TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķešu triecienā Balakļijā nogalināti trīs un ievainoti desmit cilvēki

Pēc Krievijas dronu uzbrukumiem Turcijas kuģim, kas pārvadāja sašķidrināto naftas gāzi, ticis evakuēts Plauru ciemats Rumānijā.

No Rumānijas Plauru ciema, kas atrodas tieši pāri Donavai no Ukrainas ostas pilsētas Izmajilas, tika evakuēti no 100 līdz 150 cilvēkiem. Agresorvalsts dronu skartais SNG tankkuģis "Orinda" kuģoja zem Turcijas karoga, un tā 16 Turcijas apkalpes locekļi ir pametuši kuģi bez gūtiem ievainojumiem, paziņojusi Turcijas valdība.

Tjūdors Černega un Čeatalkioi komūnas [kurā ietilpst arī Plauru ciemats] mērs, sacīja, ka varas iestādes pārbauda ciematu "māju pēc mājas" un evakuē arī dzīvniekus. Mērs sacīja, ka situācija ir "ļoti nopietna", norādot, ka kuģis "varētu eksplodēt jebkurā brīdī".

NATO un ES dalībvalsts Rumānija, kurai ir 614 kilometru gara robeža ar Ukrainu, vairākkārt ziņojusi par Krievijas droniem, kas neatļauti ielauzušies tās gaisa telpā vai avarējuši tās teritorijā. 11. novembrī Rumānijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Rumānijas teritorijā nokritis Krievu raidīts drons. Un arī septembrī Krievijas drons neatļauti ielidoja Rumānijas gaisa telpā, kur uzturējās aptuveni 50 minūtes.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Parīzē parakstījuši nodomu protokolu, kas paredz iespēju Kijivai iegādāties no Francijas uzņēmumiem līdz pat 100 iznīcinātājiem "Rafale".

Nodomu protokolu, kas nav pirkšanas un pārdošanas līgums, paredzēts īstenot aptuveni desmit gadu laikā. Zelenskis preses konferencē Elizejas pilī nodēvēja šo par vēsturisku vienošanos.

"Pirmkārt, Ukraina varēs saņemt 100 "Rafale" iznīcinātājus un ļoti jaudīgus franču radarus - astoņas [jaunās paaudzes] pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP/T. Tas ir stratēģisks līgums, kas darbosies desmit gadus, sākot no nākamā gada," paziņoja Ukrainas prezidents.

Makrons norādīja, ka šī vienošanās paredz iespēju Ukrainai iegādāties Francijas jaunākās paaudzes reaktīvos iznīcinātājus ar pilnu bruņojumu, kā arī paredz papildu apmācību un ražošanas programmas.

Nodomu protokols ietver arī iespēju Ukrainai iegādāties bezpilota lidaparātus, dronu pārtvērējus un vadāmās bumbas, norādīja Makrons, piebilstot, ka pirmās piegādes gaidāmas nākamo trīs gadu laikā.

Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons šomēnes, uzrunājot Francijas Senāta locekļus, norādīja, ka cīņā ar Krievijas raķetēm Eiropā ražotās sistēmas SAMP/T, ko Francija piegādājusi Ukrainai, ir efektīvākas nekā ASV ražotās sistēmas "Patriot".

Pagājušajā mēnesī Zviedrija un Ukraina parakstīja līdzīgu nodomu protokolu par gaisa spēju attīstīšanu, kas Ukrainai ļautu nākamajā desmitgadē iegādāties līdz pat 150 iznīcinātājiem "Gripen", kas tiek ražoti Zviedrijā.

Rumānija pirmdien evakuējusi ciematu netālu no Ukrainas robežas pēc tam, kad Krievijas dronu uzbrukumā Donavas upes ostai Ukrainas dienvidos naktī aizdegās kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.

Ņemot vērā kuģa tuvumu Rumānijas teritorijai un kravas veidu, varasiestādes nolēma evakuēt Plauru ciematu, kuram iepretim pāri Donavai atrodas Ukrainas ostas pilsēta Izmajila.

Ciemats tiek evakuēts piesardzības nolūkos, norādīja Rumānijas avārijas dienesti.

Rumānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Rumānijas gaisa telpas pārkāpumi naktī nav konstatēti.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2011. gadā Plauru ciematā dzīvoja 32 cilvēki.

Vienošanās pastiprina Francijas militāro atbalstu Ukrainai un paredz arī Francijas lidaparātu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pasūtīs 100 "Rafale" iznīcinātājus no Francijas. 

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņojis, ka aizvadītā vasara varēja būt "pēdējā mierīgā" Eiropai. Vairāk lasi šeit.

Atbildot uz jautājumu, vai “nav pienācis laiks” ASV Kongresam pastiprināt spiedienu uz Krieviju un Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā, ASV prezidents paziņoja, ka republikāņi Kongresā izstrādā likumprojektu, kas ļautu ieviest sankcijas pret jebkuru valsti, kas turpina veikt biznesu ar Krieviju.

Pēc Trampa vārdiem, “republikāņi virza likumprojektu, kas ir ļoti spēcīgs — tas paredz sankcijas pret jebkuru valsti, kas sadarbojas ar Krieviju”. Pie šāda valstu saraksta varētu pievienot arī Irānu, piebilda ASV prezidents.

ASV jau kopš aprīļa tiek apspriesta ideja par 500 procentu sankcijām pret Krievijas partneriem. 

Noslēdzies piecu mēnešu integrācijas projekts "Pērlītes runā latviski", kurā 240 bērni vecumā no 5 līdz 18 gadiem dažādos līmeņos apguvuši latviešu valodu, aģentūru LETA informēja projekta pārstāve Rasa Līdaka.

Sākot latviešu valodas apguvi, visās mācību grupās tika veikta zināšanu līmeņa pārbaude. Pirmajā mācību grupā no 2. jūnija līdz 31. augustam latviešu valodu apguva 182 bērni, savukārt otrajā grupā no 1. septembra līdz 15. novembrim mācījās 107 bērni. Daļa bērnu, kuri pabeidza pirmo grupu, turpināja mācības otrajā grupā citā valodas līmenī.

Gan pirmās, gan otrās mācību grupas noslēgumā bērniem bija iespēja piedalīties pasākumos, kuros viņi parādīja apgūtās latviešu valodas prasmes un savu progresu. Bērni latviešu valodu apguvuši caur valodas spēlēm, sarunām, rotaļām, kā arī ekskursijām un nodarbībām.

Visas aktivitātes projektā tika nodrošinātas bez maksas.

Apmācības tika organizētas, ņemot vērā dalībnieku sākotnējo valodas prasmes līmeni. Apmācības īstenoja SIA "Ukraiņu pērlītes".

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav atklājuši nevienu gadījumu, kad migranti būtu nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, pirmdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Tā ir sešpadsmitā diennakts pēc kārtas, kad nav atklāti mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Lietuvas robežu no Baltkrievijas puses.

Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 1546 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.

No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agneses Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 24 000 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, bet 2024. gadā - 1002 reizes.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.