TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Ir svarīgi, ka NATO ģenerālsekretārs ir kopā ar mums Ukrainā šajā grūtajā kara brīdī, kad krievi atkal ir ignorējuši amerikāņu puses centienus" paziņo Zelenskis.
❗️«It is important that the NATO Secretary General is with us in Ukraine at such a tough moment of the war, when the Russians have once again disregarded the efforts of the American side» — Zelenskyy pic.twitter.com/A2Bw6HCB4E
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
Starp ASV un Krieviju ir radusies bīstama plaisa vienā no jutīgākajiem jautājumiem. Pēdējais spēkā esošais kodolieroču līgums, kas gadu desmitiem ierobežoja abu valstu kodolieroču arsenālus, faktiski mirst.
Līgums, kas pasargāja pasauli no jaunas kodolieroču sacensības, piedzīvo savas pēdējās dienas. "Politico" vēsta, ka šonedēļ beigsies jaunais START līgums starp ASV un Krieviju. Kopš 2010. gada šis līgums ir ierobežojis kodolraķešu, kaujas galviņu un stratēģisko bumbvedēju skaitu starp divām lielākajām kodolvalstīm. Ja līgums beigsies, pasaule pirmo reizi kopš Aukstā kara atradīsies bez jebkādiem oficiāliem ierobežojumiem attiecībā uz šiem arsenāliem.
Krievija meklē jaunus politiskos un militāros sabiedrotos Āzijas reģionā, kur veidojas Maskavai tuvi režīmi.
Saskaņā ar nesen publicēto "Bloomberg" ziņojumu Krievija stiprina militāro un politisko sadarbību ar Mjanmu, nostiprinot savu ietekmi Āzijā. Šonedēļ valsti apmeklēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu – pirmā augsta ranga ārvalstu amatpersona kopš Mjanmas vēlēšanām, kuras ANO un rietumvalstis uzskata par fiktīvām. Galvaspilsētā Nepjitovā Šoigu tikās ar militārās huntas vadītāju Minu Aunu Hleinu un paziņoja, ka Mjanma var "pilnībā paļauties uz Maskavas atbalstu, tostarp starptautiskajā arēnā". Tika parakstīts arī četru gadu militārās sadarbības līgums starp abu valstu aizsardzības ministrijām.
Nakts uzbrukums bija Maskavas lielākais 2026. gadā — 521 raķete un drons 13 stundu laikā, tostarp četras "Cirkon" hiperskaņas raķetes, kas sākotnēji bija paredzētas, lai apdraudētu ASV Jūras spēku lidmašīnu bāzes kuģu grupas.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība pārtvēra 450 no ienākošajiem draudiem. Taču 27 raķetes un 31 drons tika cauri, trāpot termoelektrostacijām, kas uzturēja ukraiņiem siltuma, kad laukā valda ziema un temperatūra ir krietni zem nulles.
Prezidents Zelenskis ir paziņojis, ka Ukrainai pietiekamai aizsardzībai ir nepieciešamas 25 "Patriot" baterijas. Pašlaik tai ir aptuveni desmit.
Russia just fired missiles designed to sink American aircraft carriers at Ukrainian apartment buildings and heating plants.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 3, 2026
The overnight assault was Moscow's largest of 2026—521 missiles and drones over 13 hours, including four Zircon hypersonic missiles originally built to…
Nakts triecienā tika bojāta Slavas zāle Kijivas Otrā pasaules kara memoriālā kompleksā, kas atrodas zem ikoniskā Dzimtenes pieminekļa un kurā ir vairāk nekā 300 000 eksponātu, kas godina tos, kuri cīnījās pret 20. gadsimta agresiju.
"Mēs atjaunosim to, kas tika iznīcināts. Mēs saglabāsim gan nacisma noziegumu 20. gadsimtā, gan šodienas Krievijas noziegumu piemiņu," sacīja kultūras ministre Tetjana Berežna.
Kopš 2022. gada februāra Krievijas spēki visā Ukrainā ir sabojājuši vai iznīcinājuši vairāk nekā 1680 kultūras mantojuma objektus.
Russia just bombed a museum dedicated to victory over Nazi Germany—while waging a war it claims is about "denazification."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 3, 2026
The overnight strike damaged the Hall of Glory at Kyiv's WWII memorial complex, which sits beneath the iconic Motherland Monument and houses over 300,000… pic.twitter.com/qoCA8xPxeW
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) Speciālo operāciju centrs "Alfa" 2025. gadā uzstādīja rekordu Krievijas bezpilota lidaparātu notriekšanā, iznīcinot 2220 Krievijas dronus.
❗️The 🇺🇦Alfa Special Operations Center of the Security Service of Ukraine (SBU) set a record in 2025 for shooting down 🇷🇺Russian fixed-wing UAVs, destroying 2,220 Russian drones. pic.twitter.com/fH1x9j7utg
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
3. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) karavīriem izdevies likvidēt "īpašu" okupantu, kurš Krievijas armijā izcēlās pat starp simtiem tūkstošu slepkavām, bendēm un laupītājiem. Kādā no iznīcinātajām Krievijas pozīcijām tika atrasts 1990. gada 15. oktobrī dzimušā Sergeja Ivanoviča Zotova līķis. Okupants nošāva mierīgos iedzīvotājus un Ukrainas Bruņoto spēku gūstekņus, turklāt par pēdējiem vēl arī ņirgājās. Saskaņā ar Galvenās izlūkošanas pārvaldes sniegto informāciju, krievu noziedznieks savā sarakstē atzinies visos pastrādātajos noziegumos. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha reaģējis uz FIFA prezidents Džanni Infantino vēlmi panākt Krievijas atgriešanos starptautiskajās sacensībās. Vairāk lasi šeit.
679 Ukrainian girls and boys will never be able to play football — Russia killed them.
— Andrii Sybiha 🇺🇦 (@andrii_sybiha) February 2, 2026
And it keeps killing more while moral degenerates suggest lifting bans, despite Russia’s failure to end its war.
Future generations will view this as a shame reminiscent of the 1936 Olympics. pic.twitter.com/elakyRgeIZ
Ticamākais scenārijs pēc ASV, Ukrainas un Krievijas miera sarunām Abū Dabī ir konflikta pakāpeniska iesaldēšana, vērtēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Kremļa līderis Vladimirs Putins pēc viņa pieprasījuma piekritis iepauzēt uzbrukumus enerģētikas objektiem Ukrainā. Maskava to sākotnēji apstiprināja, bet vēlāk izteikti paziņojumi tomēr liecināja, ka šī ierobežotā pauze ir beigusies.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka uzbrukumu skaits Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ir samazinājies. Viņš šo samazinājumu izskaidroja ar ASV spiedienu uz Maskavu.
❗️Another 🇷🇺Russian soldier “penguin” got hit by a 🇺🇦Ukrainian FPV drone pic.twitter.com/enA5WqMmRD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
