TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Krievijas uzbrukumos Ukrainā svētdien nogalināti četri cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Krievija ar vadāmām aviobumbām uzbruka Balabines ciematam Ukrainas Zaporižjas apgabalā, nogalinot divus cilvēkus un piecus ievainojot, paziņoja Zaporižjas administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs. Sprādzieni notika netālu no sabiedriskā transporta pieturas. Uzbrukuma rezultātā tika bojātas arī privātmājas.

Drona uzbrukumā netālu no Balabines tika nogalināts 56 gadus vecs mikroautobusa šoferis, atklāja varasiestādes.

Atsevišķā uzbrukumā Dņipropetrovskas apgabalā tika nogalināts 59 gadus vecs vīrietis, paziņoja Dņipropetrovskas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Ganža.

 Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņojis, ka Ukraina un Ungārija sāk jaunu posmu divpusējās attiecībās, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un uzticēšanās.

Ministrs paziņojumā platformā "X" pateicās Eiropas Savienības (ES) prezidējošajai valstij Kiprai par tās atbalstu Ukrainas centienos pievienoties ES, kā arī visām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un ES iestādēm par to nelokāmo atbalstu.

"Es arī novērtēju Ungārijas konstruktīvo iesaistīšanos. Mēs atveram jaunu nodaļu Ukrainas un Ungārijas attiecībās - tādu, kas balstās uz savstarpēju cieņu, uzticību un mūsu kopīgo Eiropas nākotni," pavēstīja ministrs.

Kipra trešdien paziņoja, ka Eiropas Savienība sāks pirmo iestāšanās sarunu sadaļu ar Ukrainu un Moldovu, jo Ungārija ir paudusi gatavību atteikties no veto.

Piektdien, 5. jūnijā, Luksemburgā notikušajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzsvēra nepieciešamību stiprināt bērnu tiesību aizsardzību un aicināja dalībvalstis saglabāt vienotu un konsekventu pieeju Krievijas saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā.

Diskusijā par regulas priekšlikumu attiecībā uz vecāku stāvokļa atzīšanu un Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi tieslietu ministrs uzsvēra, ka bērna labākajām interesēm jābūt galvenajam principam visos lēmumos, kas skar bērnu tiesības. Viņš norādīja, ka pašreizējā kompromisa redakcija ir līdzsvarota un ļauj vienlaikus nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību un respektēt dalībvalstu nacionālo tiesību sistēmu īpatnības.

Padomē tika apspriests progress saistībā ar Krievijas atbildības nodrošināšanu par agresijas noziegumiem Ukrainā. Ministrs E. Smiltēns pauda atzinību par līdzšinējo starptautisko sadarbību kara noziegumu dokumentēšanā un izmeklēšanā un aicināja dalībvalstis veikt nepieciešamās nacionālās procedūras, lai nodrošinātu ātru Īpašā tribunāla un Starptautiskā kompensācijas mehānisma darbības uzsākšanu.

Tieslietu ministrs E. Smiltēns norāda: “Latvija uzsver nepieciešamību ES dalībvalstīm saglabāt vienotu un efektīvu pieeju, lai nodrošinātu agresora saukšanu pie atbildības. Ukrainas jautājumam jāpaliek ES prioritārā dienaskārtībā līdz Ukrainas teritoriālās integritātes pilnīgai atjaunošanai.”

Tieslietu ministri vienojās arī par ES Tiesiskuma programmu 2028.–2034. gadam 798 milj. eiro apmērā. Latvija atbalsta programmas virzību un uzsver nepieciešamību turpināt ieguldījumus modernas, pieejamas un digitalizētas tieslietu sistēmas attīstībā, kā arī tiesu sadarbības stiprināšanā visā ES.

Nodrošinājuma valsts aģentūra nodos Ukrainai 17 automašīnas, kas konfiscētas dzērājšoferiem un citās krimināllietās.

Spēkrati paredzēti Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas daļām, Ukrainas Nacionālās gvardes vienībai, Harkivas apgabala Maļiņivskas Militārajai pārvaldei, Čerņihivas apgabala Priluku rajona Militārajai pārvaldei, Borivas centrālajai slimnīcai.

Auto ražoti laikā no 2004. līdz 2015. gadam. Spēkratu vidū ir arī 2011. gada izlaiduma biznesa klases auto "Mercedes Benz E350 CDI 4 Matic" un divi 2004. gadā ražoti "BMW 525".

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvija regulāri nodevusi Ukrainai dzērājšoferiem un citās krimināllietās konfiscētas automašīnas. Gala lēmumus par auto nodošanu pieņem valdība.

Krievija naktī uz svētdienu ar dronu uzbrukusi Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā, paziņojis Ukrainas valsts uzņēmums "Energoatom".

Uzbrukums notika ap plkst. 2 pēc vietējā un Latvijas laika. Drona trieciena rezultātā daļēji sagrauta konteineru pieņemšanas ēka, kurā izlietotā kodoldegviela netiek glabāta, un izcēlies ugunsgrēks, kas ticis nodzēsts.

Radiācijas mērījumi objektā saglabājušies normas robežās, ziņoja "Energoatom".

Krievijas producents Josifs Prigožins, komentējot “Eirovīzijas” dziesmu konkursa vadītāja Martina Grīna teikto, ka Krievija teorētiski varētu atkal piedalīties konkursā, paziņojis, ka Krievijai nav vajadzīgas “dāvanas”. 

Intervijā kādai britu radiostacijai Grīns norādīja, ka Krievijas atgriešanās konkursā ir iespējama, ja tiek izpildīti nepieciešamie nosacījumi. Tomēr Prigožins sacīja, ka neredz iemeslu, kāpēc Maskavai būtu jāpieņem šādi piedāvājumi.

“Pēdējā laikā konkursā uzvar nevis mūzika, bet politika. Daudz tika runāts par to, ka Izraēlai nevajadzētu piedalīties, taču beigās šī valsts tika pasargāta. Kāpēc tas pats netika darīts attiecībā uz Krieviju? Manuprāt, mums būtu nepieklājīgi piekrist šādiem nosacījumiem un atgriezties konkursā,” viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, Krievijai šādi žesti nav vajadzīgi, un viņš šādus paziņojumus neuztver kā nopietnu piedāvājumu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 373 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1350 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 989 tankus, 24 700 bruņutransportierus, 43 479 lielgabalus un mīnmetējus, 1844 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1407 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1595 sauszemes bezpilota sistēmas, 334 063 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 104 051 automobili un autocisternu, kā arī 4257 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Drošības eksperti brīdina, ka pēdējās nedēļās fiksētie dronu incidenti Baltijas reģionā jāvērtē kopā ar Krievijas arvien biežāk izmantoto retoriku par it kā apspiestām “krievvalodīgo tiesībām” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Plašāk lasīt šeit.
 

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai 236 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 215 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 17 trieciendronu trāpījumi 13 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās deviņās vietās.

Biedrība "Latvija 150", kas saistīta ar pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām izveidoto politisko apvienību "Saskaņas centrs", svētdien plkst. 15 plāno piketēt pie Ukrainas vēstniecības pret dronu ielidošanu Latvijā.

Rīgas domē iepriekš uzzināja, ka pikets notiks plkst. 15, Kalpaka bulvārī iepretim Ukrainas vēstniecībai. Pasākuma mērķis esot lūgt Ukrainas valdību nesūtīt dronus uz Latviju. Pieteikumā apgalvots, ka pasākumā piedalīsies 50 cilvēki.

Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange bija lūdzis tiesībsargājošās iestādes izvērtēt pieteikumu un sniegt savas rekomendācijas, taču pašvaldības rīcībā neesot nonākusi informācija, kas ļautu pieņemt lēmumu par šī pasākuma ierobežošanu.

Valsts drošības dienestā (VDD) noskaidroja, ka dienesta ieskatā šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos biedrībām ir rūpīgi jāizvērtē publiskos pasākumos plānotie vēstījumi, vienlaikus VDD nav rosinājis Rīgas domei aizliegt konkrētā pasākuma rīkošanu.

Pagājušajā gadā VDD vienā gadījumā aizliedza pasākuma norisi, jo dienesta iegūtā informācija liecināja, ka pasākuma laikā plānots sniegt atbalstu agresorvalstij Krievijai, izplatot pret Latviju vērstus vēstījumus, kuru mērķis ir šķelt sabiedrību, norādīja dienestā.