TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Krievijas armijā līgums par dienestu bezpilota sistēmu spēkos varētu novest pie izvietošanas kājniekos un nosūtīšanas "gaļas uzbrukumos".

Krievijas Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi viltīgu shēmu, lai vervētu lielgabalu gaļu agresijai pret Ukrainu. Rekrūšus vilina ar solījumiem par "drošu" dienestu bezpilota spēkos, bet tā vietā viņi nonāk kaujas laukā, uzbrūkot nocietinātām pozīcijām. 

Tam uzmanību pievērsa Krievijas "Apzinīgas atteikšanās kustības" juridiskā departamenta vadītājs Artjoms Kļiga. Viņš atklāja nepilnības standarta līgumā, kas tiek piedāvāts Krievijas bruņoto spēku topošajiem dronu operatoriem. Pēc Kļigas teiktā, dokumenta saturs ir tiešā pretrunā ar propagandas materiāliem, ko Krievijas armija izmanto brīvprātīgo piesaistīšanai. Reklāmas brošūrās un plakātos tiek runāts par dienestu augsto tehnoloģiju vienībās, bezpilota lidaparātu vadīšanu un izvietošanu tālu no frontes līnijām. Tomēr līgums paredz, ka galīgais lēmums par piemērotību dienestam dronu spēkos tiek pieņemts tikai trīs mēnešus pēc parakstīšanas. Šajā laikā dienesta karavīrs atrodas tā sauktajā pārbaudes laikā. Ja novērtējums atzīst personu par nepiemērotu, tā var tikt pārcelta uz citiem amatiem. Papildinājuma formulējums ļauj rekrūšus nosūtīt atpakaļ uz kājniekiem, aizbildinoties ar to, ka viņš nav piemērots dienestam bezpilota sistēmu vienībās.

Visšokējošākis ir tas, ka 32% apgalvo, ka ir gatavi atgriezties Krievijas armijā pēc gūstekņu apmaiņas, un vēl 22% ziņo par zināmu gatavību atsākt kaujas darbības.

Ķīles institūta dati: tikai 6 valstis — Vācija, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande — nodrošina lielāko daļu Eiropas militārās palīdzības Ukrainai.

Skandināvija viena: 8% no Eiropas IKP, 33% no tās ieroču finansējuma. Dienvideiropa (19% no IKP) — tikai 3%

Maskavā ceturtdien sākusies prāva, kurā vācu mākslinieks Žaks Tillijs tiek aizmuguriski tiesāts par Krievijas diktatora Vladimira Putina apvainošanu.

Maskavas varasiestādes apsūdzējušas Tilliju arī par Krievijas armijas "diskreditāciju". Māksliniekam tiek inkriminētas viņa veidotās karnevāla platformas, kas attēlo kariķētu Putinu. Piemēram, vienā no tām diktators mazgājas asinīs Ukrainas karoga krāsās apgleznotā vannā.

Krimināllieta pret Tilliju tika oficiāli ierosināta 15. decembrī, un prāvas sākums bija paredzēts 30. decembrī, taču tiesas sēde atkārtoti tika atlikta līdz 26. februārim.

Ganas ārlietu ministrs Samuels Okudzeto Ablakva 25. februārī ieradās Kijivā. Tā bija pirmā atsevišķajā Āfrikas ārlietu ministra vizītē kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma pirms četriem gadiem.

Gana ir viena no Rietumāfrikas lielākajām ekonomikām un viena no Āfrikas stabilākajām demokrātijām, kuras IKP ir aptuveni 88 miljardi ASV dolāru.

Vizīte notika dienu pēc tam, kad Gana ANO Ģenerālajā asamblejā nobalsoja par Ukrainas miera rezolūciju, kas tika pieņemta ar 107 balsīm, neskatoties uz ASV mēģinājumu noņemts atsauces uz Ukrainas teritoriālo integritāti.

Prezidents Zelenskis apstiprināja, ka Krievijas rindās pašlaik ir 272 Ganas pilsoņi, kas ir daļa no vairāk nekā 1780 pilsoņiem no 36 Āfrikas valstīm, kas cīnās par Maskavu.

"Mēs joprojām esam uzticīgi ANO Statūtiem un atbalstām Ukrainas teritoriālo integritāti. Mēs nevaram pieļaut nekādus mēģinājumus graut valstu suverenitāti," Ablakva sacīja tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski.

Taču Ablakva neieradās tikai, lai runātu par principiem. Viņš lūdza Zelenski atbrīvot divus Ganas karagūstekņus, kas tika sagūstīti, cīnoties Krievijas pusē, un, kā viņš teica, viņi ir "manipulāciju, dezinformācijas un noziedzīgu tirdzniecības tīklu" upuri.

Ukraina piedāvāja Ganas diplomātiem konsulāru piekļuvi sagūstītajiem pilsoņiem.

Leonīds Ivašovs, kurš iepriekš ieņēma augstus amatus Krievijas Aizsardzības ministrijā, publicēja frontes karavīra liecību, kurā viņš notiekošo raksturo kā "koncentrācijas nometni" un runā par "bezjēdzīgiem uzbrukumiem", kas noved pie "masu iznīcināšanas".

Atvaļinātais ģenerālpulkvedis un bijušais Viskrievijas virsnieku asamblejas vadītājs Leonīds Ivašovs sniedzis skarbu kara novērtējumu, brīdinot, ka "vardarbība no frontes jau ieplūst valstī", un aicināja "izbeigt šo asinspirti". Ivašovs sacīja, ka satraucoši signāli nāk ne tikai no kaujas zonas, bet arī no pašiem karavīriem. Viņš runāja par vēstuli no līguma karavīra: vēstulē, kuras fragmentus viņš publiski nolasīja, karavīrs situāciju raksturo kā "koncentrācijas nometni" un runā par "bezjēdzīgiem uzbrukumiem", kas noved pie "masu iznīcināšanas". Vairāk lasi šeit.

Ukrainas uzbrukums "Dorogobužai" traucēs amonjaka skābes ražošanu, tādējādi izjaucot militāri rūpnieciskā kompleksa piegādes ķēdi, kas ir izšķiroša sprāgstvielu ražošanā.

Ukrainas bruņoto spēku trieciens Dorogobužas rūpnīcai Smoļenskas apgabalā 25. februārī piespieda varas iestādes evakuēt iedzīvotājus no Puškarevo, Jeļisejenku un Poļibino ciemiem. Gubernators Vasilijs Anohins apstiprināja šo informāciju. Saskaņā ar "The Moscow Times" ziņām, masveida uzbrukumā, ko veica vismaz 30 droni, tika nogalināti septiņi cilvēki un vēl 10 tika ievainoti.

Ukrainas armijas mērķētā rūpnīca katru gadu saražo 2,2 miljonus tonnu ķīmisko vielu, galvenokārt amonija nitrātu, ko izmanto sprāgstvielu ražošanā. 

Ukrainas bruņotie spēki sagrāva "galveno autotermiskās sintēzes bloku amonjaka ķēdē", iekārtu remonts prasīs mēnešus, bojāts arī ugunsdzēsēju depo un tehnika. Otrais Ukrainas gaisa spēku mērķis bija Dorogobužas termoelektrostacija. Radītie bojājumi izraisīja ūdensapgādes pārtraukumus mājām Smoļenskas apgabalā.

Valsts drošības dienests (VDD) rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret kādu personu par Krievijas pastrādāto kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, kā arī nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pagājušā gada 30. oktobrī saistībā ar aizdomām par Krimināllikuma 74.1 pantā minēto par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu un 78. pantā minēto par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pārliecināts, ka visu Ukrainas teritoriju deokupācija ir tikai laika jautājums.

Ukrainas Aizsardzības spēki noteikti atbrīvos Krievijas armijas okupētās Ukrainas teritorijas, taču šobrīd to kavē divi galvenie faktori. Prezidents Volodimirs Zelenskis to paziņoja intervijā BBC.  Vairāk lasi šeit.