TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē rīkos ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu ASV prezidenta Donalda Trampa draudus noteikt īpašus muitas tarifus valstīm, kas iebilst pret viņa ieceri pārņemt savā kontrolē Grenlandi, pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas galvenā preses sekretāra vietnieks Olofs Gills.

Vienlaikus Gills norādīja, ka ES vēlas veikt sarunas ar ASV šajā jautājumā, taču pēc vajadzības ir gatava rīkoties.

"Mūsu prioritāte ir vest sarunas, nevis saasināt situāciju," sacīja Gills.

Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņo, ka uz reģioniem, kas saskaras ar vissmagākajām enerģētikas problēmām, tiek nosūtīti papildu ģeneratori un rezerves aprīkojums. Pēc svarīgas enerģētikas brīfinga Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka remonta komandas no visas valsts, tostarp no "Ukrzalizņica", strādā Kijivā, Harkivā, Zaporižjā, Dipro, Sumos, Čerņihivā un Odesā. 

ASV prezidents Donalds Tramps vēstulē Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stērem draudus pārņemt ASV kontrolē Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju, saistījis ar to, ka viņam nav piešķirta Nobela Miera prēmija, pirmdien vēsta raidsabiedrība PBS.

Vēstules autentiskumu Stēre pirmdien apstiprināja Norvēģijas laikrakstam VG.

Tramps vēstulē norādīja, ka pēc tam, kad viņš nav saņēmis balvu, vairs nejūt nepieciešamību domāt "tikai par mieru".

"Ņemot vērā, ka jūsu valsts nolēma nepiešķirt man Nobela Miera prēmiju par to, ka esmu apturējis astoņus karus plus, es vairs nejūtos spiests domāt tikai par mieru," klāstīja Tramps, piebilstot, ka tagad viņš var "domāt par to, kas ir labs un pareizs" ASV.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Donalds Tramps ir uzaicinājis Putinu pievienoties Gazas Miera padomei. Saskaņā ar AFP ziņām, Peskovs apstiprināja, ka Maskava ir saņēmusi uzaicinājumu pa diplomātiskajiem kanāliem un pirms atbildes sniegšanas "precizē visus ASV priekšlikuma aspektus".

2026.–2027. gadā Krievijas aviokompānijas saņems no noliktavas izņemtās lidmašīnas, lai tiktu galā ar pieaugošo pasažieru plūsmu.

Plāns ietver 12 lidmašīnas: deviņas Tu-204/214, vienu An-148 un divas Il-96. Restaurācijas darbi sākās 2022. gadā, un 10 lidmašīnas jau atkal lido. Saņēmēju vidū ir "Red Wings" un citi pārvadātāji.

Neskatoties uz lielo gaisa katastrofu skaitu, kurās iesaistītas nolietotas lidmašīnas, Krievijas varas iestādes neredz problēmas un turpina kāpt uz viena grābekļa.

Krieviem tagad katra lidmašīnas biļete varētu kļūt par vienvirziena biļeti.

Tā gatavojas vēl vienam karam. Ukrainas augstākais ģenerālis Oleksandrs Sirskis apgalvo, ka ienaidnieks tagad izgatavo 404 dronus dienā un plāno 2026. gadā to skaitu palielināt līdz 1000 dienā.

Viņš redz vairāk uzbrukumu, pieaugošus ofensīvus spēkus un nevēlēšanos vest sarunas. Kamēr Ukraina cieš no raķešu triecieniem un sala, Trampa ASV joprojām aicina uz sarunām ar agresoru.

Čehijas parlamenta prokrieviskais spīkers Tomio Okamura iebilst pret L-159 lidmašīnu pārdošanu Ukrainai, atsaucoties uz starpību starp lidmašīnas zemo atlikušo vērtību un augstajām nomaiņas izmaksām.

Saratovas un Engelsas iedzīvotāji ziņoja par sprādzieniem naktī, kad Ukrainas bezpilota lidaparāti bija vērsti pret reģionu. Krievijas pretgaisa aizsardzība bija aktīva, un lidostas Saratovā un Penzā bija īslaicīgi slēgtas. Vietējie avoti ziņoja par vairākiem bezpilota lidaparātiem, kas uzbruka šim apgabalam.

Krievijas Kurskas apgabalā aizdegusies termoelektrostacija, ziņo vietējie mediji. Seimas rajona iedzīvotāji ziņo, ka nav elektrības un ūdens, savukārt amatpersonas klusē. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja tikai par trīs dronu notriekšanu virs šī apgabala.