foto: LETA
Imigrācija izvirzījusies pirmajā trijniekā starp Eiropas iedzīvotāju lielākajām raizēm
Valstu līmenī izmaksu pieaugums joprojām ir visaktuālākais jautājums 45% Eiropas pilsoņu, kuri ir pieredzējuši pārtikas un enerģijas cenu kāpumu koronavīrusa krīzes un Krievijas uzsāktā kara dēļ./Ilustratīvs attēls.
Pasaulē
2023. gada 11. jūlijs, 22:51

Imigrācija izvirzījusies pirmajā trijniekā starp Eiropas iedzīvotāju lielākajām raizēm

Jauns.lv/LETA

Imigrācija ir izvirzījusies pirmajā trijniekā starp Eiropas iedzīvotāju raizēm, liecina Eiropas Komisijas (EK) pirmdien publicētie "Eirobarometra" dati.

Pirmajā un otrajā vietā joprojām ir inflācija un dzīves dārdzība, kā arī karš Ukrainā. Tikmēr imigrācija sešu mēnešu laikā ir pakāpusies no sestās uz trešo vietu.

Turklāt Eiropas Savienības (ES) vēlētāju skatījumā visas trīs problēmas ir teju līdzvērtīgi nopietnas. 27% aptaujāto atbildēja, ka viņu galvenās raizes ir par inflāciju, 25% - par starptautisko situāciju un 24% - par imigrāciju.

Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu pauda atbalstu ES ārējo robežu stiprināšanai, un vairāk nekā divas trešdaļas atbalstīja kopēju Eiropas patvēruma piešķiršanas sistēmu.

Pretstatā imigrācijas jautājumam bažas par Eiropas energoapgādi krasi samazinājušās, nokrītoties par desmit procentpunktiem, un vairāk nekā 80% respondentiem norādīja, ka ES būtu jāiegulda atjaunojamajos energoresursos un jāpalielina energoefektivitāte.

Tā kā 2024.gada jūnijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un tuvākajos mēnešos gaidāmas vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Luksemburga, Polija un Nīderlande, aptauja labi parāda, kuri jautājumi vēlētājus uztrauc visvairāk.

Valstu līmenī izmaksu pieaugums joprojām ir visaktuālākais jautājums 45% Eiropas pilsoņu, kuri ir pieredzējuši pārtikas un enerģijas cenu kāpumu koronavīrusa krīzes un Krievijas uzsāktā kara dēļ.

Kopš pēdējās aptaujas janvārī un februārī ekonomikas perspektīvas ir uzlabojušās, taču visas dalībvalstis, izņemot Portugāli, joprojām uzskata, ka nākamajā gadā valsts ekonomikas stāvoklis nemainīsies vai pasliktināsies.

Eiropas iedzīvotāju dienaskārtībā valstu līmenī aktuālāki kļuvuši arī vides un klimata pārmaiņu jautājumi līdzās citiem jautājumiem, piemēram, mājokļiem, pensijām un izglītībai.

Kopumā ne galēji labējo partiju popularitātes pieaugums dažās Eiropas valstīs, ne tā dēvētais Katargeitas skandāls Eiropas Parlamentā, šķiet, nav ietekmējis pilsoņu priekšstatu par ES.

Pilsoņu uzticība Eiropas Savienībai un tās iestādēm ir saglabājusies stabila.

Dānija, Portugāle un Zviedrija ir tās dalībvalstis, kurās politiskā uzticība ES iestādēm ir visaugstākā. Grieķijā, Francijā un Kiprā situācija ir gluži pretēja. Šajās valstī 54% līdz 56% respondentu apgalvo, ka neuzticas ES.

Kandidātvalstīs uzticība ES ir pieaugusi, bet tā joprojām ir ļoti zema Serbijā, Moldovā, Ziemeļmaķedonijā un Turcijā, kur nesasniedz pat pusi pilsoņu.

Kara dēļ Ukrainā aptauju nebija iespējams veikt, taču lielākā daļa dalībvalstu piekrīt lēmumam piešķirt Ukrainai potenciālās ES kandidātvalsts statusu, lai gan ar niansēm.

Spēcīgāki iebildumi bija tādās valstīs kā Austrija, Ungārija, Čehija un Slovākija, kur vismaz 45% respondentu norādīja, ka nepiekrīt šim lēmumam.