TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma naktī uz svētdienu Maskavas apgabala Šaturā izcēlies ugunsgrēks termoelektrostacijā, ziņo Krievijas varasiestādes.

Šaturas elektrostacijas jauda ir 1500 megavati.

Tikmēr Krievijas Federālā gaisa transporta aģentūra (Rosaviacija) ziņo, ka uz laiku apturēta lidostu darbība Žukovskā un Ņižņijnovgorodā.

Vēlāk tika apturēts lidostu darbs arī Gelendžikā, Krasnodarā, Tambovā un Jaroslavļā.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 98 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

68 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Fiksēti 27 lidrobotu trāpījumi 12 apkaimēs.

Lidrobotu uzlidojumā Dņipro naktī uz svētdienu cietuši 14 cilvēki, tajā skaitā 11 gadus vecs bērns.

Noliedzot divu ASV senatoru iepriekš apgalvoto, ka tā dēvēto miera plānu pamatā sagatavojusi Krievija, valsts sekretārs Marko Rubio sestdien paziņojis, ka priekšlikumus Maskavas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu esot sagatavojušas Savienotās Valstis.

Sociālās saziņas vietnē "X" Rubio apgalvo, ka "miera plāns" esot "spēcīgs notiekošo sarunu ietvars". Viņš piebildis, ka to apstiprinājusi Vašingtona, pamatojoties uz "krievu puses ieguldījumu", kā arī uz "Ukrainas puses iepriekšējo un pašreizējo ieguldījumu".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 165 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 363 tankus, 23 615 bruņutransportierus, 34 585 lielgabalus un mīnmetējus, 1549 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1248 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 83 338 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 922 automobiļus un autocisternas, kā arī 4003 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO alianse militāri ir daudz spēcīgāka un tās spējas aizstāvēt Baltijas valstis ir ievērojami pieaugušas, līdz ar to cilvēkiem Latvijā nav pamata nejusties drošībā, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš uzskata, ka tagad NATO spējas ir stipri lielākas - ir ne tikai pieaugusi nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis, bet arī alianses spēja to paveikt. Viņaprāt, Krievijas mēģinājums salauzt NATO ar kādu uzbrukumu caur Baltijas valstīm varētu izdoties tikai tad, ja uz to nekādi netiktu reaģēts.

"Tādas lietas kā Baltijas aizsardzības līnijas izveide un austrumu aizsardzības flangs novērš bažas par uzbrukumu, par kuru gadu desmitiem ir uztraukusies Latvija un Baltija," norādīja eksperts.

Polijas premjerministrs šo paziņojumu izteica pēc telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukrainas Valsts ārkārtas dienests paziņo, ka bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 33, bet seši cilvēki, tostarp viens bērns, joprojām ir bez vēsts pazuduši.

Uzbrukums notika 19. novembrī. Glābēji stāsta: “Daudzdzīvokļu ēka cieta ievērojamus bojājumus, daži cilvēki atradās zem gruvešiem un bija ieslodzīti savos dzīvokļos.”

Meklēšanas darbi tagad ir pabeigti. Kopumā ievainoti 94 cilvēki, un seši bērni ir starp 33 bojāgājušajiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu par delegācijas izveidi sarunām ar ASV un citiem starptautiskajiem partneriem, kā arī ar Krievijas pārstāvjiem, vēsta LETA. 

Delegācijas sastāvā ir Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un viņa vietnieks Jevhens Ostrjanskis, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs, Ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs, ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Oļehs Ivaščenko, ārlietu ministra pirmais vietnieks Serhijs Kislica, Ukrainas Drošības dienesta vadītāja vietnieks Oleksandrs Poklads un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks un viņa padomnieks Oleksandrs Bevzs.

Umerovs paziņoja, ka Ukraina šajās dienās Šveicē sāk konsultācijas ar ASV par iespējamiem miera līguma parametriem.

"Šajās dienās Šveicē mēs sākam konsultācijas starp Ukrainas un ASV augsta ranga amatpersonām par iespējamiem nākamā miera līguma parametriem. Ukraina pieiet šim procesam ar skaidru izpratni par savām interesēm. Šis ir nākamais posms dialogā, kas norisinās pēdējās dienās un kura mērķis galvenokārt ir vienoties par turpmāko soļu redzējumu," pavēstīja Umerovs.

Viņš norādīja, ka "mēs augstu vērtējam Amerikas puses līdzdalību un gatavību saturīgai sarunai". "Ukraina turpinās rīkoties atbildīgi, profesionāli un konsekventi - kā to prasa mūsu nacionālā drošība," paziņoja Umerovs.

Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Vakar vakarā notika saruna starp Lielbritānijas un Ukrainas ārlietu ministriem, lai “koordinētu” rīcību pirms rītdienas sanāksmes Ženēvā.

Andrijs Sibiha stāsta, ka ir runājis ar Ivetu Kūperu par miera centieniem un par pēdējām sarunām starp Zelenski un Starmēru.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) līderi apņemas turpināt apbruņot Ukrainu un stiprināt Eiropas aizsardzību, pausts Baltijas valstu un NB8 kopīgajā paziņojumā.

Vairāk lasi šeit.