TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 350 010 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.

Lai dalītos stratēģiskās plānošanas pieredzē, Valsts kanceleja piektdien, 15. maijā, uzņēma Ukrainas pārstāvjus, kas Latvijā ieradušies divu dienu mācību vizītē.

Mācību vizītes ietvaros Ukrainas pārstāvji – Ukrainas premjerministra vietnieka biroja padomniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos, kā arī pārstāvji no Ukrainas Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes dienesta un Ģenerālprokuratūras – tikās arī ar mūsu valsts Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvjiem.

Valsts kancelejā tās Pārresoru koordinācijas departaments Ukrainas kolēģus iepazīstināja ar Latvijas attīstības plānošanas sistēmu, savukārt Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji dalījās pieredzē par iekšējo auditu kā riskos balstītas pārvaldības stūrakmeni. Tāpat Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas vadītājs, bijušais Latvijas Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners dalījās Latvijas Eiropas integrācijas pieredzē.

Ukrainas pārstāvju mācību vizīti Latvijā organizēja Eiropas Savienības padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā.

ASV atcēla sankciju atbrīvojumu, atjaunojot pilnīgus ierobežojumus attiecībā uz Krievijas naftas pārvadājumiem pa jūru. Šis atbrīvojums ļāva Indijai un citām valstīm turpināt iepirkt Krievijas jēlnaftu arī pēc noteiktā termiņa beigām. 

15. maijā Krievijas prezidents Putins parakstīja dekrētu, kas paredz paātrinātu Krievijas pilsonības piešķiršanu Piedņestras iedzīvotājiem — šis ir atdalījušais Moldovas reģions

Moldovas prezidente Maija Sandu šo soli interpretēja kā kampaņu, kuras mērķis ir piesaistīt jaunus karavīrus Krievijas karam pret Ukrainu.

Kuba pēdējā mēneša laikā ir mēģinājusi no Krievijas iegādāties bezpilota lidaparātus un citu militāro aprīkojumu, kā arī apspriež plānus uzbrukt ASV militārajai bāzei Gvantanamo līcī, mērķiem Kīvestā un ASV militārajiem kuģiem, 17. maijā ziņoja „Axios“, atsaucoties uz anonīmiem ASV amatpersonām.

Lietuvas policijas sagatavotais automašīnu konvojs šorīt sasniedzis Ukrainu, kur Ļvovas policijai oficiāli nodotas 79 dienesta automašīnas. Par to sociālajos tīklos pavēstījusi Lietuvas policija, publicējot arī aizkustinošu video no vēsturiskā brauciena.

Plašāk šeit.

NATO iznīcinātāji 7. maija naktī pamanīja otro dronu Rēzeknē, taču to nenotrieca, jo neizpildījās noteiktie kritēriji, turklāt lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no Latvijas armijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Plašāk lasīt šeit.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs svētdien, 17. maijā, paziņoja, ka Maskava varētu atsākt dialogu ar Eiropu par Krievijas karu Ukrainā. Viņš to sacīja sarunā ar Krievijas propagandistu Pāvelu Zarubinu pēc plaša Ukrainas dronu uzbrukuma Maskavas reģionam.

Plašāk lasīt šeit.

Pēc Zelenska paziņojuma detalizētāku informāciju par triecienā Krievijā cietušajiem mērķiem Ukrainas medijiem sniedza avoti Ukrainas Drošības dienestā (SBU).

"Maskavas apgabalā trāpīts rūpnīcai "Angstrem", kas piegādā pusvadītājus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam un uz ko attiecas ASV sankcijas, Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai, kā arī naftas sūkņu stacijām "Solņečnogoroskaja" un "Volodarskaja"," ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pastāstīja avots SBU.

Jau ziņots, ka Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma.

Krievijas varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.

Dronu triecieniem bija pakļauti arī reģiona naftas rūpniecības objekti.

Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.

 Ukrainas triecieni Maskavas reģionam bija taisnīga atbilde uz Krievijas kara turpināšanu un uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, svētdien sociālajos tīklos pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mūsu atbildes uz Krievijas kara turpināšanu un triecieniem mūsu pilsētām un apdzīvotajām vietām ir pilnīgi taisnīgas," norādīja Zelenskis.

"Šoreiz Ukrainas sankcijas ar tālas darbības iedarbību ir skārušas Maskavas reģionu, un mēs skaidri sakām krieviem - viņu valstij šis karš ir jāizbeidz," uzsvēra prezidents.

"Ukrainas dronu un raķešu ražotāji turpina darbu. Izsaku pateicību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un visiem Ukrainas Aizsardzības spēkiem par precizitāti. Attālums no Ukrainas valsts robežas ir vairāk nekā 500 kilometru," pauda Zelenskis.

Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļu koncentrācija Maskavas reģionā ir vislielākā, tomēr Ukrainas aizstāvji to pārvar, norādīja prezidents.

Jau ziņots, ka Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma.

Varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.

Dronu triecieniem bija pakļauti arī reģiona naftas rūpniecības objekti.

Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.