TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karavīri no Simona Petļuras vārdā nosauktās 152. atsevišķās jēgeru brigādes kopš 2025. gada 5. janvāra ieņem savas pozīcijas netālu no Udačnes un Kotlines, netālu no Pokrovskas.
Kopumā Pokrovskas frontē Krievija ir koncentrējusi 170 000 karavīru.
Ukrainian soldiers from the 152nd Separate Jaeger Brigade named after Symon Petliura have been holding their positions near Udachne and Kotlyne, near Pokrovsk, since 5 January 2025
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 20, 2025
Overall, on the Pokrovsk front, Russia has concentrated 170,000 troops
🎥East Grouping of Forces pic.twitter.com/MNJUo1HJf4
Orbāns apgalvo, ka izglābis Ungāriju no kara, bloķējot iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu un noraidot ES 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, nosaucot to par "kara aizdevumu", kas apgrūtinātu Ungārijas nodokļu maksātājus. Viņš saka, ka Ungārija, Slovākija un Čehija palika ārpusē, savukārt 24 ES valstis turpināja.
Orbāns uzstāj, ka tikai "patriotu valdība" var pasargāt Ungāriju no kara.
Atbildot uz to, Polijas ārlietu ministrs Sikorskis ievietoja sarkastiskus "apsveikumus" ar Padomju Savienības Ļeņina ordeņa medaļas attēlu.
Orbán claims he saved Hungary from war by blocking the use of frozen Russian assets and rejecting the EU’s €90B loan to Ukraine, calling it a “war loan” that would burden Hungarian taxpayers. He says Hungary, Slovakia, and Czechia stayed out, while 24 EU states went ahead. Orbán… pic.twitter.com/V4GUm96HOS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 20, 2025
Ukrainas karavīri sakāva krievus, kuri mēģināja ieņemt kalnainu virsotni netālu no Dronivkas apmetnes Doneckas apgabalā.
Okupanti galvenokārt darbojās nelielās grupās, izmantojot maskēšanās tērpus, piemēram, "Kikimora" tērpus un antitermiskos apmetņus. Video filmējis Ukraians 7. ātrās reaģēšanas korpuss.
Ukrainian soldiers took out the Russians during attempts to seize high ground near the Dronivka settlement in Donetsk Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 20, 2025
The occupiers operated mainly in small groups, using camouflage such as “Kikimora” suits and anti-thermal cloaks
🎥7th Rapid Response Corps pic.twitter.com/4JIbomuIAR
Ukrainas specvienība atklāj informāciju par operāciju, kur Kaspijas jūrā tika uzbrukts Krievijas Projekta 22460 patruļkuģim.
19. decembra naktī Speciālo operāciju spēku vienības veica triecienu Krievijas Projekta 22460 patruļkuģim ar nosaukumu Ohotņik. Vairāki Speciālo operāciju spēku droni veiksmīgi trāpīja mērķī.
Tajā pašā operācijā Speciālo operāciju spēku droni veica triecienu arī naftas un gāzes atradnes Filanovska naftas un gāzes ieguves platformai Kaspijas jūrā. Platforma pieder "Lukoil" un atbalsta naftas un gāzes ieguvi, kuras eksports nodrošina Krievijas budžetu un finansē karu. Sākotnējās atradnes rezerves tiek lēstas aptuveni 129 miljonu tonnu naftas un 30 miljardu kubikmetru gāzes apmērā.
Ukrainian Special Operations Forces are revealing details of an operation in which a Russian Project 22460 patrol ship was attacked in the Caspian Sea.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 20, 2025
During the night of December 19, Special Operations Forces units struck a Russian Project 22460 patrol ship, known as Okhotnik.… https://t.co/HIesGUExJK pic.twitter.com/v5DFUWSSYg
Ukrainas armijas virspavēlnieks Sirskis ticies ar Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieku, gaisa spēku virspavēlnieku seru Riču Naitonu, lai apspriestu frontes notikumus un Ukrainas pretpasākumus Krievijas rudens-ziemas uzbrukumam.
Sarunas bija vērstas uz Ukrainas triecienu spēju palielināšanu visās jomās. Sirskis pateicās Lielbritānijai par tās nepārtraukto militāro atbalstu, nosaucot vizīti par spēcīgas stratēģiskās partnerības pierādījumu.
Commander-in-Chief Syrskyi met with UK Chief of Defence Staff, Air Chief Marshal Sir Rich Knighton, to discuss frontline developments and Ukraine’s countermeasures against Russia’s autumn-winter push.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 20, 2025
Talks focused on boosting Ukraine’s strike capabilities across all domains.… pic.twitter.com/oSP4eyZAqK
Drons avarēja Balikesiras apgabalā.
❗️Yet another Russian drone, Merlin-VR, was found in Turkey! Merlin crashed in Balıkesir area. https://t.co/jFzHCgbEFw pic.twitter.com/mLeojUZ4Dh
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 20, 2025
Ukrainas prezidents Zelenskis un Portugāles premjerministrs Luiss Montenegru godināja kritušos Ukrainas karavīrus, noliekot ziedus pie Piemiņas sienas Kijivā. Ar šo žestu Montenegru vizīte Ukrainā sākās 20. decembrī.
President Zelensky and Portuguese PM Luís Montenegro honored fallen Ukrainian soldiers by laying flowers at the Wall of Remembrance in Kyiv. Montenegro’s visit to Ukraine began on December 20 with this gesture. pic.twitter.com/pGwghO1476
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 20, 2025
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) Speciālo operāciju centra "Alfa" tāldarbības droni iznīcinājuši divas Krievijas kara lidmašīnas Su-27 Belbekas lidlaukā okupētajā Krimas pussalā, ziņo SBU preses dienests.
Kā ziņo SBU, viena no lidmašīnām ar ielādētu munīciju atradās uz manevrēšanas ceļa un bija gatava kaujas lidojumam. Tā ir iznīcināta. Abu lidmašīnu vērtība ir aptuveni 70 miljoni dolāru.
Turklāt tika apstiprināts, ka trāpīts arī dispečeru tornim, kas varētu apgrūtināt lidlauka lidojumu organizēšanu un kontroli.
Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
"Saskaņā ar pamatplānu Krievijai jābūt gatavai sākt darbības 2030. gadā. Tagad plāni ir koriģēti, pārskatīti laika grafika samazināšanas virzienā līdz 2027. gadam," intervijā izdevumam "Lb.ua" sacīja Budanovs.
Naktī uz sestdienu Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar trim ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 51 bezpilota lidaparātu, paziņoja Ukrainas gaisa spēki.
Pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 31 ienaidnieka dronu.
No palaistajiem droniem aptuveni 30 bija trieciendroni "Shahed".
Reģistrēti ballistisko raķešu un 20 dronu trāpījumi 15 vietās.
Krievijas ballistisko raķešu triecienā Ukrainas Odesas apgabalā piektdien tika nogalināti astoņi un ievainoti 27 cilvēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
