TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Aizvadītās diennakts laikā Ukrainas Aizsardzības spēki veiksmīgi devuši triecienus vairākiem Krievijas okupācijas spēku militārajiem un loģistikas objektiem frontes aizmugurē un okupētajās teritorijās, informē Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Doneckas apgabalā iznīcinātas degvielas un smērvielu noliktavas Doneckas pievārtē, munīcijas noliktavas netālu no Mangušas un Hlibokes, kā arī ienaidnieka tehnikas remonta vienība Prohorivkas rajonā.

Hersonas apgabalā Ukrainas spēki iznīcinājuši bezpilota lidaparātu vadības punktu netālu no Novakahovkas un ienaidnieka komandpunktu un novērošanas posteni Ļubimivkas apkaimē.

Precīzi triecieni doti arī ienaidnieka dzīvā spēka koncentrācijas rajonam Dnipropetrovskas apgabala Sičneves apkārtnē, kā arī materiāltehnisko līdzekļu noliktavai pie Mižhirjas pagaidu okupētajā Krimas pussalā.

Naktī uz 28. martu Ukrainas Aizsardzības spēki devuši triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai "Jaroslavskij" Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabalā, izraisot objektā ugunsgrēku, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīca ir stratēģiski nozīmīgs Krievijas naftas industrijas objekts, kura pārstrādes jauda sasniedz aptuveni 15 miljonus tonnu naftas gadā. Rūpnīca ražo benzīnu, dīzeļdegvielu un reaktīvo dzinēju degvielu, kas ir kritiski svarīga Krievijas armijas loģistikas nodrošināšanai.

Vienlaikus Ģenerālštābs apstiprinājis, ka Ukrainas Sauszemes spēku raķešu un artilērijas vienības, izmantojot Ukrainas ražojuma raķetes "FP-5 Flamingo", devušas triecienu rūpnīcai "Promsintez" Čapajevskā, Samaras apgabalā. Šis uzņēmums ražo sastāvdaļas sprāgstvielām un militārajai munīcijai, saražojot vairāk nekā 30 000 tonnu produkcijas gadā. Apstiprināts trāpījums un tam sekojošs sprādziens ražošanas zonā.

Ukrainas Ģenerālštābs norāda, ka precīzi triecieni doti arī degvielas un smērvielu bāzei Uņečā, Brjanskas apgabalā. 

Kliedējot bažas par Ukrainas dronu ražotāju eksporta tirgu zaudēšanu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atklājis, ka valsts ir noslēgusi desmit gadu stratēģiskos līgumus ar vairākām Tuvo Austrumu valstīm miljardiem dolāru vērtībā. Vienlaikus prezidents nesaudzīgi kritizēja atsevišķus privātos ražotājus, kas, dzenoties pēc peļņas un rīkojoties aiz valsts muguras, nodara kaitējumu Ukrainas starptautiskajai reputācijai.

„Mēs nezaudējam eksporta tirgus. Ar trim Tuvo Austrumu valstīm jau ir noslēgti stratēģiska līmeņa desmit gadu līgumi. Tādi, kas mūsu eksportētājiem nesīs nevis miljonus, bet gan miljardus. Nopelnīs visi, un nopelnīs Ukraina. Taču mēs stingri kontrolēsim, lai mūsu pašu karavīriem frontē visa kā pietiktu,” žurnālistiem apliecināja Zelenskis.

Prezidents atspēkoja atsevišķu uzņēmumu sūdzības par liegto eksportu, atklājot absurdu situāciju ar kādu plaši pazīstamu Ukrainas ražotāju, kas ārvalstīm pārdevis tūkstoti pārtvērējdronu. Uzņēmums lielījies ar vērienīgo darījumu, kura patiesā vērtība bijusi vien 3,5 miljoni dolāru, taču ārvalstu pircējiem ieročus piegādājis bez kaujas daļas jeb sprāgstvielām.

„Tagad šī pircējvalsts vēršas pie mums, jautājot, kur ir sprāgstvielas. Bet sprāgstvielas, atvainojiet, ir vajadzīgas mūsu armijai! Tā tas nedarbosies – uzņēmums pārdod dronus, iedomājas, ka ir visgudrākais, bet pēc tam vēršas pie mūsu armijas, lai tā iedod sprāgstvielas un vēl apmāca ārvalstniekus šos dronus lietot kaujā,” sašutumu neslēpa Zelenskis. Viņš piebilda, ka vizītes laikā kādā citā valstī saskāries ar identisku situāciju – pārdoti pārtvērējdroni bez kaujas lādiņiem, turklāt izskanējis lūgums nosūtīt Ukrainas dronu operatorus uz šo valsti, ko prezidents kategoriski noraidījis.

Zelenskis arī neslēpa, ka viņam ir zināms par aptuveni desmit rūpnīcām, kas slepus, aiz valsts muguras, tiek būvētas dažādās pasaules malās, lai „pasargātu savu biznesu”. Tomēr valsts turpmāk ieviesīs dzelžainu un sistēmisku pieeju – Ukraina pelnīs no ieroču eksporta, taču primārais un stingri kontrolētais mērķis būs frontes nodrošināšana. Visa iegūtā peļņa tiks investēta atpakaļ Ukrainā un tās bruņotajos spēkos.

 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir kategoriski noraidījis jebkādu iespēju mīkstināt sankcijas pret agresorvalsti Krieviju, atklājot, ka Maskava aktīvi ievāc un nodod tālāk izlūkinformāciju par ASV un Lielbritānijas militārajām bāzēm Tuvo Austrumu reģionā.

Videokonferencē sarunā ar žurnālistiem Zelenskis uzsvēra, ka agresors ir jānospiež pie zemes, nevis jāatvieglo tā pastāvēšana. „Kurš kuram te palīdz? Uz agresoru ir jāizdara spiediens, bet sankciju atcelšana pavisam noteikti nav spiediens. Godīgi sakot, iznāk pavisam dīvaina aina – sankcijas tiek atceltas, bet agresors tikmēr nodod tālāk izlūkinformāciju,” pauda prezidents.

Zelenskis atklāja konkrētus izlūkdienestu fiksētus faktus, kas apliecina, ka Krievijas satelīti Irānas interesēs ir izspiegojuši ASV militāros objektus Tuvajos Austrumos.

 Ukraina un Katara vienojušās par partnerību aizsardzības nozarē vismaz uz desmit gadiem, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Apspriedām jautājumus, kā nodrošināt lielāku dzīvības aizsardzību mūsu valstīs, un vienojāmies par abpusēji izdevīgu partnerību aizsardzības jomā vismaz uz desmit gadiem. Tikšanās noslēgumā mūsu ģenerālštābu priekšnieki parakstīja attiecīgu vienošanos, kas paredz kopīgus projektus aizsardzības nozarē, kopražojumu veidošanu un tehnoloģisko partnerību starp uzņēmumiem," pēc tikšanās Katarā ar emīru šeihu Tamimu bin Hamadu at Tani pavēstīja Zelenskis.

"Mums ir svarīgi stiprināt pretgaisa aizsardzību, un mēs rēķināmies ar atbilstošu atbalstu no partneriem," uzsvēra Zelenskis.

Sestdien Ukraina un Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) vienojās par sadarbību drošības un aizsardzības jomā.

Dienu iepriekš Zelenskis apmeklēja Saūda Arābiju, kur tika parakstīts dokuments par sadarbību aizsardzības jomā.

"Tam, kas ir solīts Ukrainai, ir jānonāk Ukrainā," paziņoja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens. Viņš arī atklāja, ka Helsinki veiks revīziju par ASV atbilstību līgumiem, saskaņā ar kuriem Eiropas NATO dalībvalstis iegādājās ieročus Ukrainai no amerikāņu piegādātājiem.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens paziņoja, ka viņa valsts pārbaudīs, vai NATO sabiedroto no amerikāņu militārajiem uzņēmējiem iegādātie ieroči patiešām nonāk Ukrainā. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju atņemt NATO dalībvalstīm tiesības balsot lēmumu pieņemšanā, ja tās nesasniegs izdevumu mērķi - 5% no IKP, ziņo laikraksts "The Telegraph".

Tramps pēta šo iespēju pēc tam, kad ASV sabiedrotie Eiropā atteicās nosūtīt kuģus Hormuza šauruma atbloķēšanai. Vairāk lasi šeit.

Leģiona "Krievijas brīvība" runasvīrs Maksimilians Androņņikovs ar iesauku Cēzars uzskata, ka Putins varētu uzbrukt Eiropai, neizbeidzot karu Ukrainā.

"Pirmkārt, Tramps ir ievērojami paaugstinājis naftas cenas, kas veicina Putina izaugsmi. Otrkārt, viņš ir aizmiglojis fokusu un novirzījis ASV un potenciāli pat Eiropas resursus uz Persijas līci, un Putins to ir izmantojis savā labā. Viņš palielina grupējumu, kas konfrontē Baltijas valstīm un Polijai," paziņoja Cēzars. Vairāk lasi šeit.

Krievijas armija naktī uz sestdienu uzbruka Ukrainai ar 273 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Lielākā daļa no tiem - 251 bezpilota lidaparāts - tika notriekti vai neitralizēti. 18 vietās tika reģistrēts 21 trieciendrona trāpījums, bet vēl deviņās vietās uz zemes nokrita atlūzas.

Galvenais Krievijas armijas nakts uzbrukuma mērķis bija Odesa, kur tika uzbrukts ostas infrastruktūrai un dzīvojamajiem rajoniem, kā arī sociālajiem objektiem, tostarp dzemdību namam. Tika nogalināti divi cilvēki.

Nakts uzbrukumos cietuši cilvēki arī Krivijrihā un Poltavas apgabalā, un kopumā Ukrainā šajā naktī Krievijas triecienos nogalināti vismaz pieci cilvēki.

Kadrs no divu krievu karavīru sagūstīšanas pozīcijas attīrīšanas laikā netālu no Dobropiļļas, ko filmējušas ukraiņu skautu ķermeņu kameras.