"Dzelteno vestu" protesti Francijā pārtop nekārtībās
Francijas pilsētu ielās sestdien atkal izgājuši "dzelteno vestu" kustības protestētāji, vienlaikus valdības pārstāvis sakariem ar presi uzstājīgos aktīvistus raksturojis kā bezkompromisa cilvēkus, kas vienīgi grib panākt valdības krišanu.
Vairāki simti protestētāju sākotnēji pulcējās Parīzes centrā Elizejas laukos un tad devās pilsētas vecā biržas nama virzienā.
Demonstrācijas notika arī vairākās citās Francijas pilsētās.
Sabiedriskā raidorganizācija "FranceInfo" vēsta, ka pilsētās visā valstī demonstrācijās pulcējušies no dažiem desmitiem līdz 1200 cilvēkiem.
"Dzelteno vestu" protesti Francijā pārtop nekārtībās
Francijas pilsētu ielās sestdien atkal izgājuši "dzelteno vestu" kustības protestētāji, vienlaikus valdības pārstāvis sakariem ar presi uzstājīgos aktīvistus raksturojis kā ...
Priekšpusdienā Parīzes protestētāji devās Nacionālās sapulces nama virzienā. Televīzijas pārraidītajos kadros bija redzams, ka policija īsas konfrontācijas gaitā raida asaru gāzes šāviņus.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka protestētāji apmētājuši policistus ar dažādiem priekšmetiem, un likumsargi tad likuši lietā asaru gāzi.
Kā vēsta "FranceInfo", policija pret protestētājiem izmantojusi asaru gāzi arī Bovē un Monpeljē.
Valdības pārstāvis sakariem ar presi, Nacionālās sapulces deputāts Benžamēns Grivo, kurš tiek uzskatīts par prezidenta Emanuela Makrona vienu no tuvākajiem sabiedrotajiem, piektdien nosodīja tos, kas joprojām protestē, šos aktīvistus raksturojot kā "aģitatorus, kas grib dumpi un būtībā valdības gāšanu".
Šī ir jau astotā sestdiena pēc kārtas, kad Francijā notiek "dzelteno vestu" protesti. Kopš protestu aizsākšanās novembra vidū to dalībnieku skaits pakāpeniski gājis mazumā, tomēr kustības līdera Ērika Druē aizturēšana trešdien no jauna sadusmojusi kustības atbalstītājus.
Parīzes policija Druē aizturēja uz desmit stundām.
Lai gan radies iespaids, ka protestu kustība sākusi izsīkt, ceturtdien publiskotie aptaujas rezultāti liecina, ka 55% francūžu vēlas, lai "dzeltenās vestes" turpina savas akcijas.
"Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.
Kopš tā brīža protestu kustība ir sašķēlusies mērenajos, kas vēlas iesaistīties dialogā ar valdību, un radikāļos, kuri grib turpināt protestus. Demonstrāciju dalībnieku skaits ir samazinājies, tomēr tās turpinās.
Protesti ir Makrona 20 mēnešu prezidentūras lielākā politiskā krīze.
