Deviņi pasaules brīnumi, ko noteikti būtu vērts skatīt savām acīm
foto: Stefan Nielsen / Alamy/ Vida Press

Deviņi pasaules brīnumi, ko noteikti būtu vērts skatīt savām acīm

Aldis Miesnieks

9vīri

No antīkās pasaules septiņiem brīnumiem līdz mūsdienām ir saglabājušās vienīgi Lielās piramīdas. Bet uz zemes ir vēl pāris vēlāk radītas celtnes, kas savā majestātiskumā un arhitektoniskajā diženumā droši varētu stāties kopējā rindā ar pagātnes artefaktiem.

Komplekss bez kompleksiem

foto: ddp / Vida Press

Nosaukums: Ankorvats

Valsts: Kambodža

Apraksts. Kādreiz šo valsti sauca par Kampūčiju, un tajā ciklonjaudā izplosījās plānprātīgais Pols Pots sakabē ar sarkanajiem khmeriem. Bet te atrodas Ankorvats – pasaulē lielākais tempļu komplekss. Ēkas, laukumi, dārzi un kanāli kopumā aizņem 200 hektāru. Pati būve tika sākta 12. gadsimtā, karaļa Surjamarvana II valdīšanas laikā, un komplekss tika iecerēts kā debesu dieva Višnu laicīgais – zemes – mājoklis. Par galvenajiem objektiem tiek uzskatīti pieci smilšakmens torņi, kuri paceļas pāri visam kompleksam. Viss komplekss ir apjozts ar taisnstūra ūdenstvertni, kas simbolizē Piena okeānu, no kura, pēc leģendas, ir cēlies Amrita nemirstības eliksīrs.

Baltais trauslums

foto: Marina Pissarova / Alamy/ Vida Press

Nosaukums: Vatronghuns

Valsts: Taizeme

Apraksts. Šis budistu templis atrodas netālu no Čiangrajas pilsētas. Daudzi to dēvē vienkāršāk – par Balto templi. Un tas patiesi ir sniegbalts un izskatās tik nereāls, it kā būtu aizlienēts no kādas citas – piemēram, Gredzenu pavēlnieka vai Troņu spēles – realitātes. Tas tika uzbūvēts 1997. gadā pēc vietējā mākslinieka skicēm, un baltā krāsa simbolizē Budas šķīstību un viņa bezgalīgo viedumu. 2014. gada 5. maijā spēcīga zemestrīce Baltajam templim nodarīja nopietnus bojājumus. Sākumā pat bija pieņemts lēmums atstāt sakrālo celtni drupās, bet jau vēlāk tika pieņemts daudz pareizāks, kaut arī ļoti dārgs verdikts – atjaunot templi precīzi tā sākotnējā izskatā.

Figūru maskarāde

foto: Narayanan Sivaprakasam / Alamy/ Vida Press

Nosaukums: Minakši

Valsts: Indija

Apraksts. Indija ir pazīstama ar saviem slavenajiem tempļiem – tās Tadžmahala mauzolejs jau ir atzīts par vienu no jaunajiem pasaules brīnumiem. Taču ne mazāk iespaidīga būve ir rodama Tamilnadas štata Madurajas pilsētā – tā gan ir mazāka par Tadžmahalu, taču tās fasāde ir daudz sarežģītāka un daudzveidīgāka. Sākotnēji templis tika uzbūvēts 12. gadsimtā. Pēc musulmaņu intervences 14. gadsimtā to pilnībā atjaunoja. Tempļa parametri ir patiesi grandiozi – tas ir 258 metrus plats, 223 metrus garš un 52 metrus augsts. Minakši torņi izceļas ar savu skulptūru fasādi un vairākiem tūkstošiem izkrāsotu figūru, no kurām neviena nelīdzinās otrai!

Budu piepildīts

foto: Shutterstock

Nosaukums: Borobudura

Valsts: Indonēzija

Apraksts. Šī valsts mums vairāk asociējas ar pludmalēm, taču te ir arī ļoti senas reliģiskas un arhitektūras tradīcijas. Tā, piemēram, Javas salas centrālajā daļā atrodas Borobudura – Budas svētā celtne stūpa un to ietverošs tempļu komplekss. Viens no pasaulē lielākajiem budistu tempļiem sastāv no deviņām platformām, 2670 reljefu paneļiem un vairāk nekā 500 Budas statujām. No arhitektūras viedokļa tas atgādina lotosa ziedu, kas simbolizē Budas dzimšanu. Templis ir celts 8. gadsimtā, un tā būvēšanā izmantoti vairāk nekā divi miljoni vulkāniskas izcelsmes akmens bloku.

Mākoņu iesvaidīts

foto: Duy Phuong Nguyen / Alamy/ Vida Press

Nosaukums: Taktsangs

Valsts: Butāna

Apraksts. Vēl viena sakrāla celtne – neparasts klosteris (saukts arī par Tīgera midzeni), kurš it kā peld gaisā virs trīs kilometrus augstas klints nogāzes. Septiņsimt metru lejpus klostera stiepjas Paro ieleja. Ēku uzcēla 1692. gadā, bet alu, ko tā aizpildīja, vietējie iedzīvotāji bija apdzīvojuši jau ilgi pirms tam. Kad laika apstākļi ir saulaini, no šejienes paveras fantastiska panorāma uz Paro ieleju; kad sabiezē migla, tad liekas, ka tu šeit atrodies pavisam citā laika un telpas paralēlē.

Stāvēt uz plaukstām

foto: Stefan Nielsen / Alamy/ Vida Press

Nosaukums: Zelta tilts

Valsts: Vjetnama

Apraksts. Jaunākā mūsu topa bilde – tiltu, kas atrodas netālu no Danangas pilsētas un būvēts no stikla un dzelzs, ekspluatācijā nodeva 2018. gadā. Tilts, kuru vizuāli tur it kā no zemes izaugušas plaukstas, atrodas vairāk nekā 1400 metru augstumā, un tā kopgarums ir 150 metri. Šajā augstumā tilts atgādina zīda dzīparu, kas ieslīd mākoņos virs Danangas pilsētas. Pa tiltu nebrauc nekāds transports – tā ir panorāmas ekstāze un maģija katram uz tā uzkāpušajam ceļiniekam.

Mākslīgā urbanizācija

foto: Andriy Popov / Alamy/ Vida Press

Nosaukums: Palmu salas

Valsts: Apvienotie Arābu Emirāti

Apraksts. Šis mākslīgais, ar mūsdienu tehnoloģijām Dubaijā uzbūvētais arhipelāgs par kārtējo pasaules brīnumu tika atzīts jau vairāk nekā pirms desmit gadiem. Pati būve, kas atgādina palmu zarus, tika sākta šā gadsimta ieskaņā, lai piesaistītu rocīgu cilvēku interesi, jo Dubaija tobrīd jau bija blīvi pārapdzīvota. Jau pēc pāris gadiem šī grandiozā un novatoriskā būve kļuva par Dubaijas simbolu, un melš, ka šis esot viens no objektiem, ko varot saskatīt pat no kosmosa orbītas. Ir tikai viens, taču sāpīgs finansiāls “bet”! Lai cik populāras un atpazīstamas pasaulē būtu Palmu salas, to zīmols negarantē ieguldīto finanšu atdevi – pieprasījums pēc tur esošajiem objektiem, rakstīsim toleranti, ir viduvējs.

Kur latvietis kā pirmais aizgāja kājām

foto: Nicolas De Corte / Alamy/ Vida Press

Nosaukums: Anhela ūdenskritums

Valsts: Venecuēla

Apraksts. Šī mūsu sarakstā ir vienīgā pašas dabas radītā būve. Pasaulē augstākā ūdenskrituma pilnā metrāža ir 979 metri, patstāvīgi krītošā plūsma – 807 metri. Lai arī to atklāja amerikāņu pilots Džeimss Eindžels, par pirmo zināmo cilvēku, kurš to sasniedza pa selvas neceļiem, kļuva latviešu dēkainis un novadpētnieks Aleksandrs Laime. Starp citu, vietējo cilšu valodā Anhels saucas par Kerepakupai Meru – Visdziļākās dzelmes ūdeni.

Teiksmainie klusētāji

foto: Diego Grandi / Alamy/ Vida Press

Nosaukums: Moai

Valsts: Čīle, Lieldienu salas

Apraksts. Pati par sevi Lieldienu sala jau ir brīnums, kas paslēpies Klusā okeāna visdziļākajā azotē. Bet vēl lielāks un visiem pasaules vēsturniekiem un antropologiem neatrisināms brīnums ir tur esošās gandrīz 900 statujas, caurmērā 5–10 tonnas smagas (smagākā pabeigtā – 82 tonnas). Jo neviens jau nezina, kas, kāpēc un kādā vīzē tās vispār ir radījis? Katrā pasaules brīnumā ir jābūt kripatai noslēpuma. Un te tā ir atliku likām – paskatieties uz jebkuru no tām, un jūs būsiet bezspēcīgs kā Luvrā, nonācis aci pret aci ar Džokondas smaidu.

Šis raksts un daudz kas cits interesants žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.