TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Kara iznākums varētu būt zināms tuvākā gada vai pusotra laikā, intervijā medijam "Novinarņa" prognozējis Ukrainas militārais analītiķis un pretterorisma operācijas  veterāns Jevhens Dikijs,  iezīmējot divus iespējamos attīstības scenārijus, kas balstīti uz Krievijas ekonomikas un armijas izsīkumu.

Dikijs norāda, ka, lai gan Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pārliecināts par iespēju turpināt karu ilgstoši, realitātē Krievijas armija un ekonomika nespēšot izturēt pašreizējo karadarbības intensitāti ilgāk par gadu. Eksperts vērš uzmanību uz indikatoriem, kas liecina par resursu trūkumu, piemēram, Krievijas zelta rezervju pārdošanu Ķīnai un Ukrainas triecienu pieaugošo ietekmi uz agresorvalsts naftas nozari.

Analītiķis izvirza divus scenārijus. "Pesimistiskais" variants paredz konflikta iesaldēšanu pēc gada vai pusotra. Tas iespējams pie diviem nosacījumiem: ja Ukrainai izdotos stabilizēt fronti tā, lai tā nekustētos vismaz sešus mēnešus, un vienlaikus ar tāldarbības triecieniem samazināt Krievijas naftas nozares jaudu zem 50% no pirmskara apjoma.

Savukārt "reālistiskais" scenārijs, pēc Dikija domām, paredz, ka pie šiem pašiem nosacījumiem sāktos nevis sarunas, bet gan Krievijas armijas sabrukums. Eksperts uzskata šo variantu par ticamāku Putina atrautības no realitātes dēļ – diktators nespēšot laikus apstāties un meklēt izeju, līdz sistēma sabruks, kas ļautu Ukrainai diktēt savus miera noteikumus.

ASV jaunajā nacionālās drošības stratēģijā iekļautie punkti par diplomātisko un tirdzniecības attiecību atjaunošanu ar Krieviju ir tiešas sekas Vašingtonas vēlmei pretdarboties Ķīnai, norāda  Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.

"ASV galvenais pretinieks – tā jau ir oficiāla informācija – ir Ķīna. Un viņi par nopietnu draudu sev uzskata Ķīnas un Krievijas sadarbības padziļināšanos. Tāpēc, acīmredzot, ir kaut kā jāmēģina atraut Maskavu no Pekinas. Bet, lai atrautu, ir kaut kas jāpiedāvā," norādīja izlūkdienesta vadītājs, piebilstot, ka šajā stratēģijā nav nekā ārkārtēja.

Budanovs aicināja uz situāciju raudzīties vēsturiskā kontekstā, atgādinot, ka ASV uzturēja tirdzniecības sakarus ar PSRS Aukstā kara laikā un pat ar nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara sākumposmā. Lai gan Ukrainai tas var būt sāpīgi, tā ir "normāla prakse" globālajā politikā, atzina Budanovs

Runājot par sarunu pozīcijām, Budanovs uzsvēra, ka vājākā puse nekad nediktē noteikumus. Viņš aicināja reālistiski novērtēt valsts spēku – politisko, ekonomisko, industriālo un militāro – salīdzinājumā ar pretinieku.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka karš ilgst jau kopš 2014. gada: "Jā, mēs viņu [Krieviju] neesam uzvarējuši, bet mēs arī neesam zaudējuši. Un tas arī ir jāatceras."

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 204 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 469 tankus, 23 831 bruņutransportieri, 35 557 lielgabalus un mīnmetējus, 1581 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 96 227 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 71 778 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 48 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

30 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 18 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās.

Krievijas diktators Vladimirs Putins, uzklausot militārpersonu ziņojumus par it kā notikušo Mirnohradas un Huļajpoles ieņemšanu, paziņojis, ka Maskavai faktiski vairs nav intereses risināt jautājumu par Ukrainas karaspēka izvešanu miera sarunu ceļā.

Apmeklējot Apvienoto spēku grupējuma vadības punktu, Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņoja Putinam par Krievijas karaspēka panākumiem, apgalvojot, ka ir pilnībā ieņemtas Mirnohrada un Huļajpole, kā arī tiekot veikta teritorijas "tīrīšana" Kostjantinivkā. Tāpat Krievijas ģenerāļi ziņoja par it kā notikušu virzību Sumu un Harkivas apgabalos, vēsta  UNIAN.

Komentējot šos ziņojumus, Putins norādīja, ka šie panākumi paver iespējas pilnīgai Doņeckas un Zaporižjas apgabalu okupācijai.

"Kijivas režīma vadoņi nesteidzas risināt šo konfliktu ar miera līdzekļiem. Bet šodien, spriežot pēc jūsu ziņojumiem (..) mūsu ieinteresētība Ukrainas militāro formējumu izvešanā no viņu pagaidām ieņemtajām teritorijām faktiski līdzinās nullei," paziņoja Putins. Viņš piedraudēja: "Ja Kijivas varas iestādes nevēlas lietu pabeigt ar mieru, mēs atrisināsim visus mūsu priekšā stāvošos uzdevumus speciālās militārās operācijas gaitā bruņotā ceļā."

Jānorāda, ka neatkarīga apstiprinājuma Krievijas ģenerāļu paustajiem apgalvojumiem par pilsētu ieņemšanu nav.

Saskaņā ar premjerministra Irakli Kobakhidze parakstīto rīkojumu Gruzija turpinās sniegt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus Ukrainas bēgļiem līdz 2026. gada 1. aprīlim. Pagarinājums attiecas uz tiem pašiem pakalpojumiem, ko Gruzijas pilsoņi saņem saskaņā ar valsts apdrošināšanu.

Zelenskis norāda, ka drošības garantijas, termiņi un Ukrainas ekonomikas atveseļošana būs galvenās tēmas viņa tikšanās laikā ar Trampu. Zelenskis uzsvēra, ka garantijas ir jāpapildina ar kara beigšanu, lai novērstu atkārtotu Krievijas agresiju, vienlaikus norādot, ka vienīgi iesaldētie Krievijas aktīvi nav pietiekami, lai atjaunotu Ukrainu.

Krievijas banzai stila uzbrukums Ukrainas 110. mehanizētās brigādes pozīcijām pārvērtās par sakāvi.

Kijivā Shahed palika pakārts elektropārvades līnijās un eksplodēja pie dzīvojamā kompleksa.

Putins saka, ka Ukraina “nesasteidz” mierīgi beigt karu, ziņo valsts mediji

Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūru TASS, Putins saka, ka Krievija redz, ka Kijeva “nesasteidz” beigt karu ar miermīlīgiem līdzekļiem.

Ja Ukraina nevēlas miermīlīgi atrisināt karu, Putins piebilst, ka Krievija sasniegs visus savus mērķus “ar spēku”.