80.gadskārtā kopš Otrā pasaules kara sākuma poļi pasauli iepazīstina ar savu patieso vēsturi

Janā mediju institūta vadītājs Ēriks Mistevičs, kas atbildīgs par šo informācijas kampaņu, norāda, ka "tā laika vadošo laikrakstu virsraksti parāda, kā tie ziņojuši par Vācijas uzbrukumu Polijai 1939.gada septembrī, izraisot nežēlīgāko no kariem".

"Teksti stāsta par poļu ciešanām un varonību un par to, kā Polijas attīstība tika smagi nobremzēta uz vairākām desmitgadēm, tai nonākot starp Vācijas un Krievijas [dzirnakmeņiem]. Taču tie stāsta arī par poļu jūtām, mūsu brīvības mīlestību un solidaritāti," piebilst Mistevičs.

Starp laikrakstiem, kas iznāks ar šo pielikumu, ir franču "Le Figaro" un "L'Opinion", ASV "Washington Post" un "Chicago Tribune", vācu "Die Welt", spāņu "El Mundo", beļģu "Le Soir" un britu "Sunday Express".

Polijas prezidents Andžejs Duda šajā izdevumā raksta par Veluņu, Polijas pilsētu, kas 1939.gada 1.septembrī plkst.4.40 pirmā tika pakļauta nacistiskās Vācijas gaisa uzlidojumam.

Duda norāda, ka Veluņas bombardēšana bija kara noziegums un terora akts, kas ievadīja globālu totālo karu, kurā tika atmestas visas morālās un tiesiskās normas un kurā nepieredzētā apmērā tika izmantota vispārēja pretinieka resursu sagraušana un civiliedzīvotāju masu iznīcināšana.

Izdevumā iekļauti arī vadošo britu, itāļu, franču un vācu vēsturnieku raksti, kuros parādīts, kā pirms 80 gadiem Polija tika nodota no sabiedroto puses, kas pretrunā ar iepriekš slēgtajiem līgumiem nesniedza nacistu uzbrukumam pakļautajai valstij reālu militāro palīdzību.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis savā rakstā arī atzīst, ka Jaltas līgums nav bijusi vēsturiska nepieciešamība, bet gan pasaules lielvaru pieņemts politisks lēmums. Toreizējais ASV prezidents Franklins Rūzvelts piekāpās PSRS diktatoram Staļinam, un tā rezultātā poļiem par Rietumu aizstāvēšanu 1939.gadā nācās samaksāt briesmīgu cenu.

"Mēs vēlamies ikvienam lasītājam tieši uztveramā veidā parādīt, ka visšausmīgākais no kariem sākās ar uzbrukumu Polijai. Mēs vēlamies pasaulei atgādināt par poļu varonību, solidaritāti, ticību un brīvības mīlestību," norāda Polijas Nacionālā fonda vadītājs Marcins Zaržeckis, kas atbildīgs par Polijas tēlu aiz valsts robežām un arī iesaistīts šī projekta īstenošanā,

Izdevumā stāstīts arī par to, kā poļi palīdzējuši ebrejiem pārdzīvot nacistu organizēto holokaustu. Īpašajā pielikumā varēs lasīt, piemēram, par Ulmju ģimeni, kas pati par palīdzību ebrejiem tika noslepkavota, vai par poļi armijas virsnieku Vitoldu Pilecki, kas pirmais Rietumos nogādāja informāciju par nacistu īstenoto holokaustu Polijas teritorijā.

Lasītāji tiks iepazīstināti arī ar poļu izcilajiem matemātiķiem, kas palīdzēja uzlauzt nacistu šifrēšanas mašīnas "Enigma" kodus, un poļu diplomātiem, kas viltoja dokumentus, lai palīdzētu ebrejiem izvairīties no nacistu rīkotajām cilvēku medībām. Viņu izglābto vidū bija arī nākamais Francijas premjerministrs Pjērs Mendess-Franss.

"Kad kopā ar pasaules vadošo laikrakstu žurnālistiem gatavojām projektu, bieži dzirdējām vārdus: "Jums, poļiem, ir fantastiski stāsti. Kāpēc mēs nekad iepriekš par tiem neko neesam dzirdējuši?"," stāsta Jaunā mediju institūta līdzstrādnieks Mihals Klosovskis.

Izdevumā būs stāstīts arī par Polijas milzu zaudējumiem Otrajā pasaules karā. Kara laikā gāja bojā seši miljoni Polijas pilsoņu jeb 22% no valsts iedzīvotāju kopskaita. Žurnālists un politiķis Bartošs Marčuks norāda, ka tas ir 220 cilvēki no tūkstoša, kamēr, piemēram, ASV Otrajā pasaulē uz 1000 iedzīvotājiem zaudēja tikai trīs cilvēkus, Beļģija - septiņus, Lielbritānija - astoņus, Francija - 15, bet PSRS - 116.

Premjerministrs Moraveckis savā rakstā norāda, ka metaforiskā nozīmē poļiem 1939.gads beidzās tikai pirms 30 gadiem, kad viņiem 1989.gadā beidzot izdevās gāzt komunistisko marionešu režīmu, kuru Polijai pēc Otrā pasaules kara uzspieda otrs agresors - PSRS.