TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Beļģijas bruņotie spēki ar Francijas atbalstu pirmo reizi pārtvēruši un pārņēmuši kontroli pār tankkuģi no Krievijas tā dēvētās ēnu flotes, 1. martā platformā “X” paziņoja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.
Kuģis tiek pavadīts uz Zēbriges ostu, kur tas tiks konfiscēts. Frankens norādīja, ka operāciju ar nosaukumu “Blue Intruder” īstenojusi “ārkārtīgi drosmīgu dienesta karavīru grupa”.
Polijas prezidents Karols Navrockis 1. marta izteikumos iezīmēja, kādus atbalsta veidus Ukrainas bēgļiem nevajadzētu piešķirt, sasaistot šo jautājumu ar Polijas nacionālajām interesēm un, kā viņš norādīja, nepieciešamību atjaunot “pamata taisnīgumu”.
Atpūtniekiem tika izdalīti matrači, kā arī nodrošināti pārtikas un ūdens rati.
Tūristi aicināti netuvoties viesnīcu baseiniem, un par peldēšanos jūrā var aizmirst — pēc raķešu triecieniem pludmales ir slēgtas, bet pilsēta faktiski ir tukša
Russian tourists spent the night in Dubai in parking lots and basements
— NEXTA (@nexta_tv) March 1, 2026
Vacationers were given mattresses, and food and water carts were organized.
Tourists are asked not to go near the hotel pools, and swimming in the sea can be forgotten — after the missile strikes, the… pic.twitter.com/OBI4KciEZR
.
Karš Irānā varētu samazināt Krievijas starptautisko ietekmi, analizējot kara Irānā ietekmi uz Eiropas drošību, mikroblogošanas vietnē "X" norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Krievijas diktatora Vladimira Putina atbalsta neesamība Irānas režīmam liks aizdomāties par sadarbības lietderību ar citām valstīm, pieļauj Sārts.
Krievijas diktators Vladimirs Putins 28. februārī izteicis līdzjūtību Irānas prezidentam saistībā ar Irānas augstākā līdera Alī Hāmenejī bojāeju ASV un Izraēlas raķešu triecienos, vēsta Kremlis. Putins notikušo nodēvējis par “cinisku visu cilvēces morāles un starptautisko tiesību normu pārkāpumu”.
Irānas valsts mediji iepriekš apstiprināja, ka Hāmenejī gājis bojā 28. februāra rītā Izraēlas un ASV triecienos.
Putins izteicis līdzjūtību Hāmenejī tuviniekiem, Irānas valdībai un Irānas tautai.
Ukraina varētu pievienoties Eiropas Savienībai jau 2027. gadā, intervijā “Radio NV” 1. martā pauda vēsturnieks un Ukrainas Katoļu universitātes profesors Jaroslavs Hricaks.
“Es atceros, kā mēs diskutējām par to, vai Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā 2025. gadā. Skaidrs, ka 2025. gads jau ir nokavēts, taču tagad diskusija notiek par 2027. gadu, un tas izskatās kā diezgan reāls termiņš,” sacīja Hricaks.
Viņš Ukrainas iespējamo straujo pievienošanos ES raksturoja kā “fenomenu”.
Pēc Sīrijas un Venecuēlas arī Irāna kļuvusi par vēl vienu valsti, kas pieredz Krievijas partnerības robežas, lai gan nestabilitāte var sniegt Maskavai arī zināmus ieguvumus, tostarp stingrāku pozīciju Ukrainas jautājumā, vēsta "Politico", norādot uz ierobežojumiem, kādus Vladimirs Putins var piedāvāt sabiedrotajiem.
“Putina draudzībai ir savas robežas,” norāda ASV izdevums.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Kremlis retorikā demonstrējis spēku, pozicionējot sevi kā tā dēvētās daudzpolārās pasaules aizstāvi. Taču izšķirošos brīžos, kad Krievijas sabiedrotajiem bija nepieciešams atbalsts, Maskavas reakcija izrādījās atturīga.
Ukrainas Aizsardzības spēki aizvadītajā naktī devuši triecienus vairākiem Krievijas armijas stratēģiskajiem objektiem, iznīcinot pretgaisa aizsardzības sistēmu radiolokācijas stacijas un loģistikas mezglus, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Naktī uz 1. martu Ukrainas spēki trāpījuši zenītraķešu kompleksa "S-300" radiolokācijas stacijai Manhušas tuvumā un "S-300V4" radiolokācijas stacijai Novokrasnovkas rajonā, okupētajā Doneckas apgabala teritorijā. Tāpat triecieni doti pretinieka munīcijas noliktavai un dzīvā spēka koncentrācijas vietai.
Ģenerālštābs informē, ka okupētajā Zaporižjas apgabala daļā sekmīgi iznīcināta degvielas un smērvielu noliktava , kā arī okupācijas spēku remonta vienība.
Beļģijas īpašo uzdevumu vienība izsēdusies uz Krievijas "ēnu flotes" tankkuģa, kas izmantots pret Maskavu noteikto sankciju apiešanai, svētdien paziņojusi Beļģijas valdība.
Vicepremjers Maksims Prevo pavēstīja, ka tankkuģis naktī uz svētdienu pārtverts Ziemeļjūrā.
Viņš pateicies īpašo uzdevumu vienībai par tās "izcilo profesionālismu un drosmi".
Savukārt aizsardzības ministrs Teo Frankens informējis, ka pārtvertais tankkuģis tiek eskortēts uz Zēbriges ostu, kur to arestēs.
Krievija izmanto novecojušus tankkuģus ar neskaidru piederību, lai apietu sankcijas, kas pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā noteiktas tirdzniecībai ar krievu naftu.
Eiropas Savienība (ES) vērsusi sankcijas arī pret vairākiem simtiem tankkuģu, kas veido tā dēvēto Krievijas ēnu floti.
"Sankcijām jēga ir tikai tad, ja to ievērošana tiek kontrolēta," uzsvēra Prevo, norādot, ka aizturētais kuģis, iespējams, peldējis zem viltus karoga.
Operācija veikta sadarbībā ar G7 un Baltijas partneriem koordinācijā ar Franciju, piebilda Prevo.
Pokrovskas virzienā situācija saglabājas nemainīgi smaga, Krievijas karaspēkam nepārtraukti palielinot bezpilota lidaparātu skaitu un pastiprinot uzbrukumus.
Ienaidnieka spiediens nemazinās ne pašā pilsētā, ne tās apkārtnē. "Uzbrukumi ir ļoti intensīvi – tiek iesaistītas gan kājnieku grupas, gan artilērija un droni. Spiediens tiek izdarīts gan uz ziemeļrietumiem, gan ziemeļaustrumiem no Pokrovskas," situāciju raksturoja kāds Ukrainas karavīrs.
Viņš īpaši uzsvēra pretinieka bezpilota lidaparātu lielo blīvumu. "Lai gan šķiet, ka intensitāti kāpināt vairs nav iespējams, dronu skaits turpina augt, kas ļauj pretiniekam kontrolēt mūsu apgādes ceļus," skaidroja karavīrs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



