Grieķijas valdība sauc mājās aizbraucējus
Kopš 2008. gada ap 470 000 grieķu devušies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Tagad Grieķijas valdība uzsākusi reemigrācijas plānu, solot kvalificētiem speciālistiem 3000 eiro algu.
Premjera Alekša Cipra valdība pirms pusgada atkāpās, bet jaunā valdība ar Kirjaku Micotaki priekšgalā apņēmās atdzīvināt ekonomiku un veicināt reemigrāciju.
Valsts gadu maksās 75% no algas
Saskaņā ar plānu "Rebrain Greece" tie, kas atgriezīsies, saņems darba līgumu uz diviem gadiem un pirmo gadu 75% algas viņiem maksās valsts.
Pirmām kārtām valdība cenšas atgūt vērtīgus speciālistus un zinātniekus vecumā no 25 līdz 40 gadiem, iecerēts, ka atsauksies 500 cilvēku. Tiesa, nedēļu pēc Darba ministrijas lūguma Grieķijas uzņēmumiem piedāvāt izdevīgus līgumus ar konkrētiem priekšlikumiem atsaukušās tikai desmit firmas.
“Mēs gaidām, ka interese pieaugs,” intervijā Deutsche Welle optimistiski ir noskaņots Konstantīns Agrafidass no Darba ministrijas. “Nekas līdzīgs agrāk nav bijis.”
Cer uz pasaules līmeņa pieredzi
Valdība plāno papildu piedāvājumus atkarībā no atbraucēju skaita, bet šobrīd galvenais mērķis ir apmierināt Grieķijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu vajadzības pēc darbiniekiem.
Premjers Micotakis aicina atgriezties grieķus darbā arī valsts iestādēs. Veidojot valdību, viņš piesaistījis cilvēkus ar pieredzi lielās starptautiskās kompānijās, piemēram, "Google" un "Microsoft". Grigoris Zarifopuloss agrāk bija menedžeris "Google", bet tagad ir digitālās pārvaldes ministra vietnieks. “Šie pasākumi nevarēs pilnībā atrisināt speciālistu atgūšanas problēmu, bet tas ir stimuls un soļi pareizajā virzienā,” uzskata Zarifopuloss.
Zaudēti 270 000 vērtīgu speciālistu
Pēdējo emigrācijas vilni no Grieķijas veicināja starptautiskā finanšu palīdzība – valsti gan glāba no bankrota, taču komplektā bija prasība samazināt darba vietas valsts sektorā.
Lielu lomu nospēlēja arī prognozes par slikto finanšu situāciju. Pēc Grieķijas Bankas datiem, valsti pameta vismaz 270 000 kvalificētu speciālistu, tostarp ārsti un inženieri vecumā no 20 līdz 39 gadiem, atrodot darbu Vācijā, Lielbritānijā un pat Arābu Emirātos.
Arī ekonomists Dimitris (33) un seši viņa draugi aizbrauca no Grieķijas darba meklējumos, kamēr valsts pievilka jostu. Četri draugi jau atgriezušies Atēnās, kur atraduši darbu vai sākuši biznesu. Dimitris, kurš izglītojies Lielbritānijā un strādājis ar investīciju projektiem starptautiskās kompānijās Spānijā, pagaidām nogaida.
“Es paskatīšos, kā attīstīsies notikumi, pirms pakot čemodānus,” viņš saka Deutsche Welle, kopumā atzīstot to par pareizu pieeju. “Ja kvalificēti speciālisti atgriezīsies Grieķijā, viņi var pelnīt naudu ne tikai sev, bet arī savai valstij.”
Atpakaļ uz mājām neraujas
Aptaujas liecina, ka 40% aizbraucēju nav gatavi atgriezties dzimtenē. Puse gatava apsvērt šo domu tikai tad, ja viņiem garantēs algas un darba apstākļus, līdzvērtīgus pašreizējam darbam ārzemēs.
“Pirms astoņiem gadiem es neaizbraucu tāpēc, ka man trūka 3000 eiro mēnesī,” teic korporatīvo komunikāciju konsultants Jorgoss Gocinass, kurš pārcēlās uz Lielbritāniju un noorganizēja veiksmīgu biznesa semināru bērniem par robotiem un programmēšanu.
Viņu esot spiedušas aizbraukt tolaik visai miglainās nākotnes izredzes sev un ģimenei. “Tagad lūgt atgriezties Grieķijā tos, kas sen strādā aiz robežas, nav reāli,” Gocinass ir skeptisks. “Atgriezties mājās, lai saņemtu algā 3000 eiro mēnesī? Paldies, bet nē.” Pašlaik vidējā alga Grieķijā ir nepilni 2800 eiro. Puse strādājošo saņem mazāk, un, piemēram, 25% līdz 1428 eiro. Minimālā alga ir 385 eiro.
Latvijā 2018. gadā sāktais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reemigrācijas projekts palīdzēja līdz pagājušā gada februārim atgriezties 163 ģimenēm.
