TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Krievijas diktatora Vladimira Putina "pasaules gangstera" tēlam ir dots spēcīgs trieciens, un viņa pēdējā laika retorika kļuvusi negaidīti mīksta, īpaši ņemot vērā klusēšanu par ASV operāciju Venecuēlā, norāda analītiķi.

Britu izdevums "The Economist" akcentē Putina 15. janvāra uzstāšanos, kurā ierastās agresijas vietā skanēja aicinājumi uz sadarbību un starptautisko tiesību ievērošanu.

Īpaši zīmīgi, ka Krievijas līderis savā runā pilnībā ignorēja neseno ASV iebrukumu Venecuēlā un sava sabiedrotā Nikolasa Maduro sagūstīšanu. Tāpat viņš nekomentēja to, ka izgāzusies Krievijas pretgaisa aizsardzība un sagrābti  Krievijas"ēnu flotes" tankkuģi, aso retoriku atstājot ārlietu ministra Sergeja Lavrova ziņā.

Eksperti norāda, ka kontroles zaudēšana pār Venecuēlu – valsti, kas kopš 2000. gada bija stratēģisks Maskavas partneris ieroču tirdzniecībā un sankciju apiešanā, – grauj Putina reputāciju. Ātrā un efektīvā ASV operācija ir parādījusi Krievijas stratēģisko spēju robežas un sagrāvusi mītu par Maskavas "pārākumu eskalācijā".

Cenšoties atgūt ietekmi, Kremlis ir pastiprinājis triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un stingrāk ierobežojis internetu valsts iekšienē, taču stratēģiskā iniciatīva, pēc analītiķu domām, ir zaudēta.

Naktī uz sestdienu, 24. janvāri, Krievijas karaspēks veicis masīvu bezpilota lidaparātu "Shahed" uzbrukumu Harkivai, kā rezultātā bojāta slimnīca, dzemdību nams un bēgļu izmitināšanas kopmītnes, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 11 cilvēki, paziņojis pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Uzbrukums sākās neilgi pēc pusnakts. Plkst. 00.12 pilsētas Industriālajā rajonā atskanējis pirmais sprādziens, kam sekojuši vēl vairāki triecieni. Pēc sākotnējās informācijas, šajā rajonā cietušas civilās infrastruktūras ēkas – bēgļu kopmītnes, medicīnas iestāde un dzemdību nams.

Savukārt Nemišļanskas rajonā fiksēts trāpījums privātai dzīvojamajai mājai, kurā pēc trieciena izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietās strādāja Valsts ārkārtas situāciju dienesta vienības un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Visiem cietušajiem tika sniegta nepieciešamā palīdzība.

Harkiva teju katru dienu piedzīvo intensīvus Krievijas raķešu, aviācijas un dronu triecienus, kas vērsti pret civilajiem objektiem.

Ukrainas jaunā aizsardzības ministra Mihaila Fjodorova iecelšana amatā un viņa plāni krasi palielināt Krievijas armijas zaudējumus, izmantojot tehnoloģijas, izraisījuši asu reakciju un satraukumu Krievijas kara propagandistu jeb tā dēvēto "Z-patriotu" vidū.

Krievijas militārie blogeri Maksims Kalašņikovs un Svjatoslavs Goļikovs publiski pauduši bažas, ka 35 gadus vecā tehnokrāta stāšanās ministra amatā radīs nopietnus izaicinājumus Krievijas spēkiem. Īpašu satraukumu izraisījis Fjodorova uzstādītais mērķis – ar dronu un artilērijas palīdzību panākt, lai Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniegtu 50 000 karavīru mēnesī. Goļikovs atzinis, ka šis mērķis ir reāli sasniedzams un Krievijas armijai tā būtu katastrofa.

Satraukumu pastiprina arī Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Oleksandra Sirska nesenais paziņojums, ka karu nevar uzvarēt tikai ar aizsardzību. Propagandisti uzskata, ka šī nostāja kombinācijā ar Fjodorova tehnoloģiskajiem mērķiem un jauno projektu "Mission Control" iezīmē bīstamu pavērsienu karadarbībā.

Krievijas karaspēks lielo zaudējumu un ieilgušo kauju dēļ jau līdz šā gada pavasarim varētu zaudēt uzbrukuma potenciālu Pokrovskas virzienā, intervijā "BBC News Ukraina" pieļāvis Ukrainas Desanta trieciena spēku 7. ātrās reaģēšanas korpusa komandieris Jevheņijs Lasijčuks.

Pēc komandiera teiktā, aktīva karadarbība Pokrovskas un Mirnohradas sektorā norisinās jau aptuveni pusotru gadu. Lai gan Krievijas puse regulāri ziņo par virzību uz priekšu, Ukrainas spēki turpina kontrolēt abu pilsētu ziemeļu rajonus, kas ir kritiski svarīgi visas aglomerācijas aizsardzībai.

Pēc Ukrainas armijas datiem, pretinieka grupējumu šajā virzienā veido ap 150 000 karavīru, bet pašā pilsētā, pēc militārpersonu vērtējuma, ir ne vairāk kā 1000 okupantu. Pretinieka galvenie spēki koncentrēti ap pilsētām, cenšoties izdarīt spiedienu ar skaitlisko pārsvaru un nepārtrauktiem triecieniem.

Krievijas karaspēks Vovčanskas virzienā sācis pielietot jaunu taktiku, mēģinot ar vieglo tehniku, tostarp kvadricikliem, šķērsot aizsalušas upes, taču šie centieni līdz šim bijuši neveiksmīgi, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks ar segvārdu "Alekss".

Virsnieks skaidro, ka pretinieks cenšas izmantot ziemas apstākļus pēkšņiem triecieniem. Taktika ir vienkārša: tiek meklētas upes gultnes šaurākās un visvairāk aizsalušās vietas,  lai rīta agrumā maksimālā ātrumā ar vieglo tehniku mēģinātu nokļūt otrā krastā.

Militārpersona šos manevrus raksturojusi kā taktiski nepārdomātus un neveiksmīgus vēl pirms to pilnīgas realizācijas. Tomēr virsnieks aicina aizsardzības spēkus saglabāt modrību visos iecirkņos, kur ūdens šķēršļi veido frontes līniju, jo aizsalušas upes rada risku, ka pretinieks varētu mēģināt tās šķērsot arī kājnieku sastāvā.

Krievija kopš 2022. gada nav sasniegusi nevienu stratēģisku mērķi un piekāpusies tikai spēka spiediena ietekmē, tādēļ Rietumiem ir jāpārtrauc mēģinājumi ļaut Kremlim "saglabāt seju", intervijā telekanālam "24 Kanal" paudis Ukrainas Drošības un sadarbības centra izpilddirektors Dmitrijs Žmailo.

Eksperts norāda, ka katrs veiksmīgs trieciens Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām vai karakuģiem ir licis agresorvalstij meklēt kompromisus. "Globāli viņiem ir pārsvars tikai tad, kad no viņiem baidās. Tiklīdz Rietumi dod prettriecienu, tiklīdz mēs sitam pašā Krievijas sirdī, tā sāk brukt," skaidroja Žmailo.

Kā piemērus viņš minēja Ukrainas operāciju Kurskas apgabalā – tikai pēc "kadiroviešu" un obligātā dienesta karavīru saņemšanas gūstā Krievija pirmo reizi piekrita gūstekņu apmaiņai. Tas pats attiecas uz Melnās jūras floti – tikai pēc tam, kad tika iznīcināti tās kuģi un tā bija spiesta atkāpties uz Novorosijsku, Ukraina varēja īstenot labības darījumu."

Analītiķis brīdina, ka Ukraina nevar atļauties atdot okupētās teritorijas, īpaši Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pašreizējās pozīcijas veido nocietinājumu joslu, bet to atdošana pavērtu Krievijai ceļu jaunām uzbrukuma operācijām vienkāršā, līdzenā reljefā dziļāk Ukrainas iekšienē.

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests Kurskas virzienā aizvadītās diennakts laikā iznīcinājis trīs Krievijas armijas transportlīdzekļus un četras okupantu patvēruma vietas.

Papildus tehnikas un dzīvā spēka pozīciju likvidēšanai vienības bezpilota lidaparātu operatori ar precīziem triecieniem iznīcinājuši arī pretinieka sakaru antenu un vienu dronu pacelšanās punktu.

Dienests publicējis video liecības par veiktajiem uzbrukumiem. "Sākotnēji karavīri pamanīja ienaidnieka automašīnu. Mūsējie nolēma "palīdzēt", trāpot tieši degvielas tvertnē," teikts vienības paziņojumā, piebilstot, ka pēc tam likvidēti vēl divi transportlīdzekļi.

Lai gan Krievijas karaspēka uzbrukuma tempi pēdējā laikā ir sabremzējušies, Kremļa teritoriālās ambīcijas ievērojami pārsniedz Donbasa robežas, un Maskava izvirza ultimātus, kas skar arī NATO paplašināšanos, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Ziņojumā norādīts, ka 2025. gada decembra beigās un 2026. gada janvāra sākumā Krievijas ofensīva kļuvusi lēnāka. Tomēr Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms turpina atklāti deklarēt nodomus sagrābt plašākas teritorijas.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka Krievijas mērķi Ukrainā iziet ārpus teritorijām, kuru liktenis šobrīd tiek apspriests miera plānos. Pēc viņa teiktā, Maskava jau sen "metusi acis" uz visu Harkivas, Dņipropetrovskas, Mikolajivas un Odesas apgabalu teritorijām.

Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atkārtoti pieprasījis Ukrainas karaspēka izvešanu no visa Donbasa reģiona.

Analītiķi uzsver, ka Krievijas prasības neaprobežojas tikai ar Ukrainu. Maskava atkārtoti pieprasa NATO pārtraukt paplašināšanos un atgriezties pie 1997. gada robežām.

Krievijas masīvais gaisa uzbrukums Ukrainai naktī uz 20. janvāri agresorvalstij izmaksājis vairāk nekā 130 miljonus ASV dolāru, kas ir līdzvērtīgs Krievijas pilsētas Veļikijnovgorodas gada budžetam, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) aprēķini.

Saskaņā ar izlūkdienesta datiem, šajā uzbrukumā Krievija kopumā pielietoja 372 gaisa uzbrukuma līdzekļus. To vidū bija ballistiskās raķetes "Iskander", hiperskaņas raķete "Cirkon", spārnotās raķetes H-101, mācību raķetes RM-48U, kā arī dažāda veida bezpilota lidaparāti, tostarp "Shahed" ("Geran"), "Garpija" un "Gerbera".

"Izmantotā bruņojuma kopējās izmaksas pārsniedz 131 miljonu ASV dolāru. Salīdzinājumam – par šiem līdzekļiem gadu dzīvo Veļikijnovgoroda ar aptuveni 220 000 iedzīvotāju, “ norāda HUR.

Izlūkdienesta analītiķi uzsver, ka par šādu summu varētu uzbūvēt modernu, pilnībā aprīkotu onkoloģijas centru vai realizēt simtiem sociālo projektu.

HUR vērš uzmanību, ka milzīgie tēriņi uzbrukumiem Ukrainas pilsētām notiek uz Krievijas budžeta rekordliela deficīta fona – pērn tas sasniedza 5,6 triljonus rubļu (ap 70 miljardiem dolāru) jeb aptuveni 2,6% no IKP. Lai turpinātu finansēt karadarbību, Maskava ir spiesta paaugstināt nodokļus un akcīzes, vienlaikus samazinot izdevumus sociālajai sfērai un valsts investīciju projektiem.