SVF atbalsta Lietuvas nodomu pievienoties eirozonai
Starptautiskais Valūtas fonds atbalsta Lietuvas apņemšanos 2015.gadā pievienoties eirozonai, uzsvērusi SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda, kas ieradusies vizītē Viļņā.
Intervijā Lietuvas biznesa ziņu laikrakstam "Verslo žinios" viņa izteikusies, ka pašreizējām eirozonas problēmām "nevajadzētu aizēnot izdevīgumu, ko Lietuva ilgākā laikā gūtu no ciešākas ekonomiskās integrācijas".
"Esmu pārliecināta, ka labums no pievienošanās eirozonai ir krietni lielāks nekā risks. Tajā pašā laikā Eiropā no pašreizējās Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts Lietuvas tiek gaidīts pozitīvs ieguldījums, demonstrējot Eiropas apņēmību," norādījusi Lagarda.
"Lietuvai dalība eirozonā ir nākamais loģiskais solis, kam ir ekonomiska jēga. Savā ziņā Lietuva jau ir eirozonas dalībvalsts, ņemot vērā tās izraudzīto valūtu pārvaldības modeli un lita piesaisti pie eiro, taču Lietuva vēl nevar izmantot visas eiro sniegtās priekšrocības, visupirms piekļuvi Eiropas Centrālās bankas (ECB) resursiem," viņa sacījusi.
SVF vadītāja piebildusi, ka eiro ieviešana palīdzētu samazināt valūtas risku, tas nozīmē, ka aizņemšanās kļūtu lētāka un tiktu ielikti pamati nākotnes finansiālajai stabilitātei, ja vien arī turpmāk tiktu ievērota saprātīga politika.
Lietuva sadarbojas ar SVF no 1992.gada visās fonda kompetences jomās un uzklausa tā ieteikumus.
Viļņā Lagarda tikusies ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Butkeviču. Sarunā apspriesta SVF un Lietuvas sadarbība, prioritātes, ko Lietuva izvirzījusi kā ES prezidētājvalsts, Lietuvas nodomi attiecībā uz eiro ieviešanu un pašreizējā situācija eirozonā.
Lietuvas valdības vadītājs norādījis, ka viņa valsts gatavojas lielu uzmanību pievērst Banku savienības izveidei un ES jaunās finanšu perspektīvas programmu ieviešanai.
Savukārt Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus pēc tikšanās ar SVF izpilddirektori uzsvēris, ka eiro ieviešana nav Lietuvas ekonomiskās politikas pašmērķis, bet vienīgi līdzeklis stipras, veselīgas un efektīvas ekonomikas veidošanai. Pēc viņa teiktā, Lietuva nedrīkstētu atpalikt no Igaunijas, kas jau pievienojusies eirozonai, un Latvijas, kas to izdarīs nākamgad.
Viņš uzskata, ka Lietuvai jāturas pie nospraustā termiņa - 2015.gada - un nevajadzētu svārstīties, lai neiedragātu ārvalstu investoru uzticēšanos, kas šobrīd ir diezgan augsta.
Ministrs atzinis, ka lielākais šķērslis pašlaik ir nepietiekama nodokļu, īpaši pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa, ievākšana, taču izteicis cerību, ka jau šā gada beigās situācija normalizēsies.
Tikmēr iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa, kā arī sociālās apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas maksājumu ievākšana jau uzlabojusies. Kā izteicies Šadžus, kas pārstāv premjera Butkeviča Sociāldemokrātu partiju, viens no iemesliem ir arī minimālās mēnešalgas palielināšana, kas "iekustinājusi pozitīvu darba samaksas dinamiku".
LETA
