Britu robežsardze pret eiropiešiem izturas kā ienaidniekiem
Lielbritānijas valdības “naidīgās politikas” dēļ Eiropas Savienības pilsoņi tiek nosūtīti uz imigrācijas centriem un turēti lidostas aizturēšanas telpās, laikrakstam "The Guardian" apliecinājuši ieceļotāji.
Eiropiešiem, kuri devās uz Lielbritāniju, lai piedalītos darba intervijās, liegta iebraukšana, turklāt piedzīvota pazemojoša attieksme, neraugoties uz Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas noteikumiem, kas atļauj iebraucējiem bez vīzas piedalīties darba pārrunās.
Netiek tālāk par lidostu
Neskaidrība, vai ES pilsoņi var izpētīt Lielbritānijas darba tirgu un pēc tam doties mājās ar konkrētu piedāvājumu, lai pieteiktos darba vīzai, palielinājusi aizturēto skaitu. Bijuši gan gadījumi, kad iebraucēji nepārprotami pārkāpuši noteikumus, piemēram, aizliegumu ES pilsoņiem pieteikties neapmaksātām prakses vietām.
Getvikas lidostā tikai 48 stundu laikā aizturēti un izraidīti no valsts vismaz desmit ES pilsoņi, galvenokārt jaunas sievietes. Daži aizvesti uz imigrācijas apkarošanas centru Bedfordšīrā, kur Covid-19 dēļ viņi telpās ieslodzīti.
Kāds Francijas pilsonis aizturēts Edinburgas lidostā 48 stundas, un Bulgārijas vēstnieks Lielbritānijā apstiprina, ka imigrācijas apkarošanas centros ievietoti arī vairāki viņa valsts pilsoņi.
Neļauj uzreiz atgriezties mājās
Divdesmit piecus gadus vecā Marija no Valensijas Spānijā domājusi, ka ir tiesīga izpētīt darba tirgu vismaz līdz oktobrim, sevišķi tāpēc, ka arī iepriekš dzīvojusi un strādājusi Lielbritānijā.
Marija apgalvo, ka brīdī, kad Getvikas robežkontroles amatpersonas sacījušas, ka viņa tiks izraidīta, sieviete vēlējusies tajā pašā dienā iegādāties biļeti uz mājām, taču tā vietā nosūtīta uz imigrācijas apkarošanas centru, kur pavadītas trīs dienas:
“Es joprojām esmu šokā.”
Divdesmit četrus gadus vecajai spānietei Eižēnijai (vārds mainīts) Getvikas lidostā atņemts mobilais telefons, un viņa uz 24 stundām ieslēgta lidostas aizturēšanas telpās, kur gulējusi uz saliekamās gultas, līdzās vēl desmitiem citu cilvēku. Tad viņa iesēdināta lidmašīnā uz Barselonu kopā ar citām likteņa biedrēm, kuras bija ieradušās uz darba pārrunām.
Eižēnija pēc piedzīvotā vairs nevēlas kopā ar savu draugu dzīvot Lielbritānijā: “Es nedošos atpakaļ. Es nevēlos to atkal piedzīvot. Ideja par pārcelšanos uz Lielbritāniju man šķiet šausminoša.”
Ministrija atrunājas
Lielbritānijas Iekšlietu ministrijā apgalvo, ka jaunie noteikumi ir skaidri saprotami un tos viegli var pārbaudīt mājaslapā.
“Mēs pieprasām pierādījumus par indivīda tiesībām dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē,” norāda ministrijas preses pārstāvis.
Ministrijas mājaslapā gan norādīts, ka ceļotāji bez darba vīzas var apmeklēt “sanāksmes, konferences, seminārus un intervijas” un “parakstīt vienošanās un līgumus”. Kopš breksita stāšanās spēkā janvārī ministrija nav publicējusi datus par aizturēšanām uz robežas.
Spānijas amatpersonas stāsta, ka tās uzrauga situāciju. Eiropas Komisijas pārstāvis paudis bažas par aizturēšanas nosacījumiem un ilgumu, vienlaikus piebilstot, ka ar to saskāries “neliels skaits ES pilsoņu”.
Skotijā piespiež atbrīvot indiešus
Tikmēr Skotijā protesti piespieduši policiju atbrīvot divus indiešus, kurus bija aizturējis Lielbritānijas imigrācijas dienests. Skotijas premjerministre un Skotu Nacionālās partijas līdere Nikola Stērdžena atzinīgi novērtēja policijas lēmumu un vainoja Lielbritānijas valdību šajā situācijā, kuru nodēvēja par bīstamu.
Simtiem protestētāju Glāzgovā nobloķēja ceļu Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas mikroautobusam, lai nepieļautu, ka aizved viņu indiešu kaimiņus, aizturētus aizdomās par imigrācijas notikumu pārkāpšanu.
Autobuss nevarēja izkustēties no vietas vairākas stundas, līdz policija nolēma aizturētos atbrīvot uz laiku, kamēr notiek izmeklēšana. Pandēmijas dēļ Skotijā liela pulcēšanās pašlaik ir aizliegta. Stērdžena sūdzējusies Lielbritānijas valdībai un lūgusi izvairīties no šādu situāciju atkārtošanās nākotnē, bet esot saskārusies ar neiejūtīgu attieksmi.
Māc bažas par nākotni
Gandrīz puse – 44% – Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, raizējas, ka zaudēs tiesības un nākotnē nesaņems tādu pašu attieksmi kā Lielbritānijas pilsoņi.
Neatkarīgās uzraudzības iestāde (IMA), kas izveidota ES pilsoņu tiesību aizsardzībai Lielbritānijā pēc Brexit, internetā aptaujāja aptuveni 3000 cilvēku no 27 ES valstīm.
Puse aptaujāto norādīja, ka nezina par savām tiesībām, tikai 48% zināja, ka viņu profesionālā kvalifikācija tiek vienādi atzīta ES un Lielbritānijā. Desmitā daļa aptaujāto plāno pamest Lielbritāniju pēc 30. jūnija, kad beigsies reģistrācija sistēmā, kas ļauj valstī jau iebraukušajiem ES pilsoņiem turpināt dzīvot Apvienotajā Karalistē.
Kā iemeslus aizbraukšanai aptaujātie min ticības trūkumu valdībai, sajūtu, ka Lielbritānija vairs nav tik viesmīlīga vieta, un bažas, ka valsts iestādes neievēros viņu tiesības. Desmitā daļa aptaujāto nesūdzēsies problēmu gadījumā.
Pēc Nacionālā statistikas biroja 2019. gada aplēsēm, Lielbritānijā dzīvoja 3,6 miljoni ES pilsoņu, taču Iekšlietu ministrija līdz šā gada marta beigām bija saņēmusi 5,6 miljonus pieteikumu.
