TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Krievu plāni 2026.–2027. gadam: Ukrainas austrumu okupācija, uzbrukums Zaporižjas un Dnipropetrovskas apgabaliem un "skatiens" uz Odesas apgabalu, – Zelenskis.

"Mēs esam saņēmuši viņu dokumentus... Taču šiem plāniem pagaidām nav nekā kopīga ar realitāti," norāda Ukrainas prezidents.

NATO ir jāatbalsta Amerikas Savienotās Valstis, vienlaikus nodrošinot Ukrainas maksimālo spēku karā pret Krieviju, saka NATO ģenerālsekretārs marks Rute.

Rute norāda, ka abi konflikti ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas drošībai, tāpēc NATO atbalstīs gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Ukrainu.

"Es vēlos skaidri pateikt: es nekad nepametīšu Donbasu un 200 000 ukraiņu, kas tur dzīvo. Kāpēc man tas jādara? Tāpēc, ka Putins to uzspiež kā miera nosacījumu? Nē, es to nepieļaušu," saka Zelenskis.

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 136 droniem, no kuriem 127 neitralizēti, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 136 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti piecu trieciendronu trāpījumi trīs vietās, un vēl trīs vietās trāpījušas dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 268 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 790 iebrucēji.

Starptautiskā Paralimpiskā komiteja aizliegusi Ukrainas nacionālajai komandai 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs startēt ceremoniju formās ar politisku dizainu. Par to intervijā aģentūrai “Ukrinform” paziņoja Ukrainas Nacionālās paralimpiskās komitejas prezidents Valērijs Suškevičs. “Mēs sagatavojām mūsu komandas ceremoniju formu. Taču Starptautiskā Paralimpiskā komiteja teica: ‘Nē, nē, nē – tas nederēs.’ Viņi paziņoja, ka forma ir politiska un neviens mums neļaus tajā parādīties,” sacīja Suškevičs. Pēc viņa teiktā, tērps bijis simbolisks un skaidri paudis, ka Ukraina pastāv ar visām savām teritorijām bez Krievijas okupācijas.

Formas dizainu izstrādājis pazīstamais ukraiņu dizainers Viktors Aņisimovs. Tajā attēlota Ukrainas karte ar 1991. gada robežām, turklāt šis attēls atkārtots vairākas reizes, radot globalizētas Ukrainas kartes iespaidu. Suškevičs uzskata, ka IPC lēmums faktiski spēlē agresorvalsts interesēs. “Ir paralimpiskie funkcionāri, kuri rūpējas par to, lai Ukraina nevarētu sevi prezentēt kā valsti bez okupācijas un startēt šādā formā pret agresorvalsti,” viņš norādīja. Viņš arī uzsvēra, ka lēmumu ietekmējusi pieaugošā iecietība pret Krieviju, tostarp atļauja Krievijas paralimpiskajiem sportistiem startēt zem savas valsts karoga.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Francija pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā palielinās savu kodolgalviņu skaitu. “Lai būtu brīvi - no mums jābīstas!" spēcīgā runā uzsvēra Francijas prezidents.

Makrons ar jaunumiem Francijas kodolatturēšanas stratēģijā medijus iepazīstināja no valsts militārās bāzes, kur izvietotas Francijas ballistisko raķešu zemūdenes. Savā uzrunā Makrons pauda, ka Francija ieiet jaunā kodolatturēšanas stratēģijas posmā, kas pastiprinās NATO kodolmisiju. Viņš aicināja kodolatturēšanas mācībās piedalīties arī Eiropas sabiedrotos.

“Es vēlētos, lai eiropieši atgūtu kontroli pār savu likteni,” sacīja Makrons, paziņojot, ka Francija pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā gatavojas palielināt savu kodolgalviņu skaitu.

Prezidents uzsvēra, ka Francijas kodolspēks kalpos mieram, taču vienlaikus brīdināja par valsts spēju nepieciešamības gadījumā izmantot savu ievērojamo kodolarsenālu tādā veidā, “no kura neviena valsts, neviena vara, lai cik spēcīga tā būtu, nespētu atgūties”. 

Runā Makrons skaidroja, kā Francijas kodolieroči iekļaujas plašākā Eiropas drošības sistēmā, ņemot vērā jaunos izaicinājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un atkārtotajiem saasinājumiem ar ASV prezidentu Donaldu Trampu jautājumos par Ukrainu, Grenlandi un NATO. Eiropa tradicionāli paļaujas uz ASV kodolieroču aizsardzību, tomēr tagad aizvien vairāk ES līderu pauduši pārliecību, ka tai vajadzētu vairāk paļauties pašai uz sevi — un Francija šajā jautājumā ir galvenais spēlētājs. “Eiropai ir jāiemācās kļūt par ģeopolitisku lielvaru,” Makrons vēl nesen sacīja Minhenes drošības konferencē.

Francija ir ceturtā lielākā kodolvalsts pasaulē

Francija ir ceturtā lielākā kodolvalsts pasaulē pēc Krievijas, ASV un Ķīnas.  Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) un Amerikas zinātnieku federācijas (FAS) datiem, Francijai ir aptuveni 290 kodolgalviņas. Bet saskaņā ar "Bulletin of the Atomic Scientists" datiem, vairāk nekā 80% Francijas kaujasgalviņu tiek palaistas no zemūdenēm.

Tas padara Franciju par ceturto lielāko kodolvalsti pasaulē pēc Krievijas, kas ieņem pirmo vietu (ar vairāk nekā 4300 kaujas galviņām), kam seko Amerikas Savienotās Valstis (ar 3700) un Ķīnas (600). Otra Eiropas valsts, kurai ir kodolieroču atturēšanas līdzekļi ir Lielbritānija, un jūlijā Francija un Lielbritānija pieņēma kopīgu deklarāciju, kas ļauj abu valstu kodolieroču spēkiem būt “koordinētiem”, vienlaikus saglabājot neatkarību. 

Francijai ir četras ar kodolieročiem bruņotas zemūdenes: "Le Triomphant", "Le Téméraire", "Le Vigilant" un "Le Terrible". Kopš 1972. gada vismaz viena ar kodolieročiem bruņota zemūdene visu laiku ir patrulējusi, nodrošinot Francijas pastāvīgu spēju veikt triecienu. Tāpat Francijas aviācijas bāzes kuģis “Charles de Gaulle” ir vienīgais virszemes karakuģis Eiropā, kas spēj nest kodolieročus. No tā klāja ar katapultas sistēmas palīdzību paceļas iznīcinātāji “Rafale”, kuri var būt aprīkoti ar šādiem ieročiem.

Francijas kodolatturēšanas doktrīna balstās aizsardzības stratēģijā, un saskaņā ar konstitūciju prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks un vienīgais, kurš var pieņemt lēmumu par iespējamu kodolieroču izmantošanu.

Vairāki Krievijas pārstāvji pauduši prieku, ka sabiedrotās Irānas bombardēšanas dēļ celsies Krievijas naftas cenas.

ASV un Izraēlas uzsāktā karadarbība pret Irānu novedusi pie Hormuza šauruma slēgšanas – šis šaurais ūdensceļš, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru ir viens no svarīgākajiem naftas un sašķidrinātās dabasgāzes tranzīta punktiem pasaulē. Šis notikums raisījis spekulācijas par strauju naftas cenu kāpumu, kas varētu palielināt Krievijas ieņēmumus.

“Drīz nafta maksās vairāk nekā 100 dolāru par barelu,” sestdien platformā “X” rakstīja Kremļa sūtnis Kirils Dmitrijevs. Pašlaik “Brent” jēlnaftas cena ir aptuveni 73 dolāri par barelu, bet “West Texas Intermediate” tā tiek tirgota par aptuveni 67 dolāriem. Papildus Hormuza šauruma slēgšanai ASV prezidents Donalds Tramps pārņēmis kontroli pār Venecuēlas naftu, kas varētu likt lielajiem importētājiem, piemēram, Indijai un Ķīnai, vēl vairāk paļauties uz Krievijas piegādēm, tādējādi papildinot Maskavas budžetu.

“Attiecībā uz mūsu budžetu [uzbrukums Irānai] ir liels pluss,” saviem skatītājiem klāstīja Kremļa pirmais propagandists Vladimirs Solovjovs. Viņš piebilda: “Ja Tramps uzbruks Irānas naftas laukiem, tad, lai cik skarbi tas izklausītos, mēs kļūsim par vienu no nedaudzajām atlikušajām naftas ieguves valstīm. Tādējādi mēs iegūstam trumpi šajā sarežģītajā spēlē,” viņš secināja. Arī prokremliskajā “Telegram” kanālā “MIG Rossii” tika publicēts ieraksts: “Celies, nafta, no ceļiem!”, kam bija pievienota emocijzīme ar lūgšanā saliktām rokām.

Tajā pašā laikā augstākajā politiskajā līmenī Krievijas amatpersonas formāli paudušas nosodījumu par ASV un Izraēlas uzbrukumu Irānai. Putins svētdien izteica līdzjūtību Irānai par Hamenei nāvi, nosaucot to par “slepkavību, kas ciniski pārkāpj visas cilvēces morāles un starptautisko tiesību normas”. Bet Krievijas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi pārtraukt karadarbību.