TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči pirmdien ieradies Sanktpēterburgā, Krievijā, kur viņam gaidāmas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, vēsta Irānas ziņu aģentūra IRNA.

Sestdien Aragči Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā tikās ar Pakistānas armijas komandieri Asimu Muniru, premjerministru Šehbazu Šarifu un ārlietu ministru Ishaku Daru, pēc tam devās uz Omānu un atgriezās Islamabadā.

Pats Aragči platformā "X" pauda, ka sarunās Omānā galvenā uzmanība tika pievērsta droša tranzīta nodrošināšanai Hormuza šaurumā, "lai ieguvēji būtu visi dārgie kaimiņi un pasaule".

"Mūsu kaimiņi ir mūsu prioritāte," norādīja ministrs.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 326 460 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 892 tankus, 24 467 bruņutransportierus, 40 737 lielgabalus un mīnmetējus, 1753 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1354 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 259 219 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 710 automobiļus un autocisternas, kā arī 4136 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Masīvā krievu dronu triecienā Odesā naktī uz pirmdienu ievainoti 13 cilvēki, sociālajos tīklos pavēstīja pilsētas administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

Triecienā cietušas divas dzīvojamās ēkas, viesnīca, noliktava un automašīnas, platformā "Telegram" pavēstīja Odesas apgabala administrācijas vadītājs OIehs Kipers.

Uz Odesu raidīti līdz pussimtam dronu, liecina Ukrainas kara monitoringa kanālu informācija.

Trieciens beidzies pēc plkst. 2.

Kopš tā laika Krievijas propaganda kļuvusi vēl agresīvāka. Studijā atrodas arī no Latvijas aizbēgušais kādreizējais žurnālists Andrejs Mamikins un smaida.

Krievijas ieceltais Ukrainas Donbasa separātistu veidojuma “Doneckas tautas republikas” vadītājs Deniss Pušiļins svētdien nolēma palepoties ar krievu okupantu sekmēm Ukrainā, taču neviļus atzina, ka to nav gandrīz nemaz.

Intervijā Krievijas propagandas aģentūrai TASS, Pušiļins svētdien paziņoja, ka Ukrainas armija kontrolē tikai apmēram 15-17 procentus Donbasa teritorijas. Tikmēr Krievijas ziņu lentes katru dienu stāsta par “atbrīvotajām” apdzīvotajām vietām Ukrainas Donbasā, šonedēļ Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs lepni stāstīja, ka pēdējo divu mēnešu laikā paziņoja okupantu karaspēks ieņēmis vairāk nekā 30 apdzīvotas vietas un apmēram 700 kvadrātkilometrus teritorijas.

“Pašlaik var teikt, ka pretinieks kontrolē 15–17 procentus Donbasa teritorijas,” lepni paziņoja Pušiļins.

Taču kaut kur šie 15-17 procenti jau dzirdēti! Izrādās, tas pats Pušiļins par tiem Kremlī stāstīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, 10. martā braši atskaitoties par raiti ritošo “speciālo militāro operāciju”.

Vairāk lasiet šeit.

Atbalsts labējai eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD) sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina sestdien publicētie aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar socioloģijas institūta INSA veikto aptauju par AfD gatavi balsot 28% vāciešu.

Kanclera Frīdriha Merca pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) no AfD atpaliek par četriem procentpunktiem un var cerēt uz 24% balsu.

CDU/CSU koalīcijas partnerus sociāldemokrātus (SPD) atbalsta 14% aptaujāto, bet opozīcijā esošos zaļos un kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie") atbalsta attiecīgi 12 un 11% respondentu.

Aptauja veikta laikā no 20. līdz 24. aprīlim, intervējot 1203 vēlētājus.

Naktī uz svētdienu Ukrainas Drošības dienesta (SBU) īpašo uzdevumu vienība "Alfa" uzbrukusi Krievijas karaflotes bāzei Sevastopolē un Belbekas lidlaukam, iznīcinot lielu skaitu objektu un tehnikas, ziņo SBU.

Apstiprināti trāpījumi diviem lielajiem desanta kuģiem - "Jamal" un "Fiļčenko" -, kā arī izlūkkuģim "Ivan Hrus", mācību centram "Lukomka", pretgaisa aizsardzības izlūkošanas štābam, radiolokācijas stacijai MP-10M1, iznīcinātājam MIG-31 un Belbekas lidlauka ekspluatācijas daļai.