TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija ir piedāvājusi ASV apjomīgu – aptuveni 12 triljonu dolāru vērtu – ekonomiskās sadarbības paketi, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kā viņš sacīja žurnālistiem slēgtā brīfingā, Ukrainas izlūkdienesti identificējuši tā dēvēto “Dmitrijeva paketi”, kas nosaukta Krievijas sarunvedēja Kirila Dmitrijeva vārdā. Dmitrijevs, kurš vada arī Krievijas valsts labklājības fondu, šo priekšlikumu esot prezentējis ASV amatpersonām Savienotajās Valstīs. Zelenskis uzsvēra, ka piedāvājums paredz plašu ekonomisko sadarbību starp Maskavu un Vašingtonu, un piebilda, ka tiek apspriesta iespēja par līdzīgu divpusēju dokumentu parakstīšanu.
Šis solis liecina par Krievijas centieniem atjaunot ietekmi Vašingtonā, kamēr Maskava un Kijiva turpina sacensties par ASV atbalstu, Savienotajām Valstīm vienlaikus mudinot puses uz diplomātisku risinājumu. Zelenskis norādīja, ka piedāvājuma apjoms pārsniedz četras reizes Krievijas 2025. gada iekšzemes kopproduktu. Prezidents uzsvēra, ka jebkādi Krievijas un ASV ekonomiskie nolīgumi nedrīkst kaitēt Ukrainas interesēm, teritorijai vai būt pretrunā ar valsts konstitūciju, piebilstot, ka Baltais nams esot noteicis jūniju kā termiņu miera vienošanās panākšanai.
Russians in St Petersburg lamenting their newly destroyed economy, with empty restaurants and new offers for the extremely impoverished - one single slice of bread on offer for 9.9 rubles ($0.12). pic.twitter.com/ozWhHWhVDL
— Jay in Kyiv (@JayinKyiv) February 7, 2026
Biggest cheer of the night so far: Ukraine pic.twitter.com/dLAZHrv4UR
— Rob Williams (@RobTheHockeyGuy) February 6, 2026
Ukrainas spēki 6. un 7. februārī veikuši triecienus pa vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp Balašovas naftas noliktavu Saratovas reģionā, bezpilota lidaparātu komandpunktiem, tehnikas uzturēšanas vienību un raķešu sistēmas centru, ziņo Ukrainas Aizsardzības spēku ģenerālštābs.
Saskaņā ar sākotnējo informāciju, Ukrainas spēki trāpīja Balašovas naftas noliktavai Krievijas Saratovas reģionā. Ukrainas okupētajā Zaporižjas reģionā tika ziņots par triecienu pret ienaidnieka bezpilota lidaparātu (UAV) vadības centru netālu no Rivnopiļas.
Netālu no Jaltas Donbasā, okupētajā Doņeckas reģionā, tika trāpīta Krievijas Tehnikas uzturēšanas vienībai. Tāpat netālu no Miķolajivkas Doņeckas reģionā tika iznīcināts ienaidnieka UAV komandpunkts, kā arī daudzšāviņu raķešu sistēma netālu no Poltavkas. Krievijai nodarīto zaudējumu apmērs vēl tiek vērtēts.
Tāpat Ukrainas mediji ziņo, ka Ukrainas Valsts drošības dienests (SBU) ar bezpilota lidaparātiem veicis triecienus arī Krievijas ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražo svarīgus degvielas komponentus, kas tiek izmantoti raķetēs, kas regulāri tiek palaistas uz Ukrainas pilsētām.
Ukrainas bruņotie spēki devuši triecienu naftas bāzei Krievijas Saratovas apgabalā, sestdien paziņoja Ukrainas ģenerālštābs.
Ukrainas karavīri veikuši uzbrukumus arī diviem bezpilota lidaparātu vadības posteņiem, remontvienībai un raķešu palaišanas sistēmai Krievijas okupētajā teritorijā.
Ukrainas ģenerālštābs arī ziņoja par triecienu "ienaidnieka karavīru grupai Krievijas Belgorodas apgabalā", bet sīkāku informāciju nesniedza.
Avoti Ukrainas Drošības dienestā iepriekš ziņoja, ka naktī uz sestdienu Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas rūpnīcai, kas ražo detaļas raķetēm "H-55" un "H-101".
Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" atbilstoši Nacionālās drošības likumam ir pārtraucis darba attiecības ar diviem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, informēja uzņēmumā. Vairāk lasi šeit.
Savienotās Valstis vēlas, lai Ukraina un Krievija līdz jūnijam panāktu vienošanos par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, un piedāvājušas nākamnedēļ rīkot abu pušu sarunas, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ASV, Ukrainas un Krievijas sarunvedēji 23. un 24. janvārī un pagājušajā nedēļā tikās Abū Dabī. Lai gan puses šīs sarunas raksturoja kā konstruktīvas, joprojām nav izdevies panākt kompromisu jautājumos par teritorijām.
ASV prezidents Donalds Tramps, sarunājoties ar žurnālistiem prezidenta lidmašīnā "Air Force One", sniedza interesantu paziņojumu par miera sarunām. Vairāk lasi šeit.
Krievijā fiksēta kārtējā Krievijas ierēdņa nāve, kas notikusi dīvainos apstākļos. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 245 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 730 iebrucēju.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 650 tankus, 24 009 bruņutransportierus, 37 036 lielgabalus un mīnmetējus, 1637 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1295 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 127 081 bezpilota lidaparātu, 4245 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 379 automobiļus un autocisternas, kā arī 4064 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



