TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Russian propagandist Armen Gasparyan openly called for the mass killing of Ukrainians, saying there’s “nothing wrong if some Halya dies in Chernihiv.” He described strikes on the Dnipro left bank as a “cleansing” and claimed civilians “deserve” it. pic.twitter.com/FljUEX5WTd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 7, 2025
"Tas ir pragmatiski, kādēļ mums jārūpējas par šiem izdzimteņiem?" vaicā Gasparjans.
Trump: I have to say that I’m disappointed that President Zelenskyy has not read the proposal. Russia is fine with it.
— Republicans against Trump (@RpsAgainstTrump) December 7, 2025
pic.twitter.com/q8BALGxI4r
Krievijas spēka struktūras un juristi strādā pie “Nirnbergas tribunāla” analoga izveides, kurā apsūdzēto lomā būšot Ukrainas karavīri, paziņojis bijušais Krievijas premjerministrs, Krievijas Juristu asociācijas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins. “Pašlaik mēs pie tā strādājam. Juristu asociācija, protams, Izmeklēšanas komiteja, prokuratūra, jo ir noziegumi. It īpaši tas, kas notika Kurskas apgabalā. Vienkārši slepkavas un sadisti. Tur nav nekādu jautājumu,” viņš paziņoja.
Kur šis tribunāls būs, viņaprāt, ir pāragri runāt, šo jautājumu plānots risināt pēc kara, aci nepamirkšķinot par savējo zvērībām Ukrainā, paziņoja Stepašins, kurš no Krievijas ekspremjeriem asinskāres ziņā atpaliek tikai no odiozā Dmitrija Medvedeva.
“Mediazona” vēsta, ka kopš Krievijas invāzijas tā pastāvīgi tiesā Ukrainas karavīrus un virsniekus, tikai no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam Krievijā tika notiesāti 184 Ukrainas karavīri, kurus okupanti sagūstīja Kurskas apgabalā, kur Ukrainas armija pērn augustā sarīkoja negaidītu iebrukumu Krievijas teritorijā, tur paliekot ilgāk nekā pusgadu un liekot “pasaules otrajai armijai” lūgt ziemeļkorejiešu palīdzību viņu padzīšanai. Daudzi Ukrainas bruņoto spēku karavīri tiek tiesāti otro, bet daži pat trešo reizi. Viņus masveidā spīdzina, faktiski atņemot tiesības uz aizstāvību. Dažiem piespriests nāvessods, kas izraisīja protestus ANO līmenī.
The wall near St. Michael’s Monastery in Kyiv.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 7, 2025
Here are the faces of the Heroes who gave their lives for Ukraine.
Here are ordinary people who did not want war - they wanted to live. But when Russians came to kill us, they stood up to defend their country.
This is the price… https://t.co/NzGNaMr4Ga pic.twitter.com/abpUzwoPQc
Čehijas prezidents Petrs Pavels pieļāvis, ka Eiropa sāks asāk reaģēt uz Krievijas provokācijām un var izšķirties par krievu lidrobotu vai lidmašīnu notriekšanu.
Intervijā britu laikrakstam "The Sunday Times" Pavels norādījis, ka Rietumu līderi savu neizlēmību cita starpā demonstrē ar savu nepietiekamo reakciju uz gaisa telpas pārkāpumiem no krievu lidrobotu un lidmašīnu puses.
Maskava redz šīs spraugas Eiropas drošībā un tās izmanto, uzsvēris Čehijas prezidents.
Tajā pašā laikā viņš paudis pārliecību, ka NATO ir nopietns pamatojums, lai dotu daudz stingrāku pretsparu, nekā tas bijis līdz šim.
"Uzskatu, ka gadījumā, ja šie pārkāpumi turpināsies, pienāks brīdis, kad mums būs jāķeras pie stingrākiem pasākumiem, tajā skaitā pie iespējas notriekt krievu lidmašīnu vai lidrobotu. Krievija nepieļautu atkārtotu savas gaisa telpas pārkāpumu, un mums jārīkojas tāpat," uzsvēris Pavels.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sestdien paziņojis, ka NATO dalībvalstis un citi Vašingtonas sabiedrotie, kas paši veic pietiekami lielus ieguldījumus savā aizsardzībā, tajā skaitā Baltijas valstis, var rēķināties ar īpašu Savienoto Valstu labvēlību. Vairāk lasi šeit.
ASV vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņemtu galveno lomu NATO parastās aizsardzības kapacitātes nodrošināšanā - sākot no izlūkošanas līdz raķetēm, ceturtdien paziņoja Pentagona amatpersonas Vašingtonā. Šis stingrais termiņš dažām Eiropas amatpersonām šķita nereāls. Vairāk lasi šeit.
⚡️⚡️BREAKING: Russian forces strike dam near Kharkiv — a key supply route for Ukrainian troops
— NEXTA (@nexta_tv) December 7, 2025
A road running across the Pechenihy Reservoir dam connects Kharkiv with Vovchansk, Velykyi Burluk and Kupiansk — making it a vital logistics artery for the Ukrainian military.
The dam… pic.twitter.com/m3ZNlpGzVT
В МИД Польши предложили Маску лететь на Марс после призыва ликвидировать ЕСhttps://t.co/OVRueP0ybs
— The Moscow Times (RU) (@MoscowTimes_ru) December 7, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



