TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Aizdomās par augstu amatpersonu slepkavību plānošanu Ukrainā un Moldovā aizturēti desmit cilvēki, piektdien pavēstīja Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko.

"Ukrainas un Moldovas likumsargu kopīgās izmeklēšanas grupas darba gaitā atklāta organizēta grupa, kas gatavoja pazīstamu Ukrainas pilsoņu un ārvalstnieku pasūtījuma slepkavības," paziņojumā norādīja ģenerālprokurors.

Likumsargi veikuši 20 kratīšanas un konfiscējuši naudu, ieročus, sprāgstvielas, kā arī liecības par saziņu ar Krievijas kuratoriem.

Kratīšanu gaitā Ukrainā aizturēti septiņi cilvēki, bet vēl trīs cilvēki, tajā skaitā nozieguma organizators, aizturēti Moldovā, teikts paziņojumā.

Ukraina ir gatava sadarboties ar Japānu aizsardzības nozarē, tostarp daloties jūras dronu un pārtvērēju bezpilota lidaparātu tehnoloģijās, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"The Economist" ziņo, ka Ukrainas atteikšanās no savām nostiprinātajām pozīcijām būtu stratēģiska katastrofa, taču ASV spēja piespiest Zelenski pieņemt nelabvēlīgus miera nosacījumus ir izsmelta. Ieroču piegādes tiek veiktas caur Eiropu, atkarība no Amerikas izlūkdienestiem ir samazinājusies, un finansējums ir sarucis. Ja tiktu panākta vienošanās ar ASV drošības garantijām, dokuments būtu jāratificē Senātam.

Putins nonācis paša radītās skavās. Iespējas, ka viņa armijas Ukrainā sasniegs kaut ko tādu, ko viņš var saukt par uzvaru, izzūd. Un pat ja miera līgums tiktu noslēgts, sekas Krievijā apdraud ekonomisko un politisko nestabilitāti, kas iznīcinātu Putina plānus ieņemt savu vietu starp "lielākajiem cariem vēsturē".

Baltkrievijas rietumu reģionos rezervisti pēdējo dienu laikā masveidā saņem pavēstes uz neplānotām militārajām mācībām, kas izraisījis plašu satraukumu sabiedrībā un sociālajos tīklos. Oficiāli amatpersonas šos pasākumus pamato ar kaujas gatavības pārbaudi, taču neatkarīgie eksperti notiekošo saista ar autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko bažām par režīma stabilitāti. Vairāk lasi šeit.

Lietuvas iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs noteicis iebraukšanas aizliegumu Gruzijas reperim Gio Pikam, īstajā vārdā Georgijam Džiojevam, kurš vairākkārt koncertējis Krievijā pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.

Aizliegums būs spēkā līdz 2031. gada 19. februārim, aģentūru BNS informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts pēc ārlietu ministra Ķēstuša Budra ierosinājuma.

Ukrainas bezpilotu sistēmu spēku komandieris Roberts "Maģārs" Brovdi paziņoja par Krievijas okupantu pretgaisa aizsardzības sistēmu postījumiem un desmitiem miljonu dolāru vērta aprīkojuma iznīcināšanu.

Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi ziņoja par nakts operācijas rezultātiem, kuras laikā Ukrainas spēki veica precīzu triecienu pa ienaidnieka pretgaisa aizsardzību. Viņš norāda, ka vienas nakts laikā okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā tika iznīcinātas trīs pretgaisa raķešu sistēmas "Tor". Vairāk lasi šeit.

Igaunijas Paralimpiskās komitejas (EPK) amatpersonas neapmeklēs oficiālās ceremonijas ziemas paralimpiskajās spēlēs, kas Milānā un Kortīnā norisināsies martā.

Lēmums nozīmē, ka EPK pārstāvji neapmeklēs paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī jebkādas Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) rīkotas pieņemšanas.

EPK nosodīja Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un SPK 16. februārī pieņemto lēmumu par "bipartite" jeb speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem, kas nozīmē, ka Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies desmit sportisti no Krievijas un Baltkrievijas.

2014. gada 20. februārī Krievijas karaspēks pirmo reizi šķērsoja robežu caur Kerčas šaurumu, uzsākot pilna mēroga agresiju.

Nemarķēti Krievijas karavīri ieņēma Krimas parlamentu, lidostas un militārās vienības. 1. martā Putins saņēma Federācijas padomes atļauju izvietot karaspēku, un Sergejs Aksjonovs kļuva par Kremļa kontrolētās administrācijas vadītāju.

16. marta referendumu neatzīst ne Ukraina, ne ES, ne ASV, ne ANO. Krimas aneksija oficiāli tika pabeigta 2014. gada 18. martā, kad Putins parakstīja līgumu par pussalas "uzņemšanu" Krievijā.

12 gadu laikā Krima ir saskārusies ar ūdens un elektroenerģijas trūkumu, uzņēmumu aiziešanu, ražošanas un ekonomisko lejupslīdi. ANO reģistrēja represijas: cilvēku pazušanu, proukrainisko aktīvistu un Krimas tatāru spīdzināšanu, kā arī vārda un reliģijas brīvības ierobežojumus.

Krievijas Valsts dome ir pieņēmusi likumprojektu, kas piešķir FDD faktiski neierobežotas pilnvaras bloķēt personu piekļuvi internetam un mobilajiem sakariem. Šis solis tiek sperts laikā, kad Krievija bloķē pēdējās drošās saziņas formas okupētās Ukrainas iedzīvotājiem un agresīvi uzspiež Krievijas valsts kontrolētu interneta ziņojumapmaiņas pakalpojumu, kas pakļauj personu gandrīz pilnīgai novērošanai.