Bijušais pāvests pedofilijas krīzē vaino 1968.gada revolūciju
foto: AFP/Scanpix
Bijušais pavēsts Benedikts XVI.
Pasaulē

Bijušais pāvests pedofilijas krīzē vaino 1968.gada revolūciju

Jauns.lv / LETA

1968.gada seksuālā revolūcija un Rietumu sabiedrības arvien lielākā sekularizācija vainojamas Romas Katoļu baznīcas pedofilijas krīzē, publikācijā Bavārijas mēnešrakstā "Klerusblatt" skaidro bijušais pavēsts Benedikts XVI.

Bijušais pāvests pedofilijas krīzē vaino 1968.gada...

"Brīvību vidū, par kurām cīnījās 1968.gada revolūcija, bija tā dēvētā vispārējā seksuālā brīvība. Daļa no 68.gada fiziognomijas bija tas, ka pedofilija tad tika diagnosticēta kā atļaujama un atbilstoša," norādīja bijušais katoļu baznīcas vadītājs.

"Kāpēc pedofilija sasniegusi tādas proporcijas? Galu galā iemesls ir Dieva trūkums," skaidro Benedikts XVI.

Publikācijā izdevumā, kas tiek izplatīts Bavārijas baznīcās, bijušais pāvests arī saista pedofiliju ar homoseksualitāti un kritizē Otrā Vatikāna koncila iedvesmoto liberālo teoloģiju. Eseja jau pārpublicēta vairākos citos medijos, arī Itālijas laikrakstā "Corriere della Sera" un ASV bāzētajā Katoļu ziņu aģentūrā (CNA).

16.aprīlī Benedikts XVI svinēs 92.dzimšanas dienu, un viņš reti kad nāk klajā ar publiskiem paziņojumiem.

Romas pāvesta Benedikta XVI pēdējā uzruna

Romas pāvesta Benedikta XVI pēdējā uzruna

Bijušais pāvests dzīvo klosterī Vatikānā. 2013.gadā paziņojot par atkāpšanos no pāvesta amata, kas bija pirmais šāds gadījums teju 600 gadu laikā, viņš solīja, ka paliks nošķirts no pasaules.

Pēc 60.gadu radikālisma "homoseksuālas kliķes izveidojās vairākos semināros, darbojoties vairāk vai mazāk atklāti un būtiski mainot semināru klimatu", esejā norāda Benedikts XVI.

"Jautājums par pedofiliju [baznīcā], kā es to atceros, nekļuva akūts līdz 80.gadu otrajai pusei", parādoties vispirms ASV, turklāt sākotnēji problēmai nav pievērsta pienācīga vērība.

Vatikāna sākotnējo reakciju sabojājis tas, ka liela uzmanība pievērsta apsūdzēto priesteru tiesībām, norāda bijušais pāvests. Šādu situāciju viņš skaidro ar liberālajām nostādnēm, kas nostiprinājušās pēc Otrā Vatikāna koncila.