TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Grenlandes krīze, ko izraisījušas ASV prezidenta Donalda Trampa prasības par Dānijas autonomās teritorijas iegūšanu Savienoto Valstu kontrolē, grauj Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanas centienus, vācu raidsabiedrībai ZDF sacīja Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers, Trampa izraisīto krīzi dēvējot par cirku.

Grenlandes krīze lielā mērā dominēja šonedēļ Davosā, Šveicē, notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā, kas ir nozīmīga politikas veidotāju un biznesa līderu tikšanās vieta, kur tradicionāli notiek viedokļu apmaiņa par dažādiem jautājumiem.

"Es varu teikt tikai - neizdarīta lieta," sacīja Išingers.

Ukrainai varētu tikt piedāvāts atteikties no Donbasa apmaiņā pret 800 miljardu dolāru finansiālu palīdzību no Rietumiem, vēsta "Corriere della Sera".

• Sarunu grupu sanāksmē paredzēts iesniegt 4 dokumentus, kuriem vajadzētu veidot miera līguma pamatu.
• Viens no dokumentiem attiecas uz Ukrainas bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Donbasa un ietver 800 miljardu dolāru vērtu finansēšanas plānu Ukrainas atjaunošanai.
• Otrais dokuments paredz Amerikas drošības garantijas Ukrainai, kā arī Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā.
• Tomēr ir arī dokuments par soļu secību: pirmkārt un galvenokārt, Ukrainai ir jāatsakās no Donbasa.

Lietuvā svētdien gaidāma Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Polijas prezidenta Karola Navrocka ierašanās.

Polijas prezidenta vizīti aģentūrai BNS apstiprināja Polijas vēstniecībā Lietuvā, savukārt par Ukrainas līdera vizīti aģentūru BNS informēja avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Ukrainas un Polijas līderi kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu piedalīsies 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos.

Ukrainas armija ziņo, ka pirms dažām stundām notika patiesi vēsturisks brīdis, kad ar ložmetēju bruņots Ukrainas sauszemes drons sagūstīja četrus krievu kājniekus.

Maskavas militārā tiesa pirmo reizi oficiāli apstiprināja, ka Melnās jūras flotes flagmanim kreiserim "Moskva" 2022. gada aprīlī trāpīja Ukrainas pretkuģu raķete "Neptune". Atzīšanās tika publicēta 2026. gada 22. janvāra preses relīzē, kas vēlāk tika dzēsta no tiesas oficiālās tīmekļa vietnes. Dokumentā teikts, ka pēc sprādziena un ugunsgrēka uz kuģa gājuši bojā 20 apkalpes locekļi, 24 ievainoti un 8 pazuduši bez vēsts. Tiesa arī piesprieda aizmuguriski notiesātajam Ukrainas virsniekam Andrijam Šubinam samaksāt 2,2 miljardus rubļu zaudējumu atlīdzību. Šis apgalvojums ir pretrunā ar iepriekšējiem Krievijas apgalvojumiem, ka gājis bojā tikai viens jūrnieks.

ASV prezidents sacīja, ka dzīvot bez apkures temperatūrā, kas ir pat mīnus 20 grādi, cilvēkiem ir "tiešām ļoti grūti".

Pēc viņa teiktā, klimats Ukrainā daudzējādā ziņā ir aukstāks nekā Kanādā, un viņam ir grūti saprast, kā cilvēki izdzīvo šādos apstākļos.

"Tas ir pārsteidzoši, ko viņi dara, lai izdzīvotu. Tā dzīvot nav iespējams," sacīja Tramps.

No Krasnodaras apgabala uzņemtie kadri apstiprina zeme-gaiss raķetes palaišanu, visticamāk, no Krievijas S-300 vai S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas. Videoierakstā redzama raķetes palaišana, lidojums un trieciens tuvējai dzīvojamajai ēkai. Krievijas valsts mediji mēģināja apgalvot, ka sprādzienu izraisīja Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukums, neskatoties uz skaidriem pierādījumiem par Krievijas raķetes kļūdainu palaišanu.

"Tāpēc, ka tas, manuprāt, ir psiholoģiski nepieciešams panākumiem," viņš teica laikrakstam "New York Times". "Man tas ir psiholoģiski svarīgi."

Pieredzējis Krievijas eksperts izmēģināja visus iespējamos veidus, lai to izskaidrotu — Arktikas drošību, retzemju elementus, lielvaru konkurenci. Neviens nedarbojās.

Viņa secinājums: tā nav stratēģija. Tas ir narcisms ar ārpolitikas budžetu.

Tad sekoja Trampa vēstule Norvēģijas premjerministram, kurā viņš vainoja savus centienus Grenlandes jautājumā par Nobela prēmijas nesaņemšanu.

Ja NATO šajā jautājumā piekāpsies, Putins uzvarēs. Tas ir bijis viņa mērķis gadiem ilgi.

Viņš apsūdzēja Kijivu mēģinājumā ietekmēt gaidāmās Ungārijas parlamenta vēlēšanas, apgalvojot, ka Ukraina zina, ka viņa valdība nekad neapstiprinās tās pievienošanos ES. Orbāna paziņojums uzsver viņa pastāvīgo pretestību Ukrainas integrācijai Eiropā, neskatoties uz plašo atbalstu ES dalībvalstu vidū.