TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

24. februārī – dienā, kad apritēs jau ceturtais gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, – Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, notiks Ukrainas atbalsta akcija "Kopā līdz uzvarai!". 

Akcija "Kopā līdz uzvarai!" notiks otrdien, 24. februārī plkst. 7.30 – 8.00 pie Brīvības pieminekļa.
 
"Jau ceturto gadu saule aust kara plosītā Ukrainā. Šis ir haotisks laiks, kad ierastā pasaules kārtība plaisā. Vēji pūš no visām pusēm, jauc virzienu, nogurdina soli, ir viegli apjukt un nogurt. Taču brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama. Tā vienmēr ir prasījusi skaidru nostāju. Tāpēc aicinām 24. februārī plkst. 7.30 līdz 8.00 pulcēties pie Brīvības pieminekļa Rīgā, lai līdz ar saullēktu paustu atbalstu Ukrainas tautai, kas jau četrus gadus cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu brīvību," vēstīts atbalsta akcijas uzsaukumā mājaslapā kopalidzuzvarai.lv.

Vācijā un Grieķijā aizturēti divi cilvēki, kas tiek turēti aizdomās par Vācijas karaflotes kuģu sabotāžas mēģinājumu pagājušajā gadā Hamburgas ostā, otrdien paziņojusi prokuratūra.

Aizturēts kāds 37 gadus vecs rumānis un 54 gadus vecs grieķis. Viņi apsūdzēti par vairāk nekā 20 kilogramu grants iebēršanu kuģa dzinēja blokā, ūdens padeves līniju caurduršanu, degvielas tvertņu vāciņu noņemšanu un elektronisko drošības slēdžu deaktivēšanu.

Ukrainas militārais eksperts Aleksandrs Musienko apsprieda atsevišķu Eiropas valstu juridiskās īpatnības, kas ļautu Putinam attīstīt veiksmīgu agresiju pret kādu no alianses dalībvalsti.

Putins ne tikai varētu izlemt uzbrukt NATO valstīm, bet šāda operācija varētu būt veiksmīga, ja netiktu grozīti atsevišķu Eiropas valstu likumi, uzskata Aleksandrs Musienko. Vairāk lasi šeit.

"Ir svarīgi, ka NATO ģenerālsekretārs ir kopā ar mums Ukrainā šajā grūtajā kara brīdī, kad krievi atkal ir ignorējuši amerikāņu puses centienus" paziņo Zelenskis.

Starp ASV un Krieviju ir radusies bīstama plaisa vienā no jutīgākajiem jautājumiem. Pēdējais spēkā esošais kodolieroču līgums, kas gadu desmitiem ierobežoja abu valstu kodolieroču arsenālus, faktiski mirst.

Līgums, kas pasargāja pasauli no jaunas kodolieroču sacensības, piedzīvo savas pēdējās dienas. "Politico" vēsta, ka šonedēļ beigsies jaunais START līgums starp ASV un Krieviju. Kopš 2010. gada šis līgums ir ierobežojis kodolraķešu, kaujas galviņu un stratēģisko bumbvedēju skaitu starp divām lielākajām kodolvalstīm. Ja līgums beigsies, pasaule pirmo reizi kopš Aukstā kara atradīsies bez jebkādiem oficiāliem ierobežojumiem attiecībā uz šiem arsenāliem.

Krievija meklē jaunus politiskos un militāros sabiedrotos Āzijas reģionā, kur veidojas Maskavai tuvi režīmi.

Saskaņā ar nesen publicēto "Bloomberg" ziņojumu Krievija stiprina militāro un politisko sadarbību ar Mjanmu, nostiprinot savu ietekmi Āzijā. Šonedēļ valsti apmeklēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu – pirmā augsta ranga ārvalstu amatpersona kopš Mjanmas vēlēšanām, kuras ANO un rietumvalstis uzskata par fiktīvām. Galvaspilsētā Nepjitovā Šoigu tikās ar militārās huntas vadītāju Minu Aunu Hleinu un paziņoja, ka Mjanma var "pilnībā paļauties uz Maskavas atbalstu, tostarp starptautiskajā arēnā". Tika parakstīts arī četru gadu militārās sadarbības līgums starp abu valstu aizsardzības ministrijām.

Nakts uzbrukums bija Maskavas lielākais 2026. gadā — 521 raķete un drons 13 stundu laikā, tostarp četras "Cirkon" hiperskaņas raķetes, kas sākotnēji bija paredzētas, lai apdraudētu ASV Jūras spēku lidmašīnu bāzes kuģu grupas.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība pārtvēra 450 no ienākošajiem draudiem. Taču 27 raķetes un 31 drons tika cauri, trāpot termoelektrostacijām, kas uzturēja ukraiņiem siltuma, kad laukā valda ziema un temperatūra ir krietni zem nulles.

Prezidents Zelenskis ir paziņojis, ka Ukrainai pietiekamai aizsardzībai ir nepieciešamas 25 "Patriot" baterijas. Pašlaik tai ir aptuveni desmit.

Nakts triecienā tika bojāta Slavas zāle Kijivas Otrā pasaules kara memoriālā kompleksā, kas atrodas zem ikoniskā Dzimtenes pieminekļa un kurā ir vairāk nekā 300 000 eksponātu, kas godina tos, kuri cīnījās pret 20. gadsimta agresiju.

"Mēs atjaunosim to, kas tika iznīcināts. Mēs saglabāsim gan nacisma noziegumu 20. gadsimtā, gan šodienas Krievijas noziegumu piemiņu," sacīja kultūras ministre Tetjana Berežna.

Kopš 2022. gada februāra Krievijas spēki visā Ukrainā ir sabojājuši vai iznīcinājuši vairāk nekā 1680 kultūras mantojuma objektus.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) Speciālo operāciju centrs "Alfa" 2025. gadā uzstādīja rekordu Krievijas bezpilota lidaparātu notriekšanā, iznīcinot 2220 Krievijas dronus.

3. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) karavīriem izdevies likvidēt "īpašu" okupantu, kurš Krievijas armijā izcēlās pat starp simtiem tūkstošu slepkavām, bendēm un laupītājiem. Kādā no iznīcinātajām Krievijas pozīcijām tika atrasts 1990. gada 15. oktobrī dzimušā Sergeja Ivanoviča Zotova līķis. Okupants nošāva mierīgos iedzīvotājus un Ukrainas Bruņoto spēku gūstekņus, turklāt par pēdējiem vēl arī ņirgājās. Saskaņā ar Galvenās izlūkošanas pārvaldes sniegto informāciju, krievu noziedznieks savā sarakstē atzinies visos pastrādātajos noziegumos. Vairāk lasi šeit.