Polija piemin Varšavas sacelšanās 76. gadadienu
foto: EPA/Scanpix
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Pasaulē

Polija piemin Varšavas sacelšanās 76. gadadienu

Jauns.lv / LETA

Polija sestdien atzīmē Varšavas sacelšanās sākuma 76.gadadienu, pieminot lielāko pagrīdes pretošanās kustības militāro sacelšanos nacistiskās Vācijas okupētajā Eiropā un vienu no traģiskākajiem notikumiem valsts vēsturē.

Polija piemin Varšavas sacelšanās 76. gadadienu...

Piemiņas pasākumi sākās jau ceturtdien un ilgs visu sestdienu, lai arī tie ir ierobežoti koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Plkst.17 Varšavā un citās Polijas pilsētās tiks iedarbinātas sirēnas un skanēs baznīcu zvani, godinot sacelšanās laikā kritušos.

1944.gada 1.augustā plkst.17 Polijas pretošanās kustība organizācijas "Armia Krajowa" (AK; burtiski - Tēvzemes armija) vadībā Varšavā sāka bruņotu sacelšanos pret okupantiem.

Varšavas sacelšanās sākās brīdī, kad kara gaita bija jau pārliecinoši pavērsusies sabiedroto labā un par agrāku vai vēlāku nacistiskās Vācijas sakāvi šaubu vairs nebija.

Austrumu frontē Sarkanā armija bija jau sasniegusi Polijas teritoriju, kamēr Rietumos sabiedrotie sāka strauji virzīties dziļāk Francijā, tuvojoties Parīzei, bet dienvidos nacisti tika atspiesti uz Itālijas ziemeļiem.

Sacelšanās mērķis bija ne tikai cīņa pret nacistiem, bet arī mēģinājums apsteigt uzbrūkošo Sarkano armiju, lai neļautu tai Varšavā iesēdināt PSRS izveidoto marionešu valdību.

Sacelšanās laikā krita 16 000 poļu cīnītāju un aptuveni 6000 tika smagi ievainoti. Dzīvību zaudēja arī 150 līdz 200 tūkstoši civiliedzīvotāju.

"Armia Krajowa" cīnītāji padevās 2.oktobrī, kad nacisti piekrita pret tās dalībniekiem izturēties kā pret karagūstekņiem, nevis kā pret "bandītiem", kam uz vietas izpildāms nāvessods.

Atlikušos 500 000 Varšavas iedzīvotāju nacisti padzina un pilsētu nolīdzināja līdz ar zemi.

Sarkanā armija šīs kaujas vēroja no Varšavas pievārtes Vislas austrumu krastā un mierīgi nogaidīja, kamēr nacisti iznīcinās pretošanās kustības vienības, kas varētu izrādīt aktīvu pretestību arī padomju okupantiem.

Varšavas centrā PSRS armija iegāja tikai 1945.gada 17.janvārī.

Pēc nacistu padzīšanas Polijai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms centās izskaust AK cīnītāju piemiņu, un publiski piemiņas pasākumi nekomunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem atsākās tikai 1989.gadā līdz ar komunistiskā režīma likvidāciju.

Taču jaunizveidotais Varšavas sacelšanās muzejs durvis vēra tikai 2004.gadā, sacelšanās 60.gadadienā, kad kopš komunisma krišanas bija apritējuši jau 16 gadi.