TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uz Ukrainu raidījuši piecas ballistiskās raķetes un 241 lidrobotu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" elektroniskajās izsolēs decembra vidū atkārtoti piedāvās iegādāties 87 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.
Kravas vagoni tiks pārdoti astoņās lotēs.
Tostarp 25 vagoni tiks izsolīti ar 203 300 eiro izsoles sākumcenu, 19 vagoni tiks piedāvāti ar 79 600 eiro sākumcenu, 16 vagoni - ar 67 300 eiro sākumcenu, 11 vagoni - ar 94 900 eiro sākumcenu, septiņi vagoni - ar 32 800 eiro sākumcenu, četri vagoni - ar 35 100 eiro sākumcenu, trīs vagoni - ar 15 500 eiro sākumcenu, bet divi vagoni tiks piedāvāti ar 7900 eiro sākumcenu.
Izsoles solis visās lotēs būs 100 eiro.
Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" no 17. decembra plkst. 10 līdz 18. decembra plkst. 10.
Vācijā pieaudzis gadījumu skaits, kad lidroboti bīstami pietuvojušies pilotējamiem lidaparātiem, ziņo Vācijas gaisa drošības dienests (DFS).
Šogad līdz novembra beigām reģistrēti 208 gadījumi, kad bezpilota lidaparāti radījuši draudus aviācijai, kas ir par 149 gadījumiem vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn, kamēr visa 2024. gada laikā tika reģistrēts 161 šāds gadījums.
DFS norāda, ka reģistrēti ir gadījumi, kad lidroboti bīstami tuvu pielidojuši civilajām lidmašīnām vai aviācijas objektiem.
Vairākkārt pārtraukts lielāko lidostu darbs, jo aizlieguma zonā pamanīti lidroboti. Vairumā gadījumu bezpilota lidaparātu operatori nav noskaidroti, un varasiestādes arvien biežāk līdztekus nepieredzējušiem entuziastiem aizdomās tur teroristus vai citu valstu izlūkdienestus.
Ziņas par pamanītajiem lidrobotiem pamatā sniedz piloti, gaisa satiksmes dispečeri vai policijas jaunuzstādītās novērošanas sistēmas. DFS atzīsts, ka reģistrēto incidentu skaita pieaugumu zināmā mērā rada pastiprinātā novērošana.
🕯️Війна обірвала життя ще одного Героя – Сергія Жука з Вінниці.
— OBOZ.UA (@obozrevatel_ua) December 7, 2025
Він пішов на фронт добровольцем ще на початку повномасштабного вторгнення, пройшов бої на Херсонщині і Запоріжжі, воював під Бахмутом.https://t.co/1tDgSv13ZJ pic.twitter.com/3qqaZxJcKf
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 180 870 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 401 tanku, 23 688 bruņutransportierus, 34 907 lielgabalus un mīnmetējus, 1562 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 431 lidmašīnu, 347 helikopterus, 87 927 bezpilota lidaparātus, 4054 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 135 automobiļus un autocisternas, kā arī 4015 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Radio Svoboda publicētie zemas izšķirtspējas satelītattēli liecina, ka pēc 2. decembra bezpilota lidaparāta uzlidojuma Livny naftas noliktavā Krievijas Orjolas reģionā tika iznīcinātas vismaz divas degvielas tvertnes. Katra tvertne var uzņemt līdz 2000 kubikmetru degvielas.
Low-res satellite images published by Radio Svoboda indicates that at least two fuel tanks were destroyed at the Livny oil depot in Russia’s Oryol region following a drone strike on December 2. Each tank at the site can hold up to 2,000 cubic meters of fuel. pic.twitter.com/XTVcGMD8o1
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 6, 2025
Kamēr Kijevas sarunu dalībnieki Maiami apsprieda miera jautājumus, Krievija uz Ukrainas pilsētām izšāva 653 bezpilota lidaparātus, 36 kruīza raķetes un 17 ballistiskās raķetes.
Enerģētikas tīkls tika sagrauts astoņās apgabalos. Dzelzceļa stacija tika iznīcināta. Pārtikas noliktavas dega.
While Kyiv's negotiators sat in Miami discussing peace, Russia fired 653 drones, 36 cruise missiles, and 17 ballistic missiles at Ukrainian cities.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 6, 2025
Energy grid hit across eight oblasts. Railway station destroyed. Food warehouses burning.
Moscow's answer to diplomacy. ⤵️
🔗… pic.twitter.com/tg0Tc8EC0g
Krievija šoziem ne tikai cenšas iesaldēt Ukrainu. Tā cenšas atņemt ukraiņiem arī medicīniskos piederumus
6. decembrī Krievijas bruņotie spēki uzbruka objektiem Dņepropetrovskā, izraisot eksplozijas un ugunsgrēku, kas iznīcināja noliktavas ar marli un pārsējiem
Russia isn’t just trying to freeze Ukraine this winter. It’s trying to strip Ukrainians of medical supplies, too
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 6, 2025
On 6 December, Russian forces struck facilities in Dnipro, igniting explosions and fire that consumed warehouses with gauze and bandages https://t.co/UowfonElEs
6. decembrī, Ukrainas Bruņoto spēku dienā, Ukrainas hakeru grupa parūpējās, lai arī Krievija to "atzīmētu”.
Naktī kiberdrošības speciālisti uzbruka Krievijas uzņēmuma Eltrans+ infrastruktūrai. Rezultāts bija postošs: tika iznīcināti vairāk nekā 700 serveri un datori.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka gaida detalizētu ziņojumu no sarunu dalībniekiem.
"Es gaidu Rustemu Umerovu un ģenerāli Hnatovu ar detalizētu ziņojumu. Mēs nevaram visu pārrunāt pa telefonu, tāpēc mums ar komandām ir detalizēti jāizstrādā idejas un priekšlikumi. Mūsu pieeja - visam ir jābūt tādam, lai tas nostrādātu, katra svarīgā lieta mieram, drošībai un atjaunošanai," rezumēja Zelenskis.
Vitkofs un Kušners otrdien bija Maskavā, kur viņiem bija sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Emanuels Makrons paziņoja, ka pirmdien dosies uz Londonu, lai tiktos ar Volodimiru Zelenski, Kīru Starmeru un Vācijas politiķi Frīdrihu Mercu, lai apspriestu situāciju Ukrainā.
Francijas prezidents norādīja, ka līderi sanāks Dauningstrītā, lai “kopīgi izvērtētu situāciju un notiekošās sarunas Amerikas mediācijas ietvaros”.
"Ukraina var paļauties uz mūsu nelokāmo atbalstu," viņš rakstīja platformā X.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
