TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina ceturtdien devusi raķešu triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Rostovas apgabala Novošahtinskā, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Trieciens veikts ar "gaiss-gaiss" tipa spārnotajām raķetēm "Storm Shadow".
Paziņojumā sacīts, ka fiksēti daudzi sprādzieni un postījumu apmērs tiek precizēts.
Ģenerālštābs arī pavēstīja, ka Ukrainas Bruņotie spēki devuši triecienu militārajam lidlaukam pie Krievijā ietilpstošās Adigejas republikas galvaspilsētas Maikopas. Pēc trieciena tur izcēlies ugunsgrēks. Paziņojumā nav teikts, ar kādiem ieročiem dots trieciens.
Iepriekš vēstīts, ka Ukrainas droni ceturtdien uzbrukuši Temrjukas ostai Krasnodaras novadā, kur aizdegušies divi naftas rezervuāri, kā arī Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kur aizdedzies cauruļvads.
Ukrainas droni ceturtdien uzbrukuši Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas Krievijas Pieurālos, aģentūrai UNN pastāstījuši avoti Ukrainas Drošības dienestā.
Pēc trieciena izcēlies ugunsgrēks estakādes cauruļvadā, kas apkalpo iekārtu, kurā jēlgāze tiek attīrīta no sērūdeņraža un oglekļa dioksīda. Tehnoloģiskais process rūpnīcā tika apturēts.
Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca ir pasaulē lielākais gāzes ķīmijas komplekss, kas gadā pārstrādā apmēram 37 miljardus kubikmetru gāzes. Rūpnīca, kas atrodas Orenburgas piepilsētā, ietilpst koncernā "Gazprom".
Ukrainas droni arī iepriekš uzbrukuši šai rūpnīcai.
Donalda Trampa prezidentūras laikā viņa administrācijai izdevās panākt, ka Aleksandrs Lukašenko atbrīvo vairāk nekā 250 ieslodzīto, tostarp Baltkrievijas opozīcijas līderus — Sergeju Tihanovski, Alešu Beljacki, Viktoru Babariko un Mariju Kolesņikovu. Apmaiņā ASV pakāpeniski atvieglo sankcijas pret Baltkrieviju. Vairāk lasi šeit.
Aizvadītajā naktī Krievijas droni devuši triecienus enerģētikas objektiem Ukrainas Čerņihivas, Dņipropetrovskas, Harkivas, Odesas un Sumu apgabalos, ceturtdien paziņoja Ukrainas Enerģētikas ministrija.
Harkiva daļēji palikusi bez elektroapgādes un karstā ūdens, jo droni uzbruka divām katlu mājām un sūkņu stacijai, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.
Odesas apgabalā uzbrukuma dēļ būtiskai daļai patērētāju pārtraukta elektroapgāde, ziņo portāls "RBK-Ukraina".
Arī Čeņihivas apgabalā ir elektroapgādes traucējumi, kuru iemesls ir drona trieciens enerģētikas objektam Snovskā, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 131 trieciendronu un dronu imitatoru, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
106 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 22 trieciendronu trāpījumi 15 vietās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 201 230 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 456 tankus, 23 801 bruņutransportieri, 35 435 lielgabalus un mīnmetējus, 1579 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 94 797 bezpilota lidaparātus, 4107 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 71 274 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pēc Ukrainas dronu trieciena naktī uz ceturtdienu Temrjukas ostā, kas atrodas pie Azovas jūras Krievijas Krasnodaras novadā, aizdegušies divi naftas produktu rezervuāri, paziņojis Krasnodaras novada operatīvais štābs.
Tas norādījis, ka ugunsgrēka platība ir aptuveni 2000 kvadrātmetru.
Dzēšanā iesaistīti 70 cilvēki un 18 tehnikas vienības, pavēstījis operatīvais štābs, piebilstot, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju cietušo neesot.
Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās notikuši vairāki Ukrainas dronu uzbrukumi Temrjukas ostai.
Vasarā Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Temrjukas ostā atklāts naftas eksporta terminālis. No Temrjukas ostas arī tiek eksportēta sašķidrinātā dabasgāze.
Krievijas droniem aizvadītajā naktī uzbrūkot Ukrainas Odesas apgabala ostas un rūpniecības infrastruktūrai, nogalināts viens un ievainoti divi cilvēki, ceturtdien paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
Uzbrukumā sapostītas administratīvās, ražošanas un noliktavu ēkas, norādīja Kipers, nesniedzot sīkāku informāciju par šīm ēkām un to atrašanās vietu.
"Atsevišķos objektos izcēlās ugunsgrēki, tos likvidēja glābēji. (..) Viens cilvēks gājis bojā - viņa līķis tika izvilkts no gruvešiem. Vēl divi guvuši ievainojumus, viņiem tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība," teikts Kipera paziņojumā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma simtiem Krievijas pilsoņu nelikumīgi ieguvuši Rumānijas pilsonību, atsaucoties uz "Le Monde", ziņo "The New Voice of Ukraine".
Šīs shēmas tiekot izstrādātas, lai apietu sankcijas vai iegūtu iespēju dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā.
Iestādes lēš, ka vairāk nekā 18 700 cilvēki no bijušajām Padomju Savienības republikām ir reģistrējuši viltotas dzīvesvietas adreses Rumānijā, un daži jau saņēmuši Rumānijas pases.
24. decembrī ziņoja Ukrainas “Naftogaz Group” vadītājs Serhijs Koretskijs.
“Kopumā pēdējo divu dienu laikā pret “Ukrnafta” ražotnēm ir izmantoti gandrīz 100 Shahed bezpilota lidaparāti,” sacīja Koretskijs.
Uzbrukumi radīja kritiskus postījumus, piespiežot pārtraukt darbu.
Krievija apzināti uzbrūk naftas un gāzes infrastruktūrai.
"Ukrnafta" ir Ukrainas naftas un dabasgāzes ieguves uzņēmums. Tas lielākais naftas un gāzes ražotājs valstī.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



