TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Krievijas karaspēks cenšas maksimāli izmantot nelabvēlīgus laikapstākļus, lai veiktu aktīvu vienību pārvietošanu frontes līnijā, mainot taktiku no bruņutehnikas izmantošanas uz kājnieku uzbrukumiem, platformā "Telegram" pavēstījis Ukrainas Aizsardzības spēku virsnieks ar segvārdu "Alekss".

Virsnieks skaidro, ka okupanti vairs nesūta izrāvienos lielu tehnikas daudzumu, bet paļaujas uz kājnieku šturma grupām.

"Ja pirms diviem gadiem aizsardzības pārraušanai sliktos laikapstākļos tika sūtītas tehnikas kolonnas ar desantu, tad tagad šīs kolonnas vienkārši nesasniedz saskarsmes līniju. Tādēļ ienaidnieks liek uzsvaru uz kājnieku pārvietošanos uz priekšējām līnijām, veicot kājnieku triecienus un iespiežoties caur Ukrainas Aizsardzības spēku pozīcijām, ņemot vērā, ka pašreizējās aizsardzības joslas nav nepārtrauktas," norāda militārpersona.

ANO Drošības padomē šodien plkst. 22 pēc Latvijas laika notiks sēde par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā, liecina informācija ANO Drošības padomes tīmekļvietnē.

Kā sociālo mediju platformā "X" norādījusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), sēde būs veltīta Krievijas "barbariskajiem uzbrukumiem" Ukrainai.

Jau rakstīts, ka Latvija rosināja sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainai, tostarp izmantojot vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti.

Krievija naktī no 8. janvāra uz 9. janvāri veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai, uz Ļvivas apgabalu raidot raķeti "Orešņik", kas ir spējīga nest kodolgalviņas, lai gan šajā gadījumā ar tām nebija aprīkota.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka "Orešņik" izmantošana esot bijusi atbilde uz Ukrainas dronu uzbrukumu Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā. Tomēr Krievijas apgalvojumi par it kā decembrī notikušu šādu uzbrukumu neatbilst patiesībai.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde secinājusi, ka, pretēji Krievijas apgalvojumiem, Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Putina rezidencei.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 156 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 135 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

No 156 droniem aptuveni 110 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Reģistrēti 16 dronu trāpījumi 11 vietās, un vēl divās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 220 000 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 541 tanku, 23 892 bruņutransportierus, 35 973 lielgabalus un mīnmetējus, 1598 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1270 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 104 421 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 742 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Kādreizējais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko vēsta, ka bez apkures plaikuši tūkstošiem ģimeņu (vecāki cilvēki, invalīdi), un viņiem "nāksies salts savās mājās", jo naktī gaisa temperatūra noslīdēs līdz -20 °C.

Krievijā Čečenijas līderim Ramzanam Kadirovam būtiski saasinājušās veselības problēmas, tāpēc Kremlī aktivizējušās debates par iespējamiem līdera amata mantiniekiem, ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pavēstīja avoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (HUR).

Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 218 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 541 tanku, 23 885 bruņutransportierus, 35 952 lielgabalus un mīnmetējus, 1598 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 104 068 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 644 automobiļus un autocisternas, kā arī 4039 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Lai mazinātu agresorvalsts Krievijas militāri ekonomisko potenciālu, Ukrainas Aizsardzības spēki Kaspijas jūras akvatorijā veica triecienu trim Krievijas korporācijas "Lukoil" urbšanas platformām, svētdien pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Trieciens veikts Filanovska, Korčagina un Graifera urbšanas iekārtām, teikts paziņojumā, vēsta LETA.

Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēki sociālajos medijos publicējuši triecienu video.

"Šie objekti ir iesaistīti Krievijas okupācijas armijas apgādē. Ir fiksēti trāpījumi. Bojājumu apmērs tiek precizēts," norādīja ģenerālštābs.

"Ukrainas Aizsardzības spēki turpina sistemātiski vājināt Krievijas okupācijas karaspēka militārās un ekonomiskās spējas un uzbrukuma potenciālu. Tiek veikti triecieni objektiem, kas ir tieši iesaistīti bruņotas agresijas pret Ukrainu īstenošanā," uzsvēra ģenerālštābs.

Nāves gadījumi un medicīniskā spīdzināšana, ko izraisījusi Krievijas izlaupīšana un slimnīcu slēgšana okupētajā Hersonas apgabalā:

Kijivas enerģētiskā situācija joprojām ir sarežģīta, un paredzams, ka tāda paliks arī tuvākajās dienās, 11. janvārī paziņoja mērs Vitālijs Kličko, uzsverot Krievijas uzbrukumu ietekmi uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Pēc Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainai 9. janvāra naktī galvaspilsētā vairāk nekā tūkstoš ēku joprojām ir bez apkures.