FOTO: dabas draugi Baltijas jūrā nodarbojas ar zemūdens dārzniecību un stāda pļavas

Lai gan visā pasaulē ir arī citas iniciatīvas augu atjaunošanai, “SeaStore” jūras aļģu atjaunošanas projekts Ķīlē, ko vada “GEOMAR” Helmholtz okeāna pētniecības centrs, ir viens no pirmajiem, kura mērķis ir ļaut aktīvistiem atjaunot zemūdens pļavas bez zinātnisko līdzstrādnieku klātbūtnes.

Tāpēc netālu no Ķīles krastiem, Vācijas ziemeļos akvalangisti ar špakteļlāpstiņām izrok smaragdzaļus jūraszāles dzinumus ar saknēm no blīvas zemūdens pļavas, maigi nokratot nogulsnes pirms ievietošanas dzeltenajos maisos. "Tā ir kā zemūdens dārzkopība," par līdzdalību projektā izsakās Lea Verfonderna.

Atgriežoties uz sauszemes, viņi uzglabā dzinumus lielās dzesēšanas kastēs, lai nākamajā dienā dotos uz neauglīgu piekrastes apgabalu tālāk uz ziemeļiem, lai izveidotu jaunu zemūdens pļavu.  

Šādi rīkojoties aktīvisti cer, ka atjaunot jūraszāļu pļavas Baltijas jūrā, var risināt klimata pārmaiņas.

Zinātnieki norāda, ka zemūdens pļavas darbojas kā milzīgi dabiskie rezervuāri, kas uzkrāj miljoniem tonnu oglekļa. Taču pēdējā gadsimta laikā šīs zemūdens pļavas ir krasi samazinājušās ūdens kvalitātes pasliktināšanās dēļ.

Saskaņā ar 2012. gada pētījumu jūraszāles uz vienu kvadrātjūdzi uzglabā divasreizes vairāk oglekļa nekā meži uz sauszemes. Augi arī palīdz atbalstīt zivsaimniecību un aizsargā piekrasti no erozijas.

Projekta gaitā 6 ūdenslīdēji un daži sauszemes brīvprātīgie jūlija nedēļas nogales kursā iestādīja aptuveni 2500 augu.

Izmantojot pašreizējo pieeju - pārstādīšanu, būtu nepieciešams pusmiljons ūdenslīdēju, kas veselu gadu 12 stundas dienā stāda dzinumus, lai atjaunotu visas Baltijas jūrā zaudētās jūraszāles gar Vācijas piekrasti, aplēsuši zinātnieki.

Tāpēc komanda arī vāca ziedošas jūraszāles, lai novāktu sēklas, kas ļaus tās vēlāk stādīt jūras gultnē. Iespējams, tas ļaus atrast veidu, kā efektīvāk atjaunot zemūdens pļavas.