TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins pasludina "Lieldienu pamieru", pusotru dienu apņemoties neslepkavot Ukrainā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ārzemnieks, izliekoties par tūristu, ieradās Ukrainā Krievijas slepenā dienesta uzdevumā, lai nogalinātu augsta ranga Ukrainas Jūras spēku virsnieku, ziņo Ukraians Drošības dienests.
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) pretizlūkošanas darbinieki aizturēja ārzemnieku, kurš bija ieradies Ukrainā, maskējoties par tūristu, un plānoja atentāta mēģinājumu pret augsta ranga Ukrainas Jūras spēku virsnieku. Vairāk lasi šeit.
Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumi enerģētikas infrastruktūras objektiem izraisījuši elektroenerģijas padeves pārtraukumus Odesas, Zaporižjas, Hersonas, Sumu un Harkivas apgabalos, ziņo "Ukrenergo".
❗️Russian drone attacks on energy infrastructure facilities have caused power outages in Odesa, Zaporizhzhia, Kherson, Sumy, and Kharkiv oblasts, according to Ukrenergo. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 10, 2026
Ukrainas droni naktī uz 10. aprīli trāpīja naftas sūknēšanas stacijai "Tinguta" Volgogradas apgabalā, pēc kā tur izcēlās ugunsgrēks.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 10, 2026
Krievija pavēl reģioniem veidot "brīvprātīgo" sarakstus no parādniekiem un studentiem, izmantojot parādu norakstīšanu un stimulus, lai veiktu piespiedu iesaukšanu. Tiek mērķēti arī radinieki, savukārt universitātes piespiež vismaz 2% studentu parakstīt militāros līgumus.
Russia orders regions to form “volunteer” lists from debtors and students, using debt write-offs and incentives to pressure enlistment; relatives are also targeted, while universities push at least 2% of students to sign military contracts. #Russia pic.twitter.com/ErgOLTPKjK
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 10, 2026
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 10, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc ASV un Irānas pamiera vienošanās mudinājis atjaunot sankcijas Krievijas naftai.
"Tagad Tuvajos Austrumos un Persijas līcī sākas pamiers. Un es sagaidu, ka tiks pilnībā atjaunotas sankcijas pret Krievijas naftu, kā tas bija iepriekš," paziņojis Zelenskis.
Lai risinātu Tuvo Austrumu kara izraisīto energoresursu izmaksu pieaugumu, ASV pagājušajā mēnesī uz laiku atcēla sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem. ASV atkāpe ļāva valstīm līdz 11. aprīlim pirkt Krievijas naftu, kas jau atradās jūrā.
Vienlaikus Budanovs apliecināja, ka Ukrainas triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai ietekmē arī ienaidnieku, par ko viņi ziņo savos dokumentos.
❗️"The Russians are not going to stop strikes on Ukrainian energy infrastructure for now," — Budanov
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 10, 2026
At the same time, Budanov assured that Ukrainian strikes on Russian energy infrastructure are also affecting the enemy, which they report in their own documents. pic.twitter.com/gn1Pn78Us0
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukrainas militārie eksperti notrieca Irānas dronus vairākās Tuvo Austrumu valstīs.
Pēc tam, kad ASV un Izraēlas triecieni Irānai izraisīja Irānas atbildes uzbrukumu Persijas līča valstīm, Ukraina uz vismaz četrām Tuvo Austrumu valstīm nosūtīja vairākus desmitus ekspertu, kas specializējušies dronu notriekšanā.
"Mēs dažām valstīm demonstrējām, kā strādāt ar pārtvērējiem. Vai mēs tos iznīcinājām? Jā, mēs to izdarījām. Vai mēs to darījām tikai vienā valstī? Nē, vairākās," žurnālistiem atklāja Zelenskis. Ukrainas prezidents trešdien pirmo reizi publiski runāja par šīm operācijām, bet viņa izteikumiem tika uzlikts publicēšanas aizliegums līdz piektdienai.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 128 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 113 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki, dalās LETA.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 128 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.
Fiksēti 14 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi sešās vietās, un vēl septiņās vietās postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 308 670 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, ziņo LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 848 tankus, 24 375 bruņutransportierus, 39 734 lielgabalus un mīnmetējus, 1724 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1341 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 229 771 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 515 automobiļus un autocisternas, kā arī 4119 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
