TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti netālu no Pokrovskas atsākuši tanku atbalstītus uzbrukumus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️85% of Ukrainians support peace, but 85% of Ukrainians are against withdrawing troops from Donbas, — Zelenskyy. pic.twitter.com/Bv34XzzUqf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 29, 2025
25. gaisa desanta brigādes operatori, izmantojot sauszemes robota kompleksu, iespējams, Ratel-M, piegādāja munīcijas un pārtikas krājumus. Atpakaļceļā viņi izmantoja to pašu bezpilota sauszemes transportlīdzekli, lai veiksmīgi evakuētu smagi ievainotu karavīru.
❗️Operators of the 🇺🇦25th Airborne Brigade, using a ground robotic complex—possibly the Ratel-M—delivered supplies and provisions to the positions. On the return trip, they used the same unmanned ground vehicle to successfully carry out the evacuation of a severely wounded… pic.twitter.com/vPcZpBZWrc
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 29, 2025
"Neredzamā galerija", jauna kultūras iniciatīva, kas izceļ astoņu Ukrainas mākslinieku dzīvi, cenšas pievērst lielāku uzmanību Ukrainas vēsturiskajam ieguldījumam mākslas pasaulē.
In Ukraine's cemeteries, some graves are more than symbols of memory.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 29, 2025
"The Invisible Gallery," a new cultural initiative that highlights the lives of eight Ukrainian artists, seeks to bring greater attention to Ukraine’s historical contributions to the art world.…
ASV prezidents Donalds Tramps ilgi sarunājās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Sarunas laikā viņi detalizēti apsprieda visus 20 miera plāna punktus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šādu paziņojumu sniedzis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.
Saskaņā ar Zelenska teikto, Tramps apstiprināja, ka ir pārskatījis dokumentu pa punktam un ka tas ir plāns, par kuru iepriekš vienojušās puses.
"Tramps man teica, ka ir apspriedis visus 20 plāna punktus pa punktam. Es viņam par to pateicos, jo ir svarīgi, lai mēs visi būtu uz viena viļņa un lai tiktu apspriests šis dokuments, nevis kāds cits," atzīmēja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka Amerikas līderis ir paudis Putina gatavību, taču Ukrainas puse šādus paziņojumus uztver piesardzīgi.
"Šī nav pirmā reize, kad Putins kaut ko saka un dara kaut ko citu. Mums ir svarīgi, lai vārdi atbilstu darbiem," uzsvēra valsts vadītājs.
Zelenskis atturējās atklāt sarunu detaļas, uzsverot, ka galvenais joprojām ir vienošanās praktiska īstenošana, nevis tikai Krievijas puses paziņojumi.
Divi krievu karavīri nošāva septiņus civiliedzīvotājus, kas slēpās dzīvojamās ēkas pagrabā. Noziegums notika 21. decembrī Pokrovskā, Doneckas apgabalā.
Par to ziņo karagūstekņu koordinācijas štāba projekts "Es gribu dzīvot".
Saskaņā ar projektu par noziegumu ziņoja ieinteresētas personas Krievijas bruņotajos spēkos. Tiek ziņots, ka 21. decembra naktī divi karavīri ielauzās Pokrovskas Centrālās ielas 84. ēkas pagrabā, kur slēpās civiliedzīvotāji.
Aizdomās turētie ir Rinats Gaļimzjanovs (dzimis Ņeftekamskā, Baškortostānā), 30. motorizētās strēlnieku brigādes 1. triecienbataljona 2. triecienrotas 1. triecienvada strēlnieks, militārā vienība 45863, un Aleksejs Agafonovs (dzimis Kjahtā, Baškortostānā), tās pašas vienības 2. triecienrotas strēlnieks.
Tiek ziņots, ka tēvs un dēls Zavadskis Aleksandrs Robertovičs un Zavadskis Jaroslavs Aleksandrovičs piegāja pie karavīriem, un krievu karavīri pieprasīja no viņiem alkoholu. Kad viņiem tika paziņots, ka pagrabā nav alkohola, krievi atklāja uguni un nogalināja tēvu un dēlu.
Pēc tam, nokāpuši pagrabā, krievu karavīri nogalināja klātesošo ģimeni: tēvu Dmitriju Gulko; māti Oksanu Gulko; dēlu Dmitriju Dmitrijeviču Gulko; un Oksanas māti Nadeždu. Tika nogalināts arī vīrietis vārdā Aleksandrs, bet vēl viens, Pjotrs Valerijevičs Meroncevs, tika ievainots un izlikās par mirušu.
Pēc krievu slepkavu aiziešanas Meroncevam izdevās izrāpties no pagraba un aizbēgt.
Projektā ziņots, ka pēc nāvessoda izpildes krievu karavīri ziņoja komandierim ar izsaukuma signālu "Voodoo", ka viņi ir iznīcinājuši Ukrainas diversiju un izlūkošanas grupu un aizdedzinājuši māju.
Tāpat tika atzīmēts, ka 23. decembrī Agafonovu un Gaļimzjanovu aizturēja 159. militārā komisariāta spēki un pārveda uz Selidovu.
"Spriežot pēc tā, ka situācija netika publiskota, viņi centīsies noklusēt slepkavību," teikts ziņojumā.
Jaunākās fotogrāfijas no Kostjantiņivkas, Doneckas apgabalā, kas uzņemtas 28. decembrī, parāda sistemātisku civiliedzīvotāju un infrastruktūras iznīcināšanu, Krievijas spēkiem turpinot savu graujošo ofensīvu Ukrainas austrumos.
Foto: Diego Herrera Carcedo / Getty Images.
Recent photos from Kostiantynivka, Donetsk Oblast, captured on Dec. 28, show the systematic destruction of civilian life and infrastructure as Russian forces continue their grinding offensive across eastern Ukraine.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 29, 2025
Photos: Diego Herrera Carcedo / Getty Images. pic.twitter.com/wdxdW0CYZc
Nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā austrumu robežvalstīm ir jāparedz lielāks atbalsts, tādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P).
Eiroparlamentārietis skaidroja, ka 2025. gads ES līmenī aizritēja aizsardzības jautājumu zīmē, bet jau janvārī dalībvalstis sāks saņemt aizdevumus no drošības un aizsardzības stiprināšanai paredzētā instrumenta "Safe". Tāpat viņš pieminēja arī Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmu, kurā paredzēti 1,5 miljardi eiro, un uz daļu no šī finansējuma varēs pretendēt arī Latvija.
Politiķis norādīja, ka 2026. gads būs veltīts jaunā ES daudzgadu budžeta izstrādei. Viņš uzsvēra, ka šajā procesā nozīmīgs būs jaunais budžeta plānošanas instruments "Nacionālie un reģionālie partnerības plāni", kurā tiks noteikti pamatprincipi lielākajai daļai ES fondu. Staķis akcentēja, ka šajā dokumentu pakotnē ir būtiski panākt skaidru atsauci par lielāku finansiālo atbalstu ES dalībvalstīm pie austrumu robežas.
Ukrainas 33. mehanizētās brigādes operatori iznīcināja krievu kolonnu, kas mēģināja šķērsot Kazennij Torets upi netālu no Šahoves, izmantojot kvadriciklus, lai apbrauktu sagrauto tiltu.
Ukrainas enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs Artjoms Ņekrasovs paziņojis, ka, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai, elektrotīkla darbības atjaunošanai bez elektroenerģijas padeves pārtraukumiem būtu nepieciešami aptuveni divi mēneši.
If Russia fully halts strikes on Ukraine’s infrastructure, it would take around two months to restore the power grid to operate without blackouts, according to Ukraine’s acting energy minister Artem Nekrasov. pic.twitter.com/rn3qaUJxab
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 29, 2025
Putins ir parakstījis likumu, kas aizliedz ārvalstu krimināltiesu lēmumu izpildi Krievijā, ja vien tas nav balstīts uz ANO Drošības padomes rezolūciju vai starptautisku līgumu, kurā iesaistīta Krievija. Šis solis ir vērsts pret tādiem lēmumiem kā Starptautiskās Krimināltiesas aresta orderis pret viņu par kara noziegumiem Ukrainā un iespējamām turpmākām tiesu iestādēm par Krievijas agresiju.
Putin has signed a law banning the enforcement of foreign criminal court rulings in Russia unless based on a UN Security Council resolution or an international treaty involving Russia. The move targets rulings like the ICC arrest warrant against him for war crimes in Ukraine and… pic.twitter.com/HQbsWivbkj
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 29, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



