Huligāniskais mākslas ģēnijs - viss zināmais par noslēpumaino grafiti virtuozu Benksiju

Jaunajam censonim nācās meklēt glābiņu zem netālu esošā atkritumu savācēju auto. Tā nu viņš tur gulēja, cenšoties izvairīties no virsū pilošās eļļas un izmisīgi domājot, kā saīsināt grafiti uzkrāsošanai nepieciešamo laiku. Piepeši viņš atskārta, ka jau labu brīdi blenž uz degvielas tvertnes apakšu – uz cipariem, kas uz tās uzkrāsoti ar trafareta palīdzību. Nākamā doma jau bija pavisam apzināta – ar trafaretu viss būs daudz ātrāk. Beidzot nokļuvis mājās, viņš palīda zem segas blakus draudzenei un iečukstēja viņai ausī: “Es tikko piedzīvoju atklāsmi.” Viņa miegainā balsī atbildēja: “Beidz lietot tās narkotikas, sabeigsi sirdi.”

Provokāciju meistars

Tā sākas stāsts par grafiti mākslinieku, kurš jau 20 gadus šokē, provocē un sajūsmina līdzpilsoņus un sagādā galvassāpes varasiestādēm un namīpašniekiem. Viņa patiesā identitāte tiek rūpīgi slēpta, un pasaule viņu pazīst kā "Banksy".
Ideja par trafareta jeb stenciltehnikas izmantošanu sienu apgleznošanā izrādījās lieliska. Par pirmo publiski zināmo Benksija darbu tiek uzskatīts 1997. gadā Bristolē tapušais "The Mild Mild West" – pāri juristu firmas reklāmai uzkrāsots mīlīgs lācītis ar Molotova kokteili ķepā. Tajā bija visi tie raksturlielumi, kas nākotnē padarīs Benksiju par grafiti guru: perfekti izvēlēta vieta, izcila zīmēšanas tehnika, dumpīgs, provokatīvs un filozofisks vēstījums un – iespējams, pats galvenais – izsmalcināts sarkasms un lieliska humora izjūta. Drīz vien Bristolē par viņu sāka runāt. Ievingrinājis roku un ideju pārpilns, viņš 21. gadsimta sākumā pārcēlās uz Londonu, un tur viņa mākslas darbi sāka birt kā no pārpilnības raga, cits par citu provokatīvāki – Mona Liza ar granātmetēju, policisti sakļāvušies kvēlā skūpstā, Čerčils ar panku grebeni, karavīrs, kurš slepus zīmē miera simbolu, un karaliene Viktorija lesbiskas mīlas aktā. Savā mājaslapā viņš publicēja visu darbu fotogrāfijas un postulēja savu misiju – mākslas terorists, kurš cīnās par brīvu pilsētvidi un sludina antikapitālismu un antiglobālismu.

Uzbrukums muzejiem

Pēc divām izstādēm – "Existencilism" Losandželosā, kur tika izstādīti viņa zīmējumi, un "Turf Wars" Londonā, kur viņš apkrāsoja mājdzīvniekus (tas izraisīja asu dzīvnieku aizstāvju reakciju) – Benksijs pievērsās jaunam provokatīvam projektam – mākslas darbu modificēšanai muzejos. Tā pamatā bija ideja par mākslas elitārisma apstrīdēšanu – pēc Benksija uzskata, mūsdienu pasaulē mākslas darba vērtību nosaka tikai pāris simti bagātu cilvēku. Savukārt parasts apmeklētājs īpaši nelauza galvu mākslas darba vērtību (šis apgalvojums izrādījās patiess ne vien attiecībā uz apmeklētājiem, bet arī muzeju darbiniekiem).

Tāpēc viņš sāka muzeju ekspozīcijas slepus papildināt ar gleznu kopijām, kurās veikti uzlabojumi. Slavenākā no tām ir Monē gleznas Dīķis ar lilijām kopija ar nosaukumu "Show me the Monet", kurā idillisko ainavu papildina dīķī samesti atkritumi un lielveikala iepirkuma ratiņi. No šā mākslas terorisma dabūja ciest daudzi muzeji – Ņujorkas Metropolitēna muzejs, Ņujorkas Modernās mākslas muzejs, kur tika izstādīts visparastākās lielveikala zupas kārbas zīmējums (sveiciens Endijam Vorholam), Luvra, kas, protams, saņēma Monu Lizu ar smailiju sejas vietā, Teita galerija Londonā un citas mākslas krātuves.
Ņujorkas Dabaszinātņu vēstures muzejā tika izstādīts glīti ierāmēts vaboles zīmējums – tā bija klāta ar kamuflāžas rakstu, tai bija divi papildu spārni ar ASV Gaisa spēku simboliku, un pie tiem piestiprinātas četras gaiss-zeme tipa raķetes. Paraksts vēstīja: "Withus Oragainstus". United States" (armums vaipretmums Savienotās Valstis). Zīmējums muzejā atradās 12 dienas – tas ir rekords starp visiem uzlabotās mākslas darbiem. Britu muzejam Benksijs bija pataupījis īpaši asprātīgu darbu. Tas bija ierāmēts betona gabals, uz kura ar flomāsteru alu zīmējumu stilistikā bija uzzīmēts alu cilvēks, kurš stumj iepirkuma ratiņus. Zemāk, ieturēts muzeju bezkaislīgajā valodā, bija skaidrojošais uzraksts. “Šis primitīvās mākslas paraugs datējams ar postkatatonisma ēru un ataino agrīno cilvēku, kurš dodas uz ārpilsētas medību laukiem.” Šis eksponāts sabija pie sienas astoņas dienas, līdz muzeja darbinieki pamanīja, ka kaut kas ar to nav īsti kārtībā.

Ātri notīrīt!

Drīz vien Benksija slava bija sasniegusi pasaules mērogu. Par viņu sāka interesēties galerijas un mākslas izsoles. Tajā pašā laikā komunālie dienesti čakli tīrīja nost viņa mākslas darbus no māju sienām Londonā, Melburnā, Detroitā, Toronto, Sanfrancisko, Berlīnē un citviet pasaulē. Taču izrādījās, ka sabiedrībai ir cits ieskats par šiem zīmējumiem, kurus varas iestādes dēvēja par vandalismu. Daudzu municipalitāšu iedzīvotāji vāca parakstus, lai Benksija darbi netiktu aizkrāsoti, un tos pat pārklāja ar aizsargslāni. Beigu beigās izrādījās, ka namīpašumam, uz kura uzzīmēts Benksija grafiti, pamatīgi ceļas vērtība. Piemēram, kāds precēts pāris no Bristoles savu māju, uz kuras ir Benksija zīmējums, pārdod ar mākslas galerijas strapniecību, turklāt tirgots tiek grafiti, bet māja ir tikai piedeva.
Atradās arī veikli uzņēmēji, kas specializējās viņa zīmējumu noņemšanā no sienas ar visu apmetumu. Kaut arī viņi taisnojās, ka tādējādi cenšoties saglabāt Benksija mākslu nākamajām paaudzēm, to nedaudz apstrīd fakts, ka šie mūra gabali vēlāk tika pārdoti izsolēs par sešciparu summām.

Arī pats Benksijs pamazām kļuva bagāts. 2005. gadā par viņa grafiti oriģināliem slavenības maksāja 20–50 tūkstošus mārciņu, 2007. gadā "Sotheby’s" izsoļu nams divās dienās pārdeva sešus viņa darbus kopsummā par aptuveni 400 tūkstošiem mārciņu. Benksijs uz to reaģēja ar sev raksturīgo sarkasmu. “Es nevaru noticēt, ka jūs, idioti, tiešām pērkat šos mēslus,” viņš savā mājaslapā komentēja fotoattēlu, kurā redzams vairāksolītāju pūlis.

Slava viņam drīz vien apnika, un Benksijs pievērsās jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumiem, kas rezultējās vairākos lieliskos vides objektos, piemēram, Glastonberijas festivālā viņš no pārvietojamajām tualetēm uzbūvēja savu versiju par Stounhendžu, ko nodēvēja par "Bog Henge".

No nesenākām Benksija aktivitātēm noteikti pieminama Londonas olimpiskajām spēlēm veltīto grafiti sērija 2012. gadā – kārtslēcējs, kurš lec pāri dzeloņdrātīm, un šķēpmetējs, kurš atvēzējies, lai mestu zeme-gaiss tipa raķeti. Tas bija viņa protests pret pārspīlēto armijas klātbūtni olimpiskajā Londonā. Pēdējā laika visplašāko publicitāti viņš iemantoja 2015. gadā ar projektu Dismaland – ironisku versiju par izklaides parku. Benksija īpašā pieeja izpaudās jau šīs izklaides vietas celtniecības procesā. Kūrortpilsētiņas Vestonsjūpermēras iedzīvotājiem tika paskaidrots, ka vecā peldbaseina ēkā un tās apkaimē Holivudas kompānija "Atlas Entertainment" uzņems kriminālgrāvēju "Grey Fox". Pāris mēnešu laikā tika uzslieta pasaku pils un vairākas milzīgas skulptūras, un tad kādā jaukā dienā virs ieejas vārtiem parādījās uzraksts: "Dismaland. Bemusement park". Īsti Benksija garā nosaukumā bija veselas divas vārdu spēles (angliski dismay nozīmē bailes un apmulsumu, bemuse – apjukumu). Aiz vārtiem atradās no kartona kastēm sameistarots metāla detektors. Parkā bija aplūkojami 58 mākslinieku, tostarp Maika Rosa un Demjena Hērsta, darbi. Mēnesi ilgajā pastāvēšanas laikā parkā tika sarīkotas vairākas tematiskas izstādes, protams, provokatīvas un ar politisku tematiku, piektdienās uzstājās mūziķi, piemēram, Pussy Riot. Kritikas reakcija bija visai vēsa, taču daiļrunīgs ir fakts, ka mēneša laikā to apmeklēja 150 000 cilvēku.
Šā gada martā kļuva zināms, ka Benksijs Betlēmē atvēris viesnīcu "Walled-off Hotel" ar sliktāko ainavu pasaulē – aiz tās logiem var redzēt tikai un vienīgi mūri, to pašu, kuru viņš apgleznoja 2005. gadā. Tāpēc var droši apgalvot, ka Benksijs nav pametis kaujas lauku, viņš vienkārši ir nomainījis izmantojamo ieroču kalibru.

Skandalozākie darbi

Karaliene Viktorija
2004. gadā vienas nakts laikā Londonā uzradās aptuveni 10 vienādi grafiti, kas attēloja karalieni Viktoriju lesbiešu mīlas akta laikā. Pats Benksijs vēlāk skaidroja, ka tas ir bijis protests pret Viktorijas karojošo nostāju pret homoseksuālismu. Par laimi, britu karaļnamam un varas struktūrām, tas notika laikmetā pirms sociālo tīklu un viedtālruņu uzvaras gājiena – nākamo 24 stundu laikā tika aizkrāsoti vai notīrīti visi zīmējumi, izņemot vienu. Laimīgā kārtā tas bija uzkrāsots uz veikala skatloga metāla žalūzijām, un tādējādi bija apskatāms ik vakaru, sākot no deviņiem, kad veikals tika slēgts. Pāris gadu vēlāk Benksijs vienu kopiju izstādīja kādā Ņujorkas mākslas galerijā, kur tā radīja nelielu skandālu. Beigu beigās šo darbu par 20 tūkstošiem dolāru iegādājās Kristina Agilera. Tagad oriģināla cena tiek lēsta ap pusmiljonu mārciņu.

Palestīnas mūris
2002. gadā Izraēla sāka piecus metrus augsta un 700 kilometru gara dzelzsbetona mūra būvniecību, kas ierobežotu okupētās Rietumkrasta teritorijas. 2005. gadā Benksijs Betlēmes pilsētā īstenoja savu lielāko politisko akciju, pāris dienu laikā uzgleznojot uz mūra deviņus dažādus provokatīvus zīmējumus par brīvības, naida un atņemtās bērnības tēmu. “Palestīna ir lielākais mūsdienu cietums un tagad arī lielisks profesionāla ceļojuma mērķis visiem grafiti māksliniekiem,” viņš komentēja ar sev ierasto sarkasmu. Benksijs arī atstāsta sarunu ar kādu palestīniešu sirmgalvi:
– Tu apglezno mūri ar skaistiem zīmējumiem...
– Paldies!
– Mēs negribam, lai tas ir skaists, mēs to ienīstam. Lasies prom!

Sienas grafiti māksliniekiem
Šī akcija tika īstenota dažādās vietās Londonā un vēlāk arī Sanfrancisko. Ideja bija asprātīga – Benksijs atrod piemērotu baltu sienu un uzpūš uz tās lakonisku un oficiālu paziņojumu, piemēram, “Saskaņā ar Nacionālās lielceļu aģentūras rīkojumu šī siena ir paredzēta grafiti zīmēšanai. Nelīmēt plakātus!” Paziņojumu rotā ģerbonis, kuru viņš esot nokopējis no cigarešu paciņas. Pagāja labs laiks, līdz vietējās varasiestādes aizdomājās, vai tas tomēr nav joks.

"Pulp Fiction"
2002. gadā Londonā pie Oldstrītas metro stacijas uz kādas mājas gala sienas parādījās Benksija parakstīts grafiti, kurā bija redzami abi "Pulp Fiction" slepkavas – Semjuels L. Džeksons un Džons Travolta, tikai rokās tiem revolveru vietā bija banāni. Šis bija tas gadījums, kad darbs patika visiem, un tas bija aplūkojams līdz pat 2007. gada aprīlim, kad uzņēmuma "London Transport" strādnieki par lielām šausmām iedzīvotājiem to aizkrāsoja. Uzņēmuma preses dienests uz sabiedrības sašutumu atbildēja visai lakoniski: “Mūsu darbinieki ir profesionāli tīrītāji, nevis profesionāli mākslas kritiķi.” Šā darba vērtība toreiz tika lēsta ap 300 tūkstošiem mārciņu. Vēlāk Benksijs zīmējumu atjaunoja, tikai šoreiz Džeksons un Travolta paši bija ietērpti dzeltenos banānu kostīmos. Vēl pēc gada viņš pāri šim darbam uzzīmēja citu – bruņu vestē tērptu eņģeli, kas bija veltīts kolēģim grafiti māksliniekam Ozone, kuru darba procesā bija notriecis metro vilciens.

Admirāļa Nelsona kolonna
Darbs ar visīsāko mūžu – 2007. gadā uz admirāļa Nelsona kolonnas postamenta Trafalgarskvērā parādījās uzraksts Designated riot area – vieta nekārtību rīkošanai. Tas tika aizkrāsots pēc četrām minūtēm. Savdabīgi, ka neviens tā arī nebija pamanījis, kas un kā to gaišā dienas laikā paveica Londonas visdzīvākajā laukumā, taču tajā pašā dienā Benksijs savā mājaslapā publicēja šā uzraksta vienīgo fotogrāfiju.

2014. gada aptaujā, kurā piedalījās 25–30 gadus veci cilvēki no Eiropas un ASV, tika uzdots jautājums, ar ko viņiem visvairāk asociējas Lielbritānijas kultūra. Līdzās Šekspīram, Deividam Bekhemam, "The Beatles", J.K. Roulingai, Eltonam Džonam un Adelei tikpat bieži tika nosaukts arī Benksijs.

Kas slēpjas aiz vārda "Banksy"

10 hipotēzes

1. Pols Horners
2014. gada oktobrī kāda ASV interneta vietne nāca klajā ar sensacionālu ziņu: "Banksy" patiesībā esot 35 gadus vecais Pols Horners no Liverpūles, kuru it kā arestējusi Londonas grafiti apkarošanas vienība. Benksija pārstāve Džo Bruksa šo ziņu nosauca par izdomātu, un vēlāk izrādījās, ka minētajai interneta vietnei ir satīriska ievirze.

2. Ričards Feifers
Trīsdesmit trīs gadus vecais bruklinietis tika pieķerts, it kā zīmējot grafiti Ņujorkā 2015. gada martā. Patiesībā Feifers, kurš tiešām arī ir grafiti mākslinieks, kopā ar savu draudzeni bija ieradies aplūkot šo "Banksy" darbu Manhatanas Īstvilidžā. Pie viņa pat tika atrasts flomāsters, taču Feiferam izdevās pierādīt, ka tas nav tas pats rakstāmrīks, ar kuru uzzīmēts konkrētais zīmējums.

3. Nezināma sieviete
Kanādiešu multimediju mākslinieks Kriss Hīlijs HBO producētajā dokumentālajā filmā "Banksy Does New York" vēsta, ka zem segvārda "Banksy" slēpjas septiņu mākslinieku grupa, kuru vada sieviete. Hīlijs apgalvo, ka šī blondā sieviete esot redzama paša "Banksy" uzņemtajā filmā "Exit Through the Gift Shop". Šo hipotēzi neviens nav nedz apstiprinājis, nedz noliedzis, taču grafiti eksperti to uzskata par pilnīgi aplamu.

4. Dismaland darbinieks
Nesen parādījās versija, ka "Banksy" gluži atklāti strādājot "Dismaland" izklaides parkā, ko pats izveidoja 2015. gadā Vestonsjūpermēras kurortpilsētiņā. Šo darbinieku "Banksy" fani it kā esot atpazinuši pēc laikrakstā "Daily Mail" 2008. gadā publicētās fotogrāfijas, kurā bija redzams bristolietis Robins Ganingems, kurš tiek uzskatīts par visticamāko "Banksy" patieso identitāti. Galu galā izrādījās, ka autostāvvietas uzraugs ir vietējās pašvaldības darbinieks, turklāt vismaz desmit gadus vecāks par "Banksy".

5. Robins Benkss
2015. gada janvārī kāds britu tīneidžeris apgalvoja, ka palīdzējis kādam vīram salasīt uz stacijas perona izkritušos zīmējumus. Vīrs, kurš stādījies priekšā kā Robins Benkss, uzdāvinājis jauneklim vienu no zīmējumiem, paziņodams, ka tā vērtība ir 20 tūkstoši mārciņu. Tomēr arī šī hipotēze tiek noraidīta kā neticama.

6. Tjerī Getta jeb Mr. Brainwash
Šis ekscentriskais un nedaudz kaitinošais franču izcelsmes grafiti mākslinieks ir redzams Benksija filmā "Exit Through the Gift Shop", un daži apgalvo, ka tas esot pats Benksijs, taču Gettas zīmējumi ir pārāk neveikli un neizteiksmīgi, lai viņu uzskatītu par grafiti leģendu.

7. Roberts Del Nadža
Ar šo paziņojumu nāca klajā britu žurnālists Kreigs Viljamss, kurš bija izpētījis, ka jauna Benksija grafiti parādīšanās laiks un vieta bieži sakrīt ar Bristoles grupas "Massive Attack" koncertu grafiku. Tādpēc Viljamss sensacionāli paziņoja, ka Benksijs patiesībā esot "Massive Attack" vokālists Roberts Del Nadža. Roberts Del Nadža to uzreiz pasteidzās noliegt, apgalvodams, ka šīs runas esot “stipri pārspīlētas”.

8. Kāds austrālietis
"YouTube" lietotājai ar pseidonīmu Mia S Melburnā pie Benksija grafiti bija izdevies iemūžināt video kādu briļļainu vīrieti džinsos un jakā ar kapuci, kurš, pamanījis, ka tiek filmēts, necenzētiem vārdiem iesaka viņai vākties prom. Par šo hipotēzi ekspertu domas ir atšķirīgas, daži to sauc par blēņām, bet citi tai dod pat 50% ticamības

9. Vīrietis no Redhukas
2013. gadā "Twitter" vietnē parādījās fotogrāfijas no Redhukas noliktavas Bruklinā, kurās it kā bija redzams "Banksy", iekārtojot savu izstādi "Siren of the Lambs". Zinātāji apgalvoja, ka viņš ir tas vīrs, kurš dod norādījumus strādniekiem. Arī pret šo hipotēzi eksperti izturas piesardzīgi, pieļaujot, ka tā varētu būt patiesa.

10. Robins Ganingems
Šī ir visticamākā hipotēze. Tās izvirzīšanai bija nepieciešams veselas (!) kriminoloģijas nodaļas darbs. 2016. gadā Londonas Karalienes Mērijas universitātes pētnieki izmantoja ģeogrāfiskās profilēšanas metodi, salīdzinot 140 mākslas darbus Londonā un Bristolē, to tapšanas laiku un rokraksta līdzību ar desmit iespējamajiem aizdomās turētajiem. Beigu beigās viņi nāca klajā ar visticamākā kandidāta vārdu, un tas bija bristolietis Robins Ganingems. Nekādas turpmākas varasiestāžu darbības gan nav sekojušas.

Benksija Citāti:

Grafiti ir bīstams tikai triju tipu cilvēkiem: politiķiem, reklāmas darboņiem un grafiti žurnālistiem.

Daži cilvēki kļūst par politiķiem, jo vēlas padarīt pasauli labāku. Daži kļūst par vandaļiem, jo vēlas padarīt pasauli izskatīgāku.

Ļoti daudzi cilvēki neizrāda nekādu iniciatīvu tikai tāpēc, ka neviens nav viņiem licis to darīt.

Mūsu pilsētu vadība nesaprot grafiti, jo uzskata, ka tiesības pastāvēt ir tikai tam, kas rada ienākumus.

Patiesībā pilsētvidi degradē reklāmas kompānijas, kuras visur izvieto savus gigantiskos plakātus, liekot mums justies neadekvātiem, ja neesam nopirkuši viņu produktu. Viņi uzskata, ka drīkst kliegt mums sejā no katras iespējamās virsmas, bet mums uz to atbildēt ir aizliegts. Viņi sāka šo karu, kurā mēs atbildam ar savu ieroci – sienām.

„Pilnīgi izslēgts, ka jūs varētu saņemt no mums atsauksmi publicēšanai uz savas grāmatas vāka.”
Metropolitēna policijas preses dienesta darbinieks
(Atsauksme uz Benksija grāmatas vāka)