TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis saka, ka darbs neapstāsies, "kamēr nebūs atgriezušies visi bērni" – desmitiem tūkstošu joprojām atrodas Krievijas kontrolē, piespiedu kārtā nošķirti no savām ģimenēm.
2,000 Ukrainian children returned home from Russian captivity through the Bring Kids Back initiative.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 17, 2026
Zelenskyy says work won't stop "until every child is back" - tens of thousands remain under Russian control, forcibly separated from their families.https://t.co/21yjRE1WPU
Ziemeļu Slobožanskas asī 158. brigādes kaujinieki vispirms ar skaļruni aprīkota drona palīdzību sagūstīja divus krievu karavīrus. Pēc tam abi ierakstīja aicinājumu saviem biedriem padoties, un viņu aicinājumam sekoja vēl trīs okupanti. Visi pieci pašlaik atrodas apcietinājumā un piedalīsies nākotnē notiekošā gūstekņu apmaiņā.
Kamēr Krievija jau sen rūpīgi slēpj savus dzīvā spēka zaudējumus Ukrainā, tās izraisītajam asiņainākajam karam Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikiem tuvojoties piektā gada sākumam, tās augstākais sporta funkcionārs, šķiet, izdarījis valsts noziegumu un publiski izpļāpājis agresorvalsts sportistu zaudējumus. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā Valerijs Zalužnijs atzinis, ka, viņam atrodoties armijas virspavēlnieka amatā, Drošības dienests (SBU) mēģinājis viņa kabinetā veikt kratīšanu.
Trešdien publicētajā intervijā aģentūrai AP viņš pastāstījis arī par domstarpībām ar prezidentu Volodimiru Zelenski kara stratēģijas jautājumos.
2022. gada septembra vidū viņam bijusi saspringta sanāksme ar Zelenski, bet dažas stundas vēlāk viņa kabinetā parādījušies SBU darbinieki, kas mēģinājuši veikt kratīšanu.
Zalužnijs norādījis, ka par kratīšanas mērķi viņš nav informēts un nav ļāvis SBU darbiniekiem piekļūt datoriem un dokumentiem.
Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi visaptverošu stratēģiju, lai palielinātu atbalstu Eiropas Savienības (ES) austrumu reģioniem, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, pavēstīja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Tajā uzsver, ka šo reģionu labklājības un noturības stiprināšana nenoliedzami apliecina ES solidaritāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču tas ir arī stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā, konkurētspējā un turpmākajā stabilitātē.
EK norāda, ka hibrīdkarš, migrācijas izmantošana par ieroci, ekonomikas un tirdzniecības traucējumi un demogrāfiskā lejupslīde īpaši skārusi vairākus reģionus deviņās dalībvalstīs - Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Jādara viss, lai nolaupītie ukraiņu bērni atgrieztos mājās un viņu stāsti tiktu sadzirdēti, trešdien, atklājot fotoizstādi "Zaudētā bērnība", akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Saeimas Preses dienests ziņo, ka fotoizstāde ataino karā nolaupīto Ukrainas bērnu likteņus un viņu atgriešanos mājās. Izstādi kopā ar Mieriņu atklāja arī Ukrainas parlamenta vicespīkere Olena Kondratjuka.
"Šodien no fotogrāfijām uz mums raugās Ukrainas bērni. Tas ir stāsts par to, cik pēkšņi var aprauties bērnība un negaidīti strauji nākas pieaugt. Šajos bērnu skatienos mīt gan klusas sāpes, gan arī dzīvīga cerība, ka karš reiz beigsies, atkal būs iespēja atgriezties skolā, satikt savus tuvākos un turpināt dzīvi," atklājot izstādi, norādīja Mieriņa. Viņa akcentēja, ka ir jādara viss, lai nolaupītie ukraiņu bērni atgrieztos mājās un viņu stāsti tiktu sadzirdēti.
Vācijai tagad vairs nav pretgaisa aizsardzības raķešu, ko dot Ukrainai. Zelenskis saka, ka tam tā nevajadzēja būt: "Bija solījumi par licencēm, bet Amerika galu galā tiem nepiekrita"
Zelenskyy: US promised Europe licenses to produce Patriot missiles — then refused
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 18, 2026
Germany now has no air defense missiles left to give Ukraine. Zelenskyy says it didn't have to be this way: "There were promises of licenses, but America ultimately did not go along with it"… pic.twitter.com/uhaUU9eZ34
Putins uzskata, ka Krievijai ir priekšrocības frontē, un ir gatavs turpināt karu no 18 mēnešiem līdz diviem gadiem, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār Donbasu, ziņo laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu un militārajām amatpersonām.
Saskaņā ar publikācijas sniegto informāciju, Kremlis pieņem, ka laiks strādā Krievijas labā, un nepārtrauktie triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un pilsētām varētu stiprināt tās pozīcijas karā.
❗️Putin believes that Russia has the advantage on the front and is prepared to continue the war for full control over Donbas for another 18 months to two years, — The New York Times, citing Western intelligence and military officials.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
According to the publication, the Kremlin… pic.twitter.com/ebBPEZ7cdg
Bulgārijas sauszemes spēki ir saņēmuši pirmo 13 amerikāņu "Stryker" bruņutransportieru partiju
Source: https://t.co/dOvi4dWboW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
Ukrainas robežvienības "Fēnikss" karavīri iznīcina Krievijas loģistiku uz šosejas netālu no Doneckas vairāk nekā 50 km attālumā no frontes līnijas
❗️🇺🇦Ukrainian Phoenix border unit soldiers destroy 🇷🇺Russian logistics on the highway near Donetsk at a distance of over 50 km from the front line pic.twitter.com/sk8l7uZXA2
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



