Gutērešs: draudi drošībai lielāki nekā Aukstajā karā

Maza kļūda vai saziņas kļūme var novest pie katastrofālām sekām, brīdināja ANO vadītājs.

"Man bieži vaicā, vai mēs esam jaunā Aukstā karā," ikgadējā Minhenes drošības konferencē sacīja Gutērrešs. "Mana atbilde ir, ka draudi globālajai drošībai tagad ir daudz sarežģītāki un, iespējams, lielāki nekā tolaik."

Pagājušajā gadsimtā vairākas desmitgades ilgušajā ASV un PSRS konfrontācijā "bija mehānismi, kas pretiniekiem ļāva kalkulēt risku un izmantot neoficiālos kanālus, lai novērstu krīzes", sacīja Gutērrešs. "Šodien daudzas no šīm sistēmām vairs neeksistē, un vairums cilvēku, kas ir apmācīti tās izmantot, vairs nav šeit ar mums."

Kā sacīja Gutērrešs, viņš joprojām cer, ka Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana pie Ukrainas robežām nepāraugs militārā konfliktā.

"Es mudinu visas puses ar savu retoriku būt ārkārtīgi uzmanīgām. Publiskiem paziņojumiem jābūt vērstiem uz spriedzes mazināšanu, nevis vairošanu," sacīja Gutērrešs.

Minhenes konferenci apmeklē ASV viceprezidente Kamala Harisa, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tomēr neviena augsta Krievijas amatpersona nav ieradusies.

Kā norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, Krievija palaidusi garām iespēju.

"Īpaši šajā ārkārtīgi draudīgajā situācijā būtu bijis svarīgi Minhenē satikties arī ar Krievijas pārstāvjiem," paziņojumā pirms konferences norādīja ministre. Pat mazi soļi miera virzienā "būtu labāki nekā liels solis kara virzienā".

Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.

Tikmēr Ukrainas valdība un Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Austrumukrainā apmainās ar apsūdzībām par apšaudēm un citiem pamiera pārkāpumiem.
ASV paudusi bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.