Dzīvnieki globālās sasilšanas ietekmē sākuši mainīt savas aprises
Lai spētu labāk regulēt sava ķermeņa temperatūru un pielāgoties aizvien siltākam klimatam, dzīvnieki maina savu ķermeņa daļu - knābju, kāju un ausu - formas, novērojuši zinātnieki.
Dažas siltākos klimatos dzīvojošas radības jau vēsturiski ir izveidojušas lielākas ausis un knābjus, taču zinātnieki novēro, ka šādas pārmaiņas līdz ar globālo sakaršanu kļūst aizvien izteiktākas. Tās īpaši ir novērojamas putnu ķermeņu daļām.
Ja dzīvniekiem neizdodas kontrolēt sava ķermeņa temperatūru, viņi var pārkarst un iet bojā. Kad tiem ir par siltu, putni izmanto savus knābjus, bet zīdītāji – ausis, lai atvēsinātos.
Dzīvnieku ķermeņa daļas, kas nav noklātas ar spalvām, piemēram, knābji, ausis, astes vai kājas, neuzglabā siltumu, tādēļ tās ir svarīgas zonas ķermeņa temperatūras kontrolēšanai. Putnu dzīvības, kam ir mazāki knābji, ir vairāk apdraudētas karstu vasaru laikā, secināts pētījumā.
“Formu maiņa nenozīmē, ka dzīvnieki spēj tikt galā ar klimata pārmaiņām un ka tas ir normāli,” komentējusi publikācijas autore un putnu pētniece Sāra Raidinga. “Tas nozīmē, ka viņi pielāgojas, lai izdzīvotu. Bet mēs nevaram būt droši, kādas ekoloģiskās sekas šīs pārmaiņas izraisīs, un vai galu galā šīs sugas spēs izmainīties un izdzīvot.”
Zinātniece norāda, ka klimata pārmaiņas gan nevar pasludināt par vienīgo iemeslu formu pārmaiņām, tomēr tas ir viens kopīgs faktors, kas novērots dažādām sugām atšķirīgās ģeogrāfiskās vietās.
Pētījumā apskatītas vairākas Austrālijas papagaiļu sugas, kuru knābji kopš 1871. gada ir palielinājušies 4-10% apmērā, pozitīvi korelējot ar gaisa temperatūras pieaugumu ik vasaru.
Publikācijas autori pareģo, ka dzīvo būtņu formas turpinās mainīties, klimatam kļūstot aizvien siltākam.
Lai gan izmaiņas patlaban ir nelielas, tās kļūs aizvien ievērojamākas līdz ar planētas sakaršanu, piebilda pētniece Raidinga.
“Izmaiņas, ko mēs redzam, patlaban ir salīdzinoši nelielas – mazāk nekā 10% pieaugums -, tādēļ tās nebūs pamanāmas pēkšņi,” teica pētniece. “Tomēr būtiskas ķermeņa daļas, piemēram, ausis, domājams, nākotnē turpinās palielināties. Jau tuvākā nākotnē mēs varētu pieredzēt īstus Dambo."
“Publiskās diskusijās par klimata pārmaiņām visbiežāk tiek prātots, kā gan cilvēki spēs ar to tikt galā vai ar kādu tehnoloģiju palīdzību to varētu risināt,” paudusi Raidinga. “Mums jāsaprot, ka arī dzīvniekiem jāpielāgojas šīm pārmaiņām.”
Nav zināms, kādus blakusefektus varētu izraisīt dzīvnieku ķermeņa formu izmaiņas. Tomēr zinātnieki plāno veikt pētījumus, lai noskaidrotu, vai, piemēram, lielāki knābji varētu mainīt putnu barošanās paradumus.
Līdzīgi pētot citu sugu izmaiņas, zinātniekiem būtu iespējams saprast, kuras sugas ir visvieglāk ievainojamas un kuru pasargāšanai nepieciešams pievērst lielāku uzmanību.
