TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Vjetnama, kas tradicionāli ir bijusi viena no lielākajām Krievijas ieroču pircējām Āzijā, veic būtiskus soļus, lai diversificētu savu bruņojumu un mazinātu atkarību no Maskavas, ziņo militārais portāls "Defense Express".

Pašlaik Vjetnamas kaujas aviācijas pamatā ir tikai padomju un Krievijas lidmašīnas, tostarp "Su-22", "Su-27", "Su-30" un "Jak-130". 

Vjetnamas atteikšanās no Krievijas ieročiem skars arī citas jomas. Tā vietā, lai iepirktu papildu tankus "T-90S", valsts ir izvēlējusies sadarbībā ar Izraēlu modernizēt savus vecos "T-54" un "T-55" modeļus.

Tāpat Vjetnama ir pasūtījusi Dienvidkorejas 155 milimetru pašgājējhaubices "K9", kas, pēc ekspertu domām, apliecina valsts nodomu pakāpeniski pāriet uz NATO standartiem atbilstošu bruņojumu.

Kopš 2016. gada, kad ASV atcēla ieroču tirdzniecības embargo Vjetnamai, valsts ir iepirkusi amerikāņu bruņojumu aptuveni 400 miljonu dolāru vērtībā. Hanoja plāno iegādāties arī transportlidmašīnas "C-130J" un iepriekš izvērtējusi iznīcinātāju "F-16" iegādi.

 Neskatoties uz oficiālajiem centieniem diversificēt piegādes, izdevums "The New York Times" savā izmeklēšanā noskaidrojis, ka Vjetnama joprojām veic slepenus ieroču iepirkumus no Krievijas. Saskaņā ar informētām personām, darījumu summa sasniedzot astoņus miljardus dolāru un ietver 40 jaunus iznīcinātājus.

Tāpat 2024. gadā Vjetnamai bija plānots saņemt no Krievijas deviņas radioelektroniskās cīņas sistēmas iznīcinātājiem "Su-35", bet 2025. gadā – komponentus mobilajām sauszemes sistēmām aptuveni 190 miljonu dolāru vērtībā.

Vairāk nekā 50% Vācijas iedzīvotāju uzskata, ka Rietumiem ir spēcīgāk jāatbalsta Ukraina, lai piespiestu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sēsties pie sarunu galda, liecina socioloģisko pētījumu aģentūras "Insa" aptauja, kas veikta pēc laikraksta "Bild" pasūtījuma.

Palīdzības palielināšanu Ukrainai atbalsta 52% respondentu. Gandrīz trešdaļa jeb 28% aptaujāto norādījuši, ka šim atbalstam jāietver gan militārā, gan finansiālā palīdzība.

Krievija neplāno uzbrukt Eiropai, taču ir gatava sniegt "pilnvērtīgu militāru atbildi" nepieciešamības gadījumā, intervijā Krievijas televīzijai paziņojis valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Mēs neplānojam uzbrukt nekādai Eiropai, mums tas pilnīgi nav vajadzīgs. Taču, ja pēkšņi Eiropa sāks uzbrukt Krievijas Federācijai, prezidents ir teicis, ka no mūsu puses tā nebūs speciālā militārā operācija, tā būs pilnvērtīga militāra atbilde ar visiem pieejamajiem militārajiem līzekļiem," Lavrovu citē aģentūra TASS.

 Eksperti norāda, ka šie Lavrova izteikumi ir teju identiski solījumiem, ko Kremlis pauda īsi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Vēl 2021. gada novembrī, kad Krievijas tanki jau tika koncentrēti pie robežas, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai nav agresīvu plānu. Līdzīgi Peskovs izteicās arī četras dienas pirms iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, apgalvojot, ka Krievija nekad nevienam nav uzbrukusi, lai gan vienības pie robežas jau saņēma kaujas uzdevumus darbībai Ukrainā.

Francija nodos Ukrainai papildu radaru pretgaisa aizsardzības sistēmai SAMP/T, kas kalpos kā aizvietotājs laikā, kamēr viena no pašlaik izmantotajām iekārtām atrodas remontā, brīfingā Kijivā paziņoja Francijas bruņoto spēku un veterānu lietu ministre Katrīna Votrēna.

"Mēs strādājam pie šī jautājuma, jo īpaši pie SAMP/T radara remonta, un plānojam nodrošināt rezerves radaru, kamēr esošais tiek labots," norādīja ministre.

Votrēna uzsvēra, ka jaunu radaru pieejamība ir tieši atkarīga no ražotāja jaudām. Šī iemesla dēļ Francija pašlaik prioritāri koncentrējas uz jau rīcībā esošo radaru un kompleksu remontu un uzturēšanu, kas jau tiek aktīvi izmantoti frontē.

Francijas puse arī solīja darīt visu iespējamo, lai palielinātu raķešu un aprīkojuma ražošanu šīm zenītraķešu sistēmām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, paziņojis, ka Kremlis cenšas noskaņot ASV prezidentu Donaldu Trampu sev par labu, piedāvājot "fantastisku darījumu" 12 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Zelenskis norādījis, ka šo priekšlikumu savas vizītes laikā Vašingtonā, visticamāk, virzījis Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Piedāvātā summa ir ārkārtīgi liela – tā vairāk nekā četras reizes pārsniedz visas Krievijas gada iekšzemes kopproduktu (IKP).

askaņā ar pieejamo informāciju, piedāvājums varētu ietvert plaša mēroga ekonomisko sadarbību starp ASV un Krieviju, īpašu uzsvaru liekot uz enerģētikas sektoru un dabas resursu ieguvi.

Ukrainas prezidents brīdinājis, ka jebkādas vienošanās, kas tiek panāktas bez Ukrainas līdzdalības, ir kategoriski nepieņemamas. Viņš uzsvēra, ka šādi darījumi var tieši apdraudēt Ukrainas suverenitāti un nacionālo drošību.

Ukrainas vienības turpina kontrolēt Pokrovskas ziemeļu daļu, kur pilsētas apbūvē notiek aktīvas ielu cīņas un pretinieka likvidēšanas operācijas, svētdien ziņoja armijas grupējums "Austrumi".

Militārpersonas norāda, ka tiek veikti sistemātiski uguns triecieni pa ienaidnieka vienībām, kas mēģina koncentrēt spēkus pilsētas dienvidu daļā.

Kopumā šajā atbildības zonā diennakts laikā pretinieks zaudējis 392 karavīrus. Tāpat nodarīti būtiski zaudējumi ienaidnieka bezpilota aviācijai – iznīcināti 665 dažāda tipa droni.

ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi brīdina, ka Krievija gatavo vairākas jaunas ofensīvas vasarā, plānojot plašas uzbrukuma darbības Ukrainas dienvidos un Donbasā.

Lai realizētu šos plānus, Kremlis piesaista stratēģiskās rezerves, kuru formēšana turpinās jau kopš 2025. gada.

 Krievijas karaspēks pastiprina spiedienu uz Mirnogradu Doneckas apgabalā, cenšoties uzkrāt smago tehniku un dzīvo spēku, gatavojoties pilsētas ieņemšanai, svētdien paziņojis Ukrainas armijas grupējums "Austrumi".

Militārpersonas informē, ka Mirnogradā ukraiņu karavīri notur noteiktās aizsardzības līnijas. "Ienaidnieks pastiprina spiedienu uz pilsētas ziemeļu daļu, mēģina uzkrāt smago tehniku un dzīvo spēku tiecienam pret  Mirnogradu," teikts paziņojumā.

Lai atturētu ienaidnieku, tiek piesaistīti nepieciešamie spēki, kā arī veikti uguns triecieni pa okupantu koncentrācijas vietām un loģistikas ceļiem.

Krievija varētu mēģināt pārvietot raķetes "Orešņik" no Kapustin - Jara poligona, kam veiksmīgi uzbrukuši Ukrainas Aizsardzības spēki, taču šādam solim nav stratēģiskas jēgas raķešu ierobežotā darbības rādiusa dēļ, norāda eksperti.

Raķetēm ir noteikts maksimālais lidojuma attālums, tādēļ nav lietderīgi tās atvirzīt pārāk tālu no Ukrainas robežām, jo tās vienkārši nesasniegs mērķi.

 "Orešņik" ir ļoti dārgs ierocis, un tā pielietošana nav radījusi gaidīto informatīvo un emocionālo spiedienu uz Ukrainu un Eiropu. Krievijā tagad tiekot apšaubīta šī ieroča izmantošanas lietderība, jo izmaksas ir augstas, bet nodarītais kaitējums – relatīvi neliels.

Krievijas karaspēks ir spējīgs veikt masīvus raķešu triecienus pa Ukrainas teritoriju vairākas reizes nedēļā, ja tiks izmantotas stratēģiskās rezerves, intervijā "Radio NV" pieļāvis Krievijas-Ukrainas kara veterāns, atvaļinātais majors Oleksijs Hetmans.

Komentējot iespējamos jaunos uzbrukumus, eksperts norādīja, ka ienaidnieks pašlaik "taustās", cenšoties apzināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības (PGA) sistēmu izvietojumu, kas regulāri tiek mainīts. Gatavojoties triecieniem, krievi meklē veidus, kā apiet blīvākās aizsardzības līnijas.

Hetmans uzskata, ka ienaidnieks var veikt divus līdz trīs uzbrukumus pēc kārtas, taču ne vairāk, jo tam nepietiks palaišanas līdzekļu. Viņš skaidroja, ka ar bezpilota lidaparātiem iespējams uzbrukt katru dienu, jo tiem nav nepieciešamas sarežģītas palaišanas iekārtas, turpretī spārnoto un ballistisko raķešu palaišana no lidmašīnām prasa ilgāku sagatavošanās laiku.

Pēc eksperta aplēsēm, ja Krievija sāks izmantot savu neaizskaramo raķešu rezervi, kas tiek lēsta līdz diviem tūkstošiem vienību, masīvi triecieni varētu notikt vairākas reizes nedēļā.