TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Sarunās no Ukrainas puses piedalīsies Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs un prezidenta partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas vadītājs Davids Arahamija, norādīja vēstniece, ziņo LETA.

Stefaņišina neminēja, kas pārstāvēs ASV, tomēr iepriekš konsultācijās ar Ukrainas pārstāvjiem piedalījušies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

Vašingtona un Kijiva "strādā pie diviem galvenajiem dokumentiem - vienošanās par drošības garantijām un Ukrainas ekonomisko labklājību kopējā apjomā līdz 800 miljardiem dolāru", norādīja vēstniece.

Šie dokumenti varētu tikt parakstīti Pasaules ekonomikas forumā Davosā, pieļāva Ukrainas vēstniece.

Forums notiks no 19. līdz 23. janvārim.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien pauda cerību, ka pēc nākamās sarunu kārtas ar ASV "būs lielāka skaidrība par dokumentiem, kas jau ir reāli sagatavoti ar ASV pusi, un par Krievijas atbildi uz visu diplomātisko darbu, kas ir veikts un tiek veikts".

Iepriekš Zelenskis pauda, ka ASV būtu bijis jānodod Krievijai plāns kara izbeigšanai, par kuru panākta vienošanās daudzu samitu laikā, un jāsaņem tās reakcija uz šo dokumentu.

Lietuva un Polija ir vienojušās sadarboties, lai izveidotu brigādes lieluma mācību poligonu Kapčamiestā, Lietuvas dienvidos, un tādējādi stiprinātu stratēģiski svarīgā Suvalku koridora aizsardzību, piektdien paziņoja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

Suvalku koridors ir šaura zemes josla, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju, austrumos robežojoties ar Baltkrieviju un rietumos ar Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu.

Naftas tankkuģis, kas navigācijas sistēmās norādīts kā "Arcusat", pēkšņi mainīja kursu, kuģojot starp Dāniju un Zviedriju. Tas pārtrauca kursu Somu līča virzienā un devās uz ziemeļiem, Arktikas virzienā. Par to ziņoja "Bloomberg". Kuģis kuģoja pa šauru Baltijas jūras koridoru un tuvojās Vācijas ūdeņiem, kad pēkšņi veica apgriešanos. Šie manevri ir izraisījuši pastiprinātu interesi kuģu brokeru un naftas tirgotāju vidū.

Īpašu uzmanību "Arcusat" saņem tā neparastā statusa dēļ starptautiskajās datubāzēs. Publiskajā reģistrā "Equasis" kuģis ir norādīts kā neesošs. Citā datubāzē, ko pārvalda Starptautiskā Jūrniecības organizācija, nav norādīts neviens kuģis, kas saistīts ar norādīto SJO numuru. 

Šādas neatbilstības parasti norāda uz mēģinājumu slēpt kuģa faktisko tehnisko stāvokli vai tā patieso izcelsmi. Tankkuģa apgriešana notiek laikā, kad pieaug spiediens uz tā saukto "ēnu floti", ko Krievija izmanto, lai izvairītos no sankcijām. 

Amerikas Savienotās Valstis ir sākušas aizturēt kuģus, kas iesaistīti naftas eksportā no Venecuēlas, tostarp tos, kas mēģina kuģot zem Krievijas karoga. Savukārt Eiropas valstis jau sen ir paziņojušas par nodomu pastiprināt kontroli pār potenciāli bīstamu un necaurredzamu kuģu kustību caur saviem ūdeņiem.

Z patriots un kara noziedznieks Igors Girkins (Strelkovs) ir izteicis prognozi par to, kas Krieviju sagaida 2026. gadā. Viņš paredz lielus pārbaudījumus valstij gan frontē, gan iekšēji.  Vairāk lasi šeit.

Šīs izmaiņas ir paredzētas, lai atrisinātu Kijivas atkarību no ASV militārās izlūkošanas, ko Trampa administrācija vairākkārt ir izmantojusi kā ieroci pret Ukrainu.

Ukraina cer iegūt lielāku skaidrību par "dokumentiem, ko mēs faktiski esam izstrādājuši kopā ar Amerikas pusi, un par Krievijas reakciju uz visu šo diplomātisko darbu," sacīja Zelenskis.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība pārtvēra Krievijas BM-35 kamikadzes dronu, ko vadīja caur "Starlink" satelīta termināli. Tas ir pirmais apstiprinātais gadījums ar šāda veida dronu.

Sistēma nodrošina stabilus sakarus un palīdz apiet elektroniskās kara aizsardzības sistēmas, apgalvo militārais speciālists.

Lai panāktu mieru, Ukrainai būs jāpiekrīt veikt sarežģītas un sāpīgas piekāpšanās, vizītes gaitā Kijivā sacīja Čehijas prezidents Petrs Pavels.

"Es uzskatu, ka Ukraina ir daudz darījusi, lai piedāvātais risinājums būtu pieņemams. Es uzskatu, ka tur [priekšlikumos par kara izbeigšanu] ir vairākas sāpīgas piekāpšanās, kas Ukrainai būtu jāveic un ko tā ir gatava darīt ar nosacījumu, ka tas novedīs pie miera," ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgā preses konferencē sacīja Pavels.

Zelenskis iebilst pret teritoriālu un cita veida piekāpšanos, ko paredz ASV virzītais kara izbeigšanas plāns.

Maskavas Šķīrējtiesa piektdien sāka izskatīt valsts Centrālās bankas iesniegto prasību pret Beļģijā bāzēto depozitāriju "Euroclear", kurā atrodas liela daļa iesaldēto bankas aktīvu.

Krievijas Centrālā banka prasību tiesā pret "Euroclear" iesniedza decembrī. Šobrīd gan arī skaidrību, kādas sekas varētu radīt jebkurš Krievijā pieņemts tiesas spriedums.

Šīs tiesvedības mērķis ir atgūt zaudējumus 18,2 triljonu rubļu (199,5 miljardi eiro) apmērā, kas radušies, kad Krievijai tika liegts pārvaldīt Centrālai bankai piederošos līdzekļus un vērtspapīrus, norādījusi banka.

Lieta tiek izskatīta aiz slēgtām durvīm.

Tas izgatavots no diviem "Degtjarev" ložmetējiem, kas tiek izmantoti kopš 1928. gada.