Krievijas armija dod priekšroku psiholoģiskajam teroram, nevis panākumiem kaujaslaukā
Krievijas karaspēks karā Ukrainā priekšroku dod psiholoģiskajam teroram, nevis panākumiem kaujaslaukā, teikts jaunākajā ASV Kara izpētes institūta (ISW) apskatā par situāciju frontē.
Krievija izmanto dronus "Shahed-136", lai uzbruktu civilajiem rajoniem, tā vietā lai koncentrētos uz leģitīmiem militāriem mērķiem un objektiem frontes rajonā.
"Dronu trieciens 17. oktobrī dzīvojamajai infrastruktūrai Kijivā atbilst plašākai Krievijas spēku darbības shēmai, kurā priekšroka tiek dota psiholoģiskajam teroram Ukrainā, nevis jūtamiem rezultātiem kaujaslaukā," teikts kopsavilkumā.
ISW eksperti arī komentē Krievijā Belgorodas apgabala poligonā notikušo apšaudi, kas izraisījusies, pēc visa spriežot, mobilizēto karavīru starpā.
Notikušais ir sekas Kremļa atkarībai no mazākumtautībām, kas visu šo laiku nesušas mobilizācijas galveno slogu.
Mazākumtautības, kas spiestas karot šajā karā, ko "nosaka Krievijas impēriskie mērķi un ko noformējis krievu pareizticīgais nacionālisms", visdrīzāk turpina just atsvešinātību.
Tas noved pie neapmierinātības, bet pēc tam pie pretošanās, kam seko represijas pret mazākumtautību anklāviem, skaidroja ISW analītiķi.
Algotņu grupējuma "Vagner" izveidotājs Jevgēņijs Prigožins un ar "Vagner" saistītie profili sociālajos medijos arvien biežāk izsakās par Krievijas militāro institūtu neefektivitāti un sociālajām problēmām, un tas netiešā veidā var sašūpot Kremļa varu.
Kaut arī Prigožins tiešā formā nekritizē prezidentu Vladimiru Putinu, Pirgožina pieaugošā popularitāte nacionālistu vidū var kaitēt "spēcīgā vīrieša" tēlam, ko centies radīt Krievijas prezidents.
Pēc apšaudes Belgorodas apgabalā sākušās diskusijas par pilsoņkaru Krievijā var vēl vairāk graut Kremļa apgalvojumus par nacionālo, etnisko un reliģisko vienotību Krievijā.
