TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Eiropas Savienības (ES) 21. sankciju pakete pret Krieviju ietvers aizliegumu iebraukt ES personām, kas dienējušas Krievijas armijā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas enerģētikas sektoru, Krievijas "ēnu floti", finanšu pakalpojumiem, kriptovalūtu pakalpojumiem, bankām un zvejniecību. Plānoti arī jauni ierobežojumi tirdzniecībai ar Krieviju.

Krievija apzināti novirza Ukrainas dronus uz citām valstīm, lai sašķeltu un mazinātu atbalstu Ukrainai Eiropā, šodien preses konferencē pēc Tallinā notiekošās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 premjerministru sanāksmes sacīja Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina atbild Krievijas uzbrukumiem. Tomēr, atšķirībā no Krievijas, Ukraina ienaidnieka sūtītos dronus ar tehnoloģijām novirza citur tikai tad, ja tie tiek mērķēti ne pa militāriem objektiem, norādīja Zelenskis.

Pēc viņa paustā, Krievija Ukrainas dronus apzināti novirza uz citām valstīm, tai skaitā Baltijas valstīm un Somiju, lai izplatītu retoriku par to, ka Ukraina ir slikta.

Jautāts, ko Ukraina var darīt šajā ziņā, Zelenskis pauda, ka tieši tādēļ arī paredzēts sadarbības līgums dronu jomā. Ar tā starpniecību Ukraina varēs dalīties ar savu pieredzi dronu nozarē, tai skaitā aizsardzībā pret tiem. Ukraina gatava sūtīt savus speciālistus dalīties ar pieredzi uz valstīm, kur šiem droniem ir risks nokļūt, norādīja Zelenskis.

Šādu sadarbības līgumu šodien Tallinā Zelenskis parakstīja arī ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS). Viņš preses konferencē uzsvēra, ka jautājums nav tikai par pareizo tehnoloģiju pirkšanu, bet minētais sadarbības līgums ļaus pastāvīgi sadarboties ar Ukrainas dronu speciālistiem, jo Ukrainai ir vislabākās zināšanas par debesu aizsargāšanu.

Kulbergs arī izcēla, ka, lai arī vakar Latvijā ielidojošo dronu izdevies notriekt ar iznīcinātāju, tas neesot visefektīvākais veids, kā darboties turpmāk.

"Ir labi parādīt, ka mēs to varam, bet mums jābūt efektīvākiem un produktīvākiem šajā jautājumā," teica Latvijas premjers.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas notriekuši Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu. Drona notriekšana notikusi pirmo reizi, kopš Latvijas gaisa telpā tiek fiksēti no ārzemēm ielidojuši droni.

Tāpat vēstīts, ka Kulberga un Zelenska šodien parakstītās vienošanās ietvaros Ukraina apņēmusies sniegt atbalstu ekspertīzes pārnesē, it sevišķi bezpilotu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kontekstā, daloties ar Ukrainas unikālo militāro un civilo pieredzi.

Tiltam uzbruka "Fire Point" droni, izraisot īslaicīgu satiksmes slēgšanu.

Šis ir viens no galvenajiem Krievijas armijas loģistikas maršrutiem.

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis ir apstiprinājis Raķešu karaspēka un artilērijas attīstības koncepciju līdz 2030. gadam.

Dokuments paredz pabeigt vietējo ballistisko un spārnoto raķešu izstrādi un uzsākt to sērijveida ražošanu. Apvienojumā ar bezpilota sistēmām tas ļaus izveidot līdzsvarotu tāla darbības rādiusa uguns sistēmu, kas spēj uzbrukt mērķiem līdz 2000 km attālumā.

Tās naftas pārstrādes rūpnīcas deg. Maskava nespēj sasniegt savus mērķus kaujas laukā, paziņoja ASV pārstāvis ANO Drošības padomē Dens Negrea.

“Eskalācija to nemainīs un tikai riskē situāciju vēl vairāk pasliktināt. Šim karam ir jābeidzas tagad. Pietiekami nozīmē pietiekami.”

Pirms dažiem gadiem likvidētās Sociālās aizsardzības partijas pārstāvis Sanktpēterburgas Likumdevēju sapulces laikā no tribīnes aicināja Ukrainā pielietot kodolieročus, jo "SVO" jeb "Īpašā militārā operācija" nenorit pēc plāna. Tajā brīdī viņam atslēdza mikrofonu. Vairāk lasi šeit.

Krievijas iebrukums ir kļuvis par zelta raktuvi Kimam Čenunam.

Dienvidkorejas izlūkdienesti lēš, ka Ziemeļkoreja no Krievijas kara pret Ukrainu, iespējams, ir nopelnījusi līdz pat 14 miljardiem dolāru.

Saskaņā ar izlūkdienestu datiem, Phenjana šo naudu saņēma, piegādājot ieročus un izvietojot karaspēku Krievijā. Summas ir salīdzināmas ar valsts gada IKP.

Daļa darījumu nenotiek skaidrā naudā, bet gan tehnoloģijās un aprīkojumā.

Sadarbība ar Krieviju un Ķīnu ir devusi Ziemeļkorejai piekļuvi tehnoloģijām, tirdzniecībai un tirgiem, neskatoties uz sankcijām.

"Wall Street Journal" ziņo, ka valsts ir atkopusies no pandēmijas krīzes gadiem un uzrāda ekonomisko izaugsmi.

Phenjana īsteno liela mēroga būvniecības projektus un ievieš jaunus pakalpojumus un digitālās sistēmas.

Tomēr tas ir maz ietekmējis parasto ziemeļkorejiešu dzīvi — viņi joprojām ir nabadzīgi un bez tiesībām, tāpat kā iepriekš.

Prognozes par ASV aiziešanu no Eiropas nav piepildījušās, un NATO samits Ankarā jūlijā vēlreiz apliecinās, ka ASV ir ieinteresētas kolektīvajā aizsardzībā, atzīmēja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, komentējot ASV militārās klātbūtnes pārskatīšanu Eiropā.

Pēc viņa paustā, pērn varēja lasīt virkni virsrakstu, ka ASV it kā pārtrauks dalību mācībās Eiropā, taču tas nepiepildījās un amerikāņi turpina mācīties kopā ar Eiropas sabiedrotajiem. Tāpat nav piepildījušies pieņēmumi, ka ASV varētu atteikties no tradīcijas virzīt savu virsnieku NATO Sabiedroto spēku Eiropā augstākā virspavēlnieka amatam.

Riekstiņš aicināja piesardzīgi vērtēt skaļus paziņojumus, jo masu mediji cīnās par auditorijas uzmanību un vieglākais veids to piesaistīt esot "sulīgs virsraksts". Vienlaikus vēstnieks norādīja, ka pašreizējā ASV administrācija sagaida, lai Eiropa, kurā dzīvo ap 500 miljoniem iedzīvotāju, pati vairāk ieguldītu savā aizsardzībā.

Krievija atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi, uzsvēra Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes ANO Drošības padomes (DP) sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā.

Viņa akcentēja, ka ANO DP uzmanībai jābūt pievērstai Krievijas karam pret Ukrainas iedzīvotājiem. Vēstniece atgādināja, ka 1. un 2. jūnijā Krievija īstenoja gaisa uzbrukumu, kurā tika izmantoti 656 droni un 73 raķetes.

Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka uzbrukumos tika nogalināti 23 iedzīvotāji, savukārt ievainojumus guva 145 cilvēki. Tāpat viņa minēja, ka tikai Kijivā vien bojātas 11 izglītības un piecas medicīnas iestādes. Viņa norādīja, ka naktī uz svētdienu Krievijas drons trāpīja Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā. Vēstniece secināja, ka no bīstamas katastrofas šķīra daži simti metru.

"Sedanu" kolonna no Dagestānas Krievijas karaspēkam okupētajā Tokmakā nogādāja metrisko tonnu degvielas un skaidru naudu.