Kādas ir slavenākās sazvērestības teorijas par 11. septembra traģēdiju

Šogad aprit 20 gadi kopš 2001. gada 11. septembra notikumiem Amerikā, kad teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas, izraisot pasaules mēroga katastrofu. Liktenīgās dienas notikumi palikuši atmiņā daudziem, tomēr daļa sabiedrības teroraktu izmeklēšanas oficiālajiem slēdzieniem vēl joprojām nepiekrīt.

Zināms, ka divas no nolaupītajām lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra augstceltnēs Amerikas Savienotās Valstīs (ASV), trešā - Pentagonā, Vašingtonā, bet ceturtā avarēja uz klaja lauka Pensilvānijā. Dzīvību zaudēja teju 3000 cilvēku, tostarp 19 teroristi-pašnāvnieki, savukārt vairāk nekā 20 personu joprojām uzskata par bezvēsts pazudušām.

Tomēr, gadiem ejot, sabiedrībā parādījušās dažādas alternatīvas versijas par notikušo, kas atšķiras no oficiālā viedokļa. Pastāv neskaitāmas sazvērestības teorijas, baumas un cita veida informācija, par kuru diskutē jau gadiem.

Gaidot jauno dokumentālo seriālu “9/11: Viena diena Amerikā”, ko kanālā “National Geographic” demonstrēs jau no pirmdienas, 30. augusta, plkst. 20.00, piedāvājam ielūkoties piecās izplatītākajās sazvērestības teorijās par 11. septembra notikumiem, kurām daļa cilvēku tic arī 20 gadus pēc traģēdijas.

Aizdomas par iekšējās informācijas tirdzniecību

Daži sazvērestības teoriju piekrītēji apgalvo, ka tieši pirms 11. septembra divu aviosabiedrību – “United Airlines” un “American Airlines” – akciju likmes ievērojami kāpa, un tās dienu pirms uzbrukumiem bija neparasti augstā līmenī. Zīmīgi, ka tieši šo aviokompāniju lidmašīnas nolaupīja liktenīgajā dienā.

Tas liek spekulēt, ka iekšējās informācijas saņēmēji, iespējams, jau iepriekš zināja par 11. septembra notikumiem un attiecīgi izdarīja likmes. Lēš, ka pirms traģiskajiem notikumiem nevienai citai aviokompānijai nebija neparastas likmju attiecības un tik ievērojamas aktivitātes akciju tirgū.

Pastāv uzskats, ka Osama bin Ladens akciju tirgotājus varētu būt iepriekš brīdinājis par uzbrukumiem, bet tomēr pierādīts tas nav.

Vaina sprādzienā, nevis lidmašīnās

Iespējams, šī ir pazīstamākā teorija, kas ieskauj traģēdijas mīklainos apstākļus. Zināms, ka Pasaules tirdzniecības centra torņi sabruka masīvā putekļu un dūmu mākonī, atņemot dzīvību vairāk nekā 1500 cilvēkiem, kas tobrīd atradās ēkās. Tomēr pastāv viedoklis, ka lidmašīnas nevarēja tik viegli sagraut torņu konstrukcijas, lai tie pilnībā sabruktu.

Šādas teorijas piekritēji uzskata, ka ēkas iznīcināja ar kontrolētu spridzekļu palīdzību, kuri celtnēs bija ievietoti iepriekš. Lidmašīnu ietriekšanās “dvīņu torņos” tos aktivizēja, izraisot lielu eksploziju. Konspirācijas teoriju piekritēji, analizējot situāciju, pauž, ka lidmašīnas degviela nevar radīt pietiekami augstu temperatūru, lai izraisītu tērauda konstrukcijas sagrūšanu. 

Šīs spekulācijas papildina arī aculiecinieku versijas par to, ka ēkas sagruva pārāk ātri un vienmērīgi, kas arī liecinātu par sprādziena esamību. Zīmīgi, ka pat specializētais izdevums “Open Chemical Physics Journal” 2009. gadā ziņoja par tirdzniecības centra debesskrāpju gruvešos atrastām ļoti iedarbīgu sprāgstvielu pēdām. Tiesa, šie apgalvojumi ir pretrunā ar oficiālo izmeklēšanas versiju, un tie līdz galam nav pierādīti.

Militārā spēka apzināta apturēšana

Jau gadiem ilgi diskutē par to, ka NORAD jeb Ziemeļamerikas Gaisa telpas aizsardzības pavēlniecība katastrofas dienā apzināti nepildīja savus pienākumus. Proti, lidmašīnas nolaupīšanas gadījumā nekavējoties sūta iznīcinātājus, kas var pārtvert gaisa kuģus un novērst briesmas. Lēš, ka 11. septembrī ģenerāļi iegūto informāciju par uzbrukumiem apzināti palaida garām, neizpildot pienākumus.

Amerikai ir ietekmīgākie gaisa spēki pasaulē, bet tieši tajā dienā tie nespēja pārtvert nevienu nolaupīto lidmašīnu, kas, pēc sazvērestības teorētiķu domām, liecina par valdības atšķirīgajiem nolūkiem. Kāpēc viņi tā rīkojās?

Konspirācijas teoriju piekritēji uzskata, ka valdība vēlējās izmantot uzbrukumus, lai varētu iekarot Irāku un Afganistānu savu naftas iegūšanas mērķu dēļ. Taču, līdzīgi kā citas, arī šī teorija nav pierādīta.

Versija, ka zvanu no gaisa kuģiem pat nebija

Saskaņā ar oficiālo versiju, lidmašīnu nolaupīšanu apstiprina vairāki telefona zvani, kurus paspēja veikt pasažieri. Tomēr daudzi skeptiķi uzskata, ka no tāda augstuma, kurā lidoja lidmašīnas, 2001. gadā vēl nebija iespējams piezvanīt.

Tāpat kāds cits alternatīvās teorijas piekritējs uzskata, ka šie zvani ir pierādījums, ka teroraktus sarīkoja ASV. Proti, neviens no zvanītājiem liktenīgajā dienā nepieminēja, kas īsti nolaupīja lidmašīnas, kā to apgalvo oficiālajos avotos. Turklāt apstiprināto notikuma versiju skeptiķus mulsina kāds zvans, kurā dēls runā ar savu māti, bet sarunu iesāk, nosaucot savu vārdu un uzvārdu.

Neskatoties uz sazvērestības teoriju piekritēju pārliecinošajiem uzskatiem, oficiāli avoti vēsta, ka liktenīgajā dienā kopā reģistrēti 30 pasažieru zvani.

Pēdējā versija – Pentagonā trāpīja raķete, nevis lidmašīna

Zināms, ka traģiskajā dienā nolaupīja vēl divas lidmašīnas. Viena no tām, “Reiss 77”, ietriecās Pentagonā ēkā, Virdžīnijā, izraisot eksploziju un ugunsgrēku. Tomēr daudzi uzskata, ka uzbrukumu Pentagonam pat nevar pamatot, jo lidmašīna trāpīja ēkas daļā, kurā notika renovācijas darbi. Tāpat lēš, ka izraisītie bojājumi esot bijuši neatbilstoši mazi, salīdzinot ar lidmašīnas iespaidīgo izmēru.

Sazvērestību teoriju atbalstītāji apgalvo, ka Pentagonā ietriecās nevis pasažieru lidmašīna, bet gan raķete vai bezpilota lidaparāts. Pēc viņu domām, arī sākotnējie videomateriāli un fotogrāfijas, kas uzņemtas notikuma vietā, neparāda lidmašīnas atlūzas, tomēr oficiālās versijas liecina par ko citu.