TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ukrainas delegācija ieradusies Maiami uz divpusējām sarunām ar ASV pārstāvjiem, sestdien ziņo Ukrainas mediji.

Ukrainas delegācijas sastāvā ir Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs, valdošās partijas "Tautas kalps" Augstākās Radas frakcijas līderis Dāvids Arahamija un Budanova pirmais vietnieks Serhijs Kislica.

Sagaidāms, ka ASV sarunās pārstāvēs prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

Latvija ir konsekventi uzturējusi pozīciju par sankciju pret Baltkrieviju stiprināšanu, aģentūrai LETA pauda ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa atgādināja, ka Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju. Turklāt 26. februārī tās vienbalsīgi pagarināja uz nākamo viena gada periodu.

Ministre atgādināja, ka Latvija ir konsekventi uzturējusi pozīciju par sankciju tālāku stiprināšanu, reaģējot uz Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto politiku - represijām pret baltkrievu tautu, atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un hibrīduzbrukumiem ES ārējai robežai.

Braže uzsvēra, ka Baltkrievijas režīma īstenotā represīvā un destabilizējošā politika skar Latvijas drošības intereses, tādēļ Latvijas ieskatā sankcijām ir jāpaliek spēkā, kamēr Baltkrievijas režīms šo politiku maina pēc būtības. Viņa secināja, ka patlaban tādu signālu nav.

Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien paziņoja, ka ES saglabā stingru un neatkarīgu sankciju politiku pret Baltkrieviju, neraugoties uz ASV pasākumiem dažu ierobežojumu atvieglošanai. Nausēda atzīmēja, ka ASV var īstenot savu politiku attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, taču ES politika ir skaidra un balstās uz principu, ka abas valstis ir atbildīgas par to, kas notiek Ukrainā.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka ES nesen pagarināja sankcijas pret Baltkrieviju vēl par 12 mēnešiem un šajā periodā nav iecerēts tās pārskatīt.

Nausēdas izteikumi sekoja pēc tam, kad Baltkrievija pēc sarunām ar Vašingtonu atbrīvoja 250 politiskos ieslodzītos, tostarp 15, kuri tika nogādāti uz Lietuvu. Šis solis sekoja pēc Lukašenko un ASV īpašā sūtņa Baltkrievijā Džona Koila tikšanās.

Apmaiņā pret to ASV atcēla sankcijas pret galvenajām Baltkrievijas struktūrām, tostarp kālija ražotāju "Belaruskali", kā arī "Belinvestbank", Attīstības banku un Finanšu ministriju.

Krievijas hokeja treneris Vladimirs Krikunovs paziņojis, ka viņam ir atņemta uzturēšanās atļauja Latvijā, piektdien ziņo krievu mediji.

"Man Latvijā atņēma uzturēšanās atļauju. Tur to atņēma visiem krieviem. Man vajadzēja pagarināt atļauju, es iesniedzu dokumentus. Bija vajadzīga viena izziņa, kuras dēļ pagājušajā gadā es devos no Latvijas uz robežu. Robežsargs, vecs lietuvietis, kurš runāja krieviski, jautāja, kurp es dodos. Es atbildēju, ka uz Baltkrieviju, un pēc tam uz Maskavu, lai saņemtu bankā izziņu. Viņš man teica, ka jau trīs dienas mana uzturēšanās atļauja ir anulēta. Es biju pārsteigts, jo šī atļauja man ir spēkā līdz 2027. gadam," Krievijas propagandas ruporam TASS sūkstījies Krikunovs.

Viņš savas hokejista karjeras laikā no 1976. līdz 1982. gadam spēlēja Rīgas "Dinamo" komandā.

2021. gadā viņš kļuva par atjaunotās Rīgas "Dinamo" galveno treneri. 2022. gada 27. februārī, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Rīgas "Dinamo" izstājās no Kontinentālās hokeja līgas (KHL).

Lietuva gatavojas izveidot jaunu militāro poligonu Lazdiju rajona Kapčamiesta apkārtnē, netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas stratēģiski svarīgajā Suvalku koridorā. Polija paziņoja, ka neveidos kopīgu militāro poligonu ar Lietuvu.

Projekta mērķis ir stiprināt NATO austrumu flangu, un Lietuvas amatpersonas aicināja Poliju piedalīties objekta būvniecībā un izmantošanā.

Tomēr Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Bejda ceturtdien žurnālistiem Suvalkos sacīja, ka Kapčamiesta poligons netiks paplašināts Polijas teritorijā.

"Polija vispār nav ieinteresēta šajā jautājumā," teica Bejda.

Viņš piebilda, ka notiekošās diskusijas ir vērstas uz to, lai nodrošinātu, ka poligons tiktu ierīkots pietiekamā attālumā no Polijas robežas, daļēji saistībā ar vietējo iedzīvotāju protestiem Polijas Sejnu apriņķī.

"Mēs cieši uzraugām situāciju un pieprasām, lai tiktu saglabāts ievērojams attālums no mūsu robežas," viņš teica.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Kapčamiesta poligona izveidi; tam vēl nepieciešams parlamenta apstiprinājums. Lēmums pieņemts pēc Valsts aizsardzības padomes pagājušā gada ieteikuma.

Plānotais poligons aizņems aptuveni 14 600 hektārus un tajā vienlaikus varētu atrasties 3500-4000 karavīru. Liela mēroga mācības iecerēts rīkot aptuveni piecas reizes gadā un ilgs līdz desmit dienām, bet mazākas mācības notiks nepārtraukti.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins pietāvājis pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Irānu, ja ASV pārtrauks atbalsta sniegšanu Ukrainai, medijs "Politico".

Kā medijam "Politico" ziņo informēti avoti, tādu priekšlikumu Trampa administrācijas pārstāvjiem - Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram - aizvadītajā nedēļā sanāksmē Maiami izteicis Krievijas sūtnis Kirils Dmitrijevs. ASV esot noraidījusi Krievijas priekšlikumu, tomēr tas radījis bažas Eiropas diplomātu vidū, kuri uztraucas, ka Maskava šādi cenšas veidot plaisu starp Eiropu un ASV.

Kāds ES diplomāts nodēvēja Krievijas piedāvājumu par "nepieņemamu". Medijs norāda, ka piedāvātais darījums ir palielinājis aizdomas Eiropā, ka Vitkofa-Dmitrijeva sanāksmes nav nodrošinājušas reālu progresu miera panākšanā Ukrainā, bet Maskava tās drīzāk izmantojusi kā iespēju, lai censtos noslēgt citus darījumus ar Vašingtonu, atstājot Eiropu malā.

Kāds cits avots norādīja, ka Krievija ir izteikusi ASV vairākus piedāvājumus saistībā ar Irānu, kurus ASV noraidījušas. Viens no šiem priekšlikumiem esot bijis pārvietot Irānas bagātināto urānu uz Krieviju, norāda avots.

Bet vēl kāds Eiropas diplomāts centās mazināt Krievijas priekšlikuma draudus, norādot, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons jau janvārī paziņoja, ka “divas trešdaļas” militārās izlūkošanas informācijas Ukrainai tagad nodrošina Francija. Trampa administrācija pārtrauca vairums finansiālā un militārā atbalsta sniegšanu Kijivai aizvadītajā gadā. Vašingtona joprojām piegādā ieročus Ukrainai, bet saskaņā ar NATO vadītu programmu, kurā sabiedrotie par tiem maksā.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps piektdien nodēvēja NATO sabiedrotos par gļēvuļiem, par to, ka tie atteicās nosūtīt savus karakuģus uz Hormuza šaurumu. "Viņi negribēja pievienoties cīņai, lai apturētu kodolvalsti Irānu. Tagad, kad šī cīņa ir militāri uzvarēta un viņiem nedraud lielas briesmas, viņi sūdzas par augstajām naftas cenām, ko viņi spiesti maksāt, bet nevēlas palīdzēt atvērt Hormuza šaurumu," rakstīja Tramps, norādot, ka Irānas veiktā Hormuza blokāde ir vienīgais iemesls augstajām naftas cenām.

Tāpat Trampa administrācija paziņojusi, ka atvieglo sankcijas Krievijas naftai, lai mazinātu spiedienu uz naftas tirgiem. Šis lēmums radījis lielas bažas Eiropas līderu vidū, tai skaitā to kritizējis Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Tuvojoties Ungārijas parlamenta vēlēšanām, valsts premjerministrs Viktors Orbāns Brisēlē izteica draudus Eiropas Savienībai (ES), ja tā turpinās sniegt palīdzību Ukrainai.

Piektdien, 20. martā, Orbāns piedraudēja uzlikt veto nākamajam ES septiņu gadu budžetam, ja tajā tiks iekļauta finansiāla palīdzība Ukrainai. "Mūsu rokās ir daudz kāršu, tāpēc es nedomāju, ka ir vērts sākt cīņu ar Ungāriju," viņš piebilda.

Budapešta jau bloķē ES 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju piemērošanu Krievijai, pieprasot atjaunot "Družba" darbību. Jau ziņots, ka janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju, izraisot naftas deficītu Ungārijā un Slovākijā. Kijiva norāda, ka cauruļvads ticis bojāts Krievijas dronu uzbrukumos, bet Ungārija un Slovākija, kuras ir saņēmušas pagaidu atbrīvojumu no Eiropas Savienības sankcijām, kas aizliedz Krievijas naftas importu, apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontu.

Orbāns žurnālistiem Briselē paziņoja, ka viņam un viņa valdībai ir rokās daudz kāršu arī bez ES aizdevuma bloķēšanas. "Mums ir arī citi rīki. (..) Četrdesmit procenti Ukrainas elektroenerģijas piegādes iet caur Ungāriju, un mēs tiem vēl neesam pieskārušies. (ES) pastāvīgi vēlas ieviest jaunas sankcijas (pret Krieviju). Tam būs nepieciešama vienprātība, un mēs to nedosim," paziņoja Orbāns.  Cenšoties pārliecināt Orbānu atbalstīt aizdevumu Ukrainai, ES amatpersonas otrdien paziņoja, ka bloks piedāvājis Ukrainai tehnisku atbalstu un finansējumu cauruļvada remontam, un Kijiva šo piedāvājumu pieņēmusi.

ES līderi ceturtdien kritizēja Orbānu par 90 miljardu eiro aizdevuma bloķēšanu Ukrainai, apsūdzot viņu mēģinājumā izcīnīt uzvaru aprīlī gaidāmajās Ungārijas vēlēšanās, un kavējot kritiski svarīgu palīdzību un graujot ES lēmumu pieņemšanas procesu. Orbāna valdībai 12. aprīlī gaidāma smaga cīņa parlamenta vēlēšanās, kas veicinājis spekulācijas, ka veto palīdzības pasākumiem Ukrainai ir daļa no viņa priekšvēlēšanu kampaņas.

Venss grasās pirms vēlēšanām apmeklēt Ungāriju

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņojis, ka Ungāriju pirms vēlēšanām apmeklēs ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss. ASV viceprezidenta birojs izskanējušās ziņas nav apstiprinājis.

Orbāns, kas atrodas pie varas Ungārijā kopš 2010. gada, vēlēšanās 12. aprīlī cer iegūt piekto uzvaru pēc kārtas, taču viņa vadīto labēji populistisko partiju "Fidesz" gaida līdz šim nepieredzēta konkurence no opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās konservatīvās Cieņas un brīvības partijas ("Tisza").

Maģars solījis stiprināt Ungārijas demokrātiskās institūcijas, kas Orbāna laikā stipri iedragātas, un uzlabot valsts attiecības ar Rietumu sabiedrotajiem. Daudzi ungāri ir neapmierināti ar ekonomikas stagnāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un skandāliem, kas iedragājuši ticību Orbāna valdībai.

Sijārto piektdien pārraidītajā podkāstā sacīja, ka Vensa vizīte "izriet no ļoti intensīvajām Ungārijas un Amerikas starpvaldību attiecībām". Viņš neprecizēja datumu, kad ASV viceprezidents varētu ierasties Ungārijā.

Pagājušajā mēnesī ASV valsts sekretārs Marko Rubio apmeklēja Budapeštu, kur pauda atbalstu Orbāna kandidatūrai. Orbāns ir viens no Trampa aktīvākajiem atbalstītājiem Eiropas Savienībā (ES), un pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām viņš aktīvi centies panākt ASV prezidenta labvēlību. Orbāns iepriekš pauda cerības, ka Tramps pirms vēlēšanām pats dosies vizītē uz Ungāriju.

Kamēr Krievija jau 1486. dienu turpina slepkavot Ukrainā, šonedēļ bijis vēsturisks notikums cīņā pret krievu okupantu armiju — 17. martā izdevās okupantiem diennakts laikā nodarīt vislielākos dzīvā spēka zaudējumus 2026. gadā. Tikai vienreiz, 2024. gada 20. oktobrī, 24 stundu laikā okupanti piedzīvoja smagākus dzīvā spēka zaudējumus. Vairāk lasi šeit.

Jaroslavs Lisenko, domājams, lika vismaz septiņiem karavīriem pamest savas vienības, sākot ar 2024. gada septembri, un norīkoja viņus renovācijas un būvniecības darbos, liecina Valsts izmeklēšanas biroja dati.

Austrumu cilvēktiesību grupa un Stratēģiskās pētniecības un drošības institūts pagājušajā nedēļā publicēja analītisku ziņojumu, kurā norādīts, ka Krievija okupētajās Ukrainas daļās ir aizstājusi Rietumu tehnoloģijas un finanšu sistēmas ar Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas atbalstu.

Austrumu cilvēktiesību grupas vadītāja Vera Iastrebova laikrakstam "Kyiv Independent" pastāstīja, ka Krievijai ir nepieciešami ārējie sabiedrotie, kas ir gatavi darboties ārpus "standarta starptautiskajiem noteikumiem", lai kompensētu "pašas Krievijas vājās vietas".

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši 204 626 Ukrainā kritušo krievu karavīru vārdus.

Starp iebrucējiem, kas krituši līdz šī gada martam, ir 75 288 brīvprātīgie, 18 226 mobilizētie un 22 207 bijušie ieslodzītie, kas sastāda 57% no kritušo kopskaita. Neviens no viņiem pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nebija saistīts ar armiju.

Žurnālistiem zināmi 7009 kritušo virsnieku vārdi. Starp tiem ir 494 apakšpulkveži, 164 pulkveži un 13 ģenerāļi.