Lietuvas Seims ārkārtējo situāciju pagarina līdz septembra vidum
Lietuvas parlaments otrdien pieņēmis ierosinājumu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā izsludināto ārkārtējo situāciju Lietuvā pagarināt līdz 15.septembrim.
Par valdības atbalstīto Iekšlietu ministrijas ierosinājumu pagarināt ārkārtējo situāciju balsoja 80 Seima deputāti, septiņi bija pret un 28 atturējās.
Pret ārkārtējās situācijas pagarināšanu balsojušie pauda neizpratni, kādēļ tāds režīms jānosaka visā valstī, ja to varētu noteikt tikai pierobežas teritorijās.
Parlamenta opozīcijā esošo sociāldemokrātu deputāts Aļģirds Sīss norādīja, ka visas valsts mērogā izsludināta ārkārtējā situācija tiek pamatota ar to, ka tādā gadījumā ir ļauts aizliegt Krievijas televīzijas kanālu retranslāciju.
Tomēr, viņa vērtējumā, tādu lēmumu var pieņemt arī sakaru regulators, turklāt satelīta uztvērējus tāpat nevienam nenoņem un tie, kas vēlas skatīties propagandas programmas, atradīs veidus, kā tām piekļūt.
Šonedēļ prezentējot parlamenta rezolūcijas projektu, Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena norādīja, ka sabiedriskās kārtības apdraudējums nav mazinājies, jo Krievijas agresija Ukrainā, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi turpinās un paplašinās.
Turklāt, kā uzsvēra politiķe, Krievija turpina neslēptu un pastiprinātu retoriku pret valstīm, kuras atbalsta Ukrainu.
Pašreizējā ārkārtējā situācija Lietuvā spēkā ir līdz 30.jūnijam.
Lēmumā norādīts, ka ārkārtējā situācija ir nosakāma saistībā ar līdz šim nepieredzētu mobilizāciju Krievijas un Baltkrievijas spēkos, kas īsteno militāru agresiju pret kaimiņvalsti Ukrainu.
Tāpat lēmumā pausts, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir izraisījis humāno krīzi un bēgļu krīzi, kā arī apdraud NATO, Eiropas Savienības un citu Eiropas Savienības valstu, arī Lietuvas drošību.
"Iespējami hibrīduzbrukumi un dažāda veida provokācijas nopietni apdraud sabiedrību," norādīts lēmumā, piebilstot, ka šos draudus nav iespējams novērst, "samērīgi neierobežojot konstitūcijā un Likumā par ārkārtējo situāciju paredzēto tiesību un brīvību īstenošanu, un bez noteiktiem ārkārtas pasākumiem".
Ar Seima lēmumu arī turpmāk tiek saglabāts aizliegums retranslēt Lietuvā Krievijas un Baltkrievijas televīzijas programmas, pulcēties, lai paustu atbalstu Krievijas karam Ukrainā, un citus ierobežojumus.
Lietuvā ārkārtējā situācija tika noteikta 24.februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā. Tā bija spēkā līdz 20.aprīlim plkst.23.59 un tika pagarināta no 22.aprīļa pulksten 0.00 līdz 29.jūnija plkst.23.59.
