvērējus, kas ir lētāki par raķetēm un spēj darboties lielākā attālumā nekā mobilās uguns grupas. Pašlaik tiek ražoti vairāki modeļi. Viena šāda drona izmaksas ir aptuveni 3000–5000 ASV dolāru, un tas spēj iznīcināt ienaidnieka lidaparātu distancē līdz 20 kilometriem.

Lai garantētu mērķa iznīcināšanu, pret vienu "Shahed" parasti tiek raidīti 2–3 pārtvērēji. Tādējādi, lai neitralizētu 5000 ienaidnieka dronu mēnesī, Ukrainai nepieciešami 10–15 tūkstoši savu lidaparātu.

Oficiālie dati liecina, ka šis mērķis ir sasniegts un pat pārsniegts – uz janvāri Ukraina spējusi saražot jau 45 000 pārtvērēju mēnesī. Straujais ražošanas kāpums skaidrojams arī ar sabiedroto atbalstu, tostarp ES solītajiem diviem miljardiem eiro bezpilota lidaparātu nozarei.

Jaunās taktikas efektivitāte jau pierādījusies praksē. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka 12. janvāra masveida uzbrukumā tieši pārtvērējdroni notrieca 64 no 89 iznīcinātajiem "Shahed", veidojot 72% no visiem veiksmīgajiem pārtveršanas gadījumiem.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu, tostarp sliežu ceļi, stacijas un depo, paziņojis Ukrainas pašvaldību un teritoriju attīstības ministra vietnieks Oleksijs Balesta.

Tikai 2025. gadā vien tika reģistrēti vairāk nekā 1195 ienaidnieka uzbrukumi dzelzceļa infrastruktūrai, kas pārsniedz kopējo 2023.-2024. gada rādītāju kopā.

"Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu - tie ir sliežu ceļi, stacijas, depo un citi objekti. Dažus no tiem var ātri salabot, citiem nepieciešama ilgstoša atjaunošana, bet dažus diemžēl nav iespējams atjaunot un tie ir jābūvē gandrīz no jauna," sacīja Balesta.

Kara laikā sapostītas aptuveni 40 dzelzceļa stacijas. Tajā pašā laikā daži objekti ir cietuši kritiskus bojājumus, piemēram, Fastivas stacija Kijivas reģionā, kurai tieši trāpīja raķete. Tiek apsvērti plāni tur uzstādīt moduļu konstrukcijas, lai apmierinātu pasažieru vajadzības.

Balesta uzsvēra, ka triecieni infrastruktūrai ietekmē gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus. Pastiprināto uzbrukumu un nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ vilcienu kavējumi ir kļuvuši biežāki, tomēr, pateicoties dzelzceļa personāla darbam, infrastruktūra tiek atjaunota pēc iespējas ātrāk.

Viņš arī uzsvēra dzelzceļa darbinieku zaudējumus.

"2025. gadā ienaidnieka uzbrukumu rezultātā tika ievainoti 78 dzelzceļa darbinieki, un diemžēl septiņi no viņiem gāja bojā," piebilda Balesta.

Pasaules līderiem attiecībās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu jābūt uzstājīgākiem, jo, lai gan mainīt viņa viedokli par Ukrainas pakļaušanu nav iespējams, Rietumi var ietekmēt viņa stratēģiskos aprēķinus, intervijā izdevumam "Der Spiegel" paudis bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Es neticu, ka mēs varam mainīt Putina viedokli – viņš joprojām vēlas kontrolēt visu Ukrainu. Taču es ticu, ka mēs varam mainīt Putina aprēķinus: ja viņš sapratīs, ka viņam būs jāmaksā pārāk augsta cena – ar asinīm un naudu –, tad viņš, iespējams, piekritīs risinājumam, kas ir pieņemams Ukrainai," norādījis Stoltenbergs.

Raksturojot situāciju frontē, bijušais alianses vadītājs atzina, ka Krievijas spēki gūst nelielus panākumus, taču vienlaikus uzsvēra agresora stratēģiskās neveiksmes. "Pat pēc četriem gadiem viņi joprojām nekontrolē Donbasu. Un par šo virzību viņi maksā ļoti augstu cenu," sacīja Stoltenbergs.