TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma simtiem Krievijas pilsoņu nelikumīgi ieguvuši Rumānijas pilsonību, atsaucoties uz "Le Monde", ziņo "The New Voice of Ukraine".
Šīs shēmas tiekot izstrādātas, lai apietu sankcijas vai iegūtu iespēju dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā.
Iestādes lēš, ka vairāk nekā 18 700 cilvēki no bijušajām Padomju Savienības republikām ir reģistrējuši viltotas dzīvesvietas adreses Rumānijā, un daži jau saņēmuši Rumānijas pases.
24. decembrī ziņoja Ukrainas “Naftogaz Group” vadītājs Serhijs Koretskijs.
“Kopumā pēdējo divu dienu laikā pret “Ukrnafta” ražotnēm ir izmantoti gandrīz 100 Shahed bezpilota lidaparāti,” sacīja Koretskijs.
Uzbrukumi radīja kritiskus postījumus, piespiežot pārtraukt darbu.
Krievija apzināti uzbrūk naftas un gāzes infrastruktūrai.
"Ukrnafta" ir Ukrainas naftas un dabasgāzes ieguves uzņēmums. Tas lielākais naftas un gāzes ražotājs valstī.
Vakar Krievijas iestādes apgalvoja, ka Tulas apgabalā ugunsgrēks izcēlās nenorādītā rūpniecības objektā pēc tam, kad tur nogāzās Ukrainas bezpilota lidaparāts.
Taču Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka tieši tas ir atbildīgs par ugunsgrēku.
Ukraina norāda, ka mērķis bija sintētiskās gumijas rūpnīca, kas atbalsta Maskavas karadarbību Jefremovā.
Saskaņā ar Krievijas valsts mediju ziņojumiem Krievijas pilsonis, kurš darbojies Ukrainas izlūkdienesta labā un plānojis uzspridzināt naftas vadu, ziņo "Sky news".
Atsaucoties uz Federālo drošības dienestu (FSB), aģentūras TASS un RIA ziņo, ka uzbrukuma mērķis bijis “Transneft” naftas vads Tjumeņas apgabalā Rietumsibīrijā.
Saskaņā ar RIA sniegto informāciju FSB norādījusi:
“Steidzamu izmeklēšanas darbību laikā tika noskaidrots, ka pilsonis bija sazinājies ar Ukrainas teroristiskas organizācijas vadītāju, izmantojot ziņojumapmaiņas lietotni "WhatsApp". Papildus sprādzienbīstamas ierīces sagatavošanai viņš vāca informāciju par situāciju ap naftas un gāzes objektiem Krievijas reģionos.”
Valsts mediji piebilst, ka vīrietis tika “likvidēts” pēc tam, kad pretojies aizturēšanai.
Saskaņā ar kādu Kremlim pietuvinātu avotu, Krievija pieprasīs ievērojamas izmaiņas ASV miera plāna jaunākajā versijā, kas daļēji saskaņota ar Ukrainu, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Vairāk lasi šeit.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pieļāvis iespēju, ka 2025. gads ir pēdējais miera gads Eiropā.
Lasi vairāk šeit.
🤡 Russian propaganda posted an AI video where Macron and Trump “dream” about Foreign Ministry spokeswoman Maria Zakharova
— NEXTA (@nexta_tv) December 24, 2025
An undisputed winner in the “cringe of the year” category. pic.twitter.com/yDTz6UMVo8
Krievijas spēki veikuši vairākus triecienus Harkivas piepilsētā, izraisot vairākus sprādzienus visā pilsētā; viens cilvēks gājis bojā, 24. decembrī paziņoja vietējais apgabala vadītājs Olehs Siņehubovs.
Maskavā naktī uz trešdienu sprādzienā nogalināti divi policisti, kas mēģināja aizturēt kādu aizdomīgu personu, paziņojusi Krievijas izmeklēšanas komiteja.
Sprādziens noticis netālu no vietas, kur pirmdien tika likvidēts Krievijas ģenerālštāba operatīvās apmācības pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Fanils Sarvarovs.
Incidents noticis ap plkst. 1.30 (plkst. 0.30 pēc Latvijas laika) pie policijas iecirkņa Maskavas dienvidos.
Šveice izdevusi Vācijai Ukrainas pilsoni Jevhenu B., ko tur aizdomās par diversiju gatavošanu Krievijas uzdevumā, vēsta vācu laikraksti "Tagesschau" un "Zeit".
Vācijas tiesa otrdien piemēroja viņam pirmstiesas apcietinājumu.
Orderi Jevhena B. aizturēšanai Vācijas federālā prokuratūra izdeva 2025. gada maijā, kad Ķelnē un Konstancē tika aizturēti divi viņa līdzdalībnieki Vladislavs R. un Daņils B.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
