TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu armija plāno virzīties uz priekšu, taču tai trūkst resursu, lai sasniegtu savus mērķus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Zelenskis atbalstīja triecienus Irānas militārajiem mērķiem, taču brīdināja, ka Ukrainai varētu rasties pretgaisa aizsardzības raķešu trūkums, ja ASV piegādes tiktu pārceltas uz Tuvajiem Austrumiem, viņš sacīja Itālijas medijiem. Viņš piebilda, ka noraida teritoriālas piekāpšanās Donbasā un sacīja, ka vēlēšanas notiks tikai pēc kara beigām.
Zelensky backed strikes on Iranian military targets but warned Ukraine could face air defense missile shortages if US supplies shift to the Middle East, he said to Italian media. He added that he rejects territorial concessions in Donbas and said elections will take place only… pic.twitter.com/ifj6ViVI0z
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 3, 2026
"Šī nav mūsu metode," sacīja Krievijas ārlietu ministrs.
Russia will not impose sanctions on the US over the strike on Iran — Lavrov
— NEXTA (@nexta_tv) March 3, 2026
“This is not our method,” the Russian foreign minister said. pic.twitter.com/GIfC6BWeuQ
Lieta tika iesniegta Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā.
⚡️ Russia's central bank challenges EU decision to indefinitely freeze sovereign assets.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 3, 2026
The case was brought before the European Court of Justice in Luxembourg.https://t.co/GsA1socQBT
Krievija nakts laikā uz Ukrainu palaidusi 136 dronus, paziņoja Gaisa spēki. Viņi atklāj, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība pārtvērusi 127 bezpilota lidaparātus.
⚡️At least 6 killed, 35 injured in Russian attacks on Ukraine over past day.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 3, 2026
Russia launched 136 drones at Ukraine overnight, the Air Force said, reporting that Ukrainian air defenses intercepted 127 unmanned aircraft.https://t.co/MqRXvqN4Fc
Lietuva uzticas ASV kodolieroču lietussargam un gaida konkrētāku informāciju no Francijas par iespējamām izmaiņām tās kodoldoktrīnā, otrdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenā ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.
Taču viņa uzsvēra, ka Lietuvas pozīcija ir tāda, ka Francijas ierosinātās diskusijas nedrīkst sašķelt NATO.
Krievijas un Baltkrievijas tandēms turpina izlaupīt Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas. 2025. gadā no reģiona tika eksportēti miljoniem tonnu graudu, un zagtās izejvielas tiek legalizētas ar Baltkrievijas zīmolu, liecina Dezinformācijas apkarošanas centra dati. Saskaņā ar bijušo Baltkrievijas drošības dienestu amatpersonu asociācijas BELPOL veikto izmeklēšanu, 2025. gadā no okupētajām Ukrainas teritorijām tika eksportēti vairāk nekā 2 miljoni tonnu graudu. Vairāk lasi šeit.
"Politico" saista Irānas augstā līdera ajatollas Ali Hameneji nāvi ar pastiprinātu paranoju Kremlī. Maskava joprojām atceras Kadafi brutālās slepkavības attēlus 2011. gadā. Žurnālists Mihails Zigara norāda, ka Putins tolaik bijis nikns.
Putinam ir kodolieroču arsenāls, kāda nebija Kadafi un Hamenei. Taču kodolieroči neaizsargā pret iekšējiem draudiem: pils intrigām un elites šķelšanos. "Politico" ziņojums faktiski apšauba visas Putina sistēmas stabilitāti. Un tieši šis ir visjūtīgākais trieciens "nesatricināmā" līdera tēlam. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas karagūsteknis, kuram piespriests 18 gadu cietumsods par Mariupoles aizstāvēšanu, atkal tiek saukts pie atbildības par apgalvojumiem, ka Krievija iebruka Ukrainā.
Krievija savā jaunākajā sirreālajā prāvā pret Antonu Saihijevu — ukraiņu karagūstekni, kurš tiek vajāts par savu lomu Mariupoles aizstāvēšanā 2022. gadā — netieši atzinusi, ka tās pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija noziegums.
2026. gada 25. februārī Burjatijas tiesa atzina Saihijevu par vainīgu "Krievijas armijas diskreditēšanā", jo viņš paziņoja, ka tā uzbrukusi Ukrainai.
Lai gan Krievijas agresijas karš neapšaubāmi diskreditē gan Krievijas režīmu, gan tās armiju, Ukrainas pilsonis, kurš ieslodzīts par savas valsts aizstāvēšanu, tika saukts pie atbildības par patiesības teikšanu un sodīts ar 30 tūkstošu rubļu lielu naudas sodu.
Ukrainian POW sentenced to 18 years for defending Mariupol prosecuted again for saying that Russia invaded Ukrainehttps://t.co/Q0z7vEIchC
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 3, 2026
Grupa pievērsīsies kodolieroču atturēšanas jautājumiem. Līdz gada beigām puses plāno spert konkrētus soļus, tostarp iesaistīt Vāciju Francijas kodolmācībās.
🤝 Macron and Merz have created a coordination group on nuclear weapons
— NEXTA (@nexta_tv) March 3, 2026
The group will focus on nuclear deterrence issues. By the end of the year, the parties plan to take concrete steps, including involving Germany in French nuclear exercises. pic.twitter.com/X11WlNPtXf
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/u99b2w6xVm
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 3, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
