Francija atsauc vēstnieku Turcijā pēc Erdogana izteikumiem, ka Makronam jāpārbauda psihiskā veselība

Erdogana izteikumus Elizejas pils nodēvējusi par nepieņemamiem un rupjiem. Vēstnieka atsaukšana uz konsultācijām diplomātijā tiek izmantota kā protesta forma.

Francijas prezidents šomēnes nodēvēja islāmu par reliģiju, kurā visā pasaulē valda krīze, un paziņoja, ka decembrī viņa valdība iesniegs parlamentā likumprojektu, kura nolūks būs padarīt stingrākas 1905. gadā pieņemtā likuma normas par reliģijas atdalīšanu no valsts. Vēl Makrons sacīja, ka plānots stingrāk uzraudzīt mošeju finansēšanu Francijā.

Uzrunājot savas Taisnīguma un attīstības partijas sanāksmi sestdien Kaiseri pilsētā, Erdogans teica: "Kāda problēma ir personai vārdā Makrons ar islāmu un musulmaņiem?" 

"Ko gan var teikt valsts galvam, kurš neizprot ticības brīvību un kurš šādi izturas pret miljoniem cilvēku, kas dzīvo viņa valstī un pieder citai ticībai? Pirmām kārtām - jāpārbauda psihiskā veselība," sacīja Erdogans, kura izteikumi tika pārraidīti valsts televīzijā.

Dažas stundas vēlāk Elizejas pils pavēstīja, ka Francija atsauc savu vēstnieku Turcijā uz konsultācijām.

Elizejas pils paziņojumā bija teikts, ka "pārmērība un rupjība nav [pieņemama] metode" un "mēs nepieņemam apvainojumus".

"Mēs pieprasām, lai Erdogans maina savu politiku, kas ir bīstama visos aspektos," uzsvēra Francijas prezidenta kanceleja.

Tās paziņojumā arī norādīts, ka Erdogans nav izteicis līdzjūtību saistībā ar nesen notikušo slepkavību Parīzes piepilsētā, kad radikāls islāmists nogalināja skolotāju, kurš skolēniem bija rādījis islāma pravieša Muhameda karikatūras.

Pēdējā laikā starp NATO dalībvalstīm Franciju un Turciju pastiprinājušās domstarpības saistībā ar bruņotajiem konfliktiem Sīrijā, Lībijā un Kalnu Karabahā, kā arī Turcijas veikto dabasgāzes iegulu izpēti Kipras piekrastē.