TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

ASV nesen publicēja savu jauno Nacionālās drošības stratēģiju, kurā iezīmējas neparasti kritiska attieksme pret ilggadējo sabiedroto - Eiropu. Kā liecina nopludināts plāna melnraksts, ASV vēlas izmantot savu ietekmi, lai destabilizētu Eiropas Savienību, tai skaitā, iekļaujot savā "orbītā" četras Vašingtonai draudzīgas valstis.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā ASV izdeva savu Nacionālās drošības stratēģijas plānu, ko katra administrācija izdod reizi prezidentūras laikā. 33 lappušu garajā Nacionālās drošības stratēģijā ASV līderis nekautrējās apgalvot, ka Eiropai draud "civilizācijas iznīcība" un, ka ASV grasās iejaukties Eiropas politikā, paužot atbalstu sev tīkamiem politiskajiem spēkiem. 

Saskaņā ar Vašingtonā bāzētā digitālā medija "Defense One" ziņojumu, kura rokās nonācis plāna melnraksts, "ASV plānojusi īpaši strādāt ar četrām Eiropas valstīm - Itāliju, Austriju, Poliju un Ungāriju - ar mērķi atraut tās no ES". Baltā nama pārstāvji nolieguši, ka šāds melnraksts pastāv. Tikmēr jautājums paliek sekojošs: vai ASV patiešām cenšas sašķelt Eiropas Savienību? Un kāpēc to interesē tieši šīs četras valstis?

Ungārijas vārds sarakstā, iespējams, ir vismazāk pārsteidzošais, jo Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un ASV prezidents Donalds Tramps jau ilglaicīgi pauduši savstarpēju atbalstu. Orbānu, kurš tiek uzskatīts par destabilizējošu spēku ES, Tramps pat dēvējis par savu "lielo draugu".

Turklāt kuluāros tiek spriests, ka viņš piedāvājis Ungārijai 17 miljardu eiro lielu "finansiālu vairogu" - līdzīgu tam, ko viņš nesen piedāvāja Argentīnai. Tramps šomēnes medijam "Politico" sacīja, ka viņš nav apsolījis Ungārijai finansiālu "glābšanas līniju", bet sacīja, ka Orbāns to ir lūdzis.

ASV prezidentu, šķiet, sajūsminājusi arī Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Itālijas labējā partiju. Taču ASV Vācijas Māršala fonda Centrāleiropas reģionālais direktors Daniels Hegedišs, uzskata, ka ASV valdībai ir "nepareizs priekšstats", ka Meloni nostāsies pret ES. "Lai gan viņai ir daži ideoloģiski uzskati, viņa patiesībā ir ļoti pragmatiska līdere," norāda Hegedišs, piebilstot, ka tikai retais tik labi kā viņa saprot, ko stabila ES varētu dot viņu valstij.

Lai gan ne Poliju, ne Austriju pašlaik nevada labēji populistiskas valdības, labējās un eiroskeptiķu partijas joprojām ir ārkārtīgi ietekmīgas abās valstīs. Austrijā aptauju līdere patlaban ir labējā Austrijas Brīvības partija (FPÖ). 

Dažus var pārsteigt, ka sarakstā nav iekļautas divas ES valstis — Čehija un Slovākija. Čehijā oktobrī vēlēšanās uzvarēja miljardieris Andrejs Babišs un viņa populistiskā partija NPA. Savukārt Slovākijā kopš 2023. gada pie varas ir labējais Roberts Fico.

Kā norāda Hegedišs, viņu neiekļaušana stratēģijā saistīta ar viņu partiju saknēm: NPA ilgi nebija klasificējama kā tradicionāli labējā vai kreisajā pusē, bet Smer-SD sevi uzskatīja par kreiso politisko spēku. “Skatāms, cik ideoloģiska ir ASV pieeja,” norāda Hegedišs.

Eksperti, tostarp Hegedišs, pauž šaubas, ka ASV patiešām cenšas panākt, lai kāda no šīm četrām valstīm izstātos no ES. Drīzāk mērķis varētu būt pakāpeniska Eiropas integrācijas sašķelšana ar diplomātiska, politiska un pat finansiāla spiediena palīdzību.

Ziemeļkoreja šogad bija nosūtījusi savus karavīrus veikt atmīnēšanu Krievijas Kurskas apgabalā, paziņoja Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns runā, kuru sestdien pārraidīja valsts mediji.

Šis ir rets gadījums, kad Phenjana oficiāli atzinusi savu karavīru iesaistīšanu šajā letāli bīstamajā darbā Krievijas labā.

Phenjana ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru cīnīties Krievijas pusē, kamēr Maskava turpina gandrīz četrus gadus ilgo pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Par to ziņojuši Dienvidkorejas un Rietumvalstu izlūkdienesti.

Saskaņā ar analītiķu teikto Krievija apmaiņā pret to piešķir Ziemeļkorejai finansiālu palīdzību, militāro tehnoloģiju, pārtiku un energoresursus. Tas ļauj diplomātiski izolētajai Ziemeļkorejai izvairīties no starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas tās kodolprogrammai un ieroču programmām.

Apsveicot inženieru pulka atgriešanos, Kims atzīmēja, ka viņi rakstīja "vēstules uz savām dzimtajām pilsētām un ciemiem atmīnēšanas laika pārtraukumos".

Pulks pārcieta "sirdi plosošu deviņu dzīvību zaudējumu" 120 dienū ilgās dislokācijas laikā, kas sākās augustā, sacīja Kims savā runā sagaidīšanas ceremonijā piektdien Phenjan.

Kims piešķīra valsts apgalvojumus mirušajiem karavīriem, lai "pievienotu mūžīgu diženumu" viņu drosmei.

"Jūs visi - gan virsnieki, gan kareivji - izrādījāt masu varonību, gandrīz katru dienu pārvarot neiedomājamas garīgas un fiziskas grūtības," sacīja Kims.

Viņš sacīja, ka karavīri spēja "veikt brīnumu, nepilnos trīs mēnešos pārvēršot plašu bīstamās zonas rajonu par drošu".

Ziemeļkoreja tikai aprīlī apstiprināja, ka nosūtījusi karavīrus atbalstīt Krieviju karā pret Ukrainu un ka tās karavīri ir krituši kaujās.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs nedēļas nogalē Berlīnē tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citiem Eiropas līderiem, paziņoja Baltais nams.

Savukārt Vācijas valdība ir paziņojusi, ka Berlīnē pirmdien tiksies līderi, arī no Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm. Pirms tam paredzēts, ka Zelenskis kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu apmeklēs Vācijas un Ukrainas biznesa forumu.

Zelenskis apspriedīs "miera sarunu statusu" ar "daudziem Eiropas valstu un valdību vadītājiem, kā arī ES un NATO līderiem", norādīja Berlīne.

Tramps ir palielinājis spiedienu uz Kijivu, cenšoties panākt, ka tiek pieņemts pagājušajā mēnesī prezentētais plāns Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanai. Kritiķi sākotnējo ASV plānu raksturoja kā Krievijas vēlmju sarakstu.

Nesen amatpersonas Kijivā atklāja, ka Vašingtonai ir nosūtīta jauna plāna versija, kuru Ukraina izstrādājusi kopā ar sabiedrotajiem Eiropā.

Ideja par ātru Ukrainas pievienošanos ES, pret ko Maskava iebilst, ir iekļauta jaunākajā ASV vadītā plāna versijā kara izbeigšanai.

Francijas prezidenta birojs piektdien paziņoja, ka Eiropa un Ukraina arī lūdz ASV sniegt viņiem "drošības garantijas", pirms Ukraina sāk sarunas par jebkādu iespējamu teritoriālo piekāpšanos.

Konkrētas drošības garantijas Ukrainai ir jebkura miera līguma priekšnoteikums, un tām jābūt izklāstītām juridiski saistošā dokumentā, ceturtdien ziņu aģentūrai AFP sacīja Ukrainas vēstniece NATO Aļona Hetmančuka.

Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Vašingtona vēlas, lai tikai Ukraina, nevis Krievija, izvestu savu karaspēku no daļas Doneckas apgabala Ukrainas austrumos, kur starp abām armijām tiktu izveidota demilitarizēta "brīvā ekonomiskā zona".

Francijas prezidenta Emanuela Makrona padomnieks piektdien teica, ka Kijiva neapsver vienošanos par teritorijām vai demilitarizētu zonu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 187 780 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 409 tankus, 23 714 bruņutransportierus, 35 032 lielgabalus un mīnmetējus, 1567 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1258 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 89 684 bezpilota lidaparātus, 4060 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 717 automobiļus un autocisternas, kā arī 4026 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pēc gadiem ilgām Krievijas provokācijām un hibrīdoperācijām Eiropā — no GPS signālu traucēšanas virs Baltijas jūras un dzelzceļa sabotāžas mēģinājumiem līdz gaisa telpas pārkāpumiem — Eiropas Savienība gatavojas vērst atbildes triecienu Krievijas digitālajā telpā. ES amatpersonas norāda, ka tiek izstrādāti konkrēti soļi, lai palielinātu cenu, ko Krievija maksā par savu agresīvo ārpolitiku.

Baltijas valstu līderi brīdina, ka Krievijas destabilizācijas kampaņa apdraud ne tikai reģionālo drošību, bet jau pašus Eiropas drošības pamatus. Atbildes iespējas tiek apsvērtas galvenokārt digitālajā telpā — ar kiberuzbrukumiem un informācijas operācijām, kas vērstas uz Krievijas militāro rūpniecību, enerģētikas infrastruktūru un loģistikas sistēmām.

Viens no stratēģiski nozīmīgākajiem mērķiem ir Yelabugas dronu rūpnīca, kur tiek montēti "Shahed" tipa bezpilota aparāti. Kiberoperācijas variē no slepenas izlūkinformācijas iegūšanas līdz pilnīgai rūpnīcas darbības paralizēšanai uz vairākiem mēnešiem.

Starp citām atbildes iespējām ir enerģētikas infrastruktūras digitālās vadības sistēmu traucēšana, lai radītu Krievijas eksporta aizkavēšanos, vai dzelzceļa maršrutēšanas programmatūras bojāšana, kas varētu aizkavēt militāros sūtījumus līdz pat 72 stundām, kā arī mērķētas informācijas kampaņas Krievijas sabiedrībai — ar precīzu informāciju par Krievijas zaudējumiem frontē un kara ekonomiskajām sekām.

Šie pasākumi neaizstāj militāro palīdzību Ukrainai, bet tie rada papildu nenoteiktību Krievijas stratēģiskajā plānošanā un paaugstina agresijas cenu. Eiropa, kas ilgi bijusi uz aizsardzības ceļa, nu apsver aktīvāku lomu hibrīdkarā, kurā vairs nav iespējams būt tikai vērotājam.

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši vismaz 155 368 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.

Pēdējo divu nedēļu laikā sarakstam pievienoti 3226 kritušo vārdi.

Trešdaļa no kritušajiem, kā vārdus izdevies fiksēt, ir brīvprātīgie. Vēl pirms gada brīvprātīgie bija tikai 15% no kopējā kritušo skaita. No kritušajiem brīvprātīgajiem 44% bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem.

Starp visiem Ukrainā likvidētajiem iebrucējiem vidējais vecums ir 38 gadi.

Starptautiskajā forumā Turkmenistānā, kas 12. decembrī bija veltīts valsts pastāvīgās neitralitātes 30. gadadienai, Pakistānas premjerministram Šehbazam Šarifam bija paredzēta tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, taču šī tikšanās izvērtās negaidītā veidā.

Plašāk lasīt šeit.

Vācijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar vērienīgu kiberuzbrukumu un dezinformācijas operāciju Vācijas vēlēšanu kampaņas laikā, piektdien paziņojis ministrijas pārstāvis.

Kiberuzbrukumu Vācijas gaisa satiksmes kontroles dienestam 2024. gada augustā nepārprotami var saistīt ar Krievijas hakeru grupējumu "Fancy Bear", norādīja preses pārstāvis.

"Mūsu izlūkošanas dati pierāda, ka par šo uzbrukumu ir atbildīgs Krievijas militārais izlūkdienests GRU," viņš piebilda.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu vienojušās bloka jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus iesaldēt uz nenoteiktu laiku, tādējādi novēršot pirmo šķērsli šo līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam.

Līdz šim Krievijas aktīvi tika bloķēti saskaņā ar sankciju mehānismu, kas bija jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem, par to nobalsojot visām 27 ES dalībvalstīm. Šī kārtība traucēja izmantot Krievijas aktīvus, lai finansētu ilgtermiņa kredītus Ukrainai.

Kremlim draudzīgā Ungārija vairākkārt draudēja vairs neatbalstīt periodiskus pagarinājumus Krievijas aktīvu iesaldēšanai.

Krievijas gaisa triecienā ostai Ukrainas Odesas apgabalā bojāts Turcijas kompānijas prāmis, paziņojusi Kijiva.

"Krievija veica raķešu triecienu pret civilās ostas infrastruktūru Odesas apgabalā," platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas vicepremjers Oleksijs Kuleba, norādot, ka bojāts Turcijas prāmis, taču cietušo nav.