TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lielbritānija paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, sankcijām pakļaujot vēl 24 fiziskās un juridiskās personas, arī vairākus naftas nozares uzņēmumus, pavēstīja valdība.
Sankcijas noteiktas Krievijas naftas nozares uzņēmumiem "Tatņeftj", "Russņeftj", "Rusņeftjegaz" un "NNK-Oil".
Oktobrī Lielbritānijas sankcijas jau tika noteiktas Krievijas lielākajiem naftas nozares uzņēmumiem "Rosņeftj" un "Lukoil".
Ukrainai ir jārīkojas ātri jautājumā par vienošanās panākšanu, lai izbeigtu Krievijas-Ukrainas karu, ceturtdien mudināja ASV prezidents Donalds Tramps, šādi izsakoties pirms nedēļas nogalē Maiami gaidāmajām sarunām.
"Nu, viņi tuvojas kaut kam, bet es ceru, ka Ukraina virzīsies ātri. Es ceru, ka Ukraina virzīsies ātri, jo Krievija tur ir," Tramps sacīja žurnālistiem Ovālajā kabinetā. "Un jūs zināt, katru reizi, kad viņi kavējas pārāk ilgi, tad Krievija maina savas domas."
Vairāk lasiet šeit.
Satelītattēli rāda, ka Krievijas zemūdenei, kam uzbruka zemūdens "Sub Sea Baby" droni, noplūst eļļas materiāli, un tās aizmugure ir daļēji nogrimusi.
Iepriekš Krievija apgalvoja, ka zemūdene uzbrukuma rezultātā nav guvusi nekādus bojājumus.
Satellite images show that the Russian submarine hit by Sub Sea Baby drones is leaking oil materials and its rear part is half sunk.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 18, 2025
Earlier, Russia claimed the submarine sustained no damage from the attack. https://t.co/eUnFQesm0U pic.twitter.com/mMRziPmZ3z
Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā viens no galvenajiem Kremļa ierēdņiem, bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, atteicās izpildīt Putina pavēli un pieprasīt Kijivas kapitulāciju. Par to ziņoja laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz trim neatkarīgiem avotiem. Kad saruna ar Putinu kļuva ārkārtīgi karsta, Kozaks, pēc laikraksta ziņām, paziņoja, ka par atteikšanos ir gatavs tikt arestēts vai pat sodīts ar nāvi. Tas noticis kara otrajā dienā.
"Krievijas Brīvības" leģiona kaujinieki, kas darbojas Ukrainas Aizsardzības spēku sastāvā, ir publiskojuši videoierakstus un informāciju par speciālo operāciju Zaporižjas sektorā. Tas bija sāpīgs trieciens Krievijas okupācijas spēku loģistikai. Video tika publicēts leģiona kanālā 17. decembrī. "Leģionāri" iznīcināja dzelzceļa līniju, kas apkalpoja krievu ieņemto Zaporožjas dzelzsrūdas rūpnīcu. Tas bija galvenais loģistikas punkts okupantiem šajā frontes sektorā. Tur Krievijas bruņotie spēki uzkrāja militāro aprīkojumu transportēšanai uz fronti. Turklāt krievi transportēja rūdu no rūpnīcas uz okupēto Krimu.
Saņēmuši precīzu informāciju no sabiedrotajiem, "leģionāru" grupa uzsāka rūpīgi plānotu operāciju. "Zaporižjas sektorā viņi pārgrieza vienu no ienaidnieka galvenajām apgādes artērijām — dzelzceļa līniju, kas veda uz okupēto Zaporižjas dzelzsrūdas rūpnīcu. No šejienes okupanti apgādāja Krimu ar izejvielām un pārdalīja militāro aprīkojumu," teikts leģiona paziņojumā.
Krievija atzinusi kaut ko tādu, ko parasti slēpj: 80% no tās aizsardzības budžeta — 110 miljardi ASV dolāru — tiek tieši novirzīti karam Ukrainā.
Aizsardzības ministrs Belousovs arī atlika bezpilota lidaparātu filiāles termiņu. Jau trešo reizi.
Russia just admitted something it usually hides: 80% of its defense budget—$110 billion—goes directly to the war in Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 18, 2025
Defense Minister Belousov also delayed the drone branch deadline. For the third time.
⤵️
🔗 https://t.co/OfZHTbxb9n pic.twitter.com/WyKlYnSKcg
ES vēršas pret tankkuģiem, kas palīdz Maskavai apiet naftas cenu ierobežojumus vai pārvadā zagtas Ukrainas preces.
Šie kuģi tagad saskaras ar ostu aizliegumiem un pakalpojumu ierobežojumiem, kopējam kuģu skaitam sasniedzot gandrīz 600. Šī soļa mērķis ir palielināt spiedienu uz Krievijas enerģijas ieņēmumiem un loģistikas tīklu.
The EU has sanctioned 41 more vessels from Russia’s shadow fleet, targeting tankers helping Moscow bypass the oil price cap or transporting stolen Ukrainian goods.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
These ships now face port bans and service restrictions, bringing the total to nearly 600 vessels. The move aims to… pic.twitter.com/1O08lsLbC6
Krievijas Belgorodas apgabalā tika iznīcinātas/smagi bojātas divas Krievijas S-400 palaišanas iekārtas kopā ar munīciju.
Uzbrukumu veica Ukrainas aizstāvji no Melnā meža 15. atsevišķās artilērijas izlūkošanas brigādes.
❗️Two Russian S-400 launchers were destroyed/severely damaged together with ammunition in Belgorod region of Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 18, 2025
The strike was made bt Ukrainian Defenders from the Black Forest 15th Separate Brigade of Artillery reconnaissance.
Glory! pic.twitter.com/8IwN3wb9HK
Putins atkārtoti uzsvēra savu mērķi iekarot vairāk Ukrainas teritorijas un nosauca Odesu par "krievu" pilsētu.
Saskaņā ar ASV Kara pētījuma institūta (ISW) sniegto informāciju viņš turpina noraidīt miera nosacījumus un meklē iemeslus turpmākai agresijai.
Putin restated his goal of seizing more Ukrainian territory and spoke of Odesa as “Russian.”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 18, 2025
According to ISW, he continues to reject peace terms and seeks conditions for future aggression. https://t.co/hlKMpCNtgm
Krievijas propaganda ir sākusi attaisnot Putina pausto apvainojumu, kas vērsts pret Eiropas valstīm. Kremļa atbalstītājs komentētājs Popovs izplatīja pazīstamu biedējošu stāstu virkni: it kā Somija, Vācija, Polija, Rumānija, Baltijas valstis, Zviedrija un pat Norvēģija sapņo par Krievijas teritorijas atņemšanu — no Karēlijas un Kaļiņingradas līdz Kubanai un Arktikai.
Viss tika sajaukts kopā:
- "Hitlera sabiedroto pēcteči",
- "atriebība par Otro pasaules karu",
- "fantomiskās impērijas ambīcijas",
- kartes ar "iezīmētām" teritorijām,
- stāsti par Poliju "no jūras līdz jūrai" un vāciešiem, kas sapņo par Kaļiņingradu.
Vēlreiz Eiropa tiek attēlota kā kolektīvs agresors — lai attaisnotu karu, militarizāciju un Kremļa arvien rupjāko retoriku.
Propaganda Makes “Excuses”: Why Putin Called Europeans “Piglets”
— NEXTA (@nexta_tv) December 18, 2025
Russian propaganda has moved to justify the insult aimed at European countries, voiced by Putin. Pro-Kremlin commentator Popov rolled out a familiar set of scare stories: allegedly Finland, Germany, Poland,… https://t.co/gHzwzq1EDc pic.twitter.com/CViQb7BNkx
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



