Kazahstānas prezidents noraida starptautisku izmeklēšanu par nemieriem
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs sestdien noraidīja aicinājumus sākt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar šomēnes notikušajiem protestiem un paziņoja, ka neplāno konstitūcijas grozījumus, lai varētu ilgāk palikt pie varas.
Vairāk nekā 200 cilvēku gāja bojā un tūkstošiem tika ievainoti vardarbīgās sadursmēs protestos pret valdību, kuru dēļ Tokajevs aicināja palīgā Krievijas karavīrus sabiedriskās kārtības atjaunošanai.
Tokajevs un citas augsta ranga Kazahstānas amatpersonas par sadursmēm vaino ar ārvalstīm saistītus bandītus un teroristus, lai gan nav sniegušas nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem.
Pirmajā televīzijas intervijā kopš krīzes sākuma Tokajevs sestdien atkārtoti pauda, ka Kazahstāna piedzīvojusi kaujinieku uzbrukumu, tomēr uzsvēra, ka valsts to spēs izmeklēt bez ārvalstu palīdzības.
"Runājot par starptautisku izmeklēšanu par Kazahstānā notikušo, es neredzu tādas izmeklēšanas nepieciešamību. Mums ir savu cilvēki, kuri ir godīgi, objektīvi," viņš teica intervijā valsts raidsabiedrībai "Habar".
Starptautiskās tiesību aizstāvības organizācijas un Eiropas Parlaments (EP) ir mudinājuši veikt starptautisku izmeklēšanu par vardarbību un haosu protestos, kas sākās ar iebildumiem pret enerģijas cenu kāpumu, bet pārauga citās politiskās prasībās.
Tokajevs 20.janvārī pieņemto EP rezolūciju nodēvēja par "neobjektīvu, pārsteidzīgu", piebilstot, ka viņu tā neuztrauc.
EP ar pārliecinošu vairākumu pieņēma rezolūciju, kurā pieprasa "pienācīgu starptautisku izmeklēšanu par noziegumiem, kas pastrādāti pret Kazahstānas iedzīvotājiem" vardarbības laikā.
Vairāki nemieru laikā aizturētie paziņojuši, ka policijā viņi spīdzināti, bet citi ir apsūdzējuši karavīrus par civiliedzīvotāju automašīnu dedzināšanu.
Prokuratūra pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pēc nekārtībām 464 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā.
Vienlaikus Tokajevs izmantoja interviju, lai noraidītu iespēju, ka sekos sava priekšteča Nursultana Nazarbajeva, kurš valsti vadīja gandrīz 30 gadus, pēdās.
"Es nezinu, cik ilgi būšu Kazahstānas prezidents, bet es pilnīgi droši zinu, ka saskaņā ar konstitūciju, tas nebūs ilgāk kā divi amata termiņi. Likumi un vēl jo vairāk konstitūcija netiks grozīta," Tokajevs uzsvēra.
Piektdien Tokajevs tika ievēlēts par valdošās partijas "Nur Otan" priekšsēdētāju. 1999.gadā pēc Kazahstānas bijušā prezidenta Nazarbajeva iniciatīvas dibinātā "Nur Otan" ("Tēvzemes gaisma") ir lielākā partija Kazahstānā. 2021.gada 23.novembrī Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no partijas līdera amata.
Kā ziņots, 2.janvārī Kazahstānas dienvidrietumos sākās protesti pret sašķidrinātās gāzes cenu straujo kāpumu, bet turpmākajās dienās protesti pārņēma visu valsti, ieskaitot Kazahstānas lielāko pilsētu Almati, un līdztekus ekonomiskajām prasībām sāka parādīties arī politiskās prasības. Protestētāji cita starpā pieprasīja eksprezidenta Nazarbajeva un viņa klana pilnīgu aiziešanu no valsts vadības.
5.janvāra vakarā, kad valdības spēki faktiski bija zaudējuši kontroli pār Almati, prezidents Tokajevs izsludināja ārkārtējo stāvokli un pieprasīja Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) kontingenta izvietošanu valstī. Kazahstānā ieradās vairāk nekā 2000 ODKB karavīri un 250 tehnikas vienības.
Jau piecas dienas vēlāk Tokajevs paziņoja, ka Kazahstānā atjaunota konstitucionālā kārtība, dramatiskos notikumus valstī dēvējot par "apvērsuma mēģinājumu", bet ODKB karavīru izvešana tika pabeigta tikai šīs nedēļas vidū.
