TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Ukrainas Drošības dienests (SBU) aizturējis Maskavas savervētu vīrieti, kas bija iesaistīts "Azov" bataljona dibinātāja Andrija Bilecka slepkavības plānošanā.

Maskavas savervētajam Ukrainas karavīram, Harkivas apgabala dronu operatoram, vajadzēja sniegt Krievijas armijai informāciju par Bilecka ierašanos savā dienesta vietā un nodot viņa koordinātes. Bilecki bija plānots nogalināt raķešu un bumbu triecienā.

Sazvērestībā iesaistītais karavīrs aizturēts, viņš tiek apsūdzēts valsts nodevībā, un viņam var tikt piespriests mūža ieslodzījums, norādīja SBU. Bileckis pašlaik komandē 3. armijas korpusu, kas tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem Ukrainas formējumiem.

Viņš savulaik dibinājis brīvprātīgo bataljonu "Azov", kas vēlāk tika pārveidots par Ukrainas Nacionālās gvardes pulku. Bileckis ir viens no atpazīstamākajiem Ukrainas Bruņoto spēku komandieriem, un viņa vārds parādās prezidenta amata un parlamenta kandidātu reitingos.

Krievija iekļāvusi "ārvalstu aģentu sarakstā" bijušā PSRS līdera Ņikitas Hruščova mazmazmeitu - ASV akadēmiķi Ņinu Hruščovu.

Sarakstā jau iekļauti 1164 cilvēki, ko Krievija uzskata par kaitējošu Putina režīmam, jeb, kas, pēc Kremļa domām izplata dezinformāciju vai publiski iestājas pret Krievijas politiku. 62 gadus vecā Ņina Hruščova strādā par profesori Ņujorkas "The New School" universitātē, un ir apmeklējusi Krieviju arī pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Viņas vectēvs Ņikita Hruščovs vadīja PSRS no 1953. līdz 1964. gadam, kad tika gāzts no amata. Hruščovs ir pazīstams ar to, ka 1956. gada kongresā izteica kritiku pret Staļina režīmu. "Tas man nebija pārsteigums," par savu iekļūšanu sarakstā pauda Hruščova, norādot, ka ir savādi vērot, ka Krievijas atgriežas pie Staļina laikmeta izpausmēm. "Kad Staļins atgriežas, Hruščovs pazūd," viņa piebilda.

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta piektdien nosodīja ASV lēmumu mīkstināt Krievijas naftai noteiktās Savienoto Valstu sankcijas, norādot, ka ASV lēmums ir "ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību".

Vašingtona uz laiku ir atļāvusi pārdot Krievijas naftu, kas atrodas tankkuģos jūrā, šādi cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Izraēlas un ASV karš ar Irānu.

Lēmums par Krievijas naftai noteikto sankciju mazināšanu izsaucis pretestību no daudzu rietumvalstu puses, kas norāda, ka ieņēmumi var tikt izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.

"ASV vienpusējais lēmums atcelt sankcijas ir ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību," platformā "X" pauda Košta.

"Ekonomiskā spiediena palielināšana uz Krieviju ir izšķiroša, lai tā piekristu nopietnām sarunām par taisnīgu un ilgstošu mieru," norādīja Eiropadomes prezidents.

"Sankciju vājināšana palielina Krievijas resursus agresijas kara veikšanai pret Ukrainu," piebilda Košta.

ASV un Izraēlas triecieni Irānai un Teherānas atbildes uzbrukumi Persijas līča reģionā ir gandrīz apturējuši tranzītu caur stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, izraisot globālo naftas cenu kāpumu.

Krievija no tā ir guvusi labumu, jo augstās cenas palīdz Maskavai uzlabot budžeta situāciju.

Eiropas Komisijas (EK) preses sekretāre Paula Piņu piektdien preses konferencē sacīja, ka kopš Irānas kara sākuma Maskava ir guvusi 150 miljonus dolāru dienā papildu ieņēmumos no naftas pārdošanas.

"Nav pienācis laiks mīkstināt sankcijas pret Krieviju," sacīja EK pārstāve, raksturojot Kremli kā "iespējams, lielāko ieguvēju" no Irānas kara.

Eiropas Savienība (ES) 2022. gadā aizliedza Krievijas jēlnaftas importu pa jūru, savukārt cauruļvadu eksports caur Ukrainu uz Ungāriju un Slovākiju kopš janvāra ir faktiski bloķēts.

Krievijas armijas zaudējumu apjoms karā pret Ukrainu jau trīs mēnešus pārsniedz karam piesaistīto jauniesaukto skaitu, platformā "Facebook" piektdien pavēstīja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Kremlis negrasās pārtraukt uzbrukuma darbības, neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem kaujaslaukā, norādīja virspavēlnieks.

Sirskis nule ticies ar Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieku Mikaelu Klāsonu.

Tikšanās gaitā viņi pārrunāja operatīvo situāciju 1200 kilometru garajā frontē, kā arī Ukrainas armijas vajadzības pēc ieročiem un militārās tehnikas.

Sirskis pateicās Zviedrijai par atbalstu Ukrainai un palīdzību Aizsardzības spēkiem, cita starpā arī par 21. militārās palīdzības paketi, kas ietver modernu pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, tālās darbības triecienu sistēmas "Deep Strike" un munīciju.

Zviedrija arī piedalās vairākās starptautiskās koalīcijās Ukrainas atbalstam.

Sirskis uzsvēra, ka pastiprināta sadarbība ar NATO partneriem veicina jaunas drošības arhitektūras veidošanu visai Eiropai un palielina spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu.

Zviedrijas varasiestādes apturējušas tankkuģi "Sea Owl I", par ko radušās aizdomas, ka tas ir Krievijas ēnu flotes kuģis, pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Kuģa kapteinis ir Krievijas pilsonis, un viņš aizturēts.

"Sea Owl I" tika pārmeklēts pie Trelleborgas, Zviedrijas dienvidu piekrastē.

Prokuratūra uzsāka izmeklēšanu saistībā ar "aizdomām par viltošanu, smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un jūras tiesību pārkāpumiem".

"Dienas gaitā mēs turpinājām kuģa pārmeklēšanu un nopratinājām apkalpes locekļus," teikts paziņojumā.

Kuģa kapteini paredzēts vēlreiz nopratināt nedēļas nogalē.

Zviedrijas krasta apsardze paziņoja, ka tankkuģis, kas kuģoja ar Komoru karogu, pēdējos gados pārvadājis naftas produktus starp Krieviju un Brazīliju un bija ceļā uz Krieviju.

Krievijas vēstnieks Stokholmā piektdien Zviedrijas Radio apliecināja, ka kuģa apkalpei tiks sniegta "visa nepieciešamā konsulārā palīdzība".

Zviedrijas krasta apsardze un policija pagājušo piektdien aizturēja kravas kuģi "Caffa" ar viltotiem reģistrācijas dokumentiem.

Patlaban kuģis ir noenkurots pie Trelleborgas.

Zviedrijas Transporta aģentūra drošības trūkumu dēļ noteica kuģim darbības aizliegumu.

Kapteinis arestēts aizdomās par dokumentu viltošanu.

Krievijas bruņoto spēku filmēts klips, kurā redzama dažāda iznīcināta tehnika – BTR-82, BREM-1 un T-54.

Serbija ir kļuvusi par galveno bāzi Krievijas izlūkdienestiem, lai veiktu sabotāžas darbības Eiropā, ziņo "Le Monde".

Līdz 2025. gadam Serbija bija kļuvusi par galveno Krievijas centienu centru destabilizēt Eiropu. Trīs Serbijas pilsoņi tika notiesāti par cūku galvu mešanu mošeju priekšā Parīzē, kā arī par uzbrukumiem Holokausta memoriālam un trim Parīzes sinagogām 2025. gada maijā.

Tiesa lēma, ka grupa saņēma pasūtījumus un finanšu resursus no Krievijas izlūkdienestiem.

Viņi arī organizēja citas akcijas, piemēram, uzlīmju izvietošanu ar aicinājumu godināt armēņu genocīda upuru piemiņu Parīzē 2025. gada aprīlī un plastmasas skeletu izvietošanu Brandenburgas vārtu priekšā Berlīnē 2025. gada jūlijā.

Šo darbību mērķis bija kurināt reliģisko un etnisko naidu, kā arī politiski destabilizēt Franciju un Vāciju.

Turklāt septembrī Moldovas policija arestēja vairāk nekā 70 Moldovas un Rumānijas pilsoņus, kuri Serbijā tika apmācīti dalībai nemieros pirms parlamenta vēlēšanām.

"Es nesaku, ka rīt mēs ar šo "Orešņiku" uzbruksim Viļņai, Varšavai vai Kijivai. Lai Dievs pasarg'. Tas nav mūsu uzdevums. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savu valsti. Bet, ja jūs nevēlaties, lai "Orešņiks" uzbruktu, tad neveiciet darbības pret mums – vai tas būtu no Ukrainas, Polijas, Lietuvas vai Latvijas puses," draudēja Baltkrievijas diktators.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties kopā ar prezidentu Zelenski Elizejas pilī, paziņojis, ka decembrī panāktā vienošanās par 90 miljardu eiro lielu ES aizdevumu Ukrainai tiks piešķirts.

Ukrainā ieradās Ungārijas amatpersonu grupa enerģētikas valsts sekretāra Gabora Čepeka vadībā, sakot, ka vēlas apskatīt bojāto naftas cauruļvadu "Družba" un apspriest naftas tranzīta atjaunošanu.

Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vizīte nav iepriekš saskaņota, kas nozīmē, ka grupai nav oficiāla delegācijas statusa un nav plānotas tikšanās ar Ukrainas varas iestādēm.

Saskaņā ar Ukrainas puses teikto, vizīte varētu būt vērsta uz vietējo auditoriju Ungārijā — lai pirms vēlēšanām parādītu vēlētājiem, ka Budapešta cenšas atrisināt tranzīta jautājumu, bet saskaras ar "atteikumu" no Kijivas.

Vai Orbānam ir kaut kāda apsēstība ar "Družbu"?