"Kamēr elpoju, tikmēr ceru" Itāļi nepadodas Covid-19 krīzei un dzied
Itālija no visām Eiropas valstīm visvairāk cieš no Covid-19. Un tajā pašā laikā itāļi parāda neticamu gara spēku, līdzīgu mūsu dziesmotajai revolūcijai, tikai neizejot manifestācijās, bet gan no saviem balkoniem.
“Nekad vēl neesmu jutusi tādu lepnumu, ka esmu itāliete,” raksta BBC Travel autore Ērika Firpo, kura dzīvo Romas vēsturiskajā centrā. Skatienam paveras tukši Mūžīgās pilsētas laukumi un ielas, kur ne tik sen mudžēja no tūristiem. Slēgts gandrīz viss, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas, no mājas iziet drīkst tikai ar īpašām caurlaidēm iepirkties, uz svarīgu darbu vai izvest pastaigā suni.
Sešos vakarā satiekas uz balkoniem
Taču katru dienu pulksten sešos sāk sist pulksteņi, itāļi atver logus, iziet uz balkoniem un kopā ar kaimiņiem dzied populāras un klasiskas itāļu dziesmas. Viendien tā bija arī latviešiem zināmā Al Bano un Rominas Paueres Felicità (Laime). Itāļi dejo un māj kaimiņiem blakus mājokļos un ielas otrā pusē.
Kopš marta vidus šī 18 stundu tradīcija ir iesakņojusies visā Itālijā, kļūstot par vienojošu elementu – valstī, kur daudzviet dominējusi no senajām pilsētvalstīm mantotā campanilismo lokālpatriotisma ideja – piederība savam zvanu tornim, kas bieži bijusi stiprāka par nacionālo vienotību. Tagad vīruss un karantīna vieno, ciemos un pilsētās visā Itālijā dzied gan popdziesmas, gan himnu.
Ja opernams slēgts
Turīnā operas dīva no balkona vijolnieka pavadībā nodzied āriju, un viņa tāda nav vienīgā, jo Itālija taču ir slavena ar šo mākslas žanru. Florencē tenors Maurīcijs Markini no balkona izpildījis Pučīni Nessun Dorma (Neviens negulēs), pie fināla vārdiem all’alba vincerò (rītausmā es uzvarēšu) pastiepjot rokas pret debesīm.
Toskānas viduslaiku pilsētā Sjēnā deviņos vakarā jau ieviesta oficiāla pilsētas programma Siena Canta (Sjēna dzied) – vietējie dzied no saviem logiem, vācot ziedojumus glābšanas dienesta darbiniekiem un vietējai slimnīcai. Katru dienu pulksten 12 itāļi no balkoniem aplaudē mediķiem, šī tradīcija pārņemta arī Francijā, Spānijā un citur.
Laiks ģimenes receptēm
Kaut arī uz krogu aiziet nevar, daudzi joprojām atbalsta apericena – restorānu laimīgo stundu, baudot kokteili un maltīti kopā ar draugiem, kaut arī viņus redz tikai tiešsaistē datora ekrānā.
Netiekot uz restorānu, itāļi pievēršas pavārmākslai mājās, ceļ gaismā un izmēģina vecas ģimenes receptes un dalās sociālajos tīklos. “Kad esam spiesti sēdēt mājās, kas var būt skaistāks, kā sapulcēties visai ģimenei pie pusdienu galda?” vēsta laikraksts La Nazione.
Viens no Itālijas virtuves lielmeistariem Masimo Boturi tagad Instagram katru vakaru nāk klajā ar izrādi #KitchenQuarantine – Virtuves karantīna. Viņš māca radoši izmantot visu, ko var atrast ledusskapī vai pagrabā, pēc iespējas neskrienot uz lielveikalu.
Paaudžu solidaritāte
Arī jaunatne jūt solidaritāti. Romā un Milānā milleniāļi jeb tūkstošgades paaudze senioriem atnes pārtiku un zāles, sazinoties lietotnē Next Door (Kaimiņos).
Florencē kalcho storiko komanda Bianko vairs neiziet laukumā sacensties florenciešu futbolā, ap 500 gadu senā un visai brutālā kājbumbas un regbija apvienojumā. Tā vietā sportisti piegādā pārtiku un apmaksā rēķinus tiem, kas nespēj aiziet paši līdz veikalam vai bankai. Ciematos šādos gadījumos pietiek piezvanīt uz veikalu, lai sarunātu piegādi.
Senie romieši teica: “Dum vita est, spes est.” Kamēr es elpoju, tikmēr ceru, savu vērojumu noslēgumā atgādina autore.
