TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

5. janvārī Krievijas bezpilota lidaparāts Hersonas apgabalā nogalināja Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) arhibīskapu Heorhiju Horbenko.

Orloves ciema Aizlūgšanas baznīcas mācītājs nomira savā draudzē. Tā bija tīša priestera nogalināšana, ko pastrādāja Krievijas armija.

Vācijas brigādes plānotā izvietošana Lietuvā iezīmē ciešākas abu valstu sadarbības sākumu, ceturtdien Vācijā tiekoties ar kancleru Frīdrihu Mercu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Abi līderi apsprieda Lietuvas saistības attiecībā uz brigādes izvietošanu, transatlantiskās attiecības un atbalstu Ukrainai, informēja Lietuvas prezidenta kancelejā.

Nausēda pateicās Vācijai par ilgtermiņa saistībām Lietuvas un reģiona drošības garantēšanā, uzsverot Berlīnes nozīmi miera nodrošināšanā Eiropā, jo īpaši NATO austrumu flangā.

"Vācijas 45. bruņoto brigādes atklāšana Viļņā bija spēcīgs signāls, ko jūs paudāt savā vēsturiskajā vizītē Viļņā pagājušajā gadā. Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša Viļņas Rātslaukumā tika atklāta piemiņas plāksne, uz kuras ir uzrakstīti jūsu vārdi: "Lietuvas drošība ir arī mūsu drošība. Viļņas aizsardzība ir Berlīnes aizsardzība"," prezidents teica Mercam.

Irāka gatavojas nacionalizēt savas milzīgās naftas atradnes "West Qurna-2" pēc tam, kad ASV sankcijas piespieda Krievijas naftas gigantu "Lukoil" izsludināt "Force majeure" (nepārvaramas varas stāvokli). Tā kā "Lukoil" pieder 75% akciju, Bagdāde ir uzdevusi valsts uzņēmumam "Basra Oil Company" pārņemt atradni nākamos 12 mēnešus, saglabājot stabilu ieguvi aptuveni 465 000 līdz 480 000 barelu dienā apmērā.

Šī soļa mērķis ir izvairīties no piegādes pārtraukumiem, kamēr Irāka meklē jaunus investorus, kas aizstātu sankciju skarto Krievijas uzņēmumu.

Krievijai nav pieņemama Rietumu karavīru izvietošana Ukrainā, ceturtdien paziņojumā atkārtoti apliecināja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, komentējot 6. janvārī Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas pārstāvju parakstīto Parīzes deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai.

"Rietumvalstu militāro vienību, militāro objektu, noliktavu un citas infrastruktūras izvietošana Ukrainas teritorijā tiks kvalificēta kā ārvalstu intervence," pauda Zaharova.

Šie objekti "tiks uzskatīti par likumīgiem Krievijas Federācijas bruņoto spēku kaujas mērķiem", norādīja ministrijas pārstāve.

Tiesa, Ukrainas sabiedroto labas gribas koalīcijas valstis paredz starptautiskā kontingenta izvietošanu Ukrainā pēc tam, kad būs panākta vienošanās ar Krieviju par uguns pārtraukšanu, nevis lai piedalītos karadarbībā.

Latvija Ukrainas bruņoto spēku apmācībā ir bijusi ļoti sekmīga un apmācības plānots turpināt, šodien žurnālistiem vērtēja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Ministre, komentējot šonedēļ Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē pieņemto Parīzes deklarāciju, skaidroja, ka tā ir panākta Ukrainas, ASV un Eiropas valstu starpā par specifiskiem punktiem, kas attiektos uz miera principiem. Piemēram, Ukrainas karavīru skaita saglabāšana 800 000 līmenī, ilgstošs atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem, verifikācijas misijas, ja iestājas pamiers.

"Bet nav jau joprojām nekas stājies spējā, jo, protams, Krievija pagaidām nav piekritusi," teica Braže.

Ukrainas prezidents Zelenskis paziņo, ka divpusējs drošības garantiju nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm augstākajā līmenī ir gandrīz pabeigts. Viņš norādīja, ka ASV sazināsies ar Krieviju, un Kijiva gaida atsauksmes par to, vai tā patiešām ir gatava izbeigt karu. Zelenskis piebilda, ka turpmāko drošības garantiju reālisms ir jāpierāda partneru spējai izdarīt efektīvu spiedienu uz Krieviju jau šajā posmā.

Krievijas sauszemes drons, kas piekrauts ar krājumiem, neilgi pēc izvietošanas Doneckas apgabalā uzbrauca uz prettanku mīnu, to iznīcinot.

Maršruti uz Krievijas naftu kļūst arvien bīstamāki, jo tagad pat starptautiskie ūdeņi vairs negarantē ar Krieviju saistīto kuģu drošību.

Vēl viens uzbrukums Krievijas naftas loģistikai noticis pie Turcijas krastiem. 7. janvārī drons Melnajā jūrā uzbruka zem Palau karoga kuģojošam naftas tankkuģim "ELBUS", kas bija ceļā uz Krievijas ostu, lai iekrautu jēlnaftu, vēsta Turcijas laikraksts "Ortadoğu Gazetesi".  Vairāk lasi šeit.

Krievi izmantoja tankus, bruņutransportierus un kājniekus. Ukrainas 46. gaisa mobilā brigāde izmantoja koordinētus triecienus ar droniem, inženieriem un artilēriju, lai apturētu uzbrukumu, kā ziņots, nogalinot 59 krievu karavīrus un iznīcinot vairākus transportlīdzekļus. Vairāk lasi šeit.

Kirils Dmitrijevs, Kremļa pārstāvis sarunās ar ASV par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu, pēkšņi parādījās Parīzē dienu pēc "apņēmīgo koalīcijas" valstu vadītāju tikšanās. Par to ziņoja Francijas laikraksts "Le Monde", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem. 

Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju Dmitrijevs tika redzēts Rue du Faubourg Saint-Honoré, netālu no Elizejas pils, Francijas prezidenta rezidences. Tomēr Francijas vadītāja birojs noliedza spekulācijas, ka Krievijas sarunvedējs apmeklēja Elizejas pili pēc starptautiskās tikšanās.

Prezidenta birojs uzsvēra, ka tur nav notikusi nekāda saziņa ar Dmitrijevu. Tikmēr kāds "Le Monde" avots apgalvo, ka Dmitrijevs tika uzņemts ASV vēstniecībā Parīzē. Amerikas diplomātiskā pārstāvniecība atrodas netālu no Elizejas pils. No ASV vai Krievijas nav saņemti oficiāli komentāri par iespējamo kontaktu saturu.