TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija iebrūk Ukrainā; Krievijas spēki masveidā pamet Sumu apgabalu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 2022. gada 24. februārī, teica runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," Putins sacīja 24. februārī neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). Drīz pēc tam sāka pienākt ziņas, ka Ukrainas pilsētās dzirdami sprādzieni.
Krievijas iebrukums Ukrainā
Jaunajai teksta tiešraidei par Krievijas agresiju Ukrainā vari sekot šeit.
Martā jaunu automašīnu cenas Krievijā pieaugušas vidēji par 40%.
Prices for new cars in #Russia rose by an average of 40% last March. pic.twitter.com/vk0q8EC29W
— NEXTA (@nexta_tv) April 4, 2022
Vācija plāno šonedēļ izraidīt "ievērojamu skaitu" Krievijas diplomātu, ziņo laikraksts BILD.
#Germany will decide this week to expel a "significant number" of #Russian diplomats, according to @BILD. pic.twitter.com/ENsCQfxLCN
— NEXTA (@nexta_tv) April 4, 2022
Satelītattēlos redzama 13.7 metrus gara tranšeja.
"Maxar Technologies" paziņoja, ka pirmās masu kapa rakšanas pazīmes tika konstatētas 10.martā.
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem, Krievija vēlas savervēt 60 000 karavīru.
Mobilizācijai pakļauts ierindnieku, seržantu un virsnieku personāls.
Galvenie mobilizācijas reģioni ir Krasnodaras apgabals, Permas apgabals, Dagestāna, Ingušija un Kalmikija. Vairāk lasi šeit.
Ģenerālprokuratūras rīcībā esošie dati liecina, ka kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu cietuši 425 bērni, no kuriem 161 gājis bojā, bet 264 nepilngadīgie cietuši. Visvairāk bērnu cietuši Kijivas (75), Doneckas (78) un Harkivas (59) apgabalos.
Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Sergejs Gaidajs ziņo, ka apšaudes rezultātā gājuši bojā divi brīvprātīgie, kuri nodarbojušies ar humānās palīdzības sniegšanu vietējiem iedzīvotājiem.
Gaidajs stāsta, ka viena no upurēm izglābusi kolēģes dzīvību, piesedzot viņu ar savu ķermeni, kad sākās pilsētas apšaude.
Krievija karam pret Ukrainu plāno piesaistīt aptuveni 60 000 cilvēku, pirmdien paziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Vairāk lasi šeit.
Uz klusuma brīdi aicināja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), norādot ka Kijiva, kuras pievārtē atrodas Buča, ir Rīgas sadraudzības pilsēta.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons šonedēļ gaidāmajās sarunās mudinās Vācijas kancleru Olafu Šolcu pastiprināt iplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu pret Krieviju, vēsta laikraksts "The Times".
Arī Šolcs nule kā paziņojis, ka Eiropas Savienības valstis tuvākajās dienās noteiks jaunu sankciju paketi pret Maskavu, un to sekas jutīs Krievijas prezidents Vladimirs Putins un tie, kas viņu atbalsta.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti teica runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses.
Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".