TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Ukraina ir gatava sadarboties ar Baltijas valstīm un Somiju, tostarp tieši iesaistot Ukrainas speciālistus, lai novērstu Krievijas elektroniskās karadarbības rezultātā radītus dronu incidentus, sociālo mediju platformā "X" paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

To viņš šodien atkārtoti apliecinājis sarunā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).

Sibiha raksta, ka izmeklēšana esot pierādījusi, ka ceturtdien Rēzeknē notikušais dronu incidents bija Krievijas elektroniskās kara darbības rezultāts, apzināti novirzot Ukrainas dronus no to mērķiem Krievijā.

Sibiha uzver, ka Ukrainas mērķis ir nodrošināt maksimālu drošību Latvijai, citām Baltijas valstīm un Somijai, tajā skaitā palīdzot stiprināt gaisa telpas aizsardzību.

Kā ziņots, iepriekš Sibiha norādīja, ka pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska norādījumiem tiek apsvērta iespēja nosūtīt Ukrainas ekspertu grupas, lai palīdzētu stiprināt Ukrainu atbalstošo valstu gaisa telpas drošību pret jebkāda veida incidentiem.

Jau ziņots, ka 7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.

Neierasti pieticīgā atmosfērā nosvinējis “Uzvaras svētkus”, Krievijas diktators Vladimirs Putins pastāstīja jaunu versiju, kādēļ ne tikai sāka invāziju Ukrainā, bet jau pirms 12 gadiem nokampa Krimu un sāka karu Donbasā. Jaunais iegansts izrādījies kaut kas pilnīgi jauns.

Kad Krievijas asiņainā invāzija ilgst jau 1537. dienu, Kremļa saimnieks žurnālistiem pastāstīja, ka visas briesmu lietas Ukrainā sākās ar Ukrainas mēģinājumu tuvināties Eiropas Savienībai, kuras lauksaimniecības normas radikāli atšķiroties no Krievijas.

Vairāk lasiet šeit.

Putina padomnieks Ušakovs paziņoja, ka jebkāds konflikta risinājums Ukrainā paliks bez rezultātiem, ja Ukrainas bruņotie spēki netiks izvesti no Donbasa, pat pēc 10 sarunu kārtām. Krievijas prezidenta padomnieks izvirzīja Maskavas prasību kā nosacījumu sarunu virzībai. 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa piespriež Krievijai izmaksāt kompensāciju Krimas tatāriem, kuri tika aizturēti un saukti pie atbildības par miermīlīgu protestu

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders būtu labākais Eiropas Savienības (ES) pārstāvis sarunām par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

"No visiem Eiropas politiķiem es dotu priekšroku sarunām ar Šrēderu," preses konferencē pēc tā dēvētās uzvaras dienas svinībām Maskavā sestdien izteicās Putins.

Šrēdera birojs aģentūrai DPA atteicās komentēt šos Krievijas diktatora izteikumus.

Berlīne uz Kremļa saimnieka ierosinājumu reaģējusi ar lielu skepsi.

Avoti valdībā svētdien norādījuši, ka Putina izteikumi pieņemti zināšanai, taču atzinuši, ka tie ir tikai Maskavas ierasto viltus piedāvājumu sastāvdaļa.

"Vācija un Eiropa neļaus sevi sašķelt" ar šādu hibrīdtaktiku, uzsvēris kāds no avotiem.

Ņemot vērā to, ka Krievija nav mainījusi savas prasības, sarunas nav ticamas, norādījis avots.

Šrēdera ilgstošos sakarus ar Krieviju daudzi Vācijā uzskata par apkaunojumu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Somija, viņaprāt, iestājusies NATO, cerot uz Krievijas sabrukumu un iespēju “kaut ko paņemt” no Krievijas. 

Plašāk lasīt šeit.
 

Nepilnus 20 kilometrus no robežas ar Krieviju pie Bartošices Polijas ziemeļos atrasts lidrobots ar uzrakstu kirilicā, svētdien vēsta poļu tīmekļa ziņu vietne "Onet" un radiostacija RMF24.

Informāciju par neatpazītu lidojošu objektu militārā policija saņēma sestdienas rītā.

Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu tas ir militārs novērošanas lidrobots, kam nav kaujas spēju, pavēstījis militārās policijas pārstāvis.

Aizsardzības ministrijai tuvu stāvošs avots "Onet" izteicis pieņēmumu, ka Krievijas armija rīkojusi mācības un viens no lidrobotiem nomaldījies.

Tikmēr izmeklētāji pagaidām vienīgi apstiprinājuši, ka tas ir ārvalstu bezpilota lidaparāts, norāda RMF24.

Solidarizējoties ar Venēcijas biennāles žūriju, kas atkāpās saistībā ar skandālu, ko izsaucis lēmums atļaut izstādē piedalīties Krievijai, gandrīz puse mākslinieku sestdien atteikušies no pretendēšanas uz tā dēvētajām publikas balvām, vēsta tīmekļa mākslas žurnāls "Hyperallergic".

Biennāles žūrija aprīlī paziņoja, ka izslēgs no vērtēšanas valstis, kuru līderu aizturēšanai orderus izdevusi Starptautiskā Krimināltiesa (ICC), tādējādi norādot uz Krieviju un Izraēlu. Nedēļu vēlāk, 30. aprīlī, žūrija paziņoja par savu atkāpšanos.

Izstādes rīkotāji pēc žūrijas atkāpšanās paziņoja, ka tradicionālās Zelta lauvas balvas šogad netiks pasniegtas, bet tā vietā, pamatojoties uz izstādes apmeklētāju balsojumu, tiks sadalītas "Skatītāju lauvas", kas tiks pasniegtas izstādes slēgšanas dienā, 22. novembrī. Vērtējamo mākslas darbu klāstā iekļautas arī Krievijas un Izraēlas ekspozīcijas.

Par solidarizēšanos ar žūriju, atsakoties no pretendēšanas uz publikas balvām, paziņojuši vismaz 54 no 111 māksliniekiem, duetiem un kolektīviem, kā arī 16 nacionālie paviljoni, tajā skaitā arī Latvijas paviljons.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, aizstāvot savu dalību tā dēvētās uzvaras dienas pasākumos Maskavā, sestdien aicināja atjaunot Eiropas Savienības (ES) sadarbību ar Krieviju.

"Es noraidu jaunu Dzelzs priekškaru starp ES un Krieviju," uzsvēra Fico "Facebook" izplatītā videoierakstā, kas uzņemts lidmašīnā atceļā no Maskavas uz Bratislavu.

Viņš piebilda, ka viņa vadītā valdība ir ieinteresēta "normālās, draudzīgās un savstarpēji izdevīgās attiecībās" ar Krieviju, kā arī ar visām citām valstīm, kas tajā ieinteresētas.

Fico apgalvoja, ka ES centieni pilnībā atbrīvoties no Krievijas energoresursu piegādēm esot tīri ideoloģiska iecere un kaitē Eiropas konkurētspējai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 341 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 840 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 920 tankus, 24 544 bruņutransportierus, 41 787 lielgabalus un mīnmetējus, 1782 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1373 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 282 697 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 479 automobiļus un autocisternas, kā arī 4176 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.