TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tad sākās Izraēlas un ASV uzbrukums Irānai. Urāli strauji pieauga. Kara budžets izskatījās saglabāts. Izņemot to, ka 1. ceturksnis bija beidzies. Krievijas nodokļu sistēma katru mēnesi aprēķina cenas, pamatojoties uz iepriekšējā mēneša datiem. Negaidītie ienākumi pienākas aprīlī.
Pagaidām Maskava ir spiesta apsvērt 10% izdevumu samazināšanu.
Sanctions cut Russia's oil revenues in half in Q1.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2026
Then Iran happened. The Urals jumped up. The war budget looked saved.
Except Q1 was over. Russia's tax system prices each month on the previous month's data. The windfall lands in April.
For now, Moscow is forced to weigh 10%… pic.twitter.com/P7wNKGj8Nj
Maskavas iedzīvotājiem jautāja, ko viņi domā par pilnīgu mobilā interneta slēgšanu. "Mēs negribētu, lai tas būtu kā Ziemeļkorejā."
Taču, lai cik krievi par to jokotu un kritizētu, drīz būs tieši tāpat kā Ziemeļkorejā.
Galvenais ir cara drošība. Dzimtnieki tiks galā — viņi pie tā pieradīs. Ne pirmā reize.
😌 Muscovites were asked what they think about a full shutdown of mobile internet. “We wouldn’t want it to be like in North Korea.”
— NEXTA (@nexta_tv) March 18, 2026
But no matter how much Russians kick and joke it off, it will soon be exactly like in the DPRK.
The main thing is the tsar’s safety. The serfs… pic.twitter.com/tj9zIDMCOy
Premjerministrs Pedro Sančess tikšanās laikā ar Zelenski paziņoja, ka daļa līdzekļu tiks novirzīti, izmantojot ES SAFE instrumentu kopīgai ražošanai Ukrainas aizsardzības nozarē.
Spānijas kopējais palīdzības apjoms Ukrainai kopš 2022. gada ir sasniedzis 4 miljardus eiro.
❗️🇪🇸Spain has announced a new €1 billion aid package for 🇺🇦Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
Prime Minister Pedro Sánchez, during a meeting with Zelenskyy, stated that part of the funds will go through the EU’s SAFE instrument for joint production in Ukraine’s defense industry.
Spain’s total aid to… pic.twitter.com/S34ZoIQsKU
Ukrainas armija ziņoja par lielu Krievijas uzbrukuma mēģinājumu, izmantojot kvadriciklus, motociklus, civilās automašīnas un kājniekus.
Policija lūdz saukt pie atbildības vīrieti par militārās agresijas slavinošu simbolu uzskrāpēšanu uz automašīnām Daugavpilī, informēja Valsts policijā (VP).
Šomēnes VP Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai lietu, kurā izmeklēja vairāku automašīnu virsbūvju bojāšanu, izskrāpējot "Z" burtu, kas simbolizē militāro agresiju slavinošu simbolu. Likumsargi 2025. gadā par to aizturēja 1992. gadā dzimušu vīrieti.
Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, likumsargi noskaidroja aizturēta vīrieša saistību arī ar citiem līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, mantas bojāšanu. Visi kriminālprocesi tika apvienoti vienā izmeklēšanā un kvalificēti pēc Krimināllikuma 185. panta 1. daļas, proti, par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Ukrainas 422. bezpilota sistēmu bataljons uzbruka Krievijas militārajai infrastruktūrai, iznīcinot divas Buk-M1 pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī karā izmantotās degvielas noliktavas un enerģijas objektus. Operācijas laikā tika trāpīts arī 43 sakaru torņiem un relejiem, kas atbalsta Krievijas spēkus, tostarp sistēmām, ko izmanto "Shahed" dronu vadībai.
Ukraine's 422nd Unmanned Systems Battalion struck Russian military infrastructure, destroying 2 Buk-M1 air defense systems along with fuel depots and energy sites used in the war. The operation also hits 43 communication towers and relays supporting Russian forces, including… pic.twitter.com/GXV7rdBwBF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 18, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/rWXePreJyK
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
Visu nopelnīto naudu Maskava novirza bruņošanai un attiecīgi pret Ukrainu. Tāpēc karš Tuvajos Austrumos ir izdevīgs Krievijai, norādīja prezidents.
❗️Russia earned $10 billion in the first two weeks of the war in the Middle East, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
All the money earned is being directed by Moscow toward arming itself and, accordingly, against Ukraine. That is why the war in the Middle East is beneficial for Russia, the President… pic.twitter.com/UpdSzcigsq
Ukraina un Spānija parakstījušas vairākus sadarbības līgumus, tostarp iecerējušas kopīgus projektus tāldarbības dronu ražošanā, ziņo aģentūra "Interfax-Ukraina".
Abas valstis noslēgušas vienošanos par tehnisko un finansiālo sadarbību un saprašanās memorandu starp Aizsardzības ministrijām par kopīgu ražošanu Spānijā, vēsta "Interfax-Ukraina".
Uzņemot vizītē Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess sacīja, ka krīze Tuvajos Austrumos neatturēs Spāniju no atbalsta Ukrainai. "Mēs nevaram noliegt, ka krīze Tuvajos Austrumos monopolizē diskusijas, un tāpēc es vēlos teikt Ukrainas valdībai, ka nekas un neviens mums neļaus aizmirst to, kas notiek Ukrainā," Sančesa teikto citēja aģentūra "Reuters".
Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%, kas ir vislielākais sadārdzinājums starp visiem alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta izdevums "Kommersant", atsaucoties uz federālo statistikas biroju.
Degvīna vidējā mazumtirdzniecības cena 2026. gada februārī sasniedza 948,48 rubļus (aptuveni 10 eiro) par litru. Salīdzinājumā ar janvāri degvīna cena pieauga par 2,4%, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - par 16,08%.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



