TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pēc sankciju noteikšanas krievu naftas gigantiem Tramps pasludināts par Krievijas ienaidnieku, kurš “solidarizējies ar trako Eiropu”
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienība ir apstiprinājusi savu gatavību turpināt finansiāli atbalstīt Ukrainu arī 2026.–2027. gadā, 23. oktobrī Briselē žurnālistiem paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Šie līdzekļi ir ļoti svarīgs signāls un spiediens uz Krieviju no Eiropas Savienības puses,” sacīja Zelenskis pēc tikšanās ar Eiropas līderiem.
“Mēs esam pateicīgi par šodien saņemto apliecinājumu, ka Eiropas Savienība turpinās sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu 2026.–2027. gadā. Paldies viņiem par to,” piebilda Ukrainas prezidents.
Ukrainas Ministru kabinets piešķīris papildu 8,4 miljardus grivnu (201 miljonu ASV dolāru) dabasgāzes importam gaidāmajai apkures sezonai, 23. oktobrī paziņoja Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.
Papildu līdzekļi kļuvuši nepieciešami, jo kopš septembra sākuma Krievijas gaisa triecieni ir būtiski sabojājuši Ukrainas iekšzemes gāzes ieguves infrastruktūru.
“Lai nodrošinātu stabilu apkures sezonu, mums nepieciešams vairāk gāzes, jo pastiprināto Krievijas triecienu dēļ vietējā ieguve šobrīd ir īslaicīgi apturēta,” rakstīja Sviridenko savā ierakstā vietnē Telegram.
Iecerētā ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās Budapeštā nenotika, jo tās norise Eiropas teritorijā būtu demonstrējusi starptautisko likumu vājumu un Eiropas Savienības (ES) sankciju neefektivitāti, pieļāva politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.
Viņš norādīja, ka precīzi iemesli pagaidām nav zināmi, taču viens no skaidrojumiem varētu būt, ka pagājušās nedēļas telefonsarunā Putins "apspēlējis Trampu vienos vārtos". Hirša ieskatā tikšanās Ungārijā demonstrētu Starptautiskās Krimināltiesas aresta ordera neefektivitāti, ja Putins ierastos un netiktu aizturēts, kā arī parādītu, ka ES sankcijas pret Krieviju nestrādā, jo ES ir aizliegusi Krievijas lidaparātiem ielidot Eiropas teritorijā.
Ukrainai būtu jāatceļ jaunie noteikumi, kas ļauj valsti pamest 18 līdz 22 gadus veciem vīriešiem, ceturtdien paziņoja Bavārijas federālās zemes premjerministrs Markuss Zēders.
Gan Berlīnei, gan Briselei vajadzētu vērst spiedienu uz Kijivu, lai panāktu, ka tā nepieļauj jaunu vīriešu izbraukšanu no valsts.
"Neviens nebūs ieguvējs, ja arvien vairāk jaunu vīriešu no Ukrainas ieradīsies Vācijā, nevis aizstāvēs savu dzimteni," laikrakstam "Bild" sacīja Zēders.
Ceturtdienas vakarā divas Krievijas militārās lidmašīnas no Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva puses īslaicīgi pārkāpušas Lietuvas gaisa telpu, ziņo Lietuvas armija.
Ap plkst. 18 Gaisa spēki netālu no Ķībartiem fiksēja valsts robežas pārkāpumu.
Pēc militārpersonu sniegtās informācijas, kara lidmašīna Su-30, kas, iespējams, veica degvielas uzpildes mācības Kēnigsbergas apgabalā, un degvielas uzpildes lidmašīna Il-78 ielidoja Lietuvas teritorijā aptuveni 700 metru dziļumā un izlidoja pēc aptuveni 18 sekunžu uzturēšanās tur.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien aicināja Eiropas Savienības (ES) līderus nodrošināt Ukrainai tālās darbības ieročus, ar šo aicinājumu nākot klajā pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps bija noraidījis viņa lūgumu piešķirt raķetes "Tomahawk".
"Kad mēs runājam par tālās darbības ieročiem Ukrainai, mēs domājam par to, ka Putina režīmam vajadzētu izjust reālas šī kara sekas," sacīja Zelenskis, samitā Briselē uzrunājot ES līderus.
ASV konservatīvais komentētājs un telekanāla "Fox News" nesenā zvaigzne Takers Karlsons, kas ir pazīstams ar prokrieviskiem uzskatiem, nule kā atkal Krievijas-Ukrainas kara izraisīšanā vainojis ASV un NATO, ar šiem spriedumiem izsaucot rezonansi Polijas sabiedrībā, arī ārlietu ministra Radoslava Sikorska reakciju.
Sikorskis platformā "X" repostojis poļu žurnālista Jakuba Vehas ierakstu ar Karlsona komentāra izklāstu un video.
Ķīnas valsts uzņēmumi uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkumus saistībā ar to, ka ASV noteikušas sankcijas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem nozares avotiem.
Saskaņā ar "Reuters" rīcībā esošo informāciju "PetroChina", "Sinopec", CNOOC un "Zhenhua Oil" vismaz īstermiņā neveiks darījumus ar pa jūru piegādāto Krievijas naftu bažu par sankcijām dēļ.
Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasījusi atzīt opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) ASV juridisko personu ACF Inc. par "teroristisku organizāciju", paziņoja Navaļnija komanda.
Augstākā tiesa Ģenerālprokuratūras prasību izskatīs slēgtā režīmā 27. novembrī. Navaļnija domubiedri ir pārliecināti, ka tiesa prasību apmierinās.
Reaģējot uz Latvijas atteikumu atļaut Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam lidot caur mūsu valsts gaisa telpu, dodoties uz tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova nepalaida garām iespēju izspļaut kārtējo indes porciju Latvijas virzienā.
Otrdien Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka neredz iespēju izsniegt atļauju Putina lidmašīnas pārlidojumam mūsu gaisa telpā. Ministrijā pauda, ka Latvija atbalsta Trampa centienus izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Vienlaikus ministrijā norāda, ka pašlaik tomēr nekas neliecina par Krievijas un Putina gatavību konstruktīvi iesaistīties jēgpilnā miera procesā. Krievija turpina pastiprināt gaisa uzbrukumus pret Ukrainu, nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus un nodarot bojājumus civilajai un kritiskajai infrastruktūrai. "Latvija neredz iespēju izsniegt atļauju pārlidojumam savā gaisa telpā personai, kura pieņēma lēmumu sākt karu Ukrainā un ir atbildīga par Krievijas smagajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, tajā skaitā par kara noziegumiem Ukrainā," informēja ministrijā.
Tas izraisīja "Krievijas diplomātijas sejas" Zaharovas tradicionālo žults izvirdumu. “Ja nu pēkšņi Tramps nolems painteresēties, ko nozīmē “Latvija” un kāpēc tās režīms tā uzvedas, tad šeit ir vēsturiska uzziņa par tēmu “kā es pavadīju pagājušo gadsimtu”,” savā “Telegram” kanālā raksta ar savu kašķīgās tirgussievas stilu slavenā Zaharova.
“Latvija ir viena no nedaudzajām teritorijām, kur hitleriešiem izdevās sasniegt Austrumeiropas iedzīvotāju genocīda galveno mērķi, atrisināt “ebreju jautājumu”. Turklāt visaktīvāko lomu, nogalinot savus kaimiņus — 89% ebreju (70 tūkstoši Latvijas ebreju un 20 tūkstoši atvesto no citām valstīm) – spēlēja Latvijas pamatiedzīvotāji. Bieži vien zvērīgo latviešu nacionālistu veiktā savu kaimiņu asiņainā slaktēšana sākās jau pirms nacistu ienākšanas. Šodien Rīga oficiāli godina holokausta līdzdalībniekus kā cīnītājus par neatkarību, katru gadu atļaujot “leģionāru gājienus”. Šeit faktiski tiek īstenota Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšana. Pašreizējā Rīgas režīma naidu pret Krieviju nosaka alkas revanšēties par to, ka latviešu kolaboracionistus sakāva padomju armija,” pavēstīja Zaharova.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
