Zelenskis un Putins telefonsarunā apsprieduši iespējamo gūstekņu apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas līderis Vladimirs Putins telefonsarunā apsprieduši iespēju veikt vēl vienu gūstekņu apmaiņu, piektdien paziņojusi Kijeva.
Abi līderi pirmo reizi tikās decembrī Parīzē un tagad gatavojas vēl vienam samitam, informēja Zelenska birojs.
Saskaņā ar Kijevas paziņojumu, Zelenskis un Putins pievērsuši īpašu uzmanību jautājumam par Krievijā ieslodzīto Ukrainas pilsoņu atbrīvošanas procesu, Krimas jautājumam un situācijai Austrumukrainā.
Abi līderi vienojās paskubināt sarunvedēju darbu pie esošo vienošanos īstenošanas, norādīja Kijeva.
Komentējot telefonsarunu, Kremlis paziņoja, ka Putins aicinājis Zelenski pieturēties pie Minskas vienošanās un abi prezidenti apsprieduši konflikta noregulējumu.
Putins telefonsarunā uzsvēris, ka vienošanās par pamieru, kas panāktas ar Rietumu starpniecību, jāīsteno pilnībā un bez ierunām.
"Vladimirs Putins ir izvirzījis tiešu jautājumu - vai Kijeva gatavojas īstenot Minskas vienošanos," paziņoja Kremlis.
Francija un Vācija 2015.gadā palīdzēja panākt tā dēvēto Minskas vienošanos, taču tās nosacījumu īstenošana nav stingri uzraudzīta un miera process ir nonācis strupceļā.
Vienošanās paredz smago ieroču atvilkšanu, Ukrainas valdības kontroles atjaunošanu pār robežām, plašāku autonomiju Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un vēlēšanu sarīkošanu šajos apgabalos.
Taču Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks, kurš šajā amatā tika iecelts šonedēļ, paudis šaubas par iespēju sarīkot vēlēšanas Austrumukrainā, kamēr tur darbojas nelikumīgi bruņoti grupējumi un Kijeva nekontrolē robežas valsts austrumos.
Jermaks, kurš ir tuvs Zelenska sabiedrotais, veda sarunas ar Krieviju, un avots Ukrainas prezidenta birojā ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka Jermaks paliks galvenais sarunvedējs ar Maskavu.
41 gadu vecais Zelenskis pērnā gada aprīlī uzvarēja prezidenta vēlēšanās, solot lielas pārmaiņas, un līdz šim spēris vairākus soļus, lai atrisinātu konfliktu Austrumukrainā, tostarp vienojies ar Putinu par gūstekņu apmaiņu.
Ukraina un Krievija apmainās ar gūstekņiem 2019. gada rudenī: atbrīvots arī režisors Sencovs un 24 ukraiņu jūrnieki
Septembrī abas valstis apmainīja kopumā 70 gūstekņus.
Kremlis šonedēļ iecēla jaunu atbildīgo Ukrainas jautājumos, kas, kā uzskata daži analītiķi, potenciāli varētu sekmēt pozitīvu virzību miera sarunās.
Kremlis ziņoja, ka Putins un Zelenskis telefonsarunā apsprieduši arī karavīru atvilkšanu Austrumukrainā un atmīnēšanas operācijas.
Arī Kremlis ziņoja, ka abi līderi apsprieduši iespējamo gūstekņu apmaiņu.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
