TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

 Ukraiņi vēlas kara beigas, bet ne Ukrainas beigas, un tie, kas cer, ka ukraiņi būs gatavi padoties, ļoti kļūdās, Jaungada uzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mēs vēlamies kara beigas, bet ne Ukrainas beigas. Vai mēs esam noguruši? Ļoti. Vai tas nozīmē, ka mēs esam gatavi padoties? Tas, kurš tā domā, ļoti maldās. Un viņš acīmredzot visus šos gadus nav sapratis, kas ir ukraiņi. Tauta, kas 1407 dienas izturējusi pilna mēroga karu. Vienkārši apzinieties šos skaitļus! Tas ir vairāk nekā nacistu okupācija daudzās mūsu pilsētās Otrā pasaules kara laikā. 1407 dienas nepakļauta Ukraina," sacīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka Krievija pēc savas vēlēšanās nevienu pašas sākto karu nav beigusi, taču pasaule var piespiest Krieviju karu izbeigt.

"Krievija pati karu nebeidz. Vēsturē nav bijis neviena kara, ko tā izbeigtu pēc savas vēlēšanās. Tikai citu spiediens. (..) Tā tas ir bijis visos gados, kad Krievija ar kādu ir karojusi, tas ir, visos tās pastāvēšanas gados," teica Ukrainas prezidents.

Viņš piebilda, ka to var apliecināt visi, ar ko Krievija dažādos laikos ir karojusi - Polija, Turcija, Somija, Sīrija, Gruzija, Abhāzija, Osetija, Čečenija - "un šo sarakstu var, var turpināt bezgalīgi, jo gandrīz visa Krievijas teritorija ir savākta karos".

"Aizejiet no Donbasa, un viss būs beidzies, - tā tulkojumā no krievu valodas skan maldināšana. Tulkots ukraiņu valodā, angļu, vācu, franču un faktiski jebkurā pasaules valodā. Vai tad vēl kāds viņiem tic? Diemžēl. Tādēļ, ka no patiesības joprojām pārāk bieži izvairās, to sauc par diplomātiju, lai gan tie ir tikai meli uzvalkos. Un tādēļ Ukraina ir pakļauta spiedienam, jā. Un tādēļ mēs šādi cīnāmies," teica Zelenskis.

Turklāt ukraiņi pierāda šķietami sen zināmas acīmredzamas patiesības, ka pēc Krimas okupācijas, Doneckas un Luhanskas apgabalu daļējas sagrābšanas, pilna mēroga iebrukuma, pēc Bučas, Mariupoles, Oļeņivkas un visa tā, ko Kremlis visu šo laiku ir darījis, ticēt viņu vārdiem ir vienkārši spriedums vispārējai starptautiskajai drošībai un katram līderim, kuram vienkārši ir jāaizsargā sava tauta, sacīja Ukrainas prezidents.

"Vai šie mūsu argumenti ir sadzirdēti? Mēs ļoti ceram, ka jā. Vai viņi mums ir piekrituši? Ne pilnībā. Vēl ne. Un tādēļ mēs joprojām runājam par to, ka vienošanās par mieru ir gatava par 90, nevis visiem 100 procentiem," norādīja Zelenskis.

Ukraina nav apmierināta ar Budapeštas memoranda un Minskas vienošanos rezultātiem, jo tās izrādījās vājas vienošanās, kas tikai uzkurina karu, taču Ukrainai ir vajadzīga stipra vienošanās ar drošības garantijām, uzsvēra Zelenskis.

"Iecerēm ir jākļūst par drošības garantijām. Un tas nozīmē, ka tās jāratificē Amerikas Savienoto Valstu Kongresam, Eiropas parlamentiem - visiem partneriem. Budapeštas papīriņš nebūs piemērots Ukrainai. Ukrainai nav vajadzīgi Minskā ar juveliera precizitāti sarakstītie slazdi. Paraksti zem vājām vienošanām tikai uzkurina karu. Mans paraksts būs zem stipras vienošanās. Un tieši par to tagad ir katra tikšanās, katrs zvans, katrs lēmums," sacīja Ukrainas prezidents.

Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā gūstā nonākuši vairāk nekā 10 000 Krievijas karavīru, turklāt simtiem no viņiem ir smagas hroniskas slimības vai krimināla pagātne, liecina Ukrainas Kara gūstekņu lietu koordinācijas štāba projekta "Gribu dzīvot" pirmo reizi publiskotā statistika.

Štāba dati rāda, ka vidēji nedēļā gūstā padodas 60 līdz 90 Krievijas bruņoto spēku pārstāvju, bet 2024. gada augustā šis rādītājs sasniedza pat 350 cilvēkus nedēļā. Kopš 2023. gada vidus vērojama tendence, ka Krievijas karavīri gūstā nonāk biežāk nekā ukraiņi.

Analizējot "tipisko" gūstekni, dati liecina, ka 83% ir ierindnieki un 76% – līgumkaravīri, tostarp cietumos vervētie. 40% gūstekņu ir iepriekšēja sodāmība, bieži par smagiem noziegumiem – zādzībām, laupīšanām, slepkavībām un narkotiku noziegumiem. Izglītības līmenis ir zems: 30% nav pabeiguši pat skolu, bet tikai 7% ieguvuši augstāko izglītību.

Satraucoša ir gūstekņu veselības aina – simtiem karavīru konstatētas smagas diagnozes, tostarp HIV/AIDS, tuberkuloze, diabēts un psihiski traucējumi.

Koordinācijas štābs norāda arī uz ārvalstu algotņu īpatsvara pieaugumu 2025. gadā – tie veido gandrīz 7% no visiem gūstekņiem un pārstāv 40 valstis. Tomēr Krievija apmaiņas sarunās par viņiem neinteresējas, prioritāri pieprasot etniskos krievus un veselos karavīrus.

Līdz šim apmaiņas ceļā Krievijā atgriezušies vairāk nekā 6000 karavīru. Tomēr zināms par vismaz 237 gadījumiem, kad atbrīvotie nosūtīti atpakaļ frontē un vēlāk gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts, bet četri karavīri gūstā Ukrainā nonākuši jau otro reizi.

Krievijas apgalvojumi par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Valdajā ir "grūti aptverami" un taktiski neiespējami, intervijā "Fox News" norādījis ASV bezpilota lidaparātu ražotāja "Draganfly" ģenerāldirektors un līdzdibinātājs Kamerons Čels.

Eksperts, kura uzņēmums piegādā produkciju ASV Aizsardzības ministrijai un sabiedroto armijām, tostarp Ukrainai, uzsver, ka Krievijas paziņojumi nav ticami. Pēc viņa domām, šāds uzbrukums ir pretrunā ar Ukrainas "gudro taktiku", kas izceļas ar "neticamu atjautību" un izmaksu efektivitāti.

Čels norāda, ka stāsts "vienkārši nesaliekas kopā" vairāku iemeslu dēļ:

• Attālums un tips: Lai uzbruktu Putina rezidencei, būtu nepieciešami tālas darbības ātrgaitas droni. Ja izmantoti mazi bezpilota lidaparāti, tie būtu jāpalaiž no 10 līdz 30 kilometru attāluma, kas nozīmētu operāciju dziļi Krievijas iekšienē.
• Aizsardzība: Putina dzīvesvieta ir ārkārtīgi labi apsargāta, tāpēc vairāku lētu un lēnu dronu parādīšanās virs šāda objekta būtu Ukrainai netipiska rīcība.
• Tehniskie ierobežojumi: Operācija notikusi naktī, kas apgrūtina vizuālo kartēšanu un mākslīgā intelekta izmantošanu redzamības trūkuma dēļ, savukārt GPS signāls šādā vietā noteikti tiktu bloķēts.

Arī no politiskā skatpunkta Ukraina neko neiegūtu no šāda uzbrukuma, uzskata eksperts. "Viņi ir drosmīgi, bet darīt to tieši miera sarunu vidū – kad viņiem nepieciešams [ASV prezidenta] Trampa atbalsts – tam nav jēgas. Ukraina ir politiski pārāk gudra, lai tā rīkotos," skaidroja Čels.

Jau ziņots, ka 29. decembrī Maskava apsūdzēja Ukrainu mēģinājumā ar droniem uzbrukt Putina rezidencei Novgorodas apgabalā, apgalvojot, ka Kijiva tādējādi vēlas izjaukt miera sarunas

Naktī uz trešdienu, 31. decembri, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) sadarbībā ar Valsts robežsardzes dienestu veikusi uzbrukumu jūras naftas terminālim "Tuapse" un Tuapses naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Krasnodaras novadā,  pavēstījuši avoti izlūkdienestā.

Saskaņā ar pieejamo informāciju triecienā cietusi naftas pirmapstrādes iekārta AVT-12, kā arī transportēšanas cauruļvadi un termināļa uzpildes aprīkojums. Avoti norāda, ka Tuapses rūpnīcas jauda līdz šim ļāva pārstrādāt aptuveni 12 miljonus tonnu naftas gadā, būtiski stiprinot Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa spējas.

Izlūkdienesta pārstāvis uzbrukumu komentējis ar ironisku "apsveikumu" svētkos: "GUR kolektīvs sirsnīgi sveic [..] ar gaidāmajiem svētkiem un no visas sirds dāvina šo jaungada uguņošanu." Avots arī piedraudēja, ka līdzīgi "pirotehniskie šovi" agresorvalsts teritorijā turpināsies visu svētku laiku.

Pēc kara beigām Ukrainas rīcībā būs viena no lielākajām un kaujas apstākļos rūdītākajām armijām Eiropā, taču tās uzturēšana radīs milzīgu slogu valsts budžetam un ekonomikai, liekot izšķirties par optimālo bruņoto spēku modeli, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).

Izdevums norāda, ka finansējuma atrašana 800 000 karavīru uzturēšanai, ekipējuma atjaunošanai un jaunu spēju attīstīšanai būs viens no smagākajiem Kijivas valdības uzdevumiem. Šobrīd aizsardzībai tiek tērēti aptuveni 30% no valsts IKP. Turklāt tik liela armija nozīmē ievērojamu darbaspēka izņemšanu no ekonomikas laikā, kad iedzīvotāju skaits strauji sarūk.

Eksperti iezīmē vairākus iespējamos attīstības scenārijus. Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta pētnieks Mikola Beļeskovs uzskata, ka optimālais risinājums būtu ierobežot aktīvā dienesta karavīru skaitu robežās no 300 000 līdz 500 000, pārējos novirzot rezervē. Viņš atgādināja, ka pirms pilna mēroga iebrukuma armijā bija mazāk nekā 300 000 cilvēku, kas izrādījās nepietiekami vienas no garākajām robežām Eiropā aizsardzībai.

Analītiķi prognozē, ka līdzekļu trūkuma dēļ Ukraina, visticamāk, būs spiesta paļauties uz rezerves spēkiem un "asimetriskiem" risinājumiem. Maikls Kofmans no Kārnegi fonda norāda, ka dārgas sistēmas, piemēram, moderni iznīcinātāji, var ātri iztērēt ievērojamu daļu aizsardzības budžeta. Tā vietā eksperti iesaka investēt ekonomiski efektīvākos līdzekļos – dronos, pretgaisa aizsardzībā, mīnās un rezervistu apmācībā.

Krievijas karaspēka masīvajā dronu uzbrukumā Odesas apgabalam naktī uz trešdienu cieta loģistikas uzņēmuma "Nova pošta" šķirošanas terminālis, kurā sadega piekabe ar sūtījumiem vairāk nekā 53 000 eiro vērtībā, paziņojis uzņēmums.

Kā norāda kompānijas preses dienests, ienaidnieka bezpilota lidaparāta atlūzas nokrita termināļa autostāvvietas teritorijā. Tā kā visi darbinieki uzbrukuma brīdī atradās patvertnē, cilvēki šajā incidentā nav cietuši, taču aizdegās kravas automašīnas piekabe.

Ugunsgrēkā pilnībā iznīcināti 110 sūtījumi, kuru deklarētā vērtība sasniedz 2,3 miljonus grivnu (aptuveni 53 500 eiro). Uzņēmums apņēmies kompensēt klientiem radītos zaudējumus, un terminālis jau ir atsācis darbu.

Kopumā naktī uz 31. decembri Odesā un tās apkārtnē notikušajā uzbrukumā cietuši seši civiliedzīvotāji, tostarp trīs bērni – septiņus mēnešus vecs zīdainis, kā arī astoņus un 14 gadus veci bērni. Smagā stāvoklī atrodas kāds 42 gadus vecs vīrietis. Triecienu rezultātā bojātas daudzdzīvokļu mājas, kā arī civilā un enerģētikas infrastruktūra, tādēļ daļā pilsētas ir traucēta elektroapgāde, ūdens un siltuma padeve.

ASV vai citu sabiedroto valstu karaspēka izvietošana Ukrainā ir maz ticama ne tikai Krievijas faktora dēļ, bet galvenokārt Rietumvalstu iekšējo juridisko un militāro ierobežojumu dēļ, šādu viedokli paudis bijušais Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētāja vietnieks, ģenerālmajors Viktors Jaguns.

Eksperts kā uzskatāmu piemēru minēja Vācijas grūtības nokomplektēt un nodrošināt 5000 karavīru lielu brigādi Lietuvā – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī, kas atrodas drošības zonā. "Viņi nespēja izveidot pilnvērtīgu brigādi viena vienkārša iemesla dēļ – vācieši nevēlas dienēt ārpus Vācijas," skaidroja Jaguns.

Līdzīga situācija, pēc Jaguna teiktā, ir ar Franciju, kuras likumdošana ierobežo regulārās armijas nosūtīšanu uz ārvalstīm, ļaujot izmantot galvenokārt Ārzemnieku leģionu. No aptuveni 10 000 leģiona karavīru Ukrainā reāli varētu tikt izvietoti ne vairāk kā 1000 līdz 2000 karavīru. Arī Lielbritānija varētu nodrošināt aptuveni 2000 karavīru, kas stratēģiski nemainītu situāciju, ja tie tiktu izvietoti, piemēram, Odesā.

Attiecībā uz ASV spēkiem Jaguns norādīja, ka amerikāņu bāzes Eiropā pašlaik nav pārvietotas tālāk par Polijas rietumiem. Lai pieņemtu kardinālu lēmumu par spēku pārvietošanu, piemēram, uz Ļvivu, nepietiek ar ASV prezidenta rīkojumu – nepieciešams apstiprinājums likumdošanas līmenī Kongresā vai Senātā.