TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

Saskaņā ar ASV amatpersonas sniegto informāciju laikrakstam "The Wall Street Journal", Krievija ir izvietojusi zemūdeni un citus jūras spēkus Atlantijas okeāna ziemeļos, lai pavadītu ar Irānu saistīto sankcijām pakļauto jēlnaftas tankkuģi "Bella 1", kas iepriekš bija reģistrēts zem Gajānas karoga kā "Bella 1", bet tagad zem Krievijas karoga kā "Marinera", uz tā acīmredzamo galamērķi Krievijas ziemeļos.

Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministri trešdienas pēcpusdienā Parīzē tiksies "Veimāras trijstūra" formātā, un paredzams, ka galvenā sarunu tēma būs atbalsts Ukrainai.

Sanāksmē piedalīsies Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls, Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro un Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, paziņoja Francijas Ārlietu ministrija.

Zviedrija ir gatava piešķirt Ukrainai "Gripen" iznīcinātājus un resursus Melnās jūras atmīnēšanai pēc miera līguma parakstīšanas ar Krieviju. Nosacījums: skaidru daudznacionālo spēku pielietošanas noteikumu definēšana un attiecīgā lēmuma oficiāla apstiprināšana valsts parlamentā.

Beļģija ir gatava nodrošināt aviāciju, jūras spēkus un instruktorus Ukrainas bruņoto spēku apmācībai, lai atbalstītu mieru Ukrainā pēc kara beigām.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 95 trieciendroniem un droniem imitatoriem, trešdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.

Raķete un 81 drons notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 14 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons otrdienas vakarā pēc Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmes Parīzē paziņoja, ka Zviedrija ir gatava atbalstīt Ukrainu ar iznīcinātājiem un resursiem Melnās jūras atmīnēšanai pēc tam, kad būs panākta miera vienošanās ar Krieviju, vēsta LETA.

"Šodien Parīzē tika panākts ievērojams progress (..). Zviedrija ir gatava sniegt ieguldījumu drošības garantijās Ukrainai un pārējai Eiropai, kad Ukrainā tiks panākta miera vienošanās," platformā "X" pavēstīja Kristersons.

Viņš norādīja, ka Zviedrija ir gatava nodrošināt iznīcinātājus "Gripen" gaisa telpas novērošanai virs Ukrainas, resursus atmīnēšanai Melnajā jūrā un turpināt Ukrainas virsnieku apmācību.

"Priekšnoteikums, protams, ir panākt miera līgumu, skaidri noteikt daudznacionālo spēku iesaistīšanās noteikumus un saņemt oficiālu parlamenta apstiprinājumu," norādīja Zviedrijas premjerministrs.

"Zviedrija ir gatava dot savu ieguldījumu miera nodrošināšanā Eiropā," viņš piebilda.

Pēc tikšanās Parīzē arī Beļģija paziņoja, ka tās ieguldījums "būs vērsts uz gaisa un jūras spēju nodrošināšanu, kā arī uz centieniem apmācības jomā".

Jau vēstīts, ka Francija, Lielbritānija un Ukraina otrdien Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas. Kā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, šīs drošības garantijas nozīmē, ka Ukrainai nebūs jāpadodas un ka nākotnē netiks pārkāpts neviens miera līgums.

Makrons norādīja, ka līderi vienojušies par pamiera uzraudzības mehānismiem ASV vadībā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 214 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 515 tankus, 23 865 bruņutransportierus, 35 857 lielgabalus un mīnmetējus, 1595 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 101 849 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 4037 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidents Donalds Tramps izskata “dažādas iespējas”, kā iegūt Grenlandi, un ir spējīgs to anektēt ar varu, otrdien paziņoja Baltais nams. Šāds paziņojums par ASV NATO sabiedrotās Dānijas plānoto aplaupīšanu sniegts dažas stundas pēc tam, kad vairāku Eiropas valstu līderi apliecināja atbalstu Dānijai. Pirms tam Dānijas premjerministre Mete Fredriksena paziņoja, ka jebkāds ASV uzbrukums nozīmēs beigas gan NATO, gan vispārējai drošībai, kas tika sasniegta pēc Otrā pasaules kara.

Tramps “ir skaidri norādījis, ka Grenlandes iegūšana ir Savienoto Valstu nacionālās drošības prioritāte, un tas ir vitāli svarīgi, lai atturētu mūsu pretiniekus Arktikas reģionā,” paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita. “Prezidents un viņa komanda apspriež dažādas iespējas, kā sasniegt šo svarīgo ārpolitikas mērķi, un, protams, augstākā virspavēlnieka rīcībā vienmēr ir ASV armijas izmantošanas iespēja.”

Vairāk lasiet šeit.

Tikmēr pēc nieka 6 dienām Krievijas asiņainā invāzija Ukrainā būs ilgāka nekā tās priekšteces PSRS Lielais tēvijas karš pret nacistisko Vāciju. Tikai Sarkanajai armijai izdevās iekarot visu Austrumeiropu un ieņemt Berlīni, bet Putins tā arī nav spējis sagrābt nevienu Ukrainas apgabala centru, bet iekāroto un 2022. gada septembrī avansā savā konstitūcijā ierakstīto Hersonas un Zaporižjas, kā arī Doneckas apgabala nocietināto Slovjanskas un Kramatorskas saņemšanai "uz sudraba paplātes" atliek cerēt uz ASV prezidentu Donalda Trampa labvēlību, ka viņš piespiedīs Ukrainu pieņemt Kremļa fīrera prasības.