Lielbritānija oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības
Lielbritānija piektdien oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Tas noticis pēc 47 blokā pavadītiem gadiem un trīsarpus gadus pēc 2016.gada referenduma, kurā briti ar nelielu balsu pārsvaru nobalsoja par izstāšanos no bloka.
Sestdien, 1.februārī, Lielbritānija vairs nav ES dalībvalsts.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdienas vakarā sacīja, ka viņa valdība ir "paklausījusi tautai", kas nobalsoja par breksitu.
"Daudziem cilvēkiem šis ir pārsteidzošs cerības brīdis, brīdis, kas, kā viņiem tas likās, nekad nepienāks," iepriekš ierakstītā uzrunā, kas piektdienas vakarā tika pārraidīta sociālajā tīklā "Facebook", sacīja Džonsons. "Un tad, protams, ir daudzi, kuriem ir bažu un zaudējuma sajūta," viņš piebilda.
"Un tad ir trešā grupa - iespējams, lielākā -, kas jau sāka raizēties, ka viss šis politiskais cīniņš nekad nebeigsies. Mēs esam paklausījuši tautai," viņš sacīja. "Mēs esam paņēmuši atpakaļ pašpārvaldes instrumentus."
Breksita atbalstītāji parlamenta laukumā svin Lielbritānijas izstāšanos no ES
Parlamenta laukumā uz svinībām pulcējās breksita atbalstītāji, bet izstāšanas pretinieki vienojas gājienā pa Vaitholu, lai "teiktu sirsnīgas ardievas" ES.
Tūkstošiem eiroskeptiķu pulcējās Londonā un citās pilsētās breksita svinībās. Publiskos sarīkojumos, pieminot valsts aiziešanu no ES, mazākās grupās pulcējās arī proeiropeiskie aktīvisti.
Gaismu šovu un citus pasākumus, kurus Džonsona konservatīvā valdība organizēja Dauningstrītā, aizēnoja eiroskeptiķu kustības veterāna un Breksita partijas līdera Naidžela Farāža Londonas Parlamenta laukumā rīkotais sarīkojums "Breksita svinības. Laika skaitīšana līdz brīvībai".
Ja Lielbritānijā kopumā 2016.gada referendumā par izstāšanos no ES nobalsoja 52%, divās no četrām Apvienotās Karalistes daļām - Skotijā un Ziemeļīrijā - vairākums nobalsoja par palikšanu blokā.
Arī vairums lielo pilsētu nobalsoja par palikšanu ES, bet mazpilsētās un lauku reģioni - par izstāšanos no bloka. "Šis ir vissvarīgākais brīdis mūsu dižās valsts jauno laiku vēsturē," Londonā pie parlamenta ēkas uzrunājot atbalstītāju tūkstošus, sacīja Farāžs.
"Karš ir beidzies," pasludināja politiķis, kurš bieži Lielbritānijas attiecības ar Eiropu raksturo, izmantojot militārus jēdzienus. "Mēs uzvarējām."
Skotija, kur vairums referenduma dalībnieku nobalsoja par palikšanu ES, izstāšanās no bloka piektdien tika pieminēta, aktīvistiem pulcējoties ar aizdegtām svecēm, bet galvaspilsētā Edinburgā Skotijas valdības nams vakarā tika izgaismots ES karoga krāsās - zilajā un dzeltenajā.
Pie Skotijas parlamenta arī turpmāk plīvos ES karogs. Breksits ir "dziļu skumju brīdis", atzina Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena. "Un šeit, Skotijā, ņemot vērā, ka tas notiek pretēji mūsu lielum lielā vairākuma gribai, šīs skumjas būs sasaistītas ar dusmām," uzrunā Edinburgā sacīja Stērdžena.
Londona, kur mīt vairāk nekā miljons ES pilsoņu, 2016.gada referendumā arī pārliecinoši nobalsoja par palikšanu ES. Mērs Sadiks Hans sacīja, ka breksita dēļ viņš ir skumju satriekts. Vienlaikus viņš uzstāja, ka Londona arī turpmāk uzņems visus, neraugoties uz "jūsu ādas krāsu, jūsu karoga krāsu, jūsu pases krāsu".
Praksē līdz ar breksitu maz kas uzreiz mainīsies, jo ir sācies pārejas periods, kas ilgs vismaz līdz šā gada beigām. Tā laikā vairums ES tiesību normu joprojām būs spēkā arī Lielbritānijā, arī personu brīvās pārvietošanās noteikumi.
Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins norādījis, ka pēc breksita Lielbritānijai "jādzīvo tālāk" un jāgādā par labu attiecību saglabāšanu ar ES, lai tā nekristu par upuri brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV.
Savukārt bijušais premjerministrs Deivids Kamerons, kurš kampaņā pirms referenduma vadīja "palicēju" nometni, atzinis, ka piektdiena "ir ļoti svarīga diena mūsu valstij", un paudis pārliecību, ka Lielbritānija var "izvēli, ko esam izdarījuši, pārvērst par veiksmi".
Tajā pašā laikā Breksita partijas līderis Farāžs uzsvēris, ka "beidzot pienākusi diena, kad mēs izkļūstam brīvībā". Viņš piebildis, ka tā ir "milzīga tautas uzvara pār establišmentu".
Sākotnēji Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bija paredzēta jau pagājušā gada 29.martā, taču to nācās vairākkārt atlikt, jo Lielbritānijas parlaments noraidīja breksita vienošanos, ko iepriekšējā premjerministre Terēza Meja bija panākusi ar Briseli.
Džonsonam izdevās panākt modificētās vienošanās apstiprināšanu parlamentā pēc tam, kad viņa vadītie toriji pirmstermiņa vēlēšanās bija sev nodrošinājuši apakšnamā pārliecinošu vairākumu, solot breksitu beidzot īstenot.
Tas pielika punktu trīsarpus gadus ilgajām politiskajām batālijām, kas sekoja referendumam, kurā 52% britu nobalsoja par aiziešanu no ES.
Piektdien par godu aiziešanai no ES apgrozībā tika laista arī 50 pensu piemiņas monēta.
Tikmēr Briselē pie visām ES institūcijām tika nolaisti Lielbritānijas karogi, no kuriem viens turpmāk būs apskatāms muzejā.
Atvadoties no Apvienotās Karalistes, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izteica pateicību Lielbritānijas pilsoņiem, kas "devuši savu ieguldījumu Eiropas Savienībā un padarījuši to stiprāku".
"Tas ir stāsts par veciem draugiem un jaunu sākumu," piebilda fon der Leiena. "Tāpēc šī ir emocionāla diena, taču es jau lūkojos uz priekšā esošo nākamo pakāpi."
Pievēršoties gaidāmajām tirdzniecības sarunām ar Londonu, EK prezidente uzsvēra, ka tās būšot "godīgas", taču katrai no pusēm tajās būs jācīnās par savām interesēm.