Sekss "mēra" laikā! Krievijā kara laikā plaukst seksa orģijas

Belgorodā un citās Krievijas pilsētās, kas atrodas Ukrainas tuvumā, svingeru ballītes tiek rīkotas regulāri.  Dažādu grupu seksa dalībnieki no piefrontes reģioniem atbild  apšaudes un pretgaisa aizsardzības pasākumi nav šķērslis seksa orģijām. Par to pārliecināts ir svingeru ballīšu rīkošanas projekta “Svoi Ludi” vadītājs un viens no retajiem Krievijas publiskajiem svingeriem Iļja Lukičevs: "Noteikti varu teikt, ka šogad svingeru pasākumos bija vairāk cilvēku."

Ne vārda par karu

Kā norāda “The Insider” svingeru komūna ir ļoti slēgta. Lielākā daļa intervētie seksa klubu vadītāji un ballīšu organizatori atteicās atbildēt uz jautājumiem. Arī grupas sociālajos tīklos, kur notiek dzīvā komunikācija, nepieņem nepiederošus cilvēkus, tāpat tās tiek tiek rūpīgi moderētas. “The Insider” norāda - kamēr visos krievvalodīgajos sociālajos tīklos cilvēki strīdējās un lamājās par notiekošo, svingeri šādas diskusijas aizliedza jau pašā sākumā. Iļja Lukičevs to skaidro šādi: “Mums ir stingri aizliegts apspriest politiku, bērnus, LGBT, narkotikas. Par pirmo pārkāpumu - brīdinājums, par otro - aizliegums.”

Lukičevs, starp citu, ir bijušais militārists un savas pirmās svingeru ballītes sāka rīkot līguma dienesta laikā. Neilgi pēc mobilizācijas sākuma viņš saņēma pavēsti uz iesaukšanas centru, tomēr vēl nav mobilizēts. “Divi citi ballīšu organizatori jau ir armijā. Bet tas mums netraucēja šogad aktīvi rīkot pasākumus, tostarp lielus festivālus 200 cilvēkiem,” atklāj Lukičevs.

Cenas dalībai pasākumos, pēc Lukičeva teiktā, nav mainījušās kopš 2019. gada: “Teiksim, ja kādā pilsētā biļete uz svingeru tikšanos vienam vīrietim maksāja 5 tūkstošus rubļu (apmēram 67 eiro – red.), tad tagad tā maksā tikpat.”

Cilvēki gatavi piepildīt savas erotiskās fantāzijas

Tikmēr seksa ballīšu rīkotāji “Kinky Party” nopietni domā par cenu celšanu. Viņiem pagājušais gads bijis izdevies lai gan, pēc projekta līdzdibinātāja Taisija Blanča teiktā, viss sākās slikti: “Sākumā, pēc 24. februāra, bija manāmi mazāk dalībnieku. Sabiedrībā bija ļoti spēcīgs stress. No otras puses, mēs esam tikšanās ir tikai vieta, kur cilvēki nāk atpūsties. Tāpēc martā mēs pat izdomājām un rīkojām jauna formāta pasākumu bez seksuālas pieskaņas – “Kinky Care”. Cilvēki varēja nāk, apskaut cits citu, veikt viens otram masāžu un klausīties meditatīvu mūziku.”

Ikdienā “Kinky Party” ballītes maz līdzinās meditācijai, un seksuālas aktivitātes tur ir norma, ziņo “The Insider”.  “Kinky Party” organizē salīdzinoši jaunu seksa ballīšu formātu Krievijā ar iepriekšēju dalībnieku atlasi, obligātiem tematiskajiem tērpiem, šoviem un erotiskām aktivitātēm, piemēram, šibari (japāņu termins sasiešanai – red.) vai pērienu.

“Kinky Party” ir kļuvis par atpazīstamu zīmolu dažādām seksa ballītēm.  Lielas un jestras ballītes regulāri notiek arī Maskavā un Sanktpēterburgā. Taisija Blanča norāda, ka “Kinky Party”  ballītes būtiski ļoti atšķiras no svingeru pasākumiem: “Pirms septiņiem gadiem, kad sākām darbu, mēģinājām sadarboties ar svingeriem. Taču ātri kļuva skaidrs, ka mums ir cita publika. “Kinky Party” ir par aktīvas piekrišanas kultūru, sava jutekliskuma izzināšanu, drošību. Tāpēc esam ļoti vērīgi pret dalībnieku atlasi, lūdzam aizpildīt anketu un izvēlēties cilvēkus, kuriem ir kopīgas mūsu vērtības. Cilvēkiem, kas mūs apmeklē, ir vienādas vērtības. Tāpēc, starp citu, mums sabiedrībā nebija nekādu konfliktu pēc 24. februāra.”

“Kinky Party” organizatori norāda, ka viņu auditorija no 24. februāra šoka sāka atgūties tikai aprīļa beigās. Pa vasaru tika atjaunots arī iepriekšējais pasākumu skaits, taču pēc tam izsludināta mobilizācija, un “Kinky Party” piedzīvoja pamatīgu pieprasījuma pieaugumu. “Domājām, ka būs jātaisa meiteņu ballīte. Taču tā nenotika. Biļetes, kā vienmēr, pirka aptuveni vienāds vīriešu un sieviešu skaits. Pieprasījums pēkšņi uzlēca tik lielā mērā, ka trīs dienas pirms pasākuma nācās slēgt izpārdošanu. Zālē pat bija nedaudz pārpildīts.”

Apmēram tāda pati tendence bija vērojama citā seksa ballīšu organizatoru “Feel it” pasaākumos. “Feel it” ir intīmākas erotiskās tikšanās Sanktpēterburgā, ko paši organizatori definē kā "ētiskas seksa ballītes". Lūk, ko stāsta projekta dibinātāja, žurnāliste Tatjana Bakuna:

“Mēs sarīkojām tikšanos tieši pirms februāra notikumiem un tad aprīlī. Aprīli cilvēki ļoti gaidīja. Ļoti ātri slēdzām reģistrāciju. Cilvēki gribēja novērst uzmanību no kara. Šajā laika posmā mēs rīkojām piecas tikšanās. Interesanti, ka pēc mobilizācijas izsludināšanas bija vēl vairāk vīriešu, kuri vēlējās piedalīties.”

“Kinky Party” norāda par tendenci savu klientu vidū: “Cilvēki raksta, ka vairs nevēlas atlikt savas vēlmes. Pat tie, kuri ilgi neuzdrošinājās ierasties “Kinky Party”, uz notiekošā fona, saprata, ka tagad ir pienācis laiks.

Kopumā ar seksa ballīšu rīkotāju pieprasījumu viss iet labi, tomēr arī viņi sūdzas par mobilizāciju: “Kādreiz bija liela darbinieku izvēle, bet tagad tā ir maza. Piemēram, no 30 mūsu pastāvīgajiem dīdžejiem palikuši piecpadsmit.”

Mobilizācija izraisa pieprasījumu

Kas attiecas uz seksa darbiniekiem, daļa piedzīvo pieprasījuma kritumu. Kustības “Serebrenaja roza”, kas iestājas par prostitūtu un seksa industrijas darbinieku tiesībām, dibinātāja Irina Maslova norāda: “Šis gads vissmagāk skāra meitenes, kas strādāja zemāko un vidējo cenu segmentā. Pirmais lielais pieprasījuma kritums bija februārī un martā. Otrais - septembra beigās, kad tika izsludināta mobilizācija. Vairāk vai mazāk pārliecināti šobrīd jūtas tikai VIP eskorti. BDSM pakalpojumu jomā klienti ir palikuši, un cenas nav samazinājušās. Pārējos diezgan ļoti smagi skāra šī gada notikumi.”

Precīza priekšstata, protams, nevienam nav, taču tiek lēsts, ka zemo un vidējo seksa pakalpojuma segmentā klientu plūsma samazinājusies divas līdz trīs reizes, kamēr ieņēmumi samazinājušies par 30–50%.

“The Insider” intervētā Kristīna, kas sniedz cilvēktiesību palīdzību Krievijas seksa darbiniekiem, norādīja, ka kara sākums 24. februārī maz ietekmēja seksa industriju Krievijā. Taču galvenais trieciens un krīze iestājās pēc mobilizācijas: “Uzreiz pēc 24. februāra gandrīz nekas nemainījās. Tikai tematiskajos forumos sākās strīdi, jo seksa darbinieki ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie - tikpat uzņēmīgi pret propagandu. Kāds bija par karu, kāds bija pret, kāds ieņēma pozīciju “ne viss ir tik vienkārši”. Kādā brīdī seksa darbinieku forumos vienkārši nolēma aizliegt diskusijas par politiku. Dažas meitenes pat zaudēja pastāvīgos klientus tāpēc, ka atšķīrās viņu uzskati par karu. Pašā kara sākumā bija gadījums, kad viens salons piedāvāja klientiem “kopīgi sodīt ukraiņu sievietes”. Pilnīgi nežēlīgs, manuprāt, reklāmas triks.”

Pēc mobilizācijas izsludināšanas, pēc Kristīnas novērojumiem, strauji pieauga seksa pakalpojumu pieprasījums:

“Cilvēki gribēja ballēties, viņiem bija vecpuišu ballītes pirms došanās karā.

Mārketings jau nav pārstājis eksistēt. Tajā pašā laikā turīgāki klienti un vidusšķira sāka pamest Krieviju, dažas meitenes viņiem sekoja. Tagad krievu meitenēm negribīgi izsniedz vīzas, un pat ar vīzu viņām grūti vai pat neiespējamo iebraukt Eiropā. Tik daudzas aizbrauca uz Stambulu. Šobrīd tur ir liela konkurence."

Viņa norāda, ka necieta paša lētākā segmenta seksa darbinieki, kuru galvenie klienti ir darba migranti, kurus mobilizācija neskāra. Bet Kristīna uzskata, ka tagad vispārējā profesijas krīze ir skārusi arī viņus: “Acīmredzot ir notikusi vērtību pārvērtēšana, un daudzi klienti šobrīd dod priekšroku nest naudu ģimenei. Kādreiz zemākā un vidējā segmenta meitenei bija 6-15 klienti dienā, tagad ar klientiem ir vājāk. Ja salonā ienāk desmit cilvēki, tas jau ir labi. Klienti tagad arvien biežāk pieprasa atlaidi, atsaucoties uz to, ka viņi dodas karā. Bet meitenes, cik es zinu, tādas atlaides nedod."

Protams, karš, mobilizācija un karaspēka kustība ir radījusi vietas, kur, gluži pretēji, klientu ir daudz. Seksa pakalpojumu sniedzēji Novosibirskā tagad runā par pieaugošu pieprasījumu. Prostitūtas koncentrējas uz treniņnometnēm ap pilsētu.

Nozares pārstāvji norāda, ka piefrontes teritorijās ir novērojams industrijas kvalitātes kritums: “Reģionos, kas robežojas ar Ukrainu, normāla seksa darba praktiski vairs nav. Viena no meitenēm, kas vasarā regulāri brauca uz dienvidiem strādāt, šogad atgriezās ar vārdiem - murgs, nekad vairs tur nebraukšu. Tagad viņa ir pārcēlusies strādāt uz Kazahstānu.”

Tam visam, pēc kustības “Serebrenaja roza” ekspertes Irinas Maslovas domām, ir lielas sociālās sekas: “Cenas samazinās, un seksa darbinieki, tiecoties pēc klienta, piekrīt bīstamākām darbībām. No strauji nabadzīgajiem reģioniem daudzi pārceļas uz lielajām pilsētām, īpaši uz Maskavu. Tajā pašā laikā iedzīvotāju noplicināšana ir novedusi pie tā, ka sievietes, kuras iepriekš ar to nav nodarbojušās, ir spiestas meklēt šāda veida ienākumus.”

Kristīna atzīmē, ka meitenēm tagad ir jāuzņemas ne tikai fizisks, bet arī juridisks risks: “Tagad bez klientiem palikušie seksa darbinieki tiek aktīvi ievilināti seksuālu pakalpojumu sniegšanā internetā. Un Krievijā meitenes, ja tiek pieķertas, vairs netiek tiesātas pēc administratīvā panta “nodarbošanās ar prostitūciju”, bet gan pēc kriminālpanta “pornogrāfijas izgatavošana”.

Tajā pašā laikā tiesībsargājošās iestādes pērn nogalē pēkšņi sāka izrādīt pastiprinātu interesi par prostitūtām. Novembrī Maskavā veselu mēnesi notika prostitūcijas apkarošana. Seksa darbinieku forums min pārsteidzošus skaitļus: 719 administratīvie protokoli pirmajās trīs nedēļās, aptuveni 20 reizes pārsniedzot parasto mēneša statistiku.

Vai šādā gaisotnē ir vērts baidīties par orģiju organizatoriem un dalībniekiem, retoriski vaicā “The INnsider”? Iļja Lukičevs, kas organizē svingeru ballītes, ir optimistisks: “Mūs, svingerus, pagaidām neaiztiek. Domāju mums pieķersies, kad tiks galā ar gejiem.”