TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju

Ukrainas aiztāvji no "Signum" bataljona mežā Limanas virzienā turpina likvidēt krievu iebrucēju kājniekus.

Krievijas tiesa telekanāla "Doždj" žurnālisti Jekaterinu Kotrikadzi atzinusi par vainīgu "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju un aizmuguriski piespriedusi viņai astoņus gadus cietumā, vēsta vietējie mediji.

Maskavas Golovinas rajona tiesa Kotrikadzei arī aizliedza četrus gadus pēc soda izciešanas administrēt tīmekļa vietnes.

Polijai būtu jāpievienojas kodolprojektam, svētdien intervijā telekanālam "Polsat News", komentējot starptautisko situāciju, sacīja Polijas prezidents Karols Navrockis.

Kā norādīja prezidents, viņš ir "liels atbalstītājs tam, lai Polija pievienotos kodolprojektam".

"Šis ceļš, ievērojot visas starptautiskās normas, ir ceļš, pa kuru mums vajadzētu iet," sacīja prezidents.

"Ir jārīkojas šajā virzienā, lai mēs varētu ķerties pie darba. Mēs esam valsts, kas atrodas bruņota konflikta zonas tiešā tuvumā. Ir zināms, kāda ir agresīvās, impēriskās Krievijas attieksme pret Poliju," klāstīja Navrockis.

Navrocka priekšgājējs prezidenta amatā Andžejs Duda pērn martā aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu izvietot Polijā kodolieročus kā atturēšanas līdzekli pret Krievijas agresiju.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 254 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA> 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 676 tankus, 24 042 bruņutransportierus, 37 319 lielgabalus un mīnmetējus, 1648 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1301 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 135 459 bezpilota lidaparātus, 4286 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 654 automobiļus un autocisternas, kā arī 4071 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija paziņojusi, ka ir gatava palīdzēt Ukrainai referenduma rīkošanā par “teritoriālo piekāpšanos”, ja Ukraina šādu palīdzību lūgs. Šādu “dāsnu” piedāvājumu izteikusi Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Svetlana Žurova.

Vairāk lasi šeit. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi vērsies pret Krievijas elites radiniekiem, kuri dzīvo un mācās Eiropā un ASV, norādot, ka viņiem būtu jādodas prom, ja viņi neievēro demokrātiju un attiecīgo valstu noteikumus.

Zelenskis uzsvēra, ka joprojām nav ieviestas sankcijas pret Krievijas valsts kodolenerģētikas uzņēmumu “Rosatom”, kamēr Krievijas amatpersonu ģimenes turpina dzīvot Rietumos un iegādāties nekustamos īpašumus.

Armēnija neizdos Krievijas pilsoņus, kuri tiek meklēti politisku iemeslu dēļ, paziņojis Armēnijas parlamenta priekšsēdētājs Alens Simonjans.

“Neviens cilvēks netiks aizturēts vai nosūtīts uz trešo valsti politisku iemeslu dēļ,” uzsvēra Simonjans.

Iepriekš Erevāna jau vairākkārt atteikusies izpildīt Krievijas pieprasījumus par personu izdošanu.

Krievijas amatpersonas apgalvo, ka 15. februārī Brjanskas apgabalā notriekti vairāk nekā 170 droni. Pēc triecieniem enerģētikas infrastruktūrai daļā apgabala, tostarp Brjanskas pilsētā, pārtraukta elektroapgāde un apkure.

Uzbrukumi notiek turpinoties pārrobežu triecieniem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un arvien biežāk mērķēti tiek enerģētikas objekti abās pusēs.

Par elektroapgādes traucējumiem ziņots arī Krievijas Belgorodas apgabalā.

Krievijas Belgorodas apgabalā karstā ūdens padeves pārtraukumi atsevišķās teritorijās varētu ilgt pat vairākus mēnešus, 14. februārī paziņojušas vietējās varasiestādes, norādot uz enerģētikas infrastruktūrai nodarītiem bojājumiem.

Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs sacīja, ka mājokļi, kas pieslēgti centralizētajām apkures sistēmām, varētu palikt bez karstā ūdens līdz pat apkures sezonas beigām.