TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karaspēks no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas velkamajai artilērijai/haubicēm un 122 mm Grad MLRS sistēmām Limanas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian troops from the SIGNUM battalion are attacking 🇷🇺Russian towed artillery/howitzers and 122-mm Grad MLRS systems on the Lyman direction. pic.twitter.com/ZIQCfAYk2w
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
Ukrainas bruņoto spēku Speciālo operāciju vienību karavīri veica virkni sekmīgu triecienu pa Krievijas mērķiem. Široka Balkas apgabalā tika pilnībā iznīcināta raķešu un artilērijas munīcijas noliktava — tur pašlaik notiek spēcīgas sekundārās detonācijas. Sevastopolē tika atspējota 64N6E radara stacija "Lielais putns" kopā ar tās antenas stabu. Turklāt tika trāpīta izlūkošanas bezpilota lidaparātu glabātuvei Novozlatopilā un loģistikas noliktavai Marjanivkā.
❗️Units of the Special Operations Forces of the 🇺🇦Ukrainian Armed Forces carried out a series of successful strikes on 🇷🇺Russian targets. In the Shyroka Balka area, a missile and artillery ammunition depot was completely destroyed — powerful secondary detonations are currently… pic.twitter.com/PlGtjJ9pTF
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
Vācija sniedz Ukrainai papildu 200 miljonus eiro palīdzību, lai stiprinātu aizsardzību pret Krievijas uzbrukumiem.
Līdzekļi tiks piešķirti izlūkošanas droniem un civilās aizsardzības pasākumiem, lai labāk aizsargātu cilvēkus un kritisko infrastruktūru no bombardēšanas, savā runā Ukrainas Augstākajā Radā paziņoja Bundestāga priekšsēdētāja Jūlija Kleknere.
❗️🇩🇪Germany is providing 🇺🇦Ukraine with an additional €200 million in aid to strengthen protection against Russian attacks
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
The funds will be allocated to reconnaissance drones and civil protection measures to better safeguard people and critical infrastructure from… pic.twitter.com/iG283GWdco
Aizsardzības ministrs Fjodorovs paziņoja, ka ministrijas uzdevumā Aizsardzības iepirkumu aģentūra janvārī un februārī noslēdza līgumus par rekordlielu multikopteru skaitu.
Tā rezultātā Ukrainas Aizsardzības spēki saņems vismaz divreiz vairāk šo dronu salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija strādā pie "Mavic" alternatīvām, kas ietver mākslīgo intelektu. Atbilstoši risinājumi jau tiek testēti un tuvākajā nākotnē tiks ieviesti frontes līnijā.
❗️Ukrainian military to receive twice as many Mavic, Autel, and Matrice drones.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
Defense Minister Fedorov announced that, under the ministry’s assignment, the Defense Procurement Agency contracted a record number of multicopters in January and February.
As a result, Ukraine’s… pic.twitter.com/EbEAcCIyIo
Kremlis negaidīti paziņoja par sarunu pozīcijas maiņu attiecībā uz Ukrainu. Vēl nesen Maskava bija izvirzījusi ultimātus, bet tagad Kremlis ir atteicies no savas iepriekšējās nostājas.
Krievijas varas iestādes negaidīti paziņoja par sarunu nostājas maiņu attiecībā uz karu Ukrainā. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzina, ka vienošanās, uz kurām Maskava iepriekš bija uzstājusi, vairs neatbilst pašreizējai situācijai. Vairāk lasi šeit.
Krievijas okupācijas spēki veica gaisa triecienu Kramatorskas centrā Doneckas apgabalā. 11. marta naktī uz pilsētu tika nomestas četras aviācijas bumbas, katra no tām svēra 250 kilogramus. Viena no bumbām trāpīja dzīvojamai ēkai, ievainojot vienu cilvēku. Kramatorskas pilsētas militārās administrācijas vadītāja Oleksandra Gončarenko norāda, ka postījumi skāra aptuveni piecdesmit ēkas Kramatorskas centrālajā daļā. Tika bojātas dzīvojamās ēkas, administratīvās ēkas, izglītības iestādes un tirdzniecības iestādes. Nopietni bojāta NKMZ Kultūras un radošuma pils, kas ir vietēja mēroga apskates objekts un viens no pilsētas ikoniskajiem arhitektūras pieminekļiem. Sabiedriskie dienesti turpina likvidēt trieciena sekas: attīra gruvešus, nodrošina piekļuvi un novērtē bojājumu apmēru.
Radio spēle ar krievu okupantiem sākās pēc tam, kad Ukrainas specvienības Donbasā sagrāba ienaidnieka radiostaciju.
Ukrainas bruņoto spēku 8. Speciālo operāciju pulka karavīri Doneckas apgabalā vairākas dienas izlikās par krieviem un galu galā sagūstīja septiņus Krievijas okupācijas armijas karavīrus. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs publicēja videoierakstu no raķešu trieciena stratēģiskajai rūpnīcai "Kremnij El" Krievijas pilsētā Brjanskā.
Piecas "Storm Shadow" raķetes trāpīja "Kremnij El" militārajai rūpnīcai Krievijas pilsētā Brjanskā. Ukraina novēroja uzbrukumu no gaisa, izmantojot dronu. Videoierakstu Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs publicēja savā oficiālajā "Facebook" kontā tikai pāris stundas pēc trieciena. Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju, triecienu veica Ukrainas aviācija. Šī operācija ir daļa no Ukrainas plašākas stratēģijas, lai samazinātu agresora militāro un ekonomisko potenciālu. Vairāk lasi šeit.
Kopš kara sākuma 28. februārī Irāna klusi nosūtījusi uz Ķīnu aptuveni 12 miljonus barelu naftas.
Daudzi tankkuģi vienkārši izslēdza savas izsekošanas sistēmas un palika nemanāmi, lai dotos tieši caur to ūdensceļu, ko Teherāna kādreiz draudēja bloķēt uz visiem laikiem.
🛳️ While the world holds its breath over the Strait of Hormuz…
— NEXTA (@nexta_tv) March 11, 2026
Iran has quietly shipped ~12 million barrels of oil to China since the war kicked off on Feb 28.
Many tankers simply turned off their tracking systems and went dark — right through the very waterway Tehran once… pic.twitter.com/UBfJkoQTdR
10. marta naktī Ukrainas aizstāvji iznīcināja Krievijas "Buk-M1" pretgaisa aizsardzības sistēmu Zaporižjas apgabalā. Arī pārējie video redzamie mērķi tajā pašā naktī tika iznīcināti, izmantojot FP-2 dronus, kas aprīkoti ar 60–100 kg kaujas galviņām.
*FP-2 drones
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
