Britu meteorologi ar jaunu prognozi nākamai piecgadei brīdina pasauli
Laika periods no 2020. līdz 2024.gadam draud kļūt par pašu karstāko piecgadi pasaules novērojumu vēsturē, vēsta “Sky News” atsaucoties uz britu meteoroloģijas dienestu.
Eksperti paredz, ka nākamās piecgades vidējā temperatūra pieaugs par 1,15 līdz 1,46 grādiem pēc Celsija, kas ir augstāk nekā vidējā temperatūra pirms industriālajā cilvēces periodā.
Tikmēr kā norāda “Sky News”, arī iepriekšējie pieci gadi tiek uzskatīti par pašiem karstākajiem pasaules novērojumu vēsturē. Vidējā temperatūra pieaugusi par 1,09 grādiem pēc Celsija.
Zinātnieki norādījuši, ka ilgās sasilšanas dēļ uz Zemes būs krietni grūtāk reaģēt uz situāciju. Tiek atzīmēts, ka sasilšana galvenokārt ietekmēs Eiropas, Āzijas un Amerikas ziemeļu rajonus.
Publikācijā pieminēts arī Parīzes klimata pakts, kas paredz valstu apņemšanos iegrožot globālās temperatūras pieaugumu, nosakot minimālo 2 grādu mērķi, bet apņemoties tiekties pēc ambiciozāka 1,5 grādu mērķa sasniegšanas, pērn decembrī vēstīja portāls LSM.LV.
Tomēr britu eksperti norāda, ka ņemot vērā šī brīža globālās sasilšanas tempus šo ambiciozo mērķi īstenot neizdosies.
“Ja izslēdz vērienīgas vulkāniskās aktivitātes varbūtību, prognozes liecina, ka mēs mērķtiecīgi tuvojamies punktam, kad ieraudzīsim globālās temperatūras pāreju lielāku par 1,5 grādiem pēc Celsija,” sacījis britu meteoroloģijas dienesta pārstāvis Adams Šeifs.
2019. gada decembrī notikušajā 25. ANO klimata pārmaiņu sammitā publicēti trīs pētījumi, kas iezīmējuši arvien drūmāku ainu un mazāku laiku, kas cilvēcei atlicis, lai censtos apturēt globālās temperatūras kāpumu.
Starptautisku klimata pētnieku darbā atspoguļotas negatīvās pārmaiņas gan uz sauszemes, gan okeānos un arktiskajos apgabalos. Secinājumi ir vienoti – valstis nedara pietiekami, lai apturētu temperatūras kāpumu līdz katastrofālam līmenim.
ASV prezidents Donalds Tramps pirms diviem gadiem paziņoja, ka uzskata Parīzes vienošanos par neizdevīgu savas valsts ekonomikai. Tomēr prezidenta vietā Madridē bija ieradusies ASV Kongresa apakšpalātas spīkere Nensija Pelosi, kura centās apliecināt, ka ASV turpina domāt par klimata pārmaiņu seku mazināšanu bez prezidenta līdzdalības.
