Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc krievu okupantu trieciena Sumu pilsētā pazūd elekrība

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 21 minūtes
Krievu okupanti Vovčanskā uzbrukuši evakuācijas automašīnai, nogalinot policistu

Krievijas teroristi Vovčanskā uzbrukuši policijas automašīnai, kas devās uz pilsētu, lai evakuētu civiliedzīvotājus, ziņo Ukrainas iekšlietu ministrs Igors Klimenko.

Uzbrukuma rezultātā gāja bojā policists, bet vēl viens tika ievainots. Vairāk lasi šeit.

pirms 40 minūtēm
Krievi caur Belgorodu pie Ukrainas robežas saved militāro tehniku

Krievu iebrucēji caur Belgorodu pa dzelzceļu saved Harkivā vairāk militāro tehniku.

Nesen netālu no Jefremovas pilsētas Tulas reģionā tika pamanīts Krievijas militārais vilciens, kas virzās uz dienvidaustrumiem uz robežu ar Sumu reģionu Ziemeļaustrumukrainā. Vilcienā redzamajam militārajam aprīkojumam, kurā ietilpst tiltu aprīkojums, kā arī transporta un loģistikas aprīkojums, ir jauns taktiskais marķējums, kas nesen pamanīts Krievijas ofensīvas operāciju laikā Harkivas reģionā. Tas norāda, ka šī operācija kopā ar gaidāmo ofensīvu pret Sumu reģionu, visticamāk, ir Krievijas lielāka mēroga plāns turpmākām operācijām Ukrainas ziemeļos un ziemeļaustrumos.

pirms stundas
Zviedru komandieris: Putina mērķis ir kontrolēt Baltijas jūru, uzmetis acis uz Gotlandes salu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vēlas dominēt Baltijas jūrā un skatās uz Zviedrijas salu Gotlandi, 22. maijā intervijā Vācijas mediju tīklam RND sacīja Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks Mikaels Bīdens.

pirms stundas
Brīvprātīgie netālu no Vovčanskas izglābj suni

Vidusāzijas aitu šķirnes suns jeb alabajs 5 dienas bija pavadījis būrī bez ūdens un pārtikas. Viņam bija jāklausās pastāvīgās sprādzienu skaņās.

pirms 2 stundām
Krievu iebrucēji apšaudījuši Harkivu ar KAB aviācijas bumbām

Krievi 22. maija pēcpusdienā ar KAB aviācijas bumbām veica triecienu pa Harkivu. Ir ievainotie.

"Četri cilvēki tika ievainoti," sacīja Harkivas mērs Igors Terekhovs.

Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs, atklājis, ka  viens no cietušajiem atrodas smagā stāvoklī. Tas esot trolejbusa vadītājs.

pirms 2 stundām
Ukrainas drošības dienests aizturējis Krievijas GRU aģentu, kurš gatavoja Vovčanskas sagrābšanu

Ukrainas drošības dienests (SBU) aizturēja Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) informatoru, kurš gatavoja Harkivas apgabala Vvčanskas sagrābšanu. Viņš izrādījās vietējais uzņēmējs.

"Drošības dienests izjauca jaunus Krievijas militārā izlūkdienesta mēģinājumus iegūt stratēģiski svarīgu informāciju par Aizsardzības spēkiem Harkivas apgabala ziemeļos. Lai iegūtu izlūkošanas datus, Krievijas specdienests piesaistīja savu informatoru, vietējo uzņēmēju," teikts ziņojumā.

Visvairāk ienaidnieku interesēja Ukrainas bruņoto spēku smagās artilērijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas kontrolē iebrucēju uzbrukuma grupas, kuras cenšas ieņemt Vovčansku.

"Komercjautājumu risināšanas aizsegā viņš apceļoja frontes zonu, kur slepus fiksēja Ukrainas karaspēka koordinātas. Apsūdzētais slepus izmantojis savus kolēģus un paziņas, pie kuriem izlūkojis "vajadzīgo" informāciju sadzīves sarunās," sacīja SBU.

Pēc tam uzbrucējs apkopoja saņemto informāciju un diktēja to balss ziņojumos Krievijas izlūkdienestiem.

"Ziņojot" okupantiem, viņu rokaspuisis sīki aprakstīja ukraiņu aizstāvju atrašanās vietu, atsaucoties uz vietējiem orientieriem. Saņemtos izlūkošanas datus agresors plānoja izmantot gaisa un raķešu triecienu sagatavošanai.

Tomēr SBU darbinieki jau iepriekš atmaskoja Krievijas informatoru un aizturēja viņu. Drošības dienests arī veica papildu pasākumus, lai nodrošinātu Ukrainas karavīru pozīcijas.

Uzbrucējs atrodas apcietinājumā. Viņam draud līdz pat 8 gadiem cietumā.

pirms 2 stundām
Lietuvas Ārlietu ministrija: Krievijas plāns vienpusēji mainīt jūras robežu ir apzināta provokācija

Krievijas plāns vienpusēji mainīt jūras robežu ar Lietuvu un Somiju ir apzināta un situāciju saasinoša provokācija, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija, komentējot laikrakstā "The Moscow Times" publicēto informāciju par to, ka sagatavots attiecīgs Krievijas valdības lēmuma projekts.

Lai pieprasītu detalizētus paskaidrojumus, Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien izsaukusi Krievijas vēstniecības pārstāvi.

"Šādas Krievijas darbības ir vērtējamas kā apzināta, mērķtiecīga, eskalējoša provokācija, kuras mērķis ir iebiedēt kaimiņvalstis un to sabiedrību. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievijas agresīvā un revizionistiskā politika apdraud tās kaimiņvalstu un visas Eiropas drošību," norādīja ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa preses sekretāre Paulīna Levickīte.

"Lietuva šodien izsauc Krievijas pārstāvi, lai saņemtu pilnīgu paskaidrojumu, un saskaņo savu reakciju ar partneriem," norādīja Ārlietu ministrijā. Vairāk lasi šeit.

pirms 3 stundām
Ukraiņi no jūras droniem izšauj raķetes uz krievu iebrucēju pozīcijām

Naktī uz 22. maiju "Sea Baby" jūras dorni kopā ar Ukrainas floti efektīvi darbojās pret Krievijas okupantu pozīcijām Kinburna strēlē. Video redzams, kā no jūras drona tiek izšautas raķetes, kas vērstas pret Krievijas armijas pozīcijām.

pirms 3 stundām
Notiek kārtējā Krievijas hibrīdoperācija, ziņo Lietuvas ārlietu ministrs

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis nācis klajā ar paziņojumu, ka notiek kārtējā Krievijas hibrīdoperācija. Šoreiz mēģina izplatīt bailes, nenoteiktību un šaubas par tās nodomiem Baltijas jūrā. Tā ir acīmredzama eskalācija pret NATO un ES, un uz to ir jāreaģē atbilstoši stingri.

pirms 3 stundām
Kremlis ar kodolieroču draudiem cenšas ietekmēt Rietumu lēmumu pieņēmējus

Saskaņā ar ASV Kara izpētes institūta (ISW) ziņojumu Kremlis savu kodolieroču zobenu grabināšanu veic tā, lai tas sakristu ar galvenajām politiskām diskusijām Rietumos, cenšoties ietekmēt Rietumu lēmumu pieņēmējus.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".