"Latviešu valoda skan ļoti, ļoti sievišķīgi," uzskata Latvijā dzīvojošs spānis Francisko
"Latviešu valoda izklausās ļoti, ļoti sievišķīga. Pat strīdu laikā. Latviski tas skan ļoti mīļi, ir grūti strīdēties latviski," - LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" saka Latvijā dzīvojošs spānis Francisko Havjers Fernandess Kruss. Viņš Latvijā dzīvo jau 17 gadus un lieliski runā latviski.
Francisko dzimis Spānijā, un valodas bijušas viņa aizraušanās. Tobrīd viņš ļoti aizrāvies ar vācu valodu un ieguvis izglītību vācu filoloģijā. Vēlāk gan secinājis, ka nevēlēsies strādāt par vācu valodas skolotāju un apguvis vēl vienu izglītību - tūrismā. Strādājot viesnīcā, viņš satikās ar latvieti, kura bija atbraukusi atvaļinājumā. Pēc tā brīža Francisko dzīve krasi mainījās. Divus gadus viņš brauca uz Latviju un pēc tam nolēma pārvākties uz Rīgu un uzsākt kopdzīvi ar latvieti. Mācīties latviešu valodu viņš sāka tad, kad saprata, ka grib izprast, kā domā un jūt viņa mīļotā sieviete.
Tiesa, sākumā viņš noīrējis dzīvokli Sarkandaugavā un tur secinājis, ka viņa iemācītās frāzes latviešu valodā neviens īsti nesaprot un, lai saprastos veikalā, ir vajadzīga cita valoda, tāpēc iegādājies arī "slovarj" (vārdnīcu - krievu val.), lai apgūtu pamatlietas.
Latvijā Francisko piedzīvojis arī savu privāto aukstuma rekordu - tie ir bijuši mīnus 38 grādi 2005. gada ziemā Zosēnos.
Dīvainākā lieta latviešu valodā, viņaprāt, esot garumzīmes un līdz Francisko pirmā teikuma latviski "Ūdens ir glāzē" līdz grāmatu lasīšanai pagāja laiks. Latvijā, strādājot viesnīcā nakts maiņā, Francisko bijis daudz laika skatīties internetā un mācīties latviski, un uzmanību piesaistījusi toreizējā diktore Ilva Liepiņa, kuras moderētās ziņas TV bijušas tik lieliskas, ka spānim ļoti gribējies tās skatīties. "Viņa faktiski bija mana pirmā latviešu valodas skolotāja. Viņa gan pati to nezina," nosmej Francisko.
Latviešu valodu nodarbībās Francisko nekad nav mācījies, visu apguvis pats, runājot ar draugiem, ģimeni, jautājot neskaidrās lietas. Tiesa, viņš uzsver, ka šeit liela nozīme ir viņa izglītībai - viņš saprot, kā "darbojas" valodas, saprot, kas ir latviešu valodas locījumi. Latviešu valoda ir ļoti bagāta, niansēm pilna, taču arī sarežģīta, viņš neslēpj. Spāņa ausīm mūsu valoda izklausās ļoti sievišķīga, un viens no iemesliem, viņaprāt, ir latviešu valodas garie un īsie patskaņi.
Latvijā viņš grasās dzīvot arī turpmāk, lai arī kāda būtu situācija. Francisko neuzskata, ka karš netālajā Ukrainā ir iemesls pamest Latviju. "Šī zeme pieder maniem bērniem. Kā es varētu skatīties viņiem acīs, ka tētis ir aizbraucis prom un nav aizstāvējis viņu zemi?"
Pensijas gadus gan Francisko gribētu pavadīt Spānijā. "Kā visi latvieši," viņš smejas.
