Eiroparlaments pieņem plānu mafijas apkarošanai Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments trešdien pieņēma 2014.-2019. gada rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai, ierosinot konkrētus pasākumus, lai sniegtu triecienu organizētās noziedzības finanšu aktīviem un mafijas ienākumu avotiem Eiropas Savienībā (ES), informēja Eiroparlamenta preses dienestā.
Tiek lēsts, ka ES 2013. gadā darbojās teju 4000 starptautiskas noziedzīgas organizācijas. Krāpšana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā Eiropas Savienībai ik gadu izmaksā ap 100 miljardu eiro, savukārt kukuļos samaksāto līdzekļu apjoms pielīdzināms 1% no ES iekšzemes kopprodukta, vēsta preses dienests.
"Zaudējumi, ko ES ekonomikai nodara mafija, ir grūti aprēķināmi, bet tie varētu būt pat 4 līdz 5% no ES iekšzemes kopprodukta," norādīja EP deputāts Salvatore Jakolino no Itālijas, kurš sagatavoja Parlamenta šodien pieņemtos ierosinājumus (526 balsis par, 25 pret un 87 atturējās). "Rezolūcijā ierosināti konkrēti pasākumi, kas jāīsteno Parlamenta nākamo pilnvaru laikā. Organizētās noziedzības izskaušana ir kopīgs uzdevums visu dalībvalstu sistēmām", viņš piebilda.
Eiropola sniegtie dati liecina, ka ES 2013. gadā darbojās 3600 starptautiskas noziedzīgās organizācijas.
Deputāti vēlas, lai iedzīvotājiem, kas ar galīgu spriedumu notiesāti par līdzdalību organizētā noziedzībā, korupciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, visā Eiropas Savienībā būtu liegta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās un viņi nevarētu ieņemt valsts amatus.
Deputāti arī atkārto aicinājumu izveidot Eiropas Prokuratūru, kas koordinētu dalībvalstīs veikto izmeklēšanas procesu un apkarotu noziegumus, kas vērsti pret ES finansiālajām interesēm. Prokuratūra jānodrošina ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem, viņi uzsver.
ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja dati liecina, ka nelegāli iegūti līdzekļi pasaulē ir aptuveni 3,6 % no pasaules IKP, savukārt Eiropas Komisija novērtējusi, ka korupcija Eiropas Savienībā vien sasniedz aptuveni 120 miljardus eiro gadā jeb 1 % no ES IKP.
Lai aizsargātu ES finansiālās intereses, ir būtiski efektīvāk atsavināt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, saka deputāti, aicinot atcelt banku noslēpumu un likvidēt nodokļu oāzes visā Eiropas Savienībā. Viņi arī mudina dalībvalstis novirzīt atsavinātos noziedzīgos līdzekļus sociāliem mērķiem.
Deputāti prasa stingrākus sodus par cilvēku tirdzniecību un vairāk aizsardzības upuriem, kā arī izskaust piespiedu darbu. Viņi prasa uzmanību pievērst tām vietām, kurās biežāk piespiedu kārtā izmanto lētu darbaspēku.
Pasaules tirdzniecības organizācija aprēķinājusi, ka kopējais piespiedu darbos strādājošo skaits ES dalībvalstīs ir 880 000 cilvēku, no kuriem 270 000 ir seksuālās izmantošanas upuri.
Parlaments norāda, ka ir būtiski pieņemt kopīgu lēmumu par mafijas tipa noziedzīgu darbību definīciju, kurai būtu jāietver noziegumi, kuru veikšanā piedalījusies mafijas tipa organizācija.
Deputāti vēlas noteikt, ka krāpšanās sportā ir krimināli sodāma rīcība, lai pastiprinātu cīņu pret nelegālām sporta derībām.
Līdzīgi EP prasa noteikt arī, ka balsu pirkšana ir krimināli sodāma rīcība — arī gadījumā, ja tās ieguvumi ir nemateriāli.
Trešdien pieņemtā rezolūcija ierosina rīcības plānu, kas ļautu nākamajam Eiroparlamenta sastāvam, Komisijai un Padomei apkarot organizēto noziedzību starptautiskā, Eiropas un dalībvalstu līmenī. To izstrādājusi Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, ko izveidoja 2012. gada martā, lai novērtētu mafijas tipa darbību ietekmi uz ES ekonomiku un sabiedrību un ierosinātu tiesību aktus un citus pasākumus apkarošanai.
LETA
