TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️🇺🇦Ukrainian Shahed-like UAV that took part today in the raid on 🇷🇺Saint Petersburg. pic.twitter.com/JNpazVI1mP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Ar ASV starpniecību notiekošās Krievijas un Ukrainas miera sarunas nevar dot rezultātu, kamēr Krievija nemaina savus politiskos mērķus, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), piedaloties konferences "Riga StratCom Dialogue" diskusijā.
Pēc Bražes paustā, Krievijas diktators Vladimirs Putins nav mainījis savus mērķus - pakļaut Ukrainu, to rusificēt un nepieļaut tās integrāciju Eiroatlantiskajā kopienā. Ārlietu ministre vienlaikus akcentēja, ka Ukraina neatteiksies no tiesībām būt suverēnai un demokrātiskai valstij ar brīvu izvēli.
Ukraina naktī uz 3. jūniju Krievijā Sanktpēterburgā veikusi triecienu naftas terminālim, un trieciena rezultātā izraisījies plašs ugunsgrēks. Trieciena rezultātā izraisījies ugunsgrēks uzņēmumā "Pēterburgas naftas terminālis", kas ir viens no lielākajiem naftas pārstrādes kompleksiem Krievijas ziemeļrietumos.
Vairāk nekā 1000 ASV karavīru un viņu bruņutehnika sākuši atstāt Lietuvu pēc plānotās dienesta rotācijas beigām, taču viņu aizvietotāji pagaidām vēl nav ieradušies. Tas ir līdz šim konkrētākais signāls par iespējamām izmaiņām ASV militārajā klātbūtnē Eiropā pēc Donalda Trampa administrācijas uzsāktās spēku izvietojuma pārskatīšanas.
Lietuvu pamet divi Teksasā dislocētās ASV 1. kavalērijas divīzijas bataljoni, kas valstī ieradās 2025. gada oktobrī kopā ar "Abrams" tankiem, "Bradley" kājnieku kaujas mašīnām un "Paladin" pašgājējhaubicēm, vēsta "Military Times".
Vairāki Lietuvas amatpersonu avoti šo informāciju apstiprinājuši arī sabiedriskajam medijam LRT. Vairāk lasi šeit.
❗️A large-scale fire in the temporarily occupied Melitopol after an attack by Ukrainian kamikaze drones. pic.twitter.com/rddteE2FAa
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Krievijas pretgaisa aizsardzības operācija rīta stundās, kad Sanktpēterburgai uzbruka Ukrainas bezpilota lidaparāti, daudziem lika brīnīties. Vairāk lasi šeit.
Pasaules biržās otrdien pieauga naftas un akciju cenas.
Naftas cenu kāpumu veicināja progresa trūkums sarunās, kuru nolūks ir izbeigt ASV un Izraēlas karu pret Irānu.
"Tuvo Austrumu sarunās nav konkrēta progresa, bet investori kopumā šķiet optimistiski noskaņoti, ka tiks panākts ilgtermiņa risinājums," sacīja "Wealth Club" galvenā ieguldījumu stratēģe Suzanna Strītere.
Krievijas Valsts attīstības banka VEB.RF (agrāk – Vņešekonombank), kas finansē Kremļa nacionālos projektus, samazina izdevumus un gatavojas atlaist 15% darbinieku.
Krievijas banku sektora problēmas arvien vairāk skar arī lielākās finanšu institūcijas. VEB.RF, kas pārvalda aptuveni 38 miljonu Krievijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumus un ir viens no galvenajiem valsts investīciju instrumentiem, pāriet uz stingras taupības režīmu.
Par to Federācijas padomes sēdē paziņoja bankas vadītājs Igors Šuvalovs. Vairāk lasi šeit.
Kurskas un Belgorodas apgabalos "Rosneft" degvielas uzpildes stacijās ir ieviests 20 litru AI-92 ierobežojums uz vienu personu, un benzīna iepildīšana kannās ir aizliegta.
❗️In the 🇷🇺Kursk and 🇷🇺Belgorod regions, a limit of 20 liters of AI-92 per person has been introduced at Rosneft gas stations, and filling gasoline into canisters has been banned. pic.twitter.com/I4EqskYkht
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Pēdējās nedēļās krievi ir pastiprinājuši arī bezpilota lidaparātu uzbrukumus dzīvojamām ēkām pilsētā.
Vien pēdējo 24 stundu laikā visā reģionā ir bojātas 11 daudzdzīvokļu ēkas un 25 privātmājas, un 19 cilvēki ir ievainoti.
Šodien Krievijas uzbrukumā vienā no Hersonas rajoniem gāja bojā vīrietis.
A Russian drone struck a medical facility in Kherson.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 3, 2026
In recent weeks, Russians have also intensified drone attacks on residential buildings in the city.
Over the past 24 hours alone, 11 apartment buildings and 25 private homes across the region were damaged, and 19 people were… pic.twitter.com/jM7W8SGbfp
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
