Atslepeno dokumentus: atklājas, ka "mazas avārijas" Černobiļā notika arī iepriekš, bet tika slēptas

226 atslepenotie dokumenti iekļauti otrajā grāmatā no krājuma “VDK Černobiļas dosjē. No celtniecības līdz avārijai”.

Grāmatā iekļautie dokumenti aptver periodu no 1970. gadu sākumam līdz 1986. gada novembrim.

“Dokumentos, kas iekļauti jaunajā grāmatā, ir ziņojumi par nelaimes gadījumiem, kas notika 1986. gadā, telefona sarunu atšifrējumi no 26. aprīļa nakts, avārijas ziņojuma pirmais eksemplārs, informācija par izmeklēšanu un sarkofāga būvniecību,” atklājis viens no izdevuma veidotājiem Andrejs Koguts.

Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta vadītājs Antons Drobovičs tikmēr piebilst, ka šie materiāli palīdz labāk izprast traģēdiju un katastrofas priekšvēstnešus – ziņojumus un materiālus, kuros vēstīts par “mazām” avārijām, kas Černobiļas atomelektrostacijā notika iepriekš, un tika slēptas.

Viņš norādīja: “Tas ļaus cilvēcei piekļūt patiesībai un totalitārās sistēmas noziegumiem, kā arī gūt vajadzīgu mācību.”

Pirmā grāmata, kurā bija iekļauti 210 dokumenti, tika publicēta 2019. gadā.

Pirms gada Černobiļas AES liktenis ieinteresēja cilvēkus visā pasaulē, jo HBO laida klajā kulta seriālu “Černobiļa”, kura piecās sērijās tika rekonstruēts liktenīgajā naktī notiekošais, kā arī atainoti notikumi pēc avārijas, kad padomju savienība centās slēpt notikušo.

Liktenīgā nakts

Tonakt AES darbinieki pārbaudīja reaktora avārijas dzesēšanas sistēmu, apzināti atslēdzot avārijas drošinātājus, kam būtu automātiski jāpārtrauc eksperiments gadījumā, ja kaut kas noietu greizi. Un nogāja arī.

44 sekundes pēc eksperimenta sākuma reaktors kļuva nekontrolējams. 1000 tonnu smagā plāksne, kas sedza ceturto energobloku, pēc sprādziena aizlidoja pa gaisu kā pūciņa, un reaktora grafīta apvalks aizdegās.

Atmosfērā nonāca vairāk par 40 dažādu radionuklīdu veidu. Sprādziena kopējā jauda vairāk nekā 100 reizes pārsniedza Hirosimā un Nagasaki izmantoto kodolieroču sprādzienu spēku. No piesārņojuma cieta Baltkrievija, Ukraina un Krievija.

Pēc oficiāliem datiem, uzreiz pēc katastrofas gāja bojā 31 cilvēks, bet 600 000 cilvēku, kuri piedalījās Černobiļas ugunsgrēka dzēšanā un seku likvidēšanā, saņēma lielu radiācijas devu. Pavisam tika apstaroti 8 400 000 triju minēto republiku (tagad — valstu) iedzīvotāji.

Šis skaitlis ir lielāks par visu triju Baltijas valstu kopējo iedzīvotāju skaitu. Piesārņojums izplatījās aptuveni 155 000 kvadrātkilometru lielā teritorijā — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējā teritorija ir 175 000 kvadrātkilometru. Evakuēja nepilnus 404 000 cilvēku, bet vairāki miljoni joprojām dzīvo radiācijas skartajā zonā. Speciālisti lēš, ka toreiz lielākā daļa radioaktīvo nokrišņu izkrita Baltkrievijas teritorijā, piesārņojot aptuveni trešo daļu valsts.

Radiāciju iesloga sarkofāgs

2016.gadā, 30 gadus pēc katastrofas, pār ceturto kodolreaktoru pārklāts sarkofāgs, lai garantētu nākamo paaudžu eiropiešu drošību un ieslodzītu nāvējošo radiāciju. 

Par sarkofāgu dēvētās būves augstums ir 108 metri, un tā ir augstāka par Ņujorkas Brīvības statuju. Milzīgā velve sver 36 000 tonnu, un tas ir trīs reizes vairāk nekā Parīzes Eifeļa torņa svars.

2,1 miljardu eiro vērtā konstrukcija, kuras būvniecību sponsorēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, uzstādīta virs vecā pārsega, kuru padomju dienesti uzbūvēja lielā steigā uzreiz pēc katastrofas. 

Jaunais sarkofāgs vēl ir jāaprīko ar radiācijas kontroles iekārtām, kā arī gaisa ventilācijas un ugunsdrošības sistēmām. Paredzēts, ka tās sāks darboties līdz 2017.gada beigām.

Tagad - populārs tūrisma objekts

Laika gaitā drūmā "aizliegtā" 30 kilometru zona kļuva par savdabīgu tūrisma objektu, kuru apskatīti ik dienas dodas simtiem cilvēku.

Lai tiktu iekšā spocīgajā teritorijā, atliek vien sazināties ar kādu no tūrisma kompānijām un, šķiroties no dažiem desmitiem dolāru grupu tūrē, vai mazliet vairāk privātajā tūrē, doties ceļā. Spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, laika gaitā šo iespēju steidza izmantot arī daudzi asāku piedzīvojumu meklētāji no Latvijas.