TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; krievi nesen okupētās pilsētās jau veic nelikumīgu mobilizāciju
Kopš šī gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.
Krievijas agresija Ukrainā
Turpmāk Jauns.lv teksta tiešraidei par Krievijas agresiju Ukrainā iespējams sekot šeit.
Sabombardēta dzīvojamā ēka.
#Avdiivka, #Donetsk region, east #Ukraine, today, following shelling by the #Russia|n forces occupying Donetsk: pic.twitter.com/ViEhnJrIWo
— Alex Kokcharov (@AlexKokcharov) July 7, 2022
Turcijas varasiestādes atbrīvojušas Krievijas kravas kuģi "Zhibek Zholy", kuru tās sākotnēji bija aizturējušas pēc Ukrainas varasiestāžu pieprasījuma.
Kuģis ieradās Turcijā ar graudu kravu, kas nozagta no okupētajām Ukrainas teritorijām, teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
⚡️ Ukraine decries Turkey for releasing ship with stolen Ukrainian grain.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 7, 2022
The Turkish authorities have released the Russian cargo ship Zhibek Zholy, which they had initially detained upon request from the Ukrainiain authorities.
⚡️Video of the consequences of today's Russian missile attack on Kramatorsk. https://t.co/AWMx6W6w1n pic.twitter.com/zMxGayIFl7
— Flash (@Flash43191300) July 7, 2022
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien atbalstīja priekšlikumu ļaut Ukrainas bēgļiem paturēt savā valstī izdotās autovadītāja apliecības, atceļot pienākumu tās apmainīt pret Eiropas Savienības (ES) vadītāju apliecībām, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Viņš pavēstīja, ka divas nedēļas pēc Eiropas Komisijas iesniegtā priekšlikuma deputāti ar 561 balsīm par, sešām pret un piecām atturoties piekrita vienkāršot procedūru, lai Ukrainas bēgļi varētu saglabāt savas autovadītāja apliecības ES.
Ukraiņi, kas bēg no Krievijas iebrukuma un ieguvuši pagaidu aizsardzības statusu, varēs turpināt izmantot Ukrainā izdotās autovadītāja apliecības, nemainot tās pret ES autovadītāja apliecībām vai kārtojot jaunu braukšanas eksāmenu, kamēr viņiem ir pagaidu aizsardzības statuss.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien deva zaļo gaismu makrofinansiālajam aizdevumam viena miljarda eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai segt ārējā finansējuma vajadzības, kas ir palielinājušās kara dēļ.
EP piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam piešķirt Kijevai aizdevumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, papildus 1,2 miljardiem eiro, kas jau izmaksāti 2022.gada martā un maijā. Pašreizējā summa ir pirmā daļa no plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai deviņu miljardu eiro apmērā.
Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis Kijivā tiekas ar Eiropas līderiem 2022. gada 18. jūnijā
Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainas Doneckas apgabalā pēdējo 24 stundu laikā nogalināti vismaz septiņi civiliedzīvotāji un divi ievainoti, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Kirilenko vietnē "Telegram" paziņoja, ka trīs cilvēki nogalināti Toreckā, divi Avdijivkā, viens Kodemā un viens Siverskā.
Russia has carried out an air-based missile attack on the central part of Kramatorsk, Donetsk Oblast, there are injured - City Administration Head Oleksandr Honcharenkohttps://t.co/kyqLgz1qJ8 pic.twitter.com/su6VJVWUh4
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 7, 2022
Rinkēvičs Dmitro Kulebam apliecinājis Latvijas atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju.
Had a good 📞 conversation with Ukrainian Foreign Minister @DmytroKuleba, reiterated Latvia’s commitment to continue supporting #Ukraine in its fight against Russian aggression, more help on the way #StandUpForUkraine 🇱🇻 🤝 🇺🇦
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) July 7, 2022
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte ceturtdien noraidījusi ideju par bruņumašīnu piegādi Ukrainai, sakot, ka nevar izlaupīt Vācijas armijas resursus.
"Mēs atbalstām Ukrainu ar visu iespējamo (..). Bet mums ir jāgarantē Vācijas aizsardzības spējas," ziņu aģentūrai DPA sacīja Lambrehte.
Vācija ir sākusi piegādāt Ukrainai smago militāro tehniku, piemēram, pretgaisa aizsardzības tankus, taču piegādes sāktas krietni vēlāk, nekā lūdza Ukraina. Tomēr Ukrainas līderi turpina izdarīt spiedienu uz Rietumiem, lai iegūtu vairāk ieroču cīņai ar uzbrūkošo Krievijas karaspēku.
Ukrainas drošības dienestam (UDD) turpinot pārtvert un ierakstīt krievu okupantu sazvanīšanos ar tuviniekiem, kļūst skaidrs, ka ne mazums Krievijas karavīru ir uz nervu sabrukuma robežas. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
