Spānijas vēstnieks Latvijā aicina Eiropas Savienību izmantot krīžu radītās izdevības

Kādi ir Spānijas galvenie uzdevumi un ieceres ES prezidentūras laikā?

Mūsu formālais uzdevums prezidentūras laikā ir koordinēt ar pārējām dalībvalstīm darbu pie atsevišķām kopējām prioritātēm un pie tā strādājam jau apmēram gadu pusotru. Esam veikuši plašu izpētes darbu un aktīvi komunicējuši ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un pārējām dalībvalstīm, kā arī pašu sabiedrību. Tādējādi nonācām pie secinājuma, ka mums jākoncentrē uzmanība uz četrām galvenajām prioritātēm: pirmkārt, tā ir ES reindustrializācija, nodrošinot tās atvērto stratēģisko autonomiju, kas mums ir ļoti tuva koncepcija, un tā būs arī Granadas neformālās premjerministru un valstu vadītāju sanāksmes pamatā; otra prioritāte ir ekoloģiskā pārkārtošanās jeb tā dēvētais Eiropas zaļais kurss; trešā ir sociālā un ekonomiskā taisnīguma veicināšana; ceturtā - Eiropas vienotības stiprināšana, kas šajā trauksmainajā laikā ir tik kritiski svarīga gan Latvijas, gan visas Eiropas un pasaules vēsturē.

Lūdzu, pastāstiet mazliet sīkāk, ko reindustrializācija mums visiem nozīmē praktiski?

Tad sākšu ar dažiem skaitļiem - Eiropa aizņem tikai 3% pasaules teritorijas, tā kontrolē 6% pasaules izejvielu un tajā dzīvo tikai 7% pasaules iedzīvotāju, tomēr mēs esam trešā lielākā ekonomika pasaulē. Tāpat mēs veicam 50% pasaules sociālo izdevumu, līdz ar to esam vislabvēlīgākā vieta, kur dzīvot, ja to vērtējam pēc tādiem parametriem kā drošība, veselība, tiesības un brīvības. Starp vairākiem vēsturiskiem faktoriem, kas izskaidro, kāpēc tas tā ir, viens tomēr izceļas īpaši - tā ir mūsu atvērtība pasaulei. Tas mums ir ļāvis attīstīties un progresēt pēdējo 80 gadu laikā kopš Otrā pasaules kara, tomēr arī šai monētai ir otra puse - šī atvērtība ir veicinājusi dalīšanos ar prasmēm arī stratēģiski svarīgās nozarēs, kas ir novedis ES pie aizvien lielākas atkarības no trešajām valstīm tādās jomās kā enerģētika, ko pieredzam arī šobrīd, veselības aizsardzības jomā, ko izjutām pandēmijas laikā, digitālo tehnoloģiju piegādēs, kas arī tika stipri traucētas pandēmijas laikā un pēc tās, kā arī pārtikas jomā. Ģeopolitiskās, tehnoloģiskās un vides izmaiņas tagad ir radījušas mums nepieciešamību un iespēju apgriezt šo tendenci otrādāk, piesaistot jaunas kompānijas darbam mūsu teritorijā, lai mazinātu mūsu ievainojamību no ārpuses. Pie tā pēdējās desmitgades laikā strādā gan Latvijas valdība, gan arī Spānija, tāpēc mums vajadzētu apvienot spēkus un strādāt kā vienotam spēkam uz starptautiskās skatuves.

Spānijas prezidentūra strādās divās frontēs - no vienas puses, mēs veicināsim ieceres, kas stiprinās Eiropas stratēģisko nozaru un tehnoloģiju attīstību, tirdzniecības attiecību paplašināšanu un diversificēšanu ar atsevišķiem pasaules reģioniem, piemēram, Latīņameriku. Mēs arī ierosināsim tālredzīgu visaptverošu stratēģiju, lai nodrošinātu ekonomikas drošību un ES līderpozīcijas pasaulē līdz 2030.gadam.

Vai nedomājat, ka kara apstākļos būtu pieļaujamas atkāpes zaļās pārejas procesa tempā?

Cik man zināms, visas ES dalībvalstis ir noskaņotas īstenot ātru zaļo pāreju. Ne tikai tāpēc, ka tā bija plānots, bet arī krīžu laikā saskatām jaunas izdevības. Mums tās ir jāizmanto, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki un mazāk atkarīgi no citiem - tas ir pats galvenais -, it īpaši no Krievijas gāzes.

Tieši tā šis process arī ir jāskata - globālās sasilšanas seku pārvarēšana ir ne tikai mūsu pienākums, bet arī lieliska izdevība. Ja mēs to labi izmantosim, tad zaļā pāreja mums arī ļaus drastiski samazināt mūsu atkarību enerģētikas un izejvielu jomā. Tas mums ļaus samazināt mūsu elektrības rēķinus, kas ir ļoti svarīgi kontekstā ar pašreiz tik augsto inflācijas līmeni, ko pērn un arī šogad izjūtam gandrīz visā ES, bet jo īpaši skaudri tepat Latvijā. Tas mums arī ļautu paaugstināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju un radīt gandrīz miljonu jaunu darbavietu nākamo 10 gadu laikā.

Spānijas prezidentūra darīs visu iespējamo, lai paātrinātu šīs zaļās pārejas gaitu, un it īpaši elektrības tirgus pārveidē, kas ir īpaši svarīgi Baltijas valstīm. Centīsimies arī paātrināt jaunu atjaunīgās enerģijas objektu izmantošanu, zinām arī par plāniem Baltijas valstīs izbūvēt jaunus vēja ģeneratorus, lai samazinātu elektrības cenas un uzlabotu visas sistēmas stabilitāti. Mēs strādājam pie likumdošanas bāzes programmai "Fit for 55" (ES mērķis līdz 2055.gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par vismaz 55% - red.) un enerģētikas efektivitātes regulējumiem.

Kā redzat sociālā un ekonomiskā taisnīguma vairošanu?

Ir jāuzsver, ka nākotnē nepietiks ar to vien, ka augs ES iekšzemes kopprodukts (IKP), būs arī jānodrošina, ka pārticība dod labumu visiem pilsoņiem, uzlabojot viņu iespējas un dzīves līmeni. Jā, mums ir nepieciešama konkurētspējīgāka ekonomika, taču arī godīgāka un gādīgāka. Spānijas prezidentūra mudinās noteikt kopējus minimālos standartus korporatīvajiem nodokļiem visās dalībvalstīs, jo patlaban konkurējam savā starpā, un tas ES nākotnei nebūt nav labi.

Spānija arī strādās pie atbilstošas daudzgadu finanšu ietvara pārskatīšanas, jo tas tika izstrādāts pirms kara izraisītās krīzes, tomēr tagad mēs nevaram neņemt vērā kara ietekmi uz mūsu budžetu. Mums būs jāpieņem kritiski svarīgi lēmumi. Tāpat mēs arī centīsimies panākt darba ņēmēju tiesību pagarināšanu, lai aizsargātu ievainojamākās grupas.

Runājot par Eiropas vienotību, bieži tiek pieminētas atšķirības starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem. Kāda tad ir ierindas spāņu attieksme pret karu Ukrainā un tik ilgstošo un dārgo palīdzības sniegšanu ukraiņiem?

Šajā neskaidrības un ģeopolitisko saspīlējumu laikmetā ES ir jāpaliek vienotai. Pie tā esam daudz strādājuši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un domāju, ka esam guvuši lielus panākumus. Tomēr mums šie panākumi ir jāizmanto kā fundaments šī darba turpināšanai. Mēs arī iestāsimies par vēl lielāku mūsu iekšējā tirgus padziļināšanu, jo arī tas mūsu vienotībai ir ļoti svarīgi. Strādāsim, lai konsolidētu tādus mūsu kopējos instrumentus kā "NextGenerationEU" plānu, un tieksimies efektīvāk un koordinētāk pārvaldīt migrācijas un patvēruma sniegšanas procesus. Darbs pie šī procesa koordinēšanas ir ļoti svarīgs mūsu palīdzības sniegšanā Ukrainai gan kara laikā, gan pēc tā beigām.

1.jūlijā Kijivu apmeklēja mūsu premjerministrs Pedro Sančess, kurš izrādīja ne tikai mūsu valdības, bet arī pilsoniskās sabiedrības atbalstu Ukrainas institūcijām un iedzīvotājiem. Mēs esam ļoti nobažījušies par Ukrainas nākotni, par visu, kas saistās ar šo iebrukumu, un Spānijā ļoti labi saprotam, ka, kaut arī šo karu izcīna Ukraina, tas ir Eiropas karš, tas ir karš pret Eiropu, pret mūsu vērtībām, demokrātiju, mieru un taisnīgumu, tāpat arī pret starptautiskajiem likumiem un cilvēktiesībām. Tāpēc kopš pašas pirmās kara dienas Spānija ir nosodījusi Krievijas veikto iebrukumu un silti uzņēmusi tos, kas meklēja patvērumu mūsu valstī.

Mūsu atbalsts Ukrainai ir nelokāms, ko apliecināja arī tas, ka mūsu premjers dažu mēnešu laikā Ukrainu apmeklēja jau otro reizi. Ukraina neapšaubāmi būs uzmanības centrā arī mūsu prezidentūras laikā, kuras likumdošanas pūliņu darba gaitā viens no galvenajiem uzdevumiem būs saistīts ar sarunu procesu par Ukrainas iestāšanos ES, ko ļoti vēlamies atbalstīt.

Esam Ukrainai piešķīruši lielāko humānās palīdzības paketi mūsu vēsturē - 38 miljonus eiro. 1.jūlijā mūsu premjerministrs paziņoja par vēl 55 miljonu eiro piešķiršanu, tāpat esam apņēmušies piešķirt 250 miljonus Ukrainas atjaunošanai. Turklāt esam snieguši lielu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem - esam piešķīruši ukraiņiem "Leopard" tankus, ļoti mūsdienīgus materiālus, turklāt esam uzņēmuši mūsu teritorijā vairāk nekā 177 000 ukraiņu. Turklāt daudzi bēgļi saņem palīdzību ne tikai no valsts institūcijām, bet tiešā veidā no sabiedrības. Ja visu mūsu Ukrainai sniegto palīdzību apkopojam kādā kopējā skaitlī, tad tas sasniedz 0,4% no mūsu IKP, un tā ir liela naudas summa. Līdz ar to Spānijas sniegtā palīdzība Ukrainai ir lielāka, nekā sniegušas citas līdzīga lieluma ES valstis.

Ziemeļeiropa pārdzīvoja lielu sausumu, kas noteikti ietekmēs ražas. Kā prognozējat ES reakciju uz dalībvalstu palīdzības lūgumiem?

Postošais sausums, kas ir mūs piemeklējis tūlīt pēc pandēmijas, - un tas notiek ne tikai Eiropas ziemeļos, bet arī dienvidos, jo cieš arī Spānija, Itālija un Francija, - ir radījis mūsu ekonomikām sarežģītu periodu. Protams, ka īstā vieta, kur apspriest situāciju un meklēt pozitīvus risinājumus mums visiem, ir Brisele, kur meklēt kopīgās lauksaimniecības politikas atbildi uz šiem izaicinājumiem. Spānija jau ir apstiprinājusi nepieciešamo likumdošanas paketi, lai īstenotu šo politiku līdz 2027.gadam. Tāpēc arī vēlamies redzēt daudzgadu budžeta pārskatīšanu - tas ir ļoti svarīgi šī sausuma kontekstā, kā arī tāpēc, lai nodrošinātu Eiropas stratēģisko autonomiju un pārtikas suverenitāti. Tas mūsu prezidentūrai ir svarīgs jautājums, un domāju, ka esam vienisprātis ar daudzām dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, kas piedzīvo šādas problēmas.

Kā vērtējat attiecības starp Latviju un Spāniju?

Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības patlaban ir ļoti labā stāvoklī, un esmu ļoti optimistiski noskaņots. Šajā vēsturiskajā brīdī mums ir iespēja izveidot spēcīgāku Eiropu. Mūsu prioritāšu gravitācijas centrs ir pavirzījies uz austrumiem, sniedzot Latvijai iespēju tikt sadzirdētai, arī runājot par savu pieredzi, par savu vēsturi, ļaujot mums optimistiski skatīties nākotnē. Kopā mēs esam spēcīgi.

Tas, ka abas mūsu valstis ir gan ES, gan NATO dalībvalstis, tās padara par tuvām sabiedrotajām un tuviem draugiem. Esam viens no otra atkarīgi un jūtam, ka esam daļa no lēmumiem, kas tiek pieņemti Briselē. Raugoties no institucionālā skatupunkta, mēs jau pēdējos 20 gadus ļoti aktīvi strādājam kopā, kas mūs padara par ļoti tuviem partneriem un draugiem. Mums ir identiskas pamata vērtības, ko aizsargājam kopā.

Praktiskā ziņā pirmā un vissvarīgākā mūsu sadarbības aktivitāte kara kontekstā ir vairāk nekā 600 ļoti moderni aprīkotu mūsu karavīru klātbūtne Latvijā NATO spēku sastāvā. Uzskatām, ka kopā ar Latvijas varas iestādēm, karavīriem un visu Latvijas sabiedrību šeit aizstāvam demokrātiju, mieru un taisnīgumu. Tas rada ļoti ciešas saites starp mūsu valstīm un mūsu sabiedrībām.

Protams, svarīga ir arī mūsu sadarbības ekonomiskā dimensija. Pērn tika īstenots apmēram 150 miljonu eiro vērts Latvijas eksports uz Spāniju un 280 miljonu imports no tās. Tas ir daudz vai maz? Tas ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzinām. Bet ir skaidrs, ka tas ir svarīgi gan Latvijai, gan Spānijai. Protams, ka vēlamies šo sadarbību stiprināt, un tā ir daļa mana darba šeit. Cenšamies meklēt izdevības.

Varat minēt kādus konkrētus veiksmīgas sadarbības piemērus?

Viens lauks, kurā daudzas spāņu kompānijas jau ir iesaistījušās, ir "Rail Baltica" projekts. Kā zināms, Spānijā ir otrais lielākais ātrgaitas vilcienu tīkls, tāpēc daudzas gan valsts, gan privātās spāņu kompānijas strādā pie dažādiem projektiem arī ārzemēs, jo ir uzkrāts augsts zināšanu līmenis un mūsu tradīcijas šajā jomā ilgst jau vairāk nekā 35 gadus. Dažas ļoti svarīgas kompānijas jau strādā pie ātrgaitas dzelzceļa izbūves Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Esmu drošs, ka arī citas tām sekos.

Kad aizejat uz lielveikaliem, tajos redzat daudz Spānijas produktu. Ja runājam par Spāniju, tad situācija nav tik optimistiska, Latvijai ir jāsper soļi, lai tā kļūtu spāņiem labi pazīstama, tomēr vairāk un vairāk spāņiem ir interese uz šejieni atbraukt un izbaudīt Latvijas dabu, Rīgas un citu Latvijas pilsētu skaistumu. Redzam to katru dienu, kad dodamies uz lidostu. Rīgai šobrīd ir gaisa satiksme ar astoņām dažādām Spānijas pilsētām, turklāt lidmašīnas atlido pilnas ar cilvēkiem. Tas ļoti labi ilustrē mūsu pārliecību, ka mūsu divpusējās attiecības attīstās ļoti labi.

Protams, milzu nozīme ir arī kultūras apmaiņai. Novērojam lielu intereses pieaugumu Latvijā par Spāniju, tās kultūru, virtuvi un it īpaši par spāņu valodu. Mēs veicam pārrunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, lai vairotu spāņu valodas apgūšanas apjomu Latvijas skolās. Šobrīd jau apmēram 5% Latvijas skolu jau tiek mācīta spāņu valoda un vēl daudzas skolas paudušas vēlēšanos ieviest savā programmā spāņu valodas stundas. Vēlamies arī vairot spāņu valodas studijas augstskolās.

Kā redzat spāņu valodas skolotāju trūkuma problēmas risinājumu?

Jā, mēs pie tā dažādās valstīs strādājam jau vairākas desmitgades. Esam izstrādājuši sava veida rīcības programmu, kuras elementus pielāgojam vajadzībām konkrētās valstīs, kur vēlamies veicināt spāņu valodas apguvi. Lielākais šķērslis ir skolotāju sertificēšana, jo jūs oficiāli nevarat mācīt spāņu valodu, ja jums nav sertificētu skolotāju. Tas ir viens no elementiem, pie kā strādājam un apspriežam to ar Izglītības un zinātnes ministriju, un noteikti to atrisināsim, lai rezultātā spāņu valoda tiktu plašāk mācīta Latvijas skolās un augstskolās.

Kas tieši spāņu tūristiem Latvijā visvairāk interesē?

Visvairāk viņiem interesē Latvijas daba, tāpat arī Latvijas vēsture, kas cilvēkiem ļauj izprast, kā Eiropa ir veidojusies salīdzinājumā ar mums pazīstamajiem kontinenta dienvidiem, un šī taču ir mūsu kopējā vēsture. Spēcīgs tūristu pievilinātājs ir jūsu arhitektūra. Kaut Eiropā ir daudz brīnišķīgi skaistu pilsētu, Rīga neapšaubāmi ir viena no visskaistākajām. Tāpat spāņus interesē sports, īpaši ziemas sports, ko viņi brauc izbaudīt pie jums.

Vai spāņu karavīru atrašanās Latvijā vairo spāņu interesi par mūsu valsti?

Tas noteikti raisa interesi, mūsu kontingents Latvijā ik pa pāris nedēļām nonāk ziņu virsrakstos - mūsu premjerministra vizīte, aizsardzības un ārlietu ministru vizītes un viss, kas notiek saistībā ar mūsu karavīriem Latvijā. Tāpat būtiska ir arī sociālā dimensija - karavīriem ir ģimenes, un šīs ģimenes brauc uz Latviju karavīrus apciemot un izmantot iespēju iepazīt viņiem nepazīstamu valsti. Un reizē arī saprast, cik mēs patiesībā tuvu viens otram esam un cik vienkārši ir tikt līdz Rīgai un Latvijai, un to, cik viesmīlīgi ir latvieši.

Kā sadarbojamies enerģētikas jomā?

Ir pavisam skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir strauji palielinājis nepieciešamību mums izveidot patiešām energoneatkarīgu modeli. Mums jāstrādā pie jaunajiem enerģijas ieguves veidiem, patērētāju aizsardzības, piegāžu diversificēšanas. Nepieciešamība izveidot enerģijas tīklu, kas savienotu visu Eiropu, būs ne tikai Spānijas prezidentūras uzmanības centrā, šis jautājums būs priekšplānā vairākus nākamos gadus.

Mēs noteikti vēlamies reformēt mūsu elektrības tirgu, tā ir mūsu prioritāte. Ibērijas tirgus ir zināms izņēmums - mēs esam savienoti ar pārējo ES, tomēr esam gandrīz kā sala, zināmā mērā izolēti. Tomēr mums izdevās šo izaicinājumu pārvērst par izdevību, un ir izdevies uzturēt zemāko inflācijas līmeni ES - zem trim procentiem. Tādējādi mēs zinām, ka tas ir iespējams un iespējams ne tikai mums ar Portugāli, bet arī pārējām dalībvalstīm. Tāpēc arī uzsveru, ka Baltijas valstīm ir ļoti svarīgs savienojums ar pārējo ES tirgu, jo tad jūs varat pirkt un pārdot elektroenerģiju, arī to, ko saražosiet pēc plānoto vēja ģeneratoru uzstādīšanas. Tādējādi kļūsiet par enerģijas eksportētājiem, kas jūs vienlaikus padarīs mazāk atkarīgus no gāzes iepirkšanas.

Kā vērtējat pašreizējo situāciju Katalonijā? Vai provinces iedzīvotāju vēlme pēc neatkarības ir pieaugusi vai mazinājusies?

Situācija šobrīd ir absolūti normāla. Tas ir paveikts, balstoties uz pieejamajiem konstitucionālajiem mehānismiem, un mūsu juridiskajos un institucionālajos ietvaros pieejamie instrumenti ļauj iekļaut mūsu politiskajā sistēmā arī tās politiskās partijas, kas vairs nevēlas būt Spānijas sastāvā. Tas tika paveikts, un arī neatkarības atbalstītāji ir mūsu institūciju daļa. Viņi sadarbojas ar mūsu premjerministru un viņa valdību, un to pārstāvji, tāpat kā jebkuru citu partiju pārstāvji, balso par likumdošanas priekšlikumiem, atbalsta tos vai neatbalsta un diskutē ar valdību pavisam normālā politiskā veidā. Par to liecina arī 28.maija municipālo vēlēšanu rezultāti, piemēram, Barselonā tagad ir sociāldemokrātu mērs. Citiem vārdiem, notiek pavisam normāls politiskais process, kad atsevišķas partijas iestājas par atšķirīgām idejām, bet vienlaikus sadarbojas ikdienas darbā.

23.jūlijā Spānijā būs vispārējās vēlēšanas, bet vēlos uzsvērt, ka mūsu politiskajām partijām ir skaidra vienprātība par tādiem kritiski svarīgiem jautājumiem kā NATO vai ES. Tādējādi jebkāds vēlēšanu iznākums nekā neietekmēs arī mūsu prezidentūras gaitu.

Vai iespējamais vēlēšanu rezultāts var būtiski ietekmēt arī Kataloniju?

Demokrātija dod iespēju pilsoņiem ik pa laikam nomainīt valdību, tomēr Katalonijas sakarā jāņem vērā, ka vēlēšanu rezultātam būs ietekme uz centrālo valdību, nevis uz Katalonijas autonomo valdību. Redzēsim, kā vēlēšanās veiksies politiskajām partijām, kas aizstāv neatkarīgās Katalonijas vīziju. Tām noteikti būs vietas parlamentā, kur tās varēs brīvi aizstāvēt savas idejas.

Cik tuvu redzat Ukrainas dalību ES?

Ukrainas iestāšanās laiku visvairāk noteiks kara iznākums un tas, kad tieši tas beigsies. Turklāt tādas valstis kā Spānija un Latvija, kas pašas ir izgājušas cauri pievienošanās procesam, labi zina, cik grūti ir kļūt par dalībvalsti. Visas reformas, tas, kā ne tikai institūcijas, bet arī visa civilā sabiedrība pielāgojas visam likumu, direktīvu un regulējumu kopumam, jo tas ir absolūti nepieciešams process visām kandidātvalstīm.

Politiski mums nav nekādu šaubu, ka Ukraina ir Eiropas ģimenes sastāvdaļa, ko nupat vizītes laikā ukraiņiem atkārtoti apliecināja arī mūsu premjers. Tā domājam ne tikai Spānijā, bet visās mūsu galvaspilsētās. Protams, ar dažām atšķirībām viedokļos, tomēr esam ļoti lepni uzskatīt Ukrainu par brāļu valsti. Protams, ka gribas Ukrainu redzēt ES sastāvā kā pilnvērtīgu dalībvalsti jau pavisam drīz, tāpēc sniegsim visu nepieciešamo palīdzību.

Un cik tuvu ir Moldova un Gruzija?

Tāpat kā Ukrainas gadījumā, arī Moldovā un ES tiek veikts apņēmīgs darbs, tomēr tas būs ilgs un apzinīgs process, lai mēs pārliecinātos, ka esam uz pareizā ceļa. Eiropas Politiskajā komitejā pārliecinājāmies, ka ar Moldovas institūcijām ir iespējams pavisam vienkārši un veiksmīgi komunicēt. Tas apliecina, ka viņi vēlas doties uz priekšu ātri, un šāda pat vēlme ir vērojama arī ES institūcijās.

Arī Gruzijai ar ES ir ciešas saites jau 25 gadus, un domāju, ka viņi šodien ir tuvāk ES nekā jebkad agrāk - ES ir lielākā Gruzijas tirdzniecības partnere, turklāt kopš 2016.gada mūsu attiecības regulē ES un Gruzijas asociācijas līgums. Līdz ar to institucionālais ietvars jau ir izdiskutēts un īstenots, radot labus pamatus tālākai politiskai savienībai un ekonomiskajai integrācijai.

Cik Spānijas iedzīvotāju prāti ir atvērti pret dezinformāciju un propagandu?

Domāju, ka patlaban atrodamies informācijas revolūcijas laikmetā, kad visiem ir pieejamas tehnoloģijas, līdz ar to esam pakļauti dezinformācijas iedarbībai. Tomēr spēcīgu spiedienu izjūtam jau vairākus gadus, līdz ar to tagad jau esam izstrādājuši nepieciešamos institucionālos un juridiskos instrumentus, lai pret to cīnītos. Domāju, ka pret šīm dezinformācijas kampaņām esam vairāk un vairāk pasargāti. Protams, riski pastāv vienmēr, it īpaši tad, kad runa ir par konkrētiem procesiem, kā šobrīd tas notiek ar karu Ukrainā. Esam pieredzējuši ļoti ātru reakciju no mūsu institūciju puses, un mūsu pilsoņi šajā ziņā ir diezgan "pieauguši". Viņiem ir pilna piekļuve pārbaudītai informācijai, un domāju, ka piekļuves līmenis informācijai Eiropā ir ļoti augsts, salīdzinot ar citiem pasaules reģioniem.

Iespējams, tieši Spānija varētu vislabāk saprast, kā neitralizēt Krievijas propagandas lielo ietekmi uz Latīņameriku.

Jā, īpašu nozīmi ES attiecībām ar Latīņameriku savas prezidentūras laikā pievēršam ne tikai mūsu ekonomisko divpusējo attiecību, bet arī tieši šīs dezinformācijas kampaņas dēļ kopš kara sākuma. Mums tiešām ir lieliskas divpusējās attiecības ar vairumu valstu šajā reģionā. Tomēr ir pavisam skaidrs, ka mums šajā procesā ir vajadzīga palīdzība no tādām valstīm kā Latvija, kurām ir vēsturiska negatīva pieredze divpusējās attiecībās ar Krieviju - lai jūs viņiem varētu pastāstīt par savu pieredzi. Viņiem ir jāizprot daudzu Eiropas valstu vēsturiskā pieredze un tās iemesli. Viņi ir dzirdējuši Krievijas oficiālo naratīvu, tāpēc viņiem ir jādzird arī jūsu sakāmais, lai to sabalansētu. Krievijas radītā stāsta neitralizēšanai mums ir jāstrādā kopā. Ja mūsu draugi Latīņamerikā un arī Āfrikā zinātu vairāk un saprastu jūsu pieredzi aizvadītajos 100 gados, tad tas ļautu viņiem mainīt savus uzskatus.