Sasildīt 673 strēlniekus! Sējas pagastā top krāsniņas Ukrainas aizstāvjiem
Ir tāda saulaina un vējaina aizejošās ziemas pēcpusdiena, un, pārbraukuši Gauju, mēs pagriežam pa kreisi – uz Sējas pagastu; te, "Kliņķu" mājās, Kārļa Cerbuļa vadībā un uzraudzībā top krāsniņas Ukrainas un visas civilizētās Eiropas aizstāvjiem.
Plēšu un āmuru dunas vietā mūs pagalmā sagaida lērums melnbaltā pigmentā mērktu un daži rudi suņi. Kopskaitā četrpadsmit! Izrādās, ka Kārļa sieva Inga ir profesionāla dzīvnieku psiholoģe un suņmīle. Visi četrkājainie ir Austrālijas aitu suņi. Šķiet, ka Cerbuļu ģimenē mīlestība uz dzīvniekiem ir iekodēta – meita Anna Jelgavā strādā par veterinārārsti. Dēls Krišjānis savukārt Mančestrā ir datorprogrammētājs. Pats Kārlis ir dzimis ASV, netālu no Filadelfijas, bet uz Latviju pārcēlies jau deviņdesmitajos gados, kad nopircis jau minētās "Kliņķu" mājas un attīstījis savus biznesus – patlaban viņš ir investīciju fonda NCH vecākais viceprezidents. Pēc vecāku aiziešanas uz Eiropu pārcēlušies arī pārējie Cerbuļi: māsa ar ģimeni un trim bērniem tagad dzīvo Albionas ziemeļu galā – Skotijas trešajā lielākajā pilsētā Aberdīnā. Bet mēs dodamies uz visai plašo angāru, kur tad arī top viņa izlolotās krāsniņas.
Plītiņu CV
Kārlis izrāda savu ražotni – te ik dienu top pārdesmit divu modeļu nerūsējošā tērauda krāsiņu – gan kvadrāta, gan cilindra formā. Pirmās izejmateriāli esot divreiz lētāki, bet pašizmaksas izteiksmē viss izlīdzinoties – katras krāsns izgatavošana paģēr aptuveni desmit eiro. Šādas krāsns galvenā priekšrocība ir dubultā siena, kas nodrošina teicamu dūmgāžu sadegšanu. Citiem vārdiem sakot, tā dod tīru liesmu un ļoti minimālu dūmošanu, kas aktīvas karadarbības zonā ir ļoti būtisks faktors. Bet mājās, tātad slēgtās telpās, gan to nevajadzētu lietot, piekodina Kārlis.
Ideju Kārlis ir noskatījies no populāras amerikāņu firmas "Solo Stove" ražojumiem, tiesa, tur arī ir ļoti dārgi, no titāna izgatavoti produkti. No trim piedāvātajiem krāsniņu izmēriem esot izvēlēts vidējais. Kārlis rāda krāsniņas sienas lejasdaļā izgriezto diezgan blīvo caurumu perimetru – tie nodrošinot ļoti labu gaisa cirkulāciju tieši no konstrukcijas apakšas. Tikai "Solo Stove" cenas ir lielākas: mazākais modelis maksājot ap divdesmit, bet lielākais – ap astoņdesmit eiro. Kārlim angārā ir viens ietilpīgs šīs firmas eksemplārs, kur, mūsuprāt, varētu uzsildīt vistreknāko tītaru – tāds jau maksājot ap divsimt eiro. Kārlis gan par mūsu gastronomiskajām fantāzijām tikai iesmej – Cerbuļi to izmantojot kā dārza kamīnu.
Ražotnes un modeļu tapšana
Kārlis atzīst, ka zemnīcā paslēpta krāsniņa ar ārā izvadāmu dūmvadu esot labāks variants, taču tā jau ir visai stacionāra uzparikte. Šis ir daudz mobilāks variants un arī nesalīdzināmi vieglāks, jo sver nedaudz pāri puskilogramam. Īsts lauku un ierakumu risinājums. Un tā decembrī tika pieņemts lēmums ķerties pie krāsniņu taisīšanas Ukrainas karavīriem.
"Diemžēl es nevaru atļauties krāsni par astoņdesmit eiro, tad nu pats sāku eksperimentēt ar ražošanu. Re, kur par piemiņu palicis pirmais pīrāgs – tur es, vēl nesaprazdams, kā nostiprināt augšu, biju sabāzis vati! Un redz, kur otrais prototips – to es taisīju jau nākamajā dienā – izskatās jau nedaudz profesionālāk! Kopumā mūsu ražošanas evolūcijā bija četri prototipi, un nu jau šim projektam būs vairāk nekā trīs mēneši. Gala dizainu izveidoja Uģis Skuja no kompānijas "Riga Gold Robot". Visas četrstūrainā modeļa detaļas tiek izgrieztas uz lāzera galda, un tālāk jau to var samontēt ar visvienkāršāko darbarīku desmit minūšu laikā. Sākumā mums bija plašāks diapazons, bet nu ir palikuši vien šie divi standarta modeļi, ko tad arī proporcijā apmēram puse uz pusi sūtām ukraiņiem," stāsta Kārlis.
Uz Bahmutu
Dodamies ārā no angāra, lai vējainos apstākļos izmēģinātu krāsniņu efektivitāti. Uz katras krāsniņas ir produkta logotips – liesma un apakšā abreviatūra "LV UA", bet pa vidu iespraukusies sirsniņa. Sadarbību ar metālapstrādes un citiem uzņēmumiem esot organizējusi attiecīgās industrijas asociācija "MASOC|, un galarezultātā aktīvi ir iesaistītas kompānijas "2X2", "Tavi draugi", "Bucher Municipal", "Baltu rotas", "VRV Metal", "Tecnopali", "Preco" un citas. Četrstūrainās krāsnis Ukrainā nonākot, izpalīdzot "Tavi draugi" loģistikai, bet apaļās tur lielākoties aizceļo ar brīvprātīgo volontieru palīdzību. Vēl iepriekšējā dienā turp devies cilvēks ar vienpadsmit kastēm paštaisītu ierakumu sveču, un Kārlis viņam papildus aizvedis 36 krāsniņas. Lielākoties visi sūtījumi tiekot vesti uz Bahmutu, kur jau piekto mēnesi nenorimst viena no visasiņainākajām šī kara batālijām.
Atšķirībā no citiem ražojumiem Kārļa krāsnis tiek aizkurtas no augšas. Iebarota ar skalu sauju, tā aizdegas rūkdama – krāsnij ir patiesi jaudīga gaisa vilkme, un pati uguns, ja tā varētu teikt, ir ar visai negausīgu apetīti! Šķiet, ka ierakumos to sātīgi pabarot būtu visai problemātiski. Kārlis piekrīt, ka ar nelieliem sausiem žagaru vai nelielu šķilu krājumiem iepriekš vajadzētu nodrošināties. Jautājam – vai viņam pašam no frontes ir atnākusi kāda fotogrāfija vai tīkla vēstule ar tur redzamajām krāsnīm? Nedaudz vīlies, Kārlis atbild noliedzoši, bet viņš jau saprotot, ka tādos stresa un nebeidzamas koncentrācijas, ekstremālas morālas un fiziskas slodzes apstākļos tas nemaz nav tik svarīgi. "Gan jau pēc kara," viņš nosaka...
Vēl man tāds jautājums – kāpēc viņš savus siltinātājus sauc par krāsnīm? Manuprāt, tās vairāk ir plītiņas – i silda, i gatavo! Mēs paliekam pie vārdu spēles neizšķirta, jo uz kantainās krāsns ir uzvārījies katliņš ar ūdeni. Astoņsimt gramu pāris minūšu laikā! Ne sliktāk par elektrisko tējkannu! Kārlis saka, ka tas atbilstot "Solo Stove" standartiem. Tātad vidējais divu cilvēku snaiperu vai novērotāju postenis būs nodrošināts ar siltu dzērienu uz pāris stundām! Jautājam – kā būs ar lielāku katliņa tilpumu un citu pildījumu, piemēram, zupām vai putrām? Ja iekura būšot pietiekami, tas aizņemšot vien pāris minūšu vairāk. Četratā sātīguma diemžēl jau būšot mazāk. Saku, ka tas viss man nedaudz atgādina dokumentālus fotokadrus no jau simtgadē aizgājušā Pirmā pasaules kara... Diemžēl ļaunumu un iznīcības sēju dažos tas nebūt nav izskaudis, komentē Kārlis.
Nobeiguma vietā
Uz jautājumu, cik tad viņa krāšņu jau silda ukraiņu miesu un garu, Kārlis saka, ka pāri sešiem simtiem noteikti jābūt. Bet dažas dienas pirms žurnāla nonākšanas tipogrāfijā viņš mums atsūtīja ziņu: "Līdz šīs nedēļas beigām uz Ukrainu būs aizgājušas 673 krāsniņas..."
