TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Protams, pirms "speciālās militārās operācijas" Ukrainā un pēc tās, kad Krievija, viņa ieskatā, sākusi dzīvot pēc jauniem noteikumiem.
Krievija žēlojas par Igaunijas vēlmi “nokampt” tās “vēsturiskās teritorijas” sakarā ar Igaunijas lēmumu savu pilsoņu pasēs un identifikācijas kartēs dzimšanas vietu Pečorus norādīt kā Igauniju.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar 1920. gada Tartu miera līgumu Pečoru (Petseru) pilsētu un tās apkārtni iekļāva Igaunijas sastāvā, bet 1931. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija igauņi. Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi kā Latvijas Abrenes apvidu, Petseru apvidu neilgi pēc tā otrreizējās okupācijas 1944. gada 23. augustā pievienoja Krievijai.
Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Igaunijā Kamrans Abilovs paziņojis, ka Igaunijas pretenzijas uz Pečoru rajonu Pleskavas apgabalā esot pilnīgi nepieņemamas, to tā ir neatņemama Krievijas daļa. “Provokatīvie izlēcieni, kas būtībā ietver teritoriālas prasības (..), ir pilnīgi nepieņemami,” viņš sūdzējās par naidīgo Igauniju intervijā “RIA Novosti”.
Vairāk lasiet šeit.
“As long as we are in government, Ukraine will certainly not become a member of the EU,” said Hungarian Foreign Minister Péter Szijjártó [@FM_Szijjarto], declaring Hungary an obstacle to Ukraine’s EU path. Responding to remarks by Ukrainian counterpart Andrii Sybiha… pic.twitter.com/r2kjXirsno
— TVP World (@TVPWorld_com) January 28, 2026
Viņš arī apsūdzēja Ukrainu, ka tā mēģina panākt tai naidīgās Ungārijas valdības nomaiņu.
Hungarian Foreign Minister @FM_Szijjarto claims Ukraine is also running in the country's April election.
— Daily News Hungary (@DNewsHungary) January 25, 2026
Read our full report here 🔗 https://t.co/uhsFJ5iMvK#dailynewshungary #Hungary #Orban #ukraine #Szijjarto #sybiha #Zelensky pic.twitter.com/NQQwrWqGZV
Russian propagandists think the Ukrainian Army is so strong it can take over the EU:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 27, 2026
"Just imagine for a moment: if, after the conflict in Ukraine ends, the Kyiv regime remains in place, this army remains, Europe rearms this army, and Ukraine is accepted into the European… pic.twitter.com/pCDoePZ05f
Lietuva ir apstiprinājusi vairāk nekā 14,5 miljonus eiro četriem Ukrainas atjaunošanas projektiem, raksta LRT. Finansējums tiek piešķirts no Lietuvas Attīstības sadarbības un humānās palīdzības fonda, un valdība to apstiprināja 28. janvārī. Projekti ietver Krievijas uzbrukumos cietušo skolu atjaunošanu, patversmju būvniecību, bērnunama renovāciju, modulāru mājokļu izveidi, audžuģimeņu atbalstu un rehabilitācijas un garīgās veselības centra izveidi. Papildu līdzekļi tiks novirzīti Poltavas DNS laboratorijas modernizācijai.
Lithuania has approved more than 14.5 million euros for four reconstruction projects in Ukraine, LRT writes. The funding comes from Lithuania’s Development Cooperation and Humanitarian Aid Fund and was approved by the government on January 28. Projects include rebuilding schools… pic.twitter.com/EWsJvwgs4q
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
"Bloomberg" ziņoja, ka desmitiem tankkuģu, kas pārvadā Krievijas naftu, ir iestrēguši jūrā pēc tam, kad Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atteicās iepirkt kravas. Kopš augusta kuģos, kas nespēj izkraut kravu, ir uzkrājušies aptuveni 60 miljoni barelu Krievijas naftas. Ziņojumā teikts, ka dīkstāve ir tieši saistīta ar to, ka Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atsakās no Krievijas piegādēm, atstājot naftu peldošu jūrā bez tūlītējiem pircējiem. Netika norādīts laika grafiks, kad vai vai kravas tiks izkrautas.
Dozens of tankers carrying Russian oil are stuck at sea after Indian refineries refused to buy the cargoes, Bloomberg reported. Since August, around 60 million barrels of Russian oil have accumulated on ships that are unable to unload. The report says the standstill is directly… pic.twitter.com/xvf2Ni8fX3
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
— 425 SKALA (@425Skala) January 28, 2026
Nezināmas personas Parīzē uzbrukušas galeriju, kurā strādā sieviete, kura tiek raksturota kā Putina iespējamā meita, ziņo "Paris Match". Izdevums norādīja, ka uz ēkas uzpūsti grafiti, kas vērsti pret telpu, kas saistīta ar Jeļizavetu Rudnovu. Saskaņā ar ziņojumu viņa vairākkārt mainījusi savu vārdu, izvairās no mediju uzmanības un pazudusi no sociālajiem tīkliem.
Unknown individuals defaced a gallery in Paris where a woman described as Putin’s presumed daughter works, Paris Match reported. The outlet said graffiti was sprayed on the building, targeting the space connected to Yelizaveta Rudnova. According to the report, she has repeatedly… pic.twitter.com/MjWbuDUFzu
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
Krivijrihas "ArcelorMittal" paziņo, ka 2026. gada 2. ceturksnī slēgs savu armatūras stieņu un stiepļu ražošanas iekārtu, vainojot ES oglekļa robežnodokli un kara laika elektroenerģijas cenas, kas pieauga līdz 210 ASV dolāru par MWh.
Ukraina piegādā 81% no sava tērauda eksporta uz ES, tomēr saņem CBAM atbilstības prasības bez subsīdiju instrumentu komplekta, uz kuru paļaujas ES ražotāji.
“Minimal impact,” Brussels said. Then came the $8.7 billion bill.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 28, 2026
ArcelorMittal Kryvyi Rih says it will shut its rebar-and-wire unit in Q2 2026, blaming the EU’s carbon border tax and wartime electricity prices that jumped to $210/MWh. Ukraine ships 81% of its steel exports to… pic.twitter.com/VCEeRDE5ti
Liberālā partija NEOS pieprasījusi atņemt Austrijas pilsonību bijušajai ārlietu ministrei Karinai Kneislai, kas ir bēdīgi slavena ar to, ka 2018. gadā savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Putins ierodas Austrijas eksministres Kneislas kāzās un uzdejo ar līgavu
Bijusī Austrijas ārlietu ministre Kārina Kneisla, kura savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pametusi valsti, ziņo "The Washington ...
Kneisla ministra amatu ieņēma no 2017. līdz 2019. gadam, bet kopš 2023. gada dzīvo Krievijā. Ierosinājums par pilsonības atņemšanu pieteikts pēc Kneislas negatīvajiem izteikumiem par savu dzimteni.
NEOS šonedēļ paziņoja, ka partija gatavo juridisku sūdzību, lai sāktu pilsonības atņemšanas procedūru.
Kneisla "izplata apmaksātu propagandu Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņam līdzīgo interesēs", norāda NEOS.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
