Igaunijā savākti vairāk nekā 12 000 paraksti par Kaljulaidas ievēlēšanu uz otro prezidenta pilnvaru termiņu, liecina aptauja

Kā uzsvēris sabiedrības balsojuma ierosinātājs, uzņēmējs Pēdu Tuisks, Kaljulaida veiksmīgi tikusi galā ar saviem pienākumiem, palīdzējusi noturēt līdzsvarā politiskos spēkus, uzturēt valsts konstitūcijā iedibināto kārtību un pārstāvēt valsti pasaulē.

"Prezidentes Kaljulaidas vadībā norisinājās Igaunijas kampaņa par ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu, kas tika atzīta par sekmīgu un deva impulsu Igaunijas diplomātiskajām iespējām, atpazīstamībai un autoritātei pasaulē. Tas uzlaboja mūsu valsts pozīcijas drošības jomā un sekmēja digitāli veiksmīgas valsts tēla veidošanu. Valsts vadītājas amatā Kaljulaida ne tikai bijusi aktīva ārpolitikā, bet arī tuva tautai, uzturot sociāli nozīmīgas ierosmes un kampaņas," norādīts iniciatīvā.

Kaljulaida, kuras amata pilnvaru termiņš beigsies 10.oktobrī, šomēnes pauda gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, taču viņai nav pietiekama parlamentā pārstāvēto partiju atbalsta, bet gadījumā, ja deputātiem trīs iespējamajās balsojuma kārtās prezidentu neizdotos ievēlēt, viņa varētu cerēt uz elektoru kolēģiju, kam tādā gadījumā tiek uzticēta prezidenta izvēle.

Valdošās koalīcijas partijas - Reformu partija un Centra partija - prezidenta amatam izvirzījušas Igaunijas Nacionālā muzeja direktora un bijušā valsts kontroliera Alara Karisa kandidatūru. Lai prezidentu ievēlētu jau parlamenta balsojuma pirmajā kārtā, viņam parlamentā, kurā ir 101 deputāts, jāiegūst vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts jeb 68 balsis, bet centristu un reformistu frakcijās ir kopskaitā 59 deputāti, tādēļ balsojuma iznākums acīmredzot būs atkarīgs no opozīcijas spēku - partijas "Tēvzeme" vai Sociāldemokrātiskās partijas - frakciju deputātiem, tikmēr trešā opozīcijas frakcija, kas pārstāv labēji populistisko Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (EKRE) - prezidenta amatā gribētu redzēt bijušo parlamenta spīkeru Hennu Pelluāsu.

Savukārt Igaunijas sabiedrība tieši Kaljulaidu vislabprātāk redzētu prezidentes amatā arī turpmākos piecus gadus - aptaujā, ko nesen veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor", par vēlamāko kandidāti viņu atzinuši 37% respondentu, bet triju vēlamāko kandidātu skaitā minējuši 51% aptaujāto.

Vēl vienā aptaujā par šo pašu jautājumu, ko rīkojusi kompānija "Norstat", pašreizējā prezidente saņēmusi 35% respondentu atbalstu, atstājot tālu aiz sevis citas personības, kas aizvadītajos mēnešos minētas kā iespējamie kandidāti - Rīgikogu spīkeru Jiri Ratasu prezidenta amatā gribētu redzēt 12%, Pelluāsu - 9%, Karisu - 8% un Zinātņu akadēmijas prezidentu Tarmo Someri - 7% aptaujāto.

Ja partiju izvirzītie kandidāti neiegūst vajadzīgo vairākumu trijās Rīgikogu balsojuma kārtās, parlamenta spīkers sasauc elektoru kolēģiju, kurā prezidentu vēlē gan parlamenta deputāti, gan pašvaldību pārstāvji un kandidātam ievēlēšanai jāiegūst vairāk nekā puse kolēģijas locekļu balsu.

Augusta vidū, kad valdošās partijas vēl nebija atradušas kandidātu, kuram būtu izredzes uz ievēlēšanu, Kaljulaida paziņoja, ka ir gatava kandidēt un "neteiks "nē" savai tautai, ja pārējie centieni un meklējumi izrādīsies neauglīgi".

Drīz pēc tam mediju uzmanību piesaistīja prezidentes lēmums pirmo reizi piecu gadu laikā uzaicināt uz Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīto pieņemšanu pašvaldību vadītājus, taču, kā norādīja viņas preses sekretārs Tāvi Linnamē, šo soli nevajadzētu uzlūkot kā mēģinājumu rast atbalstu ievēlēšanai iespējamajā elektoru kolēģijas balsojumā.