foto: AFP/Scanpix
Pēcbreksita attiecību vienošanās: Lielbritānijas zvejnieki jūtas nodoti
Zvejnieks Lielbritānijā izkrauj lašu galvas, kas tiks izmantotas par ēsmām krabju un omāru zvejā.
Pasaulē
2020. gada 28. decembris, 16:58

Pēcbreksita attiecību vienošanās: Lielbritānijas zvejnieki jūtas nodoti

Jauns.lv / LETA

Lielbritānijas zvejnieki jūtas nodoti pēc vienošanās, ko Londona panākusi ar Eiropas Savienību (ES) par pēcbrekista attiecībām, pirmdien paziņojis Zvejnieku organizāciju nacionālās federācijas (NFFO) vadītājs Endrū Lokers.

"Es esmu dusmīgs, sarūgtināts un nodots," intervijā BBC sacīja Lokers.

Lielbritānijas premjerministrs "Boriss Džonsons apsolīja mums tiesības uz visām zivīm, kas peld mūsu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, bet esam dabūjuši druskas no tā," norādīja Lokers.

Džonsons solīja, ka šī vienošanās nevienam zvejniekam nekaitēs, bet tagad pilnīgi noteikti ir sliktāk, viņš piebilda.

"Kad mēs bijām ES, mēs mēdzām mainīties zivīm ar ES. Mēs mēdzām mainīt to, ko neizmantojām, pret zivīm, ko viņi neizmantoja, un tas palīdzēja mums sastādīt ikgadējo zvejas plānu," sacīja Lokers.

"Tagad mums ir tikai daļa no tā, kas tika solīts ar breksitu. Mums šogad būs ļoti, ļoti grūti," viņš piebilda.

Taču Lielbritānijas ministrs Maikls Govs nepiekrita šim viedoklim un apgalvoja BBC, ka Lielbritānija būs labākās pozīcijās nekā ES.

Viņš sacīja, ka saskaņā ar ES kopējo zvejniecības politiku britu zvejniekiem būtu piekļuve tikai 50% zivju britu ūdeņos, bet tagad šī proporcija pieaugs līdz divām trešdaļām līdz 2026.gadam.

Zvejniecībai ir salīdzinoši neliela loma Lielbritānijas ekonomikā, bet tai bija simboliska loma sarežģītajās breksita sarunās.

Galu galā Londona piekāpās, lai panāktu vienošanos ar ES.