TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 244 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 720 iebrucēji.
Zaporižjas apgabalā Viļņanskā Krievijas dronu triecienā nogalināti divi cilvēki, piektdien pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
"Izpostīta privātmāja. Dzīvību zaudēja pāris - 49 gadus vecs vīrietis un 48 gadus veca sieviete," platformā "Telegram" pavēstīja apgabala vadītājs.
Sarunu procesā par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanu tiek plānotas nākamās sanāksmes, un tās varētu notikt ASV, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kā norādīja prezidents, viņš pēc divu dienu sanāksmēm un sarunām Abū Dabī ar ASV un Krievijas pārstāvjiem saņēmis sarunu grupas ziņojumu.
Saasinājums ASV un Polijas attiecībās guva jaunu pavērsienu, kad ASV vēstnieka Toma Rouza un Polijas Seima priekšsēdētāja Vladzimeža Čažastija konfliktā iesaistījās Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Effective immediately, we will have no further dealings, contacts, or communications with Marshal of the Sejm Czarzasty, whose outrageous and unprovoked insults directed against President Trump @POTUS has made himself a serious impediment to our excellent relations with Prime…
— Ambasador Tom Rose (@USAmbPoland) February 5, 2026
Jauns.lv jau vēstīja, ka ASV vēstnieks Polijā Toms Rouzs ceturtdien paziņojis, ka ASV pārtrauc jebkādus kontaktus ar Polijas parlamenta spīkeru Vlodzimežu Čažastiju. Viņš apsūdzēja Polijas Seima priekšsēdētāju Vlodzimežu Čažastiju ASV prezidenta Donalda Trampa apvainošanā pēc tam, kad spīkers kritizēja Trampa politiku un atteicās atbalstīt viņa izvirzīšanu Nobela Miera prēmijai.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pauda neapmierinātību ar šādiem asumiem. “Sabiedrotajiem ir vienam otru jāciena, nevis jālasa lekcijas. Vismaz šādi mēs šeit, Polijā, saprotam partnerattiecības,” viņš rakstīja mikroblogošanas vietnē “X”.
Vēstnieks nekavējās ar atbildi.
Vairāk lasiet šeit.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā runassieva Marija Zaharova apņirgusi Latvijas un Igaunijas pausto priekšlikumu par dialogu starp Eiropas Savienību un Krieviju.
Zaharova šo ideju novērtējusi kā Latvijas un Igaunijas mēģinājumu “izlīst no pagaldes”. “Atkal tā pati ideja par “vietu pie galda”. To var saprast: apnika tupēt zem galda,” viņas repliku pavēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi.
Jauns.lv jau vēstīja, ka Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un Igaunijas prezidents Alars Kariss telekanālā "Euronews izteikuši priekšlikumu, ka ES vajadzētu iecelt īpašo sūtni, kas piedalītos notiekošajās sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu. Siliņa un Kariss sacījuši, ka jebkādai saziņai ar Krieviju būtu jānotiek, apspriežoties ar Ukrainu, un ierosinājuši, lai pārstāvis būtu vienprātīgi atbalstīta figūra.
Vairāk lasiet šeit.
Krievijas armija izmanto Ziemeļkorejas militārpersonas gaisa izlūkošanai, artilērijas triecieniem un MLRS uzbrukumiem Ukrainas pierobežas apgabaliem no Kurskas apgabala teritorijas, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
❗️🇷🇺Russian military is using 🇰🇵North Korean military personnel for aerial reconnaissance, artillery strikes, and MLRS attacks on 🇺🇦Ukrainian border areas from the territory of Kursk region — Main Directorate of Intelligence of the Ministry of Defence of Ukraine pic.twitter.com/SQw4Do41dG
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 4, 2026
Ukrainas 30. mehanizētās brigādes karaspēks Kupjanskas virzienā iznīcināja paslēptu Krievijas T-62M tanku.
Ukrainas robežsargi iznīcināja divus Krievijas sauszemes dronus, kas dienvidos transportēja munīciju.
❗️🇺🇦Ukrainian Border Guards destroyed two 🇷🇺Russian ground drones that were transporting ammunition in the South pic.twitter.com/fsJAiFm6It
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 4, 2026
Krievijas "speciālās militārās operācijas" veterāni turpina radīt haosu un palielināt noziedzības līmeni, atgriežoties mājās pēc mēnešiem vai gadiem ilgām slepkavībām, izvarošanām un laupīšanām Ukrainā.
Krievijas Čuvašijas apgabala domes priekšsēdētājs uzaicināja "veterānu" uzstāties sanāksmē, kurā izmisušie iedzīvotāji cenšas finansēt vietējo slimnīcu, taču viņš sāka kritizēt valdību un karu. Policija viņu nekavējoties savāca, līdz viņš apsolīja mainīt tēmu.
Russian veterans continue to cause chaos and spike crime rates as they return home from months or years of murder, rape and looting in Ukraine.
— Jay in Kyiv (@JayinKyiv) February 4, 2026
A town hall in Russia's Chuvashia invited this one to speak at a meeting where desperate residents are trying to fund the local… pic.twitter.com/jXZNI23llm
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



