TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Miera sarunas starp ASV un Ukrainu nonākušas strupceļā, jo jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlas piespiest Kijivu atteikties no visas Donbasa teritorijas, atsaucoties uz izdevumu "Politico", vēsta aģentūra UNIAN.
Atsaucoties uz kādu anonīmu Eiropas amatpersonu, medijs ziņo, ka ASV nostāja teritoriālajos jautājumos esot vienkārša. "Krievija pieprasa Ukrainai atteikties no teritorijām, un amerikāņi turpina domāt, kā to izdarīt. Amerikāņi uzstāj, ka Ukrainai tā vai citādi ir jāatstāj Donbass," norādījis avots.
Tikmēr Ukraina kategoriski uzstāj, ka jebkuram miera līgumam jāparedz kara iesaldēšana pie pašreizējās frontes līnijas. Šobrīd Ukrainas kontrolē atrodas aptuveni 30% Donbasa teritorijas.
Eiropas amatpersona skaidro, ka Tramps vēlas ātru konflikta atrisinājumu, tāpēc viņa komanda ir spiesta meklēt ceļus, kā to panākt. "Tāpēc ir svarīgi, kā uzvedīsies Amerika – kā starpnieks vai arī noslieksies uz krievu pusi?" retoriski vaicā avots, piebilstot, ka Ukraina gaida arī skaidrojumus par to, kādas drošības garantijas ASV ir gatavas sniegt.
Neraugoties uz Krievijas diktatora Vladimira Putina pirms nedēļas izteiktajiem apgalvojumiem par pilsētas "ieņemšanu", Ukrainas bruņotie spēki joprojām notur pozīcijas Pokrovskā, un pilsēta nav pilnībā okupēta, liecina jaunākie dati.
Saskaņā ar kara izpētes projekta "DeepState" informāciju, Krievijas spēkiem izdevies pavirzīties uz priekšu tikai par 33 kvadrātkilometriem Pokrovskas un Mirnohradas apkārtnē. Pašlaik aptuveni pusi pilsētas nekontrolē ne Krievijas, ne Ukrainas armija, savukārt Pokrovskas ziemeļu daļā Ukraina turpina saglabāt aizsardzības pozīcijas.
Novērotāji norāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad Kremļa saimnieks paziņo par militāriem panākumiem, kas realitātē nav apstiprinājušies vai izrādījušies pārspīlēti. Kā piemērs tiek minēts Putina iepriekšējais paziņojums par aptuveni 15 000 Ukrainas karavīru ielenkšanu Kupjanskas rajonā – informācija, kas vēlāk netika apstiprināta un par ko oficiālā Maskava vēlāk pārstāja runāt.
Analītiķi pieļauj, ka steidzīgajam un realitātei neatbilstošajam paziņojumam par Pokrovskas ieņemšanu bija politisks mērķis – Putins centies stiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām ar ASV pārstāvjiem.
Turpinoties pirmstiesas izmeklēšanai par kara noziegumiem Ukrainā, Viļņas apgabaltiesa izskatījusi Lietuvas Ģenerālprokuratūras lūgumu un par aizdomās turamo atzinusi Krievijas karavīru.
Pirmdien Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karavīrs tiek turēts aizdomās par okupētajā Melitopolē 2022. gadā pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem, kuru vidū ir arī viens Lietuvas pilsonis.
Saskaņā ar izmeklēšanas materiāliem šis aizdomās turamais bija tieši iesaistīts civiliedzīvotāju nelikumīgā aizturēšanā, apsargāšanā un spīdzināšanā.
Krievu propagandists Solovjovs: "Pēc dažām nedēļām šī kara ilgums būs vienāds ar Lielā Tēvijas kara ilgumu. Cilvēki jautā: "Kāpēc mēs nesasniedzām tādus pašus rezultātus?" Jo ne visa valsts cīnās!
Mūsu problēma nav frontē - tā ir aizmugurē, kliedza Solovjovs. Un kaut kas ir jādara lietas labā. Ir nepieciešama SMERŠ."
Saīsinājums "SMERŠ" nozīmē "nāve spiegiem", un pirmo reizi šo organizāciju izveidoja Staļins no 1943. līdz 1945. gadam Otrā pasaules kara laikā. Rietumos šī organizācija kļuva pazīstama, pateicoties Iana Fleminga romāniem par britu īpašo aģentu Džeimsu Bondu.
Par "Lielo Tēvijas karu" Krievijā tiek saukta Otrā pasaules kara daļa, kurā cīnījās PSRS, no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 9. maijam.
Russian propagangist Solovyev:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 8, 2025
"In a few weeks, the length of this war will equal that of the Great Patriotic War. People ask, 'Why didn’t we achieve the same results?' Because not the whole country is fighting!
Our problem is not at the front - it’s in the rear. And something… pic.twitter.com/F9fDtvDP3v
Krievi ir vērsušies pie Krievijas diktatora ar lūgumu uzlikt veto jau parakstītajam likumam.
В Иркутске коммерсанты протестуют против повышения налогов. Рабсияне обратились к фюреру с просьбой наложить вето на уже подписанный😄 закон. pic.twitter.com/ZTp5Qs2QYk
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) December 8, 2025
Tiesa okupētajā Doneckas apgabalā piespriedusi četriem Krievijas karavīriem līdz 12 gadu cietumsodu par prokrieviskā amerikāņa Rasela Bentlija, kurš strādāja arī propagandas medijā "Sputņik", nogalināšanu, vēsta Krievijas valsts propagandas aģentūra "RIA Novosti".
Dienvidu apgabala militārā tiesa paziņoja, ka Vitālijam Vansjackim un Andrejam Iordanovam piespriesti 12 gadi stingrā režīma kolonijā, Vladislavam Agaļcevam - 11 gadi stingrā režīma kolonijā, Vladimiram Bažinam - viens gads un seši mēneši soda kolonijā.
Viņi tika apsūdzēti par dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, fiziskas vardarbības un spīdzināšanas pielietošanu, kas izraisīja upura nāvi aiz neuzmanības, kā arī par sevišķi smaga nozieguma slēpšanu, pārvietojot mirstīgās atliekas, iepriekš paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja.
Pērn aprīlī Krievijas valsts propagandas struktūras RT galvenā redaktore Margarita Simonjana paziņoja, ka 64 gadus vecais Bentlijs no Teksasas štata gājis bojā Doneckā.
Ukrainas droni iznīcinājuši 70% degvielas tvertņu Krievijas Temrukas jūras ostā, paziņojis Ģenerālštābs.
5. decembra uzbrukumā mērķa objektam tiek pārkrautas dažāda veida kravas, tostarp sašķidrinātā dabasgāze, ko izmanto Krievijas armijas apgādei.
⚡️ Ukrainian drones destroy 70% of fuel tanks at Russia's Temryuk Seaport, General Staff says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 8, 2025
The facility targeted in the Dec. 5 attack handles various types of cargo, including liquefied natural gas used to supply the Russian military.https://t.co/6UXaux03Qd
Amerikāņu izdevums "19FortyFive" ir nosaucis šo lidmašīnu par neveiksmīgu projektu. Pēc komentētāja Brenta Īstvuda teiktā, lidmašīnai bija jākonkurē ar F-16 un F-15EX, taču pat nav pietuvojusies šim līmenim.
Iemesli ir zināmi: sankcijas, vāja avionika, pārāk daudz degvielu patērējošs dzinējs un vispārējs skaidrs lidmašīnas misijas trūkums.
Ekspluatācijā joprojām ir mazāk nekā desmit MiG-35, ražošana ir gandrīz apstājusies, un eksporta mēģinājumi ir cietuši neveiksmi. Ēģipte un Indija tā vietā izvēlējās citas iespējas.
Īstvuds norāda, ka MiG-35 bija paredzēts kā "pārejas" lidmašīna starp paaudzēm, taču pircēji nebija sajūsmā.
The Russian MiG-35 is a disaster
— NEXTA (@nexta_tv) December 8, 2025
The American outlet 19FortyFive has labeled the jet a failed project. According to columnist Brent Eastwood, the aircraft was supposed to compete with the F-16 and F-15EX — but never even came close.
The reasons are familiar: sanctions, weak… pic.twitter.com/vXDv8O3Kn5
Dokumentā tiek kritizētas Eiropas valdības par Ukrainas atbalstīšanu, vienlaikus aicinot uz "ātru" mieru — nemaz nepieminot Krievijas kara noziegumus vai nelikumīgas aneksijas.
Kremlin's Peskov calls Trump's National Security Strategy "largely consistent with our vision"
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 8, 2025
The document criticizes European governments for supporting Ukraine while calling for "expeditious" peace — with no mention of Russian war crimes or illegal annexations ⤵️
🔗… pic.twitter.com/hFrwXWPPUY
Aizejošais Nīderlandes kabinets ir piešķīris Ukrainai papildu 700 miljonus eiro militārajai palīdzībai 2026. gadā, kas tiks iegūti no Aizsardzības ministrijas (500 miljoni eiro) un Ārlietu ministrijas (200 miljoni eiro) neiztērētajiem budžetiem. Līdzekļi tika atbrīvoti, pateicoties kavējumiem aizsardzības projektos un labvēlīgajiem valūtas kursiem.
🇳🇱 The outgoing Dutch cabinet has allocated an additional €700 million in military aid for Ukraine in 2026, sourced from unspent budgets at the Ministries of Defense (€500M) and Foreign Affairs (€200M). The funds were freed up due to delays in defense projects and favorable… pic.twitter.com/lMZBAkOJuj
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 8, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



