Vācijas Konstitucionālā tiesa izsaka aizrādījumu Merkelei par pilnvaru pārkāpšanu
foto: EPA/Scanpix
Bijusī ilggadējā Vācijas kanclere Angela Merkele.
Pasaulē

Vācijas Konstitucionālā tiesa izsaka aizrādījumu Merkelei par pilnvaru pārkāpšanu

Jauns.lv / LETA

Vācijas Konstitucionālā tiesa trešdien izteikusi aizrādījumu bijušajai ilggadējai kanclerei Angelai Merkelei par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu savu politisko oponentu ierobežošanai.

Vācijas Konstitucionālā tiesa izsaka aizrādījumu M...

Savos izteikumos par labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD) Merkele ir pārkāpusi visu partiju līdztiesības principu, atzinusi tiesa.

Lietas sākums meklējams 2020.gada februārī, kad Tīringenes landtāgs par zemes premjerministru ievēlēja liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) kandidātu Tomasu Kemerihu. Tas izraisīja valsts mēroga politisko skandālu, jo par Kemerihu līdz ar FDP un Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) deputātiem balsoja arī AfD.

Tas, ka vietējā CDU nodaļa bija faktiski iesaistījusies aliansē ar AfD, kas federālā līmenī tikusi izslēgta no jebkādas sadarbības, izsauca partijas centrālo institūciju sašutumu.

Arī citas tradicionālās partijas gan pirms, gan pēc Tīringenes incidenta kategoriski noraidījušas jebkādas sadarbības iespējas ar AfD.

Neilgi pēc Kemeriha apstiprināšanas amatā Merkele paziņoja, ka Tīringenes landtāga balsojums esot "nepiedodams un tāpēc atsaucams". Tā bija "demokrātijai slikta diena", piebilda toreizējā kanclere.

Trīs dienas pēc savas ievēlēšanas Kemerihs faktiski tika piespiests atkāpties, un pēc mēneša viņa vietā premjera krēslā tika apstiprināts kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreise") pārstāvis Bodo Rāmelovs.

Pēc tam AfD pret Merkeli vērsās tiesā par spiediena izdarīšanu uz Kemerihu, lai panāktu viņa atkāpšanos.

Kā norādīja tiesneši, kaut arī individuāli politiķi var paust kritiku par citām partijām, tiem, kam ir amati valdībā, ir jārespektē neitralitātes princips. Merkele ar šiem komentāriem nākusi klajā savā oficiālajā kapacitātē, norādīja tiesneši.

Merkeles administrācijas vadītājs skaidroja, ka Merkeli piespieduši reaģēt toreizējie valdības koalīcijas partneri un žurnālisti un ka uz spēles bijusi Vācijas starptautiskā reputācija.

Drīz pēc sprieduma pasludināšanas AfD, atbalsojot Merkeles 2020.gada izteikumus, norādīja, ka spriedums iezīmē "labu dienu demokrātijai".

AfD "turpinās cīnīties par pamattiesībām un to, lai tiktu cienīta konstitūcija", sacīja AfD līderis Tīno Šrupala.

Tiesa no Merkeles puses nekādus tālākus soļus šajā lietā nepieprasīja.

Merkeles pārstāvis sakariem ar presi izplatījis šādu paziņojumu: "Bijusī kanclere doktore Angela Merkele, protams, respektē Konstitucionālās tiesas spriedumu."