TEKSTA TIEŠRAIDE. Pentagons atbloķējis Ukrainas militārajai palīdzībai paredzētos 400 miljonus dolāru

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bijušais Polijas prezidents Andžejs Duda: "Zelenskis neaizbēga, viņš nebaidījās un bija gatavs atdot savu dzīvību. Es nekad neaizmirsīšu, kā viņš man teica, ka nepametīs Kijivu. Galu galā krievi gribēja sagūstīt Zelenski, un tas, visticamāk, būtu beidzies ar viņa nāvi."
❗️Former President of Poland Andrzej Duda: “Zelenskyy did not flee, he was not afraid, and he was ready to give his life. I will never forget how he told me that he would not leave Kyiv. After all, the Russians wanted to capture Zelenskyy, and that would most likely have ended in… pic.twitter.com/qchJB1ZmgW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 30, 2026
IRC novērtējumā lēsts, ka 15 miljoniem cilvēku Ukrainā pašlaik ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, un 60% no tiem, kas meklē palīdzību, cīnās ar trauksmi, bet viens no pieciem – ar depresiju.
⚡️ 15 million Ukrainians require mental health support amid new war-driven crisis, IRC says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 30, 2026
The IRC assessment estimates that 15 million people in Ukraine now need psychological support, with 60% of those seeking help struggling with anxiety and one in five with depression.…
One of the crazy combat footage, Ukraine's 10th Mountain Assault Brigade in Close quarters Combat pic.twitter.com/oQ36paqsIQ
— War Flash (@WarFlash_2630) April 30, 2026
Laikā no 2026. līdz 2030. gadam Ukraina varētu zaudēt līdz pat 3,9 miljardiem ASV dolāru metalurģijas eksporta un 3,6 miljardus ASV dolāru nodokļu ieņēmumu.
The EU's Carbon Border Adjustment Mechanism is creating serious structural risks for Ukraine's already war-battered economy
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 30, 2026
Between 2026 and 2030, Ukraine could lose up to $3.9 billion in metallurgical exports and $3.6 billion in tax revenueshttps://t.co/sshDcYDZqJ
Žurnālists Romāns Cimbaļuks paskaidroja, ka ukraiņi cieš no kara, jo kļūst nabadzīgāki un dzīvo stresā.
Karš ir briesmīga lieta, un ukraiņiem ir nācies dzīvot ar šo murgu daudzus gadus, paziņoja Romāns Cimbaļuks, kas ir labi zināms fakts. Tagad tas viss beidzot ir ietekmējis arī krievus, pateicoties tam, ka karš ir pārnests arī viņu teritorijā. Blogeris atzīmēja, ka šī situācija varētu turpināties diezgan ilgu laiku, radot grūtības un trūkumu cilvēkiem abās frontes pusēs.
"Mūsu triecieni dziļi Krievijā radīs arvien lielākas bažas un sašutumu. Karš ir briesmīga lieta gan mums, gan viņiem. Cilvēki mirst te un tur, un viņi masveidā kļūst nabadzīgi. Nav nepieciešams to slēpt. Vienīgais nianse ir tā, ka mēs cīnāmies karā par neatkarību un šīs ir divas saistītas vienības, jo neatkarība ir izdzīvošana, jo tas, ko viņi saka (skatoties uz okupētajām teritorijām), ir genocīda, etnocīda politika," sacīja žurnālists.
Tartu apgabaltiesa par diviem gadiem samazinājusi zemākas instances tiesas piespriesto 15 gadu cietumsodu par valsts nodevību notiesātajam Igaunijas un Krievijas dubultpilsonim Andrejam Makarovam.
Apriņķa tiesa secināja, ka Makarovs pastrādāja valsts nodevību saistībā ar četriem gadījumiem - ukraiņu bēgļu automašīnas aizdedzināšanu Igaunijā, militārās kolonnas filmēšanu Latvijā, policijas un glābšanas dienesta darbības filmēšanu Polijā un slepenu novērošanu attiecībā uz Krievijas gaisa spēku karavīru, kurš bija aizbēdzis uz Lietuvu.
Attiecībā uz pirmajiem diviem gadījumiem apgabaltiesa piekrita zemākas instances tiesai, un tie tika kvalificēti kā valsts nodevība.
Apvienotie Arābu Emirāti 1. maijā izstājas no OPEC. Ukrainai ietekme izpaužas vienā skaitlī: Krievijas ieņēmumi no naftas, kas joprojām finansē karu. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs trešdien publiski atzina, ka izstāšanās samazinās pasaules cenas. Mazāk naftas naudas. Mazāk kara naudas.
Pat paziņojumi ietekmē naftas cenas un makroekonomiskos apstākļus.
Mērogs ir reāls. AAE varētu palielināt globālo naftas piegādi par 1,6 miljoniem barelu dienā — 1,5% no pasaules naftas apjoma —, tiklīdz atsāksies kuģošana Hormuzā. Tirgi nosaka cenu ziņām pirms barelu ierašanās: pat paziņojumu ietekme ietekmē naftas cenas un makroekonomiskos apstākļus, norāda "The Conversation" analīze, atsaucoties uz precedentiem no 1979. gada naftas krīzes un 1985.–1986. gada sabrukuma.
Taču spiediens ir pakāpenisks. 2025. gadā Krievijas ieņēmumi strauji samazinājās. Tad iejaucās karš Irānā: februārī tik slēgts Hormuza šaurums, cenas strauji pieauga. Krievijas jēlnaftas cena sasniedza aptuveni 100 ASV dolāru par barelu, un Krievijas ikdienas ieņēmumi no naftas pieauga līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru.
Ukrainas uzbrukumi eksporta termināļiem — Primorskā, Ustjlugā, Novorosijskā — daļēji dzēsa šo peļņu. AAE izstāšanās apdraud to, kas palicis pāri no negaidītajiem ieņēmumiem brīdī, kad atsāksies kuģošana.
Atomelektrostacijai 2025. gada februārī uzbruka Krievijas "Shahed" drons. Pilns rēķins: vairāk nekā 500 miljoni eiro. Solījums dots pēc svētdienas Starptautiskās Čornobiļas konferences par godu katastrofas 40. gadadienai. Zelenskis: "Tagad mums ir rezultāts."
US commits $100M to repair Chornobyl's confinement — hit by a Russian Shahed-style drone in February 2025
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 30, 2026
Full bill: over €500M. Pledge follows Sunday's International Chornobyl Conference on the 40th anniversary of the disaster. Zelenskyy: "Now we have the result."…
Drons fiksējis brutālu tuvkauju starp vienu Ukrainas aizstāvi un trim krievu iebrucējiem. Kauja notikusi Toreckas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/jkvf1aQmbf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 30, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



