TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ar tālas darbības droniem uzbrukusi Ļeņingradas apgabalam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs trešdien paziņojis, ka vairs nav vajadzības sūtīt tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus" uz Ukrainu.
Kijiva jau sen vēlējusies saņemt šīs raķetes, bet Berlīne pretojusies to piegādei, baidoties, ka tas varētu saasināt spriedzi attiecībās ar Krieviju.
Mercs, kad vēl atradās opozīcijā, apņēmās nosūtīt raķetes Ukrainai, taču kopš stāšanās amatā pagājušā gada maijā viņš ir atkāpies no šī solījuma.
Šodien kanclers, atbildot uz Bundestāga deputātu jautājumiem, skaidroja, ka viņa sākotnējais solījums tika izteikts citā kontekstā, "pieņemot, ka Bundesvēra krājumos ir pietiekams skaits derīgu raķešu "Taurus", ko varētu piegādāt Ukrainai". Vienlaikus Mercs apgalvoja, ka Ukrainas panākumi ieroču izstrādē ir padarījuši debates par raķetēm "Taurus" nesvarīgas.
"Pašlaik Ukrainai pašai savās noliktavās ir tāla darbības rādiusa ieroči, ko tā daļēji ar mūsu palīdzību pati ir uzbūvējusi un kas ir ievērojami efektīvāki nekā salīdzinoši nelielais "Taurus" raķešu skaits, ko mēs varētu piegādāt," skaidroja Mercs. "Ieroču tehnoloģijas ziņā Ukraina ir attīstījusies daudz, daudz, daudz tālāk par to, par ko mēs runājām, kad sākās šis karš," viņš piebilda.
Tomēr Mercs brīdināja, ka, lai gan Ukraina tagad ir apbruņota labāk nekā jebkad agrāk, tai ir ievērojamas grūtības ar finansējumu.
"Mums ir jāmobilizē nauda Ukrainai, lai šos ieročus varētu turpināt ražot," viņš uzsvēra.
Kopš ASV pagājušajā gadā prezidenta Donalda Trampa vadībā samazināja atbalstu Ukrainai, Vācija ir kļuvusi par lielāko Kijivas atbalstītāju un ir ievērojami palielinājusi savu militāro palīdzību.
Berlīne ir apsolījusi Ukrainai šogad palīdzību 11,5 miljardu eiro apmērā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas "Iris-T" un "Patriot" baterijas.
Uz Ārlietu ministriju (ĀM) trešdien izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram izteikts protests un iesniegta nota saistībā ar 25. marta naktī notikušo bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas, informēja ĀM.
Krievijas vēstniecības pārstāvim norādīts, ka Krievija, īstenojot karu Ukrainā, rada neprognozējamus drošības incidentu riskus plašākā reģionā.
Ukraina paplašināja nāves zonu tik dziļi, ka Krievijas kravas automašīnas to "nespēj izdzīvot". Tāpēc Krievija uzbūvēja savus sauszemes dronus. Tagad Ukraina iznīcina tos, kas atrodas pārāk tuvu Vovčanskai.
57. brigāde to sauc par "tehnoloģiju dueli".
Ukraine pushed the kill zone so deep that Russian trucks couldn't survive it. So Russia built its own ground drones. Now Ukraine is destroying those too near Vovchansk.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 25, 2026
The 57th Brigade calls it a "tech duel."
🔗 https://t.co/gi98EF7st7
Aprēķins ir sagraut ukraiņus, atklāt plaisu un ar varu izlauzties cauri vājākajai vietai.
Kijivā zem Ukrainas Tautas Brīvības arkas tika atklāta piemiņas zīme, kas godina virsniekus. Uz tās attēlots iegravēts zobens un stilizēts kokvilnas zieds — speciālo operāciju simboli.
On 25 March, Ukraine marks the anniversary of the Security Service
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 25, 2026
In Kyiv, a memorial sign honoring officers was unveiled beneath the Arch of Freedom of the Ukrainian People. It features an engraved sword and a stylized cotton flower — symbols of special operations
📸 SBU pic.twitter.com/NHmwJKzgt2
Ir noteiktas prioritārās valstis Magribas un Subsahāras Āfrikā.
Kamēr Ukraina nebija klāt, Krievija vervēja: vairāk nekā 1700 kaujinieku no 36 Āfrikas valstīm.
Ukraine is building its first-ever Africa strategy. Priority countries in the Maghreb and Sub-Saharan Africa have been identified
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 25, 2026
While Ukraine was absent, Russia was recruiting: 1,700+ fighters from 36 African countrieshttps://t.co/2r1fZk4IgP
Lai aizsargātos pret uzbrukumiem, uz vietas tika novietota "Pantsir" pretgaisa aizsardzības sistēma (vai māneklis), taču tā nepalīdzēja.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 25, 2026
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 25, 2026
Notikumu ar Latgalē nokritušo Ukrainas dronu Krievija varētu izmantot informācijas ietekmes operācijām, trešdien žurnālistiem pieļāva iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Agresorvalsts šo incidentu varētu interpretēt tā, lai ietekmētu sabiedrību, proti, ka Ukrainas darbību rezultātā tiek apdraudēta Latvijas drošība, pieļāva ministrs.
Vienlaikus Kozlovskis uzskata, ka absolūti lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa saprot, ka Latgalē ielidojušie droni nebija speciāli mērķēti un virzīti uz konkrētu objektu Latvijā.
Šī nedēļa Baltijas valstīs iesākusies ar satraucošām ziņām - naktī uz pirmdienu, 23. martu, kāds "nomaldījies" drons eksplodēja Lietuvas teritorijā bet trešdien, 25. martā, par analogiem gadījumiem ziņoja Latvija un Igaunija. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
