TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti masveidā mīnē Hersonu, metot sprāgstvielas no droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Taivānas uzņēmumi turpina piegādāt precīzas rūpnieciskās iekārtas rūpnīcām, kas darbina Krievijas kara mašīnu, neievērojot sankcijas, liecina Ukrainas uzraudzības organizācijas "StateWatch" izmeklēšana.
Precīzi instrumenti apstrādā augstas stiprības sakausējumus, ko izmanto artilērijas stobru, raķešu korpusu un dronu ražošanā. Krievija importē vismaz 70% no savām datorizēto ciparu vadības (CNC) iekārtām no uzņēmumiem Eiropā un Āzijā. Lielākā daļa iesaistīto valstu ir aizliegušas pārdot Krievijai aprīkojumu, ko var izmantot kara materiālu ražošanai.
Maskava apiet šos aizliegumus, galvenokārt sadarbojoties ar starpniekiem tādās valstīs kā Ķīna un Turcija. Tomēr "pat Taivāna, ASV stratēģiskā partnere, ir iesaistīta šajās piegādes ķēdēs," "StateWatch" rakstīja savā 13. novembra ziņojumā.
Companies from Taiwan, South Korea are giving Russia millions of dollars in industrial tooling it needs to make weapons to attack Ukraine, sanctions be damned.https://t.co/WNGpKDPvNg
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 14, 2025
Harkivas robežsargi veica precīzus bezpilota lidaparātu (FPV) uzbrukumus Dienvidu Slobožanskes frontē, iznīcinot četrus transportlīdzekļus, divas patvertnes, divas antenas, novērošanas dronu un Krievijas personālu.
Border guards from the Kharkiv detachment carried out precise FPV drone strikes on the Southern Slobozhanskyi front, destroying four vehicles, two shelters, two antennas, a surveillance drone, and Russian personnel. pic.twitter.com/g1MdUU35R0
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 14, 2025
Prezidents Zelenskis svētdien apmeklēs Grieķiju, lai pieprasītu divas MIM-104 "Patriot" pretgaisa aizsardzības baterijas un visus pieejamos Mirage 2000-5Mk2 iznīcinātājus, ziņo "Pronews". Lidmašīnu pieprasījums ir atkarīgs no tā, vai Grieķija iegādāsies papildu "Rafale F3" lidmašīnas, par kurām tiek ziņots, ka tiek apspriestas 12 vienības.
Grieķija jau ir sniegusi Ukrainai ievērojamu militāro palīdzību, tostarp 122 BMP-1 kājnieku kaujas mašīnas, vairāk nekā 3 miljonus munīcijas patronu, 20 000 AK-47, 60 Stinger pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas, 60 M110 haubices un tūkstošiem artilērijas un raķešu patronu.
President Zelensky is set to visit Greece on Sunday to request two MIM-104 Patriot air defense batteries and all available Mirage 2000-5Mk2 fighter jets, according to Pronews. The aircraft request hinges on Greece acquiring additional Rafale F3 jets, reportedly 12 units under… pic.twitter.com/oy0d9zOVmE
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 14, 2025
Aizdomās turētie plašā korupcijas lietā, kas saistīta ar valsts atomenerģijas monopolu "Energoatom", ir saistīti ar Krievijas amatpersonu un, iespējams, pārskaitījuši naudu uz Krieviju, liecina Nacionālā korupcijas apkarošanas biroja (NABU) publiskotie audioieraksti.
Suspects in a major corruption case centered around the state nuclear power monopoly Energoatom are linked to a Russian official and could have transferred money to Russia, according to audio tapes released by the National Anti-Corruption Bureau (NABU).https://t.co/Nb79qf6iOi
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 13, 2025
Naktī uz 14. novembri Krievija veica plašu gaisa uzbrukumu Ukrainai, izšaujot 430 dronus un 18 raķetes, no kurām lielākā daļa bija vērstas uz Kijivu. Apšaudē bija iekļautas "Kaļibr" spārnotās raķetes, "Kh-47M2 Kinžal" hiperskaņas aerobalistiskās raķetes un "Iskander-M" ballistiskās raķetes.
Ir arī neapstiprināti ziņojumi par to, ka Sumu apgabalā tika palaista "Zircon" raķete, kas paredzēta jūras mērķiem. Uzbrukumu videoierakstu publicē parlamenta deputāts Oleksandrs Fedijenko.
Karēlijā mācību lidojuma laikā avarējis iznīcinātājs Su-30, un tā ekipāža ir gājusi bojā, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Tā informēja, ka avārija notikusi ceturtdienas vakarā. "Lidmašīna nogāzās neapdzīvotā rajonā. Lidojums tika veikts bez kaujas komplektācijas," norādīts ministrijas paziņojumā.
Avārijas iemesls pagaidām nav zināms.
Karēlijas vadītājs Arturs Parfenčikovs paziņoja, ka lidmašīna nogāzās Prioņežas rajonā. Avārijas vietā strādā eksperti. Viņš informēja, ka bojāgājušie apkalpes locekļi ir no 159. gvardes aviācijas iznīcinātāju pulka.
Krievijas iebrukums Ukrainā izmainīja ne tikai Eiropas drošības kārtību, bet arī radīja krasu robežšķirtni starptautiskajā kultūras telpā. Kamēr daudzi Rietumu mākslinieki skaidri nosodījuši agresiju, citi nonākuši kritikas ugunīs — vai nu neizteiktas pozīcijas, vai arī publiski draudzīgu izteikumu dēļ Krievijas virzienā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas uzbrukumā ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm Kijivai un tās apgabalam nogalināti trīs cilvēki un vairāk nekā 20 ievainoti, piektdien paziņoja Ukrainas galvaspilsētas militārās administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.
Kijivā Krievijas triecienos ievainoti 26 cilvēki, kuru vidū ir arī septiņus un desmit gadus veci bērni. Deviņi cilvēki hospitalizēti, tostarp grūtniece.
Savukārt Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Mikola Kalašņiks paziņoja, ka uzbrukumā cietuši seši cilvēki, arī septiņus gadus vecs bērns.
Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbrukusi Krievijas Melnās jūras ostai Novorosijskā.
"Telegram" kanāls "Krimskij veter" ziņo, ka raķete, iespējams, trāpījusi pa zenītraķešu kompleksa S-300/400 pozīciju Novorosijskā, kur bāzēts pretgaisa raķešu pulks.
Ir arī ziņas par trāpījumu raķešu "Kalibr" noliktavā.
Turklāt kanāla avoti ziņo par trāpījumu "Černomortransņeftj" naftas terminālim.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 14, 2025
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 156 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
